From: ugis.berzins@swipnet.se
Date: 2/14/02 4:28

"Brīvā tirgus" aizstāvjiem kļūst aizvien grūtāk savas pozīcijas aizstāvēt. Jaunākais skandāls Zviedrijā atklāj, ka lielākie Zviedrijas būvuzņēmēji jau kopš gadiem izveidojuši karteli. Primārie aprēķini rāda, ka valstij, uzņēmējiem ir bijis jāmaksā apmēram 25% augstākas cenas nekā vajadzīgs! Darbība aptverot kaut kur starp 50% un 90% no visiem lielākiem Zviedrijas būvju, ceļu projektiem pēdējos gados!

Uģis G. Bērziņš, ar skatu uz ostu

From: RaitisPastars@aconsult.at
Date: 2/14/02 5:38

Sveiki!

Bet tas taču ir vistīrākā "brīvā tirgus" izpausme.

Lai nodrošinātu peļņu, uzņēmumi ir mākslīgi pacēluši savu pakalpojumu cenas (uz slepenas vienošanās pamata) par 25%. Valsts, lai iegūtu nepieciešamos līdzekļus, ir pacēlušas nodokļu likmes par 25% pamatojoties uz slikto finansiālo situāciju. Abu akciju rezultātā ir iestājies zināms balanss starp pieprasījumu un piedāvājumu.

Jā, jā, zinu, ka tas neatbilst "brīvā tirgus" deklarācijām. Bet princips taču strādā.

BACR

From: zagarins@stcc.edu
Date: 2/14/02 6:42

Sveiki!

Varu ziņot, ka Amerikā kopš Enron korporācijas izlaupīšanas "brīvā tirgus" ideologi sākuši nojaust, ka publika viņus pieskaita

Al Qaeda piekritējiem.

Juris Neonkulis

From: viksning@georgetown.edu
Date: 2/14/02 10:54

Sveiks sveikotāji!

Žagariņš ar ļaunu prieku komentē par Enron katastrofu. Ja tā būtu bijusi valdības iestāde, zagšana taču turpinātos -- un neviens neko par to nedzirdētu un to novērst arī nevarētu. Juronkulis

George J Viksnins

From: peteris@louisville.edu
Date: 2/14/02 11:06

Savā laikā apkārt klīda anekdote - tur augšā bijušie pasaules varenie spriež un vērtē savu dzīves gājumu, skatās lejā, kas pasaulē pa šo laiku mainījies. Un Napoleons ar patiešām skumjām balsī novelk: "Jāā, un ja man būtu bijusi tāda avīze kā "Pravda", tad vēl šobaltdien neviens nezinātu, ka kauju pie Vaterlo es zaudēju..."

Pēteris Romanovskis

From: hbush@apollo.lv
Date: 2/14/02 11:31

Uģis Bērziņš rakstīja:

< Zviedrijas būvuzņēmēji jau kopš gadiem izveidojuši karteli. Primārie aprēķini rāda, ka valstij, uzņēmējiem ir bijis jāmaksā apmēram 25% augstākas cenas nekā vajadzīgs! >

Vai Zviedrijā būvuzņēmēju darbu drīkstēja veikt tikai pašas Zviedrijas uzņēmumi?

Harijs

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 2/14/02 12:50

Sveiki!

Juronkulis tēlo Napoleonu debesīs:

< Žagariņš ar ļaunu prieku komentē par Enron katastrofu. >

Ticiet man, man par to itin nekāda prieka nav.

< Ja tā būtu bijusi valdības iestāde, zagšana taču turpinātos -- un neviens neko par to nedzirdētu un to novērst arī nevarētu. >

Ja tā būtu bijusi valdības iestāde, valdība jau tūlīt būtu sākusi Irākas, Irānas un Ziemeļkorejas apbumbošanu.

Juris Neonkulis

From: ugis.berzins@swipnet.se
Date: 2/14/02 12:58

Raitis Pastars:

< Lai nodrošinātu peļņu, uzņēmumi ir mākslīgi pacēluši savu pakalpojumu cenas (uz slepenas vienošanās pamata) par 25%. Valsts, lai iegūtu nepieciešamos līdzekļus, ir pacēlušas nodokļu likmes par 25% pamatojoties uz slikto finansiālo situāciju. Abu akciju rezultātā ir iestājies zināms balanss starp pieprasījumu un piedāvājumu. Jā, jā, zinu, ka tas neatbilst "brīvā tirgus" deklarācijām. Bet princips taču strādā. >

Paldies, apzinos to, bet ir vēl pārāk daudzi "brīvā tirgus pravieši", kuru teorijās šādas parādības nevarot eksistēt! Jo tas taču ir pret brīvā tirgu "principiem"! Nolīdzinājums vismaz Zviedrijā "neuziet", jo valstij nav praktiskā iespēja arī nodokļus pacelt par 25%. Zviedrija jau tanī ziņā ir "vadoša" ES ar saviem 25% PVN, ko paaugstināt nedrīkst. 25% PVN ir 20% no gandrīz katras pirktās preces cenas .....

Uģis G. Bērziņš, ar skatu uz ostu

From: ugis.berzins@swipnet.se
Date: 2/14/02 2:30

Harijs:

< Vai Zviedrijā būvuzņēmēju darbu drīkstēja veikt tikai pašas Zviedrijas uzņēmumi? >

Būtu jauki dzirdēt Radio Erivaņas komentāru. Atbilde ir nē, sakarā ar piederību ES visiem tās uzņēmumiem bija tiesības .......

Bet var jau izsoli izveidot tā, ka "ārzemniekiem" ir grūtības visas prasības piepildīt. Bez tam ir izveidojusies prakse, ka nosola tieši pēc burta - ar "par zemu cenu", pelņa rodas papildus darbos, izmaiņās utt. utt. Šādi darbi būtībā visos projektu līgumos ir jādod projekta entreprenādei. Ļoti bieži "aizmist" galvenā līgumā vienoties par veidu, kā vajadzīgās izmaiņas, papilddarbus utt. aprēķina. Esmu pats redzējis gadījumus, kur papilddarbi, izmaiņas utt. rēķinā parādās ar 200 līdz 500 reizēm pašizmaksas cenu ....... Ja kādiem ir interese, varu noturēt divu dienu semināru un pastāstīt par veidiem kā Eiropā raksta līgumus.... Juridiskā, ekonomikas vai inženierzinātņu izglītībā par to nerunā un vēl mazāk apmāca ...... (Drošības pēc gribu piebilst, ka viss notiek labākā saskaņā ar esošo likumdošanu un dažādām direktīvām, noteikumiem un parakstīto līgumu)

Uģis G. Bērziņš, ar skatu uz ostu

From: kingga@plu.edu
Date: 2/14/02 2:54

Uģi, par zviedru sabiedrības un kapitālistu interesanto simbiozi bija dzirdēts arī agrāk. Vismaz man viens no zviedru cementa rūpniecības kungiem reiz skaidri pateica, ka Latvijas cements nedrīkst iegūt vairāk kā mazu, iepriekš noteiktu daļu Zviedrijas tirgū. Tajā pašā laikā zviedru kapitālisti (spriežot no sarunas ar Vallenbergu patriarhu) bēg no Zviedrijas un savu naudu iegulda citur.

Visu labāko!

Gundars

From: hbush@apollo.lv
Date: 2/14/02 3:19

Uģis Bērziņš rakstīja:

< Ļoti bieži "aizmirst" galvenā līgumā vienoties par veidu, kā vajadzīgās izmaiņas, papilddarbus utt. aprēķina. Esmu pats redzējis gadījumus, kur papilddarbi, izmaiņas utt. rēķinā parādās ar 200 līdz 500 reizēm pašizmaksas cenu ....... >

Tātad nevis tikai "ļaunie būvnieki" organizēja karteli, lai apkrāptu labdabīgos naivos valsts ierēdņus, bet īstenībā pastāvēja (iespējams, noziedzīga) noruna par līgumu slēgšanu abpusēji izdevīgā veidā. Droši vien bez kukuļiem neiztika. Tātad izskatās, ka Zviedrijas valsts savu ierēdņu personā te ir bijusi aktīva līdzdarbīgā puse tautas apkrāpšanā.

< Ja kādiem ir interese, varu noturēt divu dienu semināru un pastāstīt par veidiem kā Eiropā raksta līgumus.... >

O, tā gan ir laba doma ;-)

Harijs

From: pooh@parks.lv
Date: 2/15/02 4:21

Uģis Bērziņš:

< . . . ir vēl pārāk daudzi "brīvā tirgus pravieši", kuru teorijās šādas parādības nevarot eksistēt ! Jo tas taču ir pret brīvā tirgu "principiem"! Nolīdzinājums vismaz Zviedrijā "neuziet", jo valstij nav praktiskā iespēja arī nodokļus pacelt par 25%. Zviedrija jau tanī ziņā ir "vadoša" ES ar saviem 25% PVN, ko paaugstināt nedrīkst. 25% PVN ir 20% no gandrīz katras pirktās preces cenas ..... >

Man gan tā specifika tāda šaurāka. Bet mums, atturības tīkla organizācijas uztrauc brīvā alkoholisko dzērienu plūsma. Mums jau tas mazāk skar, jo kur nu vēl brīvāk, bet Zviedrija, kur visu laiku bija izdevies izveidot labu /buferi/ alkohola izplatībai, kas saglāba ne vienu vien tūkstoti pilsoņu dzīvību un veselību, tagad sūkstās. Minētajā lomā brīvais tirgus rādās gluži kā nāve ar izkapti, kurai Zviedrijā paveras plašs darbalauks. Tieši par šo mēneša beigās kopā ar zviedriem organizēju Baltijas valstu semināru, par stratēģiju, kā mīkstināt brīvā tirgus triecienu pret mūsu bērniem un jauniešiem.

Pūks

From: ugis.berzins@swipnet.se
Date: 2/15/02 12:32

Harijs:

< Tātad izskatās, ka Zviedrijas valsts savu ierēdņu personā te ir bijusi aktīva līdzdarbīgā puse tautas apkrāpšanā.>

Nezinu, nemēdzu domāt dimensijās kā baltie, melnie - labie, ļaunie utt. Karteli parasti organizē tie, kam kopā ir mazākais 60% no tirgus un kur nav pārāk daudz "iemaisīto". Parasti kartelī nav iemaisīti ierēdņi, arī tagad Zviedrijā nē. Šeit nav arī runa par līgumu slēgšanu "abpusēji izdevīgā veidā" Latvijas izpratnē. Ja tā būtu, tad nebūtu kartelis bet korupcija. Tās ir divas ļoti atšķirīgas lietas - darbības. Korupcija datorizētā Zviedrijā ir ļoti mazos apmēros, jo visu iedzīvotāju ienākumi tiek automātiski pārbaudīti un visas naudas transakcijas uz un no ārzemēm, kas pārsniedz 50000 Kronas (3500 lati) tiek pieteiktas nodokļu dienestam. (Arī konstantās iemaksas bankās) Bankām jau kopš vairākiem gadiem, gada beigās nodokļu dienestam jāpārsūta informācija par katras personas turību un parādiem. Ienākumus ziņo darba devēji. Ierēdni šeit ir gan parasti labdabīgi, izpalīdzīgi, prasmīgi, bet tie jau nav viņi kas slēdz līgumus....

Uģis G. Bērziņš, ar skatu uz ostu

From: ugis.berzins@swipnet.se
Date: 2/15/02 12:32

Gundars:

< Uģi, par zviedru sabiedrības un kapitālistu interesanto simbiozi bija dzirdēts arī agrāk. Vismaz man viens no zviedru cementa rūpniecības kungiem reiz skaidri pateica, ka Latvijas cements nedrīkst iegūt vairāk kā mazu, iepriekš noteiktu daļu Zviedrijas tirgū. Tajā pašā laikā zviedru kapitālisti (spriežot no sarunas ar Vallenbergu patriarhu) bēg no Zviedrijas un savu naudu iegulda citur.>

Tā nav tik daudz sabiedrības un kapitālistu simbioze, kaut gan no ārpuses skatoties dažreiz tā izskatās. Tevis teiktais ir arī attiecināms uz citiem ražojumiem un marketinga ceļiem. Tā kā zviedru lieluzņēmumu un multinacionālo uzņēmumu finanspolitika seko internacionāliem trendiem un ja grib kapitālu pavairot tad vienīgā izeja ir ārzemes. Tas sevišķi attiecināms uz lidmašīnām, visu citu kara industriju, autobusu un citām ražotnēm. Ieiet kā daļa - kompensācijas produkcija pasūtītāja paša zemē. Finansiāli lieluzņēmumiem Zviedrijā ir zelta dzīve - nodokļi de-facto viņiem ļoti zemi. Raudāt un žēloties ieiet publiskajā politiskā spēlītē.

Līdz nākamajai reizei labu vēlēdams

Uģis

From: kingga@plu.edu
Date: 2/15/02 12:40

Uģi, pastāsti vēl par labdabīgiem izmeklētājiem un prokuroriem, kas nevar saskatīt karteļus.

Visu labāko!

Gundars

From: hbush@apollo.lv
Date: 2/15/02 12:49

Uģis Bērziņš rakstīja:

< Korupcija datorizētā Zviedrijā ir ļoti mazos apmēros, jo visu iedzīvotāju ienākumi tiek automātiski pārbaudīti un visas naudas transakcijas uz un no ārzemēm, kas pārsniedz 50000 Kronas (3500 lati) tiek pieteiktas nodokļu dienestam. (Arī konstantās iemaksas bankās) >

Ir gan labi dzīvot tādā jaukā pārliecībā, ka datorizācija it kā garantē mazu korupcijas līmeni :)))) Tici man, īstenībā tik vienkārši gluži vis nav. Domāju, ka arī Zviedrijā ne.

< Ierēdni šeit ir gan parasti labdabīgi, izpalīdzīgi, prasmīgi, bet tie jau nav viņi kas slēdz līgumus.... >

Kas tad slēdza tos Tavus pieminētos, valstij ārkārtīgi neizdevīgos līgumus? Vienā pusē bija būvuzņēmējs, bet otrā kas? Kuri bija tie aklie vai nekompetentie pasūtītāja eksperti, ka viņi neredzēja mazajai līguma cenai līdzi nākošos milzīgos papildus izdevumus? Kur bija pasūtītāja juristi, kuri neredzēja izpildītāja iespēju līguma ietvaros vienpusīgi paaugstināt darbu apjomu un izmaksas, nemaksājot lielus līgumsodus? Un pats galvenais jautājums: KĀPĒC viņi visu to neredzēja? Varbūt tomēr bija "materiāli ieinteresēti"?

Harijs

From: ugis.berzins@swipnet.se
Date: 2/15/02 12:52

Gundars:

< Uģi, pastāsti vēl par labdabīgiem izmeklētājiem un prokuroriem, kas nevar saskatīt karteļus.>

Gundar, ir principāla atšķirība domāšanā. Zviedrijā izejas punkts ir, ka iedzīvotāji un uzņēmumi rīkojās, darbojās likumu robežās. Zināt kaut ko un pierādīt ir divas dažādas lietas, kā pats to ļoti labi zini! Šādas norunas parasti netiek nedz protokolētas nedz arī noturētas oficiāli izziņotās sēdēs ..... Vienam uzņēmējam savs naudas maks parasti ir tuvāks nekā brīvā tirgus de facto pastāvēšana! Kaut gan cenas katrs uzņēmums, pārdevējs ES var "brīvi" kalkulēt, tad beigās ir tomēr ražotājs kas nosaka cenu patērētājam - zināma fluktuācija ir atļauta - ir taču brīvais tirgus ...:) :) :)

ASV dažas lietas ir vieglākas, jo tirgus lielāks, vairāk "spēlētāju" ar skaudību un konkurences gribu.

Uģis

From: ugis.berzins@swipnet.se
Date: 2/15/02 1:14

Harry Bush:

< Ir gan labi dzīvot tādā jaukā pārliecībā, ka datorizācija it kā garantē mazu korupcijas līmeni :)))) Tici man, īstenībā tik vienkārši gluži vis nav. Domāju, ka arī Zviedrijā ne. >

Neviens nav pārliecināts, ka tiek garantēts zems korupcijas līmenis pateicoties datorizācijai. Zems korupcijas līmenis skandināvu valstīs, Vācija utt. ir daļa no tautas mentalitātes un kultūras! "Bezkorupcijas" sabiedrība cik man zināms nav vēl pastāvējusi :) :) :)

< Kas tad slēdza tos Tavus pieminētos, valstij ārkārtīgi neizdevīgos līgumus? Vienā pusē bija būvuzņēmējs, bet otrā kas? Kuri bija tie aklie vai nekompetentie pasūtītāja eksperti, ka viņi neredzēja mazajai līguma cenai līdzi nākošos milzīgos papildus izdevumus? >

Vieta šeit drusciņ par mazu, īsu lai paskaidrotu lielo iekšzemes projektu un ES projektu izveidošanās gaitu. Neviena sistēma nevar sevi pilnīgi aizsargāt no slepenām, nedokumentētām norunām un vienošanām. Arī Savienībā, neskatoties uz visu iedzīvotāju kontroli un izspiegošanu eksistēja liela korupcija. Kā jau atbildēju Gundaram, zināt, nojaust kaut ko un vienā godīgā demokrātijā, kur respektē cilvēku tiesības, kur telefonu noklausīšanās, pasta, faxa kontrolēšanai ir vajadzīgi tiesas lēmumi, nav viegli šādas lietas pierādīt! Šādas norunas nenotiek ne pa mobilo, ne pa parasto telefonu nedz rakstiski un vēl mazāk pa tīklu, kas ir būtībā atklātnīšu sūtīšana! Tāpēc jau mēs šeit tik daudz braucam uz sēdēm un konferencēm un tiekamies telpās, kuras pēc uzņēmumu drošības dienestu kontroles ir "drošas"

Uģis G. Bērziņš, ar skatu uz ostu un pārliecību ka demokrātijas trūkumi ir labāki nekā totāla valsts iedzīvotāju kontrole, kas rada savu "izredzēto" slāni.

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 2/15/02 1:30

Sveiki!

Uģis rakstīja, starp citu, tā:

< Arī Savienībā, neskatoties uz visu iedzīvotāju kontroli un izspiegošanu eksistēja liela korupcija. >

Vai nav tā, ka tieši korupcija zem totalitāra režīma ir brīvā tirgus vistīrākā izpausme? (Tanī ziņā, ka šai korupcijai nav iespējas ne uzpirkt ne pārtapt par valsts varu, kā tas ir noticis, teiksim, Latvijā.)

Juris

From: hbush@apollo.lv
Date: 2/15/02 2:06

Uģis Bērziņš:

<Kā jau atbildēju Gundaram, zināt, nojaust kaut ko un vienā godīgā demokrātijā, kur respektē cilvēku tiesības, kur telefonu noklausīšanās, pasta, faxa kontrolēšanai ir vajadzīgi tiesas lēmumi, nav viegli šādas lietas pierādīt! >

Nu bet pēc rezultātiem taču. Jau pēc pirmā tāda līguma pirmajam auditam vajadzēja uzrādīt nesamērīgi lielus celtniecības papildus izdevumus salīdzinājumā ar līguma summu. Tur nav nekādam ģēnijam jābūt, lai tādus konstatētu bilancē. Audita rezultātiem jābūt pieejamiem līgumslēdzējas firmas/iestādes/whatever īpašniekiem un/vai akcionāriem. Lūk, ja tie arī nav reaģējuši (piem. valsts ka īpašnieks vai akcionārs), tad jau var droši sūtīt labi bruņotu izmeklēšanas brigādi turp un sākt ar dokumentu izņemšanu (ieskaitot elektroniskos). Protams, grūtāk ir tad, ja līdzīgi kā ASV Enron gadījumā auditorfirmai bijusi noziedzīga noruna ar auditējamo firmu un audita rezultāti nav bijuši pareizi, bet tādi gadījumi tomēr ir ļoti reti un iegūst vispārzināmas katastrofas raksturu (atkal ka tas pats Enron), kad galu galā viss atklājas. Un kur tad bija Zviedrijas tik ļoti objektīvā un vērīgā prese, ka "nepamanīja" šīs celtniecības lietas? ;-)

< Tāpēc jau mēs šeit tik daudz braucam uz sēdēm un konferencēm un tiekamies telpās, kuras pēc uzņēmumu drošības dienestu kontroles ir "drošas" >

100% drošas telpas (vai citas vietas) neeksistē, to es varu autoritatīvi apgalvot. Viss atkarīgs tikai no līdzekļu apjoma, kurus kāds grib iztērēt, lai uzzinātu sev vajadzīgo informāciju. Tas attiecās arī uz oficiālām izmeklēšanas iestādēm.

< Uģis G. Bērziņš, ar skatu uz ostu un pārliecību ka demokrātijas trūkumi ir labāki nekā totāla valsts iedzīvotāju kontrole, kas rada savu "izredzēto" slāni. >

Diemžēl tieši attīstītās valstis straujā tempā virzās uz Orvela "1984" aprakstīto totālas izsekošanas sistēmu. Atcerēsimies milzīgo daudzumu kompjuterizēto videokameru, kuras jau tagad uzstādītas Londonā. Arī Latvijā tagadējos noziedzības terora apstākļos aizvien vairāk pašvaldību izšķiras par video novērošanas sistēmu uzstādīšanu svarīgākajās publiskajās vietās un skolās, parasti ar vietējo uzņēmēju finansiālu atbalstu. Jāsaprot, ka tikko šāda sistēma uzstādīta, tā parādās daudzi citi kārdinājumi kā to izmantot - ne tikai cīņai pret noziedzību. Interesanti, kurā gadā jau būs obligāti turēt 24h ieslēgtas valsts videokameras katrā dzīvojamā istabā, kā "1984" aprakstīts... Protams iesākumā aizbildinoties ar drošības apsvērumiem. Piemēram, lai novērstu varmācību ģimenē... :-(

Harijs

From: kingga@plu.edu
Date: 2/15/02 2:17

Uģis Bērziņš:

< ASV dažas lietas ir vieglākas, jo tirgus lielāks, vairāk "spēlētāju" ar skaudību un konkurences gribu. >

Paldies, Uģi! Tavs pēdējais punkts par aktīvo spēlētāju skaitu un sacensību tirgū ir ne tikai pareizs, bet arī norāda uz loto reālām grūtībām izveidot konkurētgribu un spēju Latvijā! Laikam būs jāgaida uz ES.

Visu labāko!

Gundars

From: j_kaza@yahoo.com
Date: 2/15/02 3:08

Apakškomandants rakstīja:

< Vai nav tā, ka tieši korupcija zem totalitāra režīma ir brīvā tirgus vistīrākā izpausme? (Tanī ziņā, ka šai korupcijai nav iespējas ne uzpirkt ne pārtapt par valsts varu, kā tas ir noticis, teiksim, Latvijā.) >

Kādi murgi! Konstantins Simis (ja nemaldos, Dmitrija Saimsa -- Simes tēvs) 80. gadu sākumā sarakstīja grāmatu USSR The Corrupt Society, kur aprakstīts kā pirka veselas ministrijas (tātad valsti pirka kā nieku) un kā zaga ārprāta apjomos laikā kad likums aizliedza brīvo tirgu un nosacīja pilnīgu valsts kontroli pār ekonomiku. Tā apziņa, ka valsts ir pašsaprotami apzogama un pērkama parādība ir cēlusies visdziļākos sociālisma un plānotās saimniecības laikos. Tad kad VALSTS noteica visu, kad visa vara piederēja tam orgānam, ko Apakškomandants atkal vēlas iecelt zirgā, lai tā pilnībā regulētu Latvijas ekonomiku Ja valstij pieder viss un tā visu regulē, līdz pat Rīgas konditoreju toršu un cepumu receptēm, tad pērkot vai nozogot valsti, var nozagt "visu". Savukārt, ja valsts pilnvaras ir ļoti ierobežotas, ja valstij ir minimālas sviras, ar ko kontrolēt lielos uzņēmumus un citus reālus bagātības ražotājus, tad ir mazāka jēga pirkt vai zagt valsti. Tad jāsarūp nauda citādi un lielā bagātība jānopērk, teiksim, akciju tirgū.

Juris K

From: peteris@louisville.edu
Date: 2/15/02 3:08

Sveicieni! Mani sajūsmina Enrona vadītāji - t.s. CEO, kas neko nav redzējuši, neko nav nojautuši un neko nav zinājuši. Un tikai tīras sagadīšanās dēļ pārdevuši akciju paketes, kas tiem pienācās, kā firmas vadošajiem darbiniekiem. Man ir tikai viens vienīgs jautājums: kurās biznesa skolās (Harvarda, Stanforda, Prinstonas, Itakas vai vēl kādas citas?) sagatavo tik absolūti nekompetentus speciālistus? Līdz šim taču tikai reālais sociālisms pieļāva gaļas veikala vadītāja iecelšanu par operas direktoru...

Un vēl, 1995.gadā firma "Coopers and Lybrand" (tagad tā ir pārdēvējusies par "Pricewaterhouse Coopers") veica auditu bankā Baltija, pēc mēneša banka Baltija sabruka, gali ūdenī. Pilnīgi nejauši gadījās redzēt firmas "Arthur Anderson" spicfīreri Bernadino (viņa vārdu esmu piemirsis). Man palika iespaids, ka to cilvēku jātur lielgabala šāviena attālumā no naudas, nekādā gadījumā nedrīkst dot viņam paturēt naudas maciņu. Es neko negribu vispārināt, jūs paši izdarījāt visus secinājumus.

Pēteris Romanovskis

From: uldis@parks.lv
Date: 2/15/02 3:23

Uģis Bērziņš:

< Zviedrijā izejas punkts ir, ka iedzīvotāji un uzņēmumi rīkojās, darbojās likumu robežās. Zināt kaut ko un pierādīt ir divas dažādas lietas >

Yup, yup, Latvijā tieši tāpat- visi redz muitnieku un tiesnešu privātmājas, bet, kā jau Uģis pareizi atzīmēja: "Zināt kaut ko un pierādīt ir divas dažādas lietas".

Lai Jums adekvāta diena :)

Uldis

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 2/15/02 4:51

Sveiki!

Augsti godājamais Kažas kungs uztraucās:

< Tā apziņa, ka valsts ir pašsaprotami apzogama un pērkama parādība ir cēlusies visdziļākos sociālisma un plānotās saimniecības laikos. Tad kad VALSTS noteica visu, kad visa vara piederēja tam orgānam, ko Apakškomandants atkal vēlas iecelt zirgā, lai tā pilnībā regulētu Latvijas ekonomiku >

Padomju totalitārisma iekārtā nomenklatūra stāvēja stingra kā mūris un tautai klājās labi par tik par cik tauta negrasījās apzagt nomenklatūru. Nomenklatūras rīcībā bija kompetenta slepenpolicija un militārā vara kas neļāva tautai apbižot nomenklatūru. To ļoti labi apraksta, piemēram, Alberts Bels grāmatā "Labirints". Tikmēr tauta rīkojās pēc brīvā tirgus principiem. Baroja cūkas ar baltmaizi un gāza benzīnu grāvjos un tā tālāk, un tirgojās savā starpā ar blatu un tā tālāk un šiverīgākie uzņēmēji, literāti, zinātnieki u.c. dzīvoja tīri pieklājīgu dzīvi. Tas nav Apakškomandants, kas vēlas šo nomenklatūru "iecelt zirgā" par jaunu. Tā vēl arvien zirgā sēd kā sēdējusi. Vienīgā starpība starp toreiz un tagad ir ka nomenklatūrai nemaz nevajag nekādu slepenpoliciju un militāro varu jo tauta domā, ka tā bauda to pašu pārtikušo brīvo tirgu kas valda Amerikā un nemaz nav jādomā par tādiem niekiem kā valsts saimniecības attīstība un vēlēšanu likuma maiņa, lai partijas drīkstētu deputātam likt kandidēt tikai vienā vēlēšanu apgabalā, jo gan jau viens pats Repšes kungs visu nokārtos kā vajag. Vismaz baltmaizi vairs neviens nebaro cūkām un benzīnu neviens nelej grāvjos, vai ne? Priekš kam vispār tādas cūkas un vai benzīnu nav labāk lietot lai brauktu iepirkties, teiksim, Bulgārijā?

< Ja valstij pieder viss un tā visu regulē, līdz pat Rīgas konditoreju toršu un cepumu receptēm, tad pērkot vai nozogot valsti, var nozagt "visu". Savukārt, ja valsts pilnvaras ir ļoti ierobežotas, ja valstij ir minimālas sviras, ar ko kontrolēt lielos uzņēmumus un citus reālus bagātības ražotājus, tad ir mazāka jēga pirkt vai zagt valsti. Tad jāsarūp nauda citādi un lielā bagātība jānopērk, teiksim, akciju tirgū. >

Ja valstij pieder viss un ja tā visu regulē tad kāda jēga nozagt valsti un kā to vispār izdarīt? Padomju totalitārisms, ja kas, bija stabila būšana. Stagnācija, vai ne? Nekādu plašu apvērsumu nebija, ja nu vienīgi tie lielie sekretāri vienu laiku mēdza apmirt nedabīgā nāvē. Turpretī, ja valstij ir minimālas sviras, tad tie vislielākie biznesmeņi dabīgi pārņems tās sviras un stiprinās tās sviras un gādās lai tās kalpotu paša interesēm, nevis kaut kādas tur tautas interesēm. Ar vārdu sakot, kā smejies, ja Tu mīli to zemi, bet ne to valsti, tad gan jau kāds atradīsies, kas to valsti iekārtos ne tā, kā tas Tev pa prātam, un tās sviras būs, skaties un brīnies, atkal maksimālas un nepiederēs nevienai Tev draudzīgai tautai. Un Tev jau atkal nekas vairāk neatliks kā vai nu lavierēt un ņirgāties vai pārcelties atpakaļ uz veco labo Ameriku.

Apakškomandants Juris

From: j_kaza@yahoo.com
Date: 2/18/02 8:18

Apakškomandants izsaka visai prātīgo un apsveramo domu, ka Latvijā deputātus vajadzētu vēlēt no konkrētiem apgabaliem ar zināmu -- visai lielu-- atbildību šī apgabala vēlētājiem. Tas viss okei. ASV arī vēl pārstāvju palātu šādā veida (House of Representatives). Ko tas īsti nodrošina, nezinu. Ir labi un darbatautas iemīļoti cilvēki, ir tādi, kas griež biezas šķēles no cūkgaļas mucas (pork barrel) tieši savam apgabalam (kara bāzes, valsts pasūtījumus Pigbridžas fabrikai, jaunus ceļu, ko tik vajag..), ir dažādi īpatņi. Bet nu varam arī to izmēģināt Latvijā.

Tomēr Apakškomandants kaut kā to saista ar, viņaprāt, valsts ekonomiskās vadīšanas uzlabošanu, proti, ar sociālistiskas plānošanas atkalieviešanu, tirgus ierobežošanu. protekcionismu. Kādēļ šādi secinājumi? Es neredzu iemeslu kādēļ vēlētāji reformētā sistēmā vēlētu kreisāku valdību nekā iepriekš?. Rīgā taču nobalsoja par visai kreisu pārvaldi arī bez vēlēšanu sistēmas reformas. Es vienkārši nesaprotu to domu gājienu no vēlēšanu reformas līdz nacionālvalstismam (lai neteiktu nevietā sociālisms). Valstisms šeit patapināts no angliskā jēdziena statism, kas aizstāv valsti kā sabiedrības galveno vadošo spēku ar visiem no tā izrietošiem ierobežojumiem privātai ekonomiskai darbībai un tirgum.

Man šķiet, ka vēlēšanu reformu var apspriest neatkarīgi no nākotnes politiskām vīzijām. Varbūt jauna sistēma būs labāka, bet ne tādēļ, ka tā automātiski pavērs (atpakaļ?) ceļu uz sociālismu.

Cita starpā, neesmu arī redzējis sakarīgu Apakškomandanta scenāriju kā Latvijai vajadzētu pāriet uz nacionālvalstisma sistēmu (sava veida Socialism Lite, bez partijas un Sibirījas). Kādas būs ekonomikas vadīšanas iestādes (Valsts Plāna komiteja 2.0?), cik daudz nacionalizēs, cik daudz vadīs ar nodokļu regulēšanu, pie kāda pieauguma tempiem uzņēmumi tiks nacionalizēti vai pakļauti valsts vadīšanai (dirigismam)? Mazo piparbodi taču nevadīs birokrāti, bet pēc Apakškomandanta loģikas, lielveikalu tīklam vajadzētu uzlikt valsts soģi vai arī palikt to valsts tiešā īpašumā. Kā tad īsti būs, El Subcommandante?

Juris K

From: zagarins@stcc.edu
Date: 2/18/02 10:01

Sveiki!

Augsti godājamais Kažas kungs par visu vairāk bīstas sociālisma:

< Apakškomandants kaut kā [demokrātiju] saista ar, viņaprāt, valsts ekonomiskās vadīšanas uzlabošanu, proti, ar sociālistiskas plānošanas atkalieviešanu, tirgus ierobežošanu. protekcionismu. Kādēļ šādi secinājumi? >

Ja Jums tik dikti mīļa tā zeme un tik dikti nemīļa tā valsts, tad kāda jēga jebkādiem secinājumiem, vienalga manējiem vai Jūsējiem? Vai Jūs nopietni domājat, ka nicinoša nostāja ir lielāks garants brīvībai nekā atbildība?

< Es neredzu iemeslu kādēļ vēlētāji reformētā sistēmā vēlētu kreisāku valdību nekā iepriekš?. >

Vēlētāji vēlēs tādu valdību, kādi viņi vēlas. Mācīsies gan uzņemties gan uzticēt atbildību. Nevis gaidīs jauno laiku lokomotīves no globālās oligarhijas pakalpiem.

< Rīgā taču nobalsoja par visai kreisu pārvaldi arī bez vēlēšanu sistēmas reformas. >

Bija pienākusi Lembergam kārta pie šprices. Kas tur ko nesaprast? Kas par starpību kādā vārdā partija sevi sauc, ja tai nav jāatbild vēlētājiem lai tiktu pie siles?

< Es vienkārši nesaprotu to domu gājienu no vēlēšanu reformas līdz nacionālvalstismam (lai neteiktu nevietā sociālisms). >

Būtu universitātē kārtīgi apmeklējis kursus, nevis līdzi skrējis škandālmaheriem, šodien Jūs daudz ko vairāk saprastu gan par valsts lomu tautas dzīvē gan par naudiņas lietām vispār.

Apakškomandants

From: j_kaza@yahoo.com
Date: 2/18/02 3:04

Apakškomandants joprojām nepaskaidro, kādēļ reformētā sistēmā, kurā deputātiem būtu lielāka "atbildība", šie deputāti būtu "kreisāki" un iestātos par lielāku valsts ietekmi vai vadošu lomu ekonomikā? Ko nozīmē atbildība? Manuprāt to vajadzētu nodrošināt draudam, ka deputātu izmetīs ārā nākamajās vēlēšanās. Jebšu te ir doma, ka deputāti mandātu laikā atbild pret partiju, resp. izgāž kādu podu un viņus sauc pie partijas atbildības, viņus piespiež nolikt mandātu pirms vēlēšanām. Nu un? Tas nozīmē, ka kreisie būs uzmanīgāki balsot tīri kreisi, bet labējie, tīri labēji. Tas nenozīmē, ka būs vairāk vai mazāk viena vai otra spārna deputātu, Visbeidzot, deputāti var atbildēt pret vēlētājiem, bet te jāliek samēra augsta latiņa (slieksnis) iekams deputātu atsauc. Tas nevar būt tikai par sava apriņķa vēlētāju saniknošanu. Piem., Valstiski sociālistiskās partijas deputāts nobalso par Tautas Cūku Komūnas likvidēšanu savā apgabalā, jo smird visapkārt, bet vēlētāji spiesti mainīt darbu, un tādēļ deputātu grib atsaukt, jo viņš, t.s. valsts interesēs nobalsojis slēgt lielo, smirdošo cūku komūnu savā apriņķī. Atsaukšana jābalsta taču samērā smagos, kriminālos pārkāpumos. Un kas notiek, ja labējam/kreisam deputātam pirms mandāta beigām mainās apriņķa vēlētāju nostāja-- tad tīri politiskās konjunktūras dēļ, pirms kārtējām vēlēšanām atsaucam un nomainām deputātu, jo vēlēšanu apriņķī Repše vai Rubiks noturējis tik kvēlu runu, ka tauta tagad tikai par vienu vai otru. Cita starpā, ar šādu mehānismu Repše jau tagad būtu dabūjis savus cilvēkus Saeimā.

Lembergisti, iespējams, atbalstīja sociķus, bet kā ar PCTVL? Ar tā rubikiešu frakciju? Vai Sociālistiskās partijas programmā nav lielā mēra tas, ko Apakškomandants vēlas?

Juris K

From: zagarins@stcc.edu
Date: 2/18/02 5:03

Sveiki!

Augsti godājamais Kažas kungs prasa paskaidrojumu:

Mīļais godājamais, kā jau es esmu atkārtoti Jums skaidrojis, Jūs un visa tā polītiskā hevere kas saucās TP/LC/JL/TB/LNNK ir tas kreisais, bet es savukārt esmu tas labais. Jūs aizstāvat iekārtu, kur tautas balsstiesības vietā ir tingeltangelis ko rīko "biznesmeņi" kas veiksmīgi piesavinājušies tautas zemi un mantu spekulatīvā bezražas "brīvā tirgū" un nemaz nedomā neko no tā tautai atpakaļ atdot. Tāpēc lūdzu neprasiet man atkārtoti Jums izskaidrot kāpēc vēlēšanu sistēmas reformas rezultātā deputāti būtu kreisāki nekā viņi jau ir. Patlaban viņi neviens nav ne labi ne kreisi. Tas ko es vēlos ir, lai viņi būtu atbildīgi tautai.

< Ko nozīmē atbildība? Manuprāt to vajadzētu nodrošināt draudam, ka deputātu izmetīs ārā nākamajās vēlēšanās. >

Atbildība ir visu normālo cilvēcisko attiecību pamatā. Ja Jūs nezināt kas tas tāds ir, tad Jums būtu biežāk jāiet baznīcā. Atbildība ir pretstats pastāvošās iekārtas bezatbildībai, kur deputātam nav citas izredzes tikt ievēlētam kā pārdodoties kādam tādam biznesmenim, kam tikai tā viena lieta svarīga - kā paturēt un vairot savu bagātību nerēķinoties ne ar nekādu tautu.

< Jebšu te ir doma, ka deputāti mandātu laikā atbild pret partiju, resp. izgāž kādu podu un viņus sauc pie partijas atbildības, viņus piespiež nolikt mandātu pirms vēlēšanām. Nu un? Tas nozīmē, ka kreisie būs uzmanīgāki balsot tīri kreisi, bet labējie, tīri labēji. Tas nenozīmē, ka būs vairāk vai mazāk viena vai otra spārna deputātu. >

Te nav runa par viena vai otra spārna stiprināšanu bet par atbildību pret tautu. Es labi saprotu, kas ir reprezentatīvā demokrātija, un nemaz neaizstāvu kaut kādu snarskisku balsomātisma sistēmu. Deputātam jābūt lielā mērā autonomam un brīvam atbildēt ne tikai tautai bet arī pašam savai sirdsapziņai. Taču, neatkarīgi no tā ko Jūs Aynas Randas romānos esat salasījies, visu vērtību mēraukla nav tikai un vienīgi ASV dolārs.

< Visbeidzot, deputāti var atbildēt pret vēlētājiem, bet te jāliek samēra augsta latiņa (slieksnis) iekams deputātu atsauc. Tas nevar būt tikai par sava apriņķa vēlētāju saniknošanu. >

Piekrītu. Tā arī tie no mums kas nopietni ņēma darba grupas "Rītdienai" pasākumu bijām vienojušies. Varat palasīt Rītdienai mājas lapā Jāņa Peniķa ieteikumus, pie kuriem līdz pat tam brīdim kad pie apvāršņa parādījās Repšes kunga jauno laiku saulīte, pieturējāmies.

< Vai Sociālistiskās partijas programmā nav lielā mēra tas, ko Apakškomandants vēlas? >

Apakškomandants par visu vairāk vēlas panākt, lai augsti godājamais Kažas kungs iepazītos ar Latvijas polītiskām reālijām.

Apakškomandants

From: RUTENS@aol.com
Date: 2/18/02 4:38

Sveiki!

<Rīgā taču nobalsoja par visai kreisu pārvaldi arī bez vēlēšanu sistēmas reformas. >

Par 'nacionālvalstismu' man nav ko teikt. Bet ir nozīmīga atšķirība starp spēles noteikumiem, kas attiecās uz pašvaldības un Saeimas vēlēšanām. Vismaz pašreiz balsotājiem pašvaldības vēlēšanās ir iespēja savas vēlmes realizēt. Balsotāji izvēlās partijas listi un var izsvītrot tos kandidātu vārdus, kurus viņi nevēlās lai viņus pārstāv *savā* pašvaldībā un ar krustiņu atzīmēt tos kandidātus, kurus viņi īpaši atbalsta.

Ja būtu vēlmes padarītu pašvaldības vēlēšanas tikpat murgainas kā Saeimas vēlēšanas tad, nacionālas partijas listes jānostāda. Uz katras partijas listes, teiksim Rīgā, parādītos netikai tie kas kandidē Rīgā, bet arī tās partijas biedri, kuri kandidē Liepājā, Valmierā, Daugavpilij un pārējās pilsētās Latvijā. Balsotājs tad izsvītrotu viņam *pazīstamos* blēžus, pievilktu krustiņus blakus kandidātu vārdiem, kurus viņš *pazīsta* un atbalsta, bet ignorētu tos vārdus, kas viņam galīgi sveši, jo tie ir no citām pašvaldībām. Šādā veidā partijas varētu nodrošināt nevis ka vēlētāji, bet partijas valdība nosaka, kuri kandidāti vinnēs. Tikai jābrīnās, ka partijas nav līdz šim 'uzlabojuši' pašvaldības vēlēšanas lai to padarīt līdzīgāk Saeimas vēlēšanas murgam.

Kā jau reiz "Sveikā" rakstīju, 7. Saeimā vēlēšanas laikā tas kandidāts no Latgales kurš ieguva dīvaino godu, jo no visiem kandidātiem viņa vārds visbiežāk tika izsvītrots (latgalieši viņu neciena), tomēr ieguva savu mīksto krēslu Saeimā, tikai tamdēļ ka viņa vārds parādījās citos vēlēšanas apgabalos, kur viņš nav pazīstams. Bez šaubām būs arī šai nākamā vēlēšanā līdzīgi gadījumi.

Visu labu,
Elizabete