From: kingga@plu.edu
Date: 7/10/01 5:33

Jurim:

Paldies par komentāriem un jautājumiem! Tos izlasījis, priecājos, ka man neka nav ko labot manis izteiktas domas par Sommersa uzskatiem divos jautājumos. Palieku pie manis teiktā.

Vai mani vērtējumi ir pareizāki, par to lai spriež lasītāji. Tie katrā ziņā ir pilnīgāki. Tos varēsi saredzēt labāk un pilnīgāk Ziemassvētkos [kad klajā nāks grāmata "Roku rokā"].

Par Šķēles kunga pēdējiem rīkojumiem esmu izteicies citur. Viņa sasniegums ir vismaz uz laiku novērst diktatūras draudus Latvijā, jo neticu, ka kāds tagad uzticēsies viena vīra varai. To viņš paveica ar pensiju atņemšanu tiem pensionāriem, kas vēlējās turpināt strādāt un pat maksāt nodokļus. Lai ko varam teikt par daļēji atjaunoto latviešu darba tikumu šodien, pirms un pēc 1934. gada 15. maija valsts polītika daudzos veidos (keinsisms vēl nebija vai nu izgudrots, vai īsti izmēģināts) atbalstīja maksimālu visas tautas iesaisti darbā. Nodarbe sasniedza lielāko iedzīvotāju procentu visā Eiropā.

Amerikas keinsiskie 30 gadi? Ir jau jauki, ka Tu savā argumentā ieskaiti bruņošanās gadus Otram pasaules karam, bet tos vērtē otrādi Vietnamas kara laikā. Izvēlies!

Viena ilgtermiņa attīstības koncepcija ir jau izstrādāta. Cik noprotu, valdība no tās nobijās vai izvairījās citu iemeslu dēļ.

Visu labāko!

Gundars

From: zagarins@stcc.mass.edu
Date: 7/11/01 5:36

Sveiki!

Gundars rakstīja tā:

<Amerikas keinsiskie 30 gadi? Ir jau jauki, ka Tu savā argumentā ieskaiti bruņošanās gadus Otram pasaules karam, bet tos vērtē otrādi Vietnamas kara laikā. Izvēlies!>

Starptautiskā monetārā konference Bretonvudsā Ņuhampšīrā, kur visas pasaules attīstītās valstis vienojās par keinsisko struktūru un nodibināja Starptautisko Valūtu fondu (SVF jeb angliski IMF) ar uzdevumu regulēt finansu mahinācijas tā, lai pasargātu attīstošās valstis no finansistu spekulācijām, notika 1944. gadā. Ričards Nixons 1972. gadā, brīdī, kas ASV bija cietusi lielu pagrimumu sakarā ar milzīgi izšķērdīgo izgāšanos Vietnamas karā, atkāpās no šīs vienošanās un pārveidoja SVF par tādu institūciju, kāda tā tagad ir, kuras galvenais nolūks ir nodrošināt finansistu autonomiju un gādāt par to, lai atsevišķo valstu valūtas visas būtu piesietas pie attīstīto valstu valūtām jeb to "groziem". Tie gadi sanāk 1972-1944 = 28. Es biju noapaļojis uz 30. Tā lieta nav atkarīga no manas izvēles.

<Viena ilgtermiņa attīstības koncepcija ir jau izstrādāta. Cik noprotu, valdība no tās nobijās vai izvairījās citu iemeslu dēļ.>

Valdība no tās nobijās, jo tai nav naudas pat lai samaksātu māsiņām un skolotājiem algas.

Juris

From: kingga@plu.edu
Date: 7/11/01 10:56

Sveiki!

Nav labi piesiet specifiskus gadus nenoteiktiem jēdzieniem. Es runāju par keinsisko deficīta polītiku, bet Tu, acīm redzot, vairāk interesējies par IMF, kas ir viens no lorda Keinsa bērniņiem.

Lai nu ko, vajag izvēlēties par ko īsti runā!

Visu labāko!

Gundars

From: zagarins@stcc.mass.edu
Date: 7/11/01 11:49

Sveiki!

Gundars aizrādīja:

Lai nu ko, vajag izvēlēties par ko īsti runā!>

Dzīvošana parādos tika piekopta jau sen pirms Keinss piedzima un tiks piekopta vēl ilgi pēc tam, kad viņš būs aizmirsts. Bet Jūs pirmīt teicāt:

<<Keinsisma polītika Amerikā un arī citur bija neveiksmīga gandrīz visus pēckara gadus, un tāpēc šādas programmas lielā mērā nomainīja.>>

Es tikai gribēju aizrādīt, ka keinsisma polītika valdīja visā pasaulē no 1944. gada līdz 1972. gadam un tā nebija nekādā ziņā neveiksmīga. Gluži otrādi, tādu veiksmi pasaule vēl nekad nebija piedzīvojusi. Pārslēgšanās uz veco labo pirmskara monetāro imperiālismu ir bagātinājusi gan ASV un tai padotās industriālās valstis, bet tā ir apstādinājusi un nobloķējusi attīstību, visjūtamāk tajās valstīs, kas ir ekonomiski neattīstītas un /vai tās, kuras ir cietušas "šoka terapiju". Vienīgi Austrumāzija paspēja izsprukt no Amerikas monetāriem žņaugiem, taču beigās arī tur tagad valda tā pati smacējošā neraža, pateicoties monetāristu SVF. Tāda ir tā pasaule, kādā Latvijai lemts veidot savu "pāreju" un, kā redzam, rūpīga paklausība ASV/SVF prasībām nav devusi solīto labklājību, vienalga cik mēs visi priecājamies par katru augsmes pazīmīti.

Juris

From: rumpis@usa.net
Date: 7/11/01 12:50

Jūs te tik sirsnīgi strīdaties, ka es jau sāku ticēt, ka ekonomika ir zinātne ;-)))

Rumpis :)

From: kingga@plu.edu
Date: 7/11/01 1:06

Pa daļai, mīļais, zinātne un pa daļai māksla. Precizitāte reizēm noder abās. Strīdoties, ir labi zināt par ko.

Visu labāko!

Gundars

From: viksning@georgetown.edu
Date: 7/11/01 3:26

Sveiks, sveikotāji!

Vai cik labi, ja vari visu sakrāsot vienā vai otrā krāsā, un vientiesīgi ticēt tādai pasaules vīzijai. Žagariņam patīk pasaules polītika līdz 1971. gadam un viņš to dēvē par Keinsisku, bet viņam laikam kaut kas ir sagājis dēlī pēc tam un tātad pēdējo trīsdesmit gadu polītika ir monetārisms, kas nekam neder. Lūdzu piedodiet, bet tas man liekas mazliet neprecīzi, maigi izsakoties... Negribu garlaikot lasītājus ar gariem palagiem, jo Žagariņam kaut ko iemācīt jau ir bezcerīgi, bet gribu atgriezties pie lata, par ko mazliet pats tomēr saprotu. Visām trim Baltijas valstīm eksportu izaugsme ir bijusi tīri sekmīga. Latvijai 2000.g. eksportu kopsumma sasniedza 1131,3 miljonus latu, kas ir 12,2% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Importu izaugsme procentuāli bija arī ap 12%. Kā Gundars Ķeniņš-Kings minēja, importu kopsumma ir dažādās izejvielās kā arī kapitāl-iekārtās, bez kurām Latvijas izaugsme nebūtu iedomājama. Paskatoties uz vēl svaigākiem datiem Latvijas Bankas bilance kopš pagājušā gada beigām ir pieaugusi no LVL 812 miljoniem līdz LVL 884 miljoniem, un tanī pašā laikā konvertējamo valūtu un zelta rezerves ir arī kāpušas proporcionāli. Ja Jefiņš un Žagariņš domā, ka LB kaut kā "mākslīgi" uztur lata kursu pārmērīgi augstā līmenī, šīm summām taču vajadzētu KRISTIES nevis augt.

Man ļoti nepatīk tas fakts, ka Juris Paiders jau sen gaudo par lata kursu un turpina niknus un nesmukus uzbrukumus Repšes kungam. Varam šādas lietas Jefiņam un Žagariņam piedot, jo viņi vienkārši šīs lietas nesaprot, bet Paiders taču ir Dienas Biznesa galvenais redaktors... un viņam vajadzētu šo to par finansēm saprast. Tiem, kam keinsiski stimuli ļoti iet pie sirds, vajadzētu paanalizēt Baltkrievijas un Ukrainas makro-polītiku...

Ar ideoloģisku sveicienu Roņu salas baņķieriem, Juronkulis

From: zagarins@stcc.mass.edu
Date: 7/11/01 3:59

Sveiki!

Juronkulim pasaule nav vis divās krāsās bet pilnā varavīksnē un viņš nu gan nekad nevienam nekā nav vienkāršojis. Tikai faktus, lūdzu - tikai faktus. Tik un tik procentes šur, tik un tik procentes tur - un viss. Dieva dēļ nekādus palagus. Pazaudēs vēl Artura Rubeņa respektu.

Maigi izsakoties, protams, Juronkulis ir reaganomists un, maigi izsakoties, monetārisma ideologs un no viņa kaut ko iemācīties ir bezcerīgi. Tos nupat citētos datus Juronkulis droši vien dabūja no manas mājas lapas <Kas jauns Latvijā?> un es jau tos esmu lasījis un, es ceru, ka mēs visi tos esam lasījuši un kārtīgi iegaumējuši. Neviens no mums nepriecājas par Latvijas ilgstošo postu un mēs visi priecājamies par katru labo ziņu. Vai ne tā?

To jau mēs arī zinājām, ka Latvijas bankās tiek noguldītas visvisādas globālo finansistu naudas kurām no svara, ka Latvijas latiņš ir stiprāks par dolāru. To jau mēs zinājām, ka tieši uz šāda aprēķina Juronkulis pierunāja Eināru Repši nostellēt latiņu stiprāku par dolāru.

Džefrijs Sommerss, Juronkul, starp citu, liek Tevi sveicināt. Es viņam pateikšu, ka Tu vēl arvien viņu šeit saukā par Jefiņu. Ne jau ka viņš par to dusmosies. Domāju, viņš sirsnīgi pasmiesies par to veco uzpūtīgo vienas notis reaganomistu Juronkuli.

Juris

From: hbush@apollo.lv
Date: 7/12/01 12:57

George Viksnins rakstīja:

<<Paiders taču ir Dienas Biznesa galvenais redaktors... un viņam vajadzētu šo to par finansēm saprast.>>

Ņemot vērā latvisko mentalitāti, vaimanāšana acīmredzot ir izdevīgāks bizness...

Harijs

From: zagarins@stcc.mass.edu
Date: 7/12/01 6:07

Sveiki!

Ha. Iznāk tā, ka Juronkulis un Harijs vēl pārmetīs Džefrijam Sommersam latvisko mentalitāti.

Es gan domāju, ka nevis vaimanāšana bet priecāšanās par to mazumiņu, ko tie kungi atmet ir latviešu mentalitātei visraksturīgākais. Priecāsimies, priecāsimies un šausim raķetes mākoņos par to pašu, ka Latvija jau pacēlusies blakus Tobago un Meksikai attīstīto valstu sarakstā!

Pavisam par citu tēmu, bet runājot par ekonomikas datiem. Nupat nācās lasīt, ka kāds ekonomists izrēķinājis, ka visā pasaulē importēts tiek par 245 miljardiem dolāru vairāk, nekā eksportēts.

Juris Neonkulis

From: leitis@mail.lv
Date: 7/12/01 9:38

Vīksninš palaidis garām būtiskus faktus.

1. Imports Latvijā pieaug straujāk nekā eksports.

2. Latvijas uzņēmumi eksportē pārsvarā uz EMU valstīm un no EUR svārstībām atkarīgām valstīm (Igaunija Zviedrija GB un tagad arī Lietuva)

3. Latvijas bankas rezerves procentuāli latu daudzumam apgrozījumā konstanti samazinās.

4. LB intervences robežās lata kurss sistemātiski ir "vājš"

5. Lats turas pateicoties tam ka uzņēmumu privatizācijā tiek iegūta valūta no ārvalstu stratēģiskajiem investoriem. Pašus nopietnos ārvalstu ieguldījumus var uz vienas rokas saskaitīt. BET cik ātri mēs noēdīsim Kuģniecības un Lattelekom 51% naudu?

Prof. kritizē tos kuri norāda uz šiem satraucošajiem faktiem. Bet neņem tos vērā. Lietuva izdarījusi stratēģiski neizbēgamu un ekonomiski izcilu soli mainot USD uz EUR piesaisti. Laiks to pašu darīt arī Latvijā. SDR bija labs pirms pāris gadiem bet šobrīd Latvijas tirdzniecība ir tieši atkarīga no EUR.

From: hbush@apollo.lv
Date: 7/12/01 9:55

Juris rakstīja:

<<Ha. Iznāk tā, ka Juronkulis un Harijs vēl pārmetīs Džefrijam Sommersam latvisko mentalitāti.>>

Uzdrošinos atgādināt, ka manā vēstulē vispār nemaz nebija runas par Sommersu. Jāsaka gan, ka vaimanāšanas mentalitāte tiešām piemīt ne tikai latviešiem, bet noteikti arī ne visiem latviešiem ;) Ak, kādas spožas un skaļas vaimanas, pat gaudas, un histēriski pareģojumi bija vēl nesen visā "attīstītajā pasaulē" sakarā ar "2000.gada problēmu"... Un kādēļ? Diezgan daudzi no tiem "vaimanu Vonijiem" un Y2K šamaņiem ļoti labi nopelnīja. Protams, normāli cilvēki no visas tās ažiotāžas pamanījās arī šo to derīgu izdabūt. Bet pamatā Y2K vaimanas (un man ir lielas aizdomas, ka vispār gandrīz visas organizētās vaimanas) bija domātas tīri iedzīvošanās mērķiem. Vai nu lai iedzīvotos materiālā ziņā, vai polītisku labumu sasniegšanai.

<<Priecāsimies, priecāsimies un šausim raķetes mākoņos par to pašu, ka Latvija jau pacēlusies blakus Tobago un Meksikai attīstīto valstu sarakstā!>>

Jā, protams. Salīdzinājumā ar to dibenu (visās nozīmēs), kurā bijām "krievu laikos", arī paritāte ar Meksiku ir liels progress. Tomēr ceru, ka mēs nepaliksim pie sasniegtā līmeņa, bet iesim tālāk.

Harijs

From: zagarins@stcc.mass.edu
Date: 7/12/01 10:23

Sveiki!

Harijs uzdrošinās:

<Uzdrošinos atgādināt, ka manā vēstulē vispār nemaz nebija runas par Sommersu.>

Es savukārt uzdrošinos atgādināt, ka diskusija iesākās no Gundara Ķeniņa Kinga replikas Sommersa rakstam Jaunajā Gaitā.

<Jāsaka gan, ka vaimanāšanas mentalitāte tiešām piemīt ne tikai latviešiem, bet noteikti arī ne visiem latviešiem ;)>

Jā. Vienam man zināmam latvietim piemīt tieksme vaimanāt par neizbēgamo karu ar vahabistiem.

<paritāte ar Meksiku ir liels progress.>

Diez vai Harijs kādreiz bijis Tobago vai Meksikā, bet acīmredzot Latvijā viņš ir viens no tiem, kas dzer tikai Aldari un piekož Rīgas šprotes.

Juris Žagariņš

From: ervie@mail.lv
Date: 7/12/01 10:45

hmm, man domāt Aldaris+šprotes ir daudz labāk kā Miller+čipši.

rv

From: hbush@apollo.lv
Date: 7/12/01 11:25

Juris rakstīja:

<<Diez vai Harijs kādreiz bijis Tobago vai Meksikā, bet acīmredzot Latvijā viņš ir viens no tiem, kas dzer tikai Aldari un piekož Rīgas šprotes.>>

Protams, ka Aldara un citi Latvijā ražoti ali manuprāt ir daudz labāki nekā caurmēra ASV ražotie. Labi vēl, ka arī Štatos var dabūt kādu meksikāņu "Negra Modelo" vai no Eiropas importētu "Tuborg" ;-) Diemžēl Aldara ražojumi kurā katrā Target vai Walmart universālveikalā vēl nav dabūjami (pagaidām) un retu īslaicīgu komandējumu nedaudzajās, no rīta līdz vakaram aizņemtajās dienās neiznāk izpētīt "pareizās" labākās iepirkšanās vietas.

Bet Latvijā - jā, protams, ja vispār dzeru alu - tad tikai Latvijā ražotu. Arī šprotes man tiešām tīri labi garšo, kaut gan tās ēdam retāk.

Nez, vai prof. Neonkulis bija domājis, ka man būtu jākaunas no Aldara alus dzeršanas un šprotu ēšanas? Nekā nebija, nesagaidīsi. Kur man tās "zelta" pudeles ledusskapī, tūlīt iešu kādai pakaļ ;-))

Harijs

From: aabele@madona.lv
Date: 7/13/01 4:12

Harijam:

Arī vaimanas par globālo sasilšanu var pieskaitīt tiem pašiem politiskiem un ekonomiskiem savtīgiem mērķiem. Brēc par to, kas nav pierādāms, galu galā mūsu planēta allaž mainās, labāk būtu vairāk uzmanības pievērst pašreizējai lokālai piesārņošanai, gala rezultāts būs nozīmīgāks nekā bieds par globālo sasilšanu. Mana mamma baidījās saslimt ar difteriju, bet nomira no vēža. Cilvēks nemaz nav tik visvarens, kā iedomājas - dabu pakļaušot, jāsmejas. Pesticīdi un visi citi -īdi nākotnes homo sapiens paaudzei, iespējams, nodara lielāku ļaunumu nekā pakāpeniskās klimata izmaiņas.

Leitis rakstīja:

<Es varu tiešām tikai minēt bet rūpnīca uz vispārējā Latgales panīkuma fona izcelsies tikai un vienīgi pozitīvi.>

Kas nu tā par Latgali, tikai triju novadu - Vidzemes, Zemgales un Latgales krustpunkts. Un vienlīdz iespaidos visus trīs novadus. Kas attiecas uz bīstamību apkārtējai videi - labāk viens liels caurredzams un kontrolējams objekts nekā daudzi bīstami un nezināmi.

Ausma

From: zagarins@stcc.mass.edu
Date: 7/13/01 4:57

Sveiki!

Ausma izrādās viena no tiem, kas priecājas par to mazumiņu, kas no globālā gigantisma atlec:

< . . . labāk viens liels caurredzams un kontrolējams objekts nekā daudzi bīstami un nezināmi.>

Jā. Lai kontrolē Amerika. Uz Ameriku var paļauties. Paskaties tikai, cik skaista dzīve Amerikas brīvās tirdzniecības zonā Meksikā. Tur pat meksikāņi dzer Aldari un piekož Rīgas Šprotes.

< . . . labāk būtu vairāk uzmanības pievērst pašreizējai lokālai piesārņošanai, gala rezultāts būs nozīmīgāks nekā bieds par globālo sasilšanu.>

Tas ir tiesa.

<Cilvēks nemaz nav tik visvarens, kā iedomājas - dabu pakļaušot, jāsmejas. Pesticīdi un visi citi -īdi nākotnes homo sapiens paaudzei, iespējams, nodara lielāku ļaunumu nekā pakāpeniskās klimata izmaiņas.>

Tās gāzītes, kas izplūst no Amerikas gaisa kondicioneriem ieplūst atmosfairā, ar ko Amerika dalās ar visu pasauli. Paldies Dievam, ka šai sakarībā Amerika ir pietiekoši liela, ka tās rūpes par lokālo efektu sedz arī globālo. (Vismaz tā tas bija līdz kamēr Džī Dabya izdomāja rīkoties pragmātiskāk.) Par tām indītēm, ko tie meksikāņi izgāž savās upītēs savās brīvā tirgus ietvaros radušajās robežindustrijās gan amerikāņi tikai parausta plecus, ja tās netek akurāti uz ziemeļiem. Lai tie meksikāņi paši tiek galā. Brīvā izvēle. Aldaris un Rīgas šprotes viņiem taču ir - ko vēl vairāk varētu vēlēties?

Juris

From: arubenis@ix.netcom.com
Date: 7/13/01 9:12

Leitis rakstīja:

<Prof. kritizē tos kuri norāda uz šiem satraucošajiem faktiem. Bet neņem tos vērā. Lietuva izdarījusi stratēģiski neizbēgamu un ekonomiski izcilu soli mainot USD uz EUR piesaisti. Laiks to pašu darīt>

Nu nu, vai tā bija? Vai tik nav samainīti fakti ar rakstītāja iedomu par to $ un eiro.

From: leitis@mail.lv
Date: 7/13/01 10:53

Pagājušā gada straujais eiro kursa kritums attiecībā pret ASV dolāru iedragāja pārliecību, ka pārejas periodā valstu valūtu piesaiste kādai no lielajām valūtām nodrošina ilgstošu mieru un stabilitāti attiecīgās valsts tautsaimniecībās. Vislielākie cietēji no eiro kursa krituma bija eksportētāji, kuru galvenie eksporta partneri atrodas eiro zonas valstīs. Gan Latvijā, gan citās valstīs izskanēja eksportētāju gaudas par ievērojamiem zaudējumiem, kurus rada vietējās valūtas kursa celšanās pret eiro. Protams, runa ir par valstīm, kuru valūtas jau nebija piesaistītas eiro (piemēram, Igaunija). Pirmajai nervi neizturēja Polijai, kura aprīlī palaida zlotu brīvajā peldējumā. Teorētiski no dolāra kursa kāpuma visvairāk vajadzēja ciest Lietuvai, kuras nacionālā valūta ir piesaistīta ASV dolāram. Šai piesaistei ir visai loģisks izskaidrojums. Lietuvas ārējā tirdzniecībā liels īpatsvars ir naftas produktiem, kuriem norēķini tradicionāli notiek ASV dolāros. Pēc šīs loģikas Latvijai, kuras eksports gandrīz 40% apmērā sastāv no koksnes un tās izstrādājumiem, būtu jau sen jāpiesaista eiro.

Daži Latvijas purvā tik iesīkstējušies ka neraugās pavērties apkārt.

Jānis Renkaitis

From: viksning@georgetown.edu
Date: 7/13/01 3:11

Sveiks sveikotāji!

Dažus faktus leitim:

1) 2000.g. kā eksports tā imports pieauga 12,2%. Paskaties LB mājas lapā.

2) 1999.g. 44% no Latvijas eksporta bija definēti dolāros un 35% eiros. Tādi arī apmēram ir īpatsvari SDR grozā,

3) LB ārzemju aktīvi turpina pieaugt, lai gan lata kurss dolāros ir krities. Šeit ir daži skaitļi: 1998.g. beigās USD = LVL 0.569; 1999.g. beigās LVL 0,583, 2000.g. beigās LVL 0.613, bet šodien 0,641. Tādēļ tādiem kā Paideram vajadzētu vismaz šos faktus atgādināt -- šinī periodā lata kurss pret dolāru ir samazinājies apmēram 12%.

4) Ir ļoti iespējams, ka Lietuva ir izlēkusi no pannas ugunskurā. Ja tagad eiro kurss sāks celties no pašreizējiem 86 centiem, viņi no šīs lēkāšanas var zaudēt dubultīgi.

5) Visumā stabilai valūtai ir lielas priekšrocības tirdzniecībā. Latvijas eksports ir pieaudzis tīri labi, ja ņemam vērā nepieciešamību pilnīgi pārorientēties no austrumiem uz rietumiem samērā īsā laikā.

Lai gan mēs nevaram sevišķi priecāties par Latvijas 50. vietu HDI skalā (blakus Tobago!), gribu tomēr atgādināt, ka 1994.g. mēs bijām 92. vietā, 1997.g. 74. vietā, un vēl pagājušā gadā tikai 63. vietā. Tātad, izaugsme iet uz labo pusi.

Ar sveicienu faktu cienītājiem, valūtas ideologs, Juronkulis

From: zagarins@stcc.mass.edu
Date: 7/14/01 2:00

Sveiki!

Faktu cienītājs Juronkulis leitim nosūtīja veselu gūzmu faktu. Kamēr leitis gremo saņemtos faktus man ienāca prāta paziņot, ka šodien pats atradu vienu faktu: Iekšzemes kopprodukts pēc pirktspējas paritātes standarta Latvijai ir viens no zemākajiem starp ES kandidātvalstīm - 6600 nosacīto vienību - tikpat cik Lietuvai. Tas atbilst tikai 29% no vidējā ES rādītāja. Sliktāki rādītāji ir tikai Turcijai (6400), Rumānijai (6000) un Bulgārijai (5400). Slovēnijai turpretī šis rādītājs ir 16100 jeb 66% no vidējā Eiropas savienībā.

Jautājums Juronkulim: vai Slovēnijā arī pērkams Aldaris un Rīgas šprotes?

faktoidu cienītājs Juris Neonkulis

From: leitis@mail.lv
Date: 7/16/01 3:37

Profesors Juris Vīksniņš rakstīja:

Pateicos prof. par atbildi. Līdz šim brīdim atceros Jūsu lekcijas Latvijas Banku Augstskolā.

<1) 2000.g. kā eksports tā imports pieauga 12,2%. Paskaties LB mājas lapā.>

Ok bet tā ka bilance ir stipri negatīva, tad varam paskatīties absolūtos skaitļos.

<2) 1999.g. 44% no Latvijas eksporta bija definēti dolāros un 35% eiros. Tādi arī apmēram ir īpatsvari SDR grozā>

Būtiskāk ir skatīties uz valstīm nevis valūtām. Piem Latvija eksportē kokmatreālus invoisējot USD kaut arī faktiskais eksports notiek uz EMU vai faktiski EUR piesaistītām valstīm (Zviedrija, Britānija). Latvijas eksoprtētājiem tik un tā ir jārēķinās ar nosacīto cenu līmeni šajās valstīs un sistemātiski jāsamazina USD nominētās cenas. Globālajā tirgū pelņas mārgini nav nemaz tik lieli lai uzņēmumi varētu mierīgi iegrāmatot 10% zaudējumus no valūtu svārstībām.

Naftas tirdzniecība notiek USD. Bet Naftas tranzītam uz Lata kursu nav nekādas ietekmes. Konvertēta tiek tikai maza daļa no tranzīta naudas plūsmas(algām un nodokļiem)un rēķināt to maksājumu statistikā ir kļūdaini.

Auto cenas pat Latvijas iekšienē vēl arvien nosaka USD. Pie tam auto tiek importēti no Vācijas.

Cik procenti Latvijas eksporta bija definēti Japānas jenās?

<3) LB ārzemju aktīvi turpina pieaugt, lai gan lata kurss dolāros ir krities. Šeit ir daži skaitļi: 1998.g. beigās USD = LVL 0.569; 1999.g. beigās LVL 0,583, 2000.g. beigās LVL 0.613, bet šodien 0,641. Tādēļ tādiem kā Paideram vajadzētu vismaz šos faktus atgādināt -- šinī periodā lata kurss pret dolāru ir samazinājies apmēram 12%.>

LB ārzemju aktīvi nepieaug tikpat strauji kā latu daudzums apgrozībā. Latu relatīvajam segumam ir tendence samazināties. Paiders nav vientuļs savā kritikā. Es strādāju uzņēmumā kurš eksportē produkciju uz Igauniju un ES. Pagaisajā gadā mēs zaudējām uz valūtas svārstībām pāris simtus tūkstošus Ls. Par cik % lats ir pieaudzis pret EUR? Uzņēmējus kritizē par nevēlēšanos pārorentēties uz ES tirgiem. Latvija viskūtrāk izmanto Baltijas brīvo tirdzniecības līgumu. Bet līdzvērtīga tirgošanās nav iespējama augstā lata kursa dēļ.

Nav svarīgi kāda būs EUR tendence. Tā kā Latvija (Lietuva) atrodas EUR piesaistītu valstu ielenkumā un pārsvarā tirgojas ar viņām tad uzņēmējiem būs daudz vieglāk kontrolēt savu attisstību, veidot budžetus, aizņemties utt ja valūtu piesaistes būs vienādas.

<5) Visumā stabilai valūtai ir lielas priekšrocības tirdzniecībā. Latvijas eksports ir pieaudzis tīri labi, ja ņemam vērā nepieciešamību pilnīgi pārorientēties no austrumiem uz rietumiem samērā īsā laikā.>

Latvijā ir viszemākais rūpnieciskās ražosanas līmenis no Baltijas valstīm. Arī attīstībā HDI skalā mēs atpaliekam no kaimiņiem.

Jānis Renkaitis