FINANSES

Dažiem saimnieciskās dzīves vērotājiem uzņēmuma finansu direktors ir nikns ķēdes suns pie naudas lādes. Citiem viņš liekas gan goda vīrs, gan nežēlīgs izmaksu apcirpējs, bet vēl citiem viņš ir tikai bankas kalps. Šiem novērojumiem ir sava taisnība, bet tie mums nedod vispusīgu ainu par finansu direktora funkcijām. Atsevišķi un kopumā tās ir svarīgas diezgan, lai mēs apskatītu rūpīgāk, īpaši ņemot vērā Latvijas uzņēmēju naudas trūkumu. Latvijā finansu direktori šī trūkuma dēļ pašreiz visvairāk ievēro firmas tekošās vajadzības. Pārējas funkcijas vēl paliek neizkoptas. Apstākļiem uzlabojoties, varam nākotnē sagaidīt normālāku izdarību finansu lietās. Jāpiezīmē, ka Anerikā no profesionāla viedokļa jau sen finansu direktori ir atdalīti no galvenajiem grāmatvežiem un tautsaimniekiem. Vēl nesen Amerikas lielajās firmās finansu direktori ir juristi; šodien tie parasti ir grāmatveži ar maģistra grādu un pamatīgu pieredzi taisni finansu laukā.

Finansu direktora uzdevumi

No ilgtermiņa viedokļa finansu direktors ir atbildīgs par firmas finansiālo veselību, par naudas līdzekļu apriti, kas nodrošina visas firmas pēc iespējas optimālu darbību. Šiem līdzekļiem trūkstot, uzņēmums nomirst. Taču atstāti vieni neizmantoti, naudas līdzekļi var būt tikai sterīli.

Citiem vārdiem, katra uzņēmuma vadības medaļai ir divas puses. Viena no tām ir uzņēmuma operatīvā darbība, bet otra ir atrodama firmas darbības plānos, to izpildē un finansiālos rezultātos. Tāpēc arī nav domājams, ka te šodien pietiktu tikai ar zināšanām finansu lietās. Viss, kas ir saistīts ar kreditu, prasa nevainojamu reputāciju un spējas saprasties ar citiem gan firmā, gan ārpus tās. Taču sekmīgas vadības darbs vaiņagojas ar lielāku firmas īpašnieku daļu vērtību.

Tā šajos gadījumos ši patiesā tirgus vērtība tālu pārsniedz oficiālo, grāmatās ierakstīto, bilances vērtību.  

Samērā nemainīgās firmās, mēs īpašu vērību veltam firmas finansu (vai finansiālo līdzekļu) struktūrai. Mēs skatāmies, vai skaidras naudas un citu līdzekļu rezerves ir pietiekamas, lai firma varēt laikā nokārtot savus tekošos maksājumus un citas saistības.

Vērojot firmas finanses tālāk, mēs analizējam īstermiņa saistības un firmas spējas paplašināt savus līdzekļus un rezerves ar pietiekamu uzkrājamo peļņu. Mēs vērojam iespējas uzlabot firmas rentabilitāti ar lielākiem kreditoru ieguldījumiem uzlabojumos. Iekārtas, ēkas un zemi mēs parasti ieķīlājam, lai šos pirkumus mēs vismaz pa daļai varētu finansēt ar aizdevumu palīdzību.

Firmai izaugot lielākai, tā var plānot savu nākotni plašāk. Mēs meklējam iespējas tās darbību izvērst lielāku gan ar īpašnieku kapitāla, gan ar aizņēmumu papildinājumiem. Firmai izveidojas finansu vai finansiālo līdzekļu struktūra ar riska ziņā līdzsvarotu un tālākai attīstībai īpašnieku un kreditoru aizdotu finansiālo līdzekļu struktūru. Plānojot uzņēmuma darbību un tās finansējumu, liela nozīme ir labāko programmu kopšanai un jaunu projektu izvēlei. Šajos procesos ļoti svarīga ir darbības vērtējumu metodika.

Finansu struktūra

Firmas raksturs un tās darbības vide noteic tās optimālo finansiālo līdzekļu struktūru. Būtibā runājam par finansējuma struktūru, ko sastāda firmas īpašnieku kapitāla daļa un svešais, kreditoru kapitāls. Pēdējo sadalām ilgtermiņa parādos (parasti uzņēmuma obligācijās un ķīlu zīmēs) un ļoti dažādās ikdienas un īstermiņa saistībās. Šī struktūra un tās līdzsvars vēlami atbilst kapitāla iesaistei. Tekošās saistības nosedz līdzekļu aprite un peļņa (galvenokārt naudas plūsmas formā), īstermiņa parādi ir visvairāk saistīti ar uzlabojumu finansējumu, bet firmas obligācijas un jaunu akciju izlaides atbilst firmas ilgtermiņa attīstības plānu izpildei. Latvijas apstākļos akciju tirgus vēl nav izveidojies. Manuprāt te lielāka nozīme ir dažādiem firmu apvienošanās procesiem. Tie norāda uz juristu darba nozīmi augošās firmās.

Lai arī visām firmām ir sava finanšu dinamika, finansiālo līdzekļu struktūras jēdziens pēc savas dabas nav dinamisks. Tam pamatā ir doma, ka uzņēmums ideāli darbojas samērā stabilos apstākļos, ka līdzekļu aprites analīzei noder gandrīz hidraulisks pārsūknēšanas modelis, un ka riska nosegšanai noder piemeroti liels īpašnieku kapitāla ieguldījums. Te japiezīmē, nodokļu likumi Amerikā šodien šādus uzkrājumus ierobežo; uzkrātie līdzekļi, ja tie nav sadalīti, parasti tiek iesaistīti aktīvas dabas ieguldījumos.

Visstabilākās finansiālo līdzekļu struktūras redzam firmām ar stipri drošiem un regulāriem ienākumiem; šeit krietna daļa no pastāvīgi iesaistītā kapitāla nāk no aizņēmumiem. Gadu gaitā, šādas firmas savas struktūras maina maz; tās aug, vienu gadu pakāpeniski pārdodot obligacijas, bet citā reizē jaunas akcijas. Pieņemot, ka darbības peļņa ir ienesīgāka par kreditoriem maksāto augļu likmi, tas ir aizņemējam loti izdevīgi. No otras puses vērojam firmām, kas savu nākotni veido ar jaunām tehnoloģijām ļoti riskantā tirgū, savas finansiālo līdzekļu struktūras bieži vien jāveido bez obligācijām. Te finansētāji ir vai nu tās īpašnieki vai īsti eksperti riskantos pasākumos. Lieki teikt, ka mazas firmas, kas vēl ir tikai savas darbības sākumā, ir novērtējamas augsta riska kategorijā. Pārmaiņu laikos, es tomēr uzskatu, ka pārveidot finansiālo struktūru ir vieglāk tur, kur kas notiek. Maza, bet augoša firma tomēr ir labāks partners par lielu un noplicinātu, strādāt mazspējīgu firmu.

Latvijā ir maz firmu, kas var savu darbību nodrošināt savu paplašināšanos ar piemērotu Finansu struktūras izveidojumu. Īpašnieku rocība ir nepietiekama. Tur, kur tas ir mēģināts ar vairāku firmu apvienošanu vienā konglomerātā tās visas ir izrādījušās finansiāli vājas gan atsevišķi, gan kopumā. Tās nav spēcīgas diezgan, lai ieverojami paaugstinātu savu preču realizāciju vai citiem uzlabojumiem. Šo firmu īpašnieku kapitāls ir būtībā ieguldīts zemē, ēkās un iekārtās. Viņu peļņa, salīdzinot ar normālu ieguldījumu struktūru, ir niecīga.

Firmas īpašniekiem dažos gadījumos izdodas to pa daļai vai pavisam pārdot ārzemju partneriem vai ieguldītājiem. Tomēr jāievēro, ka ārzemju interesenti daudzkārt nav labākā situācijā par vietējiem firmas īpašniekiem; ārzemnieki ne vienmēr vēlas vai spēj izdarīt lielākus ieguldījumus riskantos pasākumos.

Šajos apstākļos finanšu direktors tiešām kļūst pa galveno sakarnieku ar banku un citiem firmas kreditoriem. Firmas maksātspējas jautājums kļūst par dominanti viņa darbā. Viņš vairs nav tikai naudas lādes sargs. Viņš kļūst par pastāvīgu naudas un īstermiņa kredīta izkārtotāju. Viņš vairs nerēķina, cik aizņēmums ir saimnieciski izdevīgs. Bieži vien viņa uzdevums ir to vispār atrast.

Tekošās saistības un īstermiņa pasākumi

Pārskatot finansu direktora funkcijas, Latvijā vēl nav steidzami ilgtermiņa uzdevumi, vairot firmas un tās īpašnieku kapitāla vērtību ar lielākiem pārkārtojumiem. Visvairāk izceļas steidzama ikdienas un īstermiņa uzdevumi.

1. Finansu direktora pirmais uzdevums visos gadījumos ir noturēt vai palielināt firmas spējas kārtot tās īstermiņa saistības. Tur, kur dienišķās saistības dominē visu firmas finanšu politiku, šī ir grūta un neapskaužama situācija. Firma bez naudas līdzekļiem parasti nīkuļo bez pietiekama apgrozības kapitāla papildinājumiem un lēnām nodzīvo savus aktīvus. Tā kļūst arvien lielāks kredita risks, jo to atdzīvināt ir ārkārtīgi grūti.

Finansu direktora otrais uzdevums ir rūpeties par uzlabojumiem, kas palielina uzņēmuma peļņu. Īpaši Latvijas apstākļos, kur akciju pieprasījums ir vēl vājš un neizveidojies, peļņa var būt vai vienīgais jauna īpašnieku kapitāla avots. Tikai uzņēmumi ar stipru īpašnieka kapitāla bāzi ir samērā labi sagatavoti iegūt aizņēmumus vai izdevīgi pārdot savas akcijas.

Ja naudu nevar dabūt no ģimenes locekļiem un tiešām tuviem draugiem (jārēķinās ar to, to, ka aizdevēji gan vairs nebūs draugi) meklē bankās un, protams, valdības iestādēs. Ministra vai zemāka ierēdņa labvēlība kļūst pati par sevi par svarīgu, kaut neoficiālu, saimniecisku aktīvu un tādā veidā veicina korupciju. Tad uzņēmuma darbība vairs neatspoguļo tā saimniecisko prasmi, bet tā vadības vērtīgos sakarus. Šajā grūtajā situācijā ir daži atrisinājumi; tie savukārt raksturo finansu direktora ikdienas darbu:

• Samazinot nevajadzīgus aktīvus, no dienas dienā uzlabot uzņēmuma finansiālo struktūru, lai firma varētu veidoties normālā saimnieciska darbība.

• Cieši sastrādājot ar firmas operatīviem vadītājiem, pavairot un ieguldīt peļņu. Tur palīdz tāda uzņemuma darbība, kas veicina uzlabojumus uzņēmuma finansu struktūrā. Šajā laikā firma vēl ir tālu no lielāka uzņēmuma vērtības pacēluma, bet tās vadība koncentrējas uz pirmajiem panākumiem, kas noteikti ieinteresēs iespējamos aizdevējus un līdzīgus oficiālus un neoficiālus kreditorus. Tie vispirms gaida savlaicīgu algu samaksu norēķināšanos par materiāliem, nodokļiem, kā arī sezonas rakstura cikliskas dabas aizņēmumu samaksu. Tālāk rindā stāv kreditori, kas ir finansējuši agrākus firmas darbības uzlabojumus un ilgtermina aizņēmumus.

Kā jau minēts, Latvijas apstākļos labāku finansu struktūru var īstenībā nodrošināt ar peļņu, kas ir paturēta uzņēmuma finansēšanā; pēdējais apsvērums mani pārliecina, ka būtu labi dot ienākuma nodokļu atlaides peļņai, kas tiek ieguldīta uzņēmumā. Citiem vārdiem, ar labu vadību trūcīga firma var nodrošināt iespējas pelnīt. Ja vairojas firmā ieguldītais īpašnieku kapitāls, uzņemums sāk attālināties no tīras izdzīvošanas jautājuma un var veidot normālu darbību. Ja uzņēmums nepelna un neaug, tad vairojas firmas apšaubāmās saistības ar valsts iestādēm un bankām. Tad struktūrā vairs nav normāla īpašnieku riska kapitāla. Šajos apstākļos ir arī ļoti iespējams, ka firmas kreditori uzņemas sev nepiemērotu risku. Vēl vairāk. Firmas īpašnieki bez riska kapitāla riskē ļoti maz. Viņi var sevi uzvedināt uz tīri azartiskiem gājieniem un spēlēt "pa visu banku" ar naudu, kas viņiem nav.

No otras puses, konservatīva struktūra ar samērā lielu īpašnieka kapitālu palielina firmas spējas atrast un veikt sekmīgas sarunas par kreditu gan tekošām, gan ilgtermiņa vajadzībām. Kā jau pieminējām, riska kapitāla proporciju visā struktūrā nosaka firmas raksturs. Ir loģiski un saimnieciski normāli, ka firmas ar drošiem ienākumiem un lielāku īpašnieku kapitālu var aizņemties vairāk un uz ilgāku laiku. Ja jauni ieguldījumi tiešām labi atmaksājas, tad ir tiešam vērts nopietni apsvērt šim nolūkam taisīt lielākus parādus. Ja firma pelna, kā Latvija mēdz iecerēt, 15-20 procentu gadā, bet augļos maksā 8-9 procentus, tad aizņemties ir prāta darbs. Maza vai svārstīga peļņa un relatīvi mazs īpašnieku kapitāls savukārt finansu direktoram jau laikus norāda, ka situācija ir pietiekami riskanta, lai rūpīgi ierobežotu firmas aizņēmumus.

Citu firmu darbība var būt tik riskanta, ka tās var sev iegūt tikai minimālu kreditu, vai to vienkārši paņemt, kavējoties kārtot savas saistības un vienkārši laikā nemaksāt rēķinus. Nesalīdzināmi labāks atrisinājums kapitāla trūkuma jautājumā ir vērojams vienā no sekmīgākajiem jauniem uzņēmumiem Rīgā, kur darbinieki daļu no savas algas saņem uzņēmuma akcijās.

Dinamiska izaugsme ir vēlama pat vislielākajās firmās. Milzīgās komunikāciju firmas AOL Time Warner vadība uzsver, ka šīs firmas svarīgākās funkcijas ir tās darbinieku izaugsme un finansiālie rezultāti. Katra no tām ir uzticēta vienam no galvena vadītaja diviem vietniekiem, bet "visā orķestrī spēlē" vēl 20 vadītāji. Pirmais vietneiks ir atbildīgs par darbinieku spējām sniegt klientiem un pircējiem to, ko tie vēlas. Otrais jau laikus rūpējas, lai programmu saturs un šī sarežģītā darbība izpauztos jau iepriekš plānotos operatīvos un finansiālos sasniegumos. Par šajā lielfirmā iesaistīto kapitālu var uzskatīt tā darbinieku spējas un firmas īpašumi kopā. Liekas, ka šis firmas vadītāji darbojas uz vispārēju norādījumu pamata un kopīgi atzītiem specifiskiem uzdevumiem. Te nav tik daudz biznesa plāna, kā darbības mērķi un budžeti, kas to atspoguļo. Šāda elastīga pieeja pieļauj pārmaiņas līdzekļu un prioritāšu robežās. Kopā šī pieeja prasa lielu sastrādāšnos organizāvijas horizontālās plāksnēs. Šī sastrādāšanās ir tā, kas visvairāk noteic ne tikai visas lielās firmas operatīvos sasniegumus, bet arī visu tās vērtību.

Viens no firmas darbības principiem ir īpaši cieša sadarbība jaunos projektos; Labs piemērs tam šodien visas organizācijas iesaiste. Tā 2001. gada beigās šī iesaiste raksturojās ar gandrīz neticami intensīvu darbu Harry Potter filmas un grāmatu reklāmā un pārdošanā (pirmajas dienās, sitot visus iepriekšejos rekordus, ieņem vairāk par 100 miljonu dolāru; visai sērijai plāno septiņas filmas). Uz šo sadarbības nepieciešamību norāda divas prasības:

Pastāvīgi paplašināt apgrozījumu tirgū, pašreiz par apmēram 30 procentiem gadā, līdz 40 miljardiem dolāru gadā. Te, protams, galvena doma arī ir agrāk vai vēlak pavairot peļņas kopsummu. Šī prasība ir saistīta ar noteiktiem uzdevumiem visās firmas daļās. Piemēra pēc, žurnālu subsribentu skaitam katru mēnesi jāpieaug par 100 000; klienti šiem un citiem pirkumiem izlieto Internetu un savas kreditkartes.

Uzlabot firmas peļņu. Firmas finansu direktors ir ciešā kontaktā ar visām operatīvā darba organizācijām. Viņš sagaida, ka tekošā gada laika peļņa pieaugs par trešo daļu. Darbinieku skaits tiek tīši nedaudz samazināts, lai uzsvērtu augstākas darba ražības nepieciešamību. No finansu direktora ("CFO, Chief Financial Officer") viedokļa, firma pastāvīgi mācās uzlabot jau agrāk izvērsto darbību un sekmīgi uzsākt jaunus projektus. Tiem visiem ir savas, skaidri redzamas, finansiālās dimensijas. Šīsdienas apgrozības mērķis ir 24 dolāru uz pircēju; desmit gadu laikā tas varētu būt 100 dolāru liels.

Pārdomājot iepriekš teikto, nonākam pie dažiem vispārīgiem slēdzieniem:

• Naudas līdzekļu aprite uzņēmumā izšķir tā spēju vispirms izdzīvot un tad augt tālāk. Noplicināta uzņēmuma darbības mūžs ātri samazinās.

• Grūtos apstākļos naudas plūsmu mērķtiecīgi pārkārtojumi, īpaši apgrozījuma paātrinājums, ir gandrīz vienīgais uzlabojumu finansējuma veids. Naudas plūsmai jānodrošina uzņēmuma spējas savlaicīgi kārtot savas finansiālās saistības. Pārējos līdzekļus parasti vēlams iesaistīt lielākā apgrozībā, ar īpašu ievērību pārdevēju vadībai un algām, kā arī pārstāvju kompensācijai.

• Naudas plūsmu var paātrināt, ātrāk iekasējot naudu par pārdotām precēm un pakalpojumiem, pat ar faktoringa palīdzību, vai vienojoties ar kreditoriem (piemēram, iepirkumu avotiem) par ilgākiem maksājumu termiņiem. Der ievērot, ka skaidrās naudas līdzekļus visvairāk uzsūc palielināta preču realizācija, īpaši tad, ja pārdevējs pircējiem pieškir kreditu. Manuprāt, ir ļoti svarīgi, lai būtu savlaicīgi gādāts par (vēlams rakstisku) vienošanos darījumu termiņu un jau noslēgto līgumu noteikumu maiņās. Jārēķinās, ka šai un citām vajadzībām jāsagatavo naudas plūsmu pārskati; tos nedrīkst sajaukt ar tradicionāliem un pro forma bilances pārskatiem. Finanšu direktoram ir labi pierādīt ne tik daudz, ka uzņēmumam finansiālie rādītāji izskatās labi, bet ka uz uzņēmumu var paļauties naudas lietās.

• Plānojot budžetus, tos vēlams sastādīt nemainīgās un mainīgās ("fixed and variable") daļās. Vēl vēlams jau laikus pārdomāt par negaidītām vajadzībām un prasībām. Vienlīdzīga budžetu palielināšana vai apcirpšana visos posteņos ir būtiski nepārdomāta un izšķērdīga.

• Saskaņot firmas finanses ar internacionālo kredita praksi, ko raksturo kredita vērtētāju firmas Dun and Bradstreet mērauklas. Principā mazās firmas uzskata par riskantām, bet lielās novērtē par augstu. Kreditu ieteic automatiski noraidīt firmām (un individiem) ar sliktu maksājumu maksājumu vēsturi. Parasti to noraida arī tām firmām, kurām Dun and Bradstreet paredz tikai "ierobežo (ar aktīviem segtu) kreditu. Tas pats attiecas uz tiem, kas jau sasnieguši ieteiktos kredita maksimus. Īstie respektablu firmu vērtējumi sākas ar finansu pārskatiem un firmas darbības analīzi no aizdevēja viedokļa. Latvijas firmas var rēķināties, ka ārzemju kreditori parasti vēlēsies banku (vai valsts) garantijas, vai arī tie paļausies tikai uz firmas galvena īpašnieka turību un labo slavu.

• Īpaša vērība jāpiegriež visām iespējām samazināt materiālu un preču uzkrājumus. Veci materiāli un preces ātri zaudē savu vērtību. Iespējams, ka jāpārveido visa firmas apgādes sistēma. Daudzos gadījumos šie piegādātāji var būt labāk finansēti un viņu tirgošanās stratēģija pat paredz pircēju uzkrājumu finansējumu zināmās laika robežās. Piegāde Latvija uzlabojas, un pieļauj precīzākus un savlaicīgākus transporta pakalpojumus. Uzlabojumi šajā kategorijā prasa operatīvo vadītaju izpratni, jo viņi parasti vēlas pieturēt materiālu rezerves augstā līmenī vai arī saražot iespējami daudz preču vienā rāvienā. Vispār, sekmīga uzkrājumu samazināsana var notikt tikai ar visu ieinteresēto atbildīgo personu piekrišanu un atbalstu. Varam piebilst, ka agrāko gadu prakse Latvijā uzglabāt materiālus ļoti augstā līmenī norāda uz neticami lēto materiālu izmaksu un nereāli zemus izdevumus par noliktavām, nespēju paļauties uz piegādi laikā un vāji izteiktu atbildības sajūtu gan vienkāršos, gan sarežģītos pasākumos.

• Kaut vienpusīgi, jauzlabo firmas iekšējā un ārēja sakaru prakse. Kavējoties informācijai, kavējas ienākošie maksājumi, preču realizācija, materiālu pasūtijumi un to piegāde. Šodien pareizai, precīzai un ātrai informācijai ir arvien lielāka vērtība. Jāpiezīmē, ka Latvijā jau no seniem laikiem valda klusēšanas un nedarīšanas tradicija, kas ļoti kavē sadarbības izveidi mainīgos apstākļos.

• Savlaicīgi jāveido konstruktīvas attiecības ar vienu vai divām bankām. Tās noteic bankas klienta reputācija un uzticamība, kreditēšanas perioda ilgums un iespējamais nodrošinājums, un prasības par maksājumu kārtību (bankas vislabprātāk izsniedz īslaicīgus kreditus; tās tos nevēlas pārvērst ilgtermiņa finansējumos). Lielā banku nozīme Latvijas apstākļos padara obligātas labas attiecības ar bankām. To labākie pierādījumi par labām attiecībām ir iepriekš piešķirtie krediti, bankas sniegtas garantijas ārzemju kreditoriem un savlaicīga vienošanās par papildus kreditu zināmos apstākļos. Tie ieskaitāmi īstermiņa aizdevumi specifiskiem pasākumiem un garantēts maksimālais kredits ("bridge loans" un "line of credit"). Garām ejot, jāpiezīmē, ka Eiropas bankas, salīdzinot ar Amerikas komercbankām, parasti ir gatavas uzņemties lielākas saistības un risku. Amerikas bankām ir cita struktūra, kas nepoeļauj uzņemties lielu risku.

Īstermiņa darbības apsvērumi

Finansu direktora analītiskā metodika un lēmumi firmas maksātspējas nodrošināšanai un sastādot plānus īstermiņa operatīvai darbībai ir tie paši. Mainas plānotie mērķi un prioritātes. Pirmajā gadījumā, kā to redzam no augstāk pieminētā, galvenais uzdevums ir pasargāt uzņēmumu no ātras bojā ejas. Ļoti daudz ir pakārtots taisni šai vēlamībai. Vēl pirms tam, kad firma ir izglābta no bankrota un pamazām atgūst savas spējas atsākt normālu darbību, vadības uzmanība pievēršas projektiem, kas palielina peļņu un īpašnieku uzkrāto kapitālu. Tie ir sava veida konfliktā ar naudas līdzekļu taupīšanu. Intensīvāka darbība prasa lielākus naudas līdzekļu ieguldījumus firmas finansu līdzekļu struktūrā. Tālāk seko ieteikumi īstermiņa plānošanai:

Tā kā īstermiņa plāni ir gatavojami viena, divu vai trīs gadu darbībai, tie vairāk līdzinās tā sauktajiem biznesa plāniem. Jāievēro, ka tie vienmēr ir sagatavoti ne visām, bet būtībai izmeklētām vajadzībam. Lai tos lasītu, toe, jābūt īsiem un kodolīgiem. Lai tie būtu reāli, šādi plāni ir jāveido pakāpeniski, ar obligātām pārrunām par paredzētām pārmaiņām firmas darbībā. Pat ar tām, vadībai arī vēlāk būs vienmēr no jauna jāiesaista pārrunās atsevišķas darbinieku grupas. Panākumu pamatā visvairāk ir darbinieku izpratne par viņu uzdevumiem un pārmaiņām operatīvā darbībā.

Rūpīgi izvēlētu konsultantu padomi var būt vertīgi, bet konsultantu rakstīti plāni parasti nav pietiekami dziļi ieauguši vadības un darbinieku kopīgā pārliecībā par pārmaiņu nepieciešamību. Šādi plāni maksā dārgi un pēc nepietiekamām pārrunām paliek plauktā. Šādos gadījumos finansu plāni ir pārāk atdalīti no operatīviem plāniem. Finansu direktora rīkojumi un norādījumi rodas un paliek izolācijā, un nespēj dod cerētos sasniegumus.

Kalkulācijām šodien ieteicams lietot datorus. Angļu valodas pratējiem ļoti piemērota ir PlanWrite programma. Tā izceļas ar iespējām uzmanīgi pārdomāt, sakārtot un papildināt izvērtējamo operatīvo un finansiālo informāciju tās vairākos variantos. Ar šo programmui var iepazīties, kontaktējot www.brs-inc.com

Plānos obligāti jāiekļauj inflācijas prognozes.

Viens no svarīgākajiem uzlabojumu mērķiem Latvijas apstākļos ir pacelt ražību.

Plānošanas analītiskajā darbā īpaša vērību jāpiegriež prognozēm par preču realizāciju, peļņu un peļņas uzkrāšanu finansi līdzekļu struktūrā. Lai cik īstermiņa plānošana uzsver meklējumus lielākai peļņai, tā tomēr vēl ir savos pamatos saistīta ar jautājumiem par naudas plūsmām. Negaidītas novirzes var radīt neparedzētas prasības pēc papildus naudas līdzekļiem.

Ja kredita devēja pirmā prasība ir parādnieka labā slava un ticamība, otra ir tā spēja atmaksātu parādu saskaņā ar vienošanos. Ja pēdējā liekas nepietiekama, parādniekam jādomā par aizņēmuma nodrošinājumu ar aizrunātām vai ieķīlātām vērtībām. Aizņēmumi operatīvas darbības finansēšanā parasti nemēdz būt īpaši nodrošināti firmām ar samēra lielu, teiksim pusi, īpašnieku kapitāla bāzi un garāku darbības vēsturi. Jaunām, vēl riskantākām, firmām jārēķinās ar šiem sava kredita nodrošinājumiem. Šis apsvērums mūs noved atpakaļ uz konservatīvas kapitāla bāzes veidošanu.

Ilgtermiņa aizdevumi finansu struktūrā

Firmai augot un izveidojot savu finansu līdzekļu struktūru, tā ar laiku spēj izdarīt lielākus aizņēmumus. Spēja atmaksāt parādus ir joprojām svarīga, bet attiecības ar kreditoriem mainās. Tās raksturo ilgtermiņa attiecības. Tie parasti, bet ne vienmēr, ir nodrošināti ar ķīlām. Šie nodrošinātie aizņēmumi, protams, nav pilnīgi droši. Kā jau pieredzēts Latvijā, ieķīlāta fabrika, kur nestrādā un nepelna, ir maz vērta.

Proporcionāli vispilnīgākie aizņēmumi lielajā pasaulē ir uz pirkumiem, ko pie vajadzības var pārdot tālāk, piemēram, uz preču vagoniem, kravas automašīnām un satiksmes lidmašīnām. Aizņemties var arī uz ēkam un zemi, bet šeit vērtību noteic konjunktūra (lauksaimniecibas zeme, nekā neienes, ir lēta) un alternatīvs, vērtīgāks izmantojums (laukums automašīnu novietošanai var būt vērtīgāks par vecu īres māju). Nodrošinājumam vismazāk jēgas tur, kur īsta vērtība, kā augsti kvalificēti un ražīgi darbinieki, nav ieķīlajami. Šādos gadījumos jāvērtē visas firmas spējas veidoties tālāk un pelnīt. Šis fakts arī izskaidro to, ka sekmīgās un lielās augstās tehnoloģogiju firmas pelna un aizņemas samērā daudz. Viņu aizņēmumi ir ne tikai ilgtermiņa dabas, bet īstenībā jau tuvojas pastāvīgiem ieguldījumiem firmas plašākā darbībā (ja tā sarūk, aizņēmums arī vairs nav vajadzīgs). Šajā izaugsmes situācijā aizdevēji (bankas, apdrošināšanas uzņēmumi un pensiju fondi) vērtē firmas attīstību un to spējas maksāt augļus (teiksim, peļņa ir trīs reizes lielāka par maksājamiem augļiem), un apseko firmas spējas sekmīgi sacensties vietējos un pasaules tirgos. Kā jau sen saka finansistu aprindās, visvieglāk var aizņemties tas, kam kam aizņēmums nav sevišķi vajadzīgs.

Vēl jaunas un finansiāli nedrošas firmas atrod par nepieciešamu vienoties par īpašiem darījumiem, kur aizdevējs prasa ne tikai drošību un minimālus augļus, bet arī savu daļu parādnieka peļņas. Šī parādība savā būtībā norāda uz to, ka aizņēmuma meklētājam trūkst pietiekama īpašnieku kapitāla. Tas atgādina jau iepriekš teikto, ka jaunas firmas Latvijā, kas darbojas samerā nedrošos, īstenībā mainīgos, apstākļos visvairāk var paļauties uz savu peļņu savas attīstības finansēšanai. Ka jau minēts, labas attiecības ar valsts iestādēm un valsts bankām, bet atsevišķos gadījumos veidojas ļoti ciešas attiecibas ar ārzemu partneriem.

Vienmēr jāpatur prātā šīs finansu struktūras īpašības:

Tā vispirms atspoguļo ejoša uzņēmuma finansiālās vajadzības un spēja kārtot savas tekošās saistības. Te finansētāji visvairāk sagaida pietiekamu īpašnieku kapitāla bāzi. Pārējie līdzekļi var nākt no ienākošo maksājumu ieķīlāšanas bankā vai faktoringa.

Vērtējamais risks ir saistīts ar spējām pelnīt un atmaksāt aizdevumus. Tas ir augsts gan jaunai firmai, kas vēl sevi nav pierādījusi, gan nepārredzamās ilgtermiņa situācijās.

Nodrošinātie aizņēmumi ir droši normālos apstākļos, bet tikai retos gadījumos tie ir bez riska. Visvairāk riskē firmas īpašnieki ar savu kapitālu. Viņu risks ir arī visvairāk saistīts ar vispārējo saimniecisko situāciju. Pie augstas konjunktūras, īpašnieku akcijas ir augstā, varbūt pat pārspīlētā, vērtībā. Krīzes apstākļos tās var krist neparasti zemu.

Vērtējumi

Šajā ieskatā par finansu jautājumiem, ir jau uzsvērts, ka katra uzņēmumam ir savs unikāls raksturs, attīstības gaitu un finansu līdzekļu struktūra. Tāpat šeit ir stāstīts par finansu direktora ikdienas un īstermiņa uzdevumiem. Pieminēta ir arī ilgtermiņa prioritāte veidot augošu un vērtīgu uzņēmumu. Mazāk ir pieminēti tie uzņēmumi, kas darbojas ar lielu ieguldījumu ēkās un iekārtās. Vairāk uzsverta ir to uzņēmumu izveide, kur lielākaisir tiešām nepieciešamais ir intelektuālais un sociālais kapitāls. Runājot par finansu funkcijām, nav nenovilktas stingras robežas starp ikdienu un tuvāko nākotni un starp dažādiem finansējuma veidiem. Vērā ir ņemtas Latvijas saimnieciskās raksturības un iespējas. Tāpēc šajā ieskatā ir uzsvērtas ikdienas un īstermiņa vajadzības, un liela vieta ierādīta peļņai un īpašnieku kapitāla vairošanai. Latvija vēl ir saimnieciski riskanta zeme, un uzņēmuma īpašnieki ir tie, kas uzņemas un riskē visvairāk.

Šodien Latvijā ir īsā laikā izveidojusies tikai viena (mobīlo sakaru) firma, kas ir nesen pardota par īsti lielu naudu. Šis, kā arī daži mazāki piemēri, rāda ka finansu direktoriem Latvijā nāk laiks nopietni domāt par uzņēmuma vērtību. Šajā sakarībā varam droši atstāt pie malas pārdomas par naudas tirgiem un akciju biržām. Tirgot akcijas biržās var tikai tad, kad to aktīva darbība ir izveidojusies un tā atspoguļo pietiekamu pieprasījumu un piedāvājumu. Latvijā tas īsti notiks tad, kad veidosies ieguldījumu un pensiju fondi.

Taču arī citur pasaulē jaunās firmas aug ar ieturētās peļņas palīdzību un apvienojoties ar citām firmām. Tāpēc ir laiks ieskatīties dažām pieejām, ko izmanto šo jaunu firmu vadītāji un to pircēji. Uzņēmuma vērtību, protams, parasti nenosaka aktīvu un kapitāla kontos ierakstītās (bilances) summas. Tām šodien ir tikai vēsturiska nozīme.

Uzņēmuma praktisko stratēģiju noteic sekmīgas ilgtermiņa attīstības iespējas. Šajos stratēģiskos rāmjos darbību un ar tiem saistītos finansu plānus veido un iedzīvina vadība, kas visumā skatās uz vienu vai divu gadu darbību ar nodomu pavairot uzņēmuma peļņu. Kā to pareizi uzsver McKinsey and Company konsultantu firmas eksperti un kā to varam vērot jau pieminētās AOL Time Warner vadības principos, svarīgs ir gan peļņas kopējais lielums, gan tās augstums procentos uz īpašnieku kapitāla ieguldījumu. Peļņas kopsumma ir svarīga pati par sevi, jo tā ir nākošo ieguldījumu (par dividendēm šoreiz nerunāsim nemaz) galvenā noteicēja. Peļņa procentos norāda, kad ir izdevīgi pārkārtot firmas attīstības virzienus, un kad aizņemties, lai finansētu daļu no ieguldījuma.

Uzņēmuma un tā īpašnieku kapitāla daļu vērtību veido dažādu faktoru mijiedarbība. Būtībā īpašnieku kapitāla vērtība ir visa uzņēmuma tirgus vērtība pēc dažādu saistību atvilkumiem. Vērtība ir niecīga uzņēmumam, ko likvidē ar aktīvu izpārdošanu. Šajā gadījumā īpašnieki zaudē to vērtību, ko dod preču un pakalpojumu pārdošana tirgū, gan arī to, kas atbilst uzņēmuma spējai pelnīt un nodrošināt vietas savai darbinieku saimei. Visvairāk vērts ir īpašnieku kapitāls uzņēmumā, kas labi pelna un attīstas tālāk.

Tālāk apskatīsim dažus vērtības faktorus:

Vispirms, ņemsim vērā saimniecisko konjunktūru. Augsta konjunktūra ceļ uzņēmuma un tā aktīvu vērtību tirgū. Saimniecisko atplūdu laikā tā krīt, jo visam samazinās pieprasījums. Mēdz teikt, ka vislabākais laiks iesākt jaunu uzņēmumu ir saimnieciskās krīzes laikā. Tam kas šajā laikā atrod jaunas iespējas pelnīt, līdzekļi ir lēti un izmaksas samērā zemas.

Var teikt, ka katrai nozarei ir sava konjunktūra. Labāku ieguldījumu iespēju meklētaji, vērojot straujo tehnoloģisko attīstību, pēdējos gados augsti vērtējušī šo nozari, par paredzamo peļņu maksājot ļoti augstas (akciju) cenas. Atplūdos relatīvi vērtīgas kļūst pārtikas lielveikalu ķēdes ar samērā stabīlu tirgu un peļņu. Pavisam nedrošos apstākļos pieaug vērtība zeltraktuvēm.

Katras valsts politiskās un saimnieciskā iekārtas trūkumi veido atsevišķu risku kategoriju. Pie augsta polītiskā un saimnieciskā riska, teiksim naftas nozarē Tuvajos Austrumos, ieguldītāji sagaida, ka viņi atpelnīs savu ieguldijumu trīs gadu laikā, citur varbūt četros vai piecos.

Katrā nozarē sevišķa vērtība ir firmām, kas var uzrādīt apgrozības un peļnas pieagumu virs caurmēra. Kā jau to varam iedomāties AOL Time Warner gadījumā, ieguldītāji ir gatavi maksāt vairāk par šīs firmas spēju pelnīt. Akciju cenu šeit iespaido vispārēja konjunktūra, kas šodien samazina akciju pieprasījumu, un uzņēmuma lieliskā darbība, kas to paceļ.

Dažādas grāmatvedības sistēmas dod atsķirīgus rezultātus. Aprēķinot Vācijas firmas Hoechst vairāku gadu peļņu, vācu pieeja savu laiku atpakaļ norāda uz augst peļņu trīs gados, bet amerikāņu pieeja to rāda uz pusi zemāku, pie tam vienu gadu ar zaudējumiem. Weyerhaeuser mežsaimniecības firma savās grāmatās patur oriģināla dažu mežu pirkuma cenu ap 100 dolariem hektāra, bet tirgū šie īpašumi ir vērtējami ap 1 000 dolaru par hektāru. Šādas atšķirības visvairāk parādas kapitālintensīvas firmās, kur iekārtas var norakstīt dažādos veidos.

Uzņēmuma vērtību iespaido arī citi apstākļi. Microsoft vērtība svārstas ar sekmēm jaunu preču realizācijā, vienošanās ar valdību lielā prāvā un pārmaiņām konkurējošas firmās.

Dažādu faktoru produktivitāte dažādās darba kultūrās atsaucās uz saimnieciskās rosības līmeni un peļņu. McKinsey and Company ziņo, ka iesaistīto līdzekļu produktivitāte, salīdzinot ar Ameriku, zemāka Japānā un vēl zemāka Vācijā. Japānā strādā neparasti liela iedzīvotāju daļa, bet darba ražība tur ir zemāka. Pateicoties lielākam rūpniecība iesaistītam kapitālam, Japāna spēj konkurēt ar Ameriku auto un tēraudrūpniecībā, bet pat Vāciju var spriest, ka tās augstā produktivitāte visvairāk turas uz kvalitāti. Rezultātā peļņa uz ieguldījumiem finansiālā struktūrā pēdējos gados ir ap 9,1% Amerikā, ap 7,4% Vāciijā un ap 7,1% Japānā. Valstis un uzņēmumi ar izteikti augstu darbinieku ražību dod vairāk vērtības kā citi, vairāk uzlabo darbinieku algas un rada vairāk jaunas darba vietas. Šie novērojumi saskan ar Latvijā pieredzēto samērā zemo produktivitāti, samērā zemām algām un peļņu un augstas nodarbinātības vajadzību.

Atgriežoties pie uzņēmuma vērtības, varam teikt, ka uzlabot var tikai dinamisku uzņēmumu. Firmas vērtība ceļas zināmā secībā, kur sava loma ir tradicionāla kapitāla ieguldījumiem, augstākai izglītībai un ražīgākai darba kultūrai:

Pirmais solis ir uzņēmuma pašreizējais novērtējums tirgū. Mazattīstitos tirgus apstākļos Latvijā tas ir nenormāli zems, patrasti zemāks pat to, kādam tam būtu jābūt. Ja starpība starp zemu reālo un salīdzinoši vēlamo vērtību ir liela, viens no vadības uzdevumiem ir noskaidrot iespējas samazināt šo starpību. Ir ļoti iespējams, ka uzņēmumam vēl vispār nav īstas tirgus vērtības. Ja tās tas ir, prioritāte dodama naudas plūsmu palielināšanai in to mērktiecīgai iesaistei. Taisni firmas attīstības sākumos ir svarīgi rūpēties par peļņas uzlabošanu un iesaisti.

Manuprāt, te Latvijas uzņēmumu vadībai ir jākopj firmas tēls un reputācija ārzemēs, kur meklējami jauni, ieinteresēti partneri. Arī valdība var vēl daudz darīt, lai uzlabotu saimnieciskās rosības vidi.

2. Izvērtēt uzlabojumu pasākumus operatīvā darbībā. Īpaša vērība ir piegriežama trīs operatīvās darbības uzlabojumu iespējām. Te ieskaitām pasākumus, kas domāti darbības paplašināšanai un visa uzņēmuma attīstībai, palielināt uzņēmuma darbības ienākumus, un, ka jau pieminēts, uzlabot apgrozāmā kapitāla apsaimniekošanu. Tālāk seko dažo raksturīgi pasākumu piemēri plānotie rezultāti pēc vadības parrunām, kā arī pēc finanšu un operatīvo plāno pārkārtošanas.

• Samazināt ražošanas izmaksas par 1%.
• Samazināt pārdošanas (pārdevēju) izmaksas par 1%.
• Pacelt cenas par 3% (pieļaujot apgrozījuma samazināsanos par 2%).
• Pacelt apgrozījumu pat 5% ar agresīvu reklāmu.
• Palielināt līdzekļus laboratorijas darbam par 25%, lai paceltu preču kvalitāti.

Firmai izaugot lielākai, mainās atsevišķu programmu vērtība. Gluži iespējams, ka finansu direktoram un pārējiem vadītājiem ar laiku tās ir jāpārvērtē no savu un citu iespējamu ieguldītaju viedokļa. Jāsāk domāt par firmas paplašināšanu apvienojoties ar piemērotiem uzņēmumiem, vai tos nopērkot. Principā te jāskatās uz šādu darījumu izdevīgumu vienai un otrai pusei; plusi un mīnusi tiem nebūs tikai finansiāli

Šiem procesiem atkārtojoties no gada gadā, uzņēmums sasniedz ievērojamu apgrozības lielumu, organizācijas un darbinieku saimes stiprumu, un vērtību, kas vairākkārt pārsniedz oficiālo bilances vērtību. Pienāk arī laiks, kad uzņēmumu īpašnieku mērķi mainas un ir nopietni jāpsver alternatīvas vislabākai īpašnieku personisko un firmas mērķu saskaņošanai.

Pieņemot, ka Latvijā nākotnē izveidosies piemērots akciju tirgus, iespējams apsvērt vairākas alternatīvas. Tās noveīs pie pārkārtojumiem finansu līdzekļu struktūrā. Uz šīm iespējām norādīs dažādu ieguldītāju un aizdevēju diferencētās intereses un lielāka izvēle ieguldījumu un aizdevuma formās.

Izmantojot ilgtermiņa kreditu, aiziešana no ģimenes uzņēmuma uz cita rakstura firmu var pacelt var pacelt īpašnieku kapitāla vērtību. Ispējams, ka šeit ir vēlams atdalīt vadības funkcijas no jau pasīvām īpašnieka interesēm.

Firmu sadalīt, īpašniekiem savas daļu vērtību saņemot zemē, ēkās, vai citos aktīvos, kas ir viegli atdalāmi no uzņēmuma īpašuma masas. Tā to savā laika dara Roberts Hiršs, Rīgas Auduma īpašnieks. Manuprāt tuvāk realitātei ir eventuāla uzņēmuma, vai tā kontrolpaketes pārdošana. Te runājam nevis par pasīvu piedalīšanos akciju tirgū, bet par inrensīvu satruna ar nedaudziem iespējamiem pircējiem. Tas prasa rūpīgus abpusējus vērtējumus un ilgāku laiku.

Nobeidzot šo īso un ļoti nepilnīgo ieskatu finansu funkcijās un finansu direktora darbā, ir vēlams izteikt dažus uzskatus par peļņu.

Kā jau lasītājs ir ievērojis, šeit izteiktoe jēdzieni, principi un apsvērumi ir izteikti no uzņēmuma īpašnieku un vadības viedokļa. Tos vienkāršojot, uzņēmuma attīstību var uzskatīt par līdzīgu kokam vai pat visam dārzam. Uzņēmums ir kopjams. Jau no paša sākuma ir firmas vadībai ir ieteicams rīkoties ekonomiski ar tās līdzekļiem un nostiprināt tās vēl vārgo izdzīvošanas spēju. Pēc tam vadības uzmanība pievēršama arī ilgākiem izaugsmes periodiem. Izgriežamas sliktākās programmas, un japiepotē jauni zari pēc vajadzības un pieprasījuma. Vēlāk kopšana ir vairāk saistīta ar ražas ievākšanu. Beigās īpašnieki var plānot, kā izbeigt savu aktīvo darbību uzņēmumā.

Visā uzņēmuma augšanas laikā loma ir peļņai. Peļņa Latvijā nav visās aprindās populāra, bet tai ir milzīga nozīme Latvijas saimnieciskai un atsevišku uzņēmumu darbības attstībai. attīstību var finansēt tikai valsts vai privātais sektors. Līdz šim valsts vadītais un finansētais sektors dod samērā maz. Valsts uzņēmumi neizceļas ar ražības uzlabojumiem un tāpēc tie arī nav avots valsts ienākumiem vai lētiem pakalpojumiem. Tur, kur valsts ir naudas aizdevēja un dalītāja, redzam (arī Latvijā), ka piešķirtie līdzekļi savā kopumā netiek lietpratīgi un lietderīgi izmantoti. Tāpēc ir vēlams šo valsts lomu samazināt un veicināt līdzekļu uzkrāšanu uzņēmumos pašos.

Šajos apstākļos labākais, reizēm arī vienīgais, ieguldījumu avots ir uzņēmuma īpašnieks, respektīvi uzņēmums pats. Salīdzinot ar bagātām zemēm, citu lielu ieguldījumu avotu, tas ir pensiju fondu, apdrošināšanas sabiedrību un atsevišķo krājēju, Latvijā vēl vienkārši nav. Banku iespējas finansēt uzņēmumu attīstību ir ierobežotas. Bankas nevar uzņemties lielu ieguldītāja risku. Tām arī trūkst ekspertīzes ļoti dažādu uzņēmumu aktīvai vadībai. Banku ierobežotais uzdevums ir sniegt īstermiņa un nodrošinatus aizdevumus.

Īstais un loģiskais riska kapitāla avots ir uzņēmējs. Gluži kā saimnieki agrākos laikos, uzņēmēji parasti ir tie, kuri uzņemuma sākuma kapitālu un savu darbu, bet vēlak savu darbu un peļņu. Tajā pat laikā sacensība ar citiem uzņēmejiem no viņiem prasa, lai viņu peļņa būtu nopelnīta ar labu vadību, labākām un lētākam precēm un pakalpojumiem un savlaicīgu atsaucību uz allaž mainīgo pieprasījumu. Latvijas uzņēmēju risks ir liels un sekmes nebūt nav garantētas.

Šajā situācijā nopelnītā un uzņēmumā paturētā peļņa ir tas galvenais riska kapitāls, kas kopā ar visas uzņēmuma saimes darbu, palīdz finansēt firmas izaugsmi. Bez mazākiem ikdienišķiem un lielākiem periodiskiem uzlabojumiem, uzņēmums nespēj plaukt un veidoties. Bez sekmīgas darbības uzņēmums nevar nodrošināt ne uzlabotu ražību, ne darba vietas, ne jaunu zināšanu apguvi, ne pieklājīgas darbinieku algas. Citiem vārdiem, peļņa, vismaz tās lielākā daļa, vispirms ir nepieciešamo ieguldījumui avots. Daļa no peļņas ir tieša vai apslēpta īpašnieka, vadības un iespējami arī citu darbinieku kompensācija, kas arī veido daļu no lielāko un mazāko īpašnieku kapitāla.

Augstu jāvērtē kapitāla īpašnieku un vadības spējas celt uzņēmuma, respektīvi tā kapitāla daļas, vērtību. Latvijā, kur saimnieciskās attīstības iespējas ir visvairāk saistāmas ar augsti kvalificētu darbu, uzņēmuma īstā vērtība vietējā vai pasaules tirgū, nav parastā bilance, bet jau kopīgā visu iesaistīto līdzekļu tirgus vērtība. Tieši šī spēja pelnīt, nevis ierastais ikdienas darbs, bet uzņēmības lielais ieguvums īpašniekiem, vadībai un to līdzstrādniekiem un visai tautai.

2002. gada 15. janvārī