From: beldavsa@indiana.edu
Date: 2/4/02 8:44

Mazs naivs jautājumiņš. Te arvien vairāk staigā un brauc apkārt ar mobiliem (vēl nav aizliegts braukt un uzmanību vērst pļāpāšanai). Vai nēsājot šos visu laiku apkārt un arvien vairākiem to darot, smadzenes netiks mazliet pacepinātas? Lai arī kādi tie viļņi un frekvences visapkārt, arvien vairāk cilvēkiem ir smadzeņu vēzis...

aija

From: Gints.Kirsteins@lattelekom.lv
Date: 2/4/02 9:05

Starojums IMHO paliek bīstams, tad, kad sāk dauzīt elektronus ārā no orbītām, lai izraisītu vēzi, laikam kaut kā tā šūnu info ir jāpačakarē. Tātad tieši nekāda bīstamība it kā nav. Netieši, kas to lai zina, neviens nav pierādījis, eksperimentējam ar sevi, pēc gadiem datus korelējot un redzot skaidras sakarības starp slimošanu un mobilo izplatību varēs varbūt kaut ko secināt, bet varbūt arī nē. Mikroviļņu krāsns efektu jau arī atklāja netīšām, novērojot, ka pie radara kūst šokolāde.

G inc.

From: kalvins@osi.lv
Date: 2/4/02 9:43

Nu, par to elektronu sišanas ārā no orbitālēm nepieciešamību, tas nu tā...lai paliek uz apgalvotāju sirdsapziņas. Bet mikroviļņi kā tādi ir un paliek kaitīgi dzīvam organismam, tikai viss ir atkarīgs no intensitātes un apstarojuma ilguma. Nenoliedzami ir tas, ka mikroviļņus pievadot kaut vai ūdeni saturošai videi, mainās tās polaritāte un līdz ar to daudzi ķīmiskie procesi. Kritiskajā gadījumā, kad enerģija tiek pievadīta daudz un strauji, ūdens vārās vairs ne pie 100 grādiem bet pie aptuveni 132 grādiem un tas pēc polaritātes kļūst līdzīgs acetonam. Ar visām no tā izrietošām sekām. Normālos apstākļos cilvēka organismā šūnas var izturēt 42-44 (maksimāli iespējamais) grādi, tālāk ieslēdzas apoptoze jeb šūnu programētā nāve. Vai apoptozes indukcija mikroviļņu ietekmē iestāja pie zemākām temperatūrām, to noskaidros visai drīz. Bet, ka tā inducējas ar mikroviļņu pievadīšanu, ir skaidrs. Vismaz novecosim ātrāk, tas droši...

Noliec mobilo telefonu pie datora ar ieslēgtu ekrānu un atvērtu kādu failu un piezvani uz to. Pats redzēsi, kas notiks.

Ivars

From: janis1207@netscape.net
Date: 2/4/02 9:48

Nu, patiesībā te braukt un pļāpāt (bez hands-free) pa mobilo IR aizliegts. Sods 10 LVL. Par to vai mobilais var izraisīt vēzi utml. strīdas jau gadiem ilgi. Līdz šim vēl neviens neko nav izšķirīgi pierādījis, bet tūliņ angļi (laikam) ķeršoties tai lietai atkal klāt un veikšot plašus pētījumus.

JJanis

From: uldis@parks.lv
Date: 2/4/02 10:03

Hmmm... man caurām dienām mobilais stāv tieši pie datora, tubiņās parādās īpatnēja skaņa kādu pussekundi pirms mobilais ir sācis zvanīt vai pīkstēt par īsziņu, bet tas arī viss, neko citu neesmu novērojis.

Uldis

From: kalvins@osi.lv
Date: 2/6/02 2:20

Nezinu, nezinu, manam datoram ekrāns šķobās, svītrojas, pa reizēm pats izlec laukā no programmas.

Ivars

From: Gints.Kirsteins@lattelekom.lv
Date: 2/4/02 10:11

Ko nozīmē ūdens pēc polaritātes kļūst līdzīgs acetonam? Kādas no tā sekas? Varbūt slikti mācījos vidusskolā ķīmiju, bet šitādus jokus neatceros, kas tur īsti notiek?

G inc.

From: vidbeldavs@aol.com
Date: 2/4/02 12:57

Ivaram varbūt ir atbilde uz epidemioloģiskajiem rādītājiem kas norāda uz pakāpinātu smadzeņu vēža sastopamību pēdējos gadu desmitos, lai gan mikroviļņu intensivitāte no mobilajiem ir it kā par vāju, lai radītu šādu iespaidu. Smadzenes sastāv no daudzām noslēgtām vietām -- šūniņām. Man ir aizdomas, ka, ja varētu mērīt mikroviļņu intensivitāti ļoti lokalizētos apstākļos, šūniņas apmēros, tad varbūt apstarošanas viļņi varētu radīt lokalizētu intensivitāti kas neparādītos ja intensivitāti mēra makroskopiskā mērogā. Varbūt var rasties apstākļi kur atsevišķās izolētās vietās momentāni temperatūra varētu pacelties uz līmeni kur notiktu vai apoptoze vai arī radiācijas izraisītas mutācijas kas eventuāli varētu izraisīt vēzi. Laikam jāsalīdzina somu epidemioloģiskos rādītājus ar valstīm kur mobilos stipri mazāk lieto. Droši vien cilvēks nav radīts lai pastāvīgi nēsātu mobilo pie galvas.

Vidvuds

From: kalvins@osi.lv
Date: 2/6/02 2:18

Tā kā strauji pievadot enerģiju molekulu relaksācijas ātrums kļūst samērojama ar enerģijas pievadīšanas ātrumu, nojūk ūdeņraža

saites. Superkritiskā stāvoklī ūdens vairs nav agregatēts, bet gan monomērs. šādā stāvoklī tas kļūst par superskābi. Piemēram, kritiskajā ūdenī aromātisko savienojumu acilēšanu pēc Frīdeļa Kraftsa (parasti jāņem skābju hloranhidrīdi un alumīnija trihlorīds kā katalizators, jāsilda desmitiem stundu un tad vēl nav diezgan) var izdarīt ar brīvām skābēm, bez katalizatora un dažās stundās bez īpašas piepūles.

No tā izriet, ja mainās ūdens īpašības, tad visas reakcijas, arī enzimātiskās, norisinās pavisam citādi - citas ar milzīgu ātrumu, citas nemaz. Bet kā sekas tam - visa organisma bioķīmija mainās. Un tas nu gan nav nekas labs, un ar ko tas beidzas, nevar paredzēt. Par tiem radariem ir tā - ASV ceļu policisti, kas lietoja rokas radarus, statistiski ticami biežāk saslima ar acs vēža dažādām, parasti ārkārtīgi reti sastopamām, formām.

Problēmas izvērtējumā komplicētība slēpjas tajā apstāklī, ka neviens jau tā uz cilvēkiem nemaz nevar īsti precīzi izvērtēt, no kā cilvēks īsti saslima un nomira. Tam vajadzīgs milzīgs statistiskais materiāls un vispusīga datu bāze par ārstēšanu, saslimšanām, iedzimtajām novirzēm u.t.t., jo cilvēku ģenētiskā daudzveidība ietver sevī spēju dažādi reaģēt uz apkārtējās vides nelabvēlīgo ietekmi. Kas vienam skādē, citam ir kā pīlei ūdens.

Bet tīri teorētiski - no ķīmijas un bioķīmijas viedokļa - jebkura enerģijas pievadīšana izsauc atsevišķu reakciju paātrināšanos, it īpaši radikālu reakciju. Un tā ir novecošanās, kas tam seko. Ne velti daļēji badinātas žurkas dzīvo ilgāk nekā pilnīgi paēdušās!

Ivars

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 2/6/02 6:21

Te nupat bija pārrunas, ka bagātajos rietumos "dabīgā izlase" esot beigusies dēļ modernās ārstniecības spējām paildzināt dzīvi un dēļ tā, ka attīstītās zemēs cilvēki nemēdz nomirt no bada un pretpotējamām slimībām. Bet nav tomēr tik viegli apiet dabas likumību. Arvien vairāk parādās kaites un slimības kādas agrāk bija reģistrētas kā retums, piemēram dažādās alerģijas un īpatnēji vēža veidi (smadzeņu tipa piemēram). Tikai kā ir ar ģenētiskiem rezervuāriem, ņemot vērā, ka cilvēkiem daudz lielākas iespējas ceļot?

Bet īstenībā kurš sevi un savējos uzskata no tik vēsa, vispārīga aprēķina viedokļa?

aija

From: kalvins@osi.lv
Date: 2/6/02 6:38

Kamēr apskatām citus, spriežam vēsu prātu. Kad nonākam pie sava paša kaitēm - tad cita runa. Tas ir īpaši raksturīgi mediķiem. Nevar taču visu laiku pārdzīvot par to vai citu slimību, to slimnieku ir tūkstošiem. Bet katram no viņiem viņa paša kaites ir vienīgās uz pasaules!

Tad nu centīsimies būt līdzcietīgāki un iejūtīgāki pret citu sāpēm, lai pasaule gaišāka kļūst.

Lai Jums jauka dieniņa!

Ivars