From: beldavsa@indiana.edu
Date: 12/30/01 11:32
Subject: sveša inteliģence

Jaungadu gaidot ritinot tālāk...laikam pirmās dalītās domas sērijai...

Cilvēka prāts kā dzīvs process nepastāv ārpus viņa smadzenēm. Pēdas ko viņš atstāj ierakstītas rakstos, muzikā, citās smadzenēs vairs nav process, izņemot, ja tās atdzīvina cita smadzenes. Tikai - atdzīvinot citus oriģināls jau tiek pārmainīts. Atkarājoties no garstāvokļa, to var uzskatīt par ēsmu vai iedvesmi.

Cilvēka prāts uztver un iederas dabas informācījas sabiezējumos (pattern). Attiecības starp prātu un dabu atspoguļojas imūnā sistēmā, meža un jūras ekoloģijā, kā arī sīkbūtnēs. Ko agrāk saprata kā mikro un makro attiecības tagad var arī pētīt matemātiskā zinātnē, piem. ar fraktāliem vai hologrāfiju.

Dzīvnieku attiecība iepretīm rakstos uztvertā, zīmēm & simbolikas ir emocionāla. Cilvēks atšķiras vai izceļas ar to, ka šī emocionalitāte izpaužas vēl bagātākā simbolikā nekā putnam kas ligzdu izpušķo vai dzied dziesmas lai pievilktu otro. Cilvēkam - dzeja, sapņi, meli, intrigas, stāstu stāstīšana, dziesmas, māksla, izdoma, iedvesme, mīlestība, draudzība, cerības, vēlēšanas, vērtības, paša dzīvotgriba...

Reti kad ir tīra emocionalitāte. Parasti savienota ar apziņu, prātu. Protams, ka abi, emocionalitāte un prāts ir funkcionāli sugas izdzīvošanai vai tālākai evolūcijai.

Inteliģence ir kaut kas tāds, kas saredz / izveido no kosmiskās plūsmas kautkādu kārtību. Bez redzētāja / uztvērēja neparādās nekāda kārtība.

Sveša (alien) inteliģence kādu var redzēt tikai primitīvā pakāpē ir bez emocionalitātes bet pastāv no tīri matemātiskiem aprēķiniem / loģikas - analogi kā daba kustās evolūcijā izvēlot un adaptējoties. Ar savu technoloģiju mēs pašreiz veidojam vēl citu svešo inteliģenci kas stipri atšķiras no cilvēku inteliģences.

Taču nākotnē kad šī inteliģence būs sevi nevien atražojusi bet izgājusi evolūcīju, cilvēks nevarētu matemātiskā aprēķinā sacensties (skat piem. James Martin, Alien Intelligence, 2000.) Mašīninteliģence, lai gan pašreiz šausmīgi ierobežota un stulbāka pat par visdumjāko dzīvnieku, ar savu drausmīgo ātrumu un spēju katrā punktā izcept nezcik variācijas no kuŗām izvēlēties optimālākos arvien vairāk izbēgs cilvēka saprašanu un kontroli. Jau tagad pēc analoģijas neviens lielās informācijas sistēmas (piem. internetu) nespēj ne saprast, ne kontrolēt. Process notiek un mainas it kā no sevis, miljoniem dalībniekiem kas tos veidojot visu neapzinot. Jau tagad ir sistēmas aspekti kas neatkarīgi no cilvēka saprāta un kontroles lai gan cilvēku pašu mērķtiecīgi radīti.

Šīs inteliģences sistēmas senči būtu mēs bioloģiskie cilvēki. (Piem. Poul Anderson, The Stars are also Fire.) Vai mūsu bioloģiskie pēcnācēji (cilvēki) būs vajadzīgi, jebšu būs jasamierinas ar tiem elektroniskiem "bērniem" kuŗi būs pilnīgi svešinieki (aliens) un savus orgāniskos priekštečus "nesapratīs" vai neatzīs tāpat kā mēs neatzīstam tārpus un mikrobjus par saviem senčiem?

aija