From: ugis.berzins@swipnet.se
Date: 12/8/01 7:54

Zviedru ministrs Leifs Pagortskijs sūdzas par to, ka zviedru Krona kļuvusi kādu procentu stiprāka, "negals un mazināta pelņa" uzņēmumiem kas pārtiek no eksporta .....

Tie uzņēmumi, kas pārtiek no importa, gavilē - nopelna vairāk ......., jo pārdošanas cenas taču neviens nepazemina - tas būtu pret visiem šodienas plāniem: maksimēt peļņu - pēc tam lai valsts iedzīvotāju standarta pasliktināšanās .... cenšanās pēc maksimālās pelņas attaisno visu ....

Secinājums no abām iepriekš minētām interešu grupām ir skaidris un domāju katram saprotams - tādēļ ka LR ir lepna uz savu mākslīgi turēto "stipro latu", impoertētāji gavilē un slavē Repši un ar lieliem līdzekliem atbalsta savu "lobijistus"

Maziem uzņēmējiem un "jaundibinātājiem" situācija grūta ....

Ugis G. Berzins, ar skatu uz ostu.

From: Gints.Kirsteins@lattelekom.lv
Date: 12/8/01 8:42

Uģi, nozīme šādām vaimanām ir tikai devalvācijas vai revalvācijas brīdī, jo tikai tad, kaut kas pēkšņi nemaksā to ko maksāja iepriekš, pēc tam jau atkal stabilizējas, tāpēc arī mums un izrādās arī Zviedrijā daži skalo smadzenes. Vienmēr kāds par to maksā, ja piemēram uzņēmumam pēc devalvācijas ir vieglāk exportēt, tad tas nozīmē, ka tas notiek uz darbinieku rēķina, kuriem kādu brīdi var maksāt mazāku algu, kas tāda - pirmā mirklī nemaz neizskatās un uz vietējo izejvielu piegādātāju rēķina ar kuriem var norēķināties par lēto, bet kuri pa iegūto naudu atvaļinājumā uz kanāriju salām vairs neaizbrauks ;-)) Kā zināms daudzas lietas Latvijā neražo un visticamāk arī neražos, tās mēs pēc devalvācijas pirksim dārgāk.

Savukārt to uzņēmumu starpā, kas pārtiek no importa ir konkurence, kas šīs cenas tomēr stabilizē un uztur +- stāvoklī, ja konkurence ir maza, tad jebkurā brīdī var palikt lielāka utt..

Ja vakar attiecība bija tāda pati kā rītdien, tad gan importētāji, gan exportētāji ir pilnīgi vienādā stāvoklī un man šāds stāvoklis tīri labi patīk. Savu algu taccu es saņemu latos un nebūtu īpaši priecīgs, ja pēkšņi man būtu jāsponsorē uzņēmums, kamēr tas izdomās sekot līdzi devalvācijai.

Ja valstī kautkādā mērā iestajusies stagnācija, tad tādi grūdieni kā devalvācija var to izkustināt un aktivizēt rosību, kas tādai aizmigušai valstij kā Zviedrija varētu noderēt, bet ir zināmi gadījumi, kad tas izdodas un kad nē. Latvijā ir pietiekami dinamiska attīstība un ekonomiskā rosība nemaz nav tik zema, lai ar šādiem experimentiem nenodarbotos.

Jā un vēl - valūtas nominālam nav nekāda sakara ar tās stiprumu, kādreiz par stipru uzskatīja arī jēnu, kuras nomināls ir tāds kāds tas ir.

G inc.

From: zagarins@stcc.mass.edu
Date: 12/8/01 9:31

Sveiki!

Gints rakstīja par valstiskiem monetāriem grūdieniem. Kā sacīt jāsaka, jeb kā Juronkulis mēdz teikt: prātiņ nāc mājās! Palasi to pašu Juronkuļa rakstiņu "Latvija joprojām nespēj izrauties" pirms runā par "pietiekami dināmisku attīstību"! Nu jau desmit gadus Latvija nīkuļo un drūp aiz savas kitšīgās fasādes un Gints domā, ka Latvija rosības ziņā ir miegainajai Zviedrijai priekšā! It kā nu jau "pāreja" no Padomijas totalitārisma uz globālo būšanu būtu paveikta, un Zviedrijai bet ne Latvijai būtu nozīmīgi kaut kādi monetāri grūdieni, lai modinātu uzņēmējdarbību?!?!?!

Juronkulis raksta, ka Latvija pēc ekonomiskās ražošanas mērauklas ir 89. vietā visā pasaulē, kas (citēju) "neizskatās sevišķi spoži".

Kā būtu, ja mēs pielietotu profesors Poula Deivida slaveno "četru devītdaļu formulu", pēc kuras oficiālais Atlasa skaitlis jeb IKP tiktu paeizināts ar deviņām ceturdaļām, lai, kā Juronkulis pats smejas, "iedzīvotāji justos labāk" un lai vienreiz izbeigtu vaimanāšanu?

Juris

From: Gints.Kirsteins@lattelekom.lv
Date: 12/8/01 12:45

Es runāju par uzņēmējdarbības attīstības dinamiku- respektīvi šodien tā jau ir attīstītāka kā vakar un aizvakar. Tāda augšupejoša līkne, bet tas nebut nenozīmē, ka par kaut ko attīstītāka. Nosauciet 3 labumus, ko gūsim no devalvācijas.

Gints K.

From: pooh@parks.lv
Date: 12/8/01 12:50

Sveiki!

Uģis rasktīja: < Maziem uzņēmējiem un "jaundibinātājiem" situācija grūta .... >

Esmu to jau sen apgalvojis, bet man saka ka esmu galīgi dumjš. Kam mums stipra valsts un valūta, ja tā nerūpējas par vairumu tautas interesēm.

Pūks

P.S. Es kādu laika strēķi atpakaļ stāstīju par Lielo lempi un Pūka priedīšu iedzīvotāju likstām. Reku zviedri arī nemaz tik dumji nau kā stāsta :O)

From: rumpis@usa.net
Date: 12/8/01 1:05

Ja mums ir stipra valsts un valūta, bet šī valsts nerūpējas par vairuma tautas interesēm, tad kāpēc mums būtu jāposta valsts un valūta, nevis jāpiespiež valsti rūpēties par to, par ko tai ir jārūpējas? Kāpēc izmisīgi meklējam nevis tur, kur pazaudējām, bet tur kur gaišāks, kā tai vecajā anekdotē?

Rumpis :)

From: pooh@parks.lv
Date: 12/8/01 5:28

Valsts un kliķes, to kas notiek, nebūt neuzskata par postu, bet par veiksmīgu attīstību. Tāpat domā dudzi sveikotāji, ka Latvija veiksmīgi attīstas. Tas, ka vairums dzīvo zem iztikas minimuma nav saprotams ne tiem, kas skata Latviju no lepnu mašīnu loga un tiem, kuri dzīvo attīstītās valstīs. Un tātad domā un rīkojas pēc principa, ja reiz es to nesaprotu, tātad tā nav. Bez tam vēl saka, ka tas jāpierāda. Bet kad sarindo grašus jaukā rindiņā, tad apgalvo, ka tie ir meli. Nupat jau to sveikā pieredzējām. Sveika droši vien situācija jau ir citāda.

Nupatiņ tikos ar kaut kādu tur tEK pilnvaroto, kurš 10 gadus pēc Latvijas virzības sākuma uz ES. Šis kungs bija nolaidies no saviem augstumiem, lai užinātu, kurām iedzīvotāju grupām vajadzētu stāstīt par ES labumiem un kas tad viņiem jāstāsta. Es, atšķirībā no lielākā daļas sapulcējušos, kuri redzams bija kā atkarīgi no šā kungā labvēlības un visādi stāstīja, ka vajadzētu palielināt semināru un konferenču skaitu, teicu apmēramtā: reku mums ir tādas iedzīvotāju grupas, kurām nav vēl elektrības un sakaru līdzekļu un kuriem sapratne par ES ir apmēram tāda, kā mums par Alfa centaura sistēmas trešās planētas iespējām, jo viņiem nav saprotams kā viņiem pārkvalificēties darbam ar datoru, ja viņi domā, ka tas ir televīzors ar apakšā izvietotām knopītēm; tām iedzīvotāju grupām, kuriem katrs solis tuvināšanas Rietumiem, ko ir atņēmuši. Darbu, pārticību, bērnus, kuri tagad ir kļuvuši par ielas bērniem vai narkomāniem, medicīnas aprūpi, iespēju apmeklēt kino vai kur aizbraukt....

Bet valsts rādītāji uzlabojas. Un tā kopā ar vairums veiksmīgo biznesmeņu, nereti atļaujas runāt par veseliem rajoniem ar tās iedzīvotājiem, kā par ko nerentablu. Respektīvi, ja valsts varētu nokratīt tos procentus, kuri dzīvo zem iztikas minimuma tā varētu attīstīties visai veiksmīgi.

Ko nozīmē mums postīt šo valsti un valūtas stiprību? Jebkura nepamierinātība ar pašreizējo stāvokli un tā izmaiņa uz labo pusi tautai tiek valstij uzskatīts kā posts. Ja saka, ka mākslīgi uzturētais stiprais lats neļauj vairumam gūt iespēju attīstīties. Stiprais lats tiek uzturets ar gandrīz nemainīgu kopējo latu daudzumu valstī. Nezinu kā tagad šis cipars mainījies, bet 92. gadā stāstīja, ka skaidrās naudas daudzums ir, rēķinot uz vienu iedzīvotāju ap 200 Ls. Tas norāda, ka šī stiprā lata politika, jau pašos pamatos neplāno tautas dzīves un darba iespēju pieaugumu kopumā. Ja nemaksā algas, tās notur zemā līmenī, tāpat pensijas, tad nevar būt attīstības iespējas strādājošiem. Bet ir iespējams attīstīt biznesa darījumus.

Sākotnēji to varēja pat attaisnot, jo doma bija, ka bizness attīstīsies un valstī ieplūst naudas līdzekļiem un vairojoties kopējam pamatkapitālam, būs iespējams palielināt kopejo naudas masu un tātad arī palielināt kopējo labklājību. Bet šī daļa tika kautkā piemirsta un lielākā daļa iedzīvotāju ierakstīta nerentablo statusā, kurus nav vērts attīstīt. Tāpēc arī šī arvien pieaugošā atšķirība starp kliķēm valsts vadību un tos atbalstošajiem naudas maisiem un vairumu Latvijā dzīvojošo.

Atbrīvojot latu normālai un dabīgai inflācijai, vairumam cilveku kļūtu vieglāk dzīvot, jo samaksa par darbu pietuvotos kaut nedaudz nopelnītajam, bet tad lats nobruktu, jo brīvā tirgus apstākļos nav iespējams ļaut brīvi attistīties tautsaimniecībai, jo spēcīgāko valstu produkcija pilnīgi iznīcinās ekanomiku.

Vienīgā iespēja bija un arī ir atteikšanās no pašreizējās virzības uz ES, atteikšanās no brīvā tirgus, un nacionālās ekanomikas ieviešana. Tad arī pie neatkarības tiksim kaut pastalās, nevis tā ka tagad vieni glaunos apavos, bet pārējie bez apaviem. tas ko es un daudzi vēl uzskata par valsts stiprināšanu daļa uzskata par graušanu. Domāju kautkādā mērā nākamas vēlēšanas rādīs pa kuru ceļu tad iesim. Jo cilvēki tik tiešām ir noguruši no stiprajiem latiem, virzības un citiem sniegtajiem labumiem. Gribas vēl tā kā arī vēl padzīvot. Un ja tagad neatradīsies un vērtējost kaut vai sveika un Rītdienas attistību, domāju, ka neatradīsies, spēka, kurš spētu saņemties un paspert solīti atpakaļ no brīvā tirgus un uzsākt valsts ekanomikas, ieskaitot tautas garīgā un fiziskā potenciāla atjaunošanu, atveseļošanu, notiks tas kam jānotiek un Rubiks un tam līdzīgie pārņems varu demokrātiskā ceļā. Un tad nebūs viss solītis atpakaļ, bet jau krietnis solis un tad ievirze uz brīvu, neatkarīgu, pārtikušu tautas vadītu valsti būs vēl sāpīgāka.

< Kāpēc izmisīgi meklējam nevis tur, kur pazaudējām, bet tur kur gaišāks, kā tai vecajā anekdotē? >

Pašlaik es un ļoti daudzi Latvijas iedzīvotāji jūtas ievesti tunelī, kura galā solīja gaismu. Bet nu jau 10 gadu iets, bet gaismas kā nav tā nav. Un neviens tā arī nemāk pateikt kur tad viņa ir. Vienīgais ko prot saulveži teikt ir, ka ejam par kūtru, ka raitāk jāliek solis, ka platāk jāliek kājas, ka mugura jātur taisnāka un ka galva ir pa zemu noliekta. Bet nupat jau esam strādājuši kā traki, esam raiti tipinājuši un plati likuši soļus, pastiprināti tīrījuši durpriekšas un pucējuši zobus un turējuši taisnas muguras un cēluši galvas. Bet, kur tad ir tā gaisma, tā arī neviens pateikt nevar. Saulveži patiesībā sēž saulītē un pa megafonu mūs komandē. Tāpēc paskatoties visapkārt, vienviet tālumā tomēr vīd vēl gaisma un tā ir tā vietam kur uzsākām gājumu. Tie daži, kuri saka, ka jāpakāpjas atpakaļ un ar lauzni jāizsit jauna eja pretīm gaismai netiek ņemta vērā. Saulveži, kuri ved tumsā sāk jau gājējiem piegriezties, tā kā visticamāk drīzumā arvien vairāk tipinās atpakaļ pretī vienīgai saredzamai gaismai, kur jau laipni smaida palatais Rubika ģīmis. Un tad kad mums atkal būs spēka un apņemšanās uzsākt ceļu par jaunu. Bet saulveži patiesībā jau tagad ir pārcelušies uz citām zemēm, šeku redzamās vairs tikai hologrāfiskie Savādi gan attēli.

Tā nu ir ar to gaismas redzēšanu un iešanu. Pēc šīs vēstules droši vein atkal daļa sveikotāju ņemsies pamācīt, ka vaina bijusi nepareizā soļu ritmā un intensivitatē. Bet par gaismu tā arī nekā prātīga nepateiks.

Pūks, gatavs drusku pastrādāt jaunas ejas veidošanā.

From: zagarins@stcc.mass.edu
Date: 12/8/01 6:03

Sveiki!

Gints priecājas, ka uzņēmējdarbība Latvijā seko augšupejošu līkni:

< Es runāju par uzņēmējdarbības attīstības dinamiku- respektīvi šodien tā jau ir attīstītāka kā vakar un aizvakar. Tāda augšupejoša līkne, bet tas nebut nenozīmē, ka par kaut ko attīstītāka. >

Mēs visi priecājamies, ka Latvijā vispār ir kautkāda uzņēmējdarbība. Runa nav par to bet par valsts lomu uzņēmējdarbības veicināšanā.

< Nosauciet 3 labumus, ko gūsim no devalvācijas. >

Tāpat kā Jūs varējāt nosaukt dažādus "stiprā lata" labumus, es varētu nosaukt dažādus valsts suverenitātes labumus - kā nacionāli orientēta valsts valdība _būtu_ varējusi veicināt uzņēmējdarbību ar monetāriem paņēmieniem - ja Latvijas iedzīvotāji _būtu_ izvēlējušies nacionāli orientētu valsts valdību. MAn jārunā no hipotētiskām pozīcijām, kurpretī Jūs, protams, varat rādīt pats uz savu personu, cik Jums labi klājās tai "stiprā lata" iekārtā. Kā jau daudzreiz šeit esmu paskaidrojis, es nemaz nesaku, ka tās lietas ir tik vienkāršas, kā, teiksim, Liepkalnu Uldis iedomājas, norādīdams, ka viņam būtu jāiet uz kiosku ar pilnu tačku naudas, lai iepirktos smēķi valūtas devalvācijas gadījumā.

Tas par ko es uztraucos ir tāda attieksme, kā Harijam Bušam: ja jau nu reiz Latvijai gadījusies tāda <cenzēts> policija, tad nekas cits neatliek mūsu taisnīgajā cīņā pret vispasaules Talibana kustību kā parakstīt līgumu ar mīļo Ameriku, lai tā sūt savus Džeimsus Bondus uz Latviju taisīt pifpaf un spridzināt pēc patikas un bez atskaites. Vai arī: ja jau nu reiz Latvijai gadījusies tādi <cenzēts> politiķi, tad cits nekas neatliek, kā piesiet latu pie tāda un tāda valūtu groza tā, lai Latvijas tauta katrā laikā būtu gatava un pieradusi pie Eiropas cenām uz desmito daļu Eiropas algām, gadījumā ja Eiropai pēkšņi iegribētos apžēloties un tādu nabagvalsti kā Latviju uzņemt savā Savienībā.

Kā jau Jānis Jēkabsons šeit pirms kaada laika teica, daudz kas jau sen ir nogulēt, un varbūt tiešām tagad vairs Latvijai nav nekādas nozīmes sākt pinķerēties ar monetāro polītiku, bet mani gan vēl neviens nav pārliecinājis, ka tādas lietas pieminēt ir tas pats, kas ilgoties pēc Padomju totalitārisma.

Juris

From: Gints.Kirsteins@lattelekom.lv
Date: 12/9/01 9:50

< Tāpat kā Jūs varējāt nosaukt dažādus "stiprā lata" labumus, es varētu nosaukt dažādus valsts suverenitātes labumus - >

Jā, Juri, grūti man būs tos trīs labumus nokomentēt. :-)))))

G inc.

From: zagarins@stcc.mass.edu
Date: 12/9/01 10:21

Sveiki!

Ginta kungs, dzīvodamies pasakās, prasa trīs labumus:

< Jā, Juri, grūti man būs tos trīs labumus nokomentēt. :-))))) >

Jā, Gint, grūti man būs Jūms trīs labumus piegādāt. Desu pie deguna piekāris jau Jūs esat pats ar Jūsu "stipro latu". Kas pēc Jūsu gaumes "labs" un "slikts" tas pēc manas gaumes varētu izrādīties gluži otrādi.

Juris

From: kingga@plu.edu
Date: 12/9/01 11:23

Mīļais Neonkuli!

Vēlu Tev sparīgi cīnīties ar īstiem pūķiem un aizbaidīt ierastos bubuļus, un mazāk gudrot par labumiem, ko varētu dot naudas devalvācija un reālo algu un ienākumu pazemināšana.

Neapmierināto jau netrūkst nekur, bet viņu idejas vienmēr nav visiem tās labākās.

Igaunijā un Lietuvā, kas uz Latviju jau eksportē savus lauksaimniecības ražojumus legāli un nelegāli, arī ir ļaudis, kas sapņo par iluzoriskiem devalvācijas labumiem. Piemēra pēc, valsts varētu sadrukāt kaudzēm naudas, lai par lētu naudu varētu izvērst plaši subsidētu eksportu uz Krieviju. Tā jau Latvijā tika darīts Ivara Godmaņa valdības laikā, pirmajos 1990. gados, kad agrāk uzkrātās izejvielas un citus ražojumus pārdeva uz Krieviju un Ukrainu, un pēc tam samaksā nesaņēma pat kārotos sīkrublīšus. Tā varētu atkal darīt nacionāli orientēta valdība, kas pirmā vietā liktu Krievijas intereses.

Visu labāko!

Gundars

From: ugis.berzins@swipnet.se
Date: 12/9/01 1:26

Gints:
< Uģi, nozīme šādām vaimanām ir tikai devalvācijas vai revalvācijas brīdī, jo tikai tad, kaut kas pēkšņi nemaksā to ko maksāja iepriekš, pēc tam jau atkal stabilizējas, tāpēc arī mums un izrādās arī Zviedrijā daži skalo smadzenes. >

Gint,
Tavā atbildē ļoti daudz patiesības, bet diskusijās mēs nekad nedrīkstam aizmirst ka Latvija nav salīdzinājama ar Zviedriju! Zviedrijai ir dabas resursi, kas tiek lietoti zemes, tautas labā, ir enerģijas pārprodukcija, ir zemes bagātības 8rūdas), ir konkurēt spējīga industrija, ir vesels klāsts ar mazuzņēmējiem (apmēram starp 10 un nepilna simta līdzstrādnieku) kas ir labi specializējušies un starp 80 % un 95 % savas ražotnes eksportē, ir labi izveidots tūrisms utt. utt.

Ta kā Latvijā daudz no augšā minētā nav un daļiņa arī faktisko apstākļu deļ nevar būt vai arī nākamos gados nav sagaidāma, ir jāpielieto valsts un valsts bankas "darbarīki - lai neteiktu ieroči" un kaut kas jādara. Runāt un gavilēt "par stipro valūtu" ir tautas un vēlētāju krāpšana. Tad, kad beidzot kautko sāks darīt, tad zaudētāji atkal būs "vienkāršie" cilvēki, jo ilgāk gaidīs, jo dārgāk tas maksās ....

Nevaru pievienoties secinājumam, ka tie ir darbinieki kas maksā pie vājākas valūtas, parasti tie iegūst, jo var palielināt produkciju, apgrozījumu un ir līdzekļi jaunu produktu izveidošanai! Pēdējos gados uzņēmēji aizvien mazāk ieinteresēti iekarot jaunus tirgus, izmanto turpretīm visas iespējas maksimēt pelņu ..... Kā jau arī šeit sveikā daudzkārt teikts, mēs dzīvojam mainīgā pasaulē kur daudz kas rītdien nebūs tā, kā tas bija vakar un ir vēl šodien ....

Nedrīkstam arī aizmirst, ka jau pie drusciņ zemāka lata kursa būs ekonomiski izdevīgi ražot lietas un produktus pašā Latvijā ......produktus kurus "pārāk lēti" šodien iepērk ārzemēs - importē! Teiktais par importētāju un eksportētāju savsarpējo izlīdzinātību ir tikai paša "laimīgs sapnītis vai skaļi izteikta cerība", bez jebkāda praktiska pamatojuma!

Uģis G. Bērziņš, ar skatu uz ostu.

From: j_kaza@yahoo.com
Date: 12/9/01 2:27

Es ticēšu, ka latu uztur mākslīgi, ja kāds man parādīs to Latvijas bankas rezervju maiņu statistiku, kas skaidri liecinātu. ka LB no savām ārzemju valūtas rezervēm pērk latus, lai stiprinātu to kursu vai lai citādi (ceļot dažādas likmes), ietekmētu kursu uz augšu. Es nesaku, ka tāda informācija nepastāv. Man tikai gribētos redzēt kādu līkni, kas liek ticēt, ka valūtas intervences tiek regulāri, sistemātiski veiktas lai PRET TIRGUS TENDENCI uzturētu latu. Jo tikai cīnoties pret tirgus kursu var sacīt, ka kādu valūtu uztur "mākslīgi". "Mākslīgi" var arī nosacīt un turēt valūtas kursu ar administratīvām, valsts plānošanas un komandsaimniecības metodēm, kādas daļēi vēlētos atjaunot Apakškomandants Juris Ž. Man liekas, ka gan LB diskonta likmes, gan valsts vērtspapīru procentu likmes, ir kritušās pēdējos gados, kas nu gan neliecina par lata kursa mākslīgu uzturēšanu.

Varbūt kāds no ekonomikas profiķiem var palīdzēt.

Juris K.

From: aabele@sveiks.lv    
Date: 12/9/01 2:40

Uģis:

< Runāt un gavilēt "par stipro valūtu" ir tautas un vēlētāju krāpšana. Tad, kad beidzot kautko sāks darīt, tad zaudētāji atkal būs "vienkāršie" cilvēki, jo ilgāk gaidīs, jo dārgāk tas maksās .... >

Vienkāršie cilvēki pagaidām nezaudē neko. Senāk tas slavenais Šķēles pods mirstīgajam nebija sasniedzams, tagad tādu var nopirkt katra strādājoša ģimene.

Ausma

From: uldis@parks.lv
Date: 12/9/01 3:25

Tieši tā.

Tikai Žagariņam skauž :(((

Lai Jums adekvāta diena :)

Uldis

From: kingga@plu.edu
Date: 12/9/01 7:38

Milie devalvatori!

Ja nu tiešām gribās ražot lētāk Latvijas eksporta veicināšanai, to jau var izdarīt pavisam vienkārši, jau rīt pat samazinot darbinieku algas. Varbūt uz brīvprātības principiem? Cik būs sekotāju?

Visu labāko!

Gundars

From: zagarins@stcc.mass.edu
Date: 12/9/01 11:22

Sveiki!

Kažas kungs rakstīja tā:

< Man tikai gribētosvredzēt kādu līkni, kas liek ticēt, ka valūtas intervences tiek regulāri, sistemātiski veiktas lai PRET TIRGUS TENDENCI uzturētu latu. Jo tikai cīnoties pret tirgus kursu var sacīt, ka kādu valūtu uztur "mākslīgi". >

Nezinu, kas Kažas kungam par līkni jāskatās, lai redzētu, ka LR valūtas vērtība ir nosprausta vienā vērtībā ar Juronkuļa izdomātā attīstīto valstu valūtu "groza" vērtību. Tur taču nekāda sakara nav ar nekādu tirgu! Cik es saprotu, normālai attīstītai valstij būtu jāpatur savā centrālajā bankā ne vairāk kā 10% valūtas seguma, bet Latvijas Banka glabā vairāk nekā 100% seguma, un latu daudzums ir tik niecīgs, ka ar to tiek nevis veicināta bet smacēta Latvijas uzņēmējdarbība uz finansu spekulantu rēķina.

< "Mākslīgi" var arī nosacīt un turēt valūtas kursu ar administratīvām, valsts plānošanas un komandsaimniecības metodēm, kādas daļēi vēlētos atjaunot Apakškomandants Juris Ž. >

Apakškomandants Juris Ž. un visi kārtīgi žagariņisti vēlētos redzēt Latvijā valdību, kas ir iesaistīta valsts ekonomiskā dzīvē, nevis valdību, kas maksā lielas algas repšiskiem ierēdņiem par ekonomikas stūres piesiešanu.

Un profesors Gundars man māja ar pirkstu, aicinot neuzstāties nekādā Latvijas valsts nacionālo interešu aizstāvniecībā:

< Ta varetu atkal darit nacionali orienteta valdiba, kas pirma vieta liktu Krievijas intereses. >

A Tavējā globāli proamerikāniski orientētā valdība pirmā vietā liktu Latvijas intereses, vai?

Juris žagariņists

From: uldis@parks.lv
Date: 12/10/01 2:57

Gundars:

Mjā, bet kaut kā duras acīs, ka tie devalvacijas apoloģēti visi kā viens nedzīvo Latvijā. Tā teikt:"Ja tas sāpošais zobs būtu tavā mutē, es to sen būtu izrāvis..."

From: eriks.pigoznis@invocom.com
Date: 12/10/01 5:28

Nē nu devalvācija vēl samazinās vērtību visiem ietaupījumiem. Kā arī protams vienkāršāk būt atdot latos ņemtos kredītus. Ar algu samazināšanu neiztikt...

Eriks

From: j_kaza@yahoo.com
Date: 12/10/01 8:19

Ievietoju citātu angļu valodā (ar latvisko, kopējot no tīkla caur Macintoš diez kas var sanākt) no Latvijas bankas monetārā biļetene 10. numura:

<<Growth in the money supply was largely a result of the increase in the Bank of Latvia's net foreign assets (5.1%), which was caused by the Bank's purchases of foreign currencies from banks. As exčange rates quoted by banks for the US dollar were close to the lower limit of the intervention band and interest rates on interbank loans in lats rose, foreign currencies were purchased in the amount of 19.6 million lats, the largest monthly amount since June 1999.>>

Tātad LB pārdeva latus--nevis pirka latus, lai uzturētu kursu--bet neļāva dolāram noslīdēt zem intervences robežas. Un bankas (tirgus) pirka LATUS. Vai kāds man var izskaidrot kādā veidā šeit lats tiek mākslīgi uzturēts? Var jau latam nosaukt kādu kursu iedomājas, bet to nevar noturēt pret tirgu atklātos tirgus apstākļos. Latvijā ir pilnīgi brīva valūtas maiņa, tātad tirgus netiek iegrožots vai tik stingri noturēts, kā tas bija, kad rublis bija stiprāks par dolāru. Vēl trakāk ir doma, ka valūtu var noturēt mākslīgi zemu, kas nozīme, ka rodas melnais tirgus ārvalstu valūtai (piem, viens USD oficiāli ir 5 Ls, bet patiesībā kurss ir 1 Ls, tas nozīmē, ka pieprasījums pēc dolāriem tiks apmierināts ārpus regulētās sistēmas un šāds dollars klūs par efektīvāko veidu, kā uz valsts rēķina nopelnīt 4 Ls par viena Ls izdošanu, "legalizējot" melnā tirgū pirktu dolāru). Lūk, tā ar regulēšanu rada spekulāciju, bet ar "mākslīgi uzpūsto latu" kas kustās intervences kursa robežās diez vai? Jebšu Apakskomandantam ir pretpiemēri, kur atklātā un neregulētā valūtas maiņā ar latiem varētu nopelnīt VAIRĀK nekā regulētā, mākslīgi zemā latu tirgū caur melno tirgu? Un parasti, ja kādas valūtas kurss ir mākslīgi augsts, kā tas bija ar administratīvi noteikto rubli, tam rodas melnais vai pelēkais tirgus. Kāds tad, lūdzu, ir lata "melnā tirgus kurss"? Kas dod latu viens pret viens pret dolāru? Nu?....

Otra nianse citātā ir ka LB palīdzēja nospiest uz leju procentlikmes, kas bija kāpušas latu trūkuma dēļ. Vai tad tas neiet Keinsoneomarksistiskas ekonomikas piekritējam pie sirds? Un diez vai likmes kristos, ja tiktu emitēta milzu latu gūzma, jo tieši pretēji, latam draudētu inflācija un, lai šo inflāciju kompensētu, attiecīgi tiktu pieprasītas augstākas likmes par latiem.

(Keinss -- tik tālu, ka būtu jāregulē nez kā monetārā politika, bet marksistisks ar to, ka ASV kapitālismu uzskata par visas pasaules ļuanuma sakni un nepārkāpjot loģiskās konsekvences likumus, šī sistēma būtu tā kā jālikvidē. Neo elements, varbūt arī ne tik neo, ir prasība ka ekonomiskā plānošana un regulēšana, arī galvenās ekonomiskās varas sviras -- industrijas, banku. zemes nacionalizācija --tiek bīdītas nacionālās valsts līmenī. Neprogresīvi, jo krahu piedzīvojušais iepriekšējais marksistiskās ekonomikas vadīšanas eksperiments vismaz tika līdz plānsaimniecību koordinācijas transnacionālās organizācijas SEPP vai angliski COMECON uzstādīšanas).

Vairāk neizvērsīšos,

Juris K

From: zagarins@stcc.mass.edu
Date: 12/10/01 8:55

Sveiki!

Kažas kungs mums stāsta par to, kā Latvijas Banka tirgojās ar latiem . Tas visi ir ļoti jauki, un es saprotu, ka tas nemaz nav vienkārši, noturēt valsts valūtu piesietu Juronkuļa groziņa vērtībai kamēr tauta pati neko neražo. KĀ jau teicu, tā spēlīte tiek spēlēta finansu spekulantiem par labu, nevis uzņēmējdarbībai par labu. Bet pats Juronkulis saka, ka lata iekšējā pirktspēja ir tikai 40% no konvertētā lata pirktspējas citās zemēs. Juronkulis raksta, ka Latvijas ienākumi uz iedzīvotāju pēc salīdzināmām cenām (purčasing power parity) ir 6627 USD kurpretī valsts kopprodukts (VKP jeb GNP) ir 2586 USD. (Skat. KJL nr.223)

Pēc manas saprašanas, ja valsts valūtai ir segums, tad labāk emitēt nekā aizņemties, jo augstie procenti uzņēmējdarbībai ir smacējoši. Jeb jāveido krājaizdevumu bankas uz zemāku procentu kredītresursiem, nekā LB to līdz šim ir darījusi.

Žagariņistu apakškomandants Juris

From: Gints.Kirsteins@lattelekom.lv
Date: 12/10/01 9:21

Juri, nu tak uzrakstiet kādu shēmu, kad konkrēti, kas notiek. Kādas finansu spekulācijas ir izdevīgas un kādā veidā no lata stabilitātes cieš uzņēmējdarbība. Varbūt es te laižu garām baigās iespējas spekulēt un pilnīgi velti domāju par uzņēmējdarbību. :-)))

Tas, ka jūs varētu citēt dažadās mistiskās grāmatās rakstīto divas dienas pēc kārtas es nešaubos, varbūt uzrakstiet arī kaut ko konkrētu, nevis bārstieties ar vispārīgiem aizplīvurotiem apgalvojumiem.

G inc.

From: Zagarins@stcc.mass.edu
Date: 12/10/01 9:41

Sveiki!

Gints bez shēmas uz priekšu netiek:

< Juri, nu tak uzrakstiet kādu shēmu, kad konkrēti, kas notiek. >

Kad LB man sāks maksāt algu, tad es sākšu zīmēt šēmas.

< Tas, ka jūs varētu citēt dažadās mistiskās grāmatās rakstīto divas dienas pēc kārtas es nešaubos, varbūt uzrakstiet arī kaut ko konkrētu, nevis bārstieties ar vispārīgiem aizplīvurotiem apgalvojumiem. >

Mistiskās grāmatās??? Juronkul, vai Tu redzēji, ko Ginta kungs teica? Mistiskās grāmatās!!!

Juris Neonkulis

From: kingga@plu.edu
Date: 12/10/01 10:54

Eriks Pigoznis:

< Nē nu devalvācija vēl samazinās vērtību visiem ietaupījumiem. Kā arī protams vienkāršāk būt atdot latos ņemtos kredītus. Ar algu samazināšanu neiztikt...>

Ērik, Tev pilnīga taisnība!

Mans pieticīgais ierosinājums ir tikai pagaidu atrisinājums, kas reāli pieļautu sasniegt ja ne naudas, tad vismaz ienākumu samazināšanu. Būtībā sākam ar - samazināt ienākumus vērtīgos latos, bet vēlāk dosim tautai vairāk nevērtīgus latus!

Es pieņemu, ka brīvprātības princips nebūs pietiekams tādai programmai, ko iecerējuši lata devalvātori, un būs jāķeras pie likumdošanas, vislabāk ar augstiem "progresīviem" nodokļiem. Būs gan jaiekasē pietiekami, lai varētu nodrošināt līdzekļus devalvācijas ministrijai un tās dažādiem uzraugiem un kontrolieriem. Pēdējie varētu skatīties, lai algas nepaceltos (gluži kā to darīja nacionāli orientētā valdība 1940. gada sākumā). Algu un ienākumu kontrole devalvācijas plāniem nekaitēs, jo panika un nodokļu pacēlumi būs pietiekami lieli, lai izsūknētu ietaupījumus no banku kontiem, samazinātu kapitāluzkrāšanu uzņēmumos un veicinātu visas naudas tūlītēju izdošanu. Ietaupīsies metals naudas kalšanai, jo nevērtīgo latu nodrukas uz divu latu, vēlāk un viena lata valsts kases zīmēm.

Šajā laikā valsts iegūs vadošo un noteicošo lomu saimnieciskās darbības finansēšanai, kas mērķtiecīgi vienkāršos saimniecisko politiku. Par to vēlāk!

Visu labāko!

Gundars

From: kingga@plu.edu
Date: 12/10/01 11:02

Juris Kaža:

< Keinss -- tik tālu, ka būtu jāregulē nez kā monetārā politika. . . >

Jurim Kažam es varu piebilst, ka vecais lords Džons M. Keinss reiz rakstīja tā:

"We must hold to free trade, in its widest interpretation, as an inflexible dogma, to which no exception is admitted..." Protams, pie izņēmumiem viņš nonāca vēlāk. Tie bija "pagaidu" muitām un īslaicīgiem deficītiem saimnieciskās rosības stimulēšanai tad, kad tās trūka. Kā jau vari iedomāties, keinsisti ir keinsīgāki par pašu Keinsu.

Visu labāko!

Gundars

From: eriks.pigoznis@invocom.com
Date: 12/10/01 11:07

Hei, man ienāca prātā laba ideja:

Kaukad nākamā gada sākumā paziņojam, ka oficiālā valūta būs eiro. Latus vairs nekur nepieņemam kā apmaksas līdzekli. Algas tiek pārrēķinātas 1:1. Kredīti, kas ņemti latos jātdod eiro pēc kursa iepriekšējā dienā.

Šādā veidā mēs iegūstam visus iespējamos devalvācijas labumus + nebūs problēmas iestājoties eiropas savienībā. Tāpat tirdzniecības apjomi ar eiropu pieaugs, jo par eiro vērtības krišanu jau gādā eiropas savienībā. Jā nu vienīgi vēl būtu jāaizliedz dolāru tirdzniecība.

Eriks

From: Gints.Kirsteins@lattelekom.lv
Date: 12/10/01 12:00

Rīgas Laikā Ārgalis par šo tēmu varengudri spriež, biju domājis, ka viņš ir mazliet gudrāks, kautgan kāda atšķirība muļķis vai pilnīgs muļķis. Viņš prognozē 1 eiro pa 3-4Ls. :-)))

G inc.

From: Zagarins@stcc.mass.edu
Date: 12/10/01 12:13

Sveiki!

Ginta kungs salasījies Rīgas Laiku:

< Rīgas Laikā Ārgalis par šo tēmu varengudri spriež, biju domājis, ka viņš ir mazliet gudrāks, kautgan kāda atšķirība muļķis vai pilnīgs muļķis. Viņš prognozē 1 eiro pa 3-4Ls. :-))) >

Būs Ārgalis salasījies kaut kādas mistiskas grāmatas  : o )

Juris Nemuļķis

From: leitis@mail.lv
Date: 12/11/01 3:46

Labas rytas,

Tu Juri K kā žurnālists varētu bisķi papētīt kālab tad tās rezerves pieauga un ko tu īsti raksti. Džordztaunas onkolis amata pienākumu dēļ neko sliktu par latu nemaz nedrīkst teikt, bet mums neviens neliedz paskatītīs tālāk par degungalu, vai vismaz nebūvēt pilis smiltīs.

1 Valdība aizņēmās 200 miļ ārzemēs ko tad arī LB nācās konvertēt uz Ls, lai segtu budžeta defecītu. Kādu mīļu brīdi nāksies konvertēt atpakaļ ar visiem procentiem un valūtas tirgus būs tikpat sabojāts tikai pretējā virzienā.

2 Procentu starpība. Veiklie finansu spekulanti saslēdza forwarda līgumus uz 2.gadiem SDR valūtu groza proporcijās. Bankas dod 95% plecu šādiem darījumiem. Rezultātā noguldot pārdesmit tūkstošus 2 gadu forwardos atdeve būs ap 50%. LB izveidoja tik mežonīgu ārpusbilanci ka viņiem nācās no šī pakalpojuma turpināšanas atteikties.

Labi ka kādam ir tik lieliska atmiņa, vairums no mums par tām lietām SEPP jau sen kā ir aizmirsuši un nemaz par alternatīvām nezuskata. Ja papēta kāda tad ir panākumu atslēga piem. Japānā vai Dienv. Korejā tad var redzēt.

1 Ieksējā tirgus aizsardzība, kur lauj vietējiem atsperties

2 Agresīva eksporta orientācija

3 Izķiršanās par prioritārām nozarēm un to pabalstīšana

Latvijā pagaidām nekas no tā nedarbojas

Leitis

From: baltais@zvirbulis.org
Date: 12/11/01 3:56

Sveiks leiti,

Jauki redzēt sveikā arī kādu neglobālistu, kurš Latviju uzskata ne par kārtējo placdarmu Rietumu spēlītēm, bet par nacionālu valsti, kādu pretēji te dažu teiktajam vēl ir pa pilnam. :O)

Pūks

From: leitis@mail.lv
Date: 12/11/01 4:32

Labas rytas,

Ideja par nodokļiem nav nemaz tik absurda. Arī nodokļos jādarbojas Pareto princips ka 20 % klientu dod 80% ienākumus. Nodokļus jānovirza uz patēriņa pusi. Latvijā diemžēl lielākie maksātāji ir ar stipri vidējiem ieņēmumiem, bet bagātie maksā proporcionāli daudz mazāk.

1 Sociālais nodoklis

LV tiek maksāts līdz ienākumu griestiem 12000 ls gadā. Ja nopelnat vairāk par to soc nodokli nemaksā. Teiksim Anglijā (Eiropas mērogiem skaitās ļoti liberāli) Personal Pension Plan arī ir griesti bet tie attiecas tikai uz indivīdu, uzņēmums savu daļu turpina maksāt arī virs griestu ienākuma. Atsevisķi atdalīta ir National Insurance par ko maksā no pilnas algas neatkarīgi no apmēra

2 Ienākumu nodoklis (indivīdi).

Nevienā ES valstī nav fiksētas procentu likmes!!! Cik Sķēle samaksāja no ieņēmumiem par vērtspapīru pārdošanu? Necik! Tai pašā Anglijā viņam būtu CGT (Capital gains tax)jānomaksā ne pa jokam -40% no 18milj USD.

Rezultātā mums ir valsts kurā plaisa starp nabadzīgajiem un bagātajiem nepārtraukti pieaug. Ko nozīmē nabadzība ir veikti vairāki pētījumi.(sociālā nevienlīdzība, apātija, izolētība) varbūt ir vērts ko darīt lai samazinātu šo plaisu.

leitis

From: Gints.Kirsteins@lattelekom.lv
Date: 12/11/01 6:14

Par punktiem:

1. Ierobežojums ir uzlikts tāpēc, ka neviens man pēc tam pensiju 10 000 Ls mēnesī nemaksās, kautga būšu iemaksājis visas nepieciešamās summas. Tātad būtu pilnīgi negodīgi likt maksāt soc nodokli par kuru pienāktos 10 000Ls mēnesī, bet pēc tam dot tikai 1000Ls mēnesī.

2. Ja ienākumu nodoklis ir noteikts precīzi, tad sanāk, ka visi maksā proporcionāli vienādi, kur te parādās netaisnība. Un arī princips par 20/80 strādā.

Plaisa starp vislabāk pelnošo valstī un vismazak pelnošo noteikti Latvijā ir mazāka kā citās rietumeiropas valstis. Tātad ja jau tu runā par plaisu starp bagātajiem un nabagajiem, tad ko tu ar to domā. Un varbūt lai šo plaisu mazinātu vajadzētu pašam vairāk pelnīt, nevis šķiest enerģiju domās un kombinācijās, kā likt kādam to darīt mazāk.

G inc.

From: leitis@mail.lv
Date: 12/11/01 7:09

Par punktiem:

1. Mākslīgus griestus var uzlikt arī no otras puses (nevis iemaksām, bet izmaksām)? No sociālā nodokļa maksā arī pārējos soc izdevumus darba nespējas pabalstus utt. Kālab tur vajadzīgi kādi griesti? Un galu galā var noteikt ierobezojumu tikai tai daļai ko maksā pats indivīds, kā tas notiek dažās ES valstīs.

2. Cilvēkam ir "dabisks" nepieciešamā līmenis. Ja blakus maizei grib ēst ikrus tad ir normāli ka par šīm precēm maksā lielāku nodokli. Kā saka viens mans paziņa; kālab vispār ir vajadzīga nauda? Viņam darbā ir pusdienu taloni, dienesta(dzīvoklis+telefons+auto). Bieži vinš nedēļām neko netērē no savas stipri lielās algas.

Latvijā nav noregulēti ienākumu aplikšana no "nealgas" ieņēmumiem. Ja tīšuprāt pats neuzprasies pārvarot nemazu birokrātiju var mierīgi nemaksāt no kapitāla ieguldījumiem. Piem var pārdot vērtspapīrus, kolekcijas, firmas utt neko nemaksājot, bet tur ir īstā nauda. Piem ja apliktu Sķēles ieņēmumu pēc vekseļa pārdošanas Jelgavas budžets saņemtu tieši 2.5* vairāk (liekas vinš tur pierakstīts).

Gints:

< Plaisa starp vislabāk pelnošo valstī un vismazak pelnošo noteikti Latvijā ir mazāka kā citās rietumeiropas valstis. Tātad ja jau tu runā par plaisu starp bagātajiem un nabagajiem, tad ko tu ar to domā. >

Par kuru valsti Rietumeiropā tu domāji? Latvijā arī nav tik lielu kompāniju kas varētu maksāt dažus milj/gadā. Varbūt palasi ANO pētījumu par nabadzību LV lai redzētu ka plaisa nepārtraukti pieaug.

Par manu algu vari neuztraukties, pēc Fontes pētījuma savam amatam es saņemu pat pārlieku daudz. Ts! tas ir noslēpums. Tai pašā laikā mani kaitina ka maksājot max sociālo nodokli man vēl jāpabalsta savi strādājošie vecāki, māsa ar trim bērniem, nerunājot par saviem izdevumiem.

Leitis

From: miets38@yahoo.com
Date: 12/11/01 8:11

Leitis:
< Latvijā nav noregulēti ienākumu aplikšana no "nealgas" ieņēmumiem. . . .>

Principā var piekrist, ka šie jautājumi nav noregulēti, bet nav skaidrs, kā šos apliekamos ieņēmumus aprēķināt. Piemēram, Sķēles ieņēmumi vekseļa pārdošanas gadījumā ir starpība starp saņemto un ieguldīto naudu. Kurš to noteiks? Kurš pārbaudīs, vai vekseļa cena atbilda tā faktiskajai vērtībai.

Pie kam, kā uzskaitīt vērtspapīru iegādes vērtību un kas to kontrolēs? Ja es nopērku vērtspapīrus caur Parekš banku un tad tos pārskaitu uz savu kontu Krājbankā, kurš rēķinās manus faktiskos ienākumus no pārdošanas? Ja bankas - pieaugs komisijas, ko bankas iekasē no klientiem, ja VID - cik tas maksās, uzturēt šitādu datu bāzi un sekot visām operācijām?

Galu galā Lietuva atteicās no kapitāla pieauguma nodokļa piemērošanas, jo vienu gadu to piemērojot, ieņēmumi budžetā bija tieši divreiz mazāki kā nodokļa administrēšanas izmaksas.

Ar cieņu

Edmunds

From: Zagarins@stcc.mass.edu
Date: 12/11/01 8:47

Sveiki!

Profesors Gundars nocitēja Džāna M. Keinsa vārdus un komentēja:

"Brīvo tirgu" var nodefinēt visvisādīgi. Keinss starptautiskā mērogā brīvo tirgu definēja kā tirgu starp suverēnām valstīm, un lai to nodrošinātu, vinš panāca, ka Starptautiskā konferencē Bretonvudsā pēc Otrā pasaules kara tika dibināts Starptautiskais Valūtu fonds (SVF). Tas darbojās lieliski un panāca strauju Eiropas atkopšanos bet 1972. gadā, kad Amerikas saimniecība bija nonākusi krīzes stāvoklī pēc Vietnamas kara, SVF tika sagriezta uz galvas, jo Amerikai bija izdevīgāk nodefinēt "brīvo tirgu" kā tirgu, kurā starptautiskiem finansu spekulantiem vairs nebija nekādu ierobežojumu un ASV pārņēma visas pasaules monetāro suverenitāti.

Juris keinsīgais

From: Gints.Kirsteins@lattelekom.lv
Date: 12/11/01 10:42

Leitis:

< Cilvēkam ir "dabisks" nepieciešamā līmenis. Ja blakus maizei grib ēst ikrus tad ir normāli ka par šīm precēm maksā lielāku nodokli. >

Jā un šis dabiskais līmenis ir tieši tāds kā man, līdzko kāds var atļauties vairāk, tā dzīvo virs šī līmeņa un tāpēc bargi, jo bargi sodāms. :-))))

G inc.

From: j_kaza@yahoo.com
Date: 12/11/01 10:58

Leitis:

< Tu Juri K kā žurnālists varētu bisķi papētīt kālab tad tās rezerves pieauga un ko tu īsti raksti. >

Leiti, draugas,

Tie 200 miljoni ir ar atsķirīgiem atmaksas termiņiem, kas nozīmē, ka, normāli saimniekojot ar parādiem, pārāk lieli maksājumi nenotiek vienlaikus. Turklāt, valstis kas dzīvojušas ar milzu parādiem gadiem ilgi (kaut vai Zviedrija 80. gados) nodarbojās ar t.s. parādu "roll over", resp. 10 miljonu atmaksu 200X gadā nomaksā ar 10 miljoniem, ko aizņemās līdz 200X+5 vai 7 gadiem. Vietējo valūtu šī operācija neskar, jo maksā no dolāru rezerves konta, kurā ienāk jaunais aizdevums. Zviedrijas valsts parādu kantora (Riksgaeldskontoret) menedžeri 80. gados Peter Engstroem pat cildināja, kā pasaules labāko, jo viņš meistarīgi veica šādu "apvelšanu" un izlīdzināja Zviedrijas parāda atmaksas "kalnu grēdas spices."

Protams, ir visvisādi finansu derivātu ērmi, ar ko nevajadzētu ķēpāties vai arī apzināties, ka kāds var neuzmanības dēļ palikt ar mucu ap gurniem.

Ja nu ar forvardiem var tā pelnīt, tad arī ir 50 % risks, ka beigsies ar šādu mucu. Īsti nesaprotu šemu. Kur tad SDR grozā maksā tādus procentus (pat uz lūzņu vērtspapīriem -- junk bonds -- diez vai) un uz Latvijas valsts vērtspapīriem arī diez vai. Un kas vispār taisa tik garus forvardus tādā valūtā kā lats?

Tu domā, es paņemu 10 000 Ls, konvertēju un atpārdodu forvardā kontraktā uz 15 000 , tad uzvāros nezin kā par 50 procentiem eiro plus dolāros (kas tad vairs ir SDR grozā?) un samaksāju savu forvardu mierīgi, kad pienāk laiks??

Un ir bankas, kas kreditē 95 % šada darījuma? Citi dzērumā dodas uz kazino...

Bet, please explain...

Juris K

From: hbush@apollo.lv
Date: 12/11/01 11:04

Leitis:

< Cilvēkam ir "dabisks" nepieciešamā līmenis. >

Ja, ja. "Dabisks". Un šo limeni nosaka valsts, vai ne? Paldies, tur jau mes esam bijuši. Nak prata Brežņeva laiku anekdote:

Iestajies pilnigs komunisms. Ir speka komunisma pamatprincips "no katra pec viņa spējām, katram pec viņa vajadzibam". Veikala pie sienas šķībi uzmālēts uzraksts: "Šodien vajadzība pec maizes - 100 grami uz cilveku pec talona Nr. 18. Pec desas šodien vajadzibas nav."

Harijs

From: leitis@mail.lv
Date: 12/11/01 11:50

Juris Kaža:

< Bet, please explain...>

Labas vakaras Juri,

Par 200 mil EUR aizņēmumu. Šoreiz Valsts Kase aizstāj ieksējo aizņēmumu ar ārējo. Iekszemes parādzīmes tirgo LVL - Eurobondus aizņēmās EUR, kurus kaut vai pa daļām nāksies konvertēt uz LVL, lai segtu budžeta izdevumus (pārsvarā Ls) Tā(konvertējot šo aizņēmumu) tad arī rodas pēksņais palielinājums LB ārvalstu aktīvos. Parasti gan gada nogalē ir pretēja tendence (no ieprieksējiem gadiem redzams) lats intervences koridorā pavājinās, jo ieved kurināmo, ziemassvētku dāvanas utt.

Var protams parādu pārformēt, tikai galu galā kādam būs vien par to jāmaksā.

Forward šēma BIJA aktuāla pirms pāris mēnešiem un pirms LB to nogrieza (pārtrauca sniegt šo pakalpojumu) un arī procenti mazliet izlīdzinājās (aizņēmuma sekas?). Lielākā daļa klientu ofšori. Šobrīd spriežot pēc banku aprindu atsaucēm vairs nav tas.

Aptuveni~~~~~~~

Dolāru (jēnu euro mārciņu) caurmēra procentu likme ir ~3% LIBOR. Tu savai bankai pasaki ka pirksi no viņas pēc diviem gadiem Ls par valūtu SDR groza proporcijās. Rigibid ~7%. Bankai jāmaksā tev prēmija par procentu starpību. Teiksim tu piesoli ka pieksi 1 000 000 ls pēc diviem gadiem. Bankas prēmija 1 000 000* (0.07-0.03)=40 000 Ls. Tev jānogulda 5% drošības naudā (95%plecs) SDR valūtās. Rezultāts divos gados būsi gandrīz dubultojis savus 50 000 Ls (mainīt naudu faktā arī nav obligāti).

Vienīgā bēda, stipri jātic ka latu nedevalvēs.

Leitis

From: viksning@georgetown.edu
Date: 12/11/01 3:48

Juris Ž:

< "Brīvo tirgu" var nodefinēt visvisādīgi. >

Sveiks sveikotāji!

Kādas šausmīgas muļķības!!!

Nixons devalvēja dolāru 1971. g. augustā un pēc tam svarīgākās valūtas sāka "peldēt." Tās parasti peld ar valdības neiejaukšanos -- ja valdības mēģina kaut ko pačakarēt, to sauc par "netīro peldēšanu" (dirty float). 2001. gadā centrālbankas ir gandrīz pilnīgi nespēcīgas valūtas tirgus mērogā. Katru dienu apgrozās kopsummas vairāku triljonu apmērā. ASV centrāl-bankas aktīvi ir apmēram $500 miljoni. Lielākais nākotnes darījumu ("derivatives") tirgus ir Londonā nevis Ņujorkā. Teikt, ka globālo monetāro politiku noteic Amerika nozīmē, ka cilvēks pilnīgi neko nesaprot šinī laukā (un laikam negrib arī mācīties). Devalvācijas faniem iesaku iedziļināties "gudrajā" monetārā politikā Baltkrievijā un Turcijā. Tas, ka valūtas ticamību nevar viegli atgūt, ir ļoti spēcīgs izskaidrojums tam, kas pašlaik notiek Arģentīnā. Lai gan Arģentīna piesēja savu peso USD "uz visiem laikiem," tagad pirms desmit gadiem, kreditori tam netic, nu vienkārši netic. Tagad pastāv trīs iespējas -- parādu nemaksāšana ("default," tā kā Krievijā), devalvācija, vai pilnīga pāreja uz USD fiziski.

Man būtu ļoti žēl, ja Latvija sekotu šiem bēdīgajiem piemēriem, bet tā iespēja, ka pie šprices nāks žagariņisti nevis repšisti liek ļaudīm ļoti šaubīties par lata pirktspēju nākotnē. Kā esmu jau vairākkārt minējis, liels procents noguldījumu Latvijas bankās nav ieskaitīti LVL, valsts valūtā. To faktu, protams, izskaidro tas, ka visvisādi devalvatori piedāvā savu ekspertīzi gandrīz katru dienu.

Ar smagu sirdi svētku laikā, Juronkulis nežagariņists

From: Zagarins@stcc.mass.edu
Date: 12/11/01 4:53

Sveiki!

Juronkulis apgalvo, ka es negribot mācīties:

Gribu gan mācīties, bet ar to vien nepietiek, lai pateiktu, ka pasaule ir varen liela lai pierādītu mana apgalvojuma aplamību. Te nav runa, starp citu, par nekādu ļaunprātīgu sazvērastību bet par vienkāršu faktu, ko neviens nevar noliegt: ASV ir milzīga impērija, milzīgākā, kāda jebkad pasaulē bijusi, un šīs impērijas būtība ir ne tikai militāra, bet arī monetāra. Tas, ka tās administrācija sastāv no ļoti aprobežotiem cilvēciņiem nenozīmē, ka ASV nav impērija.Tas, ka, teiksim, lielākais nākotnes darījumu (derivatives) tirgus ir Londonā, nevis ASV, nav nekāds pretarguments šim vienkāršam faktam. NAv nemaz daudz jālasa avīzes, lai zinātu, ka Apvienotā Karaliste ir viena no vispaklausīgākām un visiztapīgākām ASV impērijas sastāvdaļām.

SVF senāk gādāja par īstermiņa aizdevumiem lai novērstu valstu maksājumu bilances iztrūkumus. Tagad SVF nodarbojas ar struktuālo pārkārtojumu programmām, kurās aizdoto naudu saņem paši amerikāņi un viņu sabiedrotie specialisti un tehnoloģijas piegādātāji, bet dotētajai valstij viss šis kredīts jātdod. Rezultātā, nauda plūst tikai virzienā uz metropoli jo par katru izdoto dolāru atpakaļ atnāk divi. Tā nav nekāda godīga uzņēmējdarbība!

PAr to Arģentīnu. Juronkulis teica, ka Arģentīna savas valūtas labo slavu ir uz mūžu mūžiem samaitājusi ar peronisma eksperimentu, un nu neviens prātīgs spekulants tur savu naudiņu neguldīs un vienīgās glābiņa iespējas ir trīs: atteikties atmaksāt parādus, devalvēt valūtu (cerībā stimulēt to, ko Paiders nosauca par "pašražojošo sektoru"?) vai atdoties Amerikai, jeb, Juronkuļa vārdiem, "pāriet uz USD fiziski". Jā bet - ja jau tā ASV tiešām nav noteicēja globālajā monetārā politikā, tad kāda gan nozīme pāriet uz USD fiziski? KĀpēc vispār tādas runas?

Tad Juronkulis mums stāsta, ka viņam būtu ļoti žēl, ja Latvija sekotu Arģentīnas (un Baltkrievijas un Turcijas) bēdīgajiem piemēriem. Vai tad LAtvija un visa pārējā Expadomija nav uz mūžu mūžiem sabojājusi savu labo slavu ar komunisma eksperimentu? Vai Juronkulis nopietni domā, ka starptautiskie finansu spekulanti turpinās bagātināt Latviju mūžu mūžos tikai tāpēc, ka tās repšiskā valūta ir zolīdāka par dolāru, lai gan Latvija pati itin nekādā veidā netaisās ražot segumu šīs valūtas vērtībai?

Un ko Juronkulis saka par neizbēgamo devalvāciju, kas notiks pārejot Eiropas Savienībā? Vai Juronkulis pēdējā laikā ir tapis eiroskeptiķis?

Juris Neonkulis

From: hbush@apollo.lv
Date: 12/12/01 12:56

Juris Žagarins rakstija:

< Vai tad LAtvija un visa pārējā Expadomija nav uz mūžu mūžiem sabojājusi savu labo slavu ar komunisma eksperimentu? >

Nē, Latvija gan nav sabojājusi savu labo slavu. PSRS ir sabojājusi. Tādēļ cilvēki uzticās latam, bet neveido uzkrājumus krievu rubļos vai baltkrievu zaķīšos.

Harijs

From: pooh@parks.lv
Date: 12/12/01 1:28

Harijs Bušs:

Nesaki viss, Krievijā ir pietiekami daudz bagātību, lai pie gudras vadības, Eiropā atkal sāktu krāt rublīšus. Simts gadu atpakaļ, jau tā arī bija un ja Rietumiem nebūtu uznākusi vēlme pašaudīties, būtu vēl joprojām.

Bet arī latos nekādus īpašus uzkrājumus neizveidosi. To latu jau uz galviņu ir par maz, lai ko tajos uzkrātu. Es še nerunāju par apgrozāmiem līdzekļiem. Cik zinu, piemēram Latvijas finieris uzkrājumus taisīja USD, bet liekas tagad ir pārgājis uz EUR. Nedomāju, ka pārējie uzņēmumi dara citādi.

Pūks