Re: Valstisma triumfs

From: j_kaza@yahoo.com
Date: 3/11/02 3:50

ASV uzbliezusi tarifus tērauda importam, tā cenzdamās atcelt vienu no tirgus ekonomikas likumiem -- par salīdzinošo (ražošanas) izdevību (comparitive advantage). Taču gājienam vajadzētu iepriecināt mūsu "valstisma" (angliski -- statism) sludinošo Apakškomandantu, jo tas ir tieši valstisma garā. Valstij jākāš nauda no saviem pilsoņiem (arī saviem uzņēmumiem, kas pērk un patērē tēraudu), lai atbalstītu "savējos". Sacensība notiek nevis par ražošanu par izdevīgāko cenu (un ASV ir virkne t.s. mini-tēraudkausētavu, kas to spēj), bet par spējām "atbalstīt" ar nodokļu maksātāju un pircēju naudu.

Šādu politiku "neatkarīgas valstiskas ekonomikas attīstībā" Apakškomandants labprāt arī redzētu Latvijā un citviet, līdz beidzot starptautiskā tirdzniecība apsīktu un pasaulē būtu pašražojošu "valstu kā kolkhozu" kopiena. Tad varbūt šīs kolkhozvalstis varētu slēgt Savstarpējas ekonomiskās palīdzības padomes līgumu (bet kur tas jau agrāk dzirdēts?). Lai nu kā Apakškomandants citur gānītu Bušu, jo viņš nav meties ceļos visas tumsoniskās musuļmanteroristu kopienas priekšā lūgties piedošanu par ASV kā tādas eksistenci. šo gājienu, tērauda tarifus, tērauda sektora pakļaušanu valsts stingram atbalstam un tirgus regulēšanai gan vajadzētu no viņa (valstiskā sociālisma) pozīcijām apsveikt.

Bet varbūt ka mūsu ekonomistiem ir kādas pēcsaulainā atvaļinājuma domas par šīm lietām?

Juris K

 

From: zagarins@stcc.edu
Date: 3/11/02 7:01

Sveiki!

Augsti godājamais Kažas kungs, nejauši ievērojis, ka ASV ir uzlikusi tarifu lai pasargātu savu tērauda industriju no Liepājas Metalurga, rakstīja tā:

< Lai nu kā Apakškomandants citur gānītu Bušu, jo viņš nav meties ceļos visas tumsoniskās musuļmanteroristu kopienas priekšā lūgties piedošanu par ASV kā tādas eksistenci. šo gājienu, tērauda tarifus, tērauda sektora pakļaušanu valsts stingram atbalstam un tirgus regulēšanai gan vajadzētu no viņa (valstiskā sociālisma) pozīcijām apsveikt. >

Apakškomandants nekad nav gānījis Džī Dubya par nemešanos ceļos teroristu kopienas priekšā. Apakškomandants ir gan gānījis Džī Dubya par pievienošanos teroristu kopienai.

Ja Kažas kungs būtu uzmanīgāk izlasījis Apakškomandanta rakstus, viņš būtu sapratis arī, ka Apakškomandants ir gānījis Džī Dubya par liekulīgu divkosību savos vispasaules "brīvā tirgus" priekšrakstos. Un ja Kažas kungs būtu uzmanīgāk izlasījis šos Džī Dubya priekšrakstus, un nebūtu visu savu laiku veltījis ASV pasūtījuma propagandas un dezinformācijas ražošanai, viņš būtu ievērojis, ka Džī Dubyaprāt "brīvais tirgus" ir tāds komplicēts jēdziens kas nozīmē, ka vienīgā valsts, kas pasaulē drīkst sevi uzskatīt par valsti ir ASV un visas pārējās "valstis" ir padotas ASV valstiskām interesēm. It sevišķi, Džī Dubyaprāt un, kā sanāk, viņa paklausīgā sekotāja Kažas kungaprāt, tās valstis, kas šoka terapijas rezultātā nonivelētas vienā līmenī ar visām citām pasaules Bantustānām, nedrīkst ar valstiskām metodēm mēģināt celt nekādas valstiskas saimniecības bet tām jāiztiek ar to, ko ASV tām dempinga un humpala veidā piegādā. Jo citādi ASV tās nelaidīs iekšā NATO.

Vot valstisma triumfs.

Apakškomandants

 

From: kingga@plu.edu
Date: 3/11/02 11:32

Sveiki,

Var jau būt, ka visi trīs Juri jau būs ievērojuši, ka vislielākā opozīcija muitām un citiem ārtirdzniecības ierobežojumiem nāk taisni no prezidenta Džordža Buša paša partijas. Tā ir stipra, un tā atsaucās gan uz starptautiskās tirdzniecības teoriju, gan tuvredzīgo 1930. gadu (Hawley-Smoot) likumdošanu, gan pēdējo laiku pieredzi. Pašreiz ir tikai jautājums par to, cik ilgi ASV valdība varēs uzturēt ierobežojumus tēraudpreču importam. Tie, kas pretojas šiem ierobežojumiem paši grib eksportēt savas preces un lēti pirkt importētās. Es nedomāju, ka etatisma mīlētājiem Latvijā šis ir īstais brīdis visus iedzīvotājus apgādāt ar pašu ražotiem pakaviem, stollēm, naglām un citām dzelzsprecēm. Vajadzētu ilgāku laiku, pirms apstādinātu autiņu pirkšanu un uzsāktu plašāku zirgu audzēšanu.

Visu labāko! Honolulu noēdies Jaunzēlandes sviestu un citas labas mantas,

Gundars

 

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 3/11/02 12:08

Sveiki!

Šitas viens Juris also known as Apakškomandants ir ievērojis, ka vislielākā opozīcija pret prezidenta Džī Dubya paša partijas ideoloģiskām nostādnēm nāk tieši no prezidenta Džī Dubya paša partijas izpildvaras amatpersonām valdībā. Tas ir, prezidenta Džī Dubya vārdi un Džī Dubya rīcības ir pretrunā vieni ar otru. Un ne tikai tas, bet prezidenta Džī Dubya vārdi pirms un prezidenta Džī Dubya vārdi pēc 9/11 ir pretrunā vieni ar otru.

Varbūt visiem etatisma nemīlētajiem Latvijā vajadzētu doties uz Honolulu baudīt Jaunzēlandes sviestu un citas labas mantas?

Juris a.k.a. Apakškomandants

 

From: j_kaza@yahoo.com
Date: 3/11/02 3:59

Pietiek, ja visi etatisma nemīlētāji (paldies, Gundar par pareizo /?/ terminoloģiju) Latvijā dotos uz Rimi veikalu Alfa Centrā vai Barona Centrā (Barona ielā) un tur baudītu iespēju nopirkt desmitiem dažādu LATVIJĀ ražotu pienu, jogurtu, jogurtdzērienu, sulu, minerālūdeņu, zivju konservu, desu un sķēlēs sagrieztu gaļu, parasto un saldo sieru, konfekšu, (vasarā) grilējamu cāļu un cūkas šašliku iegatavju, mērcu, alus un spirtotu dzērienu šķirnu, kā arī Taizemes mērces, meksikāņu čipšus, dienvidzemju mandarīnus, augļus un saknes kuriem ražas laiks Latvijā nav marta vidū, banānus kas vispār te neaug, japāņu suši un diez ko citu. Ja nepatīk Rimi cenas vai noformējums -- lūdzu, dodamies tālāk uz Mego, Maxima, Nelda, Sky, T-Market, Citymarket kur tas pats plašais Latvijas un ārzemju produktu sortiments citās variācijas, cenās, noformējumā.

Tas viss pateicoties tam, ka pastāv varbūt neperfekti nostādīta, bet pamatos atvērta globāla tirdzniecība kurā galvenais virziens ir barjeru noārdīšana, nevis celšana. Protams, vēl nav pabeigts Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) darbs ar plašāku, ja ne pilnīgu lauksaimniecības produktu tirgus liberalizāciju u.tml. Jāizbeidz arī lielais Eirokolkhozs ar milzu subsīdijām, par kuru nepārdalīšanu sašutuši Baltijas zemnieki. Taču pieprasīt vienlīdzību var arī uzskatīt par vienlīdzības pieprasīšanu nejēdzību darīšanā -- ES 97 % iedzīvotāju izspiež de fakto valsts ierēdņi kas par savu zemi braukā traktorus, simulē lauku apsaimniekošanu spēles noteikumu ietvaros, un saņem algu, ko visi pārējie maksā gan nodokļos, gan mākslīgi augstās tomātu, gurķu, piena un gaļas cenās.

Bet Apakškomandanta sabiedrotie, antiglobālisti un PTO pretinieki to negrib, tie, būdami pārāk jauni, lai apzinīgi atcerētos kāda bija tā pasaule, kas dzīvoja ārpus globālisma, pieprasa jaunas (ar mazo "k") komunistiskas pasaules iekārtas ieviešanu.

Juris K

 

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 3/11/02 4:45

Sveiki!

Wow, dude. Can you get a McZemnieks in Latvia?

< Taču pieprasīt vienlīdzību var arī uzskatīt par vienlīdzības pieprasīšanu nejēdzību darīšanā. >

Jā! Urrrāā! Ar mēslu dakšām uz Briseli! Mēs prasām to nevienlīdzību, ko esam pelnījuši! Nost ar visu pašražotni! Lai dzīvo desmitiem dažādu LATVIJĀ ražotu pienu, jogurtu, jogurtdzērienu, sulu, minerālūdeņu, zivju konservu, desu un šķēlēs sagrieztu gaļu, parasto un saldo sieru, konfekšu, (vasarā) grilējamu cāļu un cūkas šašliku iegatavju, mērcu, alus un spirtotu dzērienu šķirnu, kā arī Taizemes mērces, meksikāņu čipšus, dienvidzemju mandarīnus, augļus un saknes kuriem ražas laiks Latvijā nav marta vidū, banānus kas vispār te neaug, japāņu suši un diez ko citu. Še jums, komisāri, tās dakšas, jo mēs to visu varam dabūt par Dienas biznesa korespondenta algu un vēl atlicināt tik, cik vajag bērnu izglītībai.

Apakškomandants

 

From: jekabsoj@hotmail.com
Date: 3/11/02 5:09

Juris Kaža rakstīja:

< ASV uzbliezusi tarifus tērauda importam >

Cik esmu redzējis CNN, Bušam ir alibi. Tēraudindustrijai ASV ir jādod atelpa, lai tā varētu restrukturēties. Līdzīgs ir starpt. tirdzniecības teorijā pazīstamais "infant industry argument". Saskaņā ar to, valsts uz zināmu laiku atbalsta jaunu nozari, lai tā spētu attīstīties tik tālu, ka jau pati spēj stāvēt uz savām kājām.

Jānis Jēkabsons

 

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 3/11/02 5:18

Sveiki!

Kāpēc Bušam ir alibi un mums nav? Kāpēc tām valstelītēm, kas mēģina atkopties no Padomijas žņaugiem nekāds alibi nepienākas? Kāpēc mūsu feinšmekeri bušisti visi pilnām mutēm sludina anti-etatismu? A?

Apakškomandants, nikns par netaisnību

 

From: j_kaza@yahoo.com
Date: 3/11/02 6:01

Apakškomandants uzsauca:

< Še jums, komisāri, tās dakšas, jo mēs to visu varam dabūt par Dienas biznesa korespondenta algu un vēl atlicināt tik, cik vajag bērnu izglītībai. >

Jā, tieši lielveikalos pērkās Latvijas augošā vidusšķira. Samēra slikti plānotā Alfa Centra stāvvieta pilna mašīnu, veikalos daudz pircēju. Tā vismaz bija vasarā. Tie ir nenoliedzami fakti. Kas vēlas iepirkties lētāk, var izmantot Centrāltirgu, kur arī viss iespējamais no Latvijas, daudz kas arī, tiesa gan, varbūt prastāks, no ārzemēm. Bet laikos kad valdīja sociālistiskās plānsaimniecības uzspiestā pašpietiekamība (pārdeva to, ko saražoja sociālistiskos apstākļos un kādu pa PSRS piegādes ceļiem nenozagtu "ārvalstu" -- poļu vai ungāru -- konservu vai lupatu), tad visi varēja pelēcīgā tirgu izstāvēt rindas. Atceros vēl tādu skatu no Latvijas apmeklējuma 80. gadu sākumā, kad tirgū kāds darbinieks ar lielu cirvi kapāja sasalušu nagu, ragu un skrimšļu kluci, gaidošam pūlim tīkliņos vai novalkātās Montana Jeans plasta tūtās ietīšanai pametot kādu šī kluča šķembu.

Kuru pasauli vēlamies -- norvēģisko Rimi, Latvijas cilvēkiem piederošās Nelda -- vai sociālistisko pašpietiekamību, kuru arī sauca par deficītu un kuru radīja valsts savā par tirgu un privāto iniciatīvu lielākā pārgudrībā.

Nezinu kāpēc Apakškomandants nonicina patērētāja izvēles iespējas. Latvijas pārtikas rūpniecība rada darba vietas un inženieriski reāli ražo -- ar rokām štopē zivis plasta tūta un pabāž zem fasēšanas mašīnas, lai aizlīmē ciet un uzklapē firmas zīmi ar visu Made in Latvia. Ko vairāk var gribēt? Gribēs vēl kāds savas prāta spējas pārdot, kā tas ir IT nozarē?

Juris K

 

From: pooh@parks.lv
Date: 3/12/02 2:48

Janis Jēkabsons rakstīja:

< Cik esmu redzējis CNN, Bušam ir alibi. Tēraudindustrijai ASV ir jādod atelpa, lai tā varētu restrukturēties. >

Es domāju, ka Latvijai ir tiesības ko līdzīgu veikt lauksaimniecības un rūpniecības jomās, jo tās ir vēl sliktākā stāvoklī kā tēraudrūpniecība ASV.

Pūks

 

From: senotajs@navigator.lv
Date: 3/12/02 3:11

Kaut kādas tiesības jau Latvijai ir, tikai vēlāk tā pretī var saņemt līdzīgu darbību no mūsu galvenajām eksporta valstīm, tā teikt, laipnību apmaiņa.

 

From: pooh@parks.lv
Date: 3/12/02 3:18

Bet nav jau daudz ko zaudēt, ja nu vienīgi mūsu kakla kungiem..ups..tautas kalpiem un priekšstāvjiem.

Pūks

 

From: viksning@georgetown.edu
Date: 3/12/02 3:29

Sveiks sveikotaji!

Šeit Juronkulis Latvijas Bankā -- man nav nekā ko pielikt nedz atņemt no augsti cienījamā Kažas kunga vēstules. Īstenībā, es labprāt viņam uzsauktu kausu alus, ja viņš man piezvanītu uz 7022440. Man tomēr ir zināmas bažas, ka rudenī pie varas tomēr nāks Žagariņistas un Latvijas augšupeja arī stipri sāks bremzēties.

Vēl joprojām gandrīz puse no banku kontiem ir dolāros! Lats taču drīz svinēs desmit gadu jubileju! Procentu likmes vienā gadā banku noguldījumiem latos, 4,5%, eiro, 3,5%, un dolāros 2,5%. Neskatoties uz to (!), cilvēki turpina turēt kā dolāru kontus tā arī lielus skaidrās naudas krājumus valūtā.

Varbūt Žagariņš varētu pakomentēt kāpēc...

Ar pavasarīgu sveicienu, Juronkulis

 

From: ervie@mail.lv
Date: 3/12/02 3:56

Ja reiz Juronkulis bankā sēžot šo jautājumu nevar atbildēt, tad kā to varētu zināt Žagariņš no pārdīķa?

Bet man muļķim ar maziem noguldījumiem tāds jautājums: priekš kam man būtu pēkšņi jākonvertē dolāri uz latiem savos noguldījumos? Un vēl, piemēram, es noguldu 1000 latus uz 4.5% uz 3 mēnešiem, un pa to laiku dolārs palēcās pa 5%... kāds rezons tam visam?

rv

p.s. Labs kritērijs novērtējot tā saukto Latvijas augšupeju ir paskaitīt tukšās veikalu telpas Rīgā uz Brīvības ielas. jaunajā nr39 centrā no 5 stāviem brīvi ir 4,5. un tālāk pabraucot, gandrīz katrā 3šajā namā ir brīvas telpas, kur pirms pusgada-gada ir bijuši veikali.

 

From: Asnate.Dimza@aniteps.com
Date: 3/12/02 3:59

Sēžu Glāzgovas centrā jaunā mājā, kurā aizņemts tikai viens stāvs. Vai tam vajadzētu liecināt par UK ekonomisko lejupslīdi?

Asnate

 

From: johnyx@parks.lv
Date: 3/12/02 4:59

Tas ir jaunā mājā, kurā droši vien vēl neviens nav ievācies, atšķirībā no vecām mājām, no kurām jau daudzi ir izvākušies.

 

From: Jon.Plunt@gmx.li
Date: 3/12/02 4:39

Sveiki, sveiki

Sākšu ar atbildi uz Juronkuļa neizpratni par uzticību dolāram un neuzticību Latam.

Iedzīvotāju uzticība valsts naudai, mēdz būt diezgan precīzs rādītājs tam cik iedzīvotāji uzticas pašai valstij, tās ekonomikai un ko domā par valsts stabilitāti. Dažreiz nekas nav tik daiļrunīgs kā pliki cipari:):) - gandrīz puse LR iedzīvotāju glabā naudu dolāros un nevis Latos. Te gan vietā ir tehnisks jautājums - cik no šiem kontiem ir vietējiem, cik - nerezidentiem? Tāpat - kontu daudzums jau nenorāda kopējo naudas summu. Simts USD kontos var būt 100 $ un viena Ls kontā - 1000 Ls. Tomēr - ticu, ka bilde var būt līdzīga tai kādu zīmē Juronkuls.

Šeit ir jāskatās uz sociālekonomisko kontekstu. Valsts ir jauna, demokrātija ir jauna, ekonomika ir jauna. Kad ir runa par jaunajiem, tad nopietnas lietas izvairās uzticēt jauniešiem. Kur nu vēl tik nopietnu parādību, kā naudu! Kas tas ir - desmit gadi?! Tā nav pat pubertāte.

Cilvēki nav pieraduši pie demokrātiskās partiju konkurences un tādēļ sliecas ticēt visiem murgiem par valsts apzagšanu, bankrotu, nestabilitāti. Gandrīz katrs sevi cienošs, it sevišķi opozicionārs politiķis, to tik vien dara kā klaigā, kā valsts ir izlaupīta, korumpēta utt. Bez grēka nav arī bij. Latvijas Bankas prezidents Einārs Repše. Arī viņa partija ir nākusi klajā ar dramatiskiem paziņojumiem par stāvokli valstī. Protams - šajā gadījumā nav gluži dūmi, bez uguns. Tomēr - nevajag arī pārspīlēt.

Vai ir kāds brīnums, ka uz šīs pastāvīgās histērijas fona, LR iedzīvotāji līdz galam neuzticas Latam? It sevišķi labi atceroties vairākkārtējas naudas reformas pagātnē, kuru rezultātā ne viens vien palika bez biksēm.

Bez grēka arī nav pašas bankas. Pavisam nesen Parex banka visu Rīgu bij' izlīmējusi arī milzīgiem plakātiem - "Gatavojieties naudas reformai" (vēlāk tas izrādījās tikai stulbs reklāmas triks). Tīši vai netīši tas sakrita ar Repšes aiziešanu no LB prezidenta amata un dramatiskajiem paziņojumiem par savu mesijas lomu LR glābšanā ... Tam fonā vēl dūdo ziņas par euro reformu Eiropā. Konservatīvai sabiedrībai, kāda tā ir Latvijā, pārmaiņas nepatīk. Cilvēki no tām baidās. Dabiski.

Tādēļ domāju, ka ir jāpriecājas, ka Ls vispār uzticas tik daudz. Man pat liekas, ka uzticība Ls procentuāli ir mazliet augstāka nekā valsts ekonomikai kopumā.

Par lielveikaliem runājot. Kažas pieminētais Neldas veikalu tīkls nav pats labākais piemērs Latvijas izcelsmes veikalu tīkliem. Profesionāli tirgotāji mazliet smīn dzirdot Neldas īpašnieka Maikla Avrutina vārdu. Man labāk patīk, ja min Kurzemes veikalu tīklu - Bumbieri. Katrā ziņā - gaumes jautājums. Ja piemin Alfa centru un saka, ka tas nav gluži līmenī, tad der apskatīties kas notiek Eiropā. Dažs labs rietumvācietis būtu laimīgs par tādu Alfu. Nesen atkal biju Vācijā, salīdzinoši ar Latvijas lielveikaliem, dažs labs tur tālu atpaliek pat no vidēja Latvijas veikala. Pat uz smalko, biezo vāciešu veikalu fona, latviešu & Latvijas veikaliem nebūtu īpaši jāsarkst.

Protams, ja izceļ tieši Alfu, tad ,nenoliedzami, tur ir redzamas dažādas plānošanas kļūdas un bieži sev vajadzīgo produktu var meklēt stundām ilgi. Izvietojums radniecīgiem produktiem tur ir neloģisks. Tas bieži noved pie kopējās bildes izkropļošanas - labus produktus pērk mazāk tikai tādēļ, ka tos grūti atrast. Līdz ar to pārdošanas apjomi nav pārāk lieli un tie tiek diskriminēti pārējā Rimi tīklā. Bet ... tās jau ir specifiskas detaļas. Rimi Alfa vēl ir pazīstama ar to, ka Latvijā pirmā plaši piekopa lietuviešu (Vilnius Prekyba, T-Market, Maxima) iemīļoto dempinga polītiku. Daudzi produkti tika pārdoti lētāk, nekā iepirkti. Tas mazliet radīja nervozitāti pārtikas tirgū. Citi ievērojami veikalu tīkli un klienti no ražotājiem un piegādātājiem prasīja tādas pašas cenas. Arguments bij' smags - ar ko mēs esam sliktāki nekā Rimi?! Un ... klientam vienmēr taisnība, tā raxtīts gudrās grāmatās. Ej nu kamieli tagad izlien caur adatas aci:):):)

Runājot par Latvijas ražotājiem - man interesants ir fakts, ka Salacgrīvā ražo ... košera šprotes. Arī žīdu rabīna svētību Baltijas šprotes iegūst žīdu ortodoksu galda cienīgu statusu:):):) Tas ir tikai viens piemērs. Tā kā nedomāju, ka latviešu ražotāji un galvas ir vienmēr kritizējamas.

Vienīgi žēl, ka zivju konservu fabriku alkatīgie letiņu funkcionāri ļāva nogremdēt Jūrmalā, Lielupē. Tas zemes gabals pie Lielupes ietekas jūrā acīmredzami ir ļoti vērtīgs un tādēļ "brīnumainā" kārtā uzņēmums, kas atradās tajā vietā lēnām aizgāja pa burbuli. Darbu pazaudēja ļoti daudzi strādnieku. Faktiski viņiem Jūrmalā un vispār dzīvē nav vairs nekādu lielo izredžu. Šī nu ir tā reize, kad uzskatu, ka nepārprotami uzņēmuma nogremdēšanā pie vainas ir attiecīgu personu interese par vērtīgo zemes gabalu. Ir normāli, ka uzņēmums nav uz pašas vērtīgākās zemes pilsētā. Tomēr šādas lietas normāli cilvēki mēdz risināt savādāk, nevis uz dzīvu cilvēku likteņa rēķina.

Jūrmalas funkcionāri vienmēr ir izcēlušies ar īpašu cinismu.

ads

Jons Plunts

 

From: zagarins@stcc.edu
Date: 3/12/02 7:08

Sveiki!

Juronkulis Apakškomandantam uzdod jautājumu:

< Vēl joprojām gandrīz puse no banku kontiem ir dolāros! . . . Varbūt Žagariņš varētu pakomentēt kāpēc... >

Apakškomandants atbild:

Ēēē. Tāpēc, ka Amerikai ir alibi bet Latvijai nav?

Apakškomandants

 

From: j_kaza@yahoo.com
Date: 3/12/02 10:58

Jon Plunt (cita starpā) rakstīja:

< Runājot par Latvijas ražotājiem - man interesants ir fakts, ka Salacgrīvā ražo ... košera šprotes. Arī žīdu rabīna svētību Baltijas šprotes iegūst žīdu ortodoksu galda cienīgu statusu:):):) >

Tas ir labs piemērs tam, ka Latvijas ražotāji var atrast nišas. Ziemeļvalstīs vispār esot nopietnas problēmas ar košer pārtiku, jo Zviedrija jau sen aizliegusi lopu kaušanu košer stilā un visus dievbijīgos zviedru ebrejus tagad baro kāds Dānijas uzņēmums. Nezinu kā tas ir ar šproti, brīnos, ka ebreji to neuzskata par nešķīstu kustoni, bet arī te ir niša, kur varētu izvērsties Skandināvijā kur ebreju nav daudz, bet to pirktspēja ir tāda paša, kā citiem šo bagāto valstu iedzīvotājiem. Turklāt par košer ticīgie būs ar mieru piemaksāt. Par veikaliem rakstīju "makro" izpratnē lai pretstatītu konkurenci Apakškomandanta pārstāvētai valsts regulēšanai un sociālistiskai plānošanai. Sociālistiskā plānsaimniecībā nav vietas šādai konkurencei. Konkurence arī uzlabos vai gremdēs minētos lielveikalus to trūkumu dēļ.

Juris K

 

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 3/12/02 11:36

Sveiki!

Par veikaliem "makro" izpratnē augsti godājamais Kažas kungs rakstīja siekalodams. No augsti godājamā Kažas kunga pierakstītā varam secināt, ka Kažas kunga pārstāvētajā "brīvajā tirgū" nav vietas valsts regulēšanai un plānošanai. Viens jautājums: Vai Kažas kungs domā, ka valsti, ko noprihvatizējuši t.s. "biznesmeņi" vairs neskaitās valsts? Otrs jautājums: Priekš kam tad vispār, Kažas kungaprāt, rīkot to balagānu ar tām t.s. vēlēšanām?

Apakškomandants

 

From: jekabsoj@hotmail.com
Date: 3/12/02 4:15

Vinijs Pūks rakstīja:

< Es domāju, ka Latvijai ir tiesības ko līdzīgu veikt lauksaimniecības un rūpniecības jomās, jo tās ir vēl sliktākā stāvoklī kā tēraudrūpniecība ASV. >

Rūpniecība? Vai tas būtu popkorna ražošana?

Latvijā bija gadījums ar angļu cukurbiešu rūpnīcu ieguldījumiem un cukura tirgus mākslīgo aizsardzību. Nez kā tur viss beidzās ?

Lauksaimniecības tirgi jau tiek atbalstīti ar cenu stutēm. Cik dzirdēts, graudu cena Latvijā ir augstāka nekā Vācijā.

Lauksaimniecībai vajag kredītus, lai varētu nopirkt tehniku. Vidējam saimniecību lielumam ir jāpieaug. Dzert vajag mazāk. Laukos joprojām eksistē pārāk daudz cilvēku. Daudzi sēž uz saviem 5 ha un gaida ES subsīdijas.

Jānis Jēkabsons

 

From: jekabsoj@hotmail.com
Date: 3/12/02 4:25

Pavisam piemirsu par aizsardzību -- Lattelekom!

Jānis Jēkabsons

 

From: j_kaza@yahoo.com
Date: 3/12/02 4:28

Apakškomandants vaicāja:

<Priekš kam tad vispār, Kažas kungaprāt, rīkot to balagānu ar tām t.s. vēlēšanām? >

Par ko balsot? Tas ir labs jautājums. Uz to Rage Against the Machine atbild:

"None of the above. Fuck it! Turn out the lights" (ja neesmu pārklausījies tekstu).

Bet nu nopietnā garā. Pat ļoti nekorumpētā valsts Zviedrija 70-tos un 80-tos gados izgāza milzu naudu -- miljardus-- "plānojot un regulējot" tādus projektus kā kuģu būvēšanu (veltīgā cīņā pret Dienvidkoreju -- kapitālistiskiem Dienvidiem, nevis to Koreju, kur "plāno un regulē visu"). Plānoja un regulēja lielo valsts projektu Stalverk 80, tērauda rūpnīcu, ko vajadzēja uzcelt 1980. gadā. Sanāca čiks. Varbūt vienīgais labums dārgajā zviedru modelī ir bijis tas, ka tas mīkstina pāreju darba ņēmējiem tos pārizglītojot u.tml. Bet tur pat valsts sajēdz, ka kāda nozare ir nerentabla un, ka jāsāk pārizglītot tās strādniekus.

Un Apakškomandants tiešām grib uzticēt vēl lielāku, etatisma ja ne valsts sociālisma līmeņa regulēšanu tam tālejoši korumpētam un stulbam bardakam, kas bija Latvijas valsts vismaz 90. gadu sākumā? Vai nebija labāk šādai valstī atņemt gan īpašumu, gan varu? Un arī ja īpašumu sagrāba Apakškomandantam nepatīkami biznesmeņi un politiskie afērist, cik ilgi tie noturēs varu pret uzņēmējiem, kas tomēr darbojas uz reālas kompetences pamata brīdī, kad tirgū vairs nevar slēpt to, ka vienu kompāniju vada sazagušies auni, bet otru, cilvēki kas lietas saprot...?

Es domāju, ka paturot Latvijā pamatos sociālistisku iekārtu, kur ierēdņi pieņemtu tos lēmumus, ko kapitālisma pieņem menedžeri vadoties pēc tirgus signāliem, šāda konkurence vispār nebūtu radusies. Spējīgi cilvēki vienkārši būtu aizbraukuši no šīs Latbaltkrievijas vai arī strādātu melnajā ekonomikā, kuru nez kāpēc Apakškomandants (tiesiskuma aizstāvis?) slavē ka vienīgo patieso brīvo tirgu (kur tam jādarbojas pat bez minimālistiskas valsts tiesībsargāšanas funkcijām un ar totalitāras vai ekonomiski totalitāras, sociālistiskas valsts absolūto pretestību)

Juris K

 

From: hbush@apollo.lv
Date: 3/12/02 4:37

Janis Jēkabsons rakstīja:

< Latvijā bija gadījums ar angļu cukurbiešu rūpnīcu ieguldījumiem un cukura tirgus mākslīgo aizsardzību. Nez kā tur viss beidzās?>

Turpinās... Viss notiek, kā jau varēja sagaidīt. Lietuviešu konfektes ir diezgan garšīgas un jūtami lētākas, jo mūsējām iekšā ir tas superdārgais cukurs...

Nesen tīklos pavīdēja tā sauktā "klaviersoliņa efekta" apraksts. Tur gan runa bija par CD, bet daudzās citās jomās notiek pilnīgi tas pats.

Harijs

==========================================

"Klaviersoliņa efekts" (KE): ir tādi veci apaļi klaviersoliņi, kuriem sēdeklis balstās uz vertikāla stieņa ar vītnēm (kā liela skrūve). Grozot sēdekli, var pieregulēt vajadzīgo augstumu. Ja kāds grib pārāk augstu uzskrūvēt sēdekli, tad skrūve galu galā izskrūvējas laukā un sēdeklis nogāžas pavisam zemē. Latvijā ļoti iemīļots aplaušanās veids. Skrūvē gaisā CD cenas, skrūvē, kamēr . . . nuja, KE, nogāžas pavisam (atnāk pirāti). Nodokļus skrūvē, skrūvē uz augšu, beigās atnāk klaviersoliņa efekts - pļurkt, naff nodokļu, kontrabandisti sapumpējuši naftu un spirtu pa savām caurulēm... Un tā ar visu. Nacionālā aizraušanās - pārbaudīt klaviersoliņa efektu. Nostrādā, maita, ik reizes... ;-)

==========================================

 

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 3/12/02 5:07

Sveiki!

Augsti godājamais Kažas kungs rakstīja tā:

< Spējīgi cilvēki vienkārši būtu aizbraukuši no šīs Latbaltkrievijas vai arī strādātu melnajā ekonomikā, kuru nez kāpēc Apakškomandants (tiesiskuma aizstāvis?) slavē ka vienīgo patieso brīvo tirgu (kur tam jādarbojas pat bez minimālistiskas valsts tiesībsargāšanas funkcijām un ar totalitāras vai ekonomiski totalitāras, sociālistiskas valsts absolūto pretestību) >

Augsti godājamais Kažas kungs acīmredzot ir lasījis kādu manu apceri par Padomju Savienības melno ekonomiku, kurā es to raksturoju kā patiesi brīvu tirgu, jo Padomju Savienībā ļaudis mācēja tīri labi saimniekot uz blata pamata un vadījās pēc konjunktūras cūkas barojot ar baltmaizi un benzīnu lejot grāvjos, lai saņemtu par to samaksu un tā tālāk. Nu un ? Vai tā nebija? Tas bija tas brīvais tirgus, kas salauza to Padomju Savienību, vai ne taču? Jeb vai Jūs vēl arvien domājat, ka tas bija Ronald Reagana stingrais mugurkauls, kas salauza to Padomju Savienību? Ar vārdu sakot, Padomju Savienībā ekonomiskais totalitārisms nedarbojās, jo valsts tiesībsargājošās sistēmas nevarēja tikt galā ar tādām rīcībām, kas nemaz nebija pretrunā ar tās sistēmas likumdošanu.

Bet kur Jūs rāvāt, ka es Padomju Savienības melno tirgu lieku priekšā kā attīstības modeli brīvajai Latvijai?

Aoakškomandants, dziļi apvainots

 

From: Jon.Plunt@gmx.li
Date: 3/13/02 4:41

Svēēēēēeiki, sveiki!

Žagariņu Juris piesienas Kažu Jurim ar jautājumu:

<Jeb vai Jūs vēl arvien domājat, ka tas bija Ronald Reagana stingrais mugurkauls, kas salauza to Padomju Savienību?"

Jons Plunts iespraucas pa vidu:

Kungi un dāmas, Jūs noteikti būsiet mazliet izbrīnīti par sekojošo apgalvojumu – Ronalds Reigans nevis paātrināja Padomju Savienības sabrukšanu, bet gan aizkavēja to. Ronalds Reigans bija mazliet naivs ideālists ar karojoša kristieša stāju. Viņš laikam līdz pat apzinīgā mūža beigām nenojauta, ka viņa cīņa ar pašpasludināto "ļaunuma impēriju" tikai pagarināja tās pašas impērijas mūžu. "Perestroika" būtu nākusi daudz ātrāk, ja Reigans nebūtu atsācis aktīvu konfrontāciju, bezjēdzīgi atsākot faktiski jau izdzisušo "auksto karu". Atzīšos – tas nav mans secinājums. To ir atzinuši nopietni un gudri politologi, vēsturnieki. Es zinu, ka tas atkal grauj kaut kādus stereotipus, bet ko darīt …

Bet … dāmas un kungi. Par šo tēmu gatavojos raxtīt mazliet vairāk un vēlāk. Tas būs cieši saistīts ar sen apsolīto tēmu "Vai brīvību izcīnījām 1991.gada janvāra barikādēs? Šīs savādās barikādes."

ads

Jons Plunts

 

Kas jauns Latvijā?