From: Jon.Plunt@gmks.li
Date: 3/1/02 4:01

Sveiki, sveiki

Šīsdienas "Dienā" Baņuta Rubese savā jaukajā komentārā "Finieris", cita starpā raksta arī sekojošas rindas:

-"Vienmēr ir bijis grūti saprast, kāpēc Ulmanis (Kārlis) ir tik populārs starp trimdas latviešiem, kas baudījuši demokrātisko sistēmu labumus. Varbūt tas norāda uz to, cik veiksmīgs bijis Ulmaņa personības kults. L’etat cest moi – valsts esmu es – teica cits autoritārs valdnieks, un veselai traģiskai paaudzei Vadonis un Latvijas valsts bija viens un tas pats. 50 000 Ls jau saziedoti, lai varētu celt Ulmanim pieminekli. Lielākā daļa šīs naudas nākot no ārzemēm."

Vēl Rubese raksta rindas, kurām apakašā gribētu parakstīties arī pats:

-"Daudziem Ulmanis iemieso neatkarīgu un bagātu Latviju. Man nē. Man vinhs ir politiķis, kam demokrātija nekad nebija svēta. Un tā kā man demokrātija IR svēta, es nevaru viņu slavēt."

No "Dienas" Baņutas Rubeses komentāra "Finieris" dažas rindiņas pārklabināja Jons Plunts

P.S. Vēl Rubese atzīmē, ka toreiz (domāts 30-tajos gados) tikai Čehoslovākijā demokrātijā noturējās līdz pēdējam brīdim. Gribēt mazliet labot, varbūt Somija nav Austrumeiropa, bet gan Ziemeļeiropa, bet arī tur demokrātija noturējās. Un ne tikai noturējās, bet arī izturēja. Par ko arī visu mūžu noņemšu cepuri somu priekšā.

From: vidbeldavs@aol.com
Date: 3/1/02 5:47

Es tomēr teikšu cepuri nost Kārlim Ulmanim. Ja sarindotu tā pasaules ekonomiskā kraha laika Eiropas valdniekus Ulmanis stāvētu starp demokrātiskākajiem. Atšķirībā no daudziem tā laika valdniekiem viņam nebija pulks miessargu bet viņš bieži vien braukāja pa Latviju viens pats ar savu šoferi. Tātad nejuta bailes no nežēlīgi apspiestās tautas kā tas bija vairākās citās Eiropas zemēs. Neaizliedzami viņš bija sava laikmeta cilvēks.

Vidvuds

From: Kaspars.Berzins@linstow.lv
Date: 3/1/02 5:53

Arī krievi mīlēja savu Staļinu, tāda nu ir to tautu tēvu iezīme, ka tauta mīl viņus. Propaganda ellīgi labi strādā.

K.

From: janis1207@yahoo.com
Date: 3/1/02 6:09

Nu gan salīdzināji! Taisni kā no pēcpadomju mācību grāmatas. Cik Staļins cilvēku nokāva un cik Ulmanis? Varam rēķināt procentos no nācijas, lai būtu objektīvi.

JJanis

From: Jon.Plunt@gmks.li
Date: 3/1/02 7:07

Re ko Vidvuds - noņem cepuri Ulmaņa priekšā:

< Es tomēr teikšu cepuri nost Kārlim Ulmanim. Neaizliedzami viņš bija sava laikmeta cilvēks.>

Jons Plunts jautā:

Varbūt Vidvud, noņemsi cepuri to Latvijas armijas virsnieku priekšā, kuri Ulmaņa mīkstčaulības dēļ mira nevis kaujas laukā, bet gan nospiesti uz ceļiem un pazemoti čekas pagrabos un Sibirijas mežos? Varbūt noņemsi cepuri to Latvijas civīlistu priekšā, kuri Ulmaņa "demokrātiskās" preses dēļ nezināja par patiesajām zvērībām komūnistu PSRS? Ja viņi būtu zinājuši, tad līdzīgi kā somi būtu briesmu gadījumā visus Latviešu bērnus kuģos un lidmašīnās iekšā un prom no Latvijas tikko pirmie krievu tanki pie Zilupes parādītos. Vai Vidvud, noņemsi arī cepuri tās latviešu inteligences priekšā, kuriem Ulmanis neļāva laicīgi emigrēt un nedeva ārzemju pases, tādejādi atstājot tos drošā nāvē komunistu tīrīšanās.

Vidvud, Tu saki, ka Ulmanis bija sava laikmeta cilvēks. Nē, Ulmanis bija Hitlera & Stalina laikmeta cilvēks. Tirānu laikmeta mīkstmiesis. Noziegums nav tikai noziedzīgas darbības, bet arī noziedzīga bezdarbība. Ja runājam par ekonomiku, tad izglītotiem ekonomistiem, sen vairs nav noslēpums, ka Ulmaņlaika Latvijas ekonomika bija diezgan korumpēti satrunējusi. Valsts iejaukšanās brīvajā tirgū bija sasniegusi gandrīz komūnistisku apmērus. Protams, ka sabiedrības lielākā daļa to nezināja un nesaprata. Jo .... Ulmaņa "brīvā" prese par to nerakstīja. Tikai dziedāja saldas dziesmas Vadonim. Vemt gribas! Nesen skatījos jauko seriālu "The Sopranos". Tajā tika atkārtots vecais teiciens - Kas nezin & nepēta pagātni, tas nolād nākotni!

Un te Jānis sāk rēķināt nelietību procentos:

< Nu gan salīdzināji! Taisni kā no pēcpadomju mācību grāmatas. Cik Staļins cilvēku nokāva un cik Ulmanis? Varam rēķināt procentos no nācijas, lai būtu objektīvi. >

Jāni, vai Ulmani gribi attaisnot, ka pats nenogalināja savu tautu, bet ļāva to darīt Stalinam....? "Es palikšu savā vietā un Jūs paliekiet katrs savā vietā. Paliksim katrs savā vietā."

Ja Ulmanim nebija dūšas nekam vairāk kā novilkt bikses un pagriezt pliku pakaļu Stalinam un viņam tankiem, tad kādas gan viņam bija tiesības likt to darīt visai tautai??!!

Ja šādu lēmumu būtu pieņēmusi demokrātiski ievēlēta Saeima ar 100 tautas priekšstāvjiem, tad to vēl varētu saprast. Tikai šaubos, vai atklātā, sabiedriskā iekārtā deputāti būtu pieņēmuši tādu lēmumu. It seviški, ja atklāta un demokrātiska prese būtu atklāti un droši izstāstījusi sabiedrībai par komūnistu patiesajām zvērībām un īsto dabu.

Somijā bija demokrātija un brīva sabiedrība un prese. Tādēļ jau arī somi izdarīja visu, lai sagalabātu savu cieņu un neatkarību. Varbūt latviešiem savas geogrāfijas dēļ, nebūtu izdevies saglabāt neatkarību, bet cieņu saglabāt gan būtu izdevies. Gluži tāpat, kā izglābt daudz, daudz, daudz vairāk sava genofonda.

Kad uzcels pieminekli Ulmanim, es būšu pirmais, kurš aizvedīs savu dēlu un teiks - šis ir piemineklis traģiskam mīkstčaulim, kurš nodeva savu tautu.

ads

Jons Plunts

From: AstridaJ@aol.com
Date: 3/1/02 8:28

Es vispār domāju, ka mums tagad nebūtu šķēpus ko lauzt par to, cik Ulmanis bija labs vai slikts. Katrā gadijumā viņš par miljonāru uz tautas rēķina nekļuva, un mūsu ģimenei (9 bērni) palīdzēja. Es par viņu sūdzēties nevaru. Varētu domāt, ja viņa laikā Saeima nebija labāka par to kāda tā mums ir šodien? Vai tad varētu cilvēku vainot, ka viņš to padzina? Vai viņam bija iemesls domāt, ka var sadzīt kaut kur labāku? Ja labi gribētu, varētu domāt, ka viņš to darīja aiz mīlestības pret savu tautu. Ja labi gribētu, varētu domāt arī tā kā domā Rubesa. Var domāt visādi. Bet domāšana par to vienādi vai otrādi šodien mums neko nedod. Grozīt neko vairs nevaram. Es gan nemaz nebūtu dusmīga, ja mums rastos kāds, kas padzen šodienas Saeimu, jo tas pat man politiskam nesaprašam ir skaidrs, ka šī Saeima par tautu nedomā un nedomās arī, ja vienmēr tiks ievēlēti gandrīz visi tie paši kungi, kas maina partijas kā uzvalkus un domā tikai par to, kā bāzt naudu savu jauno uzvalku kabatās. Bet to gan zinu, ka naudai mums ir daudz vairāk un lielākas vajadzības, kā būvēt kādam pieminekli, vienalga finiera vai sviesta. Tā ir pilnīga naudas zemē nomešana un tādu es neatbalstīšu nekad.

Astrīda, kas atzīst tikai vienu pieminekli un tas nav cilvēkam.

From: janis1207@yahoo.com
Date: 3/1/02 9:10

Jon Pluntam:

Eh, Ulmani un viņa slaveno "palikšanas" citātu var gluži labi saprast. Tāpat kā palēnām augošo viņa personības kultu.

Mīkstmiesis? Nu nez, mūsu valsts pirmajos gados tā vis nelikās. Normāls vīrs, kurš neapšaubāmi pēc pārtikušas un latviskas latvijas tiecās. Apkārt visādi ļaudis bija, ticēt nevienam nevarēja, tāpēc arī ņēma arvien vairāk atbildības uz sevi; pats gribēja visu pieskatīt lai kā klājas tiktu izdarīts. Līdz beigās saņēmās atbildību par daudz. Ne visam var izsekot, ne visur saprašanas pietika, labi "padomnieki" ar skatu uz austrumiem arī ausīs žūžoja. No tā arī kļūdas, ieskaitot to lielo, liktenīgo.

Ulmani nudien tiesāt neņemtos. Padomā vien, kā pašam viņa vietā būtu gājis (tikai skaties visu periodu, ne pēdējos gadus).

Vārdi uz pieminekļa? "Es gribēju kā labāk... Un bija lielas lietas, kas man izdevās!"

Ne katrs tā varēs teikt.

Kur nu vēl Staļins...

Astrīdai:

Jā, bija te dažus mēnešus atpakaļ tāda diskusija par diktatoriem. Toreiz aizstāvēju viedokli, ka tas ir abpusēji griezīgs zobens. Diktators tiešām var valsti ātrāk savest kārtībā kā pašreizējais "tirgus demokrātijas" variants.

No otras puses, tikai ļoti rets diktators ir ar godu savu valdīšanu beidzis.

Kod kurā pirkstā gribi... Tomēr tā kā "tirgus demokrātija" kļūst nepievilcīgāka ar katru dienu, nebrīnīšos, ja arvien vairāk ļaužu vēlēsies tomēr kost tai diktatora pirkstā.

JJanis

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 3/1/02 9:45

Sveiki!

JJanis rakstīja tā:

< Tomēr tā kā "tirgus demokrātija" kļūst nepievilcīgāka ar katru dienu, nebrīnīšos, ja arvien vairāk ļaužu vēlēsies tomēr kost tai diktatora pirkstā. >

Bez t.s. "brīvā" tirgus demokrātijas vismaz teorētiski pastāv arī tāds jēdziens kā tautas demokrātija. Ja tauta neko vairāk nedarīs kā zelēs pirkstus, tad "brīvā" tirgus demokrātija pavisam automātiski pārvērtīsies par diktatūru. Paskatieties, piemēram, kas notiek Itālijā. Tur jau tik pat kā visa Itālija ir viena vīra, vārdā Berlusconi, privātīpašums.

Juris

From: Jon.Plunt@gmks.li
Date: 3/1/02 10:40

Jjānis raksta:

< Kod kurā pirkstā gribi... >

Jons Plunts atzīmē:

Negribētu piekrist apzīmējumam "tirgus demokrātija". Demokrātija vai nu ir vai nav. Jo vairāk mēs nievāsim demokrātiju un jo vairāk mēs celsim savā apziņā un pilsētas parkos pieminekļus diktatoriem, jo drīzāk mēs nonāksim pie tirānijas.

Cilvēkiem, pilsoņiem un vēlētājiem ir jāpzinās, ka Saeimā sēž mūsu pašu spogulis, mūsu pašu un līdzpilsoņu ievēlēti tautas priekšstāvji. Jautājums ko mēs izvēlamies labāk – demokrātiju un līdz ar to brīvu presi un iespēju uzzināt par visām nelietībām un cūcībām, ko savāra varas vīri. Vai arī izvēlamies diktatūru, kurā mēs dzīvojam "laimīgi" un par cūcībām neko nezinām. Tikai jautājums vai cūcības no tā mazāk taps. Baidos, ka tieši otrādi, jo par to neviens nerunās, nerakstīs, tādejādi tikai radot nesodāmības sajūtu.

Es neņemos spriest tiesu Ulmaņu Kārlim…. Es neņemos lemt vai vinš ir pelnījis pieminekli …. Es tikai vēlos, lai man NEVIENS un NEKAD neliegtu paust savus uzskatus, neierobežotu manu vārda un citas brīvības. Tāpat es nevēlos, lai mūsu demokrātiski ievēlētie deputāti radītu precedentu, ar kuru tiek tautas apziņā attaisnots un godināts, vīrs, kurš noraka manas zemes un valsts demokrātiju, manu līdzpilsoņu brīvības. Kas galu galā noveda pie totālas neatkarības zaudēšanas un simtiem tūkstošu nogalinātu, izsūtītu un citādi salauztu likteņu. Es vēlos, lai vienreiz tiktu skaidri un gaiši pateikts – jebkura diktatūra un autoritārisms ir pretīgs un prasts valsts noziegums. Lai arī cik labu nodomu vadīts tas būtu izdarīts. Un cilvēkus, kurš ir izdarījis tik smagu un lielu noziegumu pret tautu un valsti, nekad un nekādā gadījumā nevar attaisnot. Ja tas tiek darīts, tad līdz ar to tiek radīta augsne nākamajam diktatoram.

Cita starpā, vēsturniekiem ir pamatotas aizdomas, ka Ulmanis 15.-tā maija apvērsumu izdarīja tādēļ, ka viņam draudēja reālas briesmas zaudēt varu un pazaudēt personīgo polītisko ietekmi. Nemaz jau tik nesavtīgs gājiens tas vis nebija.

Teikt, ka Ulmanis nodrošināja ekonomisko un sociālo stabilitāti gluži nevar. Jā, vinš rūpējās par atsevišku sociālo grupu labklājību. Tai pašā laikā ekonomiskais kurss gāja uz to, ka valsts bija tuvu ekonomiskajam sabrukumam & bankrotam no kura pamatīgi ciestu visus iedzīvotāju grupas. It seviški tās, kurās bija daudz bērnu.

Ja Jūs vēlaties redzēt tiešām veiksmīgu valsti, kura ir visu sasniegusi bez diktatūrām un tirānijām, ar to pašu nievāto "tirgus demokrātiju", tad skatieties un to pašu Somiju.

Somijā dzīvo tikai kādi 5 miljoni iedzīvotāju. Neauglīga zeme, nekādu dabas bagātību, ja neskaita mežus. Akmens un aukstums. Arī vēsture nav žēlojusi. Šī gadsimta laikā Krievija divreiz smagi saklapējusi šo mazo valstiņu gan Ziemas kara laikā, gan Otrā pasaules kara laikā. Tāpat 1991.gadā Somija bija gluži bankrota priekšā, kad sabruka Padomju Savienība. Tomēr tas nav traucējis somiem, kļūt par pasaules līdēriem ekonomiskā dinamisma ziņā. Pēc pēdējām ziņām, pamatīgi apsteiguši pat ASV. Arī pēc sociālajiem rādītājiem tā skaitās visdrošākā valsts pasaulē. Nesen vēl arī pasaules ekoloģiskajā pētījumā tā ieņēmusi pirmo vietu. Man nevienam nav jāstāsta, ka šī mazā ziemeļu valstiņa ir pasaules līderis mobīlo telefonu ražošanā. Kurš gan nepazīst Nokia? Protams, daudzi iebildīs – viena pati Nokia neko neizsaka, pat vairāk apdraud valsts ekonomiku, ieņemot dominējošu stāvokli. Nav taisnība. Mazā Somija nav līderis tikai mobilajos telefonos vien. Autobraucēji labi pazīst arī Nokian riepas. Vēl somi pēdējos gados ir sabūvejuši milzīgus, miljardus vērtus kruizkuģus Amerikai un vēl puspasaulei. Tie ir tikai daži piemēri. Vienīgais, ar ko somi neaizraujas – tā ir kokrūpniecība. Savus mežus viņi pārāk necenšas izcirst. Par Somijas sociālo politiku var stāstīt brīnumu lietas, kurām nespēs noticēt ne Latvijas, ne Amerikas pilsoņi. Tas vairāk izklausās pēc pasakām. Piemēra pēc – pamatīgas garantijas bērnu vecākiem, nopietna palīdzība daudzbērnu ģimenēm. Tik nopietna, ka vēl pavisam nesen somiem trīs un četru bērnu ģimenes skaitījās norma.

Vēlreiz atgādināšu – tā ir gandrīz tikpat maza valstiņa kā Latvija. Tā ir vēl nabadzīgāka ar dabas resursiem valstiņa kā Latvija. Vēsture somus nav saudzējusi daudz vairāk kā mūs. Tomēr viņi kaut kā ir mierīgi iztikuši bez diktatoriem un vadoņiem.

Es gribētu teikt, ka viss ir atkarīgs no mums pašiem. Ir mulķīgi kaut vai tālakajā prāta stūrītī cerēt, ka atnāks vadonis un atrisinās visas problēmas mūsu vietā.

ads

Jons Plunts

P.S. Es zinu, ka somiem patīk šad un tad iedzert šņabi. Arī latviešiem patīk. Tikai somi atškirībā no latviešiem, dažu dzērāju dēļ par žūpām nesāk uzskatīt visu tautu. Viņiem nav mazvērtības kompleksu, kas liek stāstīt glupības par citām tautām, lait tikai netieši izceltu sevi.

From: ervinsk@latnet.lv
Date: 3/1/02 10:55

Labi teikts, Plunt. Būtu gatavs "parakstīties zem katra vārda" Tavā vēstulē.

ervinsk

From: norandris@rcn.com
Date: 3/1/02 11:16

Viena lieta man skaidra: ja Somijā 39.g. valdītu diktators, teiksim, Mannerheims, somi nebūtu karojuši. Jo tādu vienpersonīgu atbildību neviens nevarētu uzņemties. Lēmumu cīnīties Somijā pieņēma parlaments. Lasot vēsturē un laika biedru atmiņās man radies iespaids, ka Ulmanim nebija paļāvības, ka tauta stāvēs aiz viņa arī nebaltās dienās. Lai kā izvērtētu viņa darbus pēc 1934.g., viņa rīcība pēc ultimāta saņemšanas bija vienkārši nožēlojama un valstsvīra necienīga, pat robežojoties ar nodevību.

Andris

From: hbush@apollo.lv
Date: 3/1/02 11:43

Jon Plunt rakstīja:

< Cilvēkiem, pilsoņiem un vēlētājiem ir jāapzinās, ka Saeimā sēž mūsu pašu spogulis . . . >

Tas spogulis (vēlēšanu sistēma) ir diezgan greizs, mākslīgi sašķobīts un dod tik nejauku attēlu, ka aizvien vairāk cilvēku labāk skatītos uz "stipro roku" pavisam bez spoguļiem. Vecā vēlēšanu sistēma vienreiz jau noveda līdz iedzīvotāju atbalstītai pārejai uz autoritatīvu režīmu. Droši vien bija kļūda atjaunot to un sākt atkal darbināt tādā pašā partiju stilā.

< Es tikai vēlos, lai man NEVIENS un NEKAD neliegtu paust savus uzskatus, neierobežotu manu vārda un citas brīvības. >

Tas gan. Khmmm... pie noteikuma, ka Tavi uzskati sakrīt ar oficiāli atļautajiem? ;-))) Jo pat Tevis slavētajā Somijā, tikko tēvocis Sems uzbrēca, tūlīt bija jāizvāca pat no privātām www lapām programmas, kurās it kā varēja atkodēt DVD producentu uzliktos netaisnīgos ierobežojumus. Somijas likumi neko tādu neaizliedza, un tomēr... Tā kā nevajag idealizēt.

Harijs

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 3/1/02 12:34

Sveiki!

Harijs vaimanāja tā:

< Tas spogulis (velešanu sistema) ir diezgan greizs, mākslīgi sašķobits un dod tik nejauku att?lu, ka aizvien vairak cilveku labak skatitos uz "stipro roku" pavisam bez spoguļiem. >

Tad nevajadzētu tik stingri turēties pie apolītiskās pozas. Vajadzētu stāties iekšā darba grupā "Rītdienai" un vajadzētu sākt vākt parakstus uz referendumu par vēlēšanu likuma maiņu ar to vienu teikumu: "Saeimas kandidāts drīkst kandidēt tikai vienā vēlēšanas apgabalā."

Un par Somiju Harijs teica tā:

< . . . nevajag idealizēt. >

Somijas spēks ir iekš tam, ka somi nav cilvēki kas "lūzt bet neliecas".

Juris

From: Jon.Plunt@gmks.li
Date: 3/1/02 2:05

Sveiki, sveiki

Jons Plunts atzīst:

Tiešām nevajag idealizēt. Protams, ka Somija nav leiputrija un gluži ideāli viņi nav. Es tikai iesaku no viņiem mācīties. Mums ir bijis līdzīgs liktenis, bet no visām ziepēm viņi ir izlīduši daudz, daudz veiksmīgāk nekā mēs. Jā, kā Žagariņu Juris teica, viņu spēks ir iekš tam, ka somi nav cilvēki kas "lūzt bet neliecas". Viņi šad un tad elesatīgi atliecas, bet kad nāk atpakaļ, tad ar divtik lielu sparu sadod pa pieri liecējam.

Esmu pļāpājis ar somiem. Arī viņu vēsturē ir bijuši daudz un dažādu līkloču, kompromisu. Tomēr viņu spēju izdzīvot var tikai apbrīnot. Mēs visi zinām par varonīgo Ziemas karu pret komunistiem. Mazāk esam dzirdējuši, kā somi karoja pret Padomju Savienību Otrā pasaules kara laikā kopā ar vāciešiem. Izrādās, ka somi neskatoties uz aizvainojumu un niknumu par Ziemas kara laikā pārinodarījumiem, uzreiz sajuta pareizo polītisko vēju un tikai imitēja karadarbību pret komūnistiem. Somi mierīgi varēja sabumbot sabiedroto palīdzības kravas krieviem Arčangelskas ostā. Bet viņi izlikās tās neredzam. Apbrīnojama savaldība un polītiskā tālredzība. Viņi faktiski izlaipoja starp Hitleru un Stalinu. Tas arī viņiem nākotnē labi atmāksājas, dabūja salīdzinoši normālu izlīgumu ar krieviem un pēc tam vēl pamanījās ekonomisko uzbaroties no padomijas dabas resursiem.

Runājot par DVD programmām. Protams, ka somi negāja velti kasīties ar amerikāņiem. Viņi tikai formāli atšuvās no DVD ierobežojumiem. Somu lielākā daļa saprata, ka nav nekāda bēda maksāt mazliet vairāk par DVD filmām. Lielāka bēda būtu ja viņi pazaudētu tirgu, līdz ar to darba vietas, Nokia telefoniem un milzīgajiem kruīzkuģiem Amerikā (tie ir tik lieli kā apmēram divi Rīgas Radisson SAS hoteļi). Absolūti pragmatiski vēsa attieksme.

Patiesībā es tikai esmu minējis aisberga redzamāko daļu no Somijas ekonomikas. Jau šobrīd Latvijas, Igaunijas un Lietuvas ekonomikā aiz katra stūra rēgojas somu kapitāls. Gan finansu sektorā, gan pārtikas rūpniecībā, gan tirdzniecībā. Dažam labam letiņam mati stāvus gaisā saceltos, ja viņi uzzinātu patiesos faktus. Somi paši nekur atklāti nerēgojas.

Kompānijas lepni nes vietējos vārdus. Un arī vadītāji lielākoties ir vietējie bāleliņi. Neviens jau neatzīsies, ka patiesībā ir somu marionettes.

Bet mēs tikai skaldam matus ap vien vecmodīga vadonīša pieminekli un baidām bērnus ar žīdiem/masoņiem.

Ads

Jons Plunts

From: vidbeldavs@aol.com
Date: 3/1/02 8:46

Jon Plunta uzskati par Ulmani ir dzirdēti. Ir viegli lemt no nākotnes redzes loka par pagātnes cilvēku lēmumiem ārkārtējos apstākļos. Teikt, ka Kārlis Ulmanis bija mīkstčaulis ir daudz citādāk nekā teikt, ka viņš bija kāds briesmīgs tautas apspiedējs. Ja nebūtu bijis ne Staliņa ne Hitlera, man pat ir aizdomas, ka Jons Plunts pats varbūt teiktu cepuri nost Ulmanim.

Es sevi neuzskatu par mīkstčauli bet es neesmu nemaz drošs ko es būtu darījis Ulmaņa vietā tajā brīdī ar informāciju kāda viņam būtu bijusi pieejama. Pirms 1939. g. 23. augusta citur Eiropā nebija daudz paraugu no pretējā, t.i., ārkārtīga drošsirdība pret Stalinu vai Hitleru.

Ir citi uzskati par Ulmani k.p., http://www.ihr.org/jhr/v08/v08p-25_Berkis.html

" The Latvian people had at last tired of the corrupt rule of the nation's many parties. On May 15, 1934, Ulmanis carried out a bloodless coup and dissolved the parliament and all parties.4 He was hailed by a flood of letters and telegrams thanking him for restoring the unity of Latvia. The third president of Latvia, Alberts Kviesis, who also belonged to the Farmers' Union, invited Ulmanis and the ministers of the eighth and last of his governments to the presidential castle. President Kviesis announced that because the overwhelming majority of Latvians was behind the Ulmanis government, he considered Ulmanis' coup to have the force of a plebiscite. Kviesis thus gave his approval and blessing to the new government of national unity. This government remained in power for more than siks years, until the Soviet Union invaded Latvia. The gratitude of the Latvian people was always behind the heroic and magic prime minister of the Latvian War of Liberation-Karlis Ulmanis. Yet the personality of Ulmanis cannot be overlooked in the connection with the tragic fall of independent Latvia. After the outbreak of World War II, Latvia and the other Baltic States were isolated. Under such conditions the Soviet Union forced Estonia, Latvia, and Lithuania to sign mutual assistance pacts and established Russian naval, air, and infantry bases in these virtually defenseless countries"

From: ervie@mail.lv
Date: 3/2/02 3:09

Varētu izteikt hipotēzi:

Ja nebūtu ne Stalina ne Hitlera (ne arī kādu citu personu viņu vietā), tad iespējams, ka nebūtu bijis 15tā maija apvērsuma un nebūtu Ulmaņa kādu mēs viņu zinām.

rv

p.s. Somi redz iztika bez savējā.

From: Jon.Plunt@gmks.li
Date: 3/2/02 3:53

Vidvuds tomēr domā, ka

-< Ja nebūtu bijis ne Staliņa ne Hitlera, man pat ir aizdomas, ka Jons Plunts pats varbūt teiktu cepuri nost Ulmanim. Es sevi neuzskatu par mīkstčauli bet es neesmu nemaz drošs ko es būtu darījis Ulmaņa vietā .>

Jons Plunts:

Nē, Vidvud. Vēlreiz – Nē. Ulmanis izdarīja noziegumu 1934.gada 15-tajā maijā. Bez Stalina & Hitlera. Kārļa Ulmaņa noziegums bija – valsts apvērsums & nodevība. Iespējams, ka toreizējā parlamentārā sistēma Latvijā bija nepilnīga. Grūti spriest. Mūsu skats uz Latvija pirms 1934.gada veidojies iespaidots gan no Ulmaņa, gan no komūnistu propagandas. Vienādi vai otrādi – ja Ulmanis redzēja trūkumus Latvijas Republikas demokrātiskajā sistēmā, tad viņa bija pietiekami daudz iespējas labot tos absolūti demokrātiskā ceļā. Vinš bija pietiekami ietekmīgs un pieredzējis politikis. Arī ārvalstu pieredze viņam bija daudz lielāka nekā ierindas pilsoņiem. Vinš izvēlējās citu ceļu. 1940.gada okupācija un tās briesmīgās sekas ir tikai Ulmaņa tuvredzīgās polītikas rezultāts. Ja ne novērst, tad vismaz mazināt komunistu iespējas iznīdēt tautu, vinš noteikti varēja. Valsts prezidentam jau nu varēja būt objektīva informācija par Padomju savienībā reāli notiekošo. Ulmanis nevarēja nezināt komūnistu patieso seju. 1919.gada Stučkas sarkanais terors nemaz nebija tik sena pagātne.

Jā, Vidvud, piekrītu, ka 1940.gadā situācija bija pietiekami smaga un neviens nezin kā mes paši būtu rīkojušies Ulmaņa vietā. Jautājums ir pavisam cits, vai mēs godīgi cilvēki būdami varētu nonākt Ulmaņa vietā….? Tautas liktens būtu jālemj pašai tautai, vismaz 100 tautas ievēlētu priekšstāvju veidā. Ulmanim vienkārši nebija konstitucionālas tiesības pieņemt lēmumu visas tautas vārdā vienam pašam. Te ir tas noziegums! Es negrasos viņu pat vainot par to kādu lēmumu vinš pieņēma vai nepieņēma.

Somijas Ziemas karš tai laikā jau bija noticis. Latvijas valdība un armija bija lieliski informēta par krievu metodēm un somu rīcību ārkārtas situācijā. To es zinu pilnīgi droši. Latvijas armijas izlūkdienets, nesaktoties uz neutralitāti, samērā aktīvi sadarbojas ar somiem. Pat palīdzēja viņiem ar informāciju par krievu armiju.

Nav jēgas diskutēt par novājināto Latvijas armiju, par neveiksmēm striprināt kopējo Baltijas vienotību. Kā bija tā bija, tiešām tāds laiks bija. Tomēr saprast un prognozēt krievu rīcību, nebija nekādu problēmu. Gluži tāpat kā nebija nekādu problēmu mēgināt glābt daudz, daudz vairāk nacionālās bagātības, bērnus, inteligenci, utt. Gluži kā to jau pirmajās kara dienās izdarīja somi.

Ja Vidvuds runā par Ulmaņa sasniegumiem valsts vienotībā, ekonomikā un citās nozarēs laika posmā no 1934.gada līdz 1940.gadam, tad man arī nav daudz iemeslu cienīt Ulmani. Ir grūti izvērtēt to laiku, jo valstī valdīja autoritārisms un prese rakstīja tikai to, ko Vadonis uzskatīja par vajadzīgu. Līdz ar to mums nav pieejama objektīva informācija. Ja mēs izvēlamies ticēt tā laika propagandai, tad līdzinamies tiem pašiem krievu pensionāriem, kuri atsaucoties uz komūnistu presi, apgalvo, ka PSRS laikā viss bija ideāli. Ja spriež pēc toreiz rakstītā un runātā vārda, tad tā arī bija.

Tomēr ekonomisti norāda, ka valsts bija uz bankrota robežas. Ulmaņa režīma iejaukšanās ekonomikā bija sasniegusi katostrofālus apmērus. Korpucija bija sazēlusi. Ja nebūtu krievu okupācijas un Otrais pasaules karš, tad Latvija nebija tālu no ekonomiskā kraha.

Tā kā Vidvud, man tiešām nav par ko noņemt cepuri Ulmaņa priekšā.

ads

Jons Plunts

From: AstridaJ@aol.com
Date: 3/2/02 9:02

Tikai jautājums! Vai mēs Ulmani varētu vainot arī pie tā, ka bez Latvijas vēl puse no Eiropas, Ķīna, Kuba utt. nonāca komunistu varā? Tad jau visi šo valstu vadoņi arī būs bijuši mīkstčauļi, un iespējams, ka tā bija kāda slimība, kas toreiz bija modē. Grūti iedomāties, ka Ulmanim tai laikā bija tāda iespēja, ko vinņš mīkstčaulības dēļ palaida garām!

Astrīda, kas jūtās kā jautājuma zīme

From: vidbeldavs@aol.com
Date: 3/2/02 9:04

Ir Somijas piemērs bet ir arī Igaunija, Lietuva un Bessarābija, kas tika okupētas kā sekas no Molotova-Ribentropa pakta. Šaubos vai Rumāņi, Igauņi vai Lietuvieši nosauca vadītājus kas tajā laikā valdīja par noziedzniekiem vai nodevējiem.

Varu tikai piekrist, ka labākā valdības iekārta ir demokrātija. Nobela prēmijas laureāta Amartya Sen grāmatā "Development as Freedom" ir veidots arguments par brīvību kā ekonomiskās attīstības pamatprincipu. Sens norāda, ka neviena demokrātiska valsts nav cietusi plašu bada stāvokli. Bet gandrīz bez izņēmuma bads ir piemeklējis autoritārās valstis kā PSRS, Ķīnu, Z. Koreju, utt. Lai gan daba savos pamatos ir "graudaina" un sastāv no atsevišķiem gabaliem, tomēr brīvības jēdzienā var saredzēt diapazonu ar dažādām gradācijām. Šai diapazonā 39. gadā Latvijā salīdzinot ar pārējām pasaules valstīm bija samērā augsts brīvības līmenis. Pat tā laika ASV brīvība cieta zem Rūzvelta vadības. Man ir aizdomas, ka, ja kāds neatkarīgs žurnalists varētu Ulmani tagad intervēt un prasītu tam kāpēc viņš darīja to vai šo, gan viņš varētu sevi aizstāvēt. Dzīvodams ASV viņš redzēja ko brīvība var nest.

Es saredzu Ulmani kā pamatā godīgu, principu vadītu cilvēku kurš ārkārtējos apstākļos lēma pēc savas sirdsapziņas. Viņu vainot ar komunistu okupāciju un tā sekām neredzu kā pamatotu domas gājienu. Vai Kārlim Ulmanim celt pieminekli ir cits jautājums. Es varu piekrist Astrīdai, ka Latvijai ir daudz vajadzību kas kliedz pēc līdzekļiem, un to vienkārši nav.

Bet, kā jau pats Plunts rakstīja, ja nemācīsies no vēstures tad cietīsi no neziņas. Latviešiem ir jāsaprot Ulmanis kā cilvēks jo šī saprašana dod pamatu labākiem, demokrātiskākiem lēmumiem nākotnē. Lai stiprinātu Latvijas demokrātiju varbūt vajadzētu dibināt Kārļa Ulmaņa Demokrātijas Pētniecības Institūtu kā pieminekli šim cilvēkam un laikmetam.

Vidvuds

From: gailitis@istar.ca
Date: 3/2/02 11:24

Sveiki,

Interesanti palasīt šo divpusīgo (vairākpusīgo?) pārrunu par vēsturi sakarā ar mūsu dzimteni un tās vadoņiem, kā arī salīdzināšanu ar Somiju.

Neesam daudz mainījušies no 1939. gada, jo mēs joprojām nevēlamies vai nespējam pieņemt un saprast, bet katrs tikai griežam to sarunu uz saviem priekšpieņemtiem uzskatiem. Līdzīgi kā 30'os gados, mēs joprojām nespējam vienoties un mūsu partiju skaits Latvijā to pierāda pirmklasīgi.

Vai mēs tiešām esam tik lepni, ka nespējam iejusties citu ļaužu dzīves gaitā, lai mēģinatu tos labāk saprast? Šeit mūsu Indiāņiem ir tāds teiciens: ''nenolādi citu iekams pats neesi staigājis viņa čībās.'' Bet tāda lieta laikam nav viena no letiņu īpatnībām! :o(

Pārlasot dažādas grāmatas un aprakstus par Ulmaņa laikiem, no šodienas izpratnes saredzu vietas kur, iespējams, butu bijis jārikojas citādi, bet pieņemu to iespēju, ka es pats tieši tanī brīdī varbūt nebūtu neko labāku izvēlējies darīt. Ko darīt ganam kad vilki sāk dzenāt aitiņas?

Šodien ar 60+ gadu pēcredzi mēs spējam pontificēt daudz un izlikties gudrāki nekā citādi domājošie, bet vai tas palīdzēs mums saprast vienam otru labāk vai tikai sašķels mūs vēl vairāk? ''A house divided against itself cannot stand"! Mēs arvien vēlamies pacelt sevis aiz mūsu zabaku šņorēm - kas nav iespējami! Ja tās aitiņas nesanāks kopā, garantēju, ka ienāks atkal jauns stingrs gans saņemt tos valdības grožus rokā. Un nebūs nekādas garantijas, ka tas būs labvēlīgs.

Tādas ir manas šī rīta pārdomas, kaut arī, iespējams, kļūdainas, jo vēl nebiju pilngadīgs kad šis vēstures posms norisēja. Izziņas avoti protams arī pieļauj to rakstnieku personīgo noslieci, kas būtu jāņem vērā ar zināmu skepsi.

Vilis, B. Gailitis, <'))))><

From: Jon.Plunt@gmks.li
Date: 3/2/02 12:54

Sveiki, sveiki

Te daži tomēr mēgina atrast iemeslu kādēļ celt pieminekli autoritārajam Ulmanim. Norāda uz to, ka redz daudzās citās valstīs arī bij’ autoritāri režīmi, redz citi arī tapa no komūnistiem okupēti. Man tāds retorisks jautājums – Ja visapkārt ir slepkavas & izvarotāji, tad arī jums ir tiesības slepkavot un izvarot? It seviški, ja jūsu izglītība ļauj izprast cik slikti ir slepkavot un izvarot. Tas, ka daudzās valstīs bij’ nogalēta un izvarota demokrātija, tas nedeva nekādas tiesības to darīt pilsonim Kārlim Ulmanim. It seviški tādēļ, ka viņa izglītība ļāva saredzēt atškirību starp demokrātiju un autoritārismu. Kapec mani oponenti nevēlas saredzēt tās valstis, kurās tauta spēja stāvet pretī saviem vadonīšiem un līdz ar to arī saglabāt pašcieņu pret okupantu spaidiem?

Arī igauņi un leiši nav laimīgi par saviem sūda 30-to gadu vadonīšiem. Varbūt arī tas bija par iemeslu kādēļ trīs Baltijas valstiņas nespēj līdz galam vienoties un radīt savu Baltijas Antanti, kas militāri spētu turēties pretī varmākām. Jā, vēlreiz atkārtoju – nepārmetu Ulmanim komūnistu okupāciju. Pilnīgi iespējams, ka vinš nekādi nevarēja to novērst. Tomēr viņa spēkos bija būtiski samazināt upuru skaitu Latvijas iedzīvotāju vidū. Runa ir par konkrētām cilvēku dzīvībām, likteņiem. Man ir jautājums oponentiem, tiem, kuri mēgina atrast kaut ko cildenu Ulmanī – Vai Jūsu spētu pamatoti paskaidrot kādēļ jāceļ piemineklis Ulmanim, cilvēkam, kurš nosala bada nāvē Sibīrijas tundrā tikai tādēļ, ka Ulmanis neļāva viņam laicīgi emigrēt. Vai varbūt viņa bērniem? Protams, ja viņi pārcieta Sibīriju.

Runājot par Ulmaņa "ekonomiskajiem un polītiskajiem" sasniegumiem laika posmā no 1934.-tā līdz 1940.-tajam gadam citēšu vēsturnieku Aivaru Strangu no raksta par Kārli Ulmani žurnālā "Rīgas Laiks" 1999.gada februārī.

" …….. Vilšanās kapitālismā un parlamentārismā, augošais fašisma un dažāda veida autoritārisma iespaids un neciešamas bažas par savas polītiskās kaŗeras norietu un iespējamo neveiksmi 1934.gada Saeimas vēlēšanās bija 1934.gada 15.maija valsts apvērsuma cēloņi. Polītiskā dzīve bija viņa vienīgā dzīve, un vinš vēlējās tajā palikt par katru cenu……."

" ….. režīms arī apmierināja pietiekami plašu slāņu mazvērtības kompleksus. Pieauga valsts iejaukšanās saimniecībā, un pieauga nacionālo ierēdņu skaits, - līdz ar to pieauga arī iztika tiem, kuri normālā kapitālistiskā sabiedrībā nebūtu nekas. Taču savā apsēstībā ar valsts intervenci ekonomikā Ulmanis bija tika sociālistiski radikāls, ka būtu ņēmis galu tieši savu ieceru dēļ: ja nebūtu atnākuši krievi 1940.gadā, vinhs būtu centies īstenot otro agrāro reformu, kas būtu jau ekstrēmi sociālistiska, sadalot nu jau latviešu spēcīgāko saimniecību zemi, likvidējot algoto darba spēku un katru iespiežot mazā pleķītī, tādejādi nolemjot valsti pilnīgai agrārai atpalicībai. Nav šaubu, ka šādu ekstrēmismu nevēltos pieļaut tieši tie, kuri 15.maijā bija viņu atbalstījuši. ….."

"…. Ulmaņa rīcība 1940.agada jūnijā, krievu agresijas dienās, radīja vienu no vissmagākajām traumām latviešu apziņā. Tik bailīgs, ka okupanti nesastapa pat mutisku protestu, vinš cerēja, ka ar pieglaimību krieviem pasargās valsti. Vēsture nekad nebija devusi pamatu šādai iedomai: tā nedeva to arī 1940.gadā; pats vinš aizgāja bojā okupantu gūstā 1942.gadā, Krasnovodskā. Toties pēc sarkanā un nacistu terora gadiem, padomju okupācijas laikā, vinš patiešām daudziem gan trimdā, gan Latvijā, sāka kļūt par brīvas, nacionālas, pārtikušas Latvijas simbolu. Lai arī viņa režīma gadi nemaz nebija zelta gadi ekonomikā (to ir pierādījuši Arnolda Aizsilnieka un Nikolaja Volfganga Balabkina pētījumi), salīdzinot ar padomju laika visaptverošajiem deficītiem, tas patiešām bija gandrīz vai pārpilnības laiks."

" …. Ulmaņa laiku Latvija bija patiešām latviska, ne jau viņa paša nacionālistiskajā izpratnē, tā bija latviska sava dabiskā sastāva dēļ."

Tādas nu atziņas par Ulmani. Absolūti neredzu kādeļ viņa priekšā būtu jānoņem cepure vai jābūve piemineklis. Vai tādēļ, ka iznīcināja parlamentārismu un demokrātiju? Vai tādēļ, ka veda valsti uz bankrotu nīdējot ārā brīvo tirgu un normālu ekonomiku? Vai tādēļ, ka pieglaimojas krieviem, radot traumu visas tautas pašapziņai un vairojot reālu upuru skaitu? Vai tādēļ, ka vienoja latviešus, kas jau tāpat toreiz bija gandrīz 80-it % no visiem iedzīvotājiem? Vai citi prezidenti – Kviesis, Čakste nevienoja? Vai lozunga "Latviju – latviešiem" autors Meierovics nevienoja?

ads

Jons Plunts

P.S. Starp citu, līdz pat šim brīdim nesaprotu kādēļ Basteja bulvārim nevarēja pieškirt Zigrfrīda Annas Meierovica vārdu. Neesmu nekāds pieminekļu un ielu nosaukumu mainīšanas piekritējs, bet šis nu gan ir viens no tiem retajiem vīriem, kurš bija pelnījis gan pieminekli, gan ielu.

From: RSpuris@aol.com
Date: 3/2/02 1:17

Jons Plunts:

< Te daži tomēr mēgina atrast iemeslu kādēļ celt pieminekli autoritārajam Ulmanim. >

Esmu no tiem, kuri nepiekrīt pieminekļu celšanai vispār - vismaz pašlaik, kad ir daudz svarīgāki darbi darāmi. Jeb akmens tēlu vietā kā pieminekļus veidot vērtīgākas piemiņas vietas (piem. iestādīt birztalu!) Bet salīdzināt Ulmani ar noziedznieku, manuprāt spēj vienīgi komunisma laika izmazgātās smadzenes. Protams, zinot tā laika (padomju okupāciju) citas iespējas jau ir vienīgi izņēmumi, taču tagad, pēc 10 gadu atbrīvošanas no ļaunākās varas, tautas gaišākās galvas varēja uzmanīgāk izteikties par vienu no saulainākajiem laikiem mūsu vēsturē. Zinu, ka tas nebija tikai Ulmaņa personīgais nopelns, kā arī to, ka viņš noziedzās pret ideālo demokrātiju, taču liela mūsu tautas daļa viņu pacēlusi kā augstu paraugu (un pamats taču ir: vai šodien kāds var minēt līdzinieku?) un tas nozīmē, ka augšminētais izteiksmes veids nekalpo nekam citam kā vienīgi plaisas radīšanai jau tā ne visai vienprātīgās tautas vidū.

Ričs.

From: Jon.Plunt@gmks.li
Date: 3/2/02 1:54

Sveiki, sveiki

Ričs skaidri zin, kādas izskatās komūnistu izmazgātas smadzenes:

< Bet salīdzināt Ulmani ar noziedznieku, manuprāt spēj vienīgi komunisma laika izmazgātās smadzenes. >

Komūnistu izmazgātu smadzeņu tipiskākais pārstāvis Jons Plunts jautā pavisam konkrēti: -

Valsts apvērsums IR vai NAV noziegums?

Demokrātijas iznīdēšana (Satversmē rakstīts – vara pieder tautai) un Satversmes piesmiešana IR vai NAV noziegums?

• Vārda brīvībās laupīšana, ierobežojot brīvo presi IR vai NAV noziegums?

• Simtiem tūkstošu līdzpilsoņu piespiedu atstāšana aci pret aci ar čekistiem un komunistiem IR vai NAV noziegums?

• Iejaukšanās privātajā uzņēmējdarbībā, nesamērīga valsts intervence ekonomikā IR vai NAV noziegums?

Man kā komūnistu izskalotai smadzenei vajag tikai ļoti konkrētas atbildes katram no jautājumiem – JĀ vai NĒ !!!! Esiet tik laipni un pielieciet tās klāt.

Ja nebūtu Ulmaņa mīkstčaulīgā pakļaušanās komūnistu prasībām, tad mani senči būtu laimīgi aizlaidušies 1940.-tajā gadā uz Zviedriju, Somiju, Bengāliju un neviens maniem vecākiem, man pašam nebūtu mazgājis smadzenes un dvēseles veselu 50-it gadu garumā. Neviens nebūtu piespiedis dzīvot dvēseles prostitūcijas, paranojas un nabadzības murgos. Tad jau labāk mans vectēvs būtu ar godu kritis ierakumos pie Abrenes šaujot ar tanka dūri pelēkajos krievu tankos. Varbūt vinš būtu miris jauns, bet goda un cieņas viņa būtu daudz vairāka nekā mirstot Sibīrijas aukstumā atspārdītam no čekistu zābakiem. Paldies Kārlim Ulmanim, ka vinš izlēma visu mūsu vietā. Paldies Kārlim Ulmanim, ka vinš izvēlējās manu vecāku vietā!!!! Lai slavēts diženais Vadonis!!!!

Re ko vēl Ričs apgalvo:

"…. taču liela musu tautas daļa viņu pacelusi kā augstu paraugu (un pamats taču ir : vai šodien kāds var minēt līdzinieku".

Jons Plunts atzīmē: Vai tā ir mana tauta, vai tā ir mana zeme, kas paceļ valsts noziedznieku, valsts mēroga gļēvuli kā augstu paraugu? Kāda būs šīs tautas nākotne? Jā, vai tiešām kāds var minēt Kārļa Ulmaņa līdzinieku šodien? Ja var, tad steidzīgi nosauciet viņa vārdu un adresi! Es pirmais zvanīšu policijai!

Ads

Jons Plunts, komūnistu izskalotā smadzene

P.S. Ja tiešām nāktu pie varas jauns Kārlis Ulmanis, tad es ātri vien tiktu par saviem uzskatiem sodīts vismaz ar 5 Ls naudas štrāpi, vai pat varētu mazliet pastrādāt spaidu darbos Kalnciema raktuvēs.

From: vidbeldavs@aol.com
Date: 3/2/02 3:23

Katram savs Ulmanis. Man tāds Plunta Ulmanis nav vajadzīgs. Ulmanis bija godīgs cilvēks kurš pēc savas sirdsapziņas kalpoja Latvijai ļoti grūtā vēstures posmā. Dievs viņš nebija. Man šķiet, ka viņu pārkrāsot par velnu nekalpo maniem mērķiem. Man tas nav vajadzīgs.

Mani vecāki bija starp tiem kas cēla Latvijas valsti. Viņu uzskati par Ulmani ir ļoti pozitīvi. Viņi personīgi satika Ulmani un ir labās atmiņās par viņu. Un no šīm labām atmiņām rodas mani uzskati par Ulmani kā goda vīru.

Cepure nost Ulmanim.

Vidvuds

From: Artpor@aol.com
Date: 3/2/02 3:53

Esmu pats dzīvojis K.Ulmaņa laikā. Biju klāt 1939. gadā, kad Brāļu kapos Ulmanis atklāja urnu ar visas Latvijas brīvības cīņu vietu smiltiņām. Cik žēl to jauno prātu, kas nespēj saredzēt, ka ir liela iespēja, ka, ja toreizējā Saeima būtu tirgojusies līdz 1940. gadam, šodien vairs nebūtu ne dvēseles, kas gribētu brīvu Latviju. Bet ko lai daram. Ir izaugusi tukšu pauru paaudze bez vēstures zināšanām un izpratnes, un tik vien šodien prot, kā pļurkstēt pusangliskos vārdos un lamāt vecākus.

Porietis.

From: RSpuris@aol.com
Date: 3/2/02 3:56

Jons Plunts rakstiija:

< Paldies Kārlim Ulmanim, ka vinš izvēlējās manu vecāku vietā!!!! Lai slavēts diženais Vadonis!!!! >

Atbildot visus Jāņa Plunta jautājumus, varu godīgi visiem dot atbildi: jā, tie bija noziegumi, jo seviski skatoties ar ŠODIENAS acīm.

Par "komunisma izmazgatām smadzenēm" atvainojos. Nebutu Jusu pārkāpumu (manā saprašanā) tik asi apzīmējis, ja būtu tad izlasījis Jūsu iepriekšējās vēstules. Vairakas nedeļas cīnijos ar laika trūkumu. Biju izlasijis Jusu attiecīgo vēstuli kā pirmo, un netiku talāk, jo mani satrieca tas ka tik cienijams rakstītajs, kā līdz šim esat bijis Jūs, atļaujas "bērt sāli vaļejās brūcēs'", kuras jau tā mūsu tautu kavē pacelties uz pašapzinīga cilvēka līmeni. Manuprāt jau tagad par daudz mēs uzsveram savus trūkumus un vainas, jo tas nepalīdz mums atveseļoties no pagatnes pardzivojumiem. No Ulmana laika mums butu daudz ko macities, kā labā, tā nevēlamā virzienā, bet tas nenotiks ja atļausimies lietot galēji iznīcinošus apzīmējumus.

Jons Plunts atzīmē:

< Vai tā ir mana tauta, vai tā ir mana zeme, kas paceļ valsts noziedznieku, valsts mēroga gļēvuli kā augstu paraugu? Kāda būs šīs tautas nākotne? >

Labs kaitīgas vienpusības paraugs. Atsakoties no savas tautas (to izsaka šīs rindas! vismaz gatavibu atteikties) Jons kļūst nelogisks - ja jau tā nav Tava tauta tad par ko uztraukties? Lai smagi piemeklētu cilvēku ārstētu, viņu balstītu, vispirms ir nepieciešama mīlestība. Arī pret māti Latviju.

Ričs.

From: uldis.matiss@rogers.com
Date: 3/2/02 4:41

Kad pietrūkst argumentu, tad saka, ka oponentam ir "komunistu izmazgātas smadzenes" (Ričs), vai "tukša galva" (Porietis).

Ari tas ir autoritatīvā Ulmaņa laika mantojums.

Uldis Matīss

From: ervinsk@latnet.lv
Date: 3/2/02 5:36

PSRS Augstākā Padome, atsaucoties uz Latvijas Saeimas 21.jūlijā pieņemto lēmumu, iekļāva Latviju PSRS sastāvā.

Uzņēmums izdarīts Maskavā, izkāpjot no Rīgas — Maskavas vilciena 1940.gada 23.jūlija pēcpusdienā. Blakus Vadonim Padomju sūtnis Latvijā Derevjanskis.

Foto no http://www.latvians.lv/vadonis/galery.htm

ervinsk

From: Jon.Plunt@gmks.li
Date: 3/2/02 6:10

Sveiki, sveiki

Ričs uz maniem paštaisnajiem un, godīgi sakot lecīgajiem jautājumiem par Ulmaņa vainu, atbild ar godīgu – Jā. Tikai piebilst – "Tie bija noziegumi, jo seviski skatoties ar ŠODIENAS acīm".

Atzīšos, ka nevēlos tiesāt Ulmani šodien un spriest vai vinš pelnījis pieminekli vai nav. Man tikai sāp, ka latvieši tikai ŠODIEN saprot to, ko somi saprata jau 1939.-tajā gadā. Runa ir gan par demokrātisku iekārtu, gan par pretošanos okupantiem. Patiesībā es pat ilgi negribu mocīties ar sāpēšanu un vaidēšanu. Es tikai gribu aicināt mācīties no tiem pašiem somiem, kuri nupat jau kļuvuši par vadošo valsti pasaulē gan tautas labklājības, drošības, gan vides tīrības ziņā.

Vēl Ričs uz mani dusmojas rakstīdams šādas rindas:

<Atsakoties no savas tautas (to izsaka šīs rindas! vismaz gatavibu atteikties) Jons kļūst nelogisks - ja jau tā nav Tava tauta tad par ko uztraukties? Lai smagi piemeklētu cilvēku ārstētu, viņu balstītu, vispirms ir nepieciešama mīlestība. Arī pret māti Latviju. >

Rič, es tikai noraidu jelkādu iespēju saistīt māti Latviju ar Kārli Ulmani. Tās priekš manis ir absolūti dažādas, ja tā var teikt, personas. Tauta var būt vesela tikai tad, ja viņai ir drosme atklāti un droši izvērtēt savu pagātni. Arī kļūdas. Es neaicinu publiski tiesāt K.Ulmani. Es tikai vēlos, lai vinš netiktu atkal celts varoņu kārtā. Vinš bija traģiska personība, kura kļūdas bija liktenīgas simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju. Jā, šobrīd es aiz niknuma bezmaz vai lecu no biksēm laukā, lamādams tautieti K.Ulmani. Bet es to daru, tā teikt, "ģimenes lokā".

Jā, runājot ar tiem pašiem somiem, es nestāstu, ka latvieši bija tādi un šitādi un 1940.gadā vienīgā pretošanās okupācijai bija dažas lodes …. pašu armijas virsnieku galvās. Somi man ir jautājuši, kur mēs bijām 1939.gadā, kad viņi sitās ar krieviem. Man tiešām bija liels kauns par savu tautu, bet es nesāku zākāties un stāstīt par Ulmani & Co, kurš gandrīz bez ziepēm centās krieviem pierādīt neitralitāti. Aiz kauna sarkdams, stāstīju somiem, ka Latvijas armijas mēgināja palīdzēt kā nu vien varēja.

Ko es atbildēšu somiem, kad viņi man jautās par Ulmaņa pieminekli? Nu, labi - nerunāšu un neko nestāstīšu. Ja godīgi, tad somiski ļoti slikti runāju …..

Tomēr nevēlos, citējot Rubesi, cienīt vīru, kuram demokrātija bija sveša. Man demokrātijas IR svēta. Demokrātija ir brīvība. Brīvība tautai, zemei. Un tai jau ir uzbūvēts piemineklis ar vārdiem "Tēvzemei un Brīvībai".

Vai Ulmanis bija goda vīrs vai nebija? Kurš to šodien var droši apgalvot, jo tā laika presē vinš bija škebinošs Vadonis. Ja kādam ienāca prātā sākt rakstīt par viņu visu, tad ātri vien nācās iepazīt politpārvaldi. Vadonis un polītiskā policija, šie divi salikumi vien man jau like atcerēties vēl dažus labus režīmus. Tās nav jaukas asociācijas.

Ads

Jons Plunts

P.S. Atvainojos, ja mans tonis dažubrīd ir paštaisni agresīvs un sabiezinātām krāsām.

From: hbush@apollo.lv
Date: 3/2/02 6:16

Vidvuds rakstīja:

< Katram savs Ulmanis. Man tads Plunta Ulmanis nav vajadzigs. >

Paldies, Vidvud. Tas bija labi teikts.

Lai nu kā pēdējos desmit gados Kārlim Ulmanim uzbrūk (daudz vairāk nekā komunistu laikos), tie bija Ulmaņa laiki par ko mums paslepus stāstīja vecāki un vecvecāki padomju laikos. Tie bija Ulmaņa laiki, kuri palīdzēja morāli izturēt un saglabāt ticību brīvai Latvijai. Neviens cits no Pirmās republikas politiķiem nav izpelnījies šo visas tautas sniegto godu un piemiņu, vienalga cik ļoti arī tas neskaustu kādreizējiem līdzgaitniekiem un tagadējiem politiķīšiem. Nav ne Kvieša, ne Čakstes, ne kādu citu laiku - pie visas cieņas pret šiem Latvijai izcili svarīgajiem vīriem, nav. Ir Ulmaņa laiki. Tie ir izdzīvojuši cauri visiem PSRS un LPSR gadiem, un jau šis Ulmaņa nopelns - būt par kristalizācijas centru atmiņām - viens pats varbūt atsver visus citus Kārlim tagad jaunmodīgi piesienamos svarus.

Atraut tautu no tās vēsturiskajām saknēm, nomelnot un censties iznīcināt tautas atmiņā svarīgus vēstures notikumus un personas - tā ir daļa no tautas dzīvības gara iznīcināšanas stratēģijas, kura diemžēl jau daudz mums tiešām slikta padarījusi. Tā ir mūsu ienaidnieku stratēģija.

Slavenais rakstnieks Čingizs Atmatovs to spilgti parādīja alegoriskajā jēdzienā par mankurtu - modificētu, garīgi sakroplotu cilvēku, kuram vairs nav ne sakņu, ne sajēgas par savu izcelsmi, kurš pat savus vecākus vairs nepazīst. Par tādiem mūs gribēja pataisīt padomju laikos, un interesantā kārtā tāpat viens otrs darbojas arī tagad. Turpina pildīt kādu "ģenerālo līniju" laikam.

Brīnos, ka vēl nav sākta plašāka mūsu senču nomelnošanas kampaņa, piemēram par to ka viņu mājās nebija dušas - fui, pē - dezodorantus nepazina, tikai skaidravota ūdenī mazgājās - aiaiai, bez pretmikrobu ziepēm. Un nevārītu pienu dzēra, tikko siltu no govs slauktu. Un vēl tūkstošiem "sliktu" lietu var piesiet, augstprātīgi un mankurtiski no šīsdienas pozīcijām tiesājot.

Jā, Kārlim Ulmanim bija arī kļūdas. Bet viņam bija lieli sasniegumi. Nekļūdās tikai tas, kurš neko nedara. Varbūt kāds no mums, zinot tālāko vēstures gaitu, toreiz rīkotos savādāk. Arī pats Ulmanis varbūt rīkotos savādāk, ja spētu stādīties priekšā cik zvēriski gangsteri patiesībā bija Ādolfs un Josifs. To mēs tagad zinam - par kariem, krematorijām, noziedzīgiem eksperimentiem koncentrācijas nometnēs, par miljoniem upuru.

Pieļauju, ka to normāls cilvēks nevarēja tad paredzēt. Bet par vienu lietu gan esmu pilnīgi, 100% drošs - liela daļa no tagadējiem kritizētājiem, nonākuši Kārļa Ulmaņa vietā, pamestu visu un bailīgi laistos lapās jau ilgi pirms Ulmanis teica savu, nu jau bēdīgi slaveno, runu. Tas jau bija redzams ļoti uzskatāmi tā dēvētajā puča laikā, kad Godmanis palika savā vietā, bet dažs labs milzīgais patriots trīcošām biksēm aizlavījās uz ārzemēm vai vismaz noslēpās tāltālās nomalēs. Tagad daži no tiem trīceklīgajiem smagi kritizē Godmani, ka esot bijis vajadzīgs rīkoties savādāk...

Nedaudz pārmainot vecu teicienu - pat ja Ulmanis dažās lietās bijis maitasgabals, tad vinš bija MŪSU maitasgabals, kauls no mūsu kaula, vienas asinis. Tādi jau mēs esam, citādu Latvijas tautu nevar apmainīt pat Walmart veikala. Tādēļ es aizstāvu gaišu Kārļa Ulmaņa piemiņu. Viņš ir izgājis ārpus tagadējo cilvēciņu tiesas kompetencēm. Ulmanis ir kļuvis par pirmskara Latvijas pozitīvo simbolu, un tāds viņš paliks tautas sirdī. Tagadējiem politiķiem nāksies samērot ar veco Kārli gan savu dzīves stilu, gan sasniegumus, gan kļūdas. Veiksmēs un neveiksmēs, Karļa ena tagadējiem ir un paliks aiz muguras kā salīdzinājuma etalons. Skaidrs, ka daudziem tas nepatīk - nu neko, komunistiem ar' nepatika. Nāksies samierinaties.

Harijs

From: arubenis@iks.netcom.com
Date: 3/2/02 6:25

Vidvuds:

< Lai stiprinātu Latvijas demokrātiju varbūt vajadzētu dibināt Kārļa Ulmaņa Demokrātijas Pētniecības Institūtu kā pieminekli šim cilvēkam un laikmetam. >

Taisni tā. Tā ir prātīga doma. Lai vēlreiz paskatās, par kādu mūžīgo Latviju Ulmanis ir runājis. Un lūkosim atšķirt to, ko izdarīja viņa rokas puiši paši uz savu ierosmi. Varbūt tad atrastos laba motivācija visiem latviešiem domāt par LATVISKU Latviju.

Paldies Vidvud. Te rubenis.

From: AstridaJ@aol.com
Date: 3/2/02 6:48

Jons Plunts:

< Taču savā apsēstībā ar valsts intervenci ekonomikā Ulmanis bija tik sociālistiski radikāls, ka būtu ņēmis galu tieši savu ieceru dēļ. Ja nebūtu atnākuši krievi 1940.gadā, viņš būtu centies īstenot otro agrāro reformu, kas būtu jau ekstrēmi sociālistiska, sadalot nu jau latviešu spēcīgāko saimniecību zemi, likvidējot algoto darba spēku un katru iespiežot mazā pleķītī, tādejādi nolemjot valsti pilnīgai agrārai atpalicībai. Nav šaubu, ka šādu ekstrēmismu nevēltos pieļaut tieši tie, kuri 15.maijā bija viņu atbalstījuši. ….. >

Ak , nu jau mēs pārmetam Ulmanim ne tikai to, ko viņš jau paspēja izdarīt. Pārmetam arī to, ko viņš būtu(?) izdarījis. Vai vēsturnieks Stranga arī nav padomju sistēmā izglītots, vai mazākais skolots no skolotājiem, kas tur izglītojās? Ja tā, tad man ir skaidrs, kādēļ tiek rakstīts kā tiek rakstīts.

Es gan vēl arvien domāju, ka mums svarīgāk būtu risināt šodienas problēmas, nevis naidīgā noskaņojumā slavēt vai nozākāt Ulmani, kas savus grēkus, es domāju, ir izpircis, jo krievi taču vinam nāves sodu jau piesprieda. Cik reižu tad to nāves sodu vienam cilvēkam var piespriest?

Astrīda, kas nu vēsturē kļūst arvien gudrāka.

From: AstridaJ@aol.com
Date: 3/2/02 6:51

< Komūnistu izmazgātu smadzeņu tipiskākais pārstāvis Jons Plunts jautā pavisam konkrēti: - Valsts apvērsums IR vai NAV noziegums? Demokrātijas iznīdēšana (Satversmē rakstīts – vara pieder tautai) un Satversmes piesmiešana IR vai NAV noziegums? Vārda brīvībās laupīšana, ierobežojot brīvo presi IR vai NAV noziegums? Simtiem tūkstošu līdzpilsoņu piespiedu atstāšana aci pret aci ar čekistiem un komunistiem IR vai NAV noziegums? Iejaukšanās privātajā uzņēmējdarbībā, nesamērīga valsts intervence ekonomikā IR vai NAV noziegums? >

Pirms es uz šo klases darbu atbildu man vajadzētu konkrētus pierādījumus, kur, kad un kā Ulmanis to izdarīja. tad varēšu atbildēt ar ļoti noteiktiem jā un nē

Astrīda, kas nupat ir cītīgi iesākusi mācīties vēsturi, jeb īso, ātro kursu

From: zagarins@stcc.edu
Date: 3/2/02 7:49

Sveiki!

Latvijas Vēstures institūta apgāda 1994. gadā izdotajā grāmatā "Kārlis Ulmanis trimdā un cietumā" var lasīt šādus Kārļa Ulmaņa 1940. gada oktobrī (tātad izsūtījumā, zem šautenes stobra) rakstītus vārdus (izvilkumi no lpp. 293-300):

"Polītiskās partijas bija pret komunistiso aģitāciju un propagandu, bija par Komunistiskās partijas darbības nepieļaušanu, pret iespējamo sovjetizāciju, pret iespējamo Latvijas saplūšanu ar PSRS, par kura vēlamību reizēm atgādināja komunistiskā aģitācija, tādējādi nedodama iespēju to aizmirst politiskajiem darbiniekiem. Partijas balstījās uz vēlētājiem, savācot vēlēšnās ap 80% balsu. Partijas iestājās par privātīpašumu, ieskaitot arī privātīpašumu un zemi. Vienīgi sociāldemokrāti, gan nesekmīgi, prasīja, lai zeme no valsts fonda tiktu nodota mūžīgā lietošanā. Polītiskās partijas, baidīdamās pastiprināt komunistiskās propagandas ietekmi, ne vien nosodīja šo nelegālo propagandu, bet to vairākums arī ļoti atturīgi izturējās pret jautājumu par ciešāku tuvināšanos ar PSRS pat saimnieciskā ziņā. Aizsargi, armijas komandējošais sastāvs un bezpartejiskā inteliģence bija tādos pašos ieskatos."

/ . . . /

"Tagad par to, kā dzīvē izpaudās iepriekšaprakstītās politisko darbinieku un partiju nostādnes. Pirmkārt tās izpaudās zaudējumā un kaitējumā, kas tika nodarīts Latvijas saimnieciskai dzīvei. Katrs saimniecisko sakaru uzlabošanas un paplašināšanās periods starp PSRS un Latviju kalpoja kā pierādījums labumam, ko no tā ieguva Latvija. Tomēr sevišķi negatīvi tas iespaidoja kulturālo tuvināšanos. Ar tādu mērķi izveidotā padomju-latviešu biedrība neguva lielu atsaucību un atbalstu. Biedrības rīkotie koncerti, izstādes utt. pulcēja maza apmeklētāju. Personiski es tos neapmeklēju ne reizi. Padomju grāmatu un laikrakstu izplatīšana netika pieļauta, atkal baidoties no propagandas. Ar lielām grūtībām tika pieļauta padomju filmu un teātra uzvedumu izrādīšana un mūzikas atskaņošana. Angļu klubam bija daudz lielāka popularitāte. Nekrievu skolās krievu valoda gandrīz pilnīgi netika mācīta, toties Rīgā pastāvēja Franču licejs, Angļu valodas institūts un vēl 3 vai 4 angļu valodas lektori universitatē. Saprotams, ka ar tādiem paņēmieniem tika sekmēta franču un angļu ietekme krievu ietekmes vietā, kura saruka. Es personiski par to nesu lielāko atbildības daļu. / . . . /"

"1939. g. oktobrī PSRS valdība piedāvāja savstarpējās palīdzības līgumu. Uz sarunām Maskavā devās min[istrs] Munters. Viņš bija pilnvarots parakstīt līgumu, kas bez kādas vilcināšanās arī tika izdarīts, neraugoties uz to, ka piedāvātais līgums bija neparasts. / . . . /"

"Sarunu laikā min[istrs] Munters mani pastāvīgi informēja par to gaitu un līguma saturu. Saņemtā informācija tika nekavējoties apspriesta ministru kabinetā. Es paziņoju, ka min[istrs] Munters rekomendē tā parakstīšanu un ka es atbalstu viņa priekšlikumu. Arī kara ministrs Balodis rekomendēja parakstīšanu. Pēc tam ministri cits pēc cita izsacījās par parakstīšanu. Vienīgi iekšlietu ministrs Veidnieks uzskatīja par nepiecišamu izklāstīt savas šaubas un bažas, pirms pievienoties pārējo ministru viedoklim. Viņš norādīja, ka padomju karaspēka klātbūtne Latvijas teritorijā novedīs pie komunistiskās aģitācijas pastiprināšanās un komunistu mācību izplatīšanās iedzīvotāju vidū. Viņš izteica savas bažas par patstāvīgas Latvijas nākotni, tādēļ - vai nebūtu labāk atsacīties no līguma parakstīšanas? Viņam tika norādīts, ka atteikšanās parakstīt līgumu varētu nozīmēt bruņota konflikta sākumu ar PSRS un ka vajag ņemt vērā tāda konflikta sekas un iznākumu pastāvošajos apstākļos, un ka, no otras puses, līgums pēc sava satura neattaisno viņa bažas attiecībā uz komunistisko aģitāciju un Latvijas patstāvību. Viņš sacīja, ka to visu viņš saprotot; bet vai tomēr nebūtu labāk līgumu neparakstīt? Tad es paskaidroju, ka uz mums visiem gulstas smaga atbildības nasta par tā parakstīšanu, bet, ņemot vērā tos labumus un atvieglojumus, kurus mums dod līgums. turklāt neprasot no mums nostājas maiņu attiecībā uz komunistisko aģitāciju, mēs to varam parakstīt. Tad ministrs Veidnieks pievienojās pārējo ministru viedoklim - un lēmums par līguma parakstīšanu tika pieņemts vienbalsīgi. / . . . /"

"Iedzīvotāji jaunos notikumus uzņēma ar sapratni, padomju karaspēka daļas tika sagaidītas mierīgi un draudzīgi, neradot nekādas grūtības varas iestādēm, pilnīgā pārliecībā, ka tieši tā arī ir jārīkojas sevis paša labā, lai aizstāvētu savu zemi. Līgums un padomju karaspēka izvietošana guva pozitīvu vērtējumu."

"Citādi uz šo lietu raudzījās daudzi diplomātiskā korpusa locekļi, pirmām kārtām angļu, franču, kā arī amerikāņu sūtņi. Iepazinušies ar līguma saturu, viņi un pēc tam arī Rietumeiropas prese līgumu novērtēja negatīvi un sāka mūs iebiedēt, norādīdami pat uz mūsu neatkarības zaudēšanas iespējamību. Turklāt viņi neslēpa neapmierinātību, pasvītrodami savu pretpadomju noskaņojumu. Īpaši izcēlās amerikāņu sūtnis Vailija kungs. Atspēkodams izteiktās šaubas un bažas, min[istrs] Munters viņiem norādīja uz visumā skaidro līguma tekstu, kurš nedeva pamatu kaut kādiem nebūt negatīviem skaidrojumiem, un uz labumiem, kurus līgums dod Latvijai pārdzīvojamā satraukuma pilnajā laikā. Rīgas iedzīvotāju vidū arī sāka parādīties šaubu pārmāktie. Mana nekavējošā uzstāšnās ar referātu par līgumu Valsts saimniecības padomē palīdzēja pilnībā noskaidrot līguma nozīmīgumu un pasvītrot labumus, kuru mums tas dod."

". . . ar laiku līguma realizēšanā sāka parādītes zināma aizkavēšanās un sarežģījumi, kuri apgrūtināja darbu un drīzumā sāka palēnināt un bremzēt līguma izpildīšanu, nodarot lielu ļaunumu. Piemēram, iedzīvotāji nepietiekami tika informēti par līguma mērķiem un nozīmību. / . . . / Nepietiekami rūpējāmies par apkārtējo iedzīvotāju tuvināšanu ar padomju karaspēka daļām. / . . . / Nevietā bija inteliģences izvairīšanās no tuvināšanās kaut vai ar Sarkanās armijas monadieriem. Var pat teikt, ka tāda bija valošā tendence, lai nedotu iespējas parādīties vēlmei tuvāk iepazīties ar padomju iekārtu un faktisko stāvokli PSRS. Jāatzīmē, ka liels skaits ierēdņu no šīm pašām aprindām bija aizņemts līguma izpildes darbā."

"Par visiem šeit norādītajiem trūkumiem un kļūmēm vislielāko daļu atbildības besu personiski es pats."

/ . . . /

"Pamatjautājums man bija pilnīgi skaidrs - ar savstarpējas palīdzības līguma parakstīšanas brīdi militārs konflikts starp Latviju un PSRS kļuva neiespējams. Es ņemos apgalvot, ka tādās pašās domās bija ģenerālis Balodis, Berķis un Rozenšteins."

Kārli Ulmani nocitēja Juris Ž.

PS Es lāga nesaprotu kāpēc Ulmanis tik vaļsirdīgi atzinās, ka pats ne reizi nebija apmeklējis Padomju-latviešu biedrības kulturālos pasākumus?

From: norandris@rcn.com
Date: 3/2/02 11:06

Jons Plunts:

< Somi man ir jautājuši, kur mēs bijām 1939.gadā, kad viņi sitās ar krieviem. Man tiešām bija liels kauns par savu tautu, bet es nesāku zākāties un stāstīt par Ulmani & Co, kurš gandrīz bez ziepēm centās krieviem pierādīt neitralitāti. Aiz kauna sarkdams, stāstīju somiem, ka Latvijas armijas mēgināja palīdzēt kā nu vien varēja.>

Latvijas armijai bija laba radioizlūkošana un viņi varēja ātri atšifrēt krievu vienību savstarpējos raidījumus. Šādi iegūta somus interesējoša informācija Ziemas kara laikā tika viņiem sniegta un esot palīdzējusi iznīcināt lielas krievu vienības. Vispārējais noskaņojums Latvijā tai laikā bija ļoti labvēlīgs somiem. Bija arī daži brīvprātīgie -- vairāk gan no Igaunijas un it sevišķi Zviedrijas. Tas protams neattiecas uz Latvijas valdību, kas oficiāli neuzdrošinājās ne iepīkstēties. Igaunija, Latvija un Lietuva 1939. gadā bija pirmās "finlandizētās" valstis. Varu iedomāties, kā jutās igauņi, kad krievu bumbvedēji no igauņu lidlaukiem uzbruka Helsinku civīliedzīvotājiem laikā, kad Igaunija skaitījās neatkarīga valsts.

Andris

From: pooh@parks.lv
Date: 3/3/02 4:54

Vidvuds:

< Katram savs Ulmanis. Man tāds Plunta Ulmanis nav vajadzīgs. >

Ulmanis bija izveidojis vadoņa kultu. Vieniem šis vadonis bija pieņemams, otriem ne. Bet aizmirstas, ka Ulmanis bija vienkārši cilvēks un kad viņam ar šaujamo stāvēja pie deniņiem viņš bija gatavs nodot un tā arī rīkojās. Tautas mīlētam un arī peltam Vadonim ir viegli būt, bet kad runa iet par dzīvību un nāvi, ne katrs var būt vadonis. Un tā nu jāsaka, ka Ulmanis Vadonis mira vēl 1939. gadā.

Bet piemineklis ir piemiņas zīme par notikumu. Tāpēc būtu jauki ja tāds būtu. Tāpat kā Pētera, Barklaja, Raiņa, Ļeņina pieminekļi. Tā ir vizuāla liecība par vēsturi un tās veidotājiem. Bet šobrīd liekas vēl neesam līdz tādai uztverei nonākuši. pašlaik vēl pieminekļi ir bara teritorijas iezīmēšana. Gluži kā citi dzīvnieki, ļautiņi cenšas izdeldēt iepriekšējo zīmes un vietā likt savas. Bet domāju, ka tam vajadzētu pāriet. Bet visam vajadzīgs laiks. Tai skaitā, lai pieminekļus uztvertu kā vēstures notikumu dokumentētu akmenī atspoguļojumu, nevis kā uz koka izgriestu /še biju es. Petja/

Pūks

From: Jon.Plunt@gmks.li
Date: 3/3/02 5:00

Sveiki, sveiki svētdienā, lai Jums jauka šī svētdiena!

Jons Plunts priecājas par Astrīdu! Uzsākot strīdu par Ulmani, es īpaši nevēlējos uzspiest savas domas par Ulmani & to laiku. Par saniesniegumu uzskatu cilvēku vēlmi vēlreiz izpētīt vēsturi. Tādēļ priecājos par Astrīdu.

Ja drīkst es mazliet ar faktiem pats atbildēšu uz saviem jautājumiem:

1. Valsts apvērsums IR vai NAV noziegums?

Latvijas Republikas Kriminālkodeksā kā toreiz tā šodien tas tiek saukts par ļoti smagu noziegumu. Neviens pat negrasās noliegt, ka tieši to Ulmanis izdarīja 1934.gadā. To nenoliedz pat dedzīgākie Ulmaņa atbalstītāji. Viņi gan lieto nacistu terminologiju sakot, ka "Ulmanis izdzenāja pļāpu un muldoņu baru, kas veda valsti haosā…"

2. Demokrātijas iznīdēšana (Satversmē rakstīts "Vara pieder tautai") un Satversmes piesmiešana IR vai NAV noziegums?

Latvija bija vienīgā zeme Eiropā, kurā nebija nekāda parlamenta, pat viltus. Tas ir pilnīgi pretrunā Satversmei (Konstitūcijai - valsts pamatlikumam), kura paredz, ka tautas vara un griba tiek realizēta caur tautas ievēlētiem priekštāvjiem Saeimā (Parlamentā).

3. Vārda brīvībās laupīšana, ierobežojot brīvo presi IR vai NAV noziegums?

Latvijā prese tika kontrolēta ar speciālu ierēdņu un organizāciju palīdzību. Ja Ulmanis to nezināja, tad vinš acīmredzot nelasīja avīzes. No tautas tika slēpta informācija un fakti. Tā arī tā laika paaudze nekad neuzzināja, kas toreiz īsti notika valstī. Ir grūti un smagi atzīt, ka Latvijā gluži tāpat kā nacistiskajā Vācijā un komūnistiskajā PSRS pastāvēja cenzūra.

4. Simtiem tūkstošu līdzpilsoņu piespiedu atstāšana aci pret aci ar čekistiem un komunistiem IR vai NAV noziegums?

1940.gadā Vadonis visiem pavēlējā palikt Latvijā un paļauties uz Vadoņa brīnumainajām spējām novērst katastrofu. Reāli tas izpaudās atteikumā izsniegt ārzemju ceļošanas pases, liekot atgriezties pilsoņiem un kuģiem. Tas ir absolūti pretrunā somu taktikai tai pašā situācijā. Somi vispirmāmkārtām, ko izdarīja krieviem nākot – sasēdināja vilcienos bērnus un prom uz drošo Zviedriju. Pavisam reāla un pragmatiska rīcība vēlmē saglabāt tautu un genofondu.

5. Iejaukšanās privātajā uzņēmējdarbībā, nesamērīga valsts intervence ekonomikā IR vai NAV noziegums?

Vislabākie liecinieki tam varētu būt bijušie Latvijas Zemnieku bankas darbinieki. Tā bija Ulmaņa radīta banka, kuru piemeklēja smags krahs, jo ar tās palīdzību tika finansēta Ulmaņa polītiskā darbība un lēti kreditēti viņa atbalstītāji. Lasot "latviešu Forda" Roberta Hirša dzīvesstāstu, mēs cita starpā lasām arī šādas rindas "…. 15,maijs atnesa sociālo valsti – valsts radikālu intervenci ekonomikā, privāto uzņēmumu ierobežošanu, cenu regulēšanu, latviešu ierēdņu patvaļu, ienākumu pārdali, bet – bez demokrātijas, toties – ar vadoni. Hiršs savā uzņēmumā nodemonstrēja citu modeli – sociālā labklājība var nākt tikai ar netraucētu kapitālistiskās ražošanas pieaugumu. Strādnieki saņēma labu algu, labāk strādājošie – tūlītēju algas pielikumu (tieši tas izraisīja 15-ta maija ierēdņu neapmierinātību; viņiem patika nivelēšana.

……. Trīsdesmito gadu pašās beigās sakari ar Parīzes un Milānas modes namiem, kā arī divdesmit paša uzņēmuma (Roberta Hirša "Rīgas Auduma") mākslinieki un dizaineri nodrošināja starptautiski atzītu līmeni, neskatoties uz visiem škēršļiem, kurus privātajam kapitālam lika vadoņa diktatūra un tās ērmotie iestādījumi (cenu inspekcija, Darba centrāle, valsts akciju sabiedrības)."

Vēlreiz jauku svētdienu vēlot,

Jons Plunts

From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
Date: 3/3/02 11:52

Sveiki!

Viena lieta ir analizēt politiķa Kārļa Ulmaņa devumu Latvijas vēsturē un izlemt, vai viņš ir pelnījis atrasties mūžīgā tautas piemiņā.

Pavisam cita lieta ir izmantot Ulmaņa tēlu, lai mūsu dienās propagandētu atteikšanos no demokrātijas kā iespēju uzlabot Latvijas saimniecisko dzīvi un iedzīvotāju labklājību.

Astrīda jau izsaucās, ka viņai nebūtu nekas pret cilvēku, kurš tagad padzītu korumpēto Saeimu un ieviestu Latvijā kārtību. Ceru, ka tas nebija domāts nopietni.

Ja runa ir par pieminekli vienam pretrunīgam un beigu beigās traģiskam, tomēr savulaik daudzu mīlētam Latvijas politiķim, tad lai viņa piemiņa tiek saglabāta, es neesmu pret.

Bet, ja runa ir par pieminekli vadonībai ar zemtekstu, ka vadonība Latvijai var nest pārticību, saimniecisko attīstību un drošību, tad es nevaru piekrist. Apkārtējā sabiedrībā jūtams liels kārdinājums atteikties no grūtās, darbietilpīgās un ilgās politiskās izglītošanās, lai atkal uzticētu vadības grožus kādam "stipram vīram, kurš zina, kas jādara" un paši varētu dzīvot bezrūpīgā neziņā, cepures kuldami. Mūsu kaimiņi baltkrievi jau tā ir izdarījuši, arī šur tur citur Austrumeiropā nav tālu no tā, nemaz nerunājot par Vidusāzijas "haniem-prezidentiem".

1934. gadā "stiprais vīrs" nenokrita no gaisa, viņš bija viens no paša lamātā "partiju ķēķa" aktīvākajiem pavāriem. Lieki cerēt, ka ar nākamo "Saulvedi" nebūs tāpat.

Pēteris Pirmais guļ zem smaga akmens Petropavlovskas cietoksnī jau gandrīz 300 gadu, tomēr daudzi latvieši negrib redzēt viņa pieminekli Rīgā, jo zina - ne jau pašam vētrainajam un despotiskajam valdniekam, Ķeizardārza stādītājam un Pēterbaznīcas torņa dzēsējam, iecerēts šis piemineklis, bet gan 200 gadu ilgajai Krievijas impērijas kundzībai pār Latviju.

Kam būs Ulmaņa piemineklis? Politiķim vai laikmetam? Pārticībai vai vadonībai? Nopelniem vai personības kultam? Brīvībai vai kārtībai? Piemineklis pagātnei vai piemineklis nākotnei?

Vents

From: RSpuris@aol.com
Date: 3/3/02 1:48

Harijs rakstīja:

< pat ja Ulmanis dažās lietās bijis maitasgabals, tad vinš bija MŪSU maitasgabals, kauls no musu kaula, vienas asinis. Tādi jau mēs esam, citādu Latvijas tautu nevar apmainīt pat Walmart veikalā. >

Paldies, Harij! Manuprāt, ļoti, ļoti labs noslēgums derīgai domu izmaiņai.

No burvigas ziemas pasakas Cikagā -

Ričs.

From: Jon.Plunt@gmks.li
Date: 3/3/02 2:26

Sveiki, sveiki

Harijs liek punktu diskusijai par Ulmani ar sekojošiem vārdiem:

< . . . pat ja Ulmanis dažās lietās bijis maitasgabals, tad vinš bija MŪSU maitasgabals, kauls no musu kaula, vienas asinis. Tādi jau mēs esam, citādu Latvijas tautu nevar apmainīt pat Walmart veikalā. >

Jons Plunts jautā kādēļ par pirmskara pozitīvo simbolu nav kļuvis Zigfrīds Anna Meierovics, Čakste, Kviesis, Zemgals? Vai tādēļ, ka viņi nelika sevi saukt par "vadoņiem", vai tādēļ, ka viņi savu mīlestību no tautas nepanāca ar rupjas varas palīdzību valsts apvērsuma veidā? (Uzspiesta mīlestība, panākta ar varu vai izmantojot upura bezpalīdzību, situācija neizpratni - sauc par izvarošanu) Es esmu pietiekami drosmīgs, lai teiktu – MAN IR KAUNS, ka mūsu simbols ir vadonis Ulmanis. Vai man tādeļ taps atņemta pilsonība, vai tādeļ būšu mazāks patriots? Ceru, ka netikšu apcietināts no polītiskās policījas, kā bija parasts "gaišā vadoņa" laikā.

Tie kas aizstāv gaišu Ulmaņa piemiņu, tie par gaišu padara autoritārismu, diktatūru un "vadonismu". Atvainojiet, bet šī valsts pārvaldes sistēma ir gluži tāda pati kā nacistiem, fašistiem, komūnistiem. Pēc definīcijas, gara un burta. Lūdzu nesāciet taisnoties ar apgalvojumiem, ka Ulmaņa vadonismam bija mazāk asiņu nekā nacismam un komūnismam. Itāļu fašisma arī asiņu nebija daudz. Bet tautas gara slepkavība sākas ar brīva gara slepkavību – vārda, pulcēšanās un domas brīvību. To Ulmanis noslepkavoja aci neparmikškinādams! Atvainojiet par nepatriotismu, bet es slaidi nošpļaujos par šādi "retušēto" vēsturi. Ar "gaišo vadoni Ulmani".

Mani personīgie pirmskara Latvijas simboli ir Meierovics, Čakste, Kalpaks, …

Jons Plunts, kurš pats izvēlas zvaigznes

From: Girts.Zegners@t-online.de
Date: 3/3/02 2:31

Paldies Ventam par labo analītisko rakstu un apgaismojumu, kamdēļ tieši šodien Latvijā ceļas "vadonības kults" !

Ģirts

From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
Date: 3/3/02 3:31

Sveiki!

< Jons Plunts jautā kādēļ par pirmskara pozitīvo simbolu nav kļuvis Zigfrīds Anna Meierovics, Čakste, Kviesis, Zemgals? >

Jau bērnībā ģimenes saietos klausījos diskusijas starp divām paaudzēm - tiem, kuri bija pieauguši cilvēki laikā, kad Ulmanis nāca pie varas, un tiem, kuriem Ulmaņa laiki saistījās ar bērnību vai agru jaunību. Vecāko vidū domas par Ulmani dalījās, daudzi viņa diktatūru nepieņēma un 6 Ulmaņa gadi viņiem nesaistījās ar neatkarīgās Latvijas labākajiem laikiem, kaut arī neviens nenoliedza labklājības pieaugumu. Mans vectēvs (1909-1977) nebeidza atkārtot, ka gaļa Ulmaņa laikos varēja būt vēl trīsreiz lētāka, viņš vienalga stāvētu un kristu par "partiju laiku". Es esmu viņa paaudzes cilvēkiem, kad tie vēl bija dzīvi, bērnišķīgā ziņkārē uzdevis jautājumu: "Kurš bija izcilāks - Čakste vai Ulmanis?" Pat Ulmaņa atbalstītāji viņu vidū man noteikti atbildēja: "Čakste."

Savukārt jaunākie dedzīgi aizstāvēja Ulmani - tā bija viņu laimīgā bērnība vai skaistie skolas laiki, kuriem pēc tam sekoja briesmīgi notikumi un pārdzīvojumi. Skolā viņiem arī bija mācīts, ka līdz Ulmanim pastāvējušas jukas un ķildas, no kurām Vadonis tautu izglābis. Laikus pirms Ulmaņa viņi tikpat kā neatcerējās vai arī nespēja tos novērtēt ar pieauguša cilvēka kritisko skatījumu. Čakste, Meierovics un Zemgals viņiem vairāk bija vārdi no vēstures mācības, nevis no dzīvas pieredzes.

Robežšķirtne starp paaudzēm bija apmēram 1916.-1918. dzimšanas gads - "pirmsulmaņa" paaudzei piederēja tie, kuri bija dzimuši līdz tam, "ulmanistiem" - vēlāk. Cilvēki, kas piedalījās pēdējās "partiju" Saeimas vēlēšanās, bija dzimuši ne vēlāk par 1910. gadu. Pašlaik to latviešu vidū, kuri vēl atceras pirmskara Latviju, vairums ir Ulmaņlaikos auguši un audzināti. No "pirmsulmaņa" paaudzes dzīvo vidū palicis maz - viņiem ir 85 gadi un vairāk.

Atšķirībā no pārējiem, Ulmanim nāk līdzi arī mocekļa oreols - brīdī, kad visa Latvijas valsts aizgāja bojā mocekļa nāvē, to pārstāvēja ne Čakste un ne Meierovics, bet tieši Ulmanis. Psiholoģiski tas ir ļoti spēcīgs arguments. Krievijā par svēto mocekli ir pasludināts nevis 19. gadsimta spējīgākais un sekmīgākais krievu cars Aleksandrs II (Plunta piesauktie somi šim valdniekam ir daudz pateicības parādā, tāpēc atstājuši viņa pieminekli pašā Helsinku centrā), kuru uzspridzināja teroristi revolucionāri, bet gan par viņu daudzkārt netalantīgākais un neveiksmīgākais Nikolajs II. Jo viņš bija pēdējais, un viņa nāve kopā ar ģimeni sakrita ar valsts bojāeju.

Vents

From: AstridaJ@aol.com
Date: 3/3/02 5:26

Vents:

< Astrīda jau izsaucās, ka viņai nebūtu nekas pret cilvēku, kurš tagad padzītu korumpēto Saeimu un ieviestu Latvijā kārtību. Ceru, ka tas nebija domāts nopietni. >

Vent! Ko es ar to domāju ir tas, ka es tur neredzu daudz tādu deputātu, kas ir tā vārda cienīgi, šī vārda patiesā nozīmē. It sevišķi pēc tam, kad man bija izdevība izlasīt Sallijas Benfeldes iespaidus par J. Dobela kunga komentāriem sakarā ar Satversmes tiesas lēmumu par deputātu kompensācijām. Apvērsumu, goda vārds, netaisos taisīt, kaut gan tos mūsu deputātus papurināt vajadzētu gan.

Tomēr vēl arvien mēģinu saprast mūsu vēsturi. Tik daudz jau gan esmu iemācījusies, ka katrs no mums vēsturi saprot saskaņā ar to grāmatu, no kuras esam mācījušies. Cits to ir mācījies no īsā kursa, citam saprašana radusies no garākas grāmatas. Tāpēc esmu nākusi pie slēdziena, ka mēs visi vienās domās nekad nebūsim. Lai tomēr labāk saprastu, par ko Jons Plunts ir tik ļoti uztraucies, izdrukāju viņa pēdējo vēstuli un brīvā laikā to pastudēšu un mēģināšu saprast. Jautājumus un komentārus rakstīšu viņam personīgi, lai citus, kam tas viss ir 200 procentīgi skaidrs, ar to negarlaikotu.

Astrīda, kas vēl arvien mācās.

From: indulislacis@yahoo.com
Date: 3/3/02 5:28

Sveiki!

...Tad jau iznāk, ka Plunts daudz vairāk zin par tiem laikiem un par Ulmani, nekā es, kas tais laikos tur bija un priecājās kā Latvija tad zēla un plauka - gan ekonomiski, gan arī savā latviskā būtībā. Te negribu teikt, ka runa ir par enģeli - bija visiem zināmi zaudējumi, bet tauta pārmaiņas pieņēma, jo ar daudzajām partijām Saeimā, ceļš veda uz krahu. Vēsturi jau var katrs sagrozīt pēc savas patikas, pats nepiedzīvojis tos laikus, it sevišķi, ja salasās vecās sistēmas domrakstus.

Indulis

From: zagarins@stcc.edu
Date: 3/3/02 5:50

Sveiki!

Jons Plunts, kurš pats izvēlas zvaigznes teica tā:

< Mani personīgie pirmskara Latvijas simboli ir Meierovics, Čakste, Kalpaks, … >

Varoņu toreiz bija daudz. Bet tautas atmiņa prasa vienu. Visi šie vīri, Meierovics, Čakste, Kalpaks, - arī Ulmanis, neshaubos - bija goda vīri - visi bija varoņi. Jo vairāk Tu ieskatīsies vēsturē, jo vairāk Tu viņus visus cienīsi. Bet tauta prasa simbolu - pieminekli.

Es esmu bijis vēstures skolotājs Bostonas latviešu skolā. Es zinu, kas ir Čakste. Viņš ir zelta cilvēks, goda vīrs, advokāts, kas nesavtīgi kalpoja savai tautai. Tāds pats arī, laikam, Meierovics. Bet kad es redzēju Čakstes pieminekli Brāļu kapos, man nāca smiekli. Nudien tāds kā Ļeņins. Tāds kā kaut kāds Čingizkhans. Tomēr tautas tumšos brīžos tur demonstratīvi tikušas dedzinātas svecītes.

Šodien visu dienu biju Bostonā, stāvēju baznīcā goda sardzē Oskara Kalpaka piemiņai par godu, skatījos filmu par Kalpaku, kur ļoti izcēlās fakts, ka Kalpaks mīlējis savu vijoli "kā savu līgavu". Tika atkārtots un atkārtots Kalpaka teiciens no Bībeles, ka ar ticību var panākt visu. Atceros no jaunības - pie mums te Ārlatvijā vislielākā gada balle katru gadu bija Kalpaka balle - bija jāiet mācīties dejot ballroom dancing - bija jārentē smokings - bija jāreprezentējās ar kārtīgu sievišķi pie elkoņa. Varbūt tas labākais pie Kalpaka bija tas, ka viņš tika netīšām nošauts? (Tagad vēsturnieki domā, varbūt tas notika tīšām?) Varbūt Ventam taisnība, ka Ulmani mēs pieminam ar tādu niknumu tāpēc, ka viņš bija Vadonis tieši tad, kad grimām?

Pie Siguldas ir skaista birztala iekārtota Ulmanim par piemiņu. Vai ar to nepietiek? Būsim pateicīgi, ka mēs paši esam nevainīgi?

Juris

From: RUTENS@aol.com
Date: 3/3/02 6:25

Sveiki!

Astrīda:

< Lai tomēr labāk saprastu, par ko Jons Plunts ir tik ļoti uztraucies, izdrukāju viņa pēdējo vēstuli un brīvā laikā to pastudēšu un mēģināšu saprast. Jautājumus un komentārus rakstīšu viņam personīgi, lai citus, kam tas viss ir 200 procentīgi skaidrs, ar to negarlaikotu. >

Astrīda, lūdzu, taču sūti tos jautājumus uz "Sveiks"! Ja kādam Tavi jautājumi vai Jona atbildes garlaiko, tad dalībnieks to var bez bēdām izdzēst. Nešaubos, ka ne tikai es, bet arī citi vēlētos jūsu sarakstu izlasīt.

Visu labu,

skrējošā Elizabete, kas arī centīsies Venta jautājums/komentārus atbildēt tūlīt kad varēšu. Pagaidam, liels paldies Ventam par pamatīgo un ļoti interesanto rakstu! Skaidrs, ka tas daudz laika prasīja un esmu ļoti pateicīga!

From: indulislacis@yahoo.com
Date: 3/3/02 6:55

Jons Plunts:

< Es esmu pietiekami drosmīgs, lai teiktu – MAN IR KAUNS, ka mūsu simbols ir vadonis Ulmanis. >

...Nu pārak jau nekaunies, jo tā ir Tava pārlieciba - katrs jau atradīsim savus simbolus un varoņus, un tos jau neatņemt, taču domāt, ka pareizā vēsture atrodās tikai tur, kā Tu to saproti, ir diezgan aprobežoti. Vispār piekrītu, ka pieminekļus vajadzētu celt nākotnei, nevis pagātnei.

Indulis

From: iugleske@ttlc.net
Date: 3/3/02 10:00

Sveiki:

Nav bijis laiks daudz pētīt Sveiku, bet ar ciknecik intresi ieskatos "Ulmaņa" rakstos.

Dažas piezīmes no visai neinteļiģenta ārlatvieša:

1. Ne visi pieminekļi (ne viens piemineklis?) atspoguļo kautkādu pilnīgu patiesību. Ulmanis daudziem ir pirmskara Latvijas pozitīvs simbols, un varbūt ir adekvāts šai lomā. Katrā ziņā, lasu visādus uzskatus, vismaz Sveikā.

2. Visa vēsture ir meli. Vēsture tiek aprakstīta "pēc tam", katrs velk uz savu pusi, katram sava taisnība, tas nozīmē ka otram nav taisnība. Es vairāk zinu par Amerikas vēsturi, un voi!, kas tur visādi lopi bija prezidenti un izcili valstvīri!

3. Es piekrītu, ir varbūt labāk izlietot līdzekļus par kautko realāku, nekā pieminekli. Kāds minēja kādu muzeju vai studiju centru, tur var izklāt arī visu netīru veļu. Lai tad sanāk visi uzskati, varbūt kautko pozitīvu no visa tā iemācīties.

4. Piekrītu (laikam) Vilim, ka daudz kas nav mainījies. Mēs varam gari un plaši strīdēties par Ulmani, kamēr šo dienucīgā Latvija iebrauc grāvī, paliek par Krievijas vasaļvalsi, vai diezko. Protams, ir vieglāk izšaut pulvēri par lietām kam nav īsta nozīme, nekā mēģināt mainīt to, kam būtu nozīme, kā piemēram, vēlēšanu sistēmu Latvijā. To pašu, kas, ja nemaldos, kas pastāvēja 34. gadā.....

5. Jānis Plunts uzstāda dažus jautājumus:

<Valsts apvērsums IR vai NAV noziegums? >

Nu, atkal no tā ārlatvieša viedokļa, ASV Brīvības deklarācijā šo jautājumu atbildētu ar NAV. Ja valdība neatbalsta pavalstnieku labklājību, vēlēšanos, tad valdība ir ar varu nojaucama. Šis princips vēl ASV likumīgi pastāv, lai gan nav pēdējā laikā pārbaudīts. (Jautājums pastāv, vai Ulmaņa apvērsums bija noziegums, jo šeit iet runa par "populāru" apvērsumu. Ja, piemēram, "tauta" toreiz Ulmanim piekrita, tad varbūt tas nebīja noziegums.)

< Demokrātijas iznīdēšana (Satversmē rakstīts "vara pieder tautai") >

Jā, nu tad jāskatās augšām minētais. Kas ir "tauta"? Un kas tad ir tā "demokrātija"? Šodien tas vārds apzīmē, pēc ASV populāras uzspiešanas, "vēlēšanas". Pēc mana uzskata, demokrātija nozīmē valdība kas cik necik ir atbildīga pavalstniekiem, kur katram ir kāda sajūta ka viņam ir teikšanana, līdzdalība. Piemēram, šo dienu Latvijā, cik varu spriest, šādas sajūtas nav. Ja kāds likvidētu Saeimu, un atvietotu ar diktatūru, vai tas nāktu par labu vai sliktu?

<Satversmes piesmiešana IR vai NAV noziegums? >

Kas ir tā satveresmes piesmiešana? Vai, piemēram, pašreizējā Saeima nepiesmej satversmi? Kā bija 34. gadā?

< Vārda brīvībās laupīšana, ierobežojot brīvo presi IR vai NAV noziegums? >

Principā, IR.

< Simtiem tūkstošu līdzpilsoņu piespiedu atstāšana aci pret aci ar čekistiem un komunistiem IR vai NAV noziegums? >

Es nevaru spriest, vai kas būtu materiāli mainījies, ja Ulmanis būtu rīkojies citādi. Saukt to par "noziegumu" ir katrā ziņā politiski korekti, bet vai tas bija noziegums nevaru teikt. Katrā ziņā, Ulmanis neiznīcināj cilvēkus, bet gan krievi. To nekad nevajag aizmirst, lai cik žults pilna.

< Iejaukšanās privātajā uzņēmējdarbībā, nesamērīga valsts intervence ekonomikā IR vai NAV noziegums? >

Jā, nu varbūt Žagarinš var to labāk atbildēt. Kā redzam šodien visā pasaulē, nav tāda iestāde kā "labvēlīgs brīvais tirgus". Principā, valstij IR jāiejaucās ekonomikā. Cik labvēlīga bija Ulmaņa iejaukšanās, to nevaru teikt.

< Man kā komūnistu izskalotai smadzenei vajag tikai ļoti konkrētas atbildes katram no jautājumiem JĀ vai NĒ !!!! >

Bulšit!, kā mēs sakam šeit Amerikā. Tās atbilde nemainīs neko, JĀ vai NĒ. Konkrētas atbildes arvien ir meli. Svarīgāk ir domāt par to, kas jādara, kas iespējams nākotnē. Latvijai ir nopietnākas problēmas nekā Ulmaņa piemineklis! Esmu visai neiecietīgs ar visām tukšām pļāpāšanām.

Plunts arī raksta:

< Ja nebūtu Ulmaņa mīkstčaulīgā pakļaušanās komūnistu prasībām, tad mani senči būtu laimīgi aizlaidušies 1940.-tajā gadā uz Zviedriju, Somiju, Bengāliju un neviens maniem vecākiem, man pašam nebūtu mazgājis smadzenes un dvēseles veselu 50-it gadu garumā. Neviens nebūtu piespiedis dzīvot dvēseles prostitūcijas, paranojas un nabadzības murgos. Tad jau labāk mans vectēvs būtu ar godu kritis ierakumos pie Abrenes šaujot ar tanka dūri pelēkajos krievu tankos. Varbūt vinš būtu miris jauns, bet goda un cieņas viņa būtu daudz vairāka nekā mirstot Sibīrijas aukstumā atspārdītam no čekistu zābakiem. >

Ja drīkstu izteikt līdzjūtību. Tik daudz notika tanī laikā, vēl nesaprotu, kā mani vecāki izbēga pēdējā brīdī, 1943. gadā, nevaru iedomāties, kādi tie laiki bija. Mana māte, reizēm misitiķe, ticēja ka Ulmanis, caur planšeti, lika viņai no Latvijas bēgt. Es tādas lietas nesaprotu, neesmu pats piedzīvojis.

Es joprojām pastāvu ka nav vērts vainot cietējus (upurus), bet drīzāk piespēlēt vainu tiem, kas citus slepkavoja, izvaroja, izsūtīja, nomušīja. Krievi galu galā bija vainīgie, nevis Ulmanis. Viņi varēja mierīgi ienākt Latvijā, varbūt atvērt kādus MacŠašlikus, viss būtu bijis OK. Par Kārļa rīcību varam spriest no mūsu Olimpa kalngala, tiesājot laicīgos, bet tas neko nemainītu. Mēs esam gudri, viņš stulbs.

Ja mans onkulis nebūtu nonācis Kurzemē, cīnījies ar partizāniem, varbūt viņš vēl būtu dzīvs. Ja mana māte nebūtu runājusi labu vācu valodu, pierunājusi vācu radiofona priekšnieku Berlīnē atļaut manam tēvam (vijolniekam) gaidīt Drēsdenē, ja latviešu SS virsnieks nebūtu sarunājis vilciena vagonu no Drēsdenes us Hūsumu, paķēris līdzi šaiku latviešus, varbūt būtu gājuši bojā turpat Dresdenes tuvumā kad ienāca krievi.

Dzīve, seviški karš, ir pilns varbūtību. Ir diezin cik stāstu, notikumu, laimes, nelaimes. Meklē ko gribi. Dzīve notiek, kamēr mēs gudrojam, ko darīt.

Indulis No NH

From: pooh@parks.lv
Date: 3/4/02 2:27

Indulis Gleske atbildēja Pluntam:

< 1. Ne visi pieminekļi (ne viens piemineklis?) atspoguļo kautkādu pilnīgu patiesību. Ulmanis daudziem ir pirmskara Latvijas pozitīvs simbols, un varbūt ir adekvāts šai lomā. Katrā ziņā, lasu visādus uzskatus, vismaz Sveikā. >

Domāju, ka Ulmanim tas piemineklis nav vajadzīgs. Tas vajadzīgs mums, kā atgādinājums un vēstures liecība. Liekas, ka tas ir gluzji normāli. saglabāt nākošajai pāaudze vizuālu vēstures materiālu.

< 2. Visa vēsture ir meli. Vēsture tiek aprakstīta "pēc tam", katrs velk uz savu pusi, katram sava taisnība, tas nozīmē ka otram nav taisnība. Es vairāk zinu par Amerikas vēsturi, un voi!, kas tur visādi lopi bija prezidenti un izcili valstvīri! >

Ideāli būtu, ja katram, kurš ir atstājis ko nozīmīgu uzceltu piemiņas zīmi.

< 3. Es piekrītu, ir varbūt labāk izlietot līdzekļus par kautko realāku, nekā pieminekli. Kāds minēja kādu muzeju vai studiju centru, tur var izklāt arī visu netīru veļu. Lai tad sanāk visi uzskati, varbūt kautko pozitīvu no visa tā iemācīties. >

Piemineklis ir tomēr lētāks. Tas mazāk prasa līdzekļus to pēcāk kopjot, nekā muzejs vai studiju centrs. Ja nu vienīgi netaisās celt ko titānisku.

< 4. Piekrītu (laikam) Vilim, ka daudz kas nav mainījies. Mēs varam gari un plaši strīdēties par Ulmani, kamēr šo dienucīgā Latvija iebrauc grāvī, paliek par Krievijas vasaļvalsi, vai diezko. Protams, ir vieglāk izšaut pulvēri par lietām kam nav īsta nozīme, nekā mēģināt mainīt to, kam būtu nozīme, kā piemēram, vēlēšanu sistēmu Latvijā. To pašu, kas, ja nemaldos, kas pastāvēja 34. gadā..... >

Piemineklis būtu jauka vieta, kur vecīši pie šaha partijas varētu labi izstrīdēties par to Ulmani un viņa laiku. Pārējo sabiedrību jau tas īpaši neskar, tā rušinās ap šodien aktuālām tēmām.

<< 5. Jānis Plunts uzstāda dažus jautājumus: valsts apvērsums IR vai NAV noziegums? >>

Valsts apvērsums IR noziegums, ja to izdodas apspiest, bet NAV noziegums, ja tas gūst virsroku. Būtībāpolitika ir spēle. Ir vārti, esi vinnējis, nav vārti, nēsi vinnējis. Un protams var spēlet cik labi gribi, vis ir tiesneša rokās.:o)

<< Demokrātijas iznīdēšana (Satversmē rakstīts "vara pieder tautai") >>

Ja ņem vērā, ka Saeiminieki tiesā par sev, bet diktators censtos godīgāk spēli tiesāt, demokrātiskāks būtu diktators. Vai arī otrādi pašreizējā Latvijas demokrātija ir partijnieku diktatūra.

<< Satversmes piesmiešana IR vai NAV noziegums? >>

< Principā, IR. >

..ja to nosaka likums. Piemēram pie mums nevar brīvi paust rasistiskas, uz vardarbību aicinošas lietas. Preses brīvību nosaka likums. PSRS likuma robezjās bija preses brīvība.

<< Simtiem tūkstošu līdzpilsoņu piespiedu atstāšana aci pret aci ar čekistiem un komunistiem IR vai NAV noziegums? >>

Ja Ulmanis pēc ultimāta būtu tornī uzvilcis balto karogu un paziņojis, ka Latvija padodas pārspēka priekšā, lai saglabātu savu tautu, tā būtu bijusi pareiza, tālredzīga un politiski korekta rīcība. Bet viņš nodeva Latvijas valsts varu svešinieku rokās. Tātad tā bija nodevība.

<< Iejaukšanās privātajā uzņēmējdarbībā, nesamērīga valsts intervence ekonomikā IR vai NAV noziegums? >>

< Kā redzam šodien visā pasaulē, nav tāda iestāde kā "labvēlīgs brīvais tirgus". Principā, valstij IR jāiejaucās ekonomikā. >

No šā viedokļa sliecos domāt, ka brīvais tirgus un valsts kontroles atsaukšana pār savu tirgu ir noziegums.

< Bulšit!, kā mēs sakam šeit Amerikā. Tās atbilde nemainīs neko, JĀ vai NĒ. Konkrētas atbildes arvien ir meli.>

Vai Tu esi vīrietis? ;o)

< Esmu visai neiecietīgs ar visām tukšām pļāpāšanām. >

Tāpēc domāju, ka ja kāds vēlas pieminekli kādam uzstutēt, lai taču viņš to dara. Mums taču ir brīva zeme. Jautājums varetu būt tikai par tā novietojumu, kur sabiedrība varētu nobalsot.

< Mana māte, reizēm misitiķe, ticēja ka Ulmanis, caur planšeti, lika viņai no Latvijas bēgt. Es tādas lietas nesaprotu, neesmu pats piedzīvojis. >

Es tik saskatu, ka ja mans sencītis būtu godīgi kritis, manis varētu arī nebūt. Bet mans sencītis godīgi palika dzīvs un vēlāk godīgi strādāja par elektriķi un te nu es esmu un pļāpāju par to, kas būtu bijis godīgi.

< Par Kārļa rīcību varam spriest no mūsu Olimpa kalngala, tiesājot laicīgos, bet tas nek nemainītu. Mēs esam gudri, viņš stulbs. >

Tomēr valsts vadītāja rīcība, ja viņš vadītāja amatu reiz ir uzņēmies, ir visai svarīga. Nav īsti pareizi teikt, ka lietus vainīgs pie tā, ka milti salija, nevis jumiķis, kurš nemācēja laicīgi kārniņus sastellēt, vai miltus pārvietot citur. Krievi šai gadījumā bija gandrīz vai objektīvs faktors, kuru nevarēja mainīt, bet no kura varēja izsargāties, Ulmanim iespējami labāk pieņemot savam amatam atbilstošus lēmumus.

< Dzīve, seviški karšs, ir pilns varbūtību. Ir diez cik stasti, notikumi, laimes, nelaimes. Meklē ko gribi. Dzīve notiek, kamēr mēs gudrojam, ko darīt. >

Dzīves jēga ir tās dzīvošanā. Viss pārējais jau atkarīgs no mūsu uztveres, prāta spejām, izdomas un mākas to likt lietā. Veiksme, neveiksme ir tam visam pakārtota.

Pūks

From: Jon.Plunt@gmks.li
Date: 3/4/02 6:17

Sveiki, sveiki!

Re kādi pārmetumi:

< ....Tad jau iznāk, ka Plunts daudz vairāk zin par tiem laikiem un par Ulmani, nekā es, kas tais laikos tur bija un priecājās kā Latvija tad zēla un plauka .....Te negribu teikt, ka runa ir par enģeli - bija visiem zināmi zaudējumi, bet tauta pārmainas pieņēma, jo ar daudzajām partijām Saeimā, ceļš veda uz krahu. Vēsturi jau var katrs sagrozīt pēc savas patikas, pats nepiedzīvojis tos laikus, it sevišķi, ja salasās vecās sistēmas domrakstus.>

Jons Plunts centīsies atbildēt:

Vispirms – kā es varu visu labāk zināt, par cilvēkiem, kuri ir piedzīvojuši ulmaņlaikus?

Sākšu ar to, ka oponēju balstoties uz sausiem faktiem. Nepatīkamiem faktiem. Ulmaņa 15.maija apvērsums ir fakts. Tauta nekādas pārmaiņas nepieņēma – viņai gluži vienkārši nekas netika prasīts. Apspiesta vārda brīvība ir fakts. Padzīts parlaments ir fakts. Sociālisma cienīga valsts intervence ekonomikā ir fakts. Gļēvulīgā rīcība krievu okupācijas laikā ir fakts.

Par pēdējo nestrīdos – tiesāt cilvēku, kurš rīkojies zem šautenes stobra nav glīti. Toties nebija glīti uzuprēt varu un atbildību vienam pašam. Kāpēc nosaucu Ulmani par mīkstčauli? Tādēļ, ka tad, kad vajadzēja sagrābt varu un pasludināt sevi par Vadoni, tad vinš bij’ varen drosmīgs. Bet, kad vajadzēja rīkoties, kā Vadonim pienākas, tad gan pēkšņi vinš pārtapa par vienkāršu cilvēku. Tā mazliet divkosīgi sanāk. Tas nu tā.

Labi, labi – kungi un dāmās. Tāds bija laiks un ko tur vairs padarīt. Tomēr …. vēsture nedeva nekādu pamatu Ulmanim domāt, ka krievi rīkosies ar baltiem cimdiem. Lūdzu, lūdzu iegaumējiet – Stučkas sarkanais terrors visiem vēl bij’ labā atmiņā. Strēlinieki labi zināja, krievu komūnisma metodes Krievijā. Zināja!

Tādēļ Ulmanim bij’ jāļauj cilvēkiem rīkoties, kā viņi uzskatīja par vajadzīgu – vai nu aizbraukt, vai nu palikt un cīnīties. Tā vietā vinš nobijās un pakļāvās krievu spiedienam, aizliegdams cilvēkiem bēgt vai cinīties. Līdz ar to Ulmanis palielināja čekas & Sibīrijas nogalēto skaitu. Vinš izdarījas apzinātu pakalpojumu komūnistiem & čekistiem. Noziedzīga bezdarbība ir noziegums.

Mēs saucam Ulmani par tragisku personību. Es diezgan principiāli gribētu šai sakarā vispirms atcerēties par tām desmitu tūkstošu tragisku personību, kuras Ulmanis atstāja drošā nāvē un mokās. Tas ir fakts. Traģisks un ļoti sāpīgs fakts. Fakts, kurš nepieļauj nekādu "bet".

Jūs jautājiet vai es varu zināt par tiem laikiem vairāk, ka cilvēki, kuri piedzīvojuši ulmaņlaikus. Jā, tiešām daudzas lietas es nezinu un nekad arī neuzzināšu. Tomēr gribētu atzīmēt, ka šie cilvēki gluži tāpat daudz ko nezināja, jo Ulmanis & Co daudz ko neuzskatīja par vajadzīgu izstāstīt. Viņam piederēja patiesības monopols. Es gluži tāpat piedzīvoju padomju laikus. Vai es varu apgalvot, ka zinu daudz vairāk par tiem cilvēkiem, kuri dzīvoja aiz dzelzs priekškara? Jā, es zinu kas ir deficits, es zinu daudz & dažādus krievu lamuvārdus, es zinu, ka telefona automātos derēja divkapeiku monētas. Toties par padomju režīma būtību un īsto seju es zināju aplam maz. Ja nu vienīgi tik cik, nobijies zem segas pie aizslēgtam durvīm dzirdēju no "Amerikas balss". Jo … gluži kā Ulmaņa laikos, padomju režīmam piederēja informācijas un patiesības monopols. Gaišajos ulmaņlaikos pat "Amerikas balss" nebija. Vēl šobaldien dzirdu daudzus krievu pensionārus, kuri apgalvo, ka Padomju Savienībā bija kārtība un laime. Stalina laikos vispār bija ideāla dzīve. Represijas? Kādas represijas? Imperiālistu propoganda!

Runājot par ekonomisko labklājību ulmaņlaikos. Es gribētu apskatīt to no, mūsdienīgī runājot, no globālā viedokļa. Parlamentārās Republikas laikā, visa pasaule piedzīvoja ekonomisko krīzi, kas neizbēgami atsaucās uz Latvijas ekonomiku. To nevarēja mainīt ne Saeima, ne Ulmanis, neviens. Ulmaņa apvērsums sakrita ar to laiku, kad pasaule atkal piedzīvoja ekonomisko uzplaukumu. Ticiet man, Ulmaņa nopelns šai globālajā uzplaukumā nebija nekāds lielais. Tas, protams, viņam netraucēja Latvijas likumsakarīgo līdzuzplaukumu pierakstīt savam režīmam. Kaut gan, kā jau iepriekš rakstīju, nopietni vēsturnieki & ekonomisti apgalvo, ka ekonomika stāvēja uz visai škidriem pamatiem. Tam pamatā bija pārak lielā valsts iejaukšānās brīvajā tirgū. Tur nu gan Ulmanis bija pie vainas. Līdzīgi ar pasaules globālo ekonomiku spekulēja Ādolfs Hitlers. Vispārējo ekonomisko krahu vinš gluži tāpat norakstīja uz parlamentārismu, uzplaukumu uz nacistu rēkina. Tā gan ir mazliet cita opera, bet metodes aplam līdzīgas.

Šobrīd nevēlos vairs tiesāt Ulmani. Es tikai vēlos, lai cilvēki apziņā vienreiz pieliek punktu jelkādai autoritārisma apjūsmošanai. Tas tikai var radīt precedentus. No un 1934.gada precedenta līdz 1940.gada precedentam nav ļoti tālu …. Tas nav tas ko vēlos pieredzēt pats un novēlēt bērniem.

Mācīsmies reiz no kļūdām. Baltijas valstīs 1940.gadā valdīja vadonīši un tās tapa izvarotas visbriesmīgākajā veidā. Somijā valdīja tauta jeb parlamentārisms. Viņi nostāvēja. Un ja nebūtu nostāvējuši, tad būtu izglābuši gan savu pašcieņu, gan genofondu – bērnus, inteligenci. Viņiem bija absolūti skaidrs rīcības plans. Somijas parlaments nevienu minūti nebūtu pacietis tādu ārlietu ministru kā Munteru.

Tāpat es lūdzu cilvēkUS, kuri piedzīvojuši Ulmani, neidentificēt sevi ar pašu Ulmani. Gluži tāpat, kā es sevi nesaistu kopā ar Brežņevu, kaut gan esmu piedzīvojis šo laiku. Kas arī bija ļoti stabils laiks, visi bija paēduši, visiem bija jumts virs galvas un laba izglītība.

Varbūt šodienas Saeima, valdība mums bieži nepatīk. Toties es zinu, ka vārda brīvība man vienmēr garantēs ziņas par viņu cūcībām un katrās Saeimas vēlēšanās es varēšu svītrot uzticību zaudējušos. Varbūt esošā vēlēšanu sistēma negarantē pilnīgu tautas gribas izpausmi. Bet mums nekas nelieldz cīnīties, lai uzlabotu šo vēlēšanu sistēmu. Mums ir brīvas rokas un iespējas. "Gaišajos Ulmaņlaikos" nekas tāds nebūtu. Padomu mums neviens un nekad nejautātu. Slēgtu kādus līgumus gribētu – ar krieviem, palestīnīešiem, amerikāņiem un burundukiem. Mums būtu ļauts tikai aplaudēt un apbrīnot Vadoņa ģēniju. Šobrīd mēs varam žēloties par situāciju Latvijā. Tomēr jāspēj arī saprast, ka no komūnistiskā purva ekonomikā, domāšanā un apziņā neviens tik ātri vien netiek ārā. Tas ir paaudžu jautājums. Neskatoties uz to jātzīst, ka mēs esam tikšu salīdzinoši tālu. Kāds pa ceļam ir apzadzies, kāds ir pēkšņi tapis par miļonāru, kāds ir nonācis galēja nabadzība. Nekad jau nekas nenotiek gludi & ideāli. Tomēr vidējie ekonomikas rādītāji priecē. Un ja mēs redzam kliedzošas netaisnības, tad mums ir visas tiesības par to lamāties, kliegt un citādi paust savu attieksmi. Pazīstami ekonomikas analītiķi ir godīgi atzinuši, ka no visas bijušās PSRS tieši Baltijas valstis ir tikušas vistālāk. Mēs esam ļoti tuvu jau Čehijai, Ungārijai, Polijai (ceru, ka pēdējo esam apsteiguši).

Pavisam drīz , iespējams, jau būsim Eiropas Savienībā. Tur jau ir Spānija. Interesanti vai viņi ir uzcēluši pieminekli savam ulmanim – ģenerālim Franko?

Ads

Jons Plunts

From: aabele@sveiks.lv
Date: 3/4/02 8:05

Jon, ja esi dzīvojis Brežņeva laikos, tad atceries šo pantiņu:

Ņetu mjasa, ņet konfet, -

Nahui nužen takoi ģed!

Latviski tas skan apmēram tā - Nav gaļas, nav konfekšu, - (.... lamuvārds) vajadzīgs tāds vecis!

Arī Ulmaņlaikā visiem saulīte vienādi nespīdēja, tāpat kā tagad. Mana mamma uz skolu tika vienīgi tad, kad saimnieks beidza lopu ganīšanu, un ganu sezonas sākuma dēļ viņa netika arī pati uz savu skolas izlaidumu, nerunājot nemaz par piedalīšanos ludziņas izrādē, kurā spēlēja Sarkaņu pamatskolas absolventi.

Kad viņa kopā ar manu tēvu jau paši rentēja zemi, stāvējuši garās rindās, lai varētu nodot izaudzētās cūciņas, un tās esot brāķētas par vismazāko sīkumu. Arī tagad būtu gandrīz tāpat, ja laucinieki būtu čaklāki un riskētu strādāt par velti.

Brežņeva laikos labākie jumti bija iebraucējiem no citām republikām, vietējie pie jauniem mitekļiem tika ar grūtībām, sevišķ Rīgā.

Pie izglītības gan varēja tikt katrs, kam nebija slinkums. Bet arī Ulmaņlaikā nabadzīgi, taču talantīgi bērni varēja skoloties par brīvu. Mamma visu mūžu nepiedeva savai mammai, ka neizmantoja šo izdevību. Lai gan, es domāju, labi vien ir - būtu viņa bijusi izglītota, nonāktu Sibīrijā vai arī būtu bijusi spiesta doties bēgļu gaitās. Esmu pateicīga liktenim, ka varēju mūžu nodzīvot Latvijā.

Ausma

From: AstridaJ@aol.com
Date: 3/4/02 9:21

Pūks:

< Krievi šai gadījumā bija gandrīz vai objektīvs faktors, kuru nevarēja mainīt, bet no kura varēja izsargāties, Ulmanim iespējami labāk pieņemot savam amatam atbilstošus lēmumus. >

Šis ir atkal tikai jautājums! Un kurš man var pateikt kā un kas būtu noticis tad, ja Ulmanis būtu rikojies tā kā jūs domājat viņam vajadzēja rīkoties? Vectēvs varbūt būtu nonācis Zviedrijā, apprecējis zviedrieti un jūs nemaz nebūtu letiņi.

Bet es vēl mācos. Pati apvērsuma laikā biju knīpa, tāpēc izjautāšu visus manus draugus, kas tagad ir devindesmitajos gados. vēstures grāmatām es vairs neticu. Pūks un Jons Plunts ir mācījušies no īsiem kursiem. Es vēsturi mācījos no diezgan garas grāmatas, varbut tāpēc esmu apjukusi. Nopratināšu laikmeta lieciniekus un tad gan inteliģenti strīdēšos vai nu ar Ulmaņa aizstāvjiem vai viņa nīdējiem. Līdz tam laikam būšu neitrāla un uzstādīšu tikai jautājumus.

Astrīda, kas jau sastādījusi sarakstu, kurus cilvēkus iztaujāt.