From: Zagarins@stcc.edu
To: sveiks@latnet.lv
Date: 3/27/02 3:42
Subject: Nabaga Latvija!

Sveiki!

Tautietis Pēteris Cedriņš no Daugavpils LOL forumā rakstīja tā (manā tulkojumā no angļu valodas):

_ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _

Kas attiecas uz valodu un identitāti - tās lietas nav tik vienkāršas, mīļie. 1030'os un 1990'os gados Daugavpils piedzīvoja pieaugumu "latviešos" gluži tāpat kā 1950'os gados tā piedzīvoja piegumu "krievos" pastāvīgajā iedzīvotāju daļā, un agrāk mēs piedzīvojām "baltkrievu" īpatsvara sarukšanu (jeb polonizēto lietuviešu vai kā nu mēs gribētu apzīmēt dažus šos dienvidaustrumu latgaliešus).

Identitāte Latgalē nebūt nav stabīla padarīšana. Piemēra pēc apskatīsim Istras pagasta datus kur (gandrīz bez jebkādas imigrācijas vai emigrācijas) "krievu" īpatsvars pacēlās no 1475 uz 6179 iedzīvotājiem, "baltkrievu" īpatsvars saruka no 3411 uz 258, "latviešu" no 1260 uz 924 ... un tas tikai piecos gados, 1925 - 1930. Pasienā no 1920-1935, tāpat bez jebkādas imigrācijas vai emigrācijas "latviešu" iedzīvotāju skaits svarstījās starp 70 un 1817 un "krievu" starp 78 un 1508 . . .

Vienā ziņā tas ir stulbi prasīt no ļaudīm, lai viņi ierobežojas ar vienu tautiskumu - it īpaši Latgalē. Laikā, kad notika pārreģistrēšanās, kad ultranacionalisti dominēja Pilsonības un Imigrācijas departamentu, tas nebūt nebija pārsteidzoši, ka daudzi krievi kuriem varbūt bija viens letiņu tēvocis rada rakstos ierakstīja "latvietis" uz devītās rindiņas. Uz visām sienām toreiz rēgojās LNNK afišas. Citi pārtapa par "vāciešiem", cerībā tādā veidā dabūt brīvbiļeti uz Fussgaengerzoni.

Noteicošā, protams, ir valoda. Es būtu ar mieru saderēt, ka no visa tā apjomīgā 14,4% "latviešu" iedzīvotāju skaita šeit, ļoti liela tiesa nemaz nerunā latviski, vai runā ļoti slikti, un katrā ziņā ikdienā latviešu valodu gan nelieto. Paturēsim prātā, ka Rihards Eigims, Daugavpils pilsētas galva, būdams tautisks latvietis pats knapi prot salikt vienu teikumu latviešu valodā.

Kas atteicas uz imigrāciju - kas tai par nozīmi, īstenībā? Jā. Daugavpils bija militāra pilsēta pirms tā tapa par vilcienu satiksmes mezglu. Varam atrast datus no 19. g.s. kas apliecina, ka toreiz Daugavpils latvisko iedzīvotāju bija knapi saujiņa (ir arī vērts atzīmēt, ka Ulmanis, būdams diktators, izsludināja "latviskošanas" polītiku un daudzi latvieši šodien nevar dokumentēt savus radu rakstus tālak pagātnē par "imigrantiem" no Vidzemes ap 1935. gadu.) Bet stingrs vairums etnisko krievu šeit ir Latvijas pilsoņi pēc dzimstības. Cik ilgi tu būsi imigrants? Tas tikai nozīmē, ka viņi neprot latviešu valodu. Tas nenozīmē, ka viņi ir kaut kādā veidā "nelojāli". Bez šaubām, pastāv polītisko pārliecību statistiski merījamas atšķirības starp pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Bet tu vari derēt savu pēdējo santīmu, ka lielais vairums krievvalodīgo, kā Daugavpilī tā arī Rīgā, vai pilsoņi vai nepilsoņi neatbalsta izglītības reformu projektu. Taču tas nenozīmē, ka viņi ir "nelojāli".

Kas attiecās uz runām par Daugavpili kā šveicisku "kantonu" - latviešu ekstremisti un viņu daudz lielākais skaits oportunistisko sekotāju ir gatavi cīnīties zobiem un nagiem pret jebkādu lingvistisku "pretīmnākšanu" šai jomā. Narvā igauņi ir pieļāvuši zināmu lingvistisku autonomiju. Būtu mēs tik pat pragmātiski kā igauņi - skaidrs - kāpēc lai liegtu de jure divvalodību! Man pašam nebūtu nekas pretī - ja tikai tas būtu pa īstam. Kad sarkanie ņēma priekšroku Rīgā, radās cerības starp homines sovietici šeit - uz divvalodību. Savu vilšanos izsaka viens vietējais krievs: jā, divvalodība nozīmē, ka tu vari lietot divas valodas. Tev tāpat jāmācās latviešu valoda. Nu, mēs nēsam nekādi igauņi un mēs grūžam visu savu enerģiju simbolos. Nekādu divvalodību! Vienu latviešvalodību! Bet radio ir krievu valodā, ir tādas "latviešu" skolas kur klases valoda ir krievu, un ej nu prasi kādam kā ko atrast, ja nēsi spējīgs locīt impērijas mēli.

Te viens nosauca Stoudmani par ... āzi. Okei. Man diemžēl jāatzīstas, ka es domāju, ka Studmaņa pamatdoma, lai gan viņš acīmredzot to izteica diezgan stulbā veidā, ir taisni mērķī, un es esmu redzējis, teikšu, daudz stulbāku uzvedību starp latviešiem reaģējot uz Studmaņa vārdiem nekā es esmu redzējis stulbu uzvedību no Strasbūras un no Briseles. Brīvās preses žurnalisti ir daudz lielākā mērā atblidīgi par latviešu tautas pavedināšanu uz domu "ES = PSRS" nekā jebkāds āzis no EDSO. Panorāmā tūlītējā reakcija bija ziņojums, kas uzbudināja katra tantuka sirdsdarbību. Latviešu vadošo mēdiju žurnalisti parāk bieži lielu teikšanu piešķir ekstrēmistiski domājošiem indivīdiem kā Visvaldim Lācim un Aivaram Gardam, izlikdamies, ka viņi ar to atspoguļo mūsu tik ļoti dārgo "atšķirīgo mentalitāti".

Pēdējā laikā Daugavpils ir bijusi ziņās gandrīz pastāvīgi. Panorāmā nesen bija sižets par Daugavpili . . . filmēts tepat ap manas laimīgās mājas stūri. Bet man uzkrita, ka, no visiem intervētajiem ļaudīm neviens pat nav mēģinājis atrast vienu vienīgu inteliģentu runas vīru no kreivvalodīgo puses... Pušu ir, protams, daudz, bet vietējā krievvalodīgā prese ir diezgan vienota savā opozīcijā pret izglītības reformām u.t.t. Sižets nebija slikts - dramatisks dokumentārais gabals pilns drūmu skatu uz padomiska paskata babuškām kas līdz nāvei varētu nobiedēt ikkatru trimdas nacionālistu. Kā viens vietējais runas vīrs paskaidroja kādā citā TV sižetā - Daugavpili atceras tikai vēlēšanu sezonā. . . citādi tā ir pilsēta, ko Latvija visādi cenšas aizmirst.

Studmana galvenā doma bija, ka valodības jautājumam jāpieiet pēc iespējas bez emocijām. Nu, vīram ir taisnība - par cik liels skaits latviešu ieņem nostāju par "lingua non grata" un liels skaits krievvalodīgo atsakās rīkoties atbildīgi, par tik konstruktīva pieeja nav iedomājama. Oficiālā EDSO nostāja ir vienkārša - latviešu valoda ir jāveicina kā ceļš uz integrāciju, bet nevis uz krievu valodas rēķina. Diemžēl mēs braucam vēl ar tām pašām vecām nodilušajām riepām - es ieteicu izlasīt Jurkāna uzbrukumu Zālītei. Lai cik es nevaru ciest Jurkānu, Zālīte, būdama visiem pazīstama labā spārna nacionaliste nebija nekāda lieliskā izvēle tik svarīgam amatam kā valodas komisijas priešsēde. Lai cik es atbalstu visus centienus ieviest un atdzīvināt latviešu valodu kā valsts primāro valodu, es tomēr tiešām saprotu Cilēviča domu, ka integrācijai jābūt divvirzienu ielai - bet latviešu programma ir vienvirzienīga. "Latviešu" partijas reti kad ņem krivvalodīgo intereses vērā un tā vietā biezi vien nodarbojas ar nacionalistisku pozēšanu un izrādīšanos.

Pa to laiku, lielākās krievu jaunatnes organizācijas pulcējas zem Jurkāna karoga. Kāds pārsteigums - viņi atzīst latviešu valodu kā valsts valodu. Bet viņi ir pret izglītības reformām.

Tikmēr, kamēr turpināsim būt savu simbolu apsēsti un nepievērsīsimies situācijai un apzināti neveicināsim integrācijas programmu ar daudziem latiem un ar uzsvaru uz izglītības, nākotne rādās drūma. Vienalga vai mēs ierakstīsim vai neierakstīsim Satversmē likumu, ka tikai pilsoņi drīkst balsot pašvaldību vēlēšanās, agrāk vai vēlāk gandrīz visi būs pilsoņi. Ja latvieši nebūs nostiprinājuši latviešu valodu kā primāro valodu līdz tam laikam - nabaga Latvija! Un latviešu valodu mēs nenostiprināsim ieņemot teatrālas pozas un proklamējot neapstiprināmus likumus.

Visu labu,

Pēteris Cedriņš

_ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _