From: Erika.Gulbe@lattelekom.lv
Date: 10/8/01 4:43
   Vakar skatījos televīzijā uz vareniem kara kuģiem un moderniem iznīcinātājiem un man ienāca prātā samērā vienkāršs jautājums:
    Ja jau Dievs ir visuvarens un mīl cilvēkus, kāpēc Viņš ir ielicis cilvēkā šo iznīcināšanas instinktu? Jau no pašiem pirmsākumiem cilvēku grupām ir tendence karot ar sev līdzīgiem. Tas ir kaut kur jau ģenētiski ielikts instinkts. Dažādu reliģiju pastāvēšana šo instinktu tikai pastiprina un dod pamatojumu. Iespējams, ka šis instinkts savienots ar reliģiskiem konfliktiem galu galā iznīcinās visu cilvēci. Bet vai cilvēki tur būs vainojami, tie no visas sirds tic (īpaši musulmani ir fanātiski ticīgie) un nogalināt citus tiem jau ir asinīs no laiku laikiem. Nu cik Dievam būtu tā darba dot vienotu (nevis vairākas, kā pašlaik) nepārprotamu zinu kas ir kas?
Ērika

From: Gints.Kirsteins@lattelekom.lv
Date: 10/8/01 5:30
    Jautājums ir nevis samērā vienkāršs, bet neatbildams, jo ja pēc definīcijas Bībelē - Dievs ir ārpus šīs pasaules esošs, visuvarens un absolūti taisnīgs, tad mums nu nekādi nav iespējams ar šīs pasaules pieredzi saprast kaut ko - ārpus tās.
Gints K.

From: RSpuris@aol.com
Date: 10/8/01 6:09
    Ērika Gulbe rakstīja:
<Ja jau Dievs ir visuvarens un mīl cilvēkus, kāpēc viņš ir ielicis cilvēkā šo iznīcināšanas instinktu? >
    1. Kurš teica ka Dievs mīl cilvēkus ? Taču tikai, un vienīgi pats cilvēks! Ne tā?
    2. Lielajā gudrību grāmatā ir rakstīts, ka Dievs stāv pāri cilvēku prātam un saprašanai. Tas nozīmē, ka cilvēkam NEVAR BŪT ne jausmas par Dieva nodomiem. Kādēļ cilvēku suga Dievam būtu nozīmīgāka kā kāda no dinozauru sugām? Par tām viņu dzīvi un jēgu arī cilvēkam nav ne mazākās nojēgas...
    Labākā (līdz šim) dzīves līdzība, kādu esmu dzirdējis:
    Dzīve ir simfoniskā orķestra koncerts, kurā katram cilvēkam ir savs instruments. Uz nošu statīva nav iespiesta nošu lapa, bet gan elektroniskais ekrāns ar nepārtraukti slīdošu, pašlaik spēlējamo nošu rakstu. Tad nu ikvienam mums jābūt gatavam spēlēt sev paredzēto partiju iespējami labi tajā brīdī kad parādīsies mūsu instrumenta daļa. Pie tam nekad nezinot vai tas būs solo gājiens, kas izskanēs pāri visiem citiem, jeb lielajā unisonā iekļauta, neatšķirama daļiņa. Ienesīs vēlamu disonanci, ko jaunu, jeb duetā balstīs kādu skaistu melodiju. Vienīgais svarīgais - nospēlēt savas notis iespējami labi, lai lielā simfonija manis dēļ netiktu nojaukta neceļos, bet turpinātos kā diriģents iecerējis. (Par kura iecerēm mēs nezinām ne nieka...)
    Tādēļ: ik brīdi vingrināsim sevi, savu instrumentu, jo atkārtojumi kļūmēm nav paredzēti (kaut arī tas nekur nav garantēts!!!).
    Gaišas domas un darbus!
Ričs.

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 10/8/01 6:33
    Traģiski, kad cilvēkam nav lemts saprast tādu visuvarenā mīlestību kur nav viņam - cilvēkam iespējama ārpus sevis saprašana. Mīlestība liekas nevienlīdzīga. Kā var mūžīgais un nemūžīgais mīlēt viens otru?
    Traģiski, kad cilvēkam iedots diezgan prāta lai saprastu savu ierobežotību, bet ne pietiekoši lai to pārspētu. Diezgan lai saprastu ļaunumu, bet ne pietiekoši lai to pārvarētu vai pacelties virs tā. Pietiekoši lai sasignalizētu otro cilvēku, bet ne diezgan lai ar viņu saprastos.
    Traģiski, kad cilvēks arī nojauš, ka nav sala pats par sevi, taču nespēj neko darīt (kā parunā), ka saule spīd vienmēr, bet ne priekš visiem.
aija

From: gailitis@istar.ca
Date: 10/8/01 3:03
    Sveiki,
    Ieteiktu ieskatīties mazliet tālāk tanī pašā Bībelē, kur Dievs patiešām atbild šo jautājumu. Problēma jau nav ar Dievu bet diemžēl ar mums.
    Pareizi izproti, bez Dieva atklāsmes mums ir neiespējami atklāt un saprast ārpasaulīgas lietas un būtības. Joprojām mēs mēģinām to saprast un izskaidrot ar savu pieredzi un netiekam galā! :o(
    Jautājums ir būtisks, tikai bez paša Radītāja atklāsmes mums atliek tikai spekulēt un filozofēt, ko jau pārpildītās bibliotēkas pierāda.
    Radītāja izskaidrojums ir atklāts Bībelē: tie kas vēlas var uzzināt.
    Tas nav iznīcināšanas instinkts bet gan cilvēka brīvās gribas izvēle, kad cilvēks vēlējās "būt kā Dievs", zināt visu un pakļāvās sātana kārdinājumam Ēdenes dārzā. No tā laika visi ir mantojuši šo tendenci grēkot un nez vai to kādreiz atradīs kā ģenētisku instinktu, jo, liekas, to izmērīt un apskatīt zem mikroskopa neizdosies ja vispār būs iespējams.
    Par cilvēces pašiznīcināšanu nebaidies, - tas nenotiks. Dievs to nepieļaus! Vajag izprast to mūžīgo ļauna un laba savstarpējo konfliktu, kurā katrai īstai būtībai sātans darina ko līdzīgu, lai maldinātu Dieva radību. Reliģijas ir viena no tām kas maldina ļaudis ar savām dogmām un atsvešina no atklātas patiesības.
    Nez ko vairāk vajadzētu Dievam darīt, lai paskaidrotu un atklātu savu vēlēšanos un gribu radībai. Mēs nevēlamies to pieņemt un brīnāmies kāpēc viss iet šķībi!
Vilis G.
Ps. Ja dzīvosim, garantēju, novērosim vēl šausmīgākus notikumus nekā 9-11 un sekojošo! Un tā nekad nebūs mūsu Radītāja vēlēšanās! To putru ko mēs vārām arī strēbsim, līdz tam momentam kad Viņš teiks: "pietiek!" To momentu tikai Viņš zina.

From: RSpuris@aol.com
Date: 10/8/01 5:20
    Vili, ja Tu tici, un Tev palīdz dzīvot, svešu kultūru radīta dzīves ziņa - dzīvo ar to un esi laimīgs, man nav iebildumu. Mani gan traucē, ka savu ticību Tu uzspēlē kā zināšanu un līdz ar to noniecini manu ticību kura pamatojas manas tautas, manu daudzo senču atstātajā dzīves ziņā.
    Ričs, vēlēdamies latvisku melodiju tai cilvēces simfonijā izspēlēt.

From: imants.jukumsons@dkurzeme.vzd.gov.lv
Date: 10/9/01 3:48
    Rič, man liekas, ka Tu sevi šeit centies ierobežot un nepārkāpt sava prāta apziņas slieksni. Mainies uz augšu, kā Rainis teica.
Imants

From: RSpuris@aol.com
Date: 10/9/01 6:03
    Imant, lūdzu paskaidro, ko domā ar "centies sevi ierobežot" ? Ja gribi sacīt ka man būtu jāpieņem svešu kultūru mīti, tad paskaidrošu, ka jau tagad šajā pieņemšanā saskatu latvju tautas vērtību aizmiršanu un līdz ar to kādas, man nozīmīgas tautas, dzīvības apdraudējumu. Arī pats vēl pārāk maz šīs senču atstātās dzīves gudrības esmu apzinājis, jo arī man skolā maz par tām mācīja. Izskatās, ka šodien tās māca vēl mazāk...
Ričs.

From: imants.jukumsons@dkurzeme.vzd.gov.lv
Date: 10/9/01 7:05
    Es ar to domāju, ka katras tautas ticējumos ir daudz noderīga, ko būtu labi izmantot arī mūsu laikos. Bet pilnību ar to vienu pašu sasniegt nevar, zināšanas nav pilnība. Tas nenozīmē, ka jāzaudē sava nacionālā piederība, to neviens Tev nevar atņemt. Tas ir aplams priekšstats, ko esmu jau dzirdējis, ka Kristus mācība ir jūdu un citiem nav ko tur darīt.
    Vai Dieva Vārdā ir likts uzsvars uz cilvēka nacionālo piederību? Vai latvietis nav cilvēks? Un Dievs ir radījis cilvēku, nevis latvieti, krievu, čigānu u.t.t. Jaunā Derība kā Vilis raksta un kā patiesībā arī ir, ir Prieka Vēsts visiem, visām tautām, ka visi nostādīti vienādā stāvoklī attiecībā pret Dievu, lai katrs varētu veidot savu turpmāko likteni brīvi. Dots arī paskaidrojums uzskatāmā veidā kā Kristus un arī katram brīvību gribošam saprotamā veidā kā rakstīts vārds. Mērķis ir - mūžīgā dzīvošana. Kāpēc lai es nemīlētu Dievu, kurš man šo iespēju ir devis un mani mīlējis šo brīvību un iespēju piedāvājot, vēl pirms es šito esmu mazdrusciņ apjēdzis?
    Tu, kā man izskatās, gribi palikt vecajā izpratnē un teikt, man šo brīvību un iespējas nevajag, es ar tēvutēvu metodēm tikšu uz priekšu. Kaut kur jau tiksi, bet ne pie tā galarezultāta.
    Lai tas Dievs, kas mūs visus ir radījis dod Tev un katram, kas grib domu, kā Viņu pārbaudīt.:)
Imants

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 10/9/01 7:54
    Ar kādām mērauklām noteikt kur evolūcijas pozīcijā ir kāda ticības sistēma (=reliģija)? (Kur nu vēl ieskatīties kāda dvēselē?) Ar to evolūcijas jēdzienu tiem kas šo evolūcijas jēdzienu izveidoja nav tik spoži iznācis.
    Evolūcijas stādījās savirknēja 19. gs. antropologi kā Herbert Spencer, Edward Tylor, Sir James Frazer (piem. maģija, animisms, zinātne, politeisms, monoteisms). Vēlāk norādīja, ka šie uzskati ir rasistiski & etnocentriski jo evolūcija beidzās ar eiropisko kristīgumu.
    Pēc Emila Durkheima ticību sistēmu funkcija ir apvienot tos kas ir kādā kultūrā ar kopēji saprotamiem uzskatiem. Citi antropologi norāda kā reliģiju izmanto lai attaisnotu kā cilvēki izdalīti pa sabiedrībām. Tagad visumā, jo ar evolūciju reliģijā nonāca pie nepatīkama strupceļa, pētnieki visumā ierobežojas apskatot kādas ir ticību sistēmas pēc konkrētām iezīmēm kā rituāli, simbolisms, utt. Tas ko tic šodien ir šodienas ar savu vēsturi.
aija

From: mees_pashi@delfi.lv
Date: 10/9/01 3:47
    Ričs:
<   1. Kurš teica ka Dievs mīl cilvēkus ? Taču tikai, un vienīgi pats cilvēks! Ne tā?
    2. Lielajā gudrību grāmatā ir rakstīts, ka Dievs stāv pāri cilvēku prātam un saprašanai. Tas nozīmē, ka cilvēkam NEVAR BŪT ne jausmas par Dieva nodomiem. Kādēļ cilvēku suga Dievam būtu nozīmīgāka kā kāda no dinozauru sugām? Par tām, viņu dzīvi un jēgu arī cilvēkam nav ne mazākās nojēgas... >
   Baidos, ka Tu esi ietekmējies no kādas evolūcijas vai marksisma teorijas, kas Rietumos tik populāras. Caur Svētajiem rakstiem Dievs skaidri pateicis, ka cilvēku Viņš radījis pēc Sava tēla un līdzības, bet dzīvnieku un augu valsti atstājis cilvēka pārvaldīšanai. Tiesa, cilvēkam ir dota brīva griba, tāpēc viņš var izvēlēties arī degradāciju zem dzīvnieka līmeņa, kas pasaulē patiešām ir visai plaši novērojams.
Jānis

From: RSpuris@aol.com
Date: 10/9/01 6:56
    Imants Jukumsons :
< Tu, kā man izskatās, gribi palikt vecajā izpratnē un teikt, man šo brīvību un iespējas nevajag, es ar tēvutēvu metodēm tikšu uz priekšu. Kaut kur jau tiksi, bet ne pie tā galarezultāta.>
   Redzi, Imant - mēs katrs piederam pie savas ļaužu grupas. Tu pie tiem zinātājiem, es pie tiem, kuri atzīst, ka ne nieka nezina. Savas dzīves pirmos 50 gadus piederēju luterāņiem, jo vecāki mani tajos bija iekristījuši. Kad pašam radās ģimene ik svētdienas gājām baznīcā. Kristīju un iesvētīju savus bērnus. Palīdzēju uzbūvēt dievnamu. Ilgus gadus biju draudzes vadībā. Jaunībā jau visu ko vieglāk panes. Gadiem ejot prasījās vairāk pēc skaidrības - arvien vairāk traucēja nesaderība starp baznīcā dzirdēto un dzīvē redzamo. Tā nonācu pie dievturības un nesaskaņas vairs mani netraucē - dzīvoju saskaņā ar savas tautas gadu tūkstošos radīto dzīves ziņu, jūtos savas tautas mūžības ķēdes atbildīgs loceklis un mani vairs nemoka svešu tautu uzskati un viņu domāšanas veids. Tas ir tas ko es zinu, pārējais (kādēļ tas viss ir tā, uz kurieni tas ved, utt), manuprāt, ir Dieva ziņā. Kādēļ Tev nepieciešams manu līdzsvaru traucēt ar savu ticēšanu, kuru esmu gana pārbaudījis? Atnāc un pārbaudi manējo, varbūt arī Tu kļūsi mierīgāks.
    Smaidošu mieru ikvienam novēlot - Ričs.

From: iugleske@ttlc.net
Date: 10/9/01 9:35
    Jānis raksta (par tiem kas apšauba zināmas Dieva teorijas):
< Baidos, ka Tu esi ietekmējies no kādas evolūcijas vai marksisma teorijas, kas Rietumos tik populāras.>
   Tiešām atbaidošas teorijas. Evolūcijas teoriju es izprotu kā zinātniski pieņemtu izskaidrojumu par pasaules dzīvības iekārtu, un marksisma teoriju kā novērojumu ka modernā kapitālisma sistēma noved pie necilvēciskas dzīves lielai tiesai pasaules iedzīvotājiem.
    Evolūcijas teorija ir balstīta uz zinātniskiem pētījumiem. Par marksismu - liekas ka tomēr Marksam bija un ir taisnība.
    Toties Dieva teorijas ir balstītas uz Svētiem rakstiem -
Visu labu no NH,
Indulis Gleške

From: kingga@plu.edu
Date: 10/10/01 11:05
    Kāda taisnība Marksam? Pateicoties kapitālistiem, pasaulē dzīves standartu līmenis kāpj, nevis krīt. Tas, protams, nenozīmē, ka viņiem būtu daudz darīšanas ar tiem, kas nespēj ražīgi piedalīties pasaules saimniecībā.
    Igaunija jau pārsniegusi padomu laika saimniecisko rosību, bet bez uzņēmējiem Latvija arī nebūtu tik tālu tikusi, kā tā ir šodien.
Visu labāko,
Gundars

From: Zagarins@stcc.mass.edu
Date: 10/10/01 12:01
    Sveiki!
    Gundars vaicā:
< Kāda taisnība Marksam? >
   Viss, ko cilvēki dara ir laba un ļauna sajaukums. Kā pat Juronkulis atzīst, tieši pateicoties Marksam kapitālisms kopš Marksa dzīves laika izveidojis sev cilvēcīgāku seju. Vismaz Eiropā un Amerikā cilvēki dzīvo taisnīgākās un solidārākās sabiedrībās nekā Marksa dzīves laikā. Nevajag sajaukt ļeņinismu un sociāldemokrātiju, kas abi pamatojas Marksa domās. Pavisam skaidrs, ka Markss kļūdījās kapitālisma krīžu analīzē, arī pietiekoši nepievērsa uzmanību cilvēku individualitātei. Man atmiņā kāds morālfilozofs, kura vārdu neatceros, kas lika iedomāties, kā tas būtu ja tu būtu kādai augstai padomei piederošs loceklis, kurai jāveido visi likumi kādai nākotnes sabiedrībai. Tad tev būtu jālūko aptvert absolūti visas iespējamās cilvēku attiecības, un, tiklīdz visa padome nonāktu pie kopīga slēdziena, visiem būtu jābeidz dzīvot un jādzimst par jaunu, (kā kaut kādiem kristīgiem fundamentālistiem) tieši tādā sabiedrībā, par kādu bija vienojušies. Tad nevienam nebūtu nekādas teikšanas, kādu lomu šai jaunā sabiedrībā spēlētu jo visi būtu "vienlīdzīgi", ieskaitot, protams, arī sievietes. Vispār, šāds marksisma sapnis ļoti līdzīgs kristīgās šķīstīšanās sapnim. Vienīgā atšķirība, ka kristietis tic, ka SR nav pierakstījuši cilvēki paši.
Juris

From: peteris@louisville.edu
Date: 10/10/01 1:41
    Sveicieni! Šķiet, ka Zbignevam Bžežinskim pieder rakstītie vārdi:
    ..." marksisma elementi neizbēgami arī nākotnē būs neatņemama sastāvdaļa doktrīnā(s) par ātru un piespiedu sabiedrības pārveidošanu. Marksistiskā vēstures izpratne - tā ir daļa no pasaules intelektuālā mantojuma un jebkurš radikāls līderis iekļaus marksisma jēdzienus savā manifestā".
Datorā ieklabināja Pēteris Romanovskis

From: Zagarins@stcc.mass.edu
Date: 10/10/01 4:42
    Tas man liek padomāt par vieniem citiem Z. Bžežinska vārdiem. 1979, gadā Ķīnas diktators Dungšaupings viesojās Vašingtonā un drīz pēc tam ķīniešu miljonu stipra armija iebruka Vietnamā no ziemeļiem. Bžežinskis, kas toreiz bija Kārtera nacionālās drošības administrācijas vadītājs, vienā memuārā rakstīja, ka viņš esot Dungam ieteicis tā darīt, jo viņam esot šķitis svarīgi pasargāt Pola Pota teroristus pret vietnamiešu uzbrukumiem. Tas bija, starp citu, pēc tam, kad visiem jau bija labi zināms, kas tas Pols Pots tāds ir un ko viņš ēd. Vietnamieši jau bija Polu Potu padzinuši no Kampučejas galvas pilsētas pēc tam, kad viņš bija veicis savu genocīda programmu pret savu paša tautu. Vietnamieši eventuāli tomēr tika galā gan ar ķīniešiem gan ar Polu Potu, bet nekādu paldies nepalika Bžežinskim parādā. Pols Pots mira, it kā dabīgā nāvē 1998. gadā, drīz pēc tam kad viņa paša tautieši viņu bija arestējuši. Bžežinskis, bez šaubām, atviegloti uzelpoja, ka nebija vajadzīga nekāda prāva kurā tiktu iztirzātas vēsturiskas aktualitātes. Līdz šai dienai t.s. "konservatīvie" amerikāņi šīs aktualitātes mēdz nosegt ar histēriskiem uzbrukumiem pret tādiem disidentiem kā Noamu Čomski par to, ka šis esot "atbalstījis" Pola Pota Khmerrūžu. Atbalstījis tādā veidā, ka kritizējis ASV vēsturisko un stipri divkosīgo lomu tā likteņgaitās.
Juris