Latvija joprojām nespēj izrauties

Apakšvirsraksts: Baltijas valstis starptautiskā salīdzinājumā

 

Juris Vīksniņš, Džordžtaunas universitātes (Vašingtona) ekonomikas profesors, speciāli Kapitālam

 

Bieži saka, ka ekonomisti visam var noteikt cenu, bet neko nesaprot par tā vērtību. Tā varbūt arī tiešām ir - vispazīstamā mēraukla, ko lietojam, lai salīdzinātu valstis visas pasaules mērogā, ir iekšzemes kopprodukts - IKP (Gross Domestic Product - GDP), kuru saskaita ģeogrāfiski, bet ir arī ļoti līdzīgs valsts kopprodukts, kuru sauc Gross National Product (GNP), ar politisku definīciju. Tad, kad man samaksās honorāru par šo rakstu, mazliet pieaugs ASV nacionālais kopprodukts. Parasti starpība starp šiem abiem skaitļiem ir samērā maza, lai gan ASV valdība pirms apmēram divdesmit gadiem pārgāja uz GDP, jo tas bija mazliet lielāks nekā GNP.

Valts kopproduktu oficiāli aplēš pēc tā sauktās Atlasa metodoloģijas, kuru ir izstrādājusi Pasaules Banka - vispirms saskaita saimnieciskus darījumus minētā gadā vietējās cenās, izdala ar trīs gadu vidējo valūtas kursu pret ASV dolāru un izdala ar tā gada iedzīvotāju skaitu gada vidū, un rādītājs gatavs - valsts kopprodukts uz vienu iedzīvotāju (GNP per capita). Latvijā 2000. gadā šis skaitlis esot sasniedzis 2586 USD, Lietuvā - 2725 USD un Igaunijā - 3614 USD. Ekonomisti jau vairāk nekā trīsdesmit gadus uz šo metodoloģiju skatās ar zināmu skepsi divu iemeslu dēļ. Vispirms dolāru lieto visvisādos darījumos, arī ja amerikāņi katrā darījumā nemaz nav dalībnieki (piemēram, angļi pērk koksni no Latvijas), un arī tas fakts, ka dolāru visbiežāk lieto kā rezervju valūtu. Salīdzinot ar dolāru, visām citām naudas vienībām pirktspēja ir strauji kritusies, un mazāk attīstītās zemes izskatās vēl nabadzīgākas, nekā tās būtībā ir. Otrkārt, cenas šādās valstīs mēdz būt daudz zemākas nekā tā sauktās OECD (Organization for Economic Cooperation and Development) jeb G - 24 zemēs. Šo faktu it sevišķi spilgti izpauž pārtikas preču un pakalpojumu cenu līmeņi - brauciens tramvajā Rīgā maksā 20 santīmus, autobuss Vašingtonā - 1,10 USD (bet metro biļete krietni vairāk –manam draugam un kolēgam, kas strādā Pasaules Bankā un dzīvo Virdžīnijā, 2,85 USD līdz pilsētas centram). Kilograms rīsu Ķīnā maksā apmēram 20 centus. Vašingtonā - piecas reizes vairāk. Šos faktus mēģināja koriģēt milzīgs pētniecības projekts jau pirms apmēram trīsdesmit gadiem, kad Pensilvānijas iniversitātes profesors Irvings Kreiviss (Irving Kravis) sāka vadīt Pasaules Bankas un ANO pārcenošanas plānu. Viņš ieteica izmantot tikai tiešos, tā sauktos bināros salīdzinājumus, kas nemaz nelietotu ASV dolāru. Ja vēlamies salīdzināt Taizemi un Latviju, aizbraucam uz Bangkoku un sākam visus darījumus pārcenot latos. Tad atgriežamies Rīgā ar visām iespējamām cenām bahtos (Taizemes nauda, apmēram 70 bahti pret vienu latu). Būs zināmas praktiskas problēmas. Taizemē tikpat kā nelieto piena produktus - saka, ka nejauki smird. Turpretim Latvijā neaudzē ne durjānus, kas tiešām baigi smird, ne mangostīnus, ne rambutānus un pat banānus brīvā dabā neredz. Bet ar pietiekami gudriem konsultantiem ar šīm grūtībām gan jau galā tiksim, un varēsim teikt, ka kopprodukts uz vienu taizemieti ir tik un tik latus vērts 2001. gadā. Protams, viena no visām šīm valstīm, kuru varam izmantot, pārrēķinot šos salīdzinājumus, ir ASV. Un tā pirms apmēram 15 gadiem britu ekonomists Pouls Dēvids (Paul David) izdomāja slaveno četru devītdaļu formulu (Rule of 4/9), kas norādīja, ka oficiālais Atlasa skaitlis vidēji atbilst 4/9 no pārcenotās vērtības ASV cenās. Tātad varam visām mazturīgām valstīm oficiālos skaitļus reizināt ar 2,25, - un iedzīvotāji varbūt jutīsies mazliet labāk. Šodien cenu starpība visumā ir krietni pieaugusi, un Juronkuļa studenti zinās pateikt, ka reizinātājs visnabadzīgākajām trīsdesmit valstīm ir četri. Tā, piemēram, pēc Atlasa metodes Ķīnas kopprodukts uz iedzīvotāju bija 780 USD un Indijas - 450 USD, pēc pārcenošanas - Ķīnā - 3291 USD (4,22 reizes lielāks) un Indijā 2148 USD (4,77 reizes). Tā kā Baltijas valstis ir augstākā ienākumu kategorijā nekā Indija un Ķīna, 2000. gada dati pēc salīdzināmām cenām (PPP, purchasing power parity) ir šādi: Igaunijā - 8714 USD, Lietuvā - 6704 USD, Latvijā - 6627 USD. Kā varam redzēt, visās trijās valstīs reizinātājs ir apmēram 2,5. Visas pasaules mērogā pēc ražošanas kopsummas Baltijas valstis neizskatās sevišķi spoži - Igaunija ir 74. vietā, Lietuva 83. vietā un mēs - 89. vietā. Lai gan ir taisnība, ka daudzas ekonomiska rakstura aktivitātes - pilsētnieku dārziņus, sēņošanu, ogošanu, zveju un medības - vispār neieskaita ANO sistēmas IKP definīcijā; visas pārejas ekonomikas valstis ir tādā pašā situācijā, tā kā pret Latviju nav vērsta kaut kāda īpaša diskriminācija.

Tautas attīstības indekss (TAI)

Lietpratēji uzskata, ka IKP kā tāds ir pārāk daudz saistīts ar ražošanas uzskaiti - kad gadu desmitiem vecus kokus eksportē vai sadedzina, iekšzemes kopprodukts pieaug. Tāpat, ja kāda fabrika piesārņo upi un tad kādai pilsētai ir jāuzstāda ūdens attīrīšanas ierīces, produkcija valsts mērogā pieaug dubultīgi. Pirms apmēram 10 gadiem ANO Attīstības programma (UNDP) izgudroja tā saukto Tautas attīstības indeksu (TAI), kas pievērš lielāku uzmanību dzīves ilgumam un pāris izglītības normatīviem, mazāk uzverot IKP izaugsmi. Kā varam redzēt tabulā, paša sākumā, kad uzsāka šo datu bāzi, aizvadītās desmitgades pirmajos divos gados Baltijas valstis pēc TAI rādītāja bija jau pirmajā trīsdesmitniekā visas pasaules mērogā - Lietuva bija 28., Igaunija 29. un Latvija 30. vietā. Kad visās trijās valstīs sakari ar Austrumiem tikpat kā izbeidzās 1992. gadā un iestājās ļoti liela inflācija, tautas labklājības līmenis strauji saruka. Relatīvais kritiens Latvijā bija vislielākais - no 30. vietas 1991. - 1992. gadā līdz 92. vietai, kur tad arī palikām veselus trīs gadus. Vidējais dzīves ilgums Latvijā saruka no 71 līdz 67,9 gadiem un IKP kritiens bija milzīgs - no 7540 USD līdz 3332 USD 1994. gadā. Lietuva arī nokrita uz apmēram 80. vietu gadu desmita vidū un igauņiem arī negāja īpaši labāk. Līdz aizvadītā gadu desmita beigām visas trīs valstis manāmi atveseļojās, neskatoties uz lielās Krievijas krīzes negatīvo ietekmi uz IKP izaugsmi 1999. gadā. Dzīves ilgums visās trijās zemēs ir uzlabojies un mazliet pārsniedz 70 gadus, bet 80. gadu beigās tas tomēr bija augstāks.

2001. gada pārskatā varam redzēt, ka Igaunija un Lietuva ir ierindojušās attiecīgi 44. un 47. vietā, kas nozīmē, ka pēc UNDP klasifikācijas abas jau tiek uzskatītas par augsti attīstītām valstīm (high human development). Latvija ir 50. vietā, bet pietrūkst ļoti maz, lai tā arī tiktu augstākajā kategorijā. Šī augstākā klase sākas ar TAI virs 0,8, un Latvijai patlaban sanāk 0,791. Ir interesanti piezīmēt, ka tieši virs Latvijas ir Trinidada - Tobago ar 0,798, - Tobago senos laikos bija Kurzemes hercogistes kolonija... Varam sagaidīt, ka Latvija tiks augstākajā grupā jau nākamgad, jo 1999. gadā lēciens bija par 13 vietām (igauņu stāvoklis uzlabojās par divām vietām un lietuviešiem par piecām). Latvijas IKP izaugsmi 2000. gadā aplēš kā 6,5%, un līdzīgs rezultāts ir iecerēts arī šogad. Dažas interesantas pārmaiņas ir notikušas saraksta pirmajās rindās: Norvēģija ir pirmā, Austrālija - otrā, bet Kanāda, kas veselus sešus gadus bija pirmā, šogad ir 3. vietā. Pēdējo vietu 162 valstu grupā ieņem Sjerraleone jau vairākus gadus.

Agrākos gados šinī UNDP pārskatā varējām atrast statistiku par veselību, izglītību un sadzīves īpašībām. Visjaunākajā pētījumā dažus rādītājus vairs nevarēju atrast, bet varu izmantot 1998. gadu salīdzinājumam ar 1989. - 1993. gadu vidējo rādītāju. Laulību šķiršanas ziņā pirmajā vietā pašlaik ir Igaunija ar apmēram divreiz vairāk šodien nekā pirms desmit gadiem, tad seko Latvija un Lietuva (kur katoļticīgie vēl to dara samērā reti). Latvija ir pirmajā vietā ceļu satiksmes nelaimes gadījumos (avārijās) ar 211 bojā gājušiem cilvēkiem, krietni vairāk nekā 130, kas bija iepriekš. Lietuvā bija 187, salīdzinot ar 116 agrāk, bet Igaunijā skaits ir pieaudzis no 85 līdz 146. Pašnāvību skaits Latvijā ir sarucis no 72 uz 59 vīriešiem un no 17 līdz 12 sievietēm. Abās kaimiņvalstīs pašnāvību dati ir mazliet augstāki un tikpat kā nav mainījušies. Telefonu skaits ir pieaudzis visās trijās valstīs un igauņiem ir 34 uz simts iedzīvotājiem, bet Latvijā un Lietuvā - 30.Turpretim latvieši ir pirmajā vietā ar televizoriem - ar 59 uz simts iedzīvotājiem, kamēr Igaunijā ir 48 un Lietuvā tikai 38 (tikpat, cik iepriekšējā salīdzināmajā laikposmā).

Korupcijas indekss (CPI)

Agrāk šie CPI burti nozīmēja tikai patēriņa preču cenu indeksu (Consumer Price Index), bet tagad nāk klāt vēl otra nozīme, respektīvi, korupcijas uztveres indekss (Corruption Perceptions Index), kuru katru gadu kopš 1995. gada izrēķina viena vācu nevalstiska organizācija TI (Transparency International), sadarbojoties ar Gētingenas universitāti. Latvija pirmo reizi šajā sarakstā parādījās 1998. gadā, kad tā dalīja 71. vietu (no 85) ar Pakistānu, kamēr Igaunija bija izpelnījusies 26. vietu. Bet Lietuva šajā aptaujā togad vēl nebija iekļauta. 1998. gada aptaujā Dānija bija 1. vietā ar 10, Somija ar 9,6 un Zviedrija ar 9,5. Latvijai indekss bija 2,7. 2001. gada aptaujā Latvija ierindojās mazliet augstākajā 59. (no 91), tieši blakus Gānai, ar 3,4 punktiem. Lietuva ir 38. vietā ar 4,8 un Igaunija 28. vietā ar 5,6 punktiem. Ir iespējams, ka Latvijas iedzīvotāji ir paškritiskāki un ka Latvijas sabiedrības saziņas līdzekļos šo tematu ļoti daudz aplūko. Aptaujas ir vienmēr subjektīvas, bet ir tomēr grūti saprast, kādēļ kaimiņvalstīs šādu līdzīgu aptauju rezultāti ir tik daudz vairāk pozitīvi - PSRS laika blatu sistēma taču bija pazīstama arī tur.

Latvijā jau vairākus gadus pastāv NVO Delna, kurai ir sakari ar TI projektu un kura pēdējā laikā ir kļuvusi sabiedrībā pazīstamāka sakarā ar privatizācijas pasākumiem. Daži tumsonīgi tautieši ļoti brīdina līdzīgi domājošos neielaisties ar šo organizāciju, jo tā “vervējot” darbam ar “anglo-amerikāņu izlūkošanas dienestiem”. Prātiņ, nāc mājās! Kāda velna pēc mēs, amerikāņi, maksātu pat vienu centu kaut kādai vācu iestādei, lai tā izspiegotu notikumus Latvijā?

Valsts risks un ekonomiskā brīvība

Neskatoties uz Latvijas neveiksmēm CPI aptaujās, vairākās citās datu bāzēs tai klājas labāk. Varētu uzskaitīt pozitīvus vērtējumus, ko sniegušas vairākas kredītu novērtēšanas firmas (Standard&Poor’s, Moody’s, Fitch, utt.), kas katru gadu valsts vērtspapīriem ieliek atzīmes - piemēram, A- un BBB+ u. tml. Šos sarakstus varam samērā viegli atrast tīmeklī, bet pastāv arī ļoti dārgas un komplicētas valsts riska aprēķināšanas firmas (ICRG, piemēram), kas savu metodoloģiju nemaz vienkāršiem mirstīgajiem neatklāj. Tomēr, nav jāmaksā tūkstošiem dolāru, lai atrastu kaut ko ļoti līdzīgu visiem pieejamā presē. Viena no vispazīstamākajām publikācijām šajā jomā ir žurnāls Euromoney, kas divreiz gadā izdod pamatīgu sarakstu ar 185 valstīm, kur pirmajā vietā ir Luksemburga, otrā - Šveice un trešā - Norvēģija. Maksimālais novērtējums teorētiski ir 100, un šogad Luksemburga izpelnījās 99,75, bet Šveice - 96,75 un Norvēģija - 95,68. Šīs atzīmes ir galvenokārt domātas ieguldītājiem, lai viņi varētu attiecīgi izvērtēt riska faktoru, kurā ietilpst veseli deviņi indikatori. Tie ietver politisko risku (ja nāks pie varas kreisie spēki, visu atkal nacionalizēs), objektīvus rezultātus ekonomikā, parādu līmeni, nupat pieminētos reitingus no Standard&Poor’s utt.

2001. gadā Euromoney marta burtnīcā Igaunija ir 44. vietā ar 63,75 atzīmi (krietni augstāku nekā 2000. gada septembrī). Latvija ir 61. vietā ar 54,48. Žurnāls ļoti zemu novērtē banku kredītu pieejamību Latvijā un Lietuvā, kā arī politisko risku, salīdzinājumā ar Igauniju. Lietuva ir 69. vietā ar 52,98. Salīdzinot ar laikposmu kopš 1992. gada septembra, kad Baltijas valstis sāka parādīties Euromoney listē, visu triju valstu atzīmes ir vairāk nekā dubultojušās - Igaunijai no 23,35 līdz minētajam 63,75, Latvijai no 21,70 līdz 54,48, un Lietuvai - no 21,36 līdz 52,98.

Visumā samērā līdzīgus gala rezultātus varam sagaidīt arī no divām lielām datu bāzēm, kas izvērtē ekonomisko brīvību pasaulē. Vecākā no šīm organizācijām, kas saistīta ar profesoru Džeimsu Gvartniju (James Gwartney), arī liek Igauniju pirmajā vietā Baltijā, kas 1999. gadā dod tai 7,4 balles (un 36. vietu), kas ir krietni vairāk nekā 1995. gada rezultāts - 5,9 balles (68. vieta). Lietuva ir arī uzlabojusi reitingu - no 5,5 ballēm (un 77. vietu) 1995. gadā līdz 6,5 un 62. vietu 1999. gadā. Latvija un Lietuva dalīja 77. vietu 1995. gadā, bet tagad Latvija ir krietni priekšā mūsu dienvidu kaimiņiem - ar 7,0 rezultātu un 46. vietu šinī sarakstā. Otra labi pazīstama datu bāze, kas ir saistīta ar saimniecisko brīvību, uzsākās pirms apmēram desmit gadiem, ir Heritage fonda un Volstrīta žurnāla avīzes kop-pasākums. Tanī Igaunijas reitings ir krietni augstāks, 14.vietā (salīdzinot ar #28 1996. gadā), Lietuva ir 42. vietā (krietni virs 91. vietas 1996. gadā) un mēs atrodamies 46. vietā (arī labāk nekā #68 pirms pieciem gadiem).

 

Ilgtspējīga attīstība

Beidzot varam pieminēt vēl vienu pilnīgi jaunu indeksu, kas mēģina mērīt vides izdzīvošanas izredzes (Environmental Sustainability Index), kuru ir uzcepuši ekonomisti, kas saistīti ar Kolumbijas universitāti Ņujorkā (viņu URL: http://www.ciesin.columbia.edu/indicators/ES//rank.html ). Somija, Norvēģija un Kanāda atrodas pirmajās vietās, bet Lietuva (23. vietā), Igaunija (27. vietā) un Latvija (32. vietā) arī nostājas 122 valstu saraksta pirmajā ceturtdaļā (gandrīz). Ir iespējams, ka vides aizsargāšanas lietpratēji nebija neko dzirdējuši par Ignalīnu un Mažeiķu naftas terminālu...

Pašās beigās varam piestiķēt to faktu, ka esam izrēķinājuši tā saukto Lielā Maka indeksu, kas izmanto Makdonalda populārākās kotletes cenu šeit, Baltijas valstīs, salīdzinājumā ar ASV (kur cena ir 2,54 USD). Pēc šā indeksa Igaunijas krona ir 69 par lētu, jo Lielais Maks tur maksā 27 kronas, Lietuvas lits ir 55% par zemu novērtēts (cena Viļņā ir 6,55 liti), bet mūsu lats ir 53% par zemu novērtēts - šeit Maks maksā 1,04 latus. Pats gan vēl to izpētījis neesmu.

 

Tabula. Makroekonomiskie indikatori Baltijas valstīs, 1991 - 1999

Igaunija

Gads             Dzīves         IKP         TAI      Vieta               
                 ilgums

1991-1992         71,2         8090USD     0,867     29

1992             69,3         6690         0,862    43

1993             69,2         3610         0,749    68

1994             69,2         4294         0,776    71

1995             69,2         4062         0,758    77

1996             70,0         4431         0,762    65

1997             68,7         5240         0,773    54

1998             69,0         7682         0,801    46

1999             70,3         8355         0,818    44

 

Latvija

Gads             Dzīves        IKP         TAI         Vieta              
                 ilgums

1991-1992         71,0         7540USD       0,865    30

1992             69,1         6060         0,857    48

1993             69,0         5010         0,820    55

1994             67,9         3332         0,711    92

1995             68,0             3583         0,707    92

1996             69,3         3464         0,727    92

1997             68,4         3940         0,744    74

1998             68,7         5728         0,771    63

1999             70,1         6264         0,791    50

 

Lietuva

Gads    Dzīves        IKP         TAI             Vieta              
                 ilgums

1991-1992         72,6         5410USD       0,868    28

1992             70,4         3700         0,769    71

1993             70,3         3110         0,719    81

1994             70,1         4011         0,762    76

1995             70,2         3843         0,750    79

1996             70,6         4004         0,755    70

1997             69,9         4220         0,761    62

1998             70,2         6436         0,789    52

1999             71,8         6656         0,803    47

 

 Kas jauns Latvijā?