From: alnis@lis.lv
Date: 11/21/01 4:26

Sveicināti!

Nupat sveika parādījās diskusija par tēmām, kuras man lika atcerēties kā es vispār sveikā nokļuvu. Un tas notika caur avīzi Brīvā Latvija un Ausmu, kad sāku rakstīt ar nolūku- pierunāt ārlatviešus atgriezties Latvijā, vai vismaz stipri aktīvāk iesaistīties un reaģēt uz procesiem un notikumiem Latvijā.

Neielaidīšos konkrētos gadījumos, iemeslos un apstākļos, bet teikšu tieši - es nepieņemu nevienu no Jūsu iemesliem, kurus rakstiet, kadēļ neatgriežaties dzimtenē. Ja ir īsta un patiesa tās mīlestība, nav un nevar tādi būt.

Tai pašā laikā es Jūs ļoti labi saprotu un atklāti- neesmu pārliecināts arī par sevi, ja dzīvotu citur. Jo, kāpēc gan, piem., Ričam braukt dzivot šeit, kur ir problēmas, kur pat manam 2000 $vērtai Toyotai jāierīko signalizācija un pretaizdzīšanas iekārta, kur pretīm viņs savējo Čikāgā pat neslēdz ciet, un nepazīst tādas signalizācijas.

Un, ja tas netika izdarīts sākumā, tad tagad jau to izdarīt ir grūtāk.

Alnis.

PS. Ja nu esat izlēmuši, tad tikai nebrauciet visi uzreiz, jo var būt rinda uz robežas. Un ja vēl zibens sapēris novērošanu...

 

 

From: IvarsS@aol.com
Nu, ja jau ta Amerika ir tik briesmiga, tad kapec tik daudzi velas seit dzivot un ja notiek kadas klizmas, tad tulit ludz, vai sagaida palidzibu no ASV, kuru ari gandriz vienmer dabu, un daudz reizes bez kadas pateicibas. Zel, ka nemak pareizi novertet labas lietas, tikai izcel sava galva iedomatas nejedzibas.

 

 

From: uliss@ibna.org.lv
Negribu! Aizbraukt uz turieni reizi gadā vai divos jā, bet dzīvot nē. Pārāk atgādina psrs, tikai bagātāka, jo vairāk strādā. Ja kādreiz nāktos meklēt patvērumu būtu ilgi jādomā kur vēl vrētu jusies ciešami. Domāju, ka laiks sākt palīdzēt Amerikas tautiešiem (piem. tiem kas vēlās atgriezties bet nemāk Ilmārs, kas nav meklējis patvērumu Amērikā un nemeklēs

 

 

From: baltais@zvirbulis.org
Date: 11/21/01 3:15

Sveiks Ilmars, kas nav meklējis patvērumu Amērikā un nemeklēs.

Mana lāčumamma teica, ka hop jāsaka kad jau pārlēkts.

Neba šovakar mirt jau taisies.

Kā tas ir kad vēlas atgriezties, bet nemāk?

Nu tas nav sarežģīti.

Jāpārdod savs īpašums, arī iedzīve ja tāds ir, jāslēdz vai jāpārved uz rēķinu Latvijā sava naudiņa,jāatsaka darbs, jānokārto savas saistības ja tādas ir, jānopērk lidmašīnas biļete un jālido uz Latviju. tas varētu aizņemt gadu, pusotru. Še atkal jāapmetas pie draugiem paziņām, vai viesnīcā. Nedēļas laikā jānopērk dzīvoklis (to gan var izdarīt arī ar kādu starpnieku Latvijā). Jānopērk nepieciešamās mēbeles un pāris nedēļas jāatpūšas. Tad liekot lietā savu pieredzi jāsameklē darbs, bet, ja naudiņa atļauj jāsāk savs bizness. Ar lielisko ārzemju brīvās pasaules pieredzi domāju, ka tā nebūs problēma.

Pūks

Best regards, Vilnis Purins

 

 

From: uliss@ibna.org.lv
Date: 11/21/01 4:09

Tas ir tā, ka bailes no nezināmā un nav kas palīdz adaptēties, nav cilvēka, kas neprasot par to neko, palīdzētu noorientēties apstākļos, cenās u.c. Tas varbūt ir saprotamāks aiz dīķa, kur daudzi droši vien ir palīdzējuši latviešu pārbēdzējiem noorientēties Amerikas apstākļos. Viena tāda izdevība man bija, kad nejauši atrodoties bankā mani uzrunāja sieviete ar vecāku vīru, kadreizējo skautu priekšnieku, kas bija iebraukuši no Brazīlijas kārtot īpašumu atgūšanas lietas Saldū. Vecais vīrs bija gandrīz neredzīgs, sieviete arī bija diezgan apjukusi, jo viņiem Latvijā visu laku bija jādomā par naudas taupīšanu atpakaļceļam. Domāju, ka viņi par manu atbalstu bij priecīgi.

 

 

From: aabele@sveiks.lv
Date: 11/21/01 9:05

Tu nejauc galvu Amerikas tautiešiem, Puuk! Ja turienes banka ir uzticama, naudiņa var palikt turpat, ar karti dolārus, mārciņas, markas jebkurš visprastākais bankomāts pārvērtīs latos acumirklī. Es to zinu precīzi, man no dzīvokļa desmit soļu attālumā atrodas Unibankas bankomāts.

Un par viesnīcām labāk nerunā, laikam pats nekad neesi apmeties Latvijas viesnīcās, tās fiksi vien izsūks visu iebraucēja naudiņu daudz ātrāk par jebkuru Latvijas radu vai paziņu.

Citam galvenos vilcienos varētu piekrist, kaut gan ar darba atrašanu varētu būt dažādi konkrēti varianti, atkarībā no vietas, kur grib apmesties. Bet kur tad paliek ārlatviešu izdaudzinātā kooperācija - viens var laikus izzondēt situāciju uz vietas - darbaspēka kvalitāti, infrastruktūru u.c., un tad saliek līdzekļus kopā, dibina kaut vai fabriķi, tirdzniecības, tūrisma centru vai netradicionālu zemnieku saimniecību. To visu var izdarīt, ja tikai ir uzņēmība, kuras tak ārlatviešiem netrūkstot.

Augstāk minētais attiecas uz gados jaunākajiem. Veciem ļaudīm neiesaku jūsmot par namiņiem meža un upes ielokā, ja līdz tiem nav laba ceļa, tuvumā veikala, pasta, daktera. Arī tagad, kad pēc negaidītā sala uzlīs lietutiņš, lauku ceļi būs gludi kā spogulis, nomalēs dzīvojošiem nāksies rāpus rāpot, lai kaut kur tiktu. Amīšiem, kas mēdz braukt tikai pa labi apgaismotām šosejām, tas diezin vai būs pa spēkam.

Ausma

 

 

From: baltais@zvirbulis.org
Date: 11/22/01 4:28

Sveika Ausma,

Man arī ir Visa Elektron un banka Unibanka.

1. Naudiņa Latvijas bankās ir tomēr Latvijā.

2. Izņemt es to varu bez maksas, pretēji, ja jāņem svešās bankās.

3. Runa bija ne par problēmām konvertēt valūtu, bet par uzticēšanos Latvijai, arī tās bankas sistēmai. Un tas ir iemesls kāpēc nākas rūpēties, lai arī še būtu kārtība. Jo citādi kāda man būtu daļa, kas te Latvijā notiek. Nav tā kā vajag, paceļ cepuri un atā. Bet, ja naudiņa arī še nākas vien dzīvot un darboties plecu pie pleca. Tā tik mūsu labdari uztaisīto naudiņu glabā ārzemēs. Kā gan var vadīt valsti, ja pats naudiņu glabā kur citur?

Ir jau jaukas lētas viesnīcas. Protams Hotel de Roma es neesmu apmeties. Augstāk par Balto kazu mans maciņš nav atļāvis.

Domāju, ka tā nu nav problēma, ar to atbalstu Latvijā. Ir taču čupām organizāciju, tai skaitā PBLA, kas var to koordinēt. Vai tad viņa ar to nenodarbojas??? Un tad ir arī Sveiks cilvēki un darba grupa "Rītdienai". Tai skaitā arī es. Tie, kuri darbojas NVO (NGO's) labi zin, kas ir brīvprātīgais (voluntārais) darbs. Vai tad tas augšminētais vēl nedarbojas??? Tad ko gan še dara PBLA?

Pūks

 

 

From: aabele@sveiks.lv
Date: 11/22/01 7:44

Sveiks Pūk!

Tā jau tas ir, ka īsts patriots aicinās noguldīt naudu vienīgi Latvijas bankās. Tomēr cilvēkiem, kas pēc pusgadsimta vai vispār pirmo reizi pārceļas uz Latviju, tāpat jau ir liels pārdzīvojums jeb stress. Ja viņiem paliks aizmugure vecajā mītnes zemē, kaut vai bankas veidā, viņi tik ātri no pirmajām neveiksmēm nekritīs panikā, jutīsies drošāki un aizsargātāki. Agri vai vēlu tā naudiņa tāpat apritēs caur Latvijas bankām valūtas veidā, un tas ir daudz labāk nekā nekas, ja cilvēks nejutīsies drošs spert tādu soli. Un bankomāts šajā ziņā ir pats izdevīgākais, pārāks par pārskaitījumu un citiem veidiem. Bez tam mūsu bankām jāatradinās no plēsējkapitālisma metodēm, jājūt konkurence. Nu lai jau tā mūsu valdošā kliķe glabā rezerves citur, ka tikai iztērē Latvijā.

Pūk, Tu taču arī kāpšanai pēc medus labāk izvēlēsies koku, no kura ir kāds rezerves variants tikšanai projām, ja bites kļūst pārlieku niknas.

Pūk, PBLA jau arī ir nevalstiska organizācija ar visām no tā izejošām sekām. Mums te ir visādi spārni, centri un kas tik vēl ne, toties zem PBLA jumta atrodas visai raiba sabiedrība, vai tad pats no Sveika nejūti? Tāpēc jau tur katrs stiepj deķīti uz savu pusi, bet vezumu pavilkt tas stipri traucē. Tur, kur organizācija apvieno domubiedrus, kā Operas ģilde, piemēram, iznākums daudz jūtamāks.

Visas aktivitātes sakarā ar atgriešanos Latvijā, manuprāt, dzelžaini saistītas ar komerciāliem aprēķiniem, taču ne visiem, kas gribētu pārcelties, tas ir pa spēkam. "Rītdienai" jau ir piereģistrēta kā sabiedriska organizācija. Varbūt pagaidām atlikt līdz izdevīgākam brīdim vēlēšanu likuma maiņu, bet meklēt konkrētas sadarbības iespējas ar ārlatviešiem. Manuprāt, galvenais, kā šajā lauciņā pietrūkst, ir informācija, katrs kaut ko domā savā kaktā, bet par otru neko nezina. "Rītdienai" varētu pamēģināt par interešu koordinatoru. Tādā gadījumā es arī bez šaubīšanās rakstītu iesniegumu, šajā jomā mēs ar Alni neatrodamies katrs savā "spārnā".

Ausma

 

 

From: baltais@zvirbulis.org
Date: 11/22/01 9:38

Sveika Ausma,

Nu ja! PBLA pats nosaukums jau vēsta Pasaules brīvie latvieši. Parasti s/o ir valde, kura pieņem lēmumus, kas deķīti liek stiept vienā virzienā. Viedokļi vienmēr ir dažādi, bet ir demokrātijas principi, kuri organizācijās tiek ievēroti. Bet pēc rakstītā izskatās, ka PBLA tomēr nav organizācija.

Es te dažiem ārlatviešiem apjautājos vai nav kāds piemērots fonds "tajā pusē"" par ielas bērnu jautājumiem. Pilnīgs

klusums. Kāpēc, lai citā gadījumā būtu savādāk? Ja līdzīgu jautājumu uzdotu man es protams atbildētu. Es sniedzu atbildes arī pilnīgi nepazīstamiem cilvēkiem. Nupat atrakstīja kāda sieviete no Spānijas, ka vēlas apmeklēt mūsu valsti un parunāt par humānismu. Lai noorganizēju tikšanos ar interesentiem, lai arī komerciāli tas neko nedod un prasa laika arī resursu patēriņu. Zinu, kas ir voluntārais darbs.

 

 

From: RSpuris@aol.com
Date: 11/22/01 12:22

Vilnis Puriņš rakstīja:

< Kā tas ir kad vēlas atgriezties, bet nemāk?
Nu, tas nav sarežģīti.>

Zimigi cilvecīgs spriedums, itkā pilnvērtīgs, un tomēr tālu no tā...

Vairāki, daudz svarīgaki iemesli, apstākli nav pieminēti. Uzsvēršu vienu no nozīmīgākajiem - gimeni, piederīgo pulku un draugus. Pieaugušie bērni, kuru gimenēs aug mazbērni, varbūt loti spēcīgs magnēts. Arī pašā gimenē kādam loceklim atgriešānās pašlaik varētu likties neiespējama - izglītības klēde, arods, kura līdzinieka pašlaik Latvijā nav, jeb nav vajadzībās, veselības aprūpe,u.c. Jā - arī kapos gulošie, ja tie tiek ik nedēlas apmeklēti un ir speciga velešanās viniem blakus drīz apgulties.

Ar to es nekada zinā nemeklēju attaisnojumus, tikai norādu uz cilvecigo nespēju izprast cilvēkus vinos uzmanīgi neieklausoties. Personigi uzskatu par nodevibu rietumu latviešu, kā grupas, atteikšanos nopietni veicināt atgriešanās kustību, jo ar to noniecinam mūsu iepriekšējo paaudzu cīnas un upurēšanās lai dzīvotu latviešu tauta, lai būtu Latvija.

Ričs, pārliecībā ka arī šo mēs pārvarētu ja tikai no Latvijas parādītos nopietna vēlme to veicināt. Gaidu!.

 

From: baltais@zvirbulis.org
Date: 11/22/01 12:44

Sveiks RSpuris,

Jā, laikam esmu aizrāvies ar Lao Dzi un viņa pozitīvo pasaules uztveri. Ja kas nav iespējams tad to nav vērts ņemt vērā. Piemēram man nav iespējams aizbraukt uz Austrāliju, kur labprāt nokļūtu. Un tāpēc nav vērts sevi ar to nomocīt. Es piemēram nesaku, ka nebraucu tāpēc, ka nav naudas, vai kā citādi. Runa bija par to, ka nevar atbraukt, jo neaicina, ka problēmas atbraukt. Ja ir nopietna motivācija un ģimene netiek sarauta. Ja bērni izauguši un sākuši savu dzīvi, tad viņiem jau ir sava ģimene un tātad var braukt. Jo nebrauc taču uz Mēnesi. Tātad nav problēmu, tās vienkārši radām.

Pūks

 

 

From: aabele@sveiks.lv
Date: 11/22/01 1:52

Ričs raksta - ja tikai no Latvijas parādītos nopietna vēlme veicināt atgriešanās kustību... Tā jau, draudziņ, ir tikai atbildības novelšana no pašu pleciem. Sak, mēs jau būtu ar mieru, ja tikai mūs palūgtu.

Un Tavi pieminētie argumenti, Rič, arī diezko neiztur kritiku - bērni un mazbērni taču jums dzīvo tūkstošiem km attālumā, tikai uz citu pusi nekā Latvija. Bet tas, redz, pavisam normāli, ņemot vērā mūsdienu transporta un saziņas līdzekļu iespējas. Latviešu valodas neprasme - tās ir pārejošas grūtības. Un tie arodi arī nemaz nav tik daudz atšķirīgi.

Viss ir vienīgi un tikai pašu ziņā, Rič. Nevajag taisnoties vai meklēt vainīgos. Ar lielu prieku sagaidīts Latvijā tiks ikviens, taču pierunāts gan ne. Ikvienam latvietim ir vienādas tiesības un vienādi pienākumi uz Māti Latviju.

Ausma

 

 

From: RSpuris@aol.com
Date: 11/22/01 6:44

Ja tā ir, tad jau viss kartībā - Latvijā ir Ausmas arguments, kuru sirsnigi atbalsta arī valdība. Rietumos līdzīgā garā: "Katrs taču var braukt, ja grib, kas tur ko runāt.!" Labi nerunāsim,un lai viss paliek kā ir...

Ričs.

 

 

From: ugis.berzins@swipnet.se
Date: 11/24/01 12:13

Ausma jau atkal teorizē: "Viss ir vienīgi un tikai pašu ziņā, Rič" …. Izklausās jauki, brīvi, vienlīdzīgi …… Realitāte diemžēl ir cita – ja nav labu draugu, izpalīdzīgu radu ar " blatiem" un ar godīgu attiecību – pastāsta kā tas viss īstenībā ir un kā "pareizi" darīt, tad atgriešanās ļoti problemātiska vai praktiski pat nerealizējama! Sķēršļi daudzi un dažādi, agrāk bija pierakste, tagad dzīves vieta, aizdomas – "tur taču kautkas nevar būt kārtībā ja pārceļās uz šejieni dzīvot … utt. utt."

ugis G. Berzins, ar skatu uz ostu.



From: alnis@lis.lv
Date: 11/24/01 2:24

<Sķēršļi daudzi un dažādi . . . >

Te Uģim taisnība tikai daļēji. Protams, ka nevar atbraukt tā- op un šurp.Taču nu jau ir 10 gadi. Domāju, ka ar priekšdarbiem pietiktu-3.

Un aizdomas? To nu gan nevaru pieņemt, jo PSRS ir cauri.

Alnis.

 

 

From: arubenis@ix.netcom.com
Date: 11/24/01 5:19

Ausma raksta:

< Uģi, tas, ko rakstu, nav nekāda teorija, bet prakse. Esmu palīdzējusi vienam latvietim atrast atpakaļceļu uz dzimteni, un zinu, ka tehniski tas ir ļoti vienkārši.>

Tas ir labi pateikts un es piekritu Ausmai, ka tam jabut pakapeniskam procesam. Parcelsanas ir atkariga ari no individa. Zinu divus gadijumus, kad si parcelsanas lieliski atrisinajusies. Parejiem ir daudz un dazadi iemesli, kapec nesamet lorinus cemodana un nelido uz tevzemi.

< Vispirms, dārgie ārtautieši, izsakiet pārmetumus savām mītnes zemju organizācijām un presei, sākot ar PBLA un beidzot ar "Laiku" un "Brīvo Latviju", par to, ka nesniedz informāciju, kas vajadzīga, pārceļoties uz Latviju.>

Te nu Ausma, manuprat, kolosali maldas! Ne presei, ne ALA/BPLA ir kada vara vai parlieciga ietekme! (Atskaitot sabiedriskås kopibas radisana.)

Tacu: Kas mekle, tas pats atrod vajadzigo informaciju un pats noorganize parcelsanos.

<Laikraksti publicē tikai atreferējumus no saietiem un īsziņas par Latviju, bet to, kas visvairāk vajadzīgs, gan ne.>

Tas ir tas ko lasitaji grib zinat. Un Ausma nevar zinat, kas kadam Janim vai Elzai visvairak vajadzigs. Es teiktu, trukst drosiba par to, ka Latvija bus tiesi ta ka mitnes zeme. (Saprotams, ta ir tikai atruna.)

Latvija pec desmit gadiem nav sakusi kartot un drosi teiksu, ka Latvijas valdiba nekad nenokartos ta saukto dubultpavalstniecibas problemu. Darits nav absoluti it nekas! Ta butu viena no tam "drosibas" garantijam, ko brauceji uz Latviju sagaiditu. Latvijas vestniecibas darbinieki, ižautati par so tematu, tikai gainajas, sacidami, ka sejieniesi jau par to neuztrauksoties.... Vini aizmirst visas saimnieciskas lietas (pensijas, utt.) kuras ikvien tomer ir svarigas eksistencei Latvija.

Neparcelsanos veicina daudzi iemesli, kuri sur-tur jau pateikti. Bet nav jau fiziska "parcelsanas" ta izskireja. Latvietis dzivojis un dzivos visa pasaule (Vai ir tada vieta, kur tie vel nav bijusi?).

Loti daudzi, dzivodami Latvija, ir vaji savas tautas locekli. To liecina visi "sausmu stasti" par korupcijam un zagsanam. Saprotams, tas eksiste, ari Amerika un citur. Bet parasti, sie "sausmu stastu stastitaji" ir tie, kuru del arlatviesi nesteidzas uz tevzemi. Jo, ko tur tada korumpetiba darit?

Parcelsanas ir sarezgita lieta. Saubos, vai viena recepte visiem. Bez aizbildinasanas un "aizstavesanas". Tacu temats svarigs diezgan to pamatigi izpurinat. Kurs kersies tam klat?

Par labu nemusi so paladzinu, bet jutos parada Ausmas vestulei atbildet. Un garamejot, paskirstiet Klivlandes gramatu (tagad esot 400 Latvijas bibliotekas), tur ari laba tiesa atbilzu par so "atgriesanos".

Ta rubina tas Rubenis.

 

 

From: baiba2000@hotmail.com
Date: 11/26/01 3:44

Arturs Rubenis interesējas par masveida maratonu:

<Un kapec gan "arlatviesi" butu masveidigi skrejusi - uz kurieni Latvija?>

Ja nemaldos, tieši paši "ārlatvieši" līdz neatkarības atjaunošanai vienā balsī par maratonu runāja - "ja Latvija būtu brīva, mēs visi kā viens!" Bet neba par senām domām šī diesmiņa. Taču, par realitāti runājot, Rubeņa kungam taisnība -

<Apmesanas visiem janokarto pasiem! Atkal, tikai individuala izdariba,>

Bet god. Rubeņa kungs! Kā Jūs šo procesu reāli iedomājaties? - Latvijas valdība (Ministru Kabinets? Saeima?) raksta vēstules vai mailītes katram individuālam ārzemēs dzīvojošam tautietim (par kura reālo eksistenci vai vēlmi pārcielties nevienam Latvijā nav ne ziņas, ne miņas) un saka : "Jūs bērniņi nāciet ar priecīgu prāt'"? Šķiet nedaudz nereāli, vai ne?

<par ko ne Latvijas valdibai, ne Latvijas radiem galva nesap.>

Par radiņiem Latvijāa nezinu, bet valdība gan jau kopš pašiem neatkarības atjaunošanas aizsākumiem pie PUMPAs (Pilsonības un migrācijas pārvaldes) izveidoja Repatriācijas centru (priekšnieks Juris Dombrovskis, centrs atrodas Vecrīgā, Kalēju ielā, ir šai anštaltei arī sava mājaslapa). Un ar šī centra palīdzību vismaz krietns simts Rietumlatviešu, kuri paši to vēlas, katru gadu atgriežas Latvijā (Austrumlatvieši - trīs, četras reizes vairāk).

Tātad - nevis maratons, bet katram viņa personiskā vēlme un izvēle. (Kam tiek pievienota arī Latvijas materiālā palīdzība.)

Baiba

 

 

 

From: arubenis@ix.netcom.com
Date: 11/26/01 3:09

Baiba:

<Tātad - nevis maratons, bet katram viņa personiskā vēlme un izvēle. (Kam tiek pievienota arī Latvijas materiālā palīdzība.)>

Taisni ta, pasiem viss janokarto. Par tiem ieredniem nerunasim. Tiem par to parak lielas intereses nav: dari ta vai sita. Bet nezkapec Baiba un citi iedomas ka Rubenim jabut izmisusam par so tematu? Latvijas latviesi pasi laizas no Latvijas projam un siro pa Ameriku, ka taisni brinums ko skatities. Kapec gan arlatvietis lai pamestu ierasto dzives veidu un dotos uz padomju laika graustiem? Nevajaga jau izlikties un mulkot cilvekus - sak, jus jau nēsat nekadi isti latviesi, jo jus nebraucat majas.

Ziniet ko, par to materialo palidzibu labak nerunajiet. Reinis Birzgalis apgalvoja, ka ar pliku dibenu ezi nenospiedisi. Ta ar to palidzibu. Nez no kurines ta lai naktu? Laikam atkal - VALSTS DOS. Sito teicienu esam klausijusies visu dekadi un taisni ta ir atvesinajusi duciem dedzigu Latvijas patriotu - NEBRAUKT - majas. Jo: latvietis jau var but latvietis, vienalga kur tas dzivo. Ja vins ir latvietis.

Viss cits - plapasana.

 

 

From: aabele@sveiks.lv
Date: 11/26/01 5:43

Rubenītis sabozies - Latvija negaida mājās pazudušos dēlus un meitas ar baltiem galdautiem, klinģeriem un cepešiem. Viņš uzskata, ka pilnīgi pietiek sapni par Latviju paturēt sirdī un dzīvot savā Leiputrijā, kur liktenis viņu ienesis. Izskatās, ka Latvijas neatkarība ir nēerta lieta, traucē sapņot.

Viss tas tā varētu būt, Rubenīt, ja būtu runa par mirušo, ko var idealizēt un glabāt vienīgi savā sirdī. Taču Latvija ir dzīva, nevis mirusi. Dzīvāka nekā jebkad pēdējā pus gadsimtā. Dzīvais ir tāds, kāds viņš ir - ar saules un ēnas pusi, un tāds viņš arī jāpieņem. Arī Amerikā netrūkst dzīves pabērnu un problēmu, bet Tu par to gan neesi uztraucies, jo pieņem mītnes zemi tādu, kāda tā ir. Latviju Tu gribi īpašu, pats nepūloties, lai tā tāda kļūtu.

Valsts šejienes latviešiem nekad nav devusi vairāk par izdzīvošanu. Ne viens vien no šejieniešiem Amerikā ar savu talantu un spējām būtu bijis miļonārs ar krietnu pensiju, nevis tagad saņemtu latu par katru krievu laikos nostrādāto gadu. Krievu laikos cilvēks še saņēma tikai minimumu - algu no-līdz rubļiem, izglītību no-līdz gadiem, veselības aprūpi no-līdz iespējām, mitekli no-līdz kvadrātmetriem. Un viss. Nav ko celt degunu gaisā, ka esat sakrājuši vairāk, ka jums lielākas pensijas. Jā, tā nu pie varas esošie ir izlēmuši, ka no tiem laikiem par vienu darba gadu vairāk par latu pensijas nēsam nopelnījuši. Ne bez ārlatviešu ieteikuma, lai daži veiklākie privatizācijas ceļā varētu ātrāk uzkrāt kapitālu, kas bija liegts krievu laikos. Apķērīgākie arī pie krietnām pensijām tika gada, divu laikā, turpretī citiem, kas tajā laikā naudu godīgi ieguldīja ražošanā, nevis šķietami nopelnītajā pensiju fondā - piga.

Rubenītis uztraucas, ka latvieši tagad siro pa Ameriku. Jūt konkurenci. :-) Nebēdā, Rubenīt, neviens taču neliedz jums tanīs mītnes zemēs justies kā īstiem Latvijas patriotiem. Bet mēs pa to laiku tiksim galā ar to graustu, kā dažs tagad godā savu tēvzemi. Desmit atjaunotās neatkarības gadus Latvija jau ir izturējusi. Cerams, ka grūtākais ir aiz muguras.

Ausma

 

 

From: zdenis1@earthlink.net
Date: 11/26/01 8:10

Paldies Ausma par sirsnīgo atbildi Rubinam.

Es lektu pirmā lidmašīna uz Latviju (kur pēdejo reiz redzēju 95 g. ar māti) ja liktens mani pašlaik atļaut.

Rubinīt, vai varu tev pierunāt pavadīt kādu laiku ar manu slimo māti? Es labrāt nostaigāt trīs pār kurpes par ceļiem kur skrēju ar basām kājam kad biju maz ķipars. Ņem par labu.

--- Zigrida Dzenis

 

 

From: baltais@zvirbulis.org
Date: 11/27/01 2:06

Sveika Ausma,

Viena jauka un neuzspēlēta vēstule Tev sanākusi. Nekur likties, pašiem vien galā jātiek. Bet par tiem grūtajiem gadiem aizmugurē - nu tik neatslābsti gan. Īstā jautrība sāksies tik tagad kad privatizācija beigsies un privatizācijas fonds no kura tik paņēmas te šādai te tādai vajadzībai būs tukš. Arī tie pēc VJIC datiem 63% bērni, kuriem ārpusskolas tā īsti nav ar ko nodarboties mums pašiem vēlāk būs jāpāraudzina. Manu ielas bērnu klubiņu bezmaz vai brīžeim gāž apkārt nāktgribētāji. Tā kā, lai arī pesimisti apgalvo, ka nu ir tik slikti, ka vairs nav kur varu pretimstādīt optimistisku apgalvojumu, ka par to nav ko uztraukties-būs vēl sliktāk.

Pūks

 

 

From: senotajs@navigators.lv
Date: 11/27/01 2:16

vai tev ar tavu klubiņu izdodas noverst bernus no narkotikam?

Mušmire Sēne

 

 

From: baltais@zvirbulis.org
Date: 11/27/01 3:32

Sveiki Mušmire,

Sākotnēji klubiņā nonāca bērni, kuri jau bija nonākuši policijas uzmanības lokā, dēļ dažādiem sīkiem noziegumiem. Praktiski visi bija mēģinājuši kādas no narkotikām. No tiem apmēram 1/4 daļa ir palikusi, bet pārējās 3/4 ir izvēlējušies narkotiku lietošanu un ieslodzījuma vietas. Būtībā mūsu klubiņš ir vieta, kur bērniem iespoējams apskatīties uz sevi tā drusku no malas un tad izlemt, kuru ceļu iet. Nupat atgriezās trīs bērni no ieslodzījuma. Un jau pirmajā dienā atzīmēja šo notikumu apreibinoties. Šajos gadījumos no kluba tiek izraidīts uz dažām dienām, bet pēc atgriešanās piedāvāts griezties pie pusaudžu narkoloģes. Bet būtībā šobrīd slīcēju glābšana ir pašu slīcēju roku darbs. Mēs varam tikai tēlot salmiņu pie kura pieķerties.

Pūks

 

 

From: Harry Bush [SMTP:hbush@apollo.lv]
LETA 11/27/01 Trešdaļa Latvijas iedzīvotāju jeb 32,7% labprāt dotos dzīvot uz kādu Rietumvalsti, ja būtu tāda iespēja, liecina tirgus un sabiedriskās domas izpētes centra "SKDS" šā gada oktobrī veiktās aptaujas rezultāti.

12,9% aptaujāto pilnībā piekrituši, ka izdevības gadījumā labprāt dotos dzīvot uz kādu Rietumvalsti, bet 19,9% respondentu drīzāk piekrituši šādam apgalvojumam. 27,4% respondentu drīzāk nedotos dzīvot uz Rietumvalstīm, ja būtu tāda iespēja, bet 33,2% ir pilnīgi droši, ka dzīvot uz Rietumvalstīm nedotos, pat ja būtu tāda iespēja, savukārt 6,6% atbildi nezināja.

 

 

From: baltais@zvirbulis.org
Date: 11/27/01 5:08

Sveiki Harry!

Tā nu tas ir. `Sabiedriskā doma gluži kā tādā kurdistānā. Bet daži joprojām sveikā cerīgi uzskata _" viss kārtībā, ak cienijamā kundze, viss kārtībā, viss kārtībā" :o) Tā kā tiem, kuri nevēlas čīkstēt un cerēt uz mūsu valsts vadītājiem ir tik jāpaunā mantiņas uz saulaino tāli. Bet ja tādas iespējas nav tad... kas to, lai zin kā attīstīsies notikumi. Izmisums var darboties gluži kā abpusēji griezīgs asmenis :o/

Pūks

 

 

From: charles@fortech.lv
Date: 11/27/01 7:19

Nu, redz, cik labi - izrādās lielākā daļa Latvijas iedzīvotāji nekur netaisās braukt.

Es jau gan neticu, ka šāda - "kas būtu, ja būtu" veida aptauja spēj parādīt reālo situāciju. Te ir līdzīgi kā ar ārlatviešiem - atgriezties Latvijā jau gribētu daudzi, bet reālie apstākļi tomēr notur savās mītnes zemēs. Man daudz interesantāk būtu redzēt statistiku par to, cik cilvēki ir atstājuši Latviju līdz šim, pa gadiem, virzieniem, vecumiem utt.

Kārlis

 

 

From: uliss@ibna.org.lv
Date: 11/27/01 8:33

Braukt/nebraukt ir jautājums līdzīgs gan prom, gan atpakaļ. Manuprāt braukt/nebraukt ir braucēja vecuma un rakstura lieta, Jaunam braukt- vienalga kurp, bet braukt cīnīties lai sevi apliecinātu (sādžā, valstī, pasaulē, savai kompaqanijai u.t.t.). Vecākaqm par 30 jau pieredze un dzīves saturs diktē izšķiršanos. Vēl vēlāk pēc 60, kad itkā varētu doties kur deguns rāda - apsīcis avantūrisms. Tas pats jau ar atgriešanos - nebrauc glābt senču dzimteni. Brauc veidot savu kaŗeru, vai piekopt vaļasprieku, kam var būt arī cēli motīvi. Ja nostaļģija ir stiprāka par bailēm no nezināmā tad brauc, ja nav tad dod padomus Sveikā. Latvijā dzīvojošiem latviešiem, kas nekravājas aizbraukšanai, nav vajadzīgi atbraukuši un vīlušies cilvēki. Šeit vajag pēc iespējas daudz priecīgu cilvēku. Tādiem jau arī vediksme pirmajiem uzsmaida.

Ilmārs, kas visumā apmierināts ar to ka dzivo vēl virs vidējā mūža ilguma t.i. lietojams kaut arī pilnīgi amortizēts

 

 

From: baltais@zvirbulis.org
Date: 11/27/01 9:04

Sveiks Ilmars!

Patiesībā ar tavu vēstuli varētu arī pielikt punktu šai braukšanai/nebraukšanai, jo neko jau citu izsecināt šai lietā droši vien nevar. Patiesībā bez nostaļģijas jau trūkst motivācijas šurpu braukt. Ja nu vienīgi tādi viduvēji žurnālisti, kā piemēram Streips, kas še var paspīdēt. Trūkst īstas motivācijas. Varbūt brauktu, ja būtu ienaidnieks, kuram stāties pretī, lai aizstāvētu senču zemi, vai brauktu arī tad, ja še nebūtu kā tādā dūksnājā, kad vairums labu ieceru

noslīcina birokrātijā un korupcijāa vai vismaz apķēpā ar dūņām. bet esmu jau vairākkārt apgalvojis, ka iespējams ko darīt lietas labā arī ārzemēs. Un nebūt nav jāsūta sakrātais, vai jāsaiņo paciņas. Ir tikai gudri jāizmanto dažādo fondu iespējas piesaistīt līdzekļus kādas no problēmas risināšanai. Tam vajadzīgi cilvēki, kuri atrod šo piemēroto fondu. Tas iespējams arī tiem, kas bieži sērfo internetā. Vajadzīgi cilvēki, kuriem ir pieredze šādu projektu rakstīšanā un vajadzīgi cilvēki, kuriem ir māka tulkot. Viss nepieciešamais itin kā Sveikā ir. Vēl tik jāizdomā, kur Latvijai visvairāk sāp un uz priekšu.

Bet arī papļāpāt nav peļami:o)

Pūks

 

 

From: hbush@apollo.lv
Date: 11/27/01 9:30

Baltais zvirbulis rakstija:

<Tā nu tas ir. `Sabiedriskā doma gluži kā tādā kurdistānā.>

Tie skaitļi nebutu jauztver gluži ta, ka čemodani jau sakravati ceļam. Bet man liekas diezgan nejauka, pat bistama situacija, kad tik liels skaits iedzivotaju ir domajuši par izceļošanu un psiholoģiski jau saraduši ar tadu iespejamibu. Pietiktu ar kadu specigaku stimulu vai realu briesmu rašanos, lai jau iepriekš pardomatie scenariji nostradatu.

<Bet daži joprojām sveikā cerīgi uzskata _" viss kārtībā, ak cienijamā kundze, viss kārtībā, viss kārtībā" :o)>

Nav viss kārtībā, bet attistiba tomer notiek.

<Tā kā tiem, kuri nevēlas čīkstēt un cerēt uz mūsu valsts vadītājiem ir tik jāpaunā mantiņas uz saulaino tāli.>

Šis Tavas minetas divas iespejas nav vienigas. Ja apnicis _ceret_ uz vadītājiem, tad joprojam var demokratiska ceļa _kļut_ par vaditajiem (vai vismaz sakt butiskak ietekmet notikumu gaitu).

< Bet ja tādas iespējas nav tad... kas to, lai zin kā attīstīsies notikumi. Izmisums var darboties gluži kā abpusēji griezīgs asmenis :o/>

Kritiska robeža vel nebus rit no rīta, bet aiz kalniem ta ari vairs diemžel nav. Visus desmit gadus vara ar apbrinojamu ietiepibu sistematiski kaitina milzigu daudzumu cilveku pat tadas lietas, kur tas pilnigi nebija vajadzigs un par letu naudu vareja izdarit savadak, labak. Parak bieži kadu sīku komercialu interešu dēļ vai vienkarši dažu amatpersonu stulbuma deļ valsts ievieš tadas pūžņojošas, sāpīgas "skabargas", kuras par sevi atgadina gadiem ilgi gandriz ikvienam iedzivotajam ik dienas, un nenoveršami pozicione iedzivotaju masu "mēs" pret ļaunajiem "viņiem" valsts vadiba. Zemas algas tur ir tikai viens no faktoriem, varbut pat ne pats ietekmigakais.

Pašlaik, vai pareizak sakot tuvako dažu gadu laika, ka man liekas, isbistamaka butu kada spilgta, harizmatiska, pilnigi _altruistiska_ kreisa politiska personiba bez jebkadam savam materialajam interesem. Tadam lidz diemžel daļa tautas varetu aiziet pa kartejo sarkano maldu ceļu. Diemžel komunisma sērga Latvija nav izraisijusi pietiekošu imunitati pat pec tik smagas infekcijas un ilgas slimošanas. Pie tam rietumu intelektuaļu - padomdeveju vidu imunitate vispar neizstradajas, jo slimiba rietumvalstis norit to "izstaigājot" (pec analogijas ar plaušu karsoni vai gripu) uz particibas fona, labi paeduša attistita valsti. Latvija joprojam plaši sastopama maņticiba (drusku novienkaršojot): "komunistiem bija kļūdas, bet kopuma idejas bija labas". To, ka visi tie sarkanie, zaļie un brunie totalitarie režimi vienmer iznak agresivi, represivi, asiņaini un _principa_ nav spejigi uz mierigu, particigu dzīvi tiesiska valsti, saprot tikai retie.

Harijs

 

 

 

From: baltais@zvirbulis.org
Date: 11/27/01 10:32

Bēdīgākais ir tas, ka aizbrauc labākie speciālisti. Tā piemēram sociālpedagogs, par pilnu slodzi pēc augstskolas beigšanas še dabū 65 Ls, bet pēc desmit gadiem kautkādu pielikumu, kas ir ap 90 Ls. Nu, kurš normāls izglītots cilvēks gribēs strādāt par šādu simbolisku samaksu. Pie tam par mācībām ir nācies krieni samaksāt. Nupat par šo problēmu runāju ar Rīgas domes Izglītības komitejas vadītāju Jirgena kungu. Viņš atkal dusmojās, ka redz Latvija(?) apmācījusi speciālistus un viņi aizbrauc. Tāpat arī tie zinātnieki, kas izstrādāja zemeslodes magnētiskā lauka rašanās modeli, droši vien ir uz izķeršanu tai pašā Amērikā.

< Nav viss kārtībā, bet attistiba tomer notiek.>

Mjā, bet uz kuru gan pusi.

< Ja apnicis _ceret_ uz vadītājiem, tad joprojam var demokratiska ceļa _kļut_ par vaditajiem (vai vismaz sakt butiskak ietekmet notikumu gaitu).>

Ahā un kā tad tas būtu. Varbūt jāpievienojas sveikotājiem un jāsveiko :o)

<Visus desmit gadus vara ar apbrinojamu ietiepibu sistematiski kaitina milzigu daudzumu cilveku pat tadas lietas, kur tas pilnigi nebija vajadzigs un par letu naudu vareja izdarit savadak, labak. >

Mūsu valsts politikas darbu savulaik raksturoja kā līdzīgu putekļusūcējam, kurš nespēj neko kā tikai tukšu gaisu izpūst, bet visu labo iesūkt un iebāzt maisā.

<To, ka visi tie sarkanie, zaļie un brunie totalitarie režimi vienmer iznak agresivi, represivi, asiņaini un _principa_ nav spejigi uz mierigu, particigu dzīvi tiesiska valsti, saprot tikai retie.>

Būtībā lielam vairumam LPSR iedzīvotāju dzīve bija pieticīgi pārticīga, nebija asiņaina, nebija arī īpaši represīva, ja turēja muti, bet to kas vēlas ko teikt vienmēr ir visai maz. Tāpēc arī nekāda imunitāte neradās. Protams, ja būtu saglabājušās Staļiniskās represijas attieksme būtu cita. Atmoda pamatā izbbrauca ne uz brīvas valsts domas, bet domas par nacionālo neatkarību. Un protams daudzi cerēja arī uz kautkādas automātiskas Rietumu leiputrijas iestāšanos, jo Rietumi tika sadzīvē idializēti. Vairāki disidenti, kuri gan tad gan tagad tiek nievāti atzina, jau labu laiku atpakaļ, ka krasas labvēlīgas pārmaiņas var notikt tik pēc vēl smagākas saslimšanas. Cilvēki vēl joprojām jūtas apjukuši un negrib atzīt, ka Atmoda ir bijusi lielākā krāpšana Latvijas pastāvēšanas laikā. Ko paveica bariņš jautru komunistu.

Pūks

 

 

 

From: kingga@plu.edu
Date: 11/27/01 12:16

LETA vēstīja:

<12,9% aptaujāto pilnībā piekrituši, ka izdevības gadījumā labprāt dotos dzīvot uz kādu Rietumvalsti . . . >

Aptauju rezultati noder tad, ja zinam, kas isti tiek prasits.

Ko nozime "pie izdevibas" parcelties uz kadu Rietumvalsti? Tadas izdevibas ir daudziem, bet vini tas neizmanto. Ja izmanto, tad vismaz dala atgriezas atpakal velak. Ta kiniesu tehnologi, iekrajusi naudu Amerika, atgriezas Taipeja, lai saktu savus uznemumus. Tapat citi.

Manuprat, "iespejas" norada uz pasivu latviesu sapniem, ka butu jauki, ja kads izkartotu garantetu darbu ar augstu sakuma algu, saprotosiem un tolerantiem lidzstradniekiem, varbut par ar vizas un cela naudas izkartojumu. Bet tad jau nekur nav jabrauc. Man nak prata igaunu students, kas sanema stipendiju studijam Amerika uz rokas un tad pardomaja ... nekur hņeaizbrauca, bet naudu izdeva uz vietas turpat Igaunija.

Visu labako!

Gundars

 

 

 

From: baltais@zvirbulis.org
Date: 11/27/01 1:15

Sveiks Gundar,

Galvenais ir patriotisma trūkums uz ko norāda šī aptauja. Tāpat tas norāda, ka šie cilvēki nevēlas būt piederīgi šai valstij, jo šo valsti vienādo ar tās pārvaldītājiem. Lojāls pilsonis ir gatavs valstij ko dot, bet šie ir gatavi jebkurā brīdī pagriezt tai muguru vai pat nostāties pret to. Domāju, ka tā ir bīstama tendence. Vismaz daļa no tiem ir tādu, kuriem nav vairs te ko īpaši zaudēt. Es apgrozos jauniešu latviešu vidū arī. Un liela daļa būtu gatava aizbraukt kaut tūlīt, ja rastos iespēja dabūt darbu.

Pūks

 

 

 

From: RSpuris@aol.com
Date: 11/28/01 6:01

Arturs Rubenis rakstīja:

< Jo: latvietis jau var but latvietis, vienalga kur tas dzivo. Ja vins ir latvietis.

Viss cits - plapašana.>

Šoreiz gan ir gruti Tev piekrist. Asimilacija taču notiek, ne tā? Un katrs zaudēts tautas loceklis ir tieši tas: zaudejums Latvijai, par kuru mēs taču visu mužu sacijām - "Tevu zemes mīlestibu mēs ar darbiem rādīsim.:" Labi, Tu personīgi jau esi labu paraugu rādijis - Klīvlandē latviešu teātri dzīvu uzturējis, tagad sava "pagasta" vestures grāmatas tapšanu izvadījis, par kuru daudz citi pagasti klīvlandiešus var tikai apskaust. Taču par mūsu grupas kopējo nostāju pašlaik man vienkārši ir kauns... Jo Latvijai šodien ir VAJADZIGA musu dzives pieredze. Kāds gan citādi ir attaisnojums tam ka liktenis mūs saudzēja un ļāva dzīvot brīvībā, kamer tauta tika zņaugta zem lielākā ļaunuma ? Par mūsu noderību taču 20.okt. LAIKĀ ir labais Dr.Muižnieka raksts:

"...mēs pavairosim latviešu īpatsvaru. ... Ievedisim savus dolarus un ar saviem ieguldijumiem veicinasim vietejo saimniecibu. Ar savu rietumniecisko domašanu palidzesim veidot demokratisku vidi. Rādisim priekšzimi piedaloties labdarības darbos...."

No savas puses piebildišu: ar to mēs apliecinatu ka mūsu tēvu un vectēvu ziedotās dzīvības un dzīves , lai Latvija taptu , nav bijušas veltas. Tagad , veļu valstī iējot, nebūs viegli viņu acīs skatīties...

Tadēļ nez' vai ir vienalga kur šodienas latvietis dzīvo, sevisķi ja vinam ir bijusi iespēja dzīvot brīvībā...

Ričs.

 

 

 

From: aabele@sveiks.lv
Date: 11/28/01 8:30

Šīs diskusijas laikā saņēmu privātu vēstuli no viena tautieša, kas ir augstas klases speciālists ASV. Viņš aizrādīja, ka pirms kādiem gadiem vēlējies atgriezties, taču nēsot ņemts pretī.

Sazinājos ar tādu pašu uzņēmumu, kas atrodas provinces pilsētā, tur par direktoru strādā mans paziņa no jaunības laikiem. Viņi šādu speciālistu ņem pretī atplestām rokām, nodrošinot viņam tādus pašus darba apstākļus kā Rīgā.

Kā jūs domājat, kāda bija amerikāņu speciālista reakcija? Viņš šausmīgi apvainojās - tad jau domāšot, ka šim kāds trūkums (ka no prestižas valsts lielpilsētas pārceļas uz kaut kādas valstiņas provinci).

Sakiet, amīši, vai jūs nēsat nokaitinājuši čigānus? Cik zināms, čigāna lielākais lāsts ir "Kaut tu lepns paliktu!"

Zvaigzne iemirdzēsies jebkur. Un Latvija atrodas tik ģeogrāfiski izdevīgā vietā, ka drīz vien var pārvērsties par vienu vienīgu metropoli ar dažiem dabas parkiem pa vidu. Mīļie ārlatvieši, jūs esat nokavējušies jau par 10 gadiem. No vietējiem izaugusi konkurence, un šķietami labākās starta pozīcijas viņi vairs tik viegli neatdos, nāksies vien cīnīties par savu vietu zem saules uz līdzīgiem pamatiem.

Rič, man tāpat kā Tev gribētos, lai ārlatviešu pēcteči galīgi neizšķīstu pa visiem kontinentiem, bet vismaz kāda daļa atgrieztos savu senču dzimtenē, lai stiprinātu tās nacionālo daļu.

Ausma

 

 

 

From: pistole@ebtech.net
Date: 11/28/01 9:00

Sveika Ausma!

Tu vēl visu laiku centies mūs pārliecināt. Es saku apmēram šādi:

Es sapni par dzimteni pagalvī likšu,
Ar to atkal es laimīgs tikšu

Un dusēšu saldi, kā mātes rokās
Pat nāves mokās.

Virs kapa melnā vārna ķērc,
nav vērts, nav vērts. (atgriezties)

Kā Tu pate labi zini, bieži sapņi ir patīkamāki kā īstenība, kuru redzi kad pamodies. Vai tad nu visu mūžu ir jācieš, ja ir iespēja to nedarīt?

Zigis.

 

 

 

From: aabele@sveiks.lv
Date: 11/28/01 11:07

Dieva dēļ, Zigi, ja kādam atgriešanās nozīmētu mūžīgas mokas, es to nekādi necenstos pārliecināt! Palīdzētu vienīgi tiem, kam grūti izšķirties, vai kuri skaidri zina, ka bez Latvijas dzīve nav pilnīga.

Var jau dzīvot arī sapņu pasaulē. Bet vai vērts to darīt tad, kad iespējams tos piepildīt? Īstenība tomēr jaukāka par vissaldāko sapni, pat tad, ja reizēm tā sagādā arī rūgtus brīžus.

Ausma

 

 

 

From: gliepins@nc.rr.com
Date: 11/28/01 12:18

Gribu pielikt vēl vienu komentāru šai tēmai.

Man liekās ka tas jau bija kādreiz agrāk šeit minēts, bet došu savu personīgo ižūtas piedevu tā vai tā.

Es atstāju Latvijas krastus 1944. gada decembrī, no Liepājas ostas, 12 gadu vecumā. Kad 89. gadā man izdevās atkal uzņemt sakarus, es 90. gadā braucu uz Latviju.

Iebraucot Latvijā caur Igauniju, man bija asaras acīs ka varēju elpot turienes gaisu, redzēt brīnišķīgo dabu, un iēlpot lauku smaržas kas man bija pazīstamas tur uzaugot, bet par kurām varēju tikai kādus 45 gadus sapņot.

Kad Rīgā redzēju piemīztās trepu telpas, sabrukušos trotuārus, ceļus pilnus ar bedrēm ka zobi tikai nobrakšķēja pārbraucot, pelēkās un nolaistās mājas, sūri skatošus cilvēkus kuri negribēja tev acīs skatīties kad uzrunāja, prasot ceļa informāciju atbildot ar "ja ņepaņimaju latišski", veikalos rupja apkalpošana, spļaudīšana uz ielām, un gandrīz visur kur skaties runāja tikai krievu valodā, tas mani tik stipri satricināja ka sāku šaubīties vai tiešām biju Latvijā. Tā tas sapnis izkūpēja pāris dienās.

Pēc tam vēl iznāca iepazīties ar visādiem valsts iestāžu darbiniekiem, starp kuriem arī bija daži latvieši, kur visi uzvedās ar uzskatu ka viņi tev dāvina savu laiku, ja vispār bija iespējams dabūt viņus ciet. Redzot kā politiķi uzvedās, kā tika zagts un zagļus neķēra, un visi tikai plātija rokas un teica ka ir tikai nabagi, jeb turēja plaukstu vaļā lai tur kautko "bagātais" rietumnieks ieliktu.

Tur visa pasaule likās bija apgriezusies uz galvas, un godīgus cilvēkus varēja atrast tikai šur un tur, bet arī viņi negribēja nekā uzsākt, jo bija nobijušies no valsts varas kas jau vairāk kā divas ģenerācijas apspieda un terorizēja cilvēkus.

Daži gadi vēlāk ari nenesa nekādas stabīlas pārmaiņas. Un kautgan par braukšanu domāju, piedzīvotais pilnīgi atbaidija, un kad nomira mana māsa, tad zaudēju arī pēdējo saiti kas mani vēl varētu tur pieturēt. Un šeit vēl nemaz nebija runa par to kas man ar pāri par sešdesmit gadu vecumu būtu bijis jādara lai atstātu savus uzaugušos bērnus, pārdotu visu kas piederēja, un dotos nezināmā dzīvē kur neviens tevi negaidija, un valsts tikai deva apgrūtinājumus (piemēram divpilsonības atļaušana).

Ja es būt bijis ap trīsdesmit - četrdesmit gadiem vecs kad pienāca izdevība, tad varbūt būtu domājis savādāk, jo tad būtu bijis maz ko zaudēt.

Tamdēļ nebrīnaties, Latvijas sveikotāji, ka nenāk straume ar atpakaļbraucējiem.

Vēl viens ārlatvietis Juris

 

 

 

From: aabele@sveiks.lv
Date: 11/28/01 1:53

Sveiks, Vēlviensjuri!

Tava vēstule ir uzskatāms piemērs, kas notiek, kad cilvēks ilgus gadus dzīvo sapņu pasaulē. Visu to pašu, ko ieraudzīji Latvijā, nešaubos, ka savā dzīvē esi skatījis pietiekoši. Atskaitot varbūt vienīgi krievu valodu, bet pie Tevis latviešu valoda skan daudz retāk. Un jūties gluži labi, kā redzams.

Dziesmotās revolūcijas laikā bija tāds sauklis - kaut pastalās, bet brīvā Latvijā! Kā redzams, brīvajā Latvijā grūti, ļoti grūti staigāt ir tiem, kam citās zemēs sapelnīti divi pāri zābaku. Nezinu, vai tā ir pateicība mītnes zemei par tiem zābakiem, vai pieradums, vai kas cits. Gribu tikai vēlreiz atgādināt - Latvija nav izlaidīgais ierēdnis vai neatsaucīgais bodnieks. Latvija ir vienīgā tēvzeme ikvienam latvietim, un katrs latvietis ir tiesīgs pagriezt muguru prastam bodniekam, pāraudzināt vai sodīt jebkuru ierēdni, kas pārkāpj likumu, nevis nevarīgi turēt sirdī rūgtumu. Nu bet kas tad to darīs, ja ne mēs paši? Ja Tu redzēji, ka zog, un neko nedarīji, vai arī Tu pats neesi drusku vainīgs pie tā, ka Latvijā vēl nav pienācīgas kārtības?

Tāpat pie tā, ka Latvijā Tevi neviens negaida, varbūt bez vainas neesi arī pats. Nezin kāpēc daudzi ārlatvieši uzskata, ka pret viņiem atvērta plauksta nozīmē vienīgi to, lai tanī kaut ko ieliktu. Bet pilnīgi iespējams, ka tā pavērtā plauksta nozīmēja tieši to, par ko rakstīja Ričs - lūgumu pēc pieredzējuša cilvēka padoma, sadarbības, lai sāktu to dzīvi, kas 50 gadus bija liegta un nezināma. Ja no tā nekas nesanāca, dabīgi, ka iekšlatvietim turpmākā interese par Tavu personu mazinājās. Mums pašiem arī sākumā viss likās kājām gaisā, vienu brīdi neko nevarēja saprast. Daudzas veiklas zivis to izmantoja. Bet pakāpeniski viss nostājas savās vietās.

Ja atgriešanos dzimtenē uzskati par zaudējumu, tad - diezin vai kāds Tevi šeit jelkad gaidīs. Man tikai žēl, ka Taviem pieaugušajiem bērniem Latvijā nedzīvo vecāki, pie kuriem atbraukt brīvdienās, iepazīt viņu bernības un pat jaunības zemi, atrast saiti ar to. Iespējams, ka Tavi mazbērni brauks ciemos uz Pakistānu, Japānu, Nigēriju, bet Latvijas vārds viņiem neizteiks neko. Tā man patiesi žēl.

Ausma

 

 

 

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 11/28/01 4:06

Zigis:

< Kā Tu pate labi zini, bieži sapņi ir patīkamāki kā īstenība, kuru redzi kad pamodies. Vai tad nu visu mūžu ir jācieš, ja ir iespēja to nedarīt?>

Kādi opija-dūmi ir šīs rindas?!

Nu nevar jau pateikt kā lai kāds jūtas bet tiešam nesaprotu kā var gribēt, ka sapņi atvieto dzīvi. Pat murgiem vajadzētu kautkā iegrozīt dzīvi lai tos samazinātu. Un sapņiem vajadzētu iedvesmot uz tā sasniegšanu.

Nepiekrītu arī Ausmai kad viņa runā itkā vajadzētu atgriezties uz Latviju lai tur baudītu savas pēdējās dienas un nomirtu. Latvijai nevaig mirstoši cilvēki bet tādi kas ir spējīgi kautko darīt. Protams ja viss kas palicis ir sapņi, tad varbūt arī ērtāk nebūt Latvijā.

Visvairāk gan mani kaitina tādi kas pat divdesmitos vai ap trisdesmit gadiem tēlo dzīvos mirušos gauzdamies apkārt, ka lietas ir sliktas un būs vēl sliktākas. Pilnīgi neticami!

aija

 

 

 

From: hbush@apollo.lv
Date: 11/28/01 7:32

George Liepins rakstija:

<Gribu pielikt vēl vienu komentāru šai tēmai.>

Klau... Tev taču nav jātaisnojas. Sveika diskusijas kaut ka dažreiz aizmirstas, ka dzives vietas izvele ir katra cilveka personiga lieta. Nevienam nav jātaisnojas par to, ka viņš luk paliek taja valsti vai, tieši otradi, brauc uz kadu citu valsti. Neviens no mums nav tiesigs prasit no cita, lai tas parceltos vai paliktu kaut kur (piemeram uz Latviju vai no Latvijas). Dzive ir pierādījusi, ka var but izcils Latvijas patriots, dzivojot cita valsti, un diemžel ari otradi gadas. Jaizlemj katram pašam.

<Kad Rīgā redzēju piemīztās trepu telpas, / . . . / Tā tas sapnis izkūpēja pāris dienās.>

Khmmm, ka lai ta uzmanigak pasaka... Ta ir ar tiem sapņiem... Ne tikai ar Latviju... Vai Tev nav gadijies nejauši ieklulties kada Los Angeles nomale? ;-)) Redzesi pilnigi visu to pašu, tikai noradijums par nesaprašanu (atbildot uz anglisku jautajumu) atskanes spāniski (ar ne mazaku naidu acīs)... Zinatāji saka, ka Čikāgā dažviet esot vel trakak, bet par laimi man pašam nav gadījies... Ak ja, Nujorka ari ir visadi interesanti rajoni, teiksim kaut kadi musulmaņi netalu no Braitonbīčas... Un pati Braitonbīča jau arī... Eh, politkorektie sapņi par pilsoniski viendabigo un etniski neitralo Ameriku... Pec desmitiem gadu ilgas VoA un RFE propagandas - diezgan sāpīgi redzēt, kā ir īstenībā. Bet neko nevar darīt, jauzņem viss tads ka ir.

Sapņi ir - ne vairak un ne mazak, ilūzijas. Jarekinas ar realitati. Gan ASV, gan Latvija, gan visur citur. Citas Latvijas nav. Ta izsapņota pastorālā Latvija nav reāla. Nevienam nedrikstetu uzspiest, braukt šurp vai nebraukt. Ja braukt - tad sapņi jaiesledz dziļi sirdi un jabut gatavam uz nepierasto, dažkart šausmigo, dažkart jauko dzivi šeit. Dažreiz toties gadas tik brinišķigi mirkļi, kurus svešuma nekad nepiedzivotu.

Harijs

 

 

 

From: pistole@ebtech.net
Date: 11/28/01 8:02

Aija:

< Kādi opija-dūmi ir šīs rindas?!>

Aija, šīs rindas, nedz šinīs rindās nav nekādi dūmi, ne Latvijas bērzu malkas, ne opija. Vai Tu pate nekad neesi sapņojuse par kaut ko patīkamu, bet nesasniedzamu? (Make believe) Tāpat ir ar ciešanām, ir taču visādas.

< Nu nevar jau pateikt kā lai kāds jūtas bet tiešam nesaprotu kā var gribēt, ka sapņi atvieto dzīvi.>

Es neesmu dzērājs, tomēr zinu veco dzērāja dziesmu :

Dzerdams es aizmirsu dzīvi,
Šo dzīvi kas nedod neko.

< Pat murgiem vajadzētu kautkā iegrozīt dzīvi lai tos samazinātu. Un sapņiem vajadzētu iedvesmot uz tā sasniegšanu.>

Gulētājs nevar izvēlēties, vai būs patīkami - iedvesmojoši sapņi, vai tikai murgi.

< Nepiekrītu arī Ausmai kad viņa runā itkā vajadzētu atgriezties uz Latviju lai tur baudītu savas pēdējās dienas un nomirtu. Latvijai nevaig mirstoši cilvēki bet tādi kas ir spējīgi kautko darīt.>

Kā Ausma stāstīja, Latvijai būšot labums arī no veciem cilvēkiem, jo tos būšot jāapkopj un līdz ar to kopēji saņemšot naudu, protams iepriekšējo mājvietu valūtā.

< Protams ja viss kas palicis ir sapņi, tad varbūt arī ērtāk nebūt Latvijā.>

Būsim atklāti, kuram vecam ārlatvietim ir vairāk kā sapņi par Latviju? Diemžēl tiem kas 50 gadus ir dzīvojuši Rietumos, Latvijas politiskā dzīve un valdošā korupcija nav normāla un nav liela vēlēšanās tādā dzīvot. Pietiek palasīt cik liels atbalsts Latvijā ir mūsu "Rītdienai" ieteiktām pārmaiņām, kaut vai par to pašu deputātu vēlēšanu.

< Visvairāk gan mani kaitina tādi kas pat divdesmitos vai ap trisdesmit gadiem tēlo dzīvos mirušos gauzdamies apkārt, ka lietas ir sliktas un būs vēl sliktākas. Pilnīgi neticami!>

Ja Tu raksti par to gadu paaudzi Latvijā, kas smilkst un sūdzās, tad es Tev piekrītu. Protams ka ne jau visi ir tādi, bet daudzi gan. Laikam saklausījušies no vecākiem, cik labi bija padomijā. Ja muti turēja ciet, slavēja partiju un zaga no valsts, tad visu varēja gūt un daudz nebija jāstrādā. Nu valsts ir nabaga, nav vairs ko zagt. Ir pašiem grūti jāstrādā, bet negrib, lai kaut kas būtu.

Zigis.

 

 

 

From: baltais@zvirbulis.org
Date: 11/29/01 2:42

Hello Harry,

< Khmmm, ka lai ta uzmanigak pasaka... >

Pārāk daudz gan neesmu ceļojis, bet piemīstas treputelpas un pat piedirstas ietves, robotus trotuārus esmu redzējis visās lielpilsētās Eiropā. Berlīnē, Stokholmā, Varšavā un citur(ā, vienā gan nebija Vīnē, bet tur jau tie nacisti dzīvo :o))

Pūks

 

 

 

From: aabele@sveiks.lv
Date: 11/29/01 2:55

Redzi, Harij, kā mainās cilvēku mentalitāte, dzīvojot citā vidē. Tas amerikāņa smaids nav tikai smaids tāpat vien - tam jāapliecina, ka štatos viss ir okei. Pie mums ir savādāk - kā kaut kas nav pa prātam, grūžam žulti laukā. Tāpēc arī Latvija ir gandrīz vai vienīgā valsts pasaulē, kur sastopama korupcija un visādas citas negācijas. Ārletiņš par savu mītnes zemi neko sliktu neteiks, bet par tām citām viņš var viebt degunu, cik patīk, nekādu bremžu nav. Varbūt pat tā aizture nāk ar joni laukā, runājot par citām valstīm. Žagariņš tanī pusē ir īsta baltā vārna, tāpēc mūžīgi tiek kušināts.

Varbūt mums der pamācīties no amīšiem izlikšanos, izrādīšanos, pašslavināšanos, saskarsmē ar citām valstīm tas nāktu par labu. No Baltijas valstīm igauņi kaut cik to pieprot, un investīcijas uz turieni iet vairāk.

Ausma

 

 

 

From: indulislacis@yahoo.com
Date: 11/29/01 9:39

Tieši tā - Ausma ir pareizi sapratusi - mes vietai un Valstij, kurā dzīvojam, virsu nespļaujam.

Indulis

 

 

 

From: baltais@zvirbulis.org
Date: 11/29/01 1:35

Sveika Ausma,

< Kā jūs domājat, kāda bija amerikāņu speciālista reakcija? Viņš šausmīgi apvainojās - tad jau domāšot, ka šim kāds trūkums (ka no prestižas valsts lielpilsētas pārceļas uz kaut kādas valstiņas provinci). >

Jāņem vērā, ka štatos prestīzjam ir ievērojami lielāka nozīme nekā Latvijā. Pakāpjoties pa kaŗeras kāpnēm, jābūt

atbilstošam miteklim, auto, algai, dzīvesvietai un arī izklaidei. Un protams šādā, zināmā mērā kārtu sabiedrībā, dzīvesvietas maiņa uz mazāk prestīzju vietu un provinci norāda uz neveiksmi kaŗerā. Tātad šādu piedāvājumu šis cilvēks protams uztvēra kā apvainojumu. Viņš vairs nav latvietis, bet tipisks amerikānis, kā arī sveikā viens otrs sevi dēvē. Tamdēļ arī tāda atšķirība domāšanā. Tas tikai vēlreiz pierāda to, ka latviets tas nebūt nav tikai "asinis" un valodas māka. Tas ir tas, ko sauc par mentalitāti, kas lielā mērā ir saistīta ar domāšanu, uztveri, pasaules skatījumu. Dzīvojot tik ilgstoši svešas kultrūras ietekmē tikai retais spēj to saglabāt un kur nu vēl nodot nākamai paaudzei. Kaut gan mēdz būt arī izņēmumi, kad cilvēks kura "dzīslās rit kādas tautas senču asinis"pēkšņi pārvēršas un par jaunu kļūst tai piederīgs nezskatoties uz pat sākotnēju valodas nezināšanu. Tāpēc domāju, ka tautība ir vēl mums maz izzināta lieta, kuru aplami cieši saistam tikvien ar valodu un asinspiederību. Tāpēc arī šī amerikāņa reakcija liekās mums latviešiem dīvaina.

< Sakiet, amīši, vai jūs nēsat nokaitinājuši čigānus? Cik zināms, čigāna lielākais lāsts ir "Kaut tu lepns paliktu!">

Tā ir atkal latviešu kļūda, ka mums netipisku citai mentalitātei piederīgu reakciju uztver kā augstprātību. Pieļauju, ka vienlaikus minētais amerikānis labprāt ziedotu ko citu, bet šī lieta par prestizju ir tā galvā iedzīta, ka tur jau būtu psihoanalītiķa, kurš lieliski pārvalda NLP pārprogramēšanas metodiku iejaukšanās nepieciešama. Pretējā gadījumā šāda pārcelšanās var izsaukt depresiju un aizraušanos ar alkaholu un citām zemizklaidēm. Nedaudz pazinu kādu jauku cilvēku no Austrālijas, kas pārcēlās un beigu galā aizgāja postā un kapā.

< Rič, man tāpat kā Tev gribētos, lai ārlatviešu pēcteči galīgi neizšķīstu pa visiem kontinentiem, bet vismaz kāda daļa atgrieztos savu senču dzimtenē, lai stiprinātu tās nacionālo daļu.>

Tas varēs notikt tikai tad, kad Latvija kļūs par cienījamu valsti, nevis Krievijas izbijušu guberņu, kā tas ir Rietumu izpratnē.

Pūks

 

 

 

From: aabele@sveiks.lv
Date: 11/29/01 11:18

Indulis:

< Tieši tā - Ausma ir pareizi sapratusi - mes vietai un Valstij, kurā dzīvojam, virsu nespļaujam.>

Jā, Latvijā tālu līdz tādam patriotismam. Mēs špļaudāmies uz visām pusēm. Nākotne rādīs, kuri tiks tālāk - špļāvēji vai liekuļi. Lai gan - parasti taisnība ir uzvarētājam, vienalga kādiem līdzekļiem uzvara sasniegta. Ne par velti Afganistānā visvairāk kritušo ir starp žurnālistiem.

Amerikā, kur viss okei, sagatavo lidotājus, kas iznīcina pašu cilvēkus un īpašumus. Mēs šplaujam virsū saviem drošībniekiem, ka uzlaida baznīcas tornī nacionalboļševikus. Amerikā FIB ir okei, nekādas atbildības, kaut gāž riņķī pašu Pentagonu.

Amerikāņi vicina karodziņus, dzied himnu, un tanī pašā laikā no savas laboratorijas visā pasaulē izplata mēra baciļus, kas iznīcina gan pašu cilvēkus, gan arī iedzīvotājus citos kontinentos. Vēl jau nav zināms, kāds būs to izlaisto baktēriju tālākais ceļš. Ja kaut kur no tām izcelsies epidēmija, varbūt apbumbot to teroristu perēkli Ameriku?

Gribot negribot būs jākļūst par Žagariņa fani. Vismaz kāds tur pasaka, ka karalis ir kails. Citādi kļūst baismi...

Ausma

 

 

 

From: indulislacis@yahoo.com
Date: 11/29/01 11:55

Ausma, kā Tu zini no kurienes tās baktērijas ir nākušas, ja tiešām zini, tad lūdzu labi veicīgi pastāsi to mums, jo šeit gan to vēl neviens nezin. Nezināju arī, ka Tev Amerika ir tik "mīļa"... Tad jau mīlē vien to Zagariņu - saderēsiet kopā. Lai ari mans Karālis būtu kails, tas tomēr ir mans.

Indulis

 

 Kas jauns Latvijā?