Re: Privatizācija pabeigta!

From: janis1207@yahoo.com
Date: 1/16/02 4:30

Skatos vakar "Panorāmu" un redzu, ka kā liela demokrātijas un pretkorupcijas uzvara tiek pasniegta likumprojekta par nulles deklarācijām izkustēšanās no sastinguma.

Secinājums: pamatvilcienos privatizācija ir pabeigta - viss, ko bija vērts pievākt ir pievākts; tagad var spēlēt demokrātiju un mēģināt nepieļaut jaunu īpašuma pārdalīšanu.

Atzīšos, šajā savā domā neesmu oriģināls, to jau pirms gada vai diviem DB rakstīja (apmēram tā: no nulles deklarācijām jēga būtu bijusi 1991. gadā, tagad tā ir tikai status quo fiksēšana), tomēr fanfaru pūšana šajā sakarā nokaitināja.

Jānis Jansons

From: kalvins@osi.lv
Date: 1/16/02 6:40

Sveiki! Fanfarām nav vietas. Tomēr var gadīties, ka tam ir nozīme nākamajās vēlēšanās, ja tauta ieraudzīs cik kurš sazadzies.

Domāju, ka tas tiks rūpīgi slēpts.

Ivars

From: janis1207@yahoo.com
Date: 1/16/02 10:39

Kur lai tauta to ieraudzītu? Deklarācijas nebūs publiski pieejamas. Turklāt likumā pilnīgi noteikti būs iestrādāti caurumi (ārzonas, pēkšņi bagāti kļuvuši vientuļie pensionāri u.c.) - tā, katram gadījumam ;-)

JJanis

From: hbush@apollo.lv
Date: 1/16/02 4:05

Ar noslēpumu glabāšanu Latvijā ir pavisam bēdīgi, atskaitot ļoti nedaudzas organizācijas. Ir neskaitāmi piemēri, kā pat slepeni Ministru Kabineta dokumenti, kuriem tiek klāt tikai daži cilvēki, tik un tā nonāk neparedzētās rokās. Ko nu vēl par kaut kādiem anketu datiem, kurus tik viegli var apkopot datorfailos un ierakstīt dažos CD. Diemžēl ir pilnīgi reālas aizdomas, ka jaunās deklarācijas priekš noziedzīgās pasaules "izgaismos" ģimenēs glabājamās gleznas, retās grāmatas, vērtīgus vēsturiskus priekšmetus u.c. - visu, kas vēl ir saglabāts varbūt pat saimniekiem tuvu nabadzībai nonākot, jo vienkārši nav gribējuši no šīm lietām šķirties.. Tagad tas viss būs jādeklarē un nonāks "katalogā", kur faktiski būs skaidri norādīts, kur gangsteriem jāiet pēc mantas pakaļ, kam jāliek karsts gludeklis uz vēdera un cik lielu summu ir cerības izspiest. Man nav ne mazākās ticības tam, ka šie dati paliks noslēpums. Nav vairumā mūsu valsts iestāžu ne atbilstošu speciālistu, ne noslēpumu glabāšanas tradīciju un kultūras, nedz - pats galvenais - jebkādas intereses patiešām saglabāt datus slepenus, jo pašus taču noplūdes neskars. Raksturīgs piemērs: neskatoties uz visiem daiļajiem likumiem par personas datu aizsardzību, - vai tad Jūs domājat ka kādā mazpilsētiņā visi nezina, kurš ar ko slimo, kam maksā alimentus un kuram cik zemes pieder? ;-) Zina, jo tie kuri pie šīm ziņām tiek klāt pļāpā pa labi un pa kreisi. Jo NEKAS PAR TO NEDRAUD taču!

< Turklāt likumā pilnīgi noteikti būs iestrādāti caurumi (ārzonas, pēkšņi bagāti kļuvuši vientuļie pensionāri >u.c.) - tā, katram gadījumam ;-) >

Tas gan. Patiesi bagāti cilvēki necietīs, tur man jāpiekrīt. Viņus jau arī sargā īsti apsardzes speciālisti, nevis mūsu brašā karogvērotāju policija. Bet tam vidusslāņa apakšgalam, kuram saglabājies kaut kas vērtīgs no agrākiem laikiem un jāpaļaujas tikai uz valsts policijas aizsardzību - tam pēc jaunajām deklarācijām kļūs pavisam slikti. Ne jau velti noziedznieku vidē tik augsti kotējoties precīza "navodka" (norāde), kas kur ir atrodams un cik maksā. Tagad šīs ziņas savāks un apkopos valsts par mūsu pašu naudu.

Jautājums, kuru var uzstādīt "uz aizbēršanu" jebkuram no jaunā likuma autoriem un entuziastiem: kāds sods piemeklēs cilvēku, kura vainas dēļ savāktie dati nonāktu noziedznieku rokās? Uzdodiet paši šo jautājumu un varēsiet pabrīnīties par atbildi - kas draud cilvēkam, kura vainas dēļ daudziem citiem cilvēkiem vārda tiešā nozīmē var draudēt aplaupīšana, veselības vai pat dzīvības zaudēšana. Īsāk sakot, šo valsti tas neinteresē un nesatrauc. Par pieņemamo likumu sekām te nav pieņemts domāt tālāk kā līdz parītdienai, un tad arī reti.

Protams, ka vienmēr viss augstāk teiktais ir tikai un vienīgi mans privātais viedoklis, ko rakstu ārpus darba laika uz privāta kompja.

Harijs

From: alnis@lis.lv
Date: 1/17/02 3:37

Harijs:

< Jo NEKAS PAR TO NEDRAUD taču! >

Turpretim tur, kur iet vaļā finansu mahinācijas- viss ir tik stingrs valsts noslēpums, kā piemēram par to Ziļeva bērnu namu lietu. Pat tur žurnālistus nelaida klausīties apspriedi.

Alnis.

From: kalvins@osi.lv
Date: 1/17/02 4:15

Ar tiem bērnu namiem tā lieta ir pilnīgi skaidra - tos jāslēdz, jo likumdevēji pamanījušies pieņemt likumus, kas neparedz šādas institūcijas esamību valstī. Tāpēc tiem nevar piemērot nevienu no nodokļu iekasēšanas principiem un tāpēc ierēdņiem ir vieglāk šādus bērnu namus likvidēt nekā izmainīt likumus. Tāds norādījums esot dots visām pašvaldībām - darīt ko var, lai tos likvidētu (tā ziņo LNT). Analogā situācijā laikam ir nonākuši arī zinātniski pētnieciskie institūti, kas nav inkorporēti augstskolās. Deputāti un ierēdņi ir "aizmirsuši" ka valstī vēl pastāv zinātne un to eksistenci nav paredzējuši jaunajā komerclikumā. Var sagaidīt, ka mūs ar varu pievienos kādai mācību iestādei vai likvidēs...

Ivars

From: Gints.Kirsteins@lattelekom.lv
Date: 1/17/02 4:57

Manuprāt tas būtu pilnīgi normāli, ja visi šādi institūti piederētu vai nu augstskolām, vai firmām, neredzu nekādu vajadzību, lai valsts finansētu standalone institūtus.

G inc.

From: kalvins@osi.lv
Date: 1/17/02 5:30

Sveiki! Manuprāt tas būtu pilnīgi nenormāli, jo jau šodien ir šāda aina:]

Source: R.Kilis & M.Kazaks (1999), Education and Economic Competitiveness in Latvia, SSE Riga.

Latvijā procentuāli visvairāk zinātnieku (51%) nodarbojas ar universitāšu zinātni (pat ne basic, bet gan systematic) un vismazāk - ar jaunu tehnoloģiju izstrādi ( tikai 9%). ASV ir taisni otrādi : 14% nodarbojas ar zinātni universitātēs, bet 65% strādā pie jaunām tehnoloģijām. Tāpēc ASV ir priekšā visiem, jo tikai jaunās tehnoloģijas gala rezultātā nopelna naudu. Pateicoties Tev līdzīgi domājošiem politiķiem, kas neko negrib dzirdēt par naudas pelnīšanu, bet tikai par to - kā nopelnīto naudu iepludināt savās kabatās, Latvijā tehnoloģiju radīšanas sistēma ir sekmīgi sagrauta.

Bet vēlreiz par Tavu aplamo tēzi, ka valsts finansē pētnieciskos institūtus, kas nav universitātēs. Lai runā skaitļi: 2000. gadā valsts budžets Latvijas Organiskās sintēzes institūtam iedeva 350190 Ls.- jeb 37% no mūsu budžeta. 593386 Ls.- (63%) nopelnījām paši ar jaunajām tehnoloģijām. 717 116 (76%) no šī naudas tika iztērēts algām + sociālais nodoklis. Tātad nodokļos institūts no algām vien samaksāja 389860 Ls.- Tātad - nevis valsts nofinansēja OSI, bet gan mēs piemaksājām valstij no algām vien 39670 latu, lai varētu turpināt darbu - nodrošināt vairāk nekā 300 darba vietu, par velti izglītotu studentus un par velti sniegtu lielo spektrālinstrumentu servisu visai Latvijas augstskolu ķīmijas zinātnei, bez kā neviens! ķīmiķis vairs nestrādātu organiskajā ķīmijā nevienā universitātē. Papildus vēl - lai nopirktu un uzdāvinātu valstij zinātniskos žurnālus ķīmijā, citādi to Latvijā nebūtu vispār. Un vēl - lai maksātu studentiem par to, ka viņi nāk pie mums mācīties strādāt ar modernu aparatūru, kura nav pirkta par valsts naudu, bet pašu nopelnīta. Pērn vien mēs šim nolūkam - instrumentu iegādei - iztērējām vairāk kā 400000$ un tā visa bija pašu ar jaunajām tehnoloģijām nopelnīta nauda. Vai nav absurds, ka mēs esam ES atzīts centrs, kur doktorantiem un doktoriem mācīties medicīnisko ķīmiju (training centre of EU), bet paša likumdevējs ar likumu mums ir aizliedzis apmācīt studentus un doktorandus? Protams, ka jebkura universitāte mūs ar lielāko prieku "apēstu", lai mēs vergotu tiem, kas savas zinātniskās intereses apmierina uz valsts rēķina un Tu to arī gribētu. Bet tad pēc dažiem gadiem arī ķīmijas zinātne valstī pārstātu eksistēt, jo pēdējie censoņi būtu jau emigrējuši. Un tai visai drīz sekot Farmācijas rūpniecības bankrots, aiznesot sev līdzi tam piekrītošo nacionālā kopprodukta daļu. 25% no sava potenciāla OSI jau pazaudēja, kad sākās " integrācija" ar universitātēm. Tie tagad strādā ASV, Japāna, VFR, Francijā, Zviedrijā, Anglija u.t.t. Par labu šīm valstīm un par kaunu mūsu "politiķiem".

Noskaities Ivars.

From: janis1207@yahoo.com
Date: 1/17/02 6:11

Par institūtiem tas ir tāds viltīgs jautājums ;-)

OSI te nepavisam nav tipisks piemērs, drīzāk gan izņēmums. Ja vēlamies redzēt "parastu" institūtu, varam aizstaigāt līdz dažiem (vārdā nesauksim ;-) ) institūtiem turpat blakus.

Uz papīra grantu pieprasījumu iesniegšanas laikā redzēsim, ka tur joprojām tiek vareni strādāts, pētīts... Paši zinām, kā ir patiesībā.

Par tiem doktorandiem gan tas ir absurds.

Bet vai tad Latvijas Akadēmiskās universitātes ideja ir pilnīgi mirusi?

Jjanis

From: kalvins@osi.lv
Date: 1/17/02 7:21

Jānis Jansons:

<OSI te nepavisam nav tipisks piemērs, drīzāk gan izņēmums.>

Bez OSI, kā valsts pētnieciskais institūts, kas nav iekļauts universitātē te ir palicis tikai Koksnes ķīmijas institūts un tas pats lielākā mērā finansējas no ES naudas, bet ne no Latvijas. Pārējie, tie nīkuļojošie, jau ir tie, kas jau ir iekļauti universitātēs. Tie tad barojas no Latvijas naudas...

Ivars

From: Gints.Kirsteins@lattelekom.lv
Date: 1/17/02 6:39

1. Ja OSI labi iet, tad kāpēc jums vajadzīga valsts, taisiet normālu firmu un strādājiet, valsts šajā gadījumā var būt tikai bremzējošs faktors.

2. Ja kādai universitātei ir pētniecības institūts, tad ir ļoti labi, jo studentiem ir kur reāli darboties, parasti šādi institūti peļņu nenes, taču labumu gūst universitāte, valsts utt.. (Studentiem par mācībām protams jāmaksā, un tad var uzturēt arī institūtus)

3. Finansēt no valsts standalone institūtu, lai tur strādājošie ar nesakarīgu mārketingu (tāds pašlaik ir OSI), pelnītu vai arī nepelnītu, vai arī saņemtu no valsts naudu, bet nopelnīto uzskatītu par savu un tad sadalītu dažādām SIA nav nekāda jēga un nav valsts uzdevums.

4. Zinātne ir jāatbalsta, un to vislabāk darīt caur universitātēm.

G inc.

From: kalvins@osi.lv
Date: 1/17/02 7:29

Te ir darīšana ar kurlumu. Ja Latvijai nav vajadzīgas jaunas tehnoloģijas, tad tiešām nav jāatbalsta tie institūti, kuri ar to nodarbojas.

Otrkārt - lai privatizēt zinātnisko institūtu, atbilstoši likumam jāsaņem Ministru kabineta atļauja. Pelnošam institūtam to neredzēt kā savu ausu. Un kur lai zinātnieki ņem naudu, lai to noprivatizētu? Lai nozog, kā vairums deputātu to dara?

ASV, Japāna, VFR, Taivāna atšķiras no Latvijas ar to, ka valsts tur finansē milzīgus pētnieciskos institūtus, kas nav universitātes sistēmā tieši tāpēc, lai tie radītu jaunas tehnoloģijas. Taivānā pērn vien tam izdalīja vairāk kā 13 miljardus dolāru. Un tās ir tās valstis, kam tāpēc ir arī jaunākās tehnoloģijas un pasaules tirgi, bet Latvijai nav un nebūs, ja tā turpinās.

Un uz ko balstīti Tavi argumenti, ka zinātni vislabāk finansēt caur universitātēm? Tad kāpēc vairums pasaules valstu to nedara, ja tas ir visefektīvāk un vislabāk? Tāpēc ka viņi to lietu tik labi nepārzina kā Tu?

Ivars

From: Gints.Kirsteins@lattelekom.lv
Date: 1/17/02 9:31

Pastāstiet, kāpēc atsevišķs institūts ir labāks, kā pie universitātes esošs. ASV un Vācijā tas ir vēsturiski izveidojies, bet es nedomāju, ka Latvijā, valsts būtu labs pasūtītājs. Un pasaulē ir arī vietas, kur nav šāds modelis. Institūti pie universitātēm arī mēdz šo to izgudrot, tā ka nav nekur teikts, ka tieši tāpēc šīs valstis ir elitē. Tātad pastāstiet plusus un mīnusus.

G inc.

From: pooh@parks.lv
Date: 1/17/02 10:22

Domāju, ka zinātne ir Latvijas *derīgais izraktenis*. Tas ir tas ko varam piedāvāt uz āru un tātad manuprāt, tā viennozīmīgi ir no valsts strikti atbalstāma. Bet šai sistēmai vairāk rūp iekļaušanās dažādās struktūrās, bez kurām varētu iztikt. Jau tagad šī iekļaušanas prasa ik gadus kādus 3 miljonus nodokļu maksātāju naudiņas. Kuru varētu izmantot arī racionālāk.

Gints Kirsteins :

< Pastāstiet, kāpēc atsevišķs institūts ir labāks, kā pie universitātes esošs. ASV un Vācijā tas ir vēsturiski izveidojies, bet es nedomāju, ka Latvijā, valsts būtu labs pasūtītājs. >

Jā tam nu gan arī es piekrītu. Bet tas nenozīmē, ka laba valsts nevar būt labs pasūtītājs:o)

Pūks

From: kalvins@osi.lv
Date: 1/17/02 11:06

Institūts pie universitātes ir institūts, kurā strādā profesūra, kas pasniedz studentiem un no darba brīvajā laikā nodarbojas ar akadēmisko zinātni savu zinātnisko interešu apmierināšanā. Savu pētījumu objektus profesors universitātē izvēlas pats un par rezultātu noderību praksē neinteresējas. Līdz ar to jaunajām tehnoloģijām no tā ne silts, ne auksts.

Valstis, kas vēsturiski interesējas par iespējām izmantot zinātnes potenciālu jaunu tehnoloģiju un materiālu radīšanā, finansē pētnieciskos institūtus, kas mērķtiecīgi pēta problēmas un meklē risinājumus, lai radītu jaunas tehnoloģijas un produktus. Viņu galvenā produkcija ir patenti un nauda tiek pelnīta, licencējot tos savas valsts rūpniecībai. Taivānā valsts pasūtītās un apmaksātās tehnoloģijas bez maksas var izmantot jebkura Taivānas firma.

Pilnīgi aplams ir apgalvojums, ka Taivānā, Japānā , VFR tā saucamie bundesinstitūti būtu vēsturiski paši izveidojušies. Tos dibināja 60- tajos un 70-tajos gados, lai pārrautu apburto loku, ka rūpniecība nevar attīstīties, jo pietrūkst jauno tehnoloģiju. Tagad papildus tam, valsts vēl finansē mazā high tech firmiņas to inkubācijas periodā, veido zinātne inkubatorus, tehnoloģiskos parkus un tamlīdzīgi, lai tikai dotu iespēju zinātniekiem savas idejas iemiesot " dzelžos".

Ja ASV nebūtu Nacionālais vēža institūts, vai tagad būtu pretvēža preparāti no taksolu grupas, kas ASV firmām ienes miljardus? Ja VFR nebūtu bijis Biotehnoloģiju bundesinstitūts, vai mēs tagad varētu pirkt rekombinanto cilvēka insulīnu? Vai tagad Mercedes varētu lietot nanotehnoloģijas autostiklu pārklāšanai ar nanokeramiku? Mums Latvijā politiķi nosprieda, ka zinātniekiem neklajas risināt tehnoloģiskas dabas jautājumus, nolikvidēja visas eksperimentālās rūpnīcas un konstruktoru birojus, pārtrauca finansēt lietišķos pētījumus, atteicās uzturēt patentus, likvidēja Latvijas patentu likumu, institūtus ar varu sadzina universitātēs un nu brīnās, ka Latvijā gandrīz vai nav palikuši zinātnieki, kas spēj atrisināt ar praksi saistītas problēmas. Un to visu pasniedz skaistā mērcē - lūk, tie institūti ir sadarbojušies ar padomju militāro kompleksu! It kā superciets sakausējums būtu vajadzīgs un noderīgs tikai militāristiem un citai rūpniecībai nederīgs, kompozītmateriāli tāpat, termoizolācijas materiāli, kas nedeg, tāpat...

Latvijā arī rūpniecību grāva kā varēja, lai varētu par 1 latu nopirkt uzņēmumu, sagriezt iekārtas metāllūžņos, tos pārdot un atzīt uzņēmumus par bankrotējušiem. Politiski vēl šodien varam spriedelēt , ka tie uzņēmumi jau tāpat ražoja to, kas nav vajadzīgs u.t.t. Nu Tu priecīgi vari paziņot, ka Latvijā nav rūpniecības, kam vajadzīgas augstās tehnoloģijas. Blefs! Vai tad Grindeks var iztikt bez jauniem produktiem un jaunām tehnoloģijām? Varbūt to var Valmieras stikla šķiedras rūpnīca vai kāds cits funkcionējošs uzņēmums. Jeb vai Tu domā, ka Eiropā mēs varēsim ieiet ar zemas pievienotās vērtības produktiem?

Absurds!

Ivars

From: Gints.Kirsteins@lattelekom.lv
Date: 1/17/02 11:39

Institūti pie universitātēm arī pilda pasūtījumus un arī nodarbojas ar jaunāko tehnoloģiju pētīšanu, kad strādāju Lulea tehnoloģiskajā universitātē (Zviedrijā), tad pamanīju, ka ir arī virkne pasūtījumu no privātfirmām, no militāristiem utt., un viss ir saistīts un attīstās, EU deva naudu konkrētiem pētījumiem, kas viņus interesēja utt., manuprāt bija arī doktori, kas lekcijas nelasīja. Pasaule ir pārvērtusies par globālu ciemu un nav vairs ne 70 gadi ne 80. Uz jūsu jautājumiem par to vai būtu šāds vai tāds līdzeklis izgudrots varu ar 100% pārliecību atbildēt, ka šādi līdzekļi būtu izgudroti arī bez atsevišķiem institūtiem un valsts var mierīgi pasūtīt darbus un pētījumus arī institūtiem pie universitātēm un patentus dot kam grib. Katrā ziņā tas nav nekāds šķērslis.

Attiecībā uz jūsu pēdējo rindkopu varu vienīgi teikt, ka jums ir dīvaina uztvere un vēl jo dīvaināki secinājumi, to sauc par dīvaino loģiku un ārstē ar medikamentiem, ko paši OSI droši vien spējat sintezēt, jo neko tādu neesmu paziņojis, un ja paziņotu, tad nekāda prieka manā balsī nebūtu. Nevajag sist zem jostas vietas un savu nespēju sakarīgu pamatojumu uzrakstīt aizstāt ar pieeju, tipa ja tu nedomā kā es, tad esi pret zinātni, pret tautsaimniecību un galu galā esi pret cilvēces progresu, kura aizietu bojā ja būtu tā kā nebūtu un Tas ir tas, ko tu gribi un savā nodabā priecājies. :-)))

Nu nekas tāds neseko no principa, ka institūti ir pie universitātēm, vai ka institūti ir atsevišķi. Un es taču varu domāt arī savādāk uzreiz nesaņemot apsūdzību 1000 grēkos. Un ja es kaut kur kļūdos, jo iespējams man nav pilna informācija, tad var taču mierīgi aprakstīt situāciju un es savas domas mainīšu. :-)

Gints K.

From: kalvins@osi.lv
Date: 1/18/02 2:15

Sveiki! Labi - ja diskusija, tad diskusija. Sākumā gan manīju tikai apgalvojumus - institūtiem jābūt tikai universitātēs, tā ir labāk. Gribētos gan dzirdēt, kā uzlabosies mūsu institūta darba iespējas, ja to iekļaus universitātēs. Un kurš no tiem LZA institūtiem, kuri ir iekļauti universitātēs, ir sākuši strādāt labāk kā OSI? Cik man zināms, un es esmu šajā sistēmā iekšā, tiek kas bija labi iepriekš strādājot universitātē - piemēram - Cietvielu fizikas institūts, turpina to darīt tikpat sekmīgi vai sekmīgāk. Jaunizveidotais Grēna institūts, kas būtībā bija mūsu institūta Molekulārās bioloģijas nodaļa, arī strādā sekmīgi, bet ne tāpēc ka ir universitātē, bet tāpēc, ka saņēma no mums pietiekošu kadru, materiālo un instrumentālo bāzi mantojumā. Bet kā ir ar pārējiem? Uz kā balstās Tavs apgalvojums, ka inkorporējot institūtus universitātēs, tie sāk strādāt labāk vai ka tiem ir vieglāk strādāt? Īstenība tā ir reforma reformas pēc, lai ierēdņi varētu attaisnot savu eksistenci! Un to atbalsta likumdevējs un arī Tev līdzīgie.

Tas, ka ārzemēs universitātēs reizēm arī izpilda līgumdarbus - tā nu ir vienīgi un tikai viņu pašu brīva griba piepelnīties. Īstenībā valsts no viņiem to neprasa un nedrīkst prasīt - atbilstoši likumam. Tieši tāpēc jau tiek veidoti, saglabāti un attīstīti valsts pētnieciskie institūti, kas nodarbojas tikai ar jaunu tehnoloģiju un materiālu izstrādi un tajos strādā lielākā pētnieku daļa attīstītajās valstīs. Un Tu te tā ar vieglu roku izplati apgalvojumus, ka visā pasaulē zinātne koncentrēta universitātēs un firmās. Pirms ko tādu apgalvo, vajag izpētīt, nevis izplatīt dezinformāciju.. Tad Tev nesitīs ne virs ne zem jostas. Un neizliecies, ka Tavā iepriekšējā korespondencē Tu nebiji tas, kas apgalvoja, ka Latvijas rūpniecība nekam nederēja, un tāpēc to vajadzēja likvidēt. Vajag būt drosmei uzņemties atbildību par to, ko esi reiz pateicis. Un neiet runa par to, kā Tu domā, bet ko Tu runā! Arī šajā gadījumā Tavi apgalvojumi ir it kā balstīti faktos, bet īstenībā faktu falsifikācijā. Kā konstatēja Pasaules bankas pētījums, Latvija negatīvi atšķiras no pārējām postsociālisma zemēm, ka rūpnieciskās ražošanas kritums mums neatkarības gados ir vislielākais - 50% uz šodienu. Tātad, lai atjaunotu stāvokli uz 1991. gadu mums ir jāstrādā vairāk kā desmit gadu. Tātad - 20 gadus pēc neatkarības atjaunošanas mēs varēsim konstatēt (labākajā gadījumā), ka esam atsviesti 20 gadus atpakaļ, kamēr kaimiņzemes būs 20 gadus attīstījušās. Un Tavas atbalstītās zinātnes reformas būs sasniegušas to pašu. Paskaties failu pielikumā : zinātnē un izstrādnēs 1989. gadā Latvijā strādāja 31274 augsti kvalificēti darbinieki, bet 1998 gadā - vairs tikai 4437. Valstī 7 reizes samazinājusies kvalificēta darbaspēka bāze, kas spēj radīt jaunas tehnoloģijas! Tagad ASV ir 8 zinātniskie darbinieki uz 10000 iedzīvotājiem, bet Latvijā vairs tikai 1,8. Vai Tu domā, ka ar tādiem spēkiem un bez valsts atbalsta mēs jebkad izkļūsim no šīs bedres, kurās mūs ir iegrūduši pašu tautieši?

Ivars

From: Andris.Skrastins@storaenso.com
Date: 1/18/02 2:35

Par šo problēmu varu spriest tikai no malas. No uzņēmumu viedokļa varu droši teikt ka katram tehniskajam speciālistam ir kaut kādi kontakti universitātē, no laikiem kad viņš pats tur mācījās. Tālab tiklīdz nepieciešams kāds pētījums cilvēki (uzņēmumi) allaž meklē kontaktus tieši universitātēs nevis LZA. Parasti vidējs pētījums pilnībā iekļaujas bakalaura darba apjomos. Universitātes arī priecīgas savest potenciālos darba devējus un ņēmējus kopā. Tālab ja runā par praktiski pielietojamo pētījumu veikšanu, ir labi šīs lietas koncentrēt universitātēs. Teorētiskām zinātnēm varbūt tiešām labāk palikt LZA paspārnē.

leitis

From: kalvins@osi.lv
Date: 1/18/02 10:29

Sveiki! Nu to, ka šobrīd iet uz universitātēm, var saprast. Jo ārpus tām ir palicis OSI un Koksnes ķīmijas institūts. Par pārējiem jautājumiem tiešām atliek doties uz universitāti. Bet - ja pētījums ir bakalaura darba līmenī, tad ar to pasaules tirgū neko nevar iesākt. Mūsu pētījumi ir doktora darba un pēcdoktora darba līmenī un arī tad vēl reizēm pietrūkst specifisko zināšanu, kā to labāk pārdot.

Ivars

From: Gints.Kirsteins@lattelekom.lv
Date: 1/18/02 4:17

< Uz kā balstās Tavs apgalvojums, ka inkorporējot institūtus universitātēs, tie sāk strādāt labāk vai ka tiem ir vieglāk strādāt? >

- Manuprāt šādus institūtus ir vieglāk administrēt un tie ir pieejamāki studentiem, kas nav mazsvarīgi, universitāšu uzdevums ir izvēlēties pētījumu sfēras, lai celtu savu līmeni, un studentiem būtu interese un tie atstātu šeit savu naudu.

<Īstenība tā ir reforma reformas pēc, lai ierēdņi varētu attaisnot savu eksistenci! Un to atbalsta likumdevējs un arī Tev līdzīgie.>

- Par šādu reformu līdz šim neko nezināju, un neko es nebalstu, vienkārši jūsu pret argumenti man īpaši nepārliecināja

< Un Tu te tā ar vieglu roku izplati apgalvojumus, ka visā pasaulē zinātne koncentrēta universitātēs un firmās. Pirms ko tādu apgalvo, vajag izpētīt, nevis izplatīt dezinformāciju.. >

- Teorētiskā fizika, datorzinātnes ļoti veiksmīgi attīstās universitātēs, nezinu kā ir ar ķīmiju. Lielākais jaunu patentu un izgudrojumu skaits ir Lielbritānijā.

< Un neizliecies, ka Tavā iepriekšējā korespondencē Tu nebiji tas, kas apgalvoja, ka Latvijas rūpniecība nekam nederēja, un tāpēc to vajadzēja likvidēt. >

- Lielākā daļa tiešām nekur nederēja, un būtībā pati likvidējās, ar valsts naudas pumpēšanu iekšā nekas nebūtu atrisināts, problēmas bija cilvēku un vadītāju galvās. Tātad rūpniecība pati sagruva un neviens to negrāva, varbūt arī īpaši nebalstīja, bet es tomēr uzskatu, ka nekas labs tur nebūtu sanācis, jo uz pārāk atšķirīgiem principiem tā ekonomika tur strādāja. Piemēram naudas pumpēšana aiz nostaļģijas VEFā neko nedeva.

< Vajag būt drosmei uzņemties atbildību par to, ko esi reiz pateicis. Un neiet runa par to, kā Tu domā, bet ko Tu runā! Arī šajā gadījumā Tavi apgalvojumi ir it kā balstīti faktos, bet īstenībā faktu falsifikācijā. Kā konstatēja Pasaules bankas pētījums, Latvija negatīvi atšķiras no pārējām postsociālisma zemēm, ka rūpnieciskās ražošanas kritums mums neatkarības gados ir vislielākais - 50% uz šodienu. >

- Man ar drosmi viss kārtībā. :-) Rūpniecības kritums pats par sevi nekāds ļoti slikts rādītājs nav, toties mēs visstraujāk attīstāmies, Baltkrievijā šis kritums varbūt nav, taču mēs ļoti labi zinām kā viņiem tur iet. Un iespējams, ka vieglāk ir uzcelt no jauna nekā mēģināt kaut ko pārveidot.

< Tātad, lai atjaunotu stāvokli uz 1991. gadu mums ir jāstrādā vairāk kā desmit gadu. Tātad - 20 gadus pēc neatkarības atjaunošanas mēs varēsim konstatēt (labākajā gadījumā), ka esam atsviesti 20 gadus atpakaļ, kamēr kaimiņzemes būs 20 gadus attīstījušās. Un Tavas atbalstītās zinātnes reformas būs sasniegušas to pašu. >

- Kā jau teicu, par šīm reformām neko daudz nezinu tāpēc neko tur atbalstīt vai neatbalstīt nevaru. Latvijas nākotni redzu eksportējot preces ar augstu pievienoto vērtību, jeb idejas. Visādas milzu rūpnīcas diez vai Latvijā būs. Kaut kāda ražošana jau protams būs, un Latvijas pluss ir lielais iekšējais patēriņš. Salīdzinot ar citām valstīm, kas ķepurojas laukā no sūdiem, ko sauc par sociālismu varam sevi pieskaitīt pie veiksminiekiem.

G inc.

From: kalvins@osi.lv
Date: 1/18/02 10:25

Gints Kirsteins:

< - Manuprāt šādus institūtus ir vieglāk administrēt un tie ir pieejamāki studentiem, kas nav mazsvarīgi, universitāšu uzdevums ir izvēlēties pētījumu sfēras, lai celtu savu līmeni, un studentiem būtu interese un tie atstātu šeit savu naudu. >

Kā redzu, tad Tava izpratne par zinātnisko pētniecību aprobežojas ar studentu apmācību un augstskolu profesūras kvalifikācijas paaugstināšanu. Pret to, ka augstskolas attīsta savu, akadēmisko zinātni, man nav ne mazāko iebildumu. Taču, ja raugās no valsts ekonomikas attīstības viedokļa, nepieciešams, lai tiktu radītas jaunas tehnoloģijas. Bet tās nospiedošā vairākumā rodas tikai pētnieciskos centros, kur pētījumu mērķis un uzdevums ir šādas tehnoloģijas radīt. Tāpēc šādu pētniecisku centru likvidācija nolemj Latviju atpalicībai. Un kā tad izpaužas tā vieglākā universitātes institūtu administrēšana? OSI ir tikai direkcija un zinātniskā padome kas administrē institūtu, bet universitātes institūtos virs tiem vēl viss universitātes pārvaldes aparāts, senāts, zinātniskās padomes un kas viss tur vēl nav sabūvēts. Tātad - daudzpakāpju un smagnēja administrēšana. Un tad vēl samezglotais īpašumu jautājums, kas jau daudziem ļāvis sekmīgi izsaimniekot valsts īpašumus.

< -Teorētiskā fizika, datorzinātnes ļoti veiksmīgi attīstās universitātēs, nezinu kā ir ar ķīmiju. Lielākais jaunu patentu un izgudrojumu skaits ir Lielbritānijā.>

Ķīmija Latvijas universitātēs ir visai kritiskā stāvoklī un tas apdraud nozares nākotni. Latvijas valsts nav vēl nopirkusi nevienu kaut cik vērā ņemamu instrumentu, kas universitāšu ķīmiķiem vajadzīgs. Arī literatūru, ieskaitait mācību grāmatas - nē. Ko tad lai profesors tur dara, ja pat kolbu pietrūkst? Tu teiksi - nu tad visu naudu dosim universitātes zinātnei. Jā, jā, bet kur tad šie sagatavotie zinātnieki pēc tam strādās? Par pārdevējiem būvmateriālu veikalos un benzīna tankos? Tad jau nav jēgas vispār viņus izglītot, ja no tā pēc tam nav nekāda labuma. Lielbritānijā ir ārkārtīgi attīstīta tehnoloģisko parku un biznesa inkubatoru sistēma, uz kurieni profesors no universitātes aiziet dibināt savu firmiņu, ja viņam paveicies ko izgudrot. Pats ar šīm firmām sadarbojos, kas ir tehnoloģiskajā parkā netālu no Oksfordas. Bet uz kurieni tad lai aiziet ar savu izgudrojumu Latvijas zinātnieks? Vienīgā vieta, kur tāds izgudrojums atnesīs labumu valstij un izgudrotājam, ir pētnieciskais institūts.

<< Un neizliecies, ka Tavā iepriekšējā koresopondencē Tu nebiji tas, kas apgalvoja, ka Latvijas rūpniecība nekam nederēja, un tāpēc to vajadzēja likvidēt. >>

< -Lielākā daļa tiešām nekur nederēja, un būtībā pati likvidējās, ar valsts naudas pumpēšanu iekšā nekas nebūtu atrisināts, problēmas bija cilvēku un vadītāju galvās. Tātad rūpniecība pati sagruva un neviens to negrāva, varbūt arī īpaši nebalstīja, bet es tomēr uzskatu, ka nekas labs tur nebūtu sanācis, jo uz pārāk atšķirīgiem principiem tā ekonomika tur strādāja. Piemēram naudas pumpēšana aiz nostaļģijas VEFā neko nedeva.>

Vai Tu gadījumā nepateiktu, kāpēc Pasaules bankas ekspertiem par šo tēmu ir pretējs viedoklis?

< Latvijas nākotni redzu eksportējot preces ar augstu pievienoto vērtību, jeb idejas. >

Redzi, idejas, kā likums, nepērk. Tās piesavinās. Pērk tikai jaunas tehnoloģijas un produktus, kuri ir aizsargāti ar patentiem. Un tieši tos jau mēs arī radām un pārdodam. Un varētu daudz vairāk, ja no valsts būtu ja ne atbalsts, tad izpratne.

Ivars