From: zagarins@stcc.mass.edu
Date: 7/15/01 3:07

Sveiki!

Aizvakar dabūju redzēt Šekspīra lugu "Coriolanus". Runa ir par Romas karu ar kādu kaimiņvalsti Romas republikas 15. gadā un par romiešu karavadoni Caius Martius, aristokrātu, kas neieredz savu tautu un nevar paciest pastāvošās republikas iekārtu, kurā teikšana ir nevien augstdzimušajiem bet arī vienkāršiem tirgoņiem un strādniekiem. Kad pēc kādas veiksmīgas cīņas viņš tiek iecelts par konsulu (un titulēts iekarotās pilsētas vārdā par Coriolanus) viņam ir jālūdz tautas balss, bet viņš to dara tik negribīgi un tik apvainojoši, ka tauta pret viņu saceļas un tautas pārstāvji (tribūni) viņu aiztriec trimdā. Tad, spiests meklēt patvērumu starp Romas ienaidniekiem, viņš piedāvā vadīt uzbrukumu Romai. Nonācis jau pie Romas vārtiem, pēdējā brīdī viņa māte viņu pierunā atcelt uzbrukumu. Par šito viņš tiek nonāvēts, bet savas tautas un tās ienaidnieku vidū viņš tiek pieminēts ar cieņu. Lugas beigās viņš pieceļas un, uzkāpis uz pjedestāla, pārtop par pieminekli.

Šito es te stāstu tāpēc, ka man tas atgādina mūsu diskusijas par demokrātiju, nacionālismu, oligarhiju, globalizāciju u.t.t. Mūslaiku aristokrāti ir naudīgie oligarhi, kas neieredz tādas lietas kā sociālismu un cenšas pastāvošo republiku iekārtot pēc iespējas tā, lai plebejieši nemaisītos pa kājām. Kari vairs tikai retos gadījumos izpaužas cilvēku mērdēšanā (lai gan arī tad daudz vērienīgākos apmēros, kā, piemēram Irākā un Kosovā) bet tie ir galvenokārt biznesa kari. Uzvarētājs vienmēr vaiņagojas lauru lapās un polītiskā teikšanā, un pat neveiksminieki tiek cildināti, ja tik viņi spēj izrādīt kaut minimālu cilvēcību, kā, teiksim, Coriolanus to darīja pret savu māti.

Manuprāt, globalizācijas būtību vislabāk var saprast ja papriekšu mēģinām saprast Ameriku. Amerika, protams, ir pirmā modernā nācija, pamatota demokrātijā, ar satversmi, kas rakstīta, kā Tomass Peins (Thomas Payne) izteicās, uz baltas lapas (tabula rasa) ar minimālu tradicionālu bagāžu un ar tīru sirdsapziņu par Ziemeļamerikas pamattautu iznīcināšanu. Galvenais Amerikas demokrātijas pamatlicējs bija Džeimss Medisons (James Madison) un viņa galvenais panākums bija pasargāt īpašuma tiesības kā noteicošo pamatvērtību. Medisons rakstīja: "Valdības primārā atbildība ir pasargāt bagātnieku minoritāti pret tautas vairākumu" (to protect the minority of the opulent against the majority). Un vēl: "No tādiem ļaudīm, kuriem nav īpašumu un nav cerību to iegūt nevar sagaidīt, ka viņi simpatizēs īpašuma tiesībām." Medisona atrisinājums - polītisko varu nodot bagātniekiem un gādāt, lai pārējā tauta būtu pēc iespējas saskaldīta un neorganizēta.

Protams, Medisons, tāpat kā Ādams Smits, dzīvoja pirmskapitalisma laikmetā. Viņš bija antikapitalists, un viņa ideālais vadonis bija apgaismots un labvēlīgs filozofs, kas savā gudrībā vislabāk zina, kas ir tautas īstās intereses. Vēlāk viņš savā ticībā vīlās kad pierādījās, ka jaunie kungi rīkojās tieši tā, kā Ādams Smits jau bija brīdinājis: "Visu mums pašiem, tautai nekā". Un 1792 gadā Medisons pats brīdināja pret šo kapitālisma draudu, kas pienākuma vietā piekopj tikai savas pašintereses jo tas vedīšot uz "mazas grupas tirāniju it kā vispārējas brīvības kontekstā" (a real domination of a few under an apparent liberty of many).

200 gados kopš Medisona Amerikas pamatos nekas daudz nav mainījies un vēl šobaltdien ASV tiesu sistēma aprūpē bagātnieku privātās intereses uz tautas rēķina, un šīs sistēmas teorētiskie pamati ir tie paši, kas kalpojuši fašismam un boļševismam, tas ir, zināmām grupām ir stiprākas tiesības nekā individuālām personām. Amerikā tāpat kā Latvijā tās "pārejas" stadijā valda elite kas vienpusīgi dominē ekonomiju un informāciju. Visvairāk tas izpaužas, protams, ārpus Amerikas robežām, kur nav neviena Amerikas vēlēšanās balsstiesīgā pret ko būtu kaut nomināli jāatskaitās.

Es vispār simpatizēju ar Ēriku viņa ticībā, ka perfektu demokrātiju varētu garantēt modernā sakaru tehnoloģija. Bet ir vērts paturēt prātā, ka runa te ir par lietām, kas nav nemaz tik jaunas. Arī senā Romā bija runas par vajadzību apstiprināt varu ar tautas balsi, un vienmēr ir bijuši stipri pretargumenti. Taču es domāju ka, ieņemot pavisam vērienīgu skatu, ir iespējams būt optimistam un saskatīt vēsturē būtisku progresu. Attīstītajās valstīs mūsu laikos tautu atmodas var notikt augstākā plāksnē, nekā tās notika pagājušā gadsimta norietā, 20'os gados vai pat, teiksim, pirms desmit gadiem. Arī starptautiskā solidaritāte var ieņemt pavisam citādas formas, datortīklos pamatotas. Nav nekāds brīnums, ka Afganistānas valdība aizliedz tautai pieslēgties datortīkliem. Bet mūsu valdības gan to neuzdrošinātos. Un tā paliek arvien grūtāk un grūtāk aizstāvēt naudīgo globālo oligarhu un tradicionālo vadoņu privilēģijas ar atsaukšanos uz kaut kādām mīklainām neuzzināmām tradicionālām likumībām. Arvien vairāk mēs esam brīvi veidot savas institūcijas pēc cilvēcīgām likumībām, kas ir padotas mūsu pašu izvēlei un kas ir katrā laikā brīvi atvietojamas ar labākām, brīvākām un taisnīgākām. Un es ticu, ka tām pamatā jābūt nacionālismam, jo nacionālisms pēc definīcijas ir tas, kas savieno indivīdu ar savu tautu.

Ēriks teica:
< Vai nav tā, ka globalizācija dod iespējas iesaistīties vairāku vienotu darbu darīšanā, dod iespējas izvēlēties kur iesaistīties un kur - nē, un neko sevišķi nepiespiež, arī VEIDU, kurā respektīvās vienota darba daļas tiks padarītas.>

Es teiktu, ka nevis globalizācija dod tādas iespēja, bet nacionālisms tās dod.

Juris Paiders rakstīja:
<< . . . rodas viena globālā ekonomika, kas principā ir pretrunā ar cilvēka kā sugas izdzīvošanas pamatnosacījumiem.>>

un Ēriks atbildēja:
< Vai tie nav meli - par pretrunu ar izdzīvošanas pamatprincipiem?>

Nu paskaties bišķi rūpīgāk sev apkārt. Neskaties tik daudz tīvī.

Paiders:
<< Pašnodrošinošas sabiedrības ziedu laiki iestāsies tad, ja globālu kataklizmu dēļ izjuks pašreizējās ekonomiskās saites. Līdz ar to pašnodrošinošas ekonomikas ir garants tam, ka mūsdienu cilvēce neaizies bojā, ja pašreizējās civilizācijas globalizācijas virziens izrādīsies strupceļš.>>

Ēriks:
<Varbūt, kungam jāatgriežas pie naturālās saimniecības - tajā pašnodrošināšana notika daudz augstākā līmeni pēc viņa novērtēšanas shēmas :-) >

Naturālā saimniecība nav globalizācijas alternatīva. Tā teikt ir, kā mēs sakām Amerikā, "sarkana siļķe" jeb "salmu vīriņš". Vārdu "globalizācija paturēsim kā pastāvošās iekārtas apzīmējumu, nevis kā kaut kādu skaistu, cēlu ideālu. Tāpat arī internacionālisms" ir vārds ar konkrētu Padomju totalitārisma piegaršu un to neviens vairs nejauc ar kaut ko skaistu, cēlu.

Ēriks:
< Lūdzu pievērst uzmanību tam, ka vienmēr pastāv iespējas tiem, kuri vēlas, atgriezties pie naturālās saimniecības. Tāpat tiem, kuri nesagribēs globalizēties, neviens to nepiespiedīs. Ja kāds uzskata, ka man nav taisnība, lūdzu dodiet norādi uz konkrēto dokumentu, kur ierakstīta šāda piespiešana. >

Piespiešana notiek nevis ar varu bet ar propagandu. Protams, mēs visi esam brīvi "izstāties" no globalizācijas. Bet tas prasa diezgan lielu piepūli, jo tad par Tevi smiesies vēl vairāk nekā par Tavu snarskokrātisko balsomātu un Juronkulis Tevi nicinās par žagariņistu.

Paiders:
<< "TĀPĒC GLOBALIZĀCIJA UN VISU EKONOMIKU KOPĒJA ABSOLŪTA INTEGRĀCIJA IR LĪDZVĒRTĪGA CILVĒKU SUGAS PAŠIZNĪCINĀŠANĀS PROGRAMMAI. Gluži otrādi, cilvēcei jārūpējas, lai visas īpatnās un savdabīgās civilizācijas saglabātos un nesāktu pāriet uz Rietumu tipa integrāciju pasaules ekonomikā.>>

Ēriks:
< Tādu s..du mums pašlaik uzbāž veči, kuri jau tika pie labas mantas (uz tautas rēķina) un baidās no jebkurām pārmaiņām, kurus tie pilnīgi nevar kontrolēt (tā, ka tie kontrolēja, piemēram, prihvatizāciju). >

Jā. Kā Jānis Kučinskis aizrāda, savā 12. jūnija rakstā, tiklīdz sāks Latvijā kaut kas jukt un brukt, mēs varam sagaidīt runas par nacionālismu no mūsu oligarhiem, gluži tāpat, kā tas bija jau t.s. "Trešajā atmodā". Bet kāpēc Tu domā, ka Juris Paiders un Jānis Kučinskis tikai kalpo oligarhiem?

< Globalizācija dos plašākas iespējas Latvijas tautai strādāt ārvalstīs (darba spēka tirgus globalizācija) - mūsu meistariem vairs nebūs jākalpo vietējiem izdzimteņiem-ekspluatātoriem, kuri maksā niekus, bet sev sagrāb visu peļņu. >

Globalizācija jau tagad dod lieliskas iespējas talantīgiem latviešiem strādāt ārvalstīs un viņi to arī dara, pametot Latviju tiem, pēc kuriem ārvalstīs nav nekāda pieprasījuma. Tas, protams ved uz valsts pagrimumu, kas nav un nekādi nevar būt laba lieta itin nevienam, pat ne tiem tautiešiem, kas, kā, teiksim es pats, dzīvo ļoti labi globalizācijas metropolē Amerikā. Jo tāda impērija nepastāvēs mūžīgi, kas ved uz postu savās perifērijās.

< Globalizācija liks vietējiem ekskomunistiem un to protežē, kuri pašlaik apzīmē sevi MILos ka spējīgos biznesmenus, strādāt īstās konkurences vidē. >

Gluži otrādi, Globalizācija ir tā vide, kurā vietējie "ekskomunisti" zied un zeļ kā indīgas nezāles - kā latvāni Latvijas ceļmalās. un viņi izbeigs kaitēt Latvijai tikai tad, kad viņiem vairs nepaliks ne saknes un tad tauta viņus nepieminēs ar godu dēļ viņu izcilās mantrausības t.s. globalizācijas kontekstā.

Juris

From: snar@junik.lv
Date: 7/15/01 6:35

Juris rakstīja:
<Ēriks teica:>
<< Vai nav tā, ka globalizācija dod iespējas iesaistīties vairāku vienotu darbu darīšanā, dod iespējas izvēlēties kur iesaistīties un kur - nē, un neko sevišķi nepiespiež, arī VEIDU, kurā respektīvās vienota darba daļas tiks padarītas.>>

< Es teiktu, ka nevis globalizācija dod tādas iespēja, bet nacionālisms tās dod.>

Ejiet uz podiņa ar savu nacionālismu. Globalizācijas iespējas izmanto vai neizmanto pirmkārt privātpersonas un privātuzņēmēji, kuriem pavisam nav obligāti identificēt sevi ar kādu nāciju. Globalizācijas iespējas dabiski rodas tieši kad nacionālisms mazāk izpaužas, kad valsts valdība mazāk iejaucās ekonomikā.

Ja Jums nav ko teikt par lietas būtību, varētu vispār paklusēt.

Juris:
< Naturālā saimniecība nav globalizācijas alternatīva. Tā teikt ir, kā mēs sakām Amerikā, "sarkana siļķe" jeb "salmu vīriņš".>

Pāreja no nacionālām ekonomijām uz globālo ekonomiju ir labs analogs ar pāreju no naturālas saimniecības uz nacionālo ekonomiku. Abos gadījumos parādījās jaunas specializācijas, darba sadalīšanas (un rezultātā - kopējas efektivitātes celšanas) iespējas.

< Vārdu "globalizācija paturēsim kā pastāvošās iekārtas apzīmējumu, nevis kā kaut kādu skaistu, cēlu ideālu. >

Tas būtu nepareizi, jo galvenie globalizācijas procesi vēl nenotika nacionālo tirgu atvēršana, muitu likvidēšana, subsidēšanas un cita protekcionisma aizliegšana...

< Tāpat arī internacionālisms" ir vārds ar konkrētu Padomju totalitārisma piegaršu un to neviens vairs nejauc ar kaut ko skaistu, cēlu. >

Par gaumi un garšu nestrīdas. Daudziem "nacionālisms" slikti garšo pēc fašistu Germanijas.

< Protams, mēs visi esam brīvi "izstāties" no globalizācijas. >

Kam vajag "izstāties no globalizācijas"?

< Bet tas prasa diezgan lielu piepūli, jo tad par Tevi smiesies vēl vairāk nekā par Tavu snarskokrātisko balsomātu un Juronkulis Tevi nicinās par žagariņistu. >

Smiekli bez pamata liecina par stulbumu. Pēdējā laikā šeit daži mani oponenti nonāca pie marasma -- sāka rakstīt vēstulītes pat ne no sava vārda...

To mēs vēl redzēsim kurš kuram kalpo. Man arī skaidrs - kad "krēsli" zem oligarhiem sāks šūpoties, tie mēģinās izprovocēt tautas nemierus, un ķert zivis miglainā ūdenī. Tādām provokācijām nedrīkst padoties -- jāizvēlē jaunus deputātus, kuri skaidri un vienkārši parādīs tieksmi pie īstās demokrātijas vērtībām. Bet pirms tas varētu notikt, jāinformē tautu, lai tā varētu viegli atšķirt īstus demokrātus no tukšiem prorietumu pļāpātājiem.

< Globalizācija jau tagad dod lieliskas iespējas talantīgiem latviešiem strādāt ārvalstīs un viņi to arī dara, pametot Latviju tiem, pēc kuriem ārvalstīs nav nekāda pieprasījuma.>

Tā ir daļēja, nepilnīgā globalizācija.

< Jo tāda impērija nepastāvēs mūžīgi, kas ved uz postu savās perifērijās. >

Latvija nav impērijas perifērija. Tā ir neatkarīgā valsts. Tāpēc to nevar vest. Ja to kaut kas ved, tā ir korumpēto valsts vīru vaina -- valsts nodevība.

< Globalizācija ir tā vide, kurā vietējie "ekskomunisti" zied un zeļ kā indīgas nezāles - kā latvāni Latvijas ceļmalās.>

Globalizācija ir process, kurš vēl nepabeigts. Ar to pabeigšanos ekskomunisti, kuri prot tikai zagt un atņemt ar varu tiks izputināti. Tieši tiem ir izdevīgi metāties pa vidu -- reformas, pārejas periodi ir viņu vide, tieši tāpēc tiem ir izdevīgi tagad griezt atpakaļ globalizācijas procesus.

Ēriks

From: iugleske@ttlc.net
Date: 7/15/01 10:24

Ēriks, kā parasti muld:

< Pāreja no nacionālām ekonomijām uz globālo ekonomiju ir labs analogs ar pāreju no naturālas saimniecības uz nacionālo ekonomiku. >

Nekāds sakars starp "naturālo" un "nacionālo" saimniecību.

Ja iet runa par pāreju no "naturālas" (dabīgas, ekoloģiski uzturamas) saimniecības uz moderno, ekoloģiski kaitīgās saimniecības, varētu arī runāt par samērā negaršīgu, neveselīgo, sastāvējušos, milzīgi pārstrādāto ēdienu ko ēd modernie, turīgie cilvēki, kā piemēram šeit, ASV. (Man kauns, ciemiņai no Latvijas tā jāēd šeit.)

Varētu arī runāt par zemnieka atkarību no ķimikālijām mēslojumiem, degvielām, pat ģenētiski pārstrādātām sēklām.

Protams, Ēriks, nebūdams domājošs cilvēks, par tādām lietām nerūpētos.

Indulis no NH

From: snar@junik.lv
Date: 7/16/01 1:44

Indulis rakstīja:

< Nekāds sakars starp "naturālo" un "nacionālo" saimniecību. >

Es un nerunāju ne par kādu īpašu sakaru. Es runāju par vēsturisko faktu - agrāk bija naturālā saimniecība. Vēlāk - nacionālā ekonomika. Skaidrs, ka notika pāreja no vienas uz otru.

< Ja iet runa par pāreju no "naturālas" (dabīgas, ekoloģiski uzturamas) >

Tagad pamācīsim Induli. Naturālā saimniecība nozīme saimniecību laikos, kad cilvēki vēl neizgudroja naudu. Tie, kuri specializējas kāda produkta ražošanā varēja izplatīt sava darba rezultātu tikai izmantojot bartera shēmas, tāpēc ražotāju specializācija tika ierobežota.

Tātad, runa bija pavisam par citu.

< Varētu arī runāt par zemnieka atkarību no ķimikālijām mēslojumiem, degvielām, pat ģenētiski pārstrādātām sēklām.>

Varētu. Ko teiksiet?

< Protams, Ēriks, nebūdams domājošs cilvēks, par tādām lietām nerūpētos.>

Nemuldiet. Labāk palasiet grāmatās kas ir "naturālā saimniecība" pirms iejaukties diskusijā par respektīvajiem "sakariem".

Ēriks

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 7/16/01 7:59

Juris:

< Un tā paliek arvien grūtāk un grūtāk aizstāvēt naudīgo globālo oligarhu un tradicionālo vadoņu privilēģijas ar atsaukšanos uz kaut kādām mīklainām neuzzināmām tradicionālām likumībām. Arvien vairāk mēs esam brīvi veidot savas institūcijas pēc cilvēcīgām likumībām, kas ir padotas mūsu pašu izvēlei un kas ir katrā laikā brīvi atvietojamas ar labākām, brīvākām un taisnīgākām. Un es ticu, ka tām pamatā jābūt nacionālismam, jo nacionālisms pēc definīcijas ir tas, kas savieno indivīdu ar savu tautu. >

Piekrītu Jurim. Nacionālisms var potenciāli būt vairāk pozitīvs nekā negatīvs. Nacionālismam nav jābūt fašistiskam, bet var būt pretspēks internacionālām oligarhijām. Nacionālisms var būt reāls, organisks, pašorganizējošs starpnieks starp indivīdu un varām kas ir pārāk lielas un globālas lai būtu saprotami cilvēcīgas.

Vismaz tas tiek piedāvāts mazām tautām kas nacionālismā ieaugušas organiski un vēsturiski kā pretojoties oligarhijām un citām lielākām (arī globāliskākām) varām. Nacionālisms ir pozitīvs pie Amerikas pirmām tautām vai starp tibetiešiem, jo pārstāv senāku, alternatīvu kultūru un vērtības iepretim komercializācijai un daudzkā ko mēs-paši norindoja kā rietumu korupciju. Tas nav idealizēt vai romantizēt šīs pirmās tautas vai tibetiešus, bet atzīt to potenciālo līdzsvara kapacitāti.

Sveikā daudz iztirzāts kas ir ļauns par bezsejainu kosmopolitānismu kas faktiski ir oligarhu rokās. Bet lai gan pati esmu ļoti par individuālismu un individuāla tiesībām un atbildību, arī atzīstu, ka visa cilvēce arvien un visur bijusi organizēta salīdzināmi mazās vienībās. Šajās vienībās cilvēks gūst nozīmi un jēgu, nejūtās pilnīgi pamests, vientuļš vai bezspēcīgs. Viņš spēj daudz vairāk nekā viens pats. Vispār vai viens pats vispār kaut ko panāk ir apšaubāmi, vismaz piekritējiem, ja ne draugi, jābūt. Un atomizēts individuālisms ir tikai vientuļš ego kas pats sevi nesaprot.

"Ja ir kaut kas svarīgāks par manu ego, gribu lai to noķer un nošauj - tagad!"
(If there's anything more important than my ego around, I want it caught and shot now.)
-- Zaphod (Hitchhikers Guide to the Galaxy)

Cilvēku dažādo vienību veidu attīstības ceļā, nacionālisms turpina veicināt dzīvotspējīgu dažādību un adaptācīju iepretī monokultūriskiem atrisinājumiem.

Ja monokultūras atrisinājums izrādās nepareizs, tad ir katastrofālas sekas visur. Bet daba attīstās un veidojas caur dažādības izmēģinājumiem.

aija

From: Maris_Darbonis@swh-t.lv
Date: 7/17/01 11:48

Sveiki!

Juris Žagariņš rakstīja tā:

< Manuprāt, globalizācijas būtību vislabāk var saprast ja papriekšu mēģinam saprast Ameriku. Amerika, protams, ir pirmā modernā nācija, pamatota demokrātijā, ar satversmi, kas rakstīta, kā Tomass Peins (Thomas Payne) izteicās, uz baltas lapas (tabula rasa) ar minimālu tradicionālu bagāžu un ar tīru sirdsapziņu par Ziemeļamerikas pamattautu iznīcināšanu. >

Arī mani fascinē Amerika, un es laikam esmu šo to pēdējā laikā sapratis, ja ne visu Ameriku, tad vismaz to ko kas tajā mani mulsināja; šķiet ka tas papildina citēto teksta gabaliņu.

Amerikas iedzīvotāji ir imigranti, pat paši senākie atceļojuši tikai pirms dažiem gadsimtiem (īstie iedzimtie vairs nav vērā ņemami), un tas ko viņi sākuma gados darīja ir samērā labi dokumentēts un drīzāk iederas piedzīvojumu filmā nekā svinīgā stāstā par viedajiem senajiem priekštečiem. Amerikāņiem zeme ir tikai ražošanas līdzeklis, viņiem savā zemē nav svētvietas, kurām neapstrīdamību piešķir gadsimtu gaitā ar leģendām apvīti notikumi. No Eiropas skatoties visi amerikāņi ir drusku bezpajumtnieki, gatavi sapakot savas mantas un pārcelties dažus štatus tālāk ja tur piedāvā labāku darbu vai vienkārši lai būtu interesantāk. Un priekš ekonomikas tas ir pozitīvs faktors un saucas "augsta darbaspēka mobilitāte".

Varbūt tāda arī būs nākotne - pasaule, kurā vieta vairs nav nekas pastāvīgs un nebūs arī vajadzība pēc pastāvīgas vietas un ceļojot līdzi paņemt vajadzēs tikai naudas karti un dažus diskus ar informāciju, un visu pārējo varēs nopirkt vai izīrēt kad vajadzēs. Pasaule kurā pastāvīgākā vērtība ir cilvēka maksātspēja. Un Snarska kāroto vienlīdzību nodrošinās pārējo vērtību nepastāvība un konkurence cīņā par tām.

Lai gan drīzāk jau būs plašākas iespējas katram izvēlēties savu dzīves stilu.

< Es vispār simpatizēju ar Ēriku viņa ticībā, ka perfektu demokrātiju varētu garantēt modernā sakaru tehnoloģija.>

Jā, sakaru tehnoloģija ir laba, un par laimi tā slikti pakļaujas ideoloģijām un vēl aizvien kļūst vieglāk pieejama.

< Bet ir vērts paturēt prātā, ka runa te ir par lietām, kas nav nemaz tik jaunas. Arī senā Romā bija runas par vajadzību apstiprināt varu ar tautas balsi, un vienmēr ir bijuši stipri pretargumenti. Taču es domāju ka, ieņemot pavisam vērienīgu skatu, ir iespējams būt optimistam un saskatīt vēsturē būtisku progresu. Attīstītajās valstīs mūsu laikos tautu atmodas var notikt augstākā plāksnē, nekā tās notika pagājušā gadsimta norietā, 20'os gados vai pat, teiksim, pirms desmit gadiem. Arī starptautiskā solidaritāte var ieņemt pavisam citādas formas, datortīklos pamatotas. Nav nekāds brīnums, ka Afganistānas valdība aizliedz tautai pieslēgties datortīkliem. Bet mūsu valdības gan to neuzdrošinātos. Un tā paliek arvien grūtāk un grūtāk aizstāvēt naudīgo globālo oligarhu un tradicionālo vadoņu privilēģijas ar atsaukšanos uz kaut kādām mīklainām neuzzināmām tradicionālām likumībām. Arvien vairāk mēs esam brīvi veidot savas institūcijas pēc cilvēcīgām likumībām, kas ir padotas mūsu pašu izvēlei un kas ir katrā laikā brīvi atvietojamas ar labākām, brīvākām un taisnīgākām. Un es ticu, ka tām pamatā jābūt nacionālismam, jo nacionālisms pēc definīcijas ir tas, kas savieno indivīdu ar savu tautu. >

Bet jautājums laikam ir, cik daudz nacionālisms būs vajadzīgs nākotnē un cik daudz mēs to varēsim atļauties lai nekļūtu smieklīgi globālistu acīs?

Ceru ka varēšu atļauties palikt dzīvot Latvijā.

Māris, zem negaisa mākoņa

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 7/18/01 7:52

Māris zem negaisa mākoņa:

< Varbūt tāda arī būs nākotne - pasaule, kurā vieta vairs nav nekas pastāvīgs un nebūs arī vajadzība pēc pastāvīgas vietas un ceļojot. Bet jautājums laikam ir, cik daudz nacionālisms būs vajadzīgs nākotnē un cik daudz mēs to varēsim atļauties lai nekļūtu smieklīgi globālistu acīs? Ceru ka varēšu atļauties palikt dzīvot Latvijā. >

Latviešiem kaut kāda iemesla dēļ - un tas nav absolūti pat jāataisno - ir uzrādījuši ļoti stipru vēsturisku dzīvotgribas dziņu. Ja tas tā nebūtu bijis, viņi arī nekad nebūtu savu identitāti izveidojuši un aizstāvējuši pret varbūtības likumībām. Jāatceras, ka nacionālisma tēvs Herders tika dziļi iespaidots un varbūt būtiski ieguva savu nacionālisma iedvesmu no savām pieredzēm latviešu Jāņos.

Nāk prātā citas tautas kas arī izrādījušas stipru vēsturisku dzīvotgribu, kur prototips protams būs ebreju tauta. Tā tad visas cilvēku vienības nav uz vienu līmeni salīdzināmas. Dažām ir stiprāka dzīvotgriba ko tie pat apzīmē kā "sūtību." Un varbūt cilvēcei tas nāk pa labu, ka ir kādas tādas. Ekonacionālus attaisnojumus var protams rakstīt bezgalīgus.

Piemēram cik lielā mērā varēs Māra iedomātie hipotētiskie nākotnes cilvēki iztikt bez dziļākas identitātes?

Tāda kas aiz viņa mirstīgā īsā mūžā saista viņu ar kaut ko ilgstošāku, kur var it kā izjust gēnas pārejam no vienas paaudzes uz otru? Cilvēki ir spējuši izturēt, paciest, pacelties virs sevis jo jūtas daļa no ģimenes, kopienas, tautas. Bet ja vairums cilvēku nejutīsies kā daļu no kopienas, vai neizveidosies viena jauna veida vientulība? Nepiederības sajūta ir ar smagām psiholoģiskām sekām. Ātomiskā superindividuālā sabiedrībā visa atbildība izveidot sev piemērotu stabilu vienību būs uz indivīda un protams sekmes būs visai nevienādas. Līdzšinēji, automātiskā piederība, arī kad problemātiska, tomēr ir devusi kaut minimālu pamatu.

Ironiski, kad daba tiks vēl vairāk izpostīta, būs arvien lielāks pieprasījums pēc palikušā "nebojātā." Tas kas būs atlicis gūs milzīgu vērtību. Būs nostalģija pēc zaudētām senām alternatīvām sabiedrībām.

Varbūt cilvēcei ir nepieciešams viņas veselības līdzsvaram, ka ir gan vispārējais cilvēces, gan arī lokālais kas vēsturiski un dabīgi izveidojies par tautām, lai gan ne tikai tautas izveido nozīmīgas cilvēku vienības.

Pašreiz globālisti var pēc patikas baudīt arī mazu vienību priekšrocības, bieži naudīgie tūristi tieši izmeklē provinciālu eksotisku stūrīti savam atvaļinājumam. Un vispār tas kas kļūst retāks arī uziet vērtībā. Taču tas kas organiski izveidojies laiku gaitā, ja pārtraukts iznīcinot, pazūd un nav atgūstams.

Katrā gadījumā šī paaudze, vai tā cenšas saglabāt, vai uzdod un iekust ir noteicoša par Latvijas nākotni. Varbūt Alnim patiesība, tas nonāk pie mīlestības jautājuma, jo mīlestībai nav vajadzīgs attaisnojums, tā tikai ir.

Vairākus gadus atpakaļ man bija runa kādā latviešu centrā par "nišu" teoriju un latvietību. Doma izveidojas netikvien no bioloģiskā, ka katrai dzīvai vienībai jāatrod sava optimālā vieta jeb niša, bet arī no Romana Jakobsona teorijas ko angliski tulko kā "strangemaking" - redzot parastā un ikdienā kaut ko īpašu un daudzsološu.

Mans profesors, Henry Glassie, kuŗu šeit daži uzskata tikpat kā ģēniju, arvien saviem studentiem mācījis attiecībā par karjera izvēli, ka nav vajadzības iet tālās zemēs meklēt savādo, eksotisko. Katram cilvēkam ir zināšanas kas ir nākušas viņam līdz ar mātes pienu, ko tik dziļi saprot, ka neuzskata to par interesantu vai nozīmīgu. Tieši tur pēc Glassie uzskatiem ir katrā cilvēkā īstā zelta mātes lode (mother lode) un iesākums visam citam kad iet pasaulē.

Tas pats ar latviešu mantojumu un ar Latviju kā zemi un valsti un latviešu tautu. Jā, nav jau latviešu tauta ne labāka ne sliktāka par citām, tomēr tā ir pašu un tā ir vienreizēja un Uģim ir dziļa patiesība, ka mēs latvieši esam fantastiska tauta.

aija

From: iugleske@ttlc.net
Date: 7/18/01 10:17

Ēriks pieņem karalisko daudzskaitli:

< Tagad pamācīsim Induli. Naturālā saimniecība nozīme saimniecību laikos, kad cilvēki vēl neizgudroja naudu. Tie, kuri specializējas kāda produkta ražošanā varēja izplatīt sava darba rezultātu tikai izmantojot bartera shēmas, tāpēc ražotāju specializācija tika ierobežota. Tātad, runa bija pavisam par citu. >

Paldies. Mana kļūda. Vienmēr esmu gatavs ko jaunu mācīties, pat no Jums.

Tātad iet runa par laikiem, teiksim pirms 5K gadiem. Vai arī par "pelēko" ekonomiju" šodien?

Indulis

From: snar@junik.lv
Date: 7/19/01 3:04

Indulis vaicāja:

< Tātad iet runa par laikiem, teiksim pirms 5K gadiem. Vai arī par "pelēko" ekonomiju" šodien? >

Man liekas, ka respektīvajā ziņojumā runas tieši par pelēko ekonomiju nebija.

Manuprāt, pelēkā ekonomija traucē globalizācijas procesiem un jebkura savas valsts likumus ievērojoša (godīga, patriota) cilvēka dzīvei. Tāpēc tai jābūt apkarotai.

Ēriks