From: zagarins@stcc.mass.edu
Date: 1/13/02 2:05

Pagājušās nedēļas <Kas jauns Latvijā?> bija, starp citu, ziņa "Lats nenovērtēts aptuveni divarpus reižu". Tur uzstājas jaunais LB prezidents Ilmārs Rimšēvics:

<< "Atcerieties, astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito sākumā bija melnais valūtas tirgus, kur dolārs bija absolūts karalis. Par dolāru varēja nopirkt visu, par koka rubļiem nevarēja nopirkt neko. Tā neadekvātā attiecība, kas tika iedibināta toreiz, sasniedza pat 180 rubļu par dolāru. Tajā brīdī izveidojās sākotnējā nenovērtētība. Ja preces būtu bijušas pieejamas pietiekamā daudzumā, par rubļiem tās varētu nopirkt daudz lētāk - nevis par 180 rubļiem, bet par kādiem 35," stāstījis Rimšēvičs, >>

Tātad iegaumējiet: "neadekvātā akcija". Tas nozīmē, ka adekvāta akcija būtu bijusi algas minimumu nolikt trīs reizes zem iztikas minimuma? Jeb iztikas minimumu nolikt kaut kur vienā līmenī ar Afganistānas iztikas minimumu? Varbūt vispār likvidēt skolas, kā to darīja Talibāns, jo gan jau Dieviņš visu nokārtos, ja tikai mēs būsim ekstra labiņi un paklausīgi?

Drusku no cita viedokļa par šo lietu stāsta Juronkulis rakstā "Latvija joprojām nespēj izrauties" (skat. Kas jauns Latvijā? nr. 223). Viņš raksta, ka valsts kopproduktu aplēš saskaitot saimnieciskus darījumus visā valstī viena gada vidējās cenās un izdalot ar iedzīvotāju skaitu. Latvijai tas ir 3614 USD. Bet ja salīdzina šos darījums ar to pašu darījumu cenām Amerikā (piemēram, trolejbusa biļete Rīgā maksā 20 santīmu, bet Vašingtonā 1.10 dolārs) tad iznāk, daudz vairāk: 6627 USD. Tātad apmēram divas reizes vairāk.

Juronkulis raksta:

< . . . varam visām mazturīgām valstīm oficiālos skaitļus reizināt ar 2,25, - un iedzīvotāji varbūt jutīsies mazliet labāk.>

Vai šeit neuzzibsnī kaut kāds smalks humors?

Juris

From: Asnate.Dimza@dati.lv
Date: 1/14/02 5:08

Pagājušajā nedēļā TV5 bija diskusija, kurā piedalījās Juris Paiders (Dienas Bizness), Ilmārs Rimšēvics un vēl Vītola k-gs (man nezināms cilvēks). Runa bija par Paidera provokatīvo rakstu DB, kurā Latvijai tika prognozēts Argentīnas liktenis. Es galīgi neko nesaprotu no monetārajām lietām, bet Rimšēvics izskatījās daudz pārliecinošāks.

Cita starpā, tika runāts par to, ka LB mākslīgi tur lata kursu un lata devalvāciju. Rimšēvics uz to atbildēja, ka , ja LB neveiktu regulējošus pasākumus, lats kļūtu stiprāks - kā tas notika Polijā, kad tika palaists vaļā zlots.

From: zagarins@stcc.mass.edu
Date: 1/14/02 7:32

Amerikas presē tiek dziļi uzelpots, ka Argentīnas krīze izrādījusies lokalizēta un neplēšas plašumā. Argentīnas prezidents Duhalde gan kritizē SVF "brīvā tirgus" polītiku, kuru sekojot Argentīna pēdējos desmit gadus bija piesējusi savu peso pie dolāra, un tagad deklarējis, ka Argentīna nodošoties savu nacionālo interešu aizstāvniecībai. Valūta ir devalvēta cerībā veicināt eksportindustriju attīstību. Taču neviens tur tā īpaši nebrūk virsū Amerikai par notiekošo - tauta sajūt, ka vaina jāmeklē pašmājās.

Amerikas presē izpaužas gan rūpes par t.s. "policy contagion", tas ir, ka citas valstis varētu noskatīties kas Argentīnā notiek un varētu sākt mēģināt aizstāvēt savas nacionālās pašintereses.

Asnate atstāsta, ka Ilmārs Rimšēvics uz tīvī esot teicis, ka

< . . . ja LB neveiktu regulējošus pasākumus, lats kļūtu stiprāks - kā tas notika Polijā, kad tika palaists vaļā zlots. >

Dabīgi, ka kļūtu "stiprāks" ja neregulētu! Pie tādas iekārtas, kur neattīstītā valstī cenas ir noliktas vienā līmenī ar cenām attīstītajās valstīs, algas kritīs par tik, par cik saimniecība ir neattīstīta. Bet cik ilgi tas tā paliks? Izmirs tauta un izkūpēs valsts - te nu bija "brīvā tirgus" noteiktā stiprā valūta!

Es šo pavedienu iesāku jo nupat mēs runājām par to, kā tas nākas, ka Latvijas skolas vairs nevar sacensties pasaules līmenī. Tas tāpēc, ka pastāvošajā "brīvajā tirgū" nostādot Latvijas saimniecību vienā līmenī ar attīstīto valstu saimniecībām un aizstājot attīstības procesu ar prihvatizāciju, skolotāji ir spiesti pamest savu profesiju lai meklētu labākas algas citās nodarbībās.

Cik ilgi kamēr tautai apniks dzirdēt apmelojumu, ka vaina ir pašas tautas?

Juris Ž

From: j_kaza@yahoo.com
Date: 1/14/02 10:59

Apakškomandants Juris jauc dažādus ekonomiskus jēdzienus. Nenovērtēts lats laikam jāsaprot, kā pārāk zemu novērtēts lats, kurā gadījumā LB ir jāpārdod lati, lai latu piedāvājumu vairotu un lata kursu turētu "mākslīgi " zemu. Ja lats brīvajā tirdzniecībā ceļas uz augšu, tad nevar būt runa par augsta lata mākslīgu uzturēšanu, bet gan par tā noturēšanu mākslīgi tur, kur tas ir. Šādos apstākļos nav iespējams devalvēt latu izņemot ar masīvu latu emisiju, ar naudas drukāšanu. Tā kā nodokļu ieņēmumi nesegtu lielus algu pielikumus valsts sektorā, tas būtu jādara ar naudas radīšanu. OK, ja maksājam skolotājiem, teiksim, 500 Ls mēnesī, tad varbūt ieņēmumi no budžeta segtu kādus 100 -150 Ls, bet pārejā nauda nāktu no spiestuves. Savukārt pēc pirmiem priekiem parādītos inflācija, naudas emisijas radītais pieprasījums vien uzdzītu preču cenas. Būtu līdzīgi apstākļi padomju varas sabrukuma laikiem, kad bija daudz naudas, bet maz preču, vai pārsvarā tādu draņķu, ko neviens nevēlējās pirkt ja tik vien bija iespējams nopirkt importa preci. Bet šīs bija deficītā, tāpat kā kvalitatīvas iekšzemes preces.

Šāds īslaicīgs monetārās politikas bums arī sevišķi nestimulētu Latvijas rūpniecību. Uzņēmēji nav dunduki. Tie spētu aprēķināt, ka inflācija būtu apēdusi lielu daļu mākslīgi radītās pirktspējas kamēr viņu investīcijas, teiksim, Latvijas veļas mašīnu fabrikā, sāktu atmaksāties. Šobrīd, ar inflāciju zem 5 %, var rēķināties, ka lats pēc gada būs 95 -97 santīmi, un droši vien tas pats 1,60 USD. Tātad bizness, kas atdos tikai 7 % pēc nodokļiem ir jau plusos. Būs 1,02 šodienas Ls pēc gada. Bet kā pie 25 % inflācijas? Privātā sektora algas arī kāptu kopsolī ar valsts sektoru, un privātajiem šis kāpums būtu jānopelna ieņēmumos, jo viņiem nav tieša pieeja naudas spiestuvei.

Varbūt ka Džordžtaunas valsts postītājiem ir kādas piezīmes manis teiktam?

Juris Kaža

From: janis1207@yahoo.com
Date: 1/14/02 10:59

Juris Žagariņš rakstīja, ka argentīnieši vainu meklējot pašmājās, un īpaši nebrūkot virsū Amerikai. Ka tik nu ne tā! Vispirms tauta dumpojās un grāva visu no vietas tāpēc, ka sociālos labumus piegrieza - valsts nevarēja vairs samaksāt. Prezidentu, ministrus patrieca, tad aprima un gaidīja, ko jaunā komanda pasāks. Kad izrādījās, ka arī tie iziet uz taupīšanu/reformām - grautiņi sākās no jauna. Tā ka ar vainas apziņu masās tur ir pavāji.

Starp citu, tas ir interesants demokrātijas aspekts: tauta skaidri paziņo, ka grib turpināt dzīvot pāri līdzekļiem. Ko darīt "demokrātiski ievēlētajiem"? Piekrist? Bankrots būs (ir). Nepiekrist? Nepiekritīs te, nepiekritīs tur, tad vēl mazliet - un vai tā vairs ir demokrātija?

JJanis

From: viksning@georgetown.edu
Date: 1/14/02 11:24

Juris Kaža labi saprot situāciju, bet Žagariņš, kā vienmēr, muld. Kad ievedām latu, viena lata pirktspēja Latvijā bija apmēram līdzīga 55 dolāriem šeit. Tagad tā ir apmēram uz pusi mazāka, jo inflācija Latvijā ir bijusi krietni lielāka nekā šeit. Visās trīs Baltijas valstīs PPP [Purchase Price Parity ] kopprodukts ir apmēram 2,5 reizes lielāks nekā oficiālais Pasaules Bankas Atlasa minētais skaitlis, kas arī šo faktu tīri labi atspoguļo. Ķīnā un Indijā šis pārrēķinājums ir virs 4,0.

Pirms apmēram nedēļas apakškomandants bravūrīgi apgalvoja, ka dzīves dārdzība Latvijā esot krietni augstāka nekā šeit. Es nupat izrēķināju piena cenu, ko vakar nopirku -- tā ir apmēram $1.50 par litru, kamēr Latvijā mani radi pārdod savu pienu pārstrādes uzņēmumam par 10 santīmiem, un veikalā tas maksā ap 25 santīmi par litru. Liekas, ka tālāki komentāri būs lieki.

Argentīnā tagad pie varas ir Žagariņistas. Argentīnas valdība tagad atzīstās, ka apmēram desmit gadus tā ir melojusi, iestāstot lētticīgiem investoriem, ka viens dolārs ir viens peso. Tagad brīvā tirgū viens dolārs esot ap 1,7 peso, un, varu saderēt, ka pēc gada kurss būs zemāks. Iesaku Žagariņam savu pensijas fondu ieguldīt Argentīnas obligācijās.

Visu gai$u pasaules lāpītājiem un devalvācijas faniem, Juronkulis

From: zagarins@stcc.mass.edu
Date: 1/14/02 12:26

Kažas kungs rakstīja tā:

< . . .Šādos apstākļos nav iespējams devalvēt latu izņemot ar masīvu latu emisiju . . .>

Kāpēc masīvu? Kāpēc viss jānostāda kā - vai nu viss vai nekas? Jūs rakstījāt par "šādiem apstākļiem" kur emitējošai bankai rūpīgi esot jāpiestrādā, lai regulētu lata vērtību, citādi viņa automātiski celšoties. Nu labi. Vai tad nevar vēl rūpīgāk pieregulēt, teiksim, ar mērenu, nevis masīvu emisiju? Sak, naudai jābūt segtai ar reālām vērtībām. Ja ir segums, tad labāk emitēt nekā aizņemties.

Lata iekšējā pirktspēja ir puse no konvertētā lata pirktspējas, vai ne? (Vai esmu sapratis pareizi?) Tad jau it kā segums būtu. Bez tam, ir arī citas vērtības - piemēram izglītība, piemēram ekonomiskā attīstība, kas kaut kā būtu jākopj, ja gribam saules mūžu Latvijai.

ja jau runa ir par attīstību, tad runa ir par īslaicīgiem paņēmieniem monetārās polītikas stūrēšanā. Tagadējā iekārta ir pamatota neoliberālajā ticībā, kādu desmit gados izsapņojusi Argentīna, ka pietiek ar ticību vien, lai bez jebkādas attīstības nonāktu Amerikā.

Un Juronkulis rakstīja šitā šiten te:

< Es nupat izrēķināju piena cenu, ko vakar nopirku -- tā ir apmēram $1.50 par litru, kamēr Latvijā mani radi pārdod savu pienu pārstrādes uzņēmumam par 10 santīmiem, un veikalā tas maksā ap 25 santīmi par litru. Liekas, ka tālāki komentāri būs lieki. >

Vai Juronkuļa radiem ir ļoti daudz naudas? Kā Jūs aprēķināt dzīves dārdzību, Juronkul? Visu atbilstoši paša maka biezumam?

Priekš manis jau arī dzīve Latvijā nemaz nav slikta, kad es tur ciemojos - pieniņu es varu dabūt tīri izdevīgi. Arī ar tramvaju es varu braukāt lētāk nekā Vašingtonā. Bet man taču ir ASV profesora alga. Es jau saprotu - ja Latvijas Banka neregulētu lata vērtību, tad Latvijas latviešiem būtu jāmaksā vismaz divreiz vairāk par pieniņu un par tramvaju, bet vai tas ir "dabīgi", ņemot vērā, ka Latvija tomēr nav vis bez nekādām vērtībām uz kurām pamatot savu ekonomisko attīstību? (To skaitā arī izglītībā pamatotās vērtības.)

< Argentīnas valdība tagad atzīstās, ka apmēram desmit gadus tā ir melojusi, iestāstot lētticīgiem investoriem, ka viens dolārs ir viens peso.>

Un cik ilgi Latvijas valdība turpinās stāstīt lētticīgiem investoriem, ka Latvijas nākotne balstās uz tās iedzīvotāju lētā talanta?

Jānis Jansons sniedza arī savu komentāru par Argentīnā notiekošo:

< . . . ar vainas apziņu masās tur ir pavāji. >

Es tikai gribēju teikt, ka acīmredzot tauta meklē vainu pati savā valdībā, nevis tālāk - Amerikā. Ar vārdu sakot, tauta saprot, ka pašu valdība ir tā vainīgā, ka tā stulbi sekojusi SVF priekšrakstiem. Tauta saprot, ka SVF ar varu nevienu nepiespiež.

< Starp citu, tas ir interesants demokrātijas aspekts: tauta skaidri paziņo, ka grib turpināt dzīvot pāri līdzekļiem. Ko darīt "demokrātiski ievēlētajiem"? >

Runāt skaidru valodu, nemānīt tautu, un darīt visu, lai attīstītu nacionālu, eksportspējīgu saimniecību.

< - un vai tā vairs ir demokrātija? >

Tā ir gan demokrātija.

Apakškomandants Juris

From: j_kaza@yahoo.com
Date: 1/14/02 4:19

Apakškomandants vaicāja:

< Kāpēc masīvu? >

Kāpēc masīvu? Ļoti vienkārši, lai būtu straujš un redzams efekts. Zviedrija 1982. gada nogāza kronu par 16 %. 1990.gada, kad kronu atkabināja no Eiropas monetārās sadarbības joslas (EMS laikam to sauca), kritiens arī bija divciparīgs, ja nemaldos. Un pēc tam abos gadījumos bija īslaicīgs eksporta bums, koksnei, celulozei, utt. Argentīna nogāza par 42 %. Tur drīz būs leiputrija, visa Ķīna rīs lamaburgerus.

Knibināšanās ar valūtām notiek jau šobrīd, bet knibināšanās -- bisķiņ pārdodam, mazliet pakoriģējam, utt. noved pie stabilitātes, kā to ir darījis Repše. Tas ir tas pats, ka mazliet virzīt stūri, lai, saskaroties ar ceļa nevienādībām, varētu nobraukt, gala efektā, taisni. Ja grib dramatiku, norauj rokas bremzi un apmet stūri apkārt, izdari 180 ar kūpošām riepām, tad saskries kaimiņi un garāmgājēji. Tiesa, tieši industrijai devalvācija kaitēs visvairāk jo:

1) būs dārgākas modernas, efektīvas ražošanas iekārtas un tehnoloģijas, kuras importē, neražo un droši vien nekad neražos Latvijā.

2) būs dārgāka degvielas (gāze, nafta, kurināmais, importa elektrība).

3) būs dārgākas izejvielas, tērauds, metāli, plastikāta sastāvķimikālijas, viss, izņemt koksne, salmi un sūna, kas Latvijā netrūkst. Arī metāllūzņu pieprasījums eksportam pieaugs, tie būs relatīvi lētāki un tos eksportējot varēs nopelnīt vairāk.

4) principā pat varētu sadārdzināties viss, ko pārdod par pasaules cenām, teiksim, koksne, kas maksā $ 100 par zināmu mērvienību kļūs dārgāks Latvijas pircējam un rentablāks pārdevējam. Un pārdevējs, visticamāk, nesamazinās Latvijas cenas. un arī ja to darīs, tad eksporta tirgus to vienkārši iepirks caur starpniekiem Latvijā un dalīs starpību uz pusēm. vienalga vinnējot.

Var jau visu to atbalstīt ar regulāciju, bet tad augs valsts birokrātu bari, augstas algas (inflācija būs lielāka, jāmaksā tā, lai cenu regulatorus nekukuļotu utt utt). Uzņēmumiem, lai virzītu savus darījumus caur jauniem regulēšanas slāņiem radīsies augošas transakciju izmaksas (tas, ko maksā čakarēties ar valsti). Tātad lats mīnus -15 % nozīmē degviela un iekārtas + 15 %, iekšzemes cenas nemainīgas (kamēr inflācija nesitīs cauru) vai vispārējām izmaksām + ? % lai saņemtu "vietēja uzņēmēja cenu/atbalstu".

Tā, lūk, tie prieki beigsies.

Ko saka tautas iznabagotāji ASV universitātēs?
Juris K

From: zagarins@stcc.mass.edu
Date: 1/14/02 5:20

Uz manu jautājumu - kāpēc Kažas kungaprāt Latvijas apstākļos "nav iespējams devalvēt latu citādi kā ar masīvu latu emisiju . . ." Kažas kungs atbildēja tā:

< Kāpēc masīvu? Ļoti vienkārši, lai būtu straujš un redzams efekts. / . . . / Ja grib dramatiku, norauj rokas bremzi un apmet stūri apkārt, izdari 180 ar kūpošām riepām, tad saskries kaimiņi un garāmgājēji. >

Khem khem. Mans iepriekšējais iebildums bija, ka *attīstība* Latvijas apstākļos ir vēlamāka par tādu "stabilitāti", kādu Repšes kungs un nu viņa māceklis Rimšēvica kungs un arīdzan pats Kažas kungs tā ieteic. Es neatceros, ka būtu ieteicis kaut kādu tādu "dramatiku" ar kūpošām riepām. Vienīgi - par to gan es esmu pārliecināts, ka pie saprātīgas valsts vadības valsts attīstība būtu krietni vien veselīgāka, nekā zem Jūsu apjūsmotā "stabilitātes" režīma.

Par Zviedriju man nav lielas jēgas, bet interesanti, ka īsi pirms tā laika, kad Zviedrijā notika divcīparīgā inflācija Amerika bija jau pārdzīvojusi savu divcīparīgo inflāciju - ja nemaldos. Un kas attiecas uz Argentīnu, tur katastrofa jau notika zem SVF vadlīnijām. Tagadējā devalvācija ir mēģinājums kaut ko glābt.

< Var jau visu to atbalstīt ar regulāciju, bet tad augs valsts birokrātu bari, augstas algas (inflācija būs lielāka, jāmaksā tā, lai cenu regulatorus nekukuļotu utt utt). >

Paskaidrojiet lūdzu, kā LB ir līdz šim paspējusi veikt savu "stabilitātes" regulāciju bez augošiem birokrātu bariem? Un vai Jūs domājat, ka Repšes kunga alga Latvijas Bankā ir bijusi pārāk augsta? Varbūt arī viņa polītikā stāšanās honorāru varētu attiecīgi pazemināt?

Apakškomandants Juris

From: pooh@parks.lv
Date: 1/15/02 1:57

Es tā padomāju, ka Repše arī ir no nekā nedarītāju partijas. Viņš gadiem ilgi ļāva Latvijas auto ripot pa lēzenu nogāzi nedaudz pieturot stūri, lai nodrošinātu stabilitāti. Viņš varēja, protams, pagriezt auto un neļaut tam ripot lejup, bet doties kalnup. Kas zin kā viss būtu noticis tad. Bet kamēr tas auto stabili ripoja pa nogāzi, strādīgie sliņķi un muļķi, saņemot arvien mazāku atalgojumu, pamazām nodzērās, vai pārvietojās miskašu pārraugu pozīcijās, bet rosīgie naudas taisītāji, mainīja likumus, rosījās, brīžam pucējot zobus, brīžam ceļot tiltus (kurus protams neuzcēla), vai rīkojot lielus svētkus un bakstot ūdensrozes kanālā. Tā nu, par cik bija nodrošināta stabilitāte, līdzekļu neko vairāk nekļuva, bet notika to pārdalīšana.

Nupat atbrauca pazīstams no Annasmuižas (atbēga). Ir tāds mazs miestiņš Alūksnes pusē. Nekas īpašs. Dažas fermas un piemājas saimniecības, kas uzturēja kādu simtu homo sapiens. Tagad viss apstājies. Tukšums un stabilitāte.

Kad barikāžu laikā kopā ar internacionālo brigādi stiepām sliedes tanku ežiem, gan necerējām uz tādu stabilitāti :o/

Un visa tā morāle: Mašīna kurai nedarbojas motors un kura ripo pa nogāzi, to nevajag stumt, nevajag bremzēt un griezt pret kalnu uz attīstību, jo bez motora tā nebrauks, nav jēgas tai likt bomi priekšā, lai apturētu. Tai vienkārši jāaizripo. Nav vērts arī skriet tai pakaļ un bubināt; re kā tā ripo, tā tak ripo lejup. Lai tak viņa ripo.

Jāpasēž, jaieklausās sirdsbalsī un jāļauj tapt jaunai mašīnai, kas jau arī top.

Protams liekas, ka tā nav īsti tāda kāda tai vajadzētu būt, bet tā jau būs cita mašīna :o)

Tas tā par mašīnām....

Pūks

From: leitis@mail.lv
Date: 1/15/02 3:41

Kas gan veicina lata stabilitāti?

I: Importa/eksporta attiecība ir izteikti negatīva. Tirdzniecības saldo nepārtraukti pasliktinās. Gada laikā LV mierīgi var noēst savus valūtas krājumus.

II: Kapitāla plūsmas.

a)Privatizācijas ieņēmumi. Noprivatizējot Latvijas gāzi par naudu, Latvijas bankai tiešām bija ļoti jāpiepūlas, lai kurss neaizietu griestos. Bet šis ir īstermiņa efekts, un faktiski izsmelts.

b) Tiešās investīcijas uzņēmumos. Lielākā daļa investīciju ir neražojošā sfērā. Faktiski tie ir mazi pumpīši ar kuriem lielās korporācijas nākotnē efektīvāk sūknēs naudu ārā no mūsu maciņiem.

c)Valsts ārējie aizņēmumi. Pēdējos gados dzīvojam budžeta deficīta apstākļos. Valsts aizņēmumu dēļ Latvijā ir sabojāta lata aizņēmu likme. Valsts sākusi aizņemties ārvalstīs. Tā kā budžeta izdevumi ir latos, nākas naudu konvertēt. Faktiski tā pati naudas drukāšana vien ir.

Šobrīd liekas negatīvo tirdzniecību atsver tikai valsts aizņēmumi. Tiešs Argentīnas variants. Ārējais parāds nepārtraukti pieaug. Investori arī nav muļķi un saprot ka risks palielinās -> % aug. Vairāk neviens pat SVF neko nedod. Valsts bankrotē.

Dīvaini lasīt J. Kažas komentārus. Zviedrijā tieši konservatīvie bija tie kas konsekventi pēla zociķus par tik īsredzīgu valsts politiku.

Devalvācija ir viena no alternatīvām. Diemžēl lai devalvācija varētu sekmīgi noritēt valsts masai vajag pietiekamu gravitāti. Piem EUR kurss samazinājās par >20% gada laikā. Eiropa ir pašpietiekama lai tas neko neietekmētu. Tā vietā lai teiksim Latvijas koku vērtība Eiropā atbilstoši sadārdzinātos, mēs bijām spiesti samazināt cenu un latos pēc LB kursa grāmatot par 20% mazāk nekā plānots. Starptautiskā tirdzniecībā 20% faktiski ir vairāk nekā pieļaujamā pelņas daļa.

Tas ko LB stāsta par valūtām Latvijas tirdzniecībā ir galīgas blēņas. Latvija tirgojas pārsvarā ar EUR zonas valstīm (arī Lietuva un Igaunija) pat valstīm kas nav iestājušās EUR zonā (UK, Zviedrija) valūtas kursi konverģē pēc EUR. Mēs nevaram ietekmēt šo zemju preču cenas, tālab nākas pielāgoties EUR kursam.

leitis

From: hbush@apollo.lv
Date: 1/15/02 7:29

Vinnijs Pūks rakstīja:

< Bet kamēr tas auto stabili ripoja pa nogāzi, strādīgie sliņķi un muļķi, saņemot arvien mazāku atalgojumu, pamazām nodzērās, vai pārvietojās miskašu pārraugu pozīcijās . . . >

Tad iznāk, ka Tavā izpratnē (1) kalna brīnišķīgā virsotne bija PSRS laiki, it īpaši laukos kolhozi, (2) ja sliņķiem un muļķiem par to pašu slinkošanu dotu aizvien lielāku atalgojumu, tad tie nenodzertos(??). Pirmais vienkārši ir ņirgāšanās, starp citu atbilst "stingrās līnijas" komunistu un nacbolu propagandai. Otrajam punktam nav nekāda pamata - nodzertos vēl ātrāk. Jau PSRS laikos ļoti daudzi bija nodzērušies, tikai toreiz mēlei mežģījoties lamāja padomju valsti un kompartiju, tāpat kā tagad mēlei mežģoties lamā mūsu valsts parlamentu un valdību.

< Tagad viss apstājies. Tukšums un stabilitāte. >

Klau, Vinni... es vēl saprastu, ja kādi aizdīķa sarkanie profesori izliktos par naivuļiem un šitā runātu, bet Tu tak laikam tomēr esi šejienietis. Viens skaidrs jautājums: no kurienes nāca barība lopiņiem piemājas saimniecībās? Tiem, kuri nezina vai izliekas, ka nezina, varu atgādināt: vai nu nozagta no lielfermām, vai maizes klaipiņi no tuvējā veikala. Mazu daļu no nepieciešamā varēja, lielas veiksmes gadījumā, nopirkt kā kādu "kombikormu" veikalā vai dabūt no kolhoza. Visos gadījumos cenai nebija nekāda sakara ar ekonomiku. No piemājas zemes desmitdaļām hektāru nekādu saimniecību godīgā veidā uzturēt vispār nebija iespējams, ja nu vienīgi varbūt kādu trusi vai dažas vistas. Bet paskaties, kas par lauksaimniecības ražošanas procentiem nāca piemājas saimniecībās! Palasi perestroikas laiku avīzes (piem. krievu "Literaturnaja Gazeta"), kad tie agrāk slepenie skaitļi sāka nākt atklātībā. Skaidrs, ka izlienot laukā no komunistu sabūvētās greizās aizspogulijas atkal īstajā pasaulē un reālā ekonomikā, tāda pseidoekonomika apstājās.

Kaut kā sen neesmu lasījis eksaltētus brēcienus presē par to, cik slikti ir izbarot maizi lopiņiem. Normālā ekonomikā neviens normāls cilvēks skaidrā prātā to nedara. Pat bez milzīgā propagandas aparāta apdullinošās brēkšanas, kura visos padomju laikos tā arī nespēja atradināt lauciniekus no maizes došanas lopiņiem. Cenas viņus no tā atradināja, nolika šo lietu pareizā stāvoklī. Nekad agrāk nav bijusi tik mīksta, garšīga, cilvēkiem domāta maizīte veikalos, un nekad agrāk nav bijusi tāda maizes šķirņu izvēle. Maize ir varbūt labākais piemērs, cik daudz deva atteikšanās no agrākā faktiskā valsts monopola un no augšas noteiktajām direktīvajām cenām uz maizi.

Harijs

From: ervinsk@latnet.lv
Date: 1/15/02 7:46

Kādā forumā uzdūros sekojošai replikai:

http://www.chas-daily.com/win/forum/read.php?f=5&i=31622&t=31622

"Šodien pastkastītē atradu kādas jaunas avīzes ("Nākotnes Vārdā") numuru. Izskatās, ka to izdod kāda jauniešu kompānija. Galvenais redaktors - Rihards Gulbis, drukāta Talsu tipogrāfijā, metiens 5000 eks.

Stagnāti

Nedaudz gribu atgādināt tiem, kas jau sāk piemirst, un tiem, kas vēl tad nebija dzimuši, par briesmīgajiem sešdesmitajiem un septiņdesmitajiem gadiem. Dzīve bija drausmīgi smaga! Veikalos daudz kā trūka. Cilvēki kā burunduki visu no veikala vilka uz saviem ledusskapjiem. Maize bija tik dārga, ka ar to baroja lopus un izmeta kukuļiem, nevis šķēlēm, atkritumu urnās, turpat dažkārt nonāca arī desu lunķi.

Tā bija nenormāla valsts. Par trim kapeikām varēja braukt cauri visai pilsētai ar tramvaju, par četrām kapeikām - ar trolejbusu, bet par piecām kapeikām - ar autobusu. Bet kas notika ražošanā! - ar arodbiedrības ceļazīmi braukāja pa visu Padomju zemi. Sievietes piespieda iziet profilaktiskās apskatēs ar varu. Par bērniem vienkārši ņirgājās - tos bez maksas salika silītēs un bērnudārzos. Bija izdomāti dažādi spīdzināšanas varianti - bērnu radošie nami, pionieru pilis un vasaras nometnes, kur tos nodarbināja muzikālos, sporta un citos pulciņos, lai neatliktu laika līmes ostīšanai, alus un degvīna dzeršanai, narkotiku lietošanai, prostitūcijai un ubagošanai. Vienkārši sadisms.

Bet kādas mocības sākās pēc skolas beigšanas! Jāmācās bija par velti augstskolās, dažādās profesionāli tehniskās, kara un citās mācību iestādēs. ledomājieties tikai, ar mūsu naudiņu viņiem to visu apmaksāja!

Visīstākā ņirgāšanās bija maksa par dzīvokli - veselas 13 kapeikas! Visus piespieda dzīvot dzīvokļos un neļāva mitināties siltummezglos, tuneļos, pagrabos.

Pilnīgs brīvības ierobežojums.

Patiešām nenormāla valsts. ledomājieties, kāda bija pārdrošība, ņemt un uzlaist kosmosā cilvēku ar mūsu stagnātu raķetēm.

Bet kas darījās rūpniecībā? Šie nenormālie stagnāti (tikai 5% no zemeslodes iedzīvotājiem) ņēma un sagādāja 20-40% pasaules zelta, čuguna, naftas, gāzes, platina utt.

Ja rēķina pasaules cenās, tad šie sliņķi saražoja produkciju, ko nebija spējīga neviena cita valsts pasaulē. Tīrie nekauņas.

Kas darījās ar zivīm? Ar varu piespieda ēst, izdomāja pat speciālas "zivju" dienas un, iedomājieties, par kādām tur 20 kapeikām. Tā nolādētā menca par 40 kapeikām kilogramā vairs nelīda rīklē nevienam. Vai tad to nenormālo dzīvi var bez šausmām atcerēties? Nē. Šodienas iešanu uz tirgu var pielīdzināt gājienam uz muzeju. Kāda pārpilnība!

Pēteris Kalndruva

---------------------------

Citāta beigas

Nu ko, acīmredzot, šogad līdzīgi sacerējumi parādīsies aizvien biežāk.

ervinsk

From: zagarins@stcc.mass.edu
Date: 1/15/02 8:08

Leitis rakstīja, starp citu, tā:

< Dīvaini lasīt J. Kažas komentārus. Zviedrijā tieši konservatīvie bija tie kas konsekventi pēla Sociķus par tik īsredzīgu valsts politiku. >

Saprotieties - augsti godājamais Kažas kungs taču ir viens no tiem sarkanajiem ārletiņiem par kuriem Harijs pastāvīgi čortojas.

Apakškomandants Juris

From: baltais@zvirbulis.org
Date: 1/15/02 8:46

Harijs rakstīja:

< Tad iznāk, ka Tavā izpratnē (1) kalna brīnišķīgā virsotne bija PSRS laiki, it īpaši laukos kolhozi. . . >

Kalna virsotni parasti sasniedz narkomāni, lai tūliņ arī noveltos un dabūtu galu. Ceļam par kuru runāju virsotni šaizemē nevar sasniegt (Dod Dieviņi kalnā kāpt/ nav runa par uzkāpšanu).

Ja cilvēkiem kļūst labāk, vairāk vai mazāk, tātad notiek kāpšana kalnā, ja ne - lejā. Tas, ka uz tā rēķina, ka vairumam kļūst sliktāk savāc materiālas vērtības neliela daļa saulvežu, nebūt nenozīmē, ka arī viņiem kļūst labāk.

< (2) ja sliņķiem un muļķiem par to pašu slinkošanu dotu aizvien lielāku atalgojumu, tad tie nenodzertos(??). >

Nezinu gan, bet govis bija izslauktas un siens novākts. Tagad tur aug Latvijas kokvilna.

< Jau PSRS laikos ļoti daudzi bija nodzērušies, tikai toreiz mēlei mežģījoties lamajā padomju valsti un kompartiju, tāpat kā tagad mēlei mežījoties lamā mūsu valsts parlamentu un valdību.>

Toreiz bija stagnācija un "mašīna" stāvēja uz vietas, vai brauca kā pa celmiem. Bet tagad stabili lejup.

< Klau, Vinni... es vēl saprastu, ja kādi aizdīķa sarkanie profesori izliktos par naivuļiem un šitā runātu, bet Tu tak laikam tomēr esi šejienietis. Viens skaidrs jautājums: no kurienes nāca barība lopiņiem piemājas saimniecības? >

Mjā. Nu - es gan ne ilgi, bet tomēr esmu laukos dzīvojis. Savas gotiņas baroja ar sienu un kombikormu, kuru saņēma par nodoto pienu. Turēja pāris cūciņas, kuras baroja pamatā ar pašu iedalītā lauciņā stādītajiem kartupeļiem un bietēm. Pašu saražotā pietika, lai nodrošinātu sevi ar pārtiku, bet naudu saņēma par darbu fermā. Par zagšanu, jāsaka tā. Bija tāda lieta. Bet grūti to arī nosaukt par zagšanu, jo tā bija savdabīga atlīdzība par to virsnormas darbu, kuru kolhozs nespēja apmaksāt. Tā nu cilvēki dzīvoja - audzēja cūkas un slauca pienu. Bet te parādījās reālā ekonomika un šī darbība apstājās. Kolhozus likvidēja, tehniku un visu kas nu bija izsaimniekoja. Piena cenas un arī pārējo lauksaimniecības produktu cenas nokrita tiktāl, pateicoties saulvežu nevēlēšanai aizsargāt savu tirgu, ka ražot neko vairs nebija izdevīgi, jo par šo naudu iegādāt darbarīkus nebija iespējams. Vēl jau nav pilnīgi iznīdēta lauksaimniecība. Tie kuri izturēja pirmo triecienu vēl veģetē. Ir gan arī tādi, kuri pamanījušies audzēt štrausus un dzērvenes, kurām atraduši noietu, bet.... pamatā cilvēki nodzeras un nīkuļo. Tamdēļ neredzu kvalitatīvi, no cilvēku sociālās aizsargātības viedokļa, ko devusi reālā ekonomika pretēji tā sauktai agrākai pseidoekonomikai, kura spēja pastāvēt 50 gadus.

Āa... par maizes izbarošanu lopiņiem. Maizei jāmaksā tikpat cik graudiem. Tā vismaz bija Latvijas laikā un arī Padomijā bet tagad tas tā nav. Tas, ka nebija normāli sakārtota kombinētās barības ražotne, bet bija pārmērīga maizes ražošana, tā bija sociālistiskās plānošanas kaite, jo plānotājiem bieži vien nebija zināšanas par īstām norisēm. Bet latvietis vienmēr mācējis pielāgoties.

< Kaut kā sen neesmu lasījis eksaltētus brēcienus presē par to, cik slikti ir izbarot maizi lopiņiem. >

Maizes ražotne tagad ir izdevīga, jo graudu cenas ir ārkārtīgi pamazinātas. Kvalitāte. Tā ir kā Eiropā. Tādu karašu kāda bija agrāk, laikam jau man nenāksies vairs ēst. Ķīmiskās piedevas bez šaubām ir jauka lieta bet...:o)

Pūks

From: hbush@apollo.lv
Date: 1/15/02 9:21

Baltais zvirbulis rakstīja:

< Kalna virsotni parasti sasniedz narkomāni, lai tūliņ arī noveltos un dabūtu galu. Ceļam par kuru runāju virsotni šaizemē nevar sasniegt (Dod Dieviņi kalnā kāpt/ nav runa par uzkāpšanu). >

Ja no kaut kurienes "brauc lejā", tad taču iznāk, ka agrāk ir būts augstāk(?)

< Toreiz bija stagnācija un "mašīna" stāvēja uz vietas, vai brauca kā pa celmiem. >

Toreizējā "mašīna" brauca visu laiku uz leju, piemēram salīdzinot relatīvi pārticīgos Hruščova laikus ar Brežņeva laiku beigām, kad pārtikas veikalos bija vistiešākajā nozīmē tikai tukši plaukti un pat elektriskās spuldzītes varēja dabūt dažus gabalus gadā uz taloniem. Mana sieva glabā žūksni to laiku talonu, kurus tā arī neizdevās "atprečot". Ir derīgi tādas lietas laiku pa laikam atcerēties un pārdomāt, citādi aizmirstās. Cilvēku atmiņa ir interesanta sistēma, sliktās lietas dažkārt aizmirstās daudz ātrāk nekā labās, un nu jau padomju laiki daudziem apziņā sāk iegūt tādu pašu "zaudētās brīnumzemes" oreolu, kā savulaik padomju laikos Ulmaņa laiki. Iespējams, ka vismaz jaunos politiķus vajadzētu vest ekskursijās vai "pāraudzināšanas kursos" piemēram uz Ziemeļkorejas laukiem, lai sāk apjēgt dzīvi komunistiskajā sistēmā. Bet ar īslaicīgām ekskursijām tur laikam neko daudz nebūtu līdzēts, galu galā arī PSRS prata rādīt par sevi itin košu iespaidu ārzemju tūristu acīs.

< Tādu karašu kāda bija agrāk, laikam jau man nenāksies vairs ēst. >

Hmmm. Pusceptu, negaršīgu, vidū jēlu, ēdāja kuņģi dedzinošu "ķieģelīti" ar nenosakāmu taukvielu piegaršu... Nē nē, paldies, es arī ceru, ka tādu vairs ēst nenāksies. Visu citu un daudz vairāk var dabūt arī tagad, tajā skaitā arī maizi bez "ķīmiskajām piedevām" (starp citu, sāls gan arī ir ķīmiska piedeva, vai ne?)

Harijs

From: leitis@mail.lv
Date: 1/15/02 9:39

Nebēdā Harij, tomēr priecē ka pēc gadiem divdesmit varēsim atcerēties plaukstošās demokrātijas panākumus neatkarīgajā Latvijā.

Prozit, leitis@mail.lv

From: hbush@apollo.lv
Date: 1/15/02 10:14

leitis@mail.lv rakstīja:

< Tomēr priecē ka pēc gadiem divdesmit varēsim atcerēties plaukstošās demokrātijas panākumus neatkarīgajā Latvijā. >

Tieši tā arī būs. Vai esi pamanījis, ka barikāžu aizstāvju jau tagad kļuvis stipri vairāk? ;))) Starp citu, tas savā ziņa ir labs rādītājs, cilvēki vairs nebaidās no tūlītējas veco laiku atgriešanās (atšķirībā no pirmajiem gadiem). Grūtā pārejas perioda izcili sekmīgās tautsaimniecības svarīgākie organizatori arī parādīsies bariem, lai tik paiet vēl kādi gadiņi.

Harijs

From: baltais@zvirbulis.org
Date: 1/15/02 11:32

Harijs rakstīja:

< Ja no kaut kurienes "brauc lejā", tad taču iznāk, ka agrāk ir būts augstāk(?) >

Jā, domāju, ka ja cilvēkiem bija stabila iztikšana vismaz fizeoloģiskā līmenī un tagad vairs nav, tad var teikt, ka agrākais dzīves līmenis šiem ļautiņiem bija augstāks. Bet tagad protams ir brīvība un neatkarība. Nezinu, kāpēc tie abi kautkā nav savienojami, vismaz pie mums Latvijā (Es protams nerunāju par tiem procentiem, kuru tagad dēvē par eliti, kas dzīvo komunismā).

< Mana sieva glabā žūksni to laiku talonu, kurus tā arī neizdevās "atprečot". Ir derīgi tādas lietas laiku pa laikam atcerēties un pārdomāt, citādi aizmirstas. >

Nezinu kāpēc bija tāda jezga ar tiem taloniem un deficītu. Jo gala iznākumā viss visiem no tā, kas pieejams Padomijā, tāpat bija, tikai pēc šķēršļu pārvarēšanas. Ar tiem taloniem sapirktais veļas pulveris beidzās tikai nesen. Tagad veikali lielai daļai pilsoņu ir kā muzeji, kur apskatīties, kas tad tik nav nopērkams... ja ir normāli apmaksāts darbs.

< Hmmm. Pusceptu, negaršīgu, vidū jēlu, ēdāja kuņģi dedzinošu "ķieģelīti" ar nenosakāmu taukvielu piegaršu... Nē nē, paldies, es arī ceru, ka tādu vairs ēst nenāksies. >

Mēdz jau arī tagad draņķīgi produkti būt. Tāpat maize ar jocīgiem iecepumiem. Bet ķīmiskās piedevas, es domāju visādus bagātinātājus, krāsotājus, aromatizātorus.

Pūks

From: ugis.berzins@swipnet.se
Date: 1/15/02 12:52

Juris Kaža rakstīja:

< Zviedrija 1982. gada nogāza kronu par 16 %.1990.gada, kad kronu atkabināja no Eiropas monetārās sadarbības joslas (EMS laikam to sauca), kritiens arī bija divciparīgs, ja nemaldos. Un pēc tam . . . bija īslaicīgs eksporta bums, koksnei, celulozei, utt. >

Juri, Juri, 80-os gados Zviedrijas valdība, kopā ar arodbiedrībām un darba devēju organizāciju vienojās par devalvēšanu - lai Zviedrijas uzņēmēji varētu palielināt eksportu un "iekarot" jaunus tirgus - ....... Problēma bija tikai tā, ka uzņēmumu īpašnieki - ārzemnieki un daļēji arī paši zviedri, iespēju neizmantoja ...... mīļāka bija lielāka peļņa!

Kronu sāka atkabināt tikai 1989. gadā un bija izvesta 1992. gadā, kad pieņēma aizliegumu "piesiet" Kronu no jauna - izņemot kara gadījumā!

< Knibināšanās ar valūtām notiek jau šobrīd, bet knibināšanās -- bisķiņ pārdodam, mazliet pakoriģējam, utt. noved pie stabilitātes, kā to ir darījis Repše. Tas ir tas pats, kā mazliet virzīt stūri, lai, saskaroties ar ceļa nevienādībām, varētu nobraukt, gala efektā, taisni. >

Latvijas bankas darbību nevari raksturot kā stūres virzīšanu, pareizāk būtu raksturot kā zirga vilktu vezumu kas palaists uz motorceļa, kungs ratos jūtās droši, jo neapzinās cik bīstamā vidē iekļuvis ...

LR valūtas stabilitāte līdz šim ir bijis tikai pašmērķis - ceļš uz nākamo tautas ekonomisko piekrāpšanu (apzagšanu)! LR un Latvijas iedzīvotājiem Repšes politika ir tikai devusi: preču, produktu cenas labi augstākas par ES caurmēru, algas daudz zemākas par ES caurmēru, pensijas vairumā zem iztikas minimuma, valsts negribu aktīvi piedalīties valsts ekonomikas veidošanā (ar saskaņotu nodokļu politiku dažādās plāksnēs)

< 1) būs dārgākas modernas, efektīvas ražošanas iekārtas un tehnoloģijas, kuras importē, neražo un droši vien nekad neražos Latvijā >

Uzskaiti lūdzu mazākais 5 (piecas) Tevis slavinātās modernās, efektīvās ražošanas iekārtas kur investīcijas pārsniedz vienu miljonu Latu un mazākais trīs tehnoloģijas investīcijas kur investīcijas būtu mazākais 100 000 Latu!

< 2) būs dārgākas degvielas (gāze, nafta, kurināmais, importa elektrība) >

Cik zinu, tad arī LR degvielas cenas puse ir nodokļi ....

< 3) būs dārgākas izejvielas, tērauds, metāli, plastikāta sastāvķimikālijas, viss, izņemot koksne, salmi un sūna, vijā netrūkst. Arī metāllūžņu pieprasījums eksportam pieaugs, tie būs relatīvi lētāki un tos eksportējot varēs nopelnīt vairāk.>

Kur tad ir tās lielās rūpnīcas kam vajadzīgas minētās izejvielas un kas ir tik svarīgas Latvijas eksportam?

Ir jau ērti vienreiz atsaukties uz iespējamiem principiem un citreiz, kad izdevīgāk, uz brīvā tirgus ekonomiku!

< Var jau visu to atbalstīt ar regulāciju, bet tad augs valsts birokrātu bari, augstas algas (inflācija būs lielāka, jāmaksā tā, lai cenu regulatorus nekukuļotu utt utt). / . . . / Tā, lūk, tie prieki beigsies. >

Juri, pats ļoti labi zini, ka TIKAI ar valūtas politiku nevar izveidot ekonomiski stipru valsti - valdībai - ministrijām ir arī jādara sava daļa .........

Mēs latvieši patiešām esam viena fantāstiska tauta!

Uģis G. Bērziņš, ar skatu uz ostu.