From: liepag@idirect.com
Date: 7/17/01 6:41

Ēriks rakstīja:
< Ja Jums ir problēmas atšķirt informāciju, kuru Jūs pieprasāt no informācijas kuru Jums uzbāž, tad droši griežaties, es Jums palīdzēšu atšķirt. >

Es proponēju slēgt visas skolas, jo sākot no pirmās klases, tur jauniem cilvēkiem 'uzbāž' informāciju, ko viņi nemaz nav prasījuši, jo nezina, ka tāda vispār ir.

Anita

 

From: rumpis@usa.net
Date: 7/18/01 1:13

Tāpat vajadzētu slēgt lielāko daļu radio staciju, jo tās pārraida tādu mūziku, ko neesmu pieprasījis, un no kuras veikalos un frizētavās nav glābiņa ;-)

Rumpis :)

 

From: snar@junik.lv
Date: 7/18/01 4:58

Rumpis rakstīja:
< Tāpat vajadzētu slēgt lielāko daļu radio staciju, jo tās pārraida tādu mūziku, ko neesmu pieprasījis, un no kuras veikalos un frizētavās nav glābiņa ;-) >

un Anita:
<< Es proponēju slēgt visas skolas, jo sākot no pirmās klases, tur jauniem cilvēkiem 'uzbāž' informāciju, ko viņi nemaz nav prasījuši, jo nezina, ka tāda vispār ir. >>

Abiem šiem rakstītajiem ieteicu iemācīties arī lasīt.

Runa bija ne par visas uzbažāmās informācijas aizliegšanu, bet konkrēti: par "zilo" propagandas aizliegšanu.

Protams, jābūt iespējai ierobežot arī citu *kaitīgu* propagandu. Par to ir teikts rakstā "Par psihes bojāšanu":

http://jamajo.open.lv/sshow.php3/id-13/lang-L

Ēriks

 

From: leitis@mail.lv
Date: 7/18/01 6:32

Ēriks Snarskis rakstīja:

< Runa bija ne par visas uzbāžāmas informācijas aizliegšanu, bet konkrēti: par "zilo" propagandas aizliegšanu. >

Parasti tik kaismīgi pret šādām lietām iestājas "slēptie zilie" kuriem šāda problemātiska runāšana ir kā sarkana lupata bullim.

Ērik, nav ko kautrēties, nāc atklātībā!

Jānis Renkaitis

 

From: liepag@idirect.com
Date: 7/19/01 7:43

Sveiki!

Ir skaidri redzams, ka vajadzīgs cenzors. Ēriks šādam darbam ir ļoti piemērots, jo viņš noteikti zina, ko var atļaut un ko vajag aizliegt!

Anita.

 

From: snar@junik.lv
Date: 7/20/01 5:04

Cenzors sakarā ar psihes bojāšanu nav vajadzīgs tāpat ka miesas bojājumu gadījumā. Vajadzīgs likums, lai psihes bojāšanas gadījumus varētu/vajadzētu izmeklēt. Tad procesa gadījumā varētu izmantot arī ekspertu atzinumus.

Ēriks

 

From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
Date: 7/20/01 6:24

Sveiki!

Ar ekspertu atzinumiem vajadzētu sākt, pirms ierosināt šādu likumu. Vai esat painteresējies pie kāda psihiatra, cik viegli/grūti ir noteikt cilvēka psihiskās saslimšanas? Vēl jo grūtāk noskaidrot, kas šādas saslimšanas izraisījis. Nerunājot par juridiski korektiem pierādījumiem. Kā Jūs domājat pierādīt, ka cilvēka garīgo slimību (kur nu vēl mazākus psihes traucējumus) izraisījusi līdzdalība skaburnieku sektā, tualetes papīra reklāma vai Patriarhālo prāģeru partijas priekšvēlēšanu aicinājumi? Nevis iedzimtība, neveselīgs dzīvesveids vai nelaimīga mīlestība?

Likumus var ierosināt visādus, bet, pirms to darīt, jābūt skaidrībā, cik lielas būs iespējas likumu izpildīt.

Vents

 

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 7/20/01 9:06

Ventam nepārtrumpojama atbilde uz Ērika teikto par psihes traucējumiem!!! :--aija

 

From: snar@junik.lv
Date: 7/20/01 11:02

Vents rakstīja:

< Vai esat painteresējies pie kāda psihiatra, cik viegli/grūti ir noteikt cilvēka psihiskās saslimšanas? Vēl jo grūtāk noskaidrot, kas šādas saslimšanas izraisījis. >

Tas liecina tikai par to, cik bīstama ir psihiska vardarbība. Iedomājaties -- mūsu prezidenti, mūsu ministri, deputāti var būt psihiski slimi, to būs grūti pamanīt un pieradīt, bet tie pieņems valstij kaitīgus lēmumus!

< Kā Jūs domājat pierādīt, ka cilvēka garīgo slimību (kur nu vēl mazākus psihes traucējumus) izraisījusi līdzdalība skaburnieku sektā, tualetes papīra reklāma vai Patriarhālo prāģeru partijas priekšvēlēšanu aicinājumi? >

Jā, to ir grūti pieradīt, tomēr pieradīšanas grūtība nav iemesls lai nedotu iespējas to pieradīt.

Lūdzu atcerēties, ka tiesāt var ne tikai par nozieguma izdarīšanu, bet arī par to izdarīšanas mēģinājumu. Eksperti var novērtēt kas ir bīstams psihei un kas -- nē.

Ēriks

 

From: liepag@idirect.com
Date: 7/22/01 1:35

Sveiki!

1984.gads jau ir garām, bet varbūt Ērikam būtu interese George Orwell grāmatu izlasīt?

Anita

 

From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
Date: 7/20/01 2:08

Ēriks rakstīja:

< Tas liecina tikai par to, cik bīstama ir psihiska vardarbība. Iedomājaties -- mūsu prezidenti, mūsu ministri, deputāti var būt psihiski slimi, to būs grūti pamanīt un pieradīt, bet tie pieņems valstij kaitīgus lēmumus! >

Pilnīgi piekrītu. Bet palieku pie viedokļa, ka atšķirībā no miesas bojājuma psihisku vardarbību konstatēt ir daudz grūtāk. Ir smagas psihiskas saslimšanas, kad cilvēks savas psihes īpatnību dēļ nespēj iekļauties sabiedrībā un adekvāti rīkoties. Šos gadījumus var atklāt, kaut arī tas dažkārt nav viegli. Pilnīgi piekrītu, ka cilvēkus, kas pretendē uz vadošiem valsts amatiem, šajā ziņā vajadzētu pārbaudīt.

Vieglāku psihisku traucējumu gadījumā pierādīšana kļūst gandrīz neiespējama. Atšķirībā no mūsu ķermeņa, kura uzbūve visiem ir ļoti līdzīga un anomālijas samērā viegli konstatēt, psihe atšķiras pietiekami daudz, lai nevarētu vienkārši pateikt, kurš ir vesels, bet kurš nav. Izņemot, kā jau teicu, smagas saslimšanas.

Varbūt mēs ar Jums savā ziņā esam jukuši, tikai paši to nezinām.

Es rakstīju:
<< Kā Jūs domājat pierādīt, ka cilvēka garīgo slimību (kur nu vēl mazākus psihes traucējumus) izraisījusi līdzdalība skaburnieku sektā, tualetes papīra reklāma vai Patriarhālo prāģeru partijas priekšvēlēšanu aicinājumi? >>

Ēriks atbildēja:
<Jā, to ir grūti pieradīt, tomēr pieradīšanas grūtība nav iemesls lai nedotu iespējas to pieradīt. >

Tad jāsāk ar to, ka tiek izstrādāti pierādīšanas paņēmieni, un tikai tad jāierosina likums. Silti iesaku - uzmeklējiet kādu profesionāli (vai pat vairākus, lai būtu viedokļu daudzveidība) un apvaicājieties, cik lielā mērā tas iespējams.

< Lūdzu atcerēties, ka tiesāt var ne tikai par nozieguma izdarīšanu, bet arī par to izdarīšanas mēģinājumu. Eksperti var novērtēt kas ir bīstams psihei un kas -- nē. >

Tikai ļoti vispārīgos vilcienos (turklāt dažādu skolu uzskati būtiski atšķiras). Bet vēlreiz iesaku - pirms tālāk spriežam par šo tēmu, pakonsultējieties ar speciālistiem, ar tiem pašiem, kurus uzskatāt par cienīgiem nākamo ekspertu lomai. Citādi nav jēgas diviem neprofesionāļiem runāt par lietām, kurās maz jēdzam.

Vents

 

From: snar@junik.lv
Date: 7/21/01 8:27

Vents rakstīja:

< Tad jāsāk ar to, ka tiek izstrādāti pierādīšanas paņēmieni, un tikai tad jāierosina likums.>

Tas ir kaut kas jauns -- pieradīšanas paņēmienu izstrādāšana. Lai pieradītu savu taisnību tiesā atļauts izmantot JEBKURUS paņēmienus, izņemot tos, kuri ir aizliegti ar likumu.

Skaidrs, ka izmantojami arī tādi paši paņēmieni, ka citās lietās - liecinieku liecības, ekspertu atzinumi, mantiskie pieradījumi (pēdas, pirkstu nospiedumi, nozieguma uzdarīšanā izmantotās tehniskās ierīces, to elementi...).

< Bet vēlreiz iesaku - pirms tālāk spriežam par šo tēmu, pakonsultējieties ar speciālistiem, ar tiem pašiem, kurus uzskatāt par cienīgiem nākamo ekspertu lomai. Citādi nav jēgas diviem neprofesionāļiem runāt par lietām, kurās maz jēdzam. >

Nevajag būt lielam profesionālam, lai nopirktu un palasītu grāmatiņu par efektīvas reklāmas pamatiem. Cilvēku krāpšana kļuvusi par tehnoloģiju un to pat pasniedz augstskolās -- cilvēki mācās gadiem ilgi, lai kļūtu profesionāli šī ziņā. Atkārtoju -- tā ir tehnoloģija, un profesionālam nav grūti paņemt reklāmas līdzekli (bukletu, videorindu) un pamatoti izstāstīt visus krāpnieciskus elementus, kuri tur iekļauti. Tad tiesas uzdevums ir novērtēt -- vai šādi s..di tādā daudzumā rodas nejauši, vai to apzināti darīja respektīvi sagatavots cilvēks. Tas nav grūtāk nekā atšķirt slepkavību no nelaimes gadījuma.

Ēriks

 

From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
Date: 7/21/01 10:25

< Skaidrs, ka izmantojami arī tādi paši paņēmieni, ka citās lietās - liecinieku liecības, ekspertu atzinumi, mantiskie pieradījumi (pēdas, pirkstu nospiedumi, nozieguma uzdarīšanā izmantotās tehniskās ierīces, to elementi...). >

Lūdzu konkrētu piemēru. Teiksim, valsts ierosina krimināllietu pret Deilu Kārnegiju par grāmatas "1000 veidi kā gūt panākumus biznesā, atstājot uz savu klientu labu iespaidu" sarakstīšanu. Kā tiks noteikta grāmatas bīstamības pakāpe? Tikai nesakiet man, ka to noteiks eksperti - Jūs, kā redzu, pats esat gana gudrs. Kas būs šie eksperti, pēc kādiem kritērijiem viņi vadīsies? Jau iepriekš brīdinu, ka grāmatā nav aprakstīti hipnozes paņēmieni, narkotiku piejaukšana klienta kafijai utt. Tur ir vienkāršas manipulācijas, kādas katrs cilvēks piekopj ikdienā - tikai prasmīgi apkopotas tā, lai dotu vislielāko efektu.

Kā minētie eksperti pierādīs, ka "Vislabāko Tuntuļa ziepju" reklāma iedarbojas uz cilvēka zemapziņu? No tā vien, ka pēc šās reklāmas parādīšanās Tuntuļa firmas apgrozījums pieaudzis par 20% (un cilvēki pērk viņa ziepes kā traki), nekas neizriet. Tuntuļa advokāts Jums pateiks "Šīs ziepes patiešām ir ļoti labas, tikai līdz šim daudzi cilvēki par to nezināja. Reklāma ļoti efektīvi informēja viņus par ziepju labajām īpašībām, tāpēc viņi deva tām priekšroku."

Kā eksperti pierādīs, ka privātajos kursos "Kosmiskās enerģijas plūsmu uztveršana, lai paceltu apziņu jaunā pakāpē" tiek maitāta cilvēku psihe? Pēc tā, ka no šiem kursiem viens klausītājs "pa taisno" tika aizvests uz trakonamu? Katru gadu uz turieni dodas arī pa kādam LU Filozofijas fakultātes studentam - cilvēkus ar nestabilu psihi bieži pievelk gudras mācības. Pats zinu puisi, kas, fizmatos mācoties, pārlieku nopietni ņēma jautājumu par telpas dimensijām, līdz beidzot sāka dzīvot septiņās. Neko nenozīmē arī tas, ka šajos kursos cilvēki stundām ilgi murmina mantru "Opsā rallā, rallā opsā" - palūdziet, lai kāds psihiatrs pierāda, ka to nedrīkst darīt.

< Nevajag būt lielam profesionālam, lai nopirktu un palasītu grāmatiņu par efektīvas reklāmas pamatiem. Cilvēku krāpšana kļuvusi par tehnoloģiju un to pat pasniedz augstskolās -- cilvēki mācās gadiem ilgi, lai kļūtu profesionāli šī ziņā. Atkārtoju -- tā ir tehnoloģija, un profesionālam nav grūti paņemt reklāmas līdzekli (bukletu, videorindu) un pamatoti izstāstīt visus krāpnieciskus elementus, kuri tur iekļauti. >

OK - paņemiet grāmatu "Mārketinga pamati" un nosauciet man dažus, kas tur aprakstīti. Vai palūdziet jau minētajam ekspertam, lai viņš to izdara. Vai vēl labāk - izanalizējiet kādu populāru reklāmu (pēc Jūsu izvēles) un nosauciet, kurus elementus atzīstat par krāpnieciskiem.

Vents

 

From: snar@junik.lv
Date: 7/21/01 1:10

Vents rakstīja:

< Lūdzu konkrētu piemēru. Teiksim, valsts ierosina krimināllietu pret Deilu Kārnegiju par grāmatas "1000 veidi kā gūt panākumus biznesā, atstājot uz savu klientu labu iespaidu" sarakstīšanu. Kā tiks noteikta grāmatas bīstamības pakāpe? >

Pats es šo grāmatu nelasīju, bet man liekas, ka Jūs pārprotat.

Nevar vajāt par grāmatu rakstīšanu tikai tāpēc, ka tur aprakstītas patiešam efektīvas metodikas. Kaut tie būtu hipnozes vai pat terorisma paņēmieni. Jo informācijas atklātība ir viens no demokrātijas pamatprincipiem.

Bet kādā citā lietā par ekspertu varētu būt jebkurš pieredzējis psihologs. Papildus vēlamas prasības -- ka jebkuram ekspertam: laba erudīcija, specializācija saistīta ar konkrētas lietas novirzienu. Piemēram, grāmatas (tekstu) gadījuma ieteicams lai tas būtu lingvists.

< Kā minētie eksperti pierādīs, ka "Vislabāko Tuntuļa ziepju" reklāma iedarbojas uz cilvēka zemapziņu? >

Es patiešam neesmu ne eksperts, ne kruķis, bet man lietas, te ir šādi 2 ceļi:

1) Pircēju (vismaz ka liecinieku) pratināšana - kāpēc tie nolēma pirkt ziepes? Ko tieši tie gaidīja no šiem ziepēm pirms pirkšanas? Vai dabūja to, ko gaidīja pilnībā lietojot ziepes? Ja daudzi nav pilnīgi apmierināti un nosauc līdzīgas "kāpēc neapmierināja" - tas jau izmantojams ka pieradījums, un dod papildusorientīru -- kam jāpievērš uzmanību pētot videorindu

2) Videorindas pētīšana. Te ir daudz virzienu. Piemēram, noteikti jāmeklē tajā netiešus, ieliktus, zemapziņai adresētus signālus, kuri nes pozitīvo informāciju par produktu (ziepēm). Tas tāpēc, ka zemapziņai adresēta informācija tiek ar gandrīz 100% varbūtību pieņemta NEKRITISKI, rezultāta cilvēks it ka zina/tic, ka tas it patiešam labs produkts, kaut apzinīgi viņam pat varbūt nav informācijas lai par to spriestu.

Manuprāt, tādu lietu profilaksei jāierobežo reklāmas iespējas. Tur nav jābūt nekā lieka: lieka teksta, lieku skaņu, lieku attēlu. Tikai konkrēta informācija par konkrētu produktu, izteikta stingrā formā. Piemēram pateikt - "tas ir labas ziepes", vai "tas ir labākas par parastam ziepēm par 20 procentiem" nav pareizi. Pietiek pateikt, ka re, ir arī tādas ziepes, tā nosaukumu, vienkāršu bildi bez specefektiem, varbūt vēl kādus konkrētus tehniskus parametrus.

< Kā eksperti pierādīs, ka privātajos kursos "Kosmiskās enerģijas plūsmu uztveršana, lai paceltu apziņu jaunā pakāpē" tiek maitāta cilvēku psihe? Pēc tā, ka no šiem kursiem viens klausītājs "pa taisno" tika aizvests uz trakonamu? >

Trako nams - tas ir nopietni. Pirmkārt, jāuzzina cik nestabila cietušam bija psihe un kad sākas šī nestabilitāte. To var noskaidrot, veicot radinieku un paziņu aptaujas. Arī var nopratināt studentus, klausītājus, un mācību vadītājus. Pēc iespējas precīzāk rekonstruēt pēdējās cietušā nodarbības saturu, arī noskaidrot ar ko vispār tur nodarbojas, dabūt un izpētīt audio/video ierakstus, konspektus. Mantras murmināšana nav aizliegta, bet jāatceras tas, ka tāda murmināšana var veicināt transu, bet transa stāvokli var izmantot ka pamatu spēcīgai psihes ietekmei. Kāda tieši varētu būt šī ietekme un cik tā var būt bīstama -- jāatbild ekspertiem pēc konkrēto materiālu pētīšanas.

< OK - paņemiet grāmatu "Mārketinga pamati" un nosauciet man dažus, kas tur aprakstīti. >

Kaut kas līdzīgs "Reklāmas psiholoģijas pamati" derētu vairāk, bet man arī tādas nav. Tomēr man ir zināms tāds paņēmiens ka "Iebūvēta paziņojuma tehnika". Piemēram, atvērot jebkuru reklāmas avīzi vai žurnālu jūs viegli atradīsiet reklāmas tekstus ar skaidram iebūvētā ziņojuma pazīmēm. Tas tiek nodrošināts ar krāsas, fonta, vai jebkuru citu ar aci saredzamo arškirību noteiktos reklāmas paziņojuma vārdos.

< Vai palūdziet jau minētajam ekspertam, lai viņš to izdara. Vai vēl labāk - izanalizējiet kādu populāru reklāmu (pēc Jūsu izvēles) un nosauciet, kurus elementus atzīstat par krāpnieciskiem. >

Man nav eksperta pa rokai, bet es pajautāšu dažiem cilvēkiem, ļoti iespējams, ka tāda analīze jau sen ir veikta.

Ēriks

 

From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
Date: 7/21/01 5:09

Ēriks rakstīja:

< Es patiešam neesmu ne eksperts, ne kruķis, bet man lietas, te ir šādi 2 ceļi: 1) Pircēju (vismaz ka liecinieku) pratināšana - kāpēc tie nolēma pirkt ziepes?>

Lielākā daļa teiks Jums - nezinu, vienkārši nopirku, un viss. Nākamā grupa teiks - tāpēc, ka draugi, radi, paziņas ieteica. Vismazākā daļa teiks - tāpēc, ka redzēju reklāmu, kas man patika.

< Ko tieši tie gaidīja no šiem ziepēm pirms pirkšanas? Vai dabūja to, ko gaidīja pilnībā lietojot ziepes? >

Kā likums, ja arī kādu ziepes neapmierināja, tad citu iemeslu dēļ - ne to, kas tika solīti reklāmā. Tikai ļoti draņķīgās reklāmās tiek teikta klaja nepatiesība (un par tādām lietām var ierosināt tiesas procesu jau šodien, nemaz nevajag Jūsu ieteikto likumu). Lielākā daļa reklāmu balstās uz īpašībām, kas produktam patiešām piemīt (ziepes ar maigu zemeņu aromātu), kā arī uz emocionāliem solījumiem (mazgājoties ar šīm ziepēm, jūs jutīsieties kā vasarā). Ja kāds apgalvo, ka viņš nav juties "kā vasarā", tad atrodiet to, kurš var pierādīt, ko nozīmē "justies kā vasarā", turklāt vasaras izjūtas Sahārā un Grenlandē mēdz būt dažādas.

< 2) Videorindas pētīšana. Te ir daudz virzienu. >

Šeit, Latvijā, man nav zināms neviens, kas nodarbotos ar "lieko kadru" ievietošanu videoklipos (gana daudzus klipus esmu noskatījies kadru pa kadram). Cik man zināms, šāda prakse pasaulē ir aizliegta. Reklāmas balstās nevis uz brutālu zemapziņas ietekmēšanu, bet gan uz manipulācijām ar cilvēka emocijām. To var aizliegt, bet tad būtu jāaizliedz arī literatūra, māksla, mūzika, kino utt. - tās visas manipulē ar cilvēka emocijām.

< Pietiek pateikt, ka re, ir arī tādas ziepes, tā nosaukumu, vienkāršu bildi bez specefektiem, varbūt vēl kādus konkrētus tehniskus parametrus. >

Ar šo informāciju var iepazīties pie katra produkta ražotāja. Svarīgākie tehniskie parametri saskaņā ar likumu tiek publicēti uz produkta iepakojuma. Obligāti publicējamo informāciju, protams, var vēl un vēl papildināt.

Jūs varat izstrādāt ārkārtīgi stingrus noteikumus tam, kas drīkst un kas nedrīkst būt attēlots reklāmās. Jau tagad šādi noteikumi pastāv, dažiem produktiem (alkoholam, tabakai, medikamentiem u.c.) pat visai stingri.

Bet, lai vispār aizliegtu "lieku tekstu, lieku skaņu, lieku attēlu", Jums būs jāpierāda, ka tas var būt kaitīgi cilvēka psihei. Un, ja tā, tad sakiet - vai ražojumus nedrīkstēs arī glīti noformēt, veidot estētiski pievilcīgus, košus? Galu galā arī tā ir gadsimtiem ilgi izmantota reklāmas forma? Un kā būs ar modi? Vai to arī grasāties aizliegt?

Nepārprotiet - es pats strādāju reklāmā un apzinos, ka Jūs runājat par reālām problēmām. Tikai šīm problēmām es redzu vienu galveno risinājumu - CILVĒKU IZGLĪTĪBAS LĪMEŅA PĀUGSTINĀŠANU. Jau tagad pastāv uzņēmumi, kas izmanto "melno reklāmu" - neiegulda naudu preses, radio un TV reklāmās, bet gan izplata baumas (caur cilvēkiem) par savu konkurentu produkciju. Tas ir ar likumu aizliegts, bet pat ļoti bagātiem uzņēmumiem, kas no tā reāli cieš, nav iespējams pret to cīnīties. Baumu avota noskaidrošana prasa milzum daudz pūļu, turklāt pat īstā vai šķietamā vainīgā atrašana nenozīmē, ka cilvēki baumām vairs neticēs. Lai tā būtu, sabiedrībai jābūt izglītotai. Ar to saskārušies visi, kas tikuši apmeloti un iesnieguši prasību tiesā. Pat tajos gadījumos, kad apmelojums tiek skaidri pierādīts, vainīgais saņem sodu un publiski atvainojas cietušajam, pēdējā reputācija ir būtiski iedragāta un to atjaunot vairs nav iespējams. Baumas turpina cirkulēt un baumotāji atrod tām arvien jaunus "pierādījumus". Uzskatu, ka Jūsu piedāvātā likuma gadījumā "melnā reklāma" tikai pieaugs.

< Trako nams - tas ir nopietni. Pirmkārt, jāuzzina cik nestabila cietušam bija psihe un kad sākas šī nestabilitāte. To var noskaidrot, veicot radinieku un paziņu aptaujas. Arī var nopratināt studentus, klausītājus, un mācību vadītājus. >

Vieni teiks, ka cietušais bijis "dulls no laika gala". Citi apzvērēs, ka pie visa vainīgi kursi. Daļa studentu un klausītāju teiks, ka kursi ir vienkārši brīnišķīgi un ka pēc tiem viņi atklājuši jaunas apziņas iespējas. Ja mācību vadītāji patiešām izmato spēcīgu iedarbību uz psihi, tad viņiem nebūs problēmu manipulēt arī ar daļu izmeklētāju un citu tiesībsargājošo iestāžu darbinieku - tie pieņems lēmumu, ka nekā kaitīga kursos nav.

< Pēc iespējas precīzāk rekonstruēt pēdējās cietušā nodarbības saturu, arī noskaidrot ar ko vispār tur nodarbojas, dabūt un izpētīt audio/video ierakstus, konspektus. >

Tas arī tiek darīts gadījumos, kad bijušas aizdomas par hipnozes izraisītu psihozi. Diemžēl pozitīvs rezultāts tiek iegūts reti - galvenokārt tajos gadījumos, kad vainīgais darbojies ļoti neprofesionāli un kaitējums ir acīmredzams. Turklāt neaizmirstiet, ka arī paši eksperti piederēs psihologu un psihoterapeitu amata "ģildei" - nebūt ne visos gadījumos viņi būs ieinteresēti atklāt patiesību.

< Tomēr man ir zināms tāds paņēmiens ka "Iebūvēta paziņojuma tehnika". Piemēram, atvērot jebkuru reklāmas avīzi vai žurnālu jūs viegli atradīsiet reklāmas tekstus ar skaidram iebūvētā ziņojuma pazīmēm. Tas tiek nodrošināts ar krasas, fonta, vai jebkuru citu ar acs saredzamo atšķirību noteiktos reklāmas paziņojuma vārdos. >

Šīs tehnoloģijas ir senas kā pati cilvēce, tikai tagad ir krietni daudzveidīgākas iespējas tās izmantot. Vai aizliegsiet arī virsrakstu lietošanu avīzēs (tie domāti, lai pievērstu uzmanību). Svarīgāko materiālu (pēc avīzes izdevēju domām) ievietošanu pirmajā lappusē? Izcēlumus tekstā, lai akcentētu svarīgāko domu un atvieglotu lasīšanu? Reklāmas balstās uz tiem pašiem principiem. "Iebūvētos paziņojumus" nesatur tikai galīgu nejēgu darinājumi. Tādus satur ikviens kvalitatīvs darbs, kas iedarbojas uz cilvēka psihi - literatūrā, mākslā, mūzikā utt. Jautājums tikai - kāds ir šis paziņojums, vai tas adresēts cilvēka saprātam un augstākajām emocijām vai "spēlē uz instinktiem".

< Man nav eksperta pa rokai, bet es pajautāšu dažiem cilvēkiem, ļoti iespējams, ka tāda analīze jau sen ir veikta. >

Pajautājiet gan!

Vents

 

From: snar@junik.lv
Date: 7/22/01 4:06

Vents rakstīja:
< Lielākā daļa teiks Jums - nezinu, vienkārši nopirku, un viss. >

Skaidrs, ka manis nosauktais jautājums tikai apzīmē pratināšanas novirzi. Pratināšana iekļaus sevī vairākus jautājumus, starp kuriem tieši šāda jautājuma var arī nebūt.

Rezultāta atbilžu kopsavilkums "nezinu" būs ne lielākai daļai, bet mazākai (tiem, kuri veica pirkumu alkohola reibuma stāvoklī un tml.)

< Nākamā grupa teiks - tāpēc, ka draugi, radi, paziņas ieteica. >

Tā ir laba atbilde, liecina par preces kvalitāti, izņemot MLM gadījumu, kad draugi-radi paši ir izplatītāji un ar to pelna naudu. Parasti, ja cilvēkiem ir labas attiecības, tie neieteic viens otram šaubīgas lietas.

< Vismazākā daļa teiks - tāpēc, ka redzēju reklāmu, kas man patika. >

Tieši šī grupa interesē visvairāk. Protams, ar tādu atbildi nepietiek. Ja tiem patika reklāma, kāpēc jāpērk ziepes? Sēdi un skaties šo foršu reklāmu vēl un vēl, ja tieši reklāma patīk...

Jāuzzina ko viņi iedomājas par produkta īpašībām, skatoties reklāmu, konkrēti pajautāt par svarīgākiem produkta īpašībām atsevišķi -- līmenis, kuru iedomājas pēc reklāmas, un līmenis, kuru saņēma rezultātā.

< Tikai ļoti draņķīgās reklāmās tiek teikta klaja nepatiesība (un par tādām lietām var ierosināt tiesas procesu jau šodien, nemaz nevajag Jūsu ieteikto likumu). >

Nav svarīgi kas reklāma bija TIEŠI solīts, ja tur iebūvēts sūtījums zemapziņai, kurš nevis apsola, bet vienkārši padara "šīs ziepes ir labas" par cilvēka ticību.

< Lielākā daļa reklāmu balstās uz īpašībām, kas produktam patiešām piemīt (ziepes ar maigu zemeņu aromātu), kā arī uz emocionāliem solījumiem (mazgājoties ar šīm ziepēm, jūs jutīsieties kā vasarā). >

Vārdu "maigu" -- jāizmet. "aromātu" vietā jāieliek emocionāli neitrāls vārds, piemēram "smaku". Emocionālus solījumus -- jāizmet.

< Ja kāds apgalvo, ka viņš nav juties "kā vasarā", tad atrodiet to, kurš var pierādīt, ko nozīmē "justies kā vasarā", turklāt vasaras izjūtas Sahārā un Grenlandē mēdz būt dažādas. >

Ja šajā "jutīsies ka vasarā" ir āķis, eksperti to noteiks. Bet lai ekspertiem būtu mazāka slodze, visus tādus emocionālus solījumus jāizliedz.

< Šeit, Latvijā, man nav zināms neviens, kas nodarbotos ar "lieko kadru" ievietošanu videoklipos (gana daudzus klipus esmu noskatījies kadru pa kadram). Cik man zināms, šāda prakse pasaulē ir aizliegta. >

Es neko neteicu par liekiem kadriem. Lieki kadri nemaz nav vajadzīgi, lai sūtītu netiešus ziņojumus zemapziņai. Pietiek smalki izdalīt atsevišķas daļas - nemanāmie punktiņi, fona krāsas nemanāma maiņa. Apziņa šo nepamanīs, bet zemapziņa uztvers, ja ne no pirmās reizes, tad no nākošas -- jo vairāk reklāma atkārtojas, jo mazākas atšķirības nepieciešamas, lai izdalītu zemapziņai iebūvētu paziņojumu.

< Reklāmas balstās nevis uz brutālu zemapziņas ietekmēšanu, bet gan uz manipulācijām ar cilvēka emocijām. >

Emocijas ir signāli no zemapziņas apziņai. Tāpēc manipulācijas ar emocijām balstās tieši uz zemapziņas ietekmēšanu. Cik tā ir "brutāla" (kādas pamatvērtības skar) -- var novērtēt eksperti.

Manipulatīvas reklāmas mērķis ir tikt pie naudas vai varas (politiskās reklāmas gadījumā). Otrs mērķis ir bīstamāks. Bet arī pirmais gadījums ir laupīšanas analogs.

< To var aizliegt, bet tad būtu jāaizliedz arī literatūra, māksla, mūzika, kino utt. - tās visas manipulē ar cilvēka emocijām. >

Nesaprotu jūsu loģiku. Vai tiešam tā domājat, vai nodarbojaties ar spekulāciju? Aizliegumiem jābūt sapratīgiem. Sapratīga aizlieguma piemērs ir šaujamieroču nēsāšanas un glabāšanas ierobežojumi. Bet tas nenozīme ka jāizliedz arī visus citus priekšmetus, ar kuru palīdzību var nogalināt cilvēku - nažus, virves, ķēdes... Vienkārši prasījumi, kuri ierobežotu VISAS REKLĀMAS manipulācijas iespējas, padarītu to par gandrīz 100% informatīvo -- būtu sapratīgi.

Kas attiecās uz pārējo (literatūra, kino...) -- tur būtu sapratīgi izskatīt lietas atsevišķi, kad kādam būs pamatotas aizdomas.

< Svarīgākie tehniskie parametri saskaņā ar likumu tiek publicēti uz produkta iepakojuma. Obligāti publicējamo informāciju, protams, var vēl un vēl papildināt. >

Runa bija par to, ka nav JĀIZLIEDZ tehnisko parametru iekļaušanu reklāmā, nevis par OBLIGĀTO IEKĻAUŠANU REKLAMĀ. Par obligāti publicējamo informāciju runas vispār nebija -- tur viss ir samērā vienkārši -- vai tā ir melīgā, vai patiesā -- sausi cipari, manipulācijas iespējas - ap nulli.

< Jūs varat izstrādāt ārkārtīgi stingrus noteikumus tam, kas drīkst un kas nedrīkst būt attēlots reklāmās. Jau tagad šādi noteikumi pastāv, dažiem produktiem (alkoholam, tabakai, medikamentiem u.c.) pat visai stingri. >

Cik varu spriest, no manipulācijām ar zemapziņu šie noteikumi pasargā nepietiekoši

< Bet, lai vispār aizliegtu "lieku tekstu, lieku skaņu, lieku attēlu", Jums būs jāpierāda, ka tas var būt kaitīgi cilvēka psihei. >

Ko te pieradīt? Viss var būt.

< Un, ja tā, tad sakiet - vai ražojumus nedrīkstēs arī glīti noformēt, veidot estētiski pievilcīgus, košus? >

Nē. Tas nav nepieciešams. Pats spēcīgākais reklāmā ir

1) Vārdi

2) Ķermeņa "vārdi" - piemēram, kad rāda cilvēku, kurš lieto produktu un acīmredzami labi jūtas, tam ir labā omā un tml.

Tieši uz šādam lietam arī jākoncentrējas.

< Galu galā arī tā ir gadsimtiem ilgi izmantota reklāmas forma? Un kā būs ar modi? Vai to arī grasāties aizliegt? >

Ko nozīme - aizliegt modi? Mode ir tas, kas patīk vairākumam cilvēku. Būtu diezgan stulbi veikt aptaujas, uzzināt kas cilvēkiem patīk, un tad to aizliegt.

< Tikai šīm problēmām es redzu vienu galveno risinājumu - CILVĒKU IZGLĪTĪBAS LĪMEŅA PĀUGSTINĀŠANU. >

Kad ietekme vērsta uz zemapziņu, tā iet garām visai Jūsu izglītībai.

< Jau tagad pastāv uzņēmumi, kas izmanto "melno reklāmu" - neiegulda naudu preses, radio un TV reklāmās, bet gan izplata baumas (caur cilvēkiem) par savu konkurentu produkciju. Tas ir ar likumu aizliegts, bet pat ļoti bagātiem uzņēmumiem, kas no tā reāli cieš, nav iespējams pret to cīnīties. >

Es, es zinu ka ar to cīnīties! Vajag izveidot valsts sabiedriska viedokļa sistēmu, kurā katrs var izteikt savu viedokli pēc jebkura jautājuma. Bet nevis anonīmi, bet atklāti -- visas zinās kas un ko teic.

Rezultātā sistēmā būs drošākā, kvalitatīvākā informācija, un cilvēki ticēs šī informācijai, nevis kaut kādam baumām vai reklāmai, kuru nez kas pasūtīja.

Bet izteikt savu viedokli par jebkuru produkciju nevienam nedrīkst aizliegt!

< Baumu avota noskaidrošana prasa milzum daudz pūļu, turklāt pat īstā vai šķietamā vainīgā atrašana nenozīmē, ka cilvēki baumām vairs neticēs. >

Ja vainīgais būs notiesāts, tad sistēmā varēs pierakstīt oficiālo informāciju -- par šo "melošanu" autors ir notiesāts pēc tāda panta.

< Vieni teiks, ka cietušais bijis "dulls no laika gala". Citi apzvērēs, ka pie visa vainīgi kursi. >

Apzvērēs - tas ir nopietni. Tomēr, jāņem vērā pirmkārt faktus, kurus gan pirmie, gan otri varēs nosaukt.

< Daļa studentu un klausītāju teiks, ka kursi ir vienkārši brīnišķīgi un ka pēc tiem viņi atklājuši jaunas apziņas iespējas. >

Protams, citādi viņi uz turieni nestaigātu - vai nē? Galvenais, ko jādabū no šiem "klientiem" - konspekti, video/audio ieraksti, precīzie apraksti - kas tieši notiek nodarbībās.

< Ja mācību vadītāji patiešām izmato spēcīgu iedarbību uz psihi, tad viņiem nebūs problēmu manipulēt arī ar daļu izmeklētāju un citu tiesībsargājošo iestāžu darbinieku - tie pieņems lēmumu, ka nekā kaitīga kursos nav. >

:-))) Diez vai. Vidējais izmeklētājs pats labi prot ietekmēt uz psihi, turklāt, diez vai mācību vadītājs piespiedīs izmeklētāju murmināt mantras un izpildīt citus "skolotāja" prasības.

< Diemžēl pozitīvs rezultāts tiek iegūts reti - galvenokārt tajos gadījumos, kad vainīgais darbojies ļoti neprofesionāli un kaitējums ir acīmredzams. >

Vainīga profesionalitāte var kompensēties ar izmeklētāju profesionalitāti. Piemēram, pirms aresta varētu iegūt operatīvā ceļā (ar slēpto kameru) videoierakstu, kur vainīgais tāpat hipnotizē kādu citu.

< Turklāt neaizmirstiet, ka arī paši eksperti piederēs psihologu un psihoterapeitu amata "ģildei" - nebūt ne visos gadījumos viņi būs ieinteresēti atklāt patiesību. >

Ekspertam ir ļoti svarīga reputācija. Vienkārši jāpanāk, lai starp ekspertiem būtu veselīgā konkurence.

< Šīs tehnoloģijas ir senas kā pati cilvēce, tikai tagad ir krietni daudzveidīgākas iespējas tās izmantot. Vai aizliegsiet arī virsrakstu lietošanu avīzēs (tie domāti, lai pievērstu uzmanību). >

Jūs tomēr nezināt par šo tehniku. Vesela teikuma izdalīšana neka sevišķa nedod zemapziņas ietekmes ziņā. Tieši tā - uzmanības pievēršana un nekā cita. Jo teikums ir pabeigta informācijas vienība, kura neapiet apziņu (protams, ja teikums nav pārāk sarežģīts vai piepildīts ar "emocionāliem" vārdiem).

Iebūvēts ziņojums var būt diezgan vienkārši nodrošināts ar dažu teikuma vardu izdalīšanu. Tad apziņa lasa teikumu ka pienākas: no sakuma līdz galam, bet zemapziņa arī atsevišķi "izlasa" izdalīto daļu, it ka tas būtu atsevišķs teikums, un ja šī apakšteikuma jēga nav tiešā pretrunā ar kaut kādam iekšējam pārliecībām, gandrīz ar 100% varbūtību pieņem to nekritiski, t.i. tic šim izdalītam paziņojumam.

"PROCTER. Dažas ziepes IR LABAS, dažas - nē. Pamēģini!" - Reklāma neko neapsola, apziņai tikai teikts, ka ir kā ir tādas Procter ziepes, un piedāvāts to izmēģināt. Bet zemapziņa saņem "PROCTER IR LABAS", un tic tam, un veikalā cilvēks izvēlas šis ziepes starp 20 citam, iespējams, gan labākam, gan lētākam, gan kurus arī ir vērts izmēģināt.

Ir arī daudz citu paņēmienu.

< "Iebūvētos paziņojumus" nesatur tikai galīgu nejēgu darinājumi. Tādus satur ikviens kvalitatīvs darbs, kas iedarbojas uz cilvēka psihi - literatūrā, mākslā, mūzikā utt. Jautājums tikai - kāds ir šis paziņojums, vai tas adresēts cilvēka saprātam un augstākajām emocijām vai "spēlē uz instinktiem". >

Iebūvēts paziņojums nekad nav adresēts saprātam. Tas ir adresēts zemapziņai. Ja mērķis ir tikai estētisko emociju ģenerēšana -- nav problēmu. Bet reklāmā manipulācijas mērķis parasti ir cits -- atņemt cilvēkam naudu vai varu (politiskās reklāmas gadījumā). Tieši tāpēc būtu sapratīgi ierobežot reklāmu šī (manipulēšanas) ziņā un padarīt to par gandrīz 100% informatīvu.

Ēriks

 

 Kas jauns Latvijā?