Kas kopīgs terorismam un internetam?

NRA 11/10/01    Vērojot ASV un tās sabiedroto neveiksmīgo cīņu pret teroristiem, neviļus rodas iespaids, ka pašlaik notiek vismuļķīgākā cīņa ar vējdzirnavām, kas jebkad ir novērota.

Specdienestu nevarība cīņā pret teroristu tīklu atgādina dažu entuziastu mēģinājumus ierobežot informācijas izplatību starptautiskajā tīmeklī, ko pieņemts saukt arī par internetu.

Terors vairs nav un nekad nebūs tāds kā agrāk – šī tēze kopš 11. septembra izskanējusi daudzkārt, taču katrs ar minēto vārdu savirknējumu saprot ko citu. Šoreiz vairāk būtu nepieciešams pievērsties teroristu grupējumu struktūrām, jo viss rāda, ka arī teroristi sapratuši – vecie uzbūves principi savu laiku ir pārdzīvojuši, un piramīdas veida centralizācija nopietni apdraud viņu organizācijas.

Un te nu ir tā līdzība ar internetu – globālais tīkls tā pirmsākumos tika radīts ar vienu konkrētu mērķi. Proti, cilvēkiem bija jādod iespēja apmainīties ar informāciju, kas glabājās viņu datoros (tolaik gan tos bija pieņemts saukt par kompjūteriem), turklāt jāgarantē, ka informācijas apmaiņa ir iespējama pat tad, ja no ierindas iziet kāds šīs sistēmas posms. Nav noteikts nekāds konkrēts algoritms, pa kuru ceļu informācija no datora A sasniedz datoru B, taču ir pilnīgi skaidrs, ka tas notiks.

Tas viss, protams, ir vienkāršoti, taču teroristu organizācijas šo ideju ir ņēmušas savā bruņojumā. Dīvainā kārtā uz jaunievedumiem vairāk gatavi ir arābu valstu grupējumi, nevis, teiksim IRA vai ETA, kas savā būtībā saglabājuši stingri centralizētu struktūru. "Mēs būsim nekur, bet mēs būsim visur," – šādi pašreizējo moderno teroristu vadmotīvu šī gada pirmajā pusē definēja čečenu kaujinieku līderis Šamils Basajevs.

Krievijas tiesību sargāšanas struktūrām nav pieticis pat ar gandrīz septiņiem gadiem, lai saprastu, pēc kāda principa īsti darbojas čečenu grupējumi, kā tie koordinē savu rīcību, kas un kā nodod pavēles utt.

Taču jāatgādina, ka Čečenijas gadījumā runa ir tikai par vienībām, kas darbojas samērā ierobežotā teritorijā, turklāt par to teroristisko ievirzi var runāt tikai atsevišķos gadījumos. Čečeni paši uzsver, ka viņi atrodas kara stāvoklī ar Krieviju un no šāda skatu punkta attaisnojami ir ne tikai uzbrukumi okupācijas spēku karavīriem Čečenijā, bet arī diversijas ienaidnieka teritorijā (Budjonnovskas un Kizļaras reidi utt.).

Bet ne jau par to ir runa – starptautiskais teroristu tīkls Al Qaeda, kas tagad tiek apsūdzēts 11. septembra notikumos, pagaidām nekādi nav definējis savus ienaidniekus, un patiesībā brīžiem liekas, ka taisnība būs tiem pašiem mudžāhidu veterāniem, kas apgalvo, ka organizācijas ar šādu nosaukumu patiesībā nepastāv. Ir atsevišķi cilvēki, ir atsevišķi grupējumi, kuru intereses laiku pa laikam saskan un kuri ir spējīgi veikt to vai citu akciju. Taču nav organizācijas šī vārda parastajā izpratnē, nav atbildīgo (Osama bin Ladens par biedu ir kļuvis tikai tāpēc, ka kādu konkrētu grēkāzi vajadzēja atrast), nav pret ko cīnīties. Līdzīga situācija ir ar tiem kareivīgi noskaņotajiem zaļajiem Savienotajās Valstīs, kas uzskata, ka viņu ieguldījums cīņā pret dabas piesārņošanu ir rezervātu dedzināšanas un mežsargu slepkavošanas.