From: Maris_Darbonis@exigengroup.lv
Date: 4/12/02 3:40
Sveiki!
Par ekonomikas tēmu runājot, man interesants šķiet fakts, kuru reiz šeit pieminēja, ka lats ir zemu novērtēts. Sanāk tā - nauda ir palīglīdzeklis preču apmaiņai, tātad latviešu preces tiek apmainītas pēc neizdevīga kursa. Varbūt tāpēc ka mums nav savu brandu, kurus ārzemēs pazīst? Vajadzētu attīstīt latviešu marketingu.
Maris
From: ugis.berzins@swipnet.se
Date: 4/14/02 4:46
Tas ir parastais pārpratums, lats novērtēts nereāli augstu. Neviens ārzemēs nevēlas pirkt caurmēra ražojumus par augstām cenām.
Pamatideja laba, vajadzīgs arī savs brands, tikai problēma tā, ka ir vēl par daudz uzņēmumu Latvijā kas neuztur solīto kvalitāti un nav spējīgi preces piegādāt laikā, pasūtītā kvantitātē.
Uģis G. Bērziņš, nožēlo Latvijas "globalistus" un stiprā lata aizstāvjus
From: indulislacis@yahoo.com
Date: 4/14/02 7:35
Sveiki, draugi!
Te nu man jāsaka, ka Mārim daļēji ir taisnība un daļēji ari nē. Nu, varbūt lats patiešām ir par zemu novērtēts globālajā tirgū, bet to, ka Latvijas razojumus ārzemēs nepazīst, tas nav tiesa - kaut vai pieminot Latvijas saražotos produktus uztura jomā. Nupat izdevās Nujorkas veikalā nopirkt pat Omas majonezi, nerunajot par citu produktu klāstu, kā ari slapjākājām lietām. Es teiktu - Latvijas tirgoņi ir malači, kas, protams, nesaka, ka nevarētu vēl vairāk šai laukā ko darīt.
Uģa teorija, ka lats ir novērtēts par augstu, jau tika viņam izskaidrots, ka tā nav, no latviešu banķieru aprindām kādu gadu atpakaļ. Protams, katram ir sava pārliecība un arī savs personīgais dzinulis, kas liek to apšaubīt, taču man liekās, ka lats ir tieši tai līmenī, kurā viņam jābūt.
Ar skatu uz Atlantijas okeānu un uz gaišākām dienām Latvijai,
Indulis
From: ugis.berzins@swipnet.se
Date: 4/15/02 10:56
Induli, cik procentu no Latvijas robežās ražotām precēm un produktiem saniedz ārzemju tirgus un par kādām cenām? Nav vēl tie laiki aizmirsti, kad Latvijas uzņēmumi visu saražoto exportēja par ļoti lētām cenām un pats Latvijas vietējais tirgus pirka savām vajadzībām dārgus ārzrmju ražojumus, dazkārt pat sliktā un ļoti sliktā kvalitātē!
<Uģa teorija, ka lats ir novērtēts par augstu, jau tika viņam izskaidrots, ka tā nav, no latviešu banķieru aprindām kādu gadu atpakaļ. >
Ta nav "mana" teorija, ir tikai jāpaskatās un jāpanalizē kam "stiprā lata slavināšana un uzturēšana" palīdz! Nekādā ziņā ne caurmēra Latvijas iedzīvotājam bet gan pāris saujiņām grupējumu, kas paliek pārtikušāki un pārtikušāki un savu pelņu iegulda ārpus LR robežām, pārved uz ārzonām utt. utt.
Uģis, gaidīdams uz LR un tās iedzīvotājiem labāku lata politīku.
From: zagarins@stcc.edu
Date: 4/15/02 9:24
Sveiki!
Protams, mēs visi varam turēt īkšķīšus cerībā uz gaišākām dienām Latvijai un baudīt Ņujorkā pērkamo Latvijas majonēzi un t.s. "Latvijas alu" u.c. šķidrās preces bet pastāsti mums lūdzu, uz kādiem aprēķiniem Tu balsti savu vērtējumu, ka Latvijas lats ir "tieši tai līmenī kurā viņam jābūt"! Un nesaki, lūdzu, ka mums par šīm lietām nemaz nav dziļāk jādomā kā uzticēties tādiem profesionāliem ideologiem kā Juronkulim.
Personīgi es noraidu domu, ka šādu vērtējumu var balstīt "katrs uz sava personīgā dzinuļa". Te nav nekādas vietas personīgo
vērtību relatīvismam. Te nopietni jāmēģina saprast to pasauli kādā mēs dzīvojam un jādara Latvijas valsts attīstībai un nostiprināšanai nepieciešamos darbus un jāmācās bez liekas kaunēšanās un slēpšanās atzīt acīmredzamās kļūdas, nevis jākultivē kļūdu attaisnojošas ideoloģijas.
Juris Neonkulis
From: uldis@parks.lv
Date: 4/15/02 10:37
Redzi, Juri, Viss ir vienkārši. Tev liekas, ka es par daudz pelnu, savukārt man- ka nē. Tāpēc man labāk tomēr gribētos uzticēties profesionālajam ideologam Juronkulim. BTW, man ar liekas, ka Āmērikā tiem profesoriem maxā pārspīlēti daudz :)
Lai Jums adekvāta diena :)
Uldis
From: zagarins@stcc.edu
Date: 4/15/02 11:01
Sveiki!
Adekvātajam Uldim viss ir vienkārši:
< Viss ir vienkārši. Tev liekas, ka es par daudz pelnu, savukārt man- ka nē. >
Kur Tu ņēmi šito? Es gribu, lai Tu daudz daudz vairāk pelnītu. Es gribu, lai Tu pilnām tačkām naudu stumtu uz kiosku iepirkt smēķi.
< Tāpēc man labāk tomēr gribētos uzticēties profesionālajam ideologam Juronkulim. >
Un cik Tu domā šis Tev to majonēzi un "Latvijas alu" patērē?
< BTW, man ar liekas, ka Āmērikā tiem profesoriem maxā pārspīlēti daudz :) >
Jā jā. Smīni vien. Un lai Tev pašam liela savrupmāja ar pilnu ledusskapi un diviem auto un brīvām vasarām
Juris
From: indulislacis@yahoo.com
Date: 4/15/02 11:52
Diženais Neonkolis jautāja:
< ...bet pastāsti mums lūdzu, uz kādiem aprēķiniem Tu balsti savu vērtējumu, ka Latvijas lats ir "tieši tai līmenī kurā viņam jābūt"! >
Man jau Tev nekas nav jāskaidro - atceries vien, ko Ausma un Uldis ir teikuši par lata vērtējumu. Lai Tev labi veicās ar dziļdomību!
Indulis, kas šodien pat nogaršos Latvijas majonēzi...
From: uldis@parks.lv
Date: 4/15/02 1:02
Juris rakstīja:
<Kur Tu ņēmi šito? Es gribu, lai Tu daudz daudz vairāk pelnītu. Es gribu, lai Tu pilnām tačkām naudu stumtu uz kiosku iepirkt smēķi. >
Nu jā, tieši to Tu laikam gribi.
< Jā jā. Smīni vien. Un lai Tev pašam liela savrupmāja ar pilnu ledusskapi un diviem auto un brīvām vasarām >
Txnx, protams, daļēji Tavas lūgšanas Tas Kungs ir uzklausījis :/
Lai Jums adekvāta diena :)
Uldis
From: j_kaza@yahoo.com
Date: 4/16/02 5:38
Lata vērtību nosaka piedāvajums un pieprasījums valūtas tirgu. Piedāvajumu var nosacīti ietekmēt centrālā banka emitejot latus, tos pērkot (pārdodot ārzemju valūtu, tādējadi atbalstot latu) vai tos pārdodot (pērkot ārzemju valūtu, tādejādi nedaudz gremdējot latu). Šīs tirgus ietekmēšanas operācijas veic pēc zināmas šēmas,cenšoties turot latu kautkādās robežās un proporcijās. Taču ja tiešas un netiešas intervences ir bijušas nelielas, ja transakcijas latos ir lielā pārsvarā privātu interešu, nevis valsts bankas transakcijas, var uzskatīt, ka lats ir tirgus nosacītā pareizā līmeni un to būs grūti izkustināt pat ar drastiskiem paņēmieniem. Deklarācija vien, ka centrālā banka "devalvē" resp. necentīsies uzturēt latu zināmā līmeni nekam nederēs, ja lata kurs atradīsies tirgus equilibrijā. Tas ir tas pats kā mācīt bērnam peldēt. Viņu var nepieturēt, viņam var pat skaidri pateikt, ka vairs nepietura, bet ja bērns (vai arī cits peldēt nepratējs) veiks pareizās kustības, tas negrims.
Iemesls, kādēļ dažādu valstu t.s. devalvācijas veicas ir, ka iepriekš tām jau ilgāku laiku to valūta bija zem spiediena un centrālās bankas rezerves lēnam vai pat strauji noplūda, vai arī citu mēru ietekme uz iekšējo tirgu (likviditātes uzsūkšana ar vērtspapīru emisijām, kuru procenlikmens maksā nodokļu maksātāji) sāk kļūt destabilizējoša. Proti, naudas tirgu ir augstas procentu likmes, bet spiediens uz valūtu neamainas, jo visi saprot kādas spēles notiek. Savukārt spiediens rodas no kautkādas citas fundamentālas, tirgus dalībniekiem redzāmas klūmes šīs valsts ekonomikā. Devalvācijas brīdi vienkārši vadzi pārplēš un kurs nokrītas tur, kur tirgus to dzinis, vai kur tirgus neriskē partrumpēt vai pat iznabagot valsts banku. "Iznabagot" nav nemaz pārspīlēts jēdziens jo, ja nemaldos, Taizeme pakāsa 15 miļardus $ pirms apjēdza, ka batu nu nekā nenoturēs, tāpat Zviedrija 1990. gadā maksā 600 % (uz gada bāzes) par t.s. diennakts naudu (overnight money) bet beidzot devalvēja kronu. Ar devalvāciju var panākt relatīvu savas valsts preču cenu kritienu pasaules tirgos, bet tikai, ja ir sakārtoti daudzi citi faktori, kas ietekmē lēmumu pirkt citas valsts eksportu. Viens no tiem ir minimāla kvalitāte, piegādes uzticamība, preces lietošanas vieglums un daudz kas cits. Radikālās devalvācijas un socialistiskas monetārās politikas (vai deklaratīva valūtas kursa atbalstītāji) šos faktorus aizmirst vai vispār neuzrunā, kad sāk žēloties par "rūpniecības iznīcināšanu" 1991. - 1995. gados jeb kā nu to rēķina. Godīgi sakot, liela daļa no tā ko tolaik ražoja Latvijā bija socialistiskas ekonomikas sūdi, kurus nevienai tirgus ekonomikai nevajadzēja. Daudz bija nekam nederīgi sūdi, cits bija tehnoloģiski pareizi veikta produkcija, resp. "ne-brāķis" kas vienkārši sava izskata vai funkcionalitātes dēļ bija nepārdodams apstākļos, kur gan Latvijas, gan pasaules iedzīvotājiem bija izvēle ko pirkt.
Ar metodi, ko es saucu par deklaratīvu valūtas vai monetāro politiku dara tā, kā socialisma laikos -- vienkārši pasaka viens lats ir tik un tik un likums aizliedz to pārdot dārgāk vai lētāk. Cilvēki vairs nemaina valūtu tirgus nozīmē, bet vienkārši pērk naudas lietošanas licences no valsts. Pretēji socialisma laikiem, "devalvavistas" nenosprauž latu kā rubli, bet gan, teiksim, prieka pēc 1 $ = 10 lati (vaibūt grābsim citu skaitli no gaisa, bet ar 10 vieglāk rēķināt). OK, pie šāda līmeņa notiek brīnumi. Ārzemes pērk 1994. gada VEF telefonus, kas maksā 6,75 Ls va 67 centus, bet ved tos tonnam uz vietu, kur samaļ šo plasta un metāla savienojumu kaukādas drumstalās, ko samaisa ar asfaltu ceļu stiprināšanai. Ja valsts nosprauz telefoniem eksporta cenu 6,75 $ tam ir divas iespējamas, pat vienlaicīgas sekas -- viena ir, ka salīdznot ar $ 9.99 vai $ 7.99 Korejas mazpazīstamas firmas telefonu, tas ir nesmuks un ar murgaini lietojamām funkcijām. Neviens to nepērk, un priekš būvmateriāla tas ir pārāk dargs. Otrs ir, ka tā kvalitāte ir apmēram vienāda ar $ 4,95 telefonu no Bangladešas, ko pievieno pagraba tualetē (kā to dara amerikāņi). Tas nozimē, ka šos telefonus izķer tūristi Rīgā par 67 centiem, ved maisiem un koferiem, un tirgo kaiminiem par $ 3.00. Bet tā skatoties no valsts regulētas ekonomikas viedokļa ir kontrabanda, un jāorganizē -- par nodokļu maksātāju naudu--šādu tūristu ķeršana un sodīšana. Es domāju ka visi saprot, kur šāda politika -- cīņa pret tirgu -- noved. Varbūt mūsu nesocialistiskiem ekonomistiem, Juronkulim, Gundaram ir ko piebilst?
Juris K
From: vidbeldavs@aol.com
Date: 4/16/02 7:18
Latvija ir pilna ar šādam izglābšanas iespējām. Radiotehnikas akustikas aparāti (sound systems) bija pirmklasīgi, ar atzinību rietumos. Spējīgs menedžments varēja kaut ko līdzīgu panākt kā Quasar ja būtu tāds radies. Vismaz 20 konteineri ar "high-end" Radiotehnikas spīkeriem tika nosūtīti uz ASV un vairāki pārdoti Eiropā. Valmieras Stikla šķiedra ieguva tirgu ASV drosības rūpniecībā ar savu unikālo insulācijas materiālu kur ASV nebija līdzīga piegādātāja. VEF instrumentalisti joprojām veido presformas kuras lieto Volvo, Electrolux, ABB un citas firmas kas pieprasa visaugstākos ražošanas standartus. VEF izveidotais elektroshēmu inspekcijas aparāts bija pārāks par Israēlas produktu, bet tirgū nekur netika jo trūka marketings. Ir vairāki citi piemēri ar labiem produktiem nevis "sūdiem" starp tiem tieši konsumeru produkti kā Laimas šokolādes, utt.
Liela problēma ar Latvijas rūpniecības pārprofilēšanu ir, ka dizaina un vispārējā vadība bija Ļeņingradā, Maskavā, Minskā, Ķievā vai citur. Menedžmenta talants kas var pārprofilēt rūpniecību vispār uz vietas nebija. Šie kungi un dāmas strādā vai pie McKinsey vai lidzīgās konsultantu firmās. Varbūt, ka ir kādi talanti starp ASV latviešiem ar iemaņām pārprofilēt milzu uzņēmumus bet daudz tādu neesmu sastapis.
Aktīva valsts polītika varēja vairāk panākt ja būtu bijuši tādi valstsvīri un tādi menedžeri. Singapūra ir spilgts piemērs tam, ko var panākt aktīva valsts polītika. Domāju, ka ja kāds latviešu "Lee Kwan Yew" būtu stratēģisku daļu no rūpniecības bāzes izglābis, tad tagad VEF produktus varētu pirkt pie Circuit City katrā ASV lielpilsētā.
Vidvuds
From: kingga@plu.edu
Date: 4/16/02 8:01
Vidvud, nepārprofilē fabrikas, pārprofilē cilvēkus!
RRR tiešām jau sen skaitās augstas klases uzņēmums. Ar pierādītām eksporta spējām jau no brāļu Leibovicu laikiem. Ar vienu no izdarīgajiem vadītājiem Latvijā. Labāko RRR radio un kasešu atskaņotāja eksporta modeli nopirku Rīgā 1991. gadā savam birojam. Negāja; nebija kārtībā. Piezvanīju pazīstamajam eksporta daļas vadītājam. Teicu, ka man kauns tādu birojā turēt. Viņš man atsūtīja divus meistarus, kas pēc laika teicās esam salāpījuši divus defektus. Vēl esot divi, bet tie esot iebūvēti aparātā, un tos nevarot izlabot...
To kasti vari vēl šodien apskatīt AABS birojā, LU galvenajā ēkā. Cik atceros, uz tās glabā šādus tādus papīrus.
Vai tikai Zviedrijas Jurim nebūs taisnība?
Visu labāko!
Gundars
From: vidbeldavs@aol.com
Date: 4/16/02 8:49
Man šķiet, ka tu nopirki "low-end" ražojumu. Par "high end" sistēmām 94. gadā lasīju Dāņu, Vācu, Somu un Zviedru kritiku, ka tās ir augstvērtīgas sistēmas -- runa ir par skaļruniem, ne par lētiem kasešu atspēlētājiem.
Arī pavādīju laiku ar grupu kas vadīja akustikas laboratoriju. Spējīgi cilvēki. Magnavox fabrika Čicāgā bija no paša menedžmenta izvērtēta kā neizglābjama. Japāņi nopirka kā graustu un ar tiem pašiem strādniekiem un visumā ar to pašu ražošanas tehniku īsā laikā izveidoja pirmklasīgu ražotni kas labi konkurēja ar Magnavox produktiem. Pamati arī bija Latvijā. Problēma ir , ka valstij nebija nekāda stratēģiska vīzija kur koncentrēt spēkus. Varbūt tas būtu prasījis kādu rūpniecības ģēniju ka Hiršu, kāds šinī laikmetā Latvijā nerādās.
Vidvuds
From: zagarins@stcc.edu
Date: 4/16/02 9:06
Sveiki!
Gundars mudina pārprofilēt cilvēkus:
< Vidvud, neparprofile fabrikas, parprofile cilvekus! >
Te nu ir pateikts pavisam kodolīgi tas, par ko mēs nevaram vienoties. Līdzīgi komunistiem Gundars grib pārprofilēt cilvēkus bet atšķirībā no komunistiem viņš to ieteic darīt t.s. "brīvā tirgus" režimā - tas ir, tādās skolās kādas stiprā lata "brīvais tirgus" var atļauties.
< Vai tikai Zviedrijas Jurim nebus taisniba? >
Nē, nebūs. Citā sakarībā Zviedrijas Juris, also known as augsti godājamais Kažas kungs reiz izteica ilgas pēc tādas Latvijas, kur tādiem pareizi domājošiem kā viņam būtu iespēja dzīvot savrūp no prastās tautas, jo viņaprāt prastā tauta nēsot pārprofilējama citādi kā ar izmiršanu.
Vidvuds par iespējām Latvijas ražotni pārprofilēt nupūtās tā:
< Varbut tas butu prasijis kadu rupniecibas geniju ka Hiršu kads sini laikmeta Latvija neradas. >
Un viņš neradās arī nekur ārpus Latvijas, jo mēs visi kā viens bijām pārtapuši par cilvēku pārprofilētājiem.
Juris
From: vidbeldavs@aol.com
Date: 4/16/02 9:22
Dažus augstvērtīgus Rīgas radiorūpnīcas (RRR) ražojumus var redzēt http://www.rrr.lv/ .
Lasot gramatu par Hiršu "Entrepreneur from a Small Country" var iedomāties ka, ja šī priekzīmīgā firma nebūtu iznīcināta tā būtu pasaules mēroga firma noteikti daudzās citās rūpniecības nozarēs kā tikai audumu.
Varbūt runa ir par izglītību, nevis par cilvēku pārprofilēšanu.
Vidvuds
From: kingga@plu.edu
Date: 4/17/02 11:16
Vidvud, man liekas, ka mūsu uzskati kļūst saskanīgāki. "RRR" lietā jāteic, ka par direktoru Martinsonu un skaļruniem augstās domās bija viens no maniem kolēģiem. Eksporta skaļruniem Martinsons ndibināja atsevišķu nodaļu ar izmeklētiem cilvēkiem; man šķiet, ka tas bija prātīgi. Priecājies, ka grausts bija savedams kārtībā, un ka "RRR" vadība tagad ir kārtībā. Starp citu, RRR ir laikam vienīgā fabrika Latvija, kas eksportē automašīnu skaļrunus, bet citi Latvijas piegādātāji nespēj nodrošināt piegādi Polijas "FIAT".
Tas saskan ar runām par mikrobusiņu ražošanu Jelgavā, ko 1990. gadu sākumā firmas vadība grībēja iesmērēt "Volkswagen" vai "Chrysler" firmām. Brunis Rubess man teica, ka ieguldījumi krāsošanas un lakošanas nodaļā būtu bijuši milzīgi, bet lielākā problēma viņam likās vadība un darbinieki. Pirms "dziesmotās revolūcijas" Jelgava kādu gadu ražoja TIKAI DEFEKTĪVUS busiņus. Labākos kāds atvaļināts krievu pulkvedis atlasīja eksportam uz Lībiju. Cik noprotu, tos uz turieni pārdeva par smiekla naudu, lai iegūtu valūtu. Arābi, kas nemaz nav muļķi, busiņus veduši uz savas kvalitātes pārbaudi un tad atvilkuši paredzamos labojumus no jau tā zemā rēķina. Smejas, ka pēc tam busiņi bijuši gatavi ne tik daudz braukšanai kā tālākam eksportam uz vietām, kur tos varētu piebāzt ar sprāgstvielām un uzspert gaisā.
Brunis Rubess bija arī viens no tiem, kas novērtēja "Skoda" uzņēmumu Čehijā. Lai nu kāda tā iekārta, viņš teica, ka tehniskais personāls vien ir bijis tik lielisks, lai attaisnotu visa uzņēmuma nopirkšanu.
Apskatot citus Latvijas uzņēmumus 1990. gadu sākumā, tur bija redzami iekārtu trūkumi, drausmīga nolaidība fabrikās, lielāko tiesu 1950. gadu līmeņa tehnoloģija un ražošanas metodes un izteikta vadības nespēja domāt par pircējiem un pakalpojumiem. "Alfa" īstenībā bija labākās rokās, un jau tad domāja par tirgošanas centru. "Alfas" ražojumiem vienkārši nebija pasūtījumu pēc Līča kara, kas atgādina problēmas ražot tikai vienam specializētam klientam. (Tajā laikā vēl vairāki Latvijas uzņēmumi centās paturēt savus Krievijas pircējus un ražoja daļas raķetēm un citām militārām iekārtām.
Lielais "RRR" skapis, ko es nopirku, bija labākais, ko RRR varēja piedāvāt 1991. gadā.
Es atkal piekrītu Zviedrijas Jura ieskatiem.
Šīsdienas vadībai daudzos Latvijas uzņēmumos, kuri vēl sapņo par milzīgajām kapitāla vērtībām, varu vienkārši, bet samērā rupji atteikt, " It is people, stupid, people!"
Esmu izglītošanas aizstāvis. Taču tādu, kā Bostonas Juri, izglītot nez' vai varēs, bet ar pārprofilēšanu gan arī būs grūti. Ko ar viņu iesākt?
Visu labāko!
Labas rupjās maizes pircējs un smalko kūku ēdājs
Gundars
From: Zagarins@stcc.edu
Date: 4/17/02 11:56
Sveiki!
Labas rupjas maizes pircejs un smalko kuku edejs Gundars rakstīja tā:
< Sisdienas vadibai daudzos Latvijas uznemuimos, ,kuir vel sapno par milzihgajam kapital vertibam, varu vienkarsi, bet samera rupji, atteikt, " It is people, stupid, people!" >
un
< . . . esmu izglitosanas aizstavis. Tacu tadu, ka Bostonas Juri, izglitot nez'vbai vares, bet ar parprofilesanu gan ari bus gruti. Ko ar vinu iesakt? >
Tādi kā Gundars ne par ko neatzīst tādu lietu kā valsts attīstība, to aizstājot ar priecāšanos par augsti godājamā Kažas kunga runām par bērnu peldināšanu un spēlēm "kuru noteikumus visi saprot". Valsts drīkstot sapņot par monetāriem eksporta stimuliem tikai zem tādiem apstākļiem, kad "minimāla kvalitāte, piegādes uzticamība, preces lietošanas vieglums un daudz kas cits " jau ir iepriekš nodrošināts bet līdz tam laikam monetārai sistēmai jānodrošina, ka vajadzīgās preces var iegādāties importēšanas ceļā. Attīstība citādi nēsot iespējama kā ar tautas pārprofilēšanu un tur nu Gundars savus talantus piedāvā:
< . . . esmu izglitosanas aizstavis. >
Gundar, es jau arī esmu izglītošanas aizstāvis, lai gan labprāt atzīšos, ka personīgi nemūžam tuvu tik daudz nepadarīšu lietas labā Latvijā kā Tu. Taču, acīmredzot, ar Tavu personīgo ieguldījumu vien nekas daudz nav līdzēts un prastā tauta nīkuļo tumsonīgā nabadzībā kā nīkuļojusi. Citos savos rakstos Tu esi rakstījis, ka valstij būtu jāiegulda milzu līdzekļi izglītībā, bet nekad Tu neesi paskaidrojis, kur tos milzu līdzekļus "brīvjā tirgū" meklēt (vai gaidīt uz filantropiju?). Tā kā, vai nav tomēr tā, ka "It's the economy, stupid, the economy!"
Ko iesākt ar mani? Nu, ko! Nosaukt par komunistu!
Juris
From: kingga@plu.edu
Date: 4/17/02 1:19
Juri, filantropija buržujiem sākas pašu mājās. Jau tagad vidusšķira dūšīgi piedalās Latvijas maksas programmās, un tas ir labi.. Jaunie Morberga fondi nāks vēlāk. Valstij nemaz nebūtu grūti pārkārtot izglītības finansēšanas sistēmu, lai visi izcilie saņemtu kādu grāmatu balvu un iespēju pastrādāt pētniecības darbos. Es valsts stipendijas dotu tikai mazturīgiem, bet aizdevumus kaut vai visiem sekmīgajiem (pēdējos ar valsts garantiju var dot privātās bankas). Runā, ka skolās neesot datoru. Taču cer katrā lauku bibliotēkā tādu(s) novietot, arī skolnieku vajadzībām. Te es neredzu domu par varas iegūšanu (nekādi nevaru iedomāties varas kārus bibliotekārus; mans dēls ir viens no viņiem!), bet par vajadzīgiem sabiedriskiem pakalpojumiem.
Protams, katra stratēģijas maiņa prasa pārkārtojumus. Jā . Igaunijas piemērs rāda, ka tas nav neiespējami, ja mainās augsto kungu domāšana. Sākumam, kaut lai parādītu skaidrāk stratēģisko nodomu maiņu, varētu turpināt samazināt autiņu pirkšanu tautas kalpiem, un samazināt arī pērkamo izvēli uz vienkāršākiem modeļiem. (Man liktos pilnīgi neticāmi, ja mūsu universitātē visiem prorektoriem un dekāniem pirktu autiņus; pie mums tie nav amata simbolika, bet vajadzīgo sakaru funkcija; varētu arī iztikt bez dažiem šoferiem, mūžīgiem ministriju remontiem un citiem grūti attaisnojamiem izdevumiem).
Tas nu sākumam,
Visu labāko!
Gundars
From: vidbeldavs@aol.com
Date: 4/17/02 12:05
Gundar, Realitāte ir daudzpusīga un daudzveidīga un patiesību bieži nevar ielikt vienviedokļa melnbaltā rāmī. Bostonas (Springfield, MA) Juris skubina uz plašāku vērienu un tas ir labi. .
Vai bija iespēja paskatīties http://www.rrr.lv/ ? Šie ir spīkeri kas maksās vairākuz simtus dolāru un ir to vērti. Latvijas akustikas rūpniecībai bija pilnīgas iespējas sekot šādu "high end" audio stratēģiju mēģinot konkurēt tieši ar visaugstāko kvalitāti. Tas viss saskan ar Latvijas augsti attīstīto mūzikas kultūru vairāk kā ar tās elektrotehnoloģijas spējām. Latvijā ražotie mikrofoni arī ir atzīti. Pieliek vēl klāt Smilga dibināto Elektronikas Tehnoloģijas centru, RTU, ZA un citus iemaņu centrus, tad Rīgā joprojām ir pamats veidot elektro akustikas tehnoloģijas puduru ("economic cluster"). Bija, un ir loma aktīvai valsts ekonomikas attīstības polītikai it sevišķi mazā valstī kā Latvija.
Vidvuds