Ilmārs

Subject: Re: Lauku darbs
Date: Wed, 2 Aug 2000 16:41:01 +0300
From: "Ausma Abele" aabele@madona.lv

Citēju kāda jauna cilvēka vēstuli, viena no tiem, kurus Juris Žagariņš tur aizdomās:

"...ja man jāizšķiras, kas es esmu, un dod tikai divas izvēles - zinātnieks vai latvietis, tad es izvēlos pēdējo, jo tas, manuprāt, ir vairāk no svara. Saprotu, ka Latvijā mani gaida grūta cīņa par finansējumu maniem pētījumiem un birokrātiska elle no valsts puses, kura centīsies ieraut nāsīs jo vairāk, jo labāk arī no tās trūcīgās naudas, ko varēšu atrast.... Bet tomēr - Latvija ir Latvija, un es tur neko sev nevaru padarīt. "

Un vai tad ar nabaga žagariņu nav tāpat - kas viņam nekaitētu būt vienkārši amerikānim un par savu tēvzemi nelikties ne zinis. Bet ne - viņš tai ziedo gan laiku, gan materiālos līdzekļus. Un vēl bendē savus nervus, juzdams līdzi Latvijas nedienām.

Arī tie pieci lidotāji, kurus Putins izvilka no mūža ieslodzījuma Indijas cietumā un piešķīra viņiem Krievijas pilsonību - visi izteikuši vēlēšanos palikt Latvijā.

Jā, ir dziļš cinisms, spriedze un nesaticība. Bet tie nav grautiņi un terors, un arī pārējiem šajā ziņā jāpieņem latviešu spēles noteikumi. Kas attiecas uz negatīvajām emocijām - vai nu tiek atrasti cēloņi un tie likvidēti, vai arī tās mijas ar gaišajiem brīžiem - Juris pats atzīst, ka ir pietiekoši arī par ko priecāties. Gadījumos, kad cilvēks netiek vaļā no stresa, viņš nojūdzas un iet bojā. Diemžēl, šāda "dabiskā izlase" pastāv visā pasaulē, ne tikai pie mums.

Ausma

Subject: Gatis Krūmiņš
Date: Thu, 03 Aug 2000 12:02:24 -0400
From: "Juris Zagarins" zagarins@stcc.mass.edu

Sveiki!

Gundars deva padomu:

> Par visam lietam, sauliti visos tumsos kaktos.

patapināt no pārgudriem padomdevējiem
gludas un laimīgas dzīves skices patapināt
sev zem šīs saules savlaicīgi iesildītu
ierāmētu atdusas vietu vēl dzīvībā esot
aizsietām acīm staigāt pa pilsētas ielām
kā pa laipām pār šaubu aizām gaisma
ieduras acīs izšķērdīgi pārplēš tumsas plēvi
mirklīgi skaisti un atkal maitu putni gaisā
sasaucoties met rāmju cilpas zemiski zemu
virs mūsu svaigsviedrotiem ķermeņiem

                        bet tur lūk

vēl viņpus pilsētas lietus ieslīpi dur
zemē piles kā izvārgušu kareivju šķēpi
aug vārpas vāri pulsējot un briedinot
no dzīves apreibušas sievietes krūtis
es nejūtu pirkstu nedrošās trīsas
pieskaroties tikko dzimuša bērna domai
es nevaru sadzirdēt topošā gadsimta nāvi
es nevaru paredzēt cik ilgi mēs mirksim
lietū bezmērķīgi klaiņājot pa tukšo
dzīvokļu kailajiem arumlaukiem bet
caur bēniņu logu es nevaru sazīmēt
laimīgas aprises brokastis saulrietā
vai pēc tā bet lietus ieslīpi dur zemē
indi mūsu pārdrošās cerības pārtop
nemanot vīna un nožēlu plūdos

                           un lūk kas

mēs nevaram neko patapināt -
šis laiks mums ir pārlieku dārgs
lai arī
mirklīgi lēts
un nepilnīgs

Gatis Krūmiņš

Skārda blūzs 1998

Subject: All Too Human
Date: Sun, 06 Aug 2000 11:15:25 -0400
From: "Juris Zagarins" zagarins@stcc.mass.edu

Sveiki!

Gadījās izlasīt interesantu rakstu jaunajā "New York Review of Books": Jeff Madrick (žurnāla "Callenge" redaktors), "All Too Human", kur dots ieskats veselā čupā jaunu grāmatu par Amerikas biržas tirgu un tā ilgstošo lidojumu stratosfairā.

Īsumā, viņš aizrāda, ka "Daudzi ekonomisti ir kļuvuši pārlieku ideoloģiski savās attiecībās pret tirgiem un ne teorija ne statistiska viņus neattaisno."

Ir daudzi iemesli pastāvošajai optimistiskai ticībai biržas lidojuma ilgtspējai. Viņš mina psiholoģiju un polītiku (ASV centrāla banka Federal Reserve Bank piekopj bolsterē spekulāciju ar inflācijas apkarošanu un ar neveiksminieku glābšanu un nekad nepielieto bremzes kad akciju cenas jau tālu pārsniedz akciju vērtības.)

Bet vislielākais impulss akciju cenu lidojumam ir jaunā "augstā" sakaru tehnoloģija, kas stimulē uzņēmēju peļņas vairošanos un vispārēju IKP augšupeju. Viņš citē kādu no veiksmīgākajiem investoriem jaunajās tehnoloģijās, vārdā Alberto Vilar, kas ieteic visas klasiskās ekonomikas gudrības "atlikt plauktā", jo tas, kas notiek, esot industriāla revolūcija, kuras mērogus reti kāds spēj pat iedomāties.

Pats recenzents gan ir skeptisks par šo revolūciju Viņš brīdina, ka pārmaiņas, ko varam sagaidīt mūsu mūžā nekādi nebūs tik lielas, kādas notika 1920'os gados: toreiz vienā desmitgadē automobīļi tika izplatīti un visa veida elektriskas ierīces, ķinīši, u.t.t. - lauksaimniecība, izglītība, ārstniecība - viss vienā desmitgadē radikāli pārmainījās, cilvēki dramatiski bagātinājās, un tomēr akciju birža tās desmitgades beigās nenoturēja toreizējo spekulatīvo burbuli, kas nav ne tuvu tik liels, kā tas, kas tagad veido ASV bagātības pamatu.

Tātad mums vispasaules letiņiem būtu jāuzmanās, un nebūtu gudri cerēt uz ASV bigbiznesa virskundzības labumiem kā vienīgo izeju no PSRS posta mantojuma. Mums vajadzētu acis pamest atpakaļ uz pagājušās desmitgades sākuma notikumiem, un apzināties to sabiedrisko kapitālu, kas toreiz parādījās, un kas mums paspēja atgūt mūsu zemes neatkarību. Nevajadzētu dēļ stingrās un konsekventās "brīvā tirgus" ideoloģijas, kas gādā par verdziski "stingru" latu atbalstīt tādu polītisko sistēmu, kas tautai nedod itin nekādu izvēli un knapi kādu nopietnu ražotspēju. Vajadzētu kaut minimāli sanākt kopā inteliģencei ar vēlēšanas likuma grozīšanas programmu un izveidot kaut minimālu "nevalstisku organizāciju" kas paspētu novadīt tautas referendumu par nepieciešmaiem likuma grozījumiem, lai tautai tiešām būtu pirmo reizi pēc Trešās Atmodas dota iespēja balsot demokratiski, nevis tikai tieši par tām "lokomotīvēm", kuras mums izraudzījis kāds Ventspils Vaivods vai kāds cits kāda superbagāta oligarha pelēkā eminence.

Raunas 3X3 nometni, kur man bija tā lielā laime līdzi pabūt vadīja tautiete Inese Krūmiņa un viņas vīrs Jānis un viņu draugi un folkloras kopas "Vilki" un "Vilcenes" līdzdalībnieki. Visiem viņiem lielas ģimenes ar daudz bērniem. Vienu rītu mums stāsīja, kā šīm kopām (un arī citām, to skaitā Skandiniekiem) gājis ar piedalīšanos Hanoveres Expo. Notikusi kautkāda paviršība ar nogādāšanu uz turieni - nav bijuši visi vajadzīgie dokumenti, un kaut kas ticis nokavēts. Piedalīšanās, starp citu, bijusi tikai uz brīvprātības pamata, ne jau pret samaksu. Par to tad viņi esot Rīgā izsaukti uz pratināšanu un nostādīti pat presē kā bezatbildīgi un ietiepīgi savtīga labuma meklētāji, kas pa ceļam baudījuši izdevību izdzīvoties uz rīkotāju rēķina un tāpēc nav ieradušies laikā. Piēja tāda, kā padomjlaikā, kad Partija nav kļūdīga, un ja kāds mēģina sevi Partijas priekšā aizstāvēt stūrgalvīgi neatkāpjoties no skaidriem faktiem, tad tādam galvu nost!

Iemesls, kāpēc es šo te stāstu ir, ka secinājums pēc Ineses un Jāņa domām bija tāds: pietiek mīļā miera dēļ klusēt un krupi rīt. Nekas nemainīsies, ja necīnīsimies, un nemeklēsim ceļus atpakaļ viens pie otra.

Arvien vairāk valstij nonākot ekonomiskā stagnācijas purvā, paliek skaidrs, ka ne Amerika ne vispasaules bigbizness mūs neglābs un mums pašiem jāmeklē savi ceļi, kā izdzīvot.

Juris Žagariņš

Subject: Re: Lauku darbs
Date: Mon, 07 Aug 2000 12:13:04 +0300
From: Ivars Kalvins kalvins@osi.lv

Sveiki! Atļaušos nepiekrist Gundara teiktajam. Ja valdība atstāj uzņēmumus bez apgrozības līdzekļiem, kaut arī labu nodomu mudināta un naudas reformas veikdama, tad uzņēmumiem ir jābankrotē. It īpaši, ja uzkrauj tiem vēl papildus nepanesamus nodokļus un atver robežas kontrabandai un " humanitārajai palīdzībai", atļauj metāla zagļiem izlaupīt iekārtas un komunikācijas. Ja kolhozus nolikvidē, tad nevar apgalvot, ka tie sabruka paši. Ja atļauj neskaitāmām noguldījumu piesaistīšanas firmām iztukšot tautas kabatas un nevienu no tiem nesauc pie kriminālatbildības, tad nevar apgalvot, ka naudiņa pati no sevis pazuda. Ja pieļauj Bankai Baltija noslaukt dažus simtus miļonu latu, ja atļauj izpārdot savu floti, mežus u.t.t., tad nevar apgalvot, ka kuģi paši aizbrauca un koki aizbēga no meža tāpēc, ka sabruka padomju sistēma. Starp citu, tā pati nesabruka, tauta palīdzēja. Tagad varam runāt, ka pati no sevis sabrūk privatā zemniecība, amatniecība u.t.t. Es gan uzskatu, ka pati no sevis tikai saule spīd un lietus līst, kā arī citas Dieva dotas lietas notiekas. Par ekonomiskajām un politiskajām norisēm to apgalvot būtu grēks. Tad jau jāsaka ka Latvenergo miļoni paši nozagās, un tās sētas ap pierīgas mežiem pašas uzcēlās. Kā tad paliek ar ekonomiskai un biznesa darbībai labvēlīgu vidi? Arī zinātne pati no sevis sabruka, vajadzēja tikai pārtraukt tās finansēšanu un , re kā, grūst gan! Pati no sevis...

Ivars

Subject: Re: Lauku darbs
Date: Mon, 07 Aug 2000 08:58:32 -0700
From: Gundar King kingga@plu.edu

Mīlais Ivar!

Priecājos no Tevis dzirdet! Saprotu, ka Tavs aizlijusais atvalinajums būs Tevi novedis nejaukā garastāvoklī. Soreiz gan par to es atbildību neuznemsos. Ceru, ka tagad būsi atkal saulite, un vares turpinat sarunas mierīgā garā.

1. Vispirms par Padomju Savienibas un tas saimniecibas sabrukumu. Dala no ieprieksejām pārrunām bija taisni par to, nevis nejedzibām, kas notika pec tam. Lai cik nopelnu sev varetu pieskaitit daudzi, manuprāt padomju saimniecibas sistema sabruka pati no sevis. Tai bija uzkrautas lielakas nastas, kā to speja celt un nest. Vai par to Tev ir kadas saubas? Ja ir, tad varam tās pārrunāt, skatoties uz 1980. gadiem.

2. Par Jozefa Sumpetera radosām, graujosām vetrām jālasa kontekstā. Sumpeteris principa neruna par kādu padomju sistemas grausanu (vins pat sagaidija socialisma izversanos Amerikā tad, kad lielfirmas nespetu veikt tālākus uzlabojumus un politiskās aprindas prasītu citas piējas attistibai), bet par nemitīgu, itin brutālu, uznemeju ierosinātu uzlabojumu straumi. Sie uzlabojumi, protams, ir graujosas vetras tiem, kuru prces, pakalpojumi un darbibas veidi ir novecojusies. Nepazīstot Sumpetera uzskatus, par tām ir viegli runāt un tās attiecināt uz 1990. gadu problemām. Es katrā zinā ar tām nedomāju attaisnot lielākas vai mazākas zagsanas. Katrā zinā, es esmu pārliecināts, ka zaglu netrūka jau agrāk, un ka tie bija jau labi iestrādājusies. Attaisnot Ivara Godmana saimniecisko polītiku? Es pat nedomāju, ka tāda bija, iznemot Latvijas Bankas nodibinasanu un atkabinasanos no padomju rubla sistemas (laikā, kad rublus no Gosbankas nevareja dabut). Manuprāt, Godmana valdība megināja "izdzīvot" (toreiz drausmīgi populārs vārds visplasākās aprindās), tai trūka kompetences (es arī tādu nebūtu gaidījis iznirstam kā Feniksam no sabrukuma liesmām), un ta ari var izskaidrot lielo inflaciju un nopietnu un reālu reformu trūkumu.

3. Es nekad nēsmu atbalstījis tīra "soka" polītiku. Esmu teicis, ka reformas ir īstenībā neiespejamas bez pietiekamām zināsanām un nopietnas pieskanosanās Rietumu domasanai saimnieciskās lietās. Taisni tāpec es jau gadiem sludinu izglītibas in dazādu uzskatu nomainas prioritātes. Es tomer velos redzet reformas izdarītas pec iespejas ātri, lai brisana pa bedu leju varetu izbeigties pec iespejas ātrāk.

4. Humānā palīdzība nav saimnieciska rakstura programma, un tapec te labu atbilzu nebus. Atceros, ka laikā, kad kāds taisijas rīkot aspirina un citu vienkarsu zalu razosanas firmu Rīgā, es ar kolegiem pasi vedām kastem Amerikā dāvinatu zālu kastes un tās dāvinājām ārstiem un slimnicām, ipasi nevaicajot, kas tas sadalīs. Mums ārsti teica, ka zālem naudas nav, un tas bija ticami. Mums ari neviens neuznemās pateikt, kā sīs zākes sadalīt labāk. Vai būtu bijis pienemamāk zāles dalīt caur Latvijas razotājiem, lai nesajauktu nākoso tirgu pasu razojumiem?

Visu labāko!

Gundars

Subject: Fwd: All Too Human
Date: Sun, 6 Aug 2000 21:31:39 EDT
From: RSpuris@aol.com

In a message dated 8/6/00 10:09:43 AM Central Daylight Time, zagarins@stcc.mass.edu writes:

<< Arvien vairāk valstij nonākot ekonomiskā stagnācijas purvā, paliek skaidrs, ka ne Amerika ne vispasaules bigbizness mūs neglābs un mums pašiem jāmeklē savi ceļi, kā izdzīvot. Juris Žagariņš >>

Un to darisim KĀ ? Te nu butu laiks likt galdā visus iespejamos trakakos sapnus (idejas), tā sakot izvest "smadzenu vetru". kas nozime: katrs kam ir ko sacit par ŠO jautajumu (celi ka izdzivot PAŠU spekiem) to liek prieksā, bez jebkadas iejauksanās no citiem. Pec tam kad visi bus izteikusies, tad lugsim citus atsaukties, t.i. piebalsot tam domam kas viniem pasiem liekas lietojamas. Ta tad butu isteni demokratiska izdariba. Ne tā ? Ludzu klajā , es ritvakar pievienosos. Tikai atceresimies: nekadas piezimes pirms visi izteikusies !!!

Rics, ticibā, ka mēs spejam, ja vien isteni gribam.

Subject: Re: Fwd: All Too Human
Date: Mon, 7 Aug 2000 14:8:7 +0200
From: Janis Grigals jg@gaze.lv

"... mes spejam, ja vien isteni gribam ..."

Taja gribesanā, skiet, ari ir visa nelaime. Vismaz sevī nejutu izteiktu gribesanu balstit Latviju. Ja, es milu savu tautu, bet ne ar vardarbibu ienakusus kolonizatorus. Lidziga stavokli ir daudzi. Pat apstaklos, kad Latvija bija likumiga tautvaldiba, partija Latvijas Cels aprobezoja savu interesu loku no tautas uz kluba 21 vajadzibam. Iestajas slepenibas, tautas atstumtibas un "rauj prieks sevis" laikmets. Ta nu mes tagad raujam katrs uz savu pusi un esam nonakusi uz viena pakapiena ar kadreizejo Interfronti. Latgales pierobeza cilveki, iznemot muitniekus, dzivojot loti nabadzigi. Kad apcietina Didzi Azandu no privatizacijas, vins ir gandriz sasutis, ka sim nelaujot pelnit ka izsoles dalibnieku vienosanas starpniekam pasa vaditaja izsole. Un tada gara ik uz sola. Tai pasa laika attiecibas cilveks-cilveks negodigums nav palielinajies. Tirgu pat nostiprinas labais tonis iesvert dazus gramus pa virsu. Tas liecina, ka cilveki nav apzinajusies savejos un valsts vertejums ir loti zems. Atliek tikai rupeties pasam par sevi.

Mans priekslikums ir izveidot apvienibu, kuras merkis butu tautas iesaistisana valsts parvalde un parverst so merki ari par valdibas merki. Vel viena lieta ir vajadziga - dekolonizacija.

Janis

Subject: Re: Fwd: All Too Human
Date: Mon, 07 Aug 2000 10:45:04 -0400
From: "Juris Zagarins" Zagarins@stcc.mass.edu

Sveiki!

Ričs uz reizi grib stādīt augšā programmu:

> Te nu butu laiks likt galdā visus iespejamos trakakos
> sapnus (idejas), tā sakot izvest "smadzenu vetru".

Tādai smadzeņu vētrai galīgi nebūs nekādas nozīmes, ja papriekšu nebūs izlabots vēlēšanu likums. Pirmais solis ir izveidot nevalstisku organizāciju kas būtu spējīga savākt nepieciešamos parakstus, lai pieprasītu saistošu referendumu par tādas balsošanas kārtības ieviešanu, kur tauta balso par kandidātiem, nevis par sarakstiem.

Tad varētu padomāt par to, kādā veidā glābt kas vēl palicis glābjams no Latvijas zinātniskā kapitāla, kādā veidā to likt pie radoša darba, u.t.t. Un ja nu izrādās, ka tur vairs nekas nav glābjams, tad varētu padomāt par dažu paraugsaimniecību atbalstīšanu un par tūrisma veicināšanu, jo vismaz viens Latvijai ir kas citur Eiropā vairs nav: neizpostīta daba, seni pilskalni, viduslaiku pilsdrupas un vecas muižas gandrīz katrā ciemā. Bez tam, tūristiem interesēs redzēt arī bezgaumīgās tautiskās torņotās pilis un muiželes, ko sev par prieku sacēluši prihvatizācijas bajāri pie Baltezera, Jūrmalā un citur.

Juris Žagariņš

Subject: Re: Fwd: All Too Human
Date: Mon, 07 Aug 2000 18:23:33 +0300
From: Ivars Kalvins kalvins@osi.lv

Sveiki! Šoreiz Jurim pilnībā piekrītu (laikam kļūstu kreiss???). Laikam der arī Latviju pa brīdim apskatīt, ne tikai sapņot par to. Par absurdo politisko farsu, kas te tiek saukts par vēlēšanām jau esmu ne vienreiz vien izteicies. Vizmaz izglītība jebkurai partijai pirms vēlēšanām ir bijusi galvenā prioritāte starp ekonomiskajām un sociālajām. Pēc vēlēšanām - nevienai! Šobrīd Latvija ir pārvērtusies par sarauskovar zemi bez prognozējamas nākotnes.

Ivars

Subject: RE: Fwd: All Too Human
Date: Mon, 7 Aug 2000 16:51:14 +0200
From: Gints Kirsteins GKirstei@exchange.telekom.lv

Es noteikti balsotu pret, mums te pilns ar visādiem idiņiem, kas aizbildinās ar vēlētāju dotu uzticību un taisa sev reklāmu. Rezultāts būs, ka viens cīnīsies par skolas jumtu Bebrenē, cits centīsies izsist cella remontu, vēl kāds taisīs pieminekllus un rezultāts būs skumjss, jo kā zināms visiem nepietiks. Tā kā zinātnieku skaits ir mazs, tad par tiem jau nu vispār neviens nedomās :-))

Savēlēs mums visādus sarkanos profesorus, kas murgos par progresīvām nodokllu likmēm, tad varēsim to visu uzturēt.

G inc.

Subject: Re: Fwd: All Too Human
Date: Mon, 7 Aug 2000 19:14:06 +0300
From: "Valdis Berzinš" valdis@rw.lv

Juris Zagarins [mailto:Zagarins@stcc.mass.edu] raksta tā:

> > ... Pirmais
> > solis ir izveidot nevalstisku organizāciju kas būtu spējīga
> > savākt nepieciešamos parakstus, lai pieprasītu saistošu
> > referendumu par tādas balsošanas kārtības ieviešanu,
> > kur tauta balso par kandidātiem, nevis par sarakstiem.

Pret ko Gints Kirsteins <GKirstei@exchange.telekom.lv> iebilst:

> Es noteikti balsotu pret, mums te pilns ar visādiem idiņiem,
> kas aizbildinās ar vēlētāju dotu uzticību un taisa sev reklāmu.
> Rezultāts būs, ka viens cīnīsies par skolas jumtu Bebrenē, cits
> centīsies izsist cella remontu, vēl kāds taisīs pieminekllus un
> rezultāts būs skumjš, jo kā zināms visiem nepietiks.

Padomāju, padomāju un tomēr nenoturējos - atkārtošu atkal savu saucamo - vēlēšanu sarakstiem ir jābūt maināmiem!!! To esmu jau ne reizi vien teicis un ne tikai Sveikā, varbūt kādam esmu jau apnicis. Un tomēr, vēlreiz - VĒLĒŠANU SARAKSTIEM IR JĀBŪT MAINĀMIEM!

Ir jāatjauno vēlēšanu likums tāds, kāds tas bija. Pēc būtības, es domāju - protams, likumi arī noveco, kaut vai redakcionāli, tāpēc zināmas izmaiņas tajos ir neizbēgamas. Bet tik būtiskas lietas kā grozāmie saraksti vai procentu baŗeras tik būtiskā likumā kā vēlēšanu likums, pēc manas saprašanas būtu maināmas tikai ar tautas nobalsošanu. Saprotu, ka referenduma jēdziens pie mums sāk jau nedaudz degradēties un dzird jau sakām, ka drīz opozīcija sāks parakstu vākšanas arī par to, cik bieži valsts ierēdņiem mazgāt kājas un mainīt zeķes. Laikam jau kādam ir izdevīgi padarīt tautas izteikšanās iespēju par smieklīgu. Neļausimies tam - tautai būtiskus jautājumus jālemj tikai tautai. Un tautai arī jāpatriec tie, kas būtiskos jautājumus no nebūtiskiem neprot atsijāt.

Tātad nav nekas no jauna jāizgudro - mūsu situācijai vispiemērotākais vēlēšanu likums Latvijā jau ir bijis, to tikai valdošās partijas ir par nēertu atradušas un tāpēc apcirpušas. Līdz ar to Jura domai piekrītu ar iebildi - nav jāievieš jauna balsošanas kārtība, tikai jāatjauno vecā - tā, pēc kuras Latvijā Saeimu vēlēja, pirms Ulmanis Pirmais par nēertu atrada jebkādu vēlēšanu kārtību. Tādam solim mūsu šodienas vadoņiem kājas par vieglu, tad nu viņi vienkārši tā - ar šķērītēm pa likumu. Nevajadzētu to pieļaut. Un viss nostātos savās vietās - vēlētājiem būtu patiesi brīva izvēle un partijām būtu sava nenoliedzamā ietekme, līdz ar to Ginta bažas paliktu bez pamata. Tad tiešām varētu teikt, ka tautai ir tāda valdība, kādu tā pelnījusi, jo pati to ievēlējusi. Un tam nemaz nevajag daudz - vienkārši

vēlēšanu sarakstiem ir jābūt maināmiem.

Valdis, jūrmalnieks.

Subject: Re: Fwd: All Too Human
Date: Mon, 7 Aug 2000 10:02:45 -0500 (EST)
From: Aija Veldre Beldavs beldavsa@indiana.edu

Domāju kā iesākt ar konkrētu šajā subjektā, kas ir subjekts----? Ja saprotu pareizi, labu laiku šeit paceltas divas iespējas - valdību pārmainīt lai tā izpilda funkcijas tuvāk pēc tautas gribas lai līdzsvarotu neierobežotu savtīgu rīcību, vai uzskatīt nevien, ka valdībai nav - bet arī nav jābūt - plašākas nozīmes, tikai kavē savtīgu attīstību. Un sveikotāji attiecīgi sadalās pēc savas politiskās filozofijas. aija

Subject: Re: Fwd: All Too Human
Date: Mon, 07 Aug 2000 11:24:03 -0400
From: "Juris Zagarins" Zagarins@stcc.mass.edu

Sveiki!

Aija novēro:

> Ja saprotu pareizi, labu laiku šeit paceltas divas iespējas - valdību
> pārmainīt lai tā izpilda funkcijas tuvāk pēc tautas gribas lai
> līdzsvarotu neierobežotu savtīgu rīcību, vai uzskatīt nevien, ka
> valdībai nav - bet arī nav jābūt - plašākas nozīmes, tikai kavē
> savtīgu attīstību. Un sveikotāji attiecīgi sadalās pēc savas
> politiskās filozofijas. aija

Un ir arī tādi kā G inc, kas par idiņiem un sarkaniem profesoriem uzskata visus, kas ņirgājas par viņa torņoto muiželi ar maziņiem restotiem lodziņiem.

Juris Žagariņš

Subject: RE: Fwd: All Too Human
Date: Mon, 7 Aug 2000 17:14:24 +0200
From: Gints Kirsteins GKirstei@exchange.telekom.lv

Drīzāk tā:

Viens veids ir, ka valdība nodrošina attīstību nejaucoties biznesā, bet nodrošinot godīgu konkurenci un vidi, kas attīsta uzņēmējdarbību. Otrs veids, ka valdība nodrošina attīstību bāžot degunu visur un nosakot, ko katram darīt.

Ir daudz gadījumi, kad abi veidi ir uzrādījuši labus rezultātus, taču pirmais šai sarakstā ir 3X biežāk.

Tauta savu gribu pauž vēlēšanās, vienīgā problēma ir tāda, ka parasti proceš izskatās aptuveni šādi: 10% par, 10% pret - pārējie par tiem, kas uzvarēja.

G inc.

Subject: Re: Fwd: All Too Human
Date: Tue, 08 Aug 2000 07:45:12 +0200
From: ilmars uliss@ibna.org.lv

Ko Tu iesāksi ar kādiem 70% ierēdņu, kas zaudēs iespēju saņemt algu slikti strādājot un tirgojoties ar sev piešķirto varu. Bez tam vari būt mierīgs - viņi šādas pārmaiņas nepieļaus.

Ilmārs

Subject: Re: Fwd: All Too Human
Date: 7 Aug 00 19:44:30 EET DST
From: Rumpis rumpis@usa.net

Gints Kirsteins <GKirstei@exchange.telekom.lv> wrote:

>Tauta savu gribu pauž vēlēšanās, vienīgā problēma ir tāda, ka
>parasti proceš izskatās aptuveni šādi:
>10% par, 10% pret - pārējie par tiem, kas uzvarēja.
>
>G inc.

10% par, 10% pret, pārējiem - vienalga ;-)

Rumpis :)

Subject: RE: Fwd: All Too Human
Date: Tue, 8 Aug 2000 09:20:12 +0200
From: Gints Kirsteins GKirstei@exchange.telekom.lv

1. Diemžēl man nav muiželes, un vēl jo vairāk torņotas, dzīvoju prastā Pllavnieku dzīvoklī, strādāju LTK un mācos LU, lai kādreiz man būtu muižele pie ezera vai jūras.

2. Kas attiecas uz ņirgāšanos, tad- kā tur bija par to lapsu un vīnogām?

G inc.

Subject: RE: Fwd: All Too Human
Date: Tue, 08 Aug 2000 09:42:38 -0400
From: "Juris Zagarins" Zagarins@stcc.mass.edu

Sveiki!

G inc. ar nožēlu atzinās, ka muiželes viņam neesot:

> Diemžēl man nav muiželes, un vēl jo vairāk torņotas, dzīvoju
> prastā Pllavnieku dzīvoklī, strādāju LTK un mācos LU, lai kādreiz man
> būtu muižele pie ezera vai jūras.

Interesanti. Laikam mācieties bigbiznesu, ne zinātni, jo vakardien ar lielu smaidu izteicāties tā:

> Tā kā zinātnieku skaits ir mazs, tad par tiem jau nu vispār neviens
> nedomās. :-))
> Savēlēs mums visādus sarkanos profesorus, kas murgos par
> progresīvām nodokllu likmēm, tad varēsim to visu uzturēt.

A Jūs esat pārliecināts savos saldajos sapņos, ka par regresīvu nodokļu maksāšanu Jums kādu dienu pienāksies gan tā muižele?

> 2. Kas attiecas uz ņirgāšanos, tad- kā tur bija par to lapsu un
> vīnogām?

Tās vīnogas ņirgājās ņirgājās par to idiņu sarkano lapsu kamēr šī aizgāja projām bešā?

Juris Žagariņš

Subject: lētticība
Date: Tue, 08 Aug 2000 10:21:32 -0400
From: "Juris Zagarins" Zagarins@stcc.mass.edu

Sveiki!

Ausma Ābele vaicā:

> Kas mums vajadzīgs vairāk - Teoloģijas fakultāte (katoļu), vai
> institūts, kas nodarbotos ar latviešu tautas garamantu izzināšanu,
> pētīšanu un novērtēšanu?

Es jau pats esmu diezgan labi pazīstams kā superkriestiešu apsmējējs, bet šeit tomēr gribu ieņemt pretējo viedokli. Vismaz es gribētu šeit nocitēt dažus vārdus no vēsturnieka Jāņa Krēsliņa (Jaunā Gaita Nr. 213, 1998. g. jūnijs):
_ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _

Kristiānizācija Latvijā un Igaunijā daudzējādā ziņā, ja arī ne vienmēr un vēlāk kā citur, norisinājās līdzīgos procesos kā Skandināvijā, Somijā, citur Eiropā. Tā nekur nekad nebija pilnīga, bet tā visur atstāja dziļas pēdas. Jāmin, ka kristiānizācija un ar to saistītie polītiskie procesi vispār novilka robežas, kuŗu ietvaros ilgos gadsimtos varēja izveidoties latviešu tauta, jo 13. gadsimtā un vēl daudz vēlāk, tādas latviešu tautas nemaz nebija, tāpat kā nebija vācu, holandiešu, zviedru tautas, vismaz ne tādas, kādas tās ir mūsu šodienas izpratnē. Vēstures avotos minētām ciltīm - latgaliešiem, respektīvi latviešiem, zemgaļiem, sēļiem, kuršiem, lībiešiem nebija nekādas kopības, turklāt nav jāaizmirst, ka toreizējie latgaļi - tagadējās vidzemes un Latgales latvieši, un arī lībieši ar savu atbalstu vācu ordenim bija viens no galvenajiem faktoriem tagadējās Latvijas un Igaunijas teritoriju iekļaušanā Livonijas polītiskajos veidojumos. Ir interesanti pieminēt, ka latviešu jezuīts Pēteris Cirsis savā ļoti plašajā apcerē "Kristīšana ar uguni un zobenu: mūsu vēsturnieku nepareizais pieņēmums un tā sekas", kas publicēts 1955. un 1956. gadā 13 turpinājumos trimdas katoļu žurnālā "Dzimtenes Balss", Latvijas kristiānizāciju, iekļaušanu Eiropas polītiskās, kulturālās un saimnieciskās saistībās izvērtē visnotaļ pozitīvi, kā priekšnosacījumu mūsu tautas tapšanā, turklāt minot, ka daudzi vietējie kristietību pieņēma labprātīgi. Bet dievturu vadošs darbinieks, ASV izglītību ieguvušais latvietis un lādreizējais Latvijas cilvēktiesību ministrs Tupešu Jānis intervijā Lauku Avīzei 1995. g. 21. aprīlī teicis: "Arī kristīgā baznīca mēģina iestāstīt, ka kristietība latviešiem esot 700 gadu tradicijā, it kā tā bezmaz būtu tēvutēvu tradicija, un strīdas ar oponentiem, kas īsti latviešiem toreiz ar uguni un zobenu atnests. Mīļie, kristīgā baznīca atnāca uz Latviju, bet dievs jau bija priekšā!". Ja Latvijas kristiānizācija, iekarošana nebūtu notikusi tādā veidā, kā tā notika, mazām, nevienprātīgām Latvijas baltu un somu ugru ciltīm draudēja iekļaušana vai nu krievu vai leišu varas lokā, un nebūtu bijuši ne Dievturi, ne Tupešu Jānis. Vidzemes un Latgales latviešiem, sabiedrojoties ar skaitā niecīgiem zobenbrāļu un vācu ordeņa militārām vienībām, turklāt beidzot bija iespēja novērst vairāk vienoto, spēcīgāko igauņu kārtējos iebrukumus, sirojumus.

Par viduslaikiem runājot, jāmin arī, ka ilgais katolisma laikmets Latvijā ir atstājis daudz dziļākas ietekmes latviešu tautasdziesmās, ticējumos un parašās, sevišķi to ētiskos un morāliskos priekšstatos, kā tas parasti tiek pieņemts.
_ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _

Raunas 3X3 nometnē Tupešu Jānis pats bija savas ievirzes vadītājs: "Latvīskā dzīves ziņa 21. gadsimtā". Par to laiku no rītiem bija arī lūgšana baznīcā, un vienu vakaru svecīšu dievkalpojums, ko vadīja jaunais mācītājs Krists Kalniņš. Folkloras ievirzi vadīja Vitauts Jaunarājs un Janīna Kursīte. Kursīte, kā zināms, ir katole, nopietne latviešu pagānu dievestības pētniece. Svecīšu vakarā atstājot dievnamu, Kursīte pie izejas nometās ceļos pret altāru, meta krustu. Dievturu daudzinājumā Tanīskalnā Kursīte runāja par latviešiem kopīgi ejamo ceļu. Manuprāt, jo vairāk izrādam necieņu viens pret otru ticības jautājumos, jo vairāk atrodam tautā tādus ļaudis, kas lētticīgi atdodas šarlatāniem. Tā ir latviešu tautas vislielākā traģēdija - tās lētticība.

Juris Žagariņš

Subject: Re: lētticība
Date: Tue, 8 Aug 2000 10:30:33 -0500 (EST)
From: Aija Veldre Beldavs beldavsa@indiana.edu

Juris Zagarins gaŗi citēja no vēsturnieka Jāņa Krēsliņa (Jaunā Gaita Nr. 213, 1998. g. jūnija).

Piebildes: Kuŗa lētticība? Nelaime ar mūsu dziļi rietumniecisko agonistisko domāšanu ir, ka pārāk skaidri mēģinam salikt pretpolus kā "par vai pret". (Austrumnieku tradicionālā Yin Yang domāšana ir dialoģiskāka un pieņem vairāk neskaidrības, nenoteiktības un divdomības.) Gan Jānis Krēsliņš, gan Janīna Kursīte saprot, ka tas kas tuvāks "īstenībai" nav ne vienā ne otrā nospraustā pozicijā. Bet "īstenība" nav arī ne Krēsliņā ne Kursītē, jo viņu uzskati arī ir īpatnēji personīgi saliedējumi - kā visiem, piemēram Kursītei savienojot savu katoļticību ar piedalīšanos dievturu sanāksmēs. Citi katoļticīgie to nespētu, tāpat kā ir iezemiešu ticības cilvēki kas nespētu.

Krēsliņam ir taisnības, ka rietumu kultūras (ne tikai kristīgās ticības) īpatnējā iekarošana saliedēja un līdz ar to izveidoja latviešu nāciju. 700 gadu verdzība ir leģenda, kādi varbūt ir visi vēsturiskie naratīvi. Bet vai tie jau nav kļuvuši par salma vīru gāšanu? Un par katolosko iespaidu, var atkal pacelt vecumveco degpunktu, Māras jautājumu. Tikpat labi var teikt, ka pagānisms bija tik spēcīgs, ka spēja izveidot no kristīgās ticības jaunu dievību kuŗas raksturīpašības pavisam labi iekļāvās pagānu pasaulē jo tajā bija vairāk no senākām dievībām nekā no Svētās Marijas, kā otrādi - ka kristīgā ticība vienkārši iespaidoja pagānismu. Viss ir kā skatās. Bet tas neattaisno vardarbības pret iezemiešiem un cenšanās muižnieku hegemonijas tiesības saglabāt. Un tas faktiski nenorāda par kādas ticības tiesībām vai pretenzijām tagad. Itkā viens izdzēš otru un beigās iznāk ar tīru lapu un jāsāk no sākuma ar to ko pats izvēlās izmantot no vēstures. Tupešu Jānis ir arī sava ceļa gājējs, ne jau dievturības vienīgā balss - piemēram viņam pretīm interesanti nostādīt Kļaviņu Juri. aija

ps pastāsti par Vilkiem un Vilcenēm, jau labu laiku virtuāli interesējos......

Subject: Re: lētticība
Date: Tue, 8 Aug 2000 20:19:39 +0300
From: "Ausma Abele" aabele@madona.lv

Te nav runa par necieņu, bet gan par vienas konfesijas nostādīšanu pārāk par citām. Protams, katrs virziens atstāja pēdas mūsu zemītē. Katoļi izcirta ceļu ar zobenu, pareizticīgie - ar priekšrocībām zemes iegūšanā, luterāņi - ar skolām un Dziesmugrāmatām. Tieši luterticībai varam pateikties, ka latvietis savas dainas varēja ne tikai noklausīties, bet arī izlasīt, diemžēl, arī to līdz pat šim laikam nēsam pienācīgi novērtējuši, tāpat kā sen'cu atstātās gudrības.

Manuprāt, Juris žagariņš, runājot par latviešu tautas īpatnībām, lētticību pārspīlē. šī ir tieši tā īpašība, kas visvairāk nopelta pasakās, teikās, anekdotēs, pat dainās. Lētticīgie ir gan bargais kungs, gan velns, kuru aptin ap pirkstu prasts ganupuika. Vārdu sakot, latvietis novēl pretiniekam nevis asinsizliešanu, bet lētticību.

Šarlatānisma augsne ir bezizeja un bezcerība, no tā līgums ar Svēto krēslu nepasargās, tur var līdzēt vienīgi ilgi gaidītās pozitīvās pārmaiņas valsts saimnieciskajā dzīvē, kā arī izglītība un gara spēks. Nepārspīlēsim reliģijas nozīmi pašreizējā pasaulē. Esmu pārliecināta, ka starp profesora žagariņa studentiem un Bostonas latviešu skoliņas audzēkņiem nav šarlatānisma piekritēju, jo skolotājs viņiem ir palīdzējis atrast dzīvē pašiem savu vietu. Manuprāt, tas ir pats svarīgākais. Bet ja kāds grib atpūsties no šīs trakās pasaules, labāk piedāvāt pēc iespējas vairāk variantu, ko labprātīgi izvēlēties, neizejot no tās ne fiziski, ne garīgi.

Ausma

Subject: Re: Žīdi valda pasauli .....skandāls Latvijā
Date: Tue, 08 Aug 2000 18:11:44 -0400
From: "Juris Zagarins" zagarins@stcc.mass.edu

"Bijusais Rotšildu gimenes firmas konsultants un bedigi slavena zurnala [Kapitāls] lidzstradnieks Juronkulis" rakstījā tā:

> Ieteicu jaunaka Laika numura prof. J. Neimana rakstu par Latvijas
> saimniecibas ievirzem, kas atspeko prof. Zagarina viziju par "stagnacijas purvu" --
> kur pie visa galveno kart esot vainigs "stingrais" lats. Pratin, nac majas...

Izlasīju J. Neimaņa rakstu "Kā pašreiz ir Latvijā?". J. Neimanis raksta tā:
_ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ __ _ _ _ _ _

Kāds no maniem bijušiem studentiem kopā ar ģimeni pagājušo vasaru atpūtās Floridā. Kāda studente, īsi pirms sava MBA grada saņemšanas, pieņēma darbu par 500 latiem mēnesī. Viņas kolēgas zobojās par tik "mazu" algu. Jāpiemin, ka 1999. gadā strādājošo mēneša caurmēra alga pēc nodokļiem bija 103 lati, finanču nozarē 236 lati. Var jau būt, ka jaunie zobgaļi drusku lielījās ar savām it kā pāri par 500 latu lielām mēneša algām. Tomēr, ja trešdaļai Latvijas iedzīvotāju klātos tik labi kā šemionētajiem, Latvija būtu turīga valsts. /.../

Dati, ko publicē Centrālā statistikas pārvalde, nerāda sevišķi optimistisku ainu. /.../ Starp 1996. un 1997. gadu iekšzemes kopprodukts pieauga par astoņiem procentiem, bet tikai par viena procenta desmito daļu starp 1998. un 199. gadu. Izdalot Latvijas 1999. gada kopproduktu, aprēķinātu ASV dolaros, ar iedzīvotāju skaitu, iznāk $2587 uz vienu iedzīvotāju. Tas ir drusku mazāk nekā Lietuvā ($2881) un daudz mazāk nekā Igaunijā ($3564).

Var strīdēties, cik precīzi, cik "labi" ir Centrālās statisktikas pārvaldes savāktie un apstrādātie skaitļi. /.../ Eiropas Savienība un NATO lielā mērā būs atkarīga no Centrālās statistikas pārvaldes datiem par Latviju.
_ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _

bez komentāriem nocitēja

Juris Žagariņš

PS Tomēr komentārs neizpaliek: Prātiņ, nāc mājās!

Subject: Re: Žīdi valda pasauli .....skandāls Latvijā
Date: Tue, 08 Aug 2000 23:44:16 -0400
From: "Juris Zagarins" zagarins@stcc.mass.edu

Zigim loģiska domāšana vēl drusku ir:

> Statisti?is vai ar? ekonomists es nēsmu, tom?r lo?iska dom??ana v?l
> drusku ir. Ja gada kopproduktu v?rt?ba ir zin?ma summa, teiksim X lati,
> tad tos ra?oja zin?ms skaitlis str?dnieku, tom?r to skaitli ?? statistika
> nepasaka. Produktivit?ti var m?rot tikai ja zin abus skait?us, l?dz ar to,
> cik katrs str?d?jo?ais sara?o. K?da noz?me ir sal?dzin?t ar tot?lo
> iedz?vot?ju skaitu? Vien? valst? var b?t vair?k neprodukt?vie
> iedz?vot?ji, b?rni un penzion?ri nek? otr?. Ja runa ir par caurm?ra
> iedz?vot?ja vai ?imenes ien?kumu ( income), tad tie ir atkal citi r??ini.
> Ne viss kas tiek sara?ots ir ien?kums.

Iznāk tā, ka Latvijā ir vairāk neproduktīvo iedzīvotāju, nekā Igaunijā un Lietuvā. Protams, ja dalam saprihvatizētās naudas ar veiksmīgo prihvatizētāju skaitu, tad sanāk daudz smukāka bilde, resp. daudz lielāks cīpars Latvijai par labu. Juronkulis un J. Neimanis ļoti priecājas, ka Rīgā "Restoranos un krogos ēdēju un dzērēju netrūkst". Un pats Juronkulis jau reiz mums mācīja, ka statistika tik vien ir kā lieli meli. Skaidrs, ja tā nopietni ņemam tās reklāmas, kas visur rēgojas acu priekšā Rīgā, tad mums būtu vajadzīgi vismaz savi 1500 Ls mēnesī, lai atļautos tādas mēbeles "kādas esam pelnījuši". Un ja tā labi padomā, tad varbūt arī caurmēra cilvēks "pelna" savus 1500 Ls mēnesī. Tie pārējie tātad nebūtu pieskaitāmi pie cilvēkiem. Taču vienalga kāda nebūtu atsevišķu cilvēku ideoloģija, nav nemaz jābūt apveltītam ar milzīgām analītiskām spējām, lai saredzētu, ka Latvijā pamazām iestājas ekonomiska stagnācīja, jo vairs taču nav nekas daudz palicis pāri, ko vērts prihvatizēt. Vai jums nav kāds paziņa, kas saņēmis savā īpašumā namu, un nu vairs netiek no tā vaļā? Aizbrauciet uz Rīgu un papriecājieties. Bet kad tas apnīkst, tad paskatieties bišķi tālāk par glaunajām mašīnām un atjaunotiem Vecrīgas skatlogiem. Pastaigājieties gabalu ārā no centra. Acīmredzot neviens pie pilna prāta netaisās ieguldīt naudu dzīvojamo namu remontā. Acīmredzot Rīgā nav daudz cilvēku, kas būtu ar mieru maksāt "normālas" cenas par dzīvokli. Rīga drūp kā drupusi jau no Brežņeva laikiem. Vienīgi "restorānos un krogos ēdēju un dzērēju netrūkst" vis. Un tie, kas nemētājas pa restorāniem un dzertuvēm raujas kā traki, lai izdzīvotu.

Juris Žagariņš