Re: neizpratnes pilns mudaka jautājums

From: ajaunb@latnet.lv
Date: 5/11/02 12:41

Juris Ž. ieteica Žorža Sorosa grāmatu "On Globalization" un apgalvoja:

< ...tās finansu mahinācijas kas nogremdēja Enron ir daļa no tās pašas globālās finansu sistēmas, kas liek visnabadzīgākām valstīm bagātināt visbagātākās... >

Padomju laikā tēzi par to, ka vadošās Rietumu valstis ir tās, kas briesmīgi expluatē jaunattīstības nabagus, borēja vienā laidā līdz riebumam. Bet kas liecina, ka tā tiešām ir? Kādā veidā ASV nupat iedzīvojas uz nabaga Latvijas rēķina? Vai Volstrīta naudas maisi nākošnedēļ atkal šiverēs pa Latgali, jo tā vistrūcīgākā un tāpēc spēj šos visvairāk bagātināt? Ko var izexpluatēt visādās Āfrikas valstiņās, kurām taču nekā nav? Vai tad nebūtu lielāx profits, ja expluatētu, teixim, Franciju, nevis Mongoliju?

Andris J., Ikšķilē, ar skatu uz dārzu

From: zagarins@stcc.edu
Date: 5/11/02 4:56

Pēc manām domām, būtu lietderīgi mēģināt iemācīties vairs nedomāt ķēmu bildēs, un atmest domu, ka pasaules pareizā bilde ir atsprāgleniska no tā, ko Padomijas ideologi sludināja.

Ž. Soros (un ne jau tikai viņš vien), kamēr atzīst, ka globalizācija vairo turību visā pasaulē tai pašā laikā saredz arī globalizācijas negatīvos procesus. Nemaz nav jābūt izcili redzīgam, lai redzētu, ka globalizācija ir daudzviet pasaulē bremzējusi attīstību un apspiedusi visnabadzīgākās tautas. TAs jau ir tas par ko, rūpīgi turēdamies pie kapitālisma terminoloģijas, raksta arī Juronkuļa it kā cienītais peruvietis Hernandes Desoto. Bet globalizācijas visbīstamākā parādība ir globālo finansu tirgu nestabilitāte.

Neviens nopietns cilvēks vēl nav aizmirsis vispasaules finansu krīzi 1997-1998 gadā, un neviens nopietns cilvēks arī nav vēl aizmirsis, kas notika 2001. gada 11. septembrī. Ne tikai produkti un pakalpojumi brīvi šķērso valstu robežas mūsu globalizējošā pasaulē. Slepeni aizrobežu (offshore) konti tiek plaši lietoti visivisādiem darījumiem bez jebkādas polītiskas atskaites. Tādi konti un tādi finansu tīkli bija atbildīgi par to vispārējo necaurredzamību, kas lielā mērā izraisīja Āzijas (un Krievijas) krīzi, bet kas tai pašā reizē labi kalpoja visbagātāko spekulantu pašineresēm. (Kā zināms, Soross savu bagātību vairoja tieši spekulējot uz šīm krīzēm.) Šie aizrobežu konti tiek lietoti kā naudas mazgātuves narkotirgum un atļauj korumpētiem ierēdņiem brīvi noglabāt savus laupījumus, palīdz bagātniekiem izvairīties no nodokļiem, un, acīmredzot, palīdz teroristiem finansēt terorismu.

Tagad tulkoju vārdu pa vārdam no Dž. Stiglica raksta New York Review of Books. (Stiglics ir bijušais Pasaules Bankas galvenais ekonomists): "Pirms 11. septembra ASVCentrālā Banka (US Treasury) lika savu veto uz EDSO mēģinājumiem ierobežot šādu aizrobežu kontu slepenību - acīmredzot tie kalpoja Amerikas spekulantu (Wall Street) vajadzībām pārāk labi, neskatoties uz skādi, ko šī sistēma izraisīja cituviet pasaulē. Pēc 11. septembra, ASV Centrālā banka ir bijusi spiesta mainīt šo nostāju. Protams, saistība starp trūcību un terorismu ir sarežģīta, bet reti kāds noiegs, ka trūcība, it īpaši augsta nenodarbinātība starp jauniem vīriešiem veido auglīgu zemi kur terorisms var vairoties"

Soross savā grāmatā vissmagāk kritizē Starptautisko Valūta fondu (SVF) (angliski IMF), Pasaules Tirdzniecības organizāciju (PTO) (angliski WTO) un arī Pasaules banku (PB) (World Bank). Šīs trīs organizācijas ir lielā mērā noteicošas globalizācijas procesos. Soross par viņām saka tā: "Tās tiek lietotas par labu turīgajām valstīm kas tās kontrolē, bieži vien par skādi visnabadzīgākajām valstīm." Piemēram, SVF pārmērīgi uzstājas par kapitāla tirgus liberalizāciju, veicinot ilgtermiņa un īstermiņa aizdevumus bez efektīgām kontrolēm kas ierobežotu to iespējamo ārdošās sekas (piemēram, kad savu kapitālu pēkšņi atsauc kāds ārzemju aizdevējs, kura pašinterese varētu balstīties uz pavisam citiem aprēķiniem nekā attistošās valsts interese.)

Stiglics raksta "Starptautiskā finansu sistēmas pasaule ir apbrīnojama. Principi, kas varētu likties fundamentāli, paši par sevi saprotami, bieži vien izrādās gluži pretēji. Varētu domāt, ka naudai būtu jāplūst no visbāgātākām valstīm uz visnabagākām, bet gadu no gada gluži pretējais notiek. Varētu domāt, ka visturīgākām valstīm, kas ir daudz labāk spējīgas panest volatilitātes risku aizdevumu procentēs, būtu jānes šī riska vislielākā nasta kad tās aizdod naudu vistrūcīgākajām valstīm. Taču gluži otrādi - vistrucīgākās valstis pašas nes šo nastu. Protams, neviens negaida, lai pasaules tirgus ekonomija būtu taisnīga, bet mums visiem tika mācīts, ka vismaz tai būtu jābūt attīstību veicinošai. Bet šīs un citas tendences padar skaidru, ka nav ne viens ne otrs."

Ja anglene nav šķērslis, minēto Stiglica rakstu var lasīt šeit: http://www.nybooks.com/articles/15403 .

Juris

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 5/11/02 8:03

Tajā rakstā arī Sorosa formulējums par atvērtu sabiedrību:

"Atvērta sabiedribā ir pamatota uz saprašanu, ka darbojamies uz nepilnīgas saprašanas pamata. Pilnveidība mums ir neiespējama; mums jāsamierinas, ka dzīvojam nepilnīgā (nepabeigtā) sabiedrībā kas sevi atver uz labojumiem. Šī nepilnības pieņemšana kopā ar nemitīgu meklēšanu uzlabot un būt ar mieru pakļauties kritiskai pārbaudei ir vadošie principi atvērtai sabiedrībai."

Jāatzīstas, ka ar Sorosa principu nebiju līdz šim iepazīstinājusies, bet interesanti, ka tā ir filozofija kādu esmu Sveikā atkārtoti izteikusi, jo šie uzskati manos kaulos uzņēmti no manas dzīves pieredzes.

Arī man liekas Sorosa secinājumi, kuŗiem recenzijā piekrīt Stiglics būtu nopietni jāapsver, ņemot vērā, ka alternatīvs ir globāls kaŗš un izolācija kādus jau Sveikā daži proponējuši.

Atkal no Stiglica recenzijas par kopēju atkarību un sadarbību:

"Soros atzīst praktisko atvērto sabiedrību garā, ka jaunā globalizācijas pasaulē ir tieši lielāka vajadzība valstīm sadarboties kolektīvi caur internacionālām iestādēm."

(Tā tad nevis mazāk, nevis izolācijā.)

Tieši tagad ir iespēja piespiest IMF un WB vairāk izdot naudu globālai veselībai un ekonomiskai attīstībai, jo viņu prestižs nekad nav bijis tik zems. Soros saka, ka atbilde nav izolācija, bet reforma un viņa grāmata konkrēti norāda tieši kādas šīs reformas jābūt, kā jau Juris norādījis par aizrobežu kontiem.

Stiglics piekrīt Sorosam, ka bagātām zemēm vajadzētu uzņemties vairāk riska, nevis to uzgrūst nabadzīgām. Viņš saka, ka nepietiek būt "pret" bet vajadzētu būt "par" globālo vidi un globālu taisnību, ka ASV nevar uzvarēt savu kaŗu pret terorismu, ja tā nevada kaŗu pret nabadzību, neizglītotību un represiju ar tiem pašiem resursiem.

Soros norāda, ka LĪDZJŪTĪBA ir nepieciešams aspekts no PRAGMĀTISKA REALISMA ("compassion is also a matter of pragmatic realism").

From: zagarins@stcc.edu
Date: 5/12/02 12:01

Sveiki!

Pirms Juronkulis atkal sāk rībināt savu bleķa "neokomunista" bundziņu, atļaušos piemetināt, ka Džosefs Stiglics 2001. gadā saņēma Nobela prēmiju par saviem pētījumiem par tirgus analīzi nesimētriskas informācijas apstākļos. Daudz pasaulē pastāvošo "tirgu" ir raksturojami ar nesimētrisku informācijas pieejamību - vienā pusē tirgotājiem mēdz būt labāka informācija nekā otrā pusē, jo informācijas plūsmi kontrolē, piemēram, aizdevējs, nevis aizņēmējs - tātad tāds tirgus nevar būt gluži "brīvs". Stiglica analīze pierāda, ka daudz novērojumu pasaules ekonomikas norisēs var izskaidrot apzinoties bieži vien tīši kultivētu informācijas asimētriju.

From: ajaunb@latnet.lv
Date: 5/12/02 12:49

Bet mana nesaprašana pašā sākumā tomēr bija, kā var aplaupīt to, kam nekā nav. Es tiešām nebaidos ne no kādas finansu krīzes, jo man naudas nav! Un finanses - tie tak tikai skaitļi, kas skraida pa vadiem no datora uz datoru, kas man par tiem daļas, ja pat uz papīra šos vairs nedrukā? Bet afrikāņi ar globalizāciju tomēr tiekot aplaupīti? Baigi jocīgi...

Andris J., Ikšķilē, ar skatu uz dārzu

From: zagarins@stcc.edu
Date: 5/12/02 1:17

Pasaules izejvielu resursi, to skaitā arī cilvēku talants un darba spēks tiek izmantots un izšķērdēts tā, ka naudiņa plūst no nabagvalstīm virzienā uz Ameriku. Kā āfrikāņi tā jūs iekšletiņi vienādi tiekat aplaupīti caur to, ka jums tiek smagi apgrūtināts ceļš uz saimniecisku attīstību. Kas bez biksēm tas bez bēdām, bet neredzu kas tur tik baigi jocīgs?

Juris

From: kingga@plu.edu
Date: 5/12/02 2:40

Juri, liekas, ka te grūti ko atrast par to, kā īsti bagātie iedzīvojas uz nabagu rēķina. Var gan teikt, ka problemas rodas tad, kad brīvais aizdevumu kapitāls plūst no vienas vietas uz otru. Tā nav jauna problēma (tā bija problēma 1930oss gados). No manas puses, es ieteicu vairot īpašnieku daļas kapitālu, un mazāk paļauties uz tīriem aizdevumiem, īpaši ja tos var pēkšņi atprasīt. Citiem vārdiem, es vēlos, lai uzņēmumos būtu vairāk riska kapitāla. Var arī censties piesaistīt nevis aizdevumus, bet īpašnieku kapitālu no ārzemēm. (Par to būs cita brēka!) Bet tad Tev jātur uzņēmēju, resp. īpašnieku, kante!

Visu labāko! Gundars

From: zagarins@stcc.edu
Date: 5/12/02 4:12

Jā, te nu ir atkal tā ķēmu bilde. Es taču nemēģinu sveikotājiem iestāstīt, ka bagātnieki medī trūcīgo tautu bērnus un taisa no viņiem cepešus, lai turpinātu bagātināties pašiem nabagiem atpārdodot! Man esot "jātur uzņēmēju, resp. īpašnieku kante!" Ar to vien nepietiekot, ka prasu, lai valstij būtu tautai atbildīga demokrātiska valdība, kas gādā par "brīvā tirgus" apšmaucēju savaldīšanu un par modrību iepretī globālajiem finansu dižblēžiem un viņu transvalstiskajiem elitāriem ideologiem. Es domāju, ka es zinu gan, ko nozīmē "turēt uzņēmēja, resp. īpašnieka kanti" Latvijas apstākļos. Es par šiem gadiem esmu dzīvojis līdzi vienam priekšzīmīgi godīgam uzņēmumam Latvijā un daudz ko mācījies iz dzīves, nevis tikai no profesionāliem amerikāniskās "uzņēmības" sludinātājiem.

From: janis1207@yahoo.com
Date: 5/13/02 8:03

Pie Jura paskaidrojuma gribēju piebilst sekojošo: nabadzīgo valstu laupīšanas mehānisms ir tieši paslēpts finansu tirgus principos un visuvarenā dolāra izplatībā.

Lieta tāda, ka finansu spekulācijas pārsvarā veic attīstīto valstu pārstāvji. Rezultātā no "nekurienes" rodas liels daudzums ne ar kādu reālu vērtību nenosegtu dolāru. Lai tas nenovestu pie straujas inflācijas, nepieciešams naudas izteiksmē samazināt noteiktu resursu vērtību.

Tā kā nabadzīgās valstis parasti dzīvo no kādu *neapstrādātu* dabas resursu iztirgošanas, tad cenas tiem tiek nosistas ļoti zemas. Ieguve/pārdošana par tādām cenām var būt rentabla tikai pie ļoti lēta darbaspēka, tāpēc arī zemais dzīves līmenis, kurš ir netaisās celties.

Daļēji sacītais attiecās arī uz mums (koksne).

Jjanis

From: kingga@plu.edu
Date: 5/13/02 10:44

Fundamentāli skatoties, no mazāk attīstītām zemēm maz ko pērk. Ja tās ko pārdod, tad tās pašas sacenšas savā starpā, lai nosistu cenas. Pat naftas kārtelim cenas stabilizēt nav sevišķi izdevies (tagad cenas nosit krievi).

Visu labāko!
Gundars

From: janis1207@yahoo.com
Date: 5/14/02 2:03

Nafta varbūt nav tas labākais piemērs. Tā sauktajām stratēģiskajām izejvielām ieguve un cenas tiek ļoti uzmanītas valstiskā līmenī un ir politisks instruments.

Labāk ņemt ko neitrālu, kafijas pupiņas, zemesriekstus, banānus vai virknes slavenu firmu apavu vai sadzīves elektroniku. Skaidrs, ka ir varena savstarpējā konkurence (kā par BMW ražotnes izvietošanu mūsu galā), bet rezultāts tas pats. Tiek lēti pārdota neapstrādāta manta, ko tālāk reizēm pat papildus neapstrādājot pārdot ar lielisku pelņu, tā nosedzot arī visādu finansu spekulāciju efektus.

From: liepag@idirect.com
Date: 5/13/02 5:15

Lai kādu aplaupītu vajag gan laupītāju, gan kādu, kas ļaujas aplaupīties. Tas tāpat, kā ar "piecīša" došanu - jābūt ņēmējam un devējam!

From: janis1207@yahoo.com
Date: 5/14/02 2:13

Tā jau no malas izskatās gan. Tomēr kādas gan iespējas ir mūsu koksnes tirgotājiem (domāts zemnieks, meža īpašnieks, bez kokapstrādes ceha) ietekmēt pasaules cenas? Faktiski nekādu, esam pārāk mazi. Tā nu esam spiesti ļaut sevi aplaupīt.

Ar t.s. stratēģiskajām izejvielām, kuras citā rakstā pieminēja Gundars Kings ir mazliet savādāk. To ieguve un cenas tiek ļoti uzmanītas valstiskā līmenī un ir politikas instruments.

Risinājums ir apstrādes nozares attīstīšana. Jāteic, pie mums kokapstrādē tā notiek visumā strauji un ļoti lētās papīrmalkas utml vietā jau eksportējam mēbeles, finieri un citus produktus ar ievērojamu pievienoto vērtību. Taču mazs mežīpašnieks no tā bagāts tik vai tā nekļūs. Labākajā gadījumā mežs viņam būs kā neatjaunojams resurss - vienreiz pārdeva, dabūja finansu iņekciju - un viss.

Tas pats ar banānu audzētāju moru zemē. Lēti uzpircējam pārdeva (pats līdz ostai aizvest nevar) un tā arī dzīvo pliks un nabadzīgs. Nav izdevīgi būt mazam lētu resursu īpašniekam!

From: ajaunb@latnet.lv
Date: 5/14/02 4:41

Janis Jansons wrote:

< Tā nu esam spiesti ļaut sevi aplaupīt. >

Nu bet kā tad būtu jābūt? Kas ir mazs, tas tāds arī ir. Kāpēc kādam tur nez kam būtu pienākums maksāt man vairāk?

< Taču mazs mežīpašnieks no tā bagāts tik vai tā nekļūs. Labākajā gadījumā mežs viņam būs kā neatjaunojams resurss - vienreiz pārdeva, dabūja finansu iņekciju - un viss.>

Bet kāds ir pamats gaidīt, ka ar 3 priedēm būtu jākļūst bagātam?

From: pooh@mail.delfi.lv
Date: 5/14/02 6:26

Doma ir: vai nav labāk dzīvāt pieticīgi neatkarīgā valstī, nekā būt kādā no savienībām un redzēt, kā par krāsainiem papīrīšiem paņem pēdējās trīs priedes kopā ar zemes pleķīti un pašam jāiet (jāpārkvalificējas) par algādzi svešam kungam.

Tāda dilema.

Ja ES piedāvātu visiem vienādas iespējas tad nebūtu par ko galvu lauzīt, bet tagad tiek šķiroti un dazjādi atbalstīti, kāda tad tur godīga konkurence. Tad tā tāda laupīšana vien sanāk.

From: janis1207@yahoo.com
Date: 5/14/02 10:23

Andris Jaunbergs:

< Nu bet kā tad būtu jābūt? Kas ir mazs, tas tāds arī ir. Kāpēc kādam tur nez kam būtu pienākums maksāt man vairāk? > un < Bet kāds ir pamats gaidīt, ka ar 3 priedēm būtu jākļūst bagātam? >

Nu, Pūks jau faktiski uz abiem jautājumiem atbildēja. Vēl varu piebilst sekojošo: Patiesi, no trim priedēm bagāts kļūt nevar. Taču tas jau nebija diskusijas objekts. Runa gāja par to, ka mēs ar saviem resursiem sedzam biržu spekulantu ieņēmumus. Tādēļ tie resursi tik nesamērīgi lēti. Otra atziņa: no saimniekiem mēs tiekam mērķtiecīgi veidoti par algotu darbaspēku. Starpība ir, vai ne? Latvieša dabā ir liela vēlēšanās būt par saimnieku.

From: liepag@idirect.com
Date: 5/14/02 11:50

Tev ir 100% taisnība, ka ir jāatīsta Latvijā sekundārā koka apstrādes industrija. 2001.g. februārī Rīgā, Ogrē, un citur meklēju vienkārsu koka galdu un krēslus virtuvei/ēdamistabai. Vai nu nav pieprasījuma, vai ražotāju, vai abi. Nedabūju. Bija jāsamierinās ar poļu presētu plāksņu ražojumu.

Gunti, Tu neesi vienīgais.

Zinu, ka mežu ministrijas augstāks ierēdnis laipni paskaidroja kādam amerikāņu ieguldītājam, ka Latvijā mežu durvju un rāmju fabrikas diemžēl nav. Tajā pašā laikā kāds cits amerikānis, bez padomiem un valdības palīdzības, sāka būvēt kokmateriālu kaltuves, jo kaltētiem kokmateriāliem bija labāks pieprasījums un augstāka cena. No maniem rada gabaliem mēbeļu fabrīkas vadība par eksporta tirgu teica, ka varētu mēģināt, ja valdība rūpētos par kvalitatīviem materiāliem. Vēl vienā gadījumā no Rietumiem mana drauga fabrīkai domāto un jau atsutīto naudu tūlīt iztērēja viņa mīļie radiņi. Kāds no amerikāņu kolēģiem iemaksāja naudu par mēbeļu paraugiem, bet paraugus nekad nesaņēma... Visu labāko!

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 5/14/02 1:21

Arī šādu pieredzi vajag bez lieka naida saprast un attiecīgi rīkoties. Kur lieli naudas jautājumi, tur nevar vienmēr paļauties uz to, ka ir tuvs cilvēks, vajag arī kādu nodrošinājumu. Bizness! Jo zinu vismaz viens cits sveikotājs arī tika tā piekrāpts no saviem Latvijas radiem un vēl arī viena mana paziņa kas tagad dzīvo Latvijā bija kad vēl dzīvoja ASV aizsūtījusi naudu lauku ceļu labošanai pie savām senču mājām un viens viņas jaunais radnieks vienkārši to naudu nodzēra.

aija

From: pooh@mail.delfi.lv
Date: 5/14/02 2:17

Ja kādas lielākas naudas lietas vai citādas svarīgākas darīšanas kārtojamas vajadzīgs līgums. Man tādos gadījumos biezji pārmetuši- kāpēc līgums, kāpēc nevar cilvēcīgi, pa draugam, pa radam. Es parasti atbildu, kas var būt vēl cilvēcīgāk kā attiecības nokārtot arī uz papīra. Tas neaizņem daudz laika un var glabāties kādā tālā noputējušāa atvilknē, ja turamies pie vārda, bet ja ne tad būs kur ieskatīties, kā tad tur bija :)

Ja nevēlas parakstīt līgumu ar saistībām, kuras mutiski viegli bārstījuši, tātad nodomi ir visai apšaubāmi. Tā nu tas ir :O/

From: kingga@plu.edu
Date: 5/14/02 4:13

Pūk, ja darīšanas ir ar blēžiem, tad līgums aizsargā tikai blēžus.

Visu labāko!
Gundars

From: ajaunb@latnet.lv
Date: 5/14/02 3:30

Jānis Jansons:

< Runa gāja par to, ka mēs ar saviem resursiem sedzam biržu spekulantu ieņēmumus. Tādēļ tie resursi tik nesamērīgi lēti. >

Nesamērīgi - salīdzinot ar ko? Bet varbūt tos mūsu resursus ne pārāk vajag? Kas tad traucē prasīt lielāku cenu? Mežsaimniekiem ir asociācija, lai izstāsta visiem, ka gribam būt saimnieki savā dzimtajā zemē un cenu prasām šitādu te! Acīmredzot nepērk, maitas... Ja visiem kaimiņiem nodegtu visi meži, - jā, tad gan mēs diktētu cenas!

< Otra atziņa: no saimniekiem mēs tiekam mērķtiecīgi veidoti par algotu darbaspēku. >

Kas liecina, ka tā ir? No kādiem saimniekiem? Pagaidām izskatās, ka saimnieku trūkst!

< Latvieša dabā ir liela vēlēšanās būt par saimnieku. >

Bet tepat Sveikā mitinās Gundars, kurš uzraxtīja grāmatu "Uzņēmību!", kurā saka, ka tā velēšanās varētu gan būt lielāka. Esmu toties novērojis, ka daudziem ir liela vēlēšanās būt par krāsaino metālu zagli (par salauzītu kapara vadu saimnieku).

Vispār šķiet, ka šādi apgalvojumi ir nepierādāmi un pieder mitoloģijai. Saimnieki ir gan starp igauņiem, gan ukraiņiem. Nekā īpaša latviešiem nav, tauta kā tauta, tikai padomju laiks cilvēkus samocījis un iebojājis. Lai atkoptos, vajag laiku. Man laika vairs nav - tūlīt būs 60.

Andris J., Ikšķilē, ar skatu uz dārzu

From: zagarins@stcc.edu
Date: 5/14/02 9:55

Andris Jaunbergs par latviešu tautu un par sevi pašu pateica tā:

< Nekā īpaša latviešiem nav, tauta kā tauta, tikai padomju laiks cilvēkus samocījis un iebojājis. Lai atkoptos, vajag laiku. Man laika vairs nav - tūlīt būs 60. >

Andri, lasi grāmatas - tās prātu pacilā. Iepazīsties ar citām tautām kā mūsulaikos tā vēsturē, kas pārcietušas daudz lielākas mokas un daudz lielākus bojājumus nekā latviešu tauta padomju laikā un tomēr spēj zibenātri pielāgoties katrai izdevībai uz augšupeju, nemaz nerunājot par katras tautas trimdiniekiem, kas kā uz burvja mājiena spēj palikt par kārtīgiem amerikāņiem tiklīdz nonāk šai krastā. Man laika vēl daudz. Vēl divi gadi pirms būs 60.

Juris

From: janis1207@yahoo.com
Date: 5/15/02 2:14

Guntis:

< 2001.g. februari Riga, Ogre, un citur mekleju vienkarsu koka galdu un kreslus virtuvei/edamistabai. Vai nu nav pieprasijums, vai razotaji, vai abi. Nedabuju. >

Jā, pats arī esmu novērojis, ka vienkāršas, bet kvalitatīvas koka mēbeles nav nemaz tik viegli nopirkt. No otras puses, savulaik biju saistīts ar kokapstrādes tehnikas tirgošanu, un tad varēju tikai pabrīnīties, cik augstvērtīgu un ražīgu tehniku pērk mūsu kokapstrādes uzņēmumi. Cik man zināms, tiem lielākā daļa produkcijas pa taisno eksportam gāja, mūsu veikalos nenonākot.

Pirmo republiku "no koka" uzbūvēja, tagad otro no tranzīta un koka varētu, diemžēl, mēs patlaban bērnišķīgo "kungošanās slimību" slimojam (paldies Gundaram par teicamu atziņu) un tie, kas to jau sen izslimojuši šo apstākli izmanto - un tā mūs krietni bremzē. Tā vien rādās, ka paliksim "pelēkajā zonā".

From: pooh@mail.delfi.lv
Date: 5/15/02 2:48

Esu savulaik papētijis koka uzglabāšanas un zjāvēšanas noteikumus pirmskara republikā. Tie krasi atšķiras no tā kas notiek šodien. Tāpēc no nekvalitatīvi sagatavotas koksnes arī kvalitatīvas mēbeles nesanāk.

From: janis1207@yahoo.com
Date: 5/15/02 4:24

Varbūt vēl gribi lai pareizā mēnesī (mēness fāzē) nocērt? Tagad mēs par ražošanu runājam ne mākslu ;-) Ja nopietni, ar labu tehnologiju virkni trūkumu var kompensēt, piemēram t.s. līmetie logu rāmji ir patiesi ļoti labi. Lēti gan nav :-(

From: uldis@parks.lv
Date: 5/15/02 4:27

Mjā, man te kaut kur bija viena Latvijas laika standartu grāmata, tur bija arī par koku, slinkums meklēt, bet par ķieģeļiem un bruģi aptuveni atceros: Gatavā bruģī starp akmeņiem iesprauzj lauzni un šūpo. Ja līdz šūpojas mazāk kā puskvadrātmetrs bruģa, tad tas brugis nekam neder. Ķieģeļus karsē līdz 40 grādiem un atdzesē līdz - 10, tā reizes 5. Katreiz pa vidu met zemē no pusmetra vai metra augstuma (neatceros uz kādas virsmas) cik tur reizes. Ja rezultāta ir nodrupis kaut stūrītis- produkciju miskastē. Baidos, ka šodien Cepļa kunga ķieģeļi būtu viskvalitatīvākie Latvijā :(

Lai Jums adekvāta diena :)

Sveiks sveikotāji!

Visas pasaules mudaki, apvienojieties!

Laiku pa laikam šeit SVEIKS pavīd vesels saprāts, pat arī drusku humors, un tad visa tā muļķību izdzēšana tomēr atmaksājas. Tā kā mani piemin ir drusku jāreaģē -- man tiešām ir ļoti maz respekta pret marksitiski-ļeņinistisko vēstures izpratni, kuru pielieto arī vairāki neokomunisti šai vēstkopā. Žagariņš citē ļoti kreisā Stiglica recenzijas un rakstus vienā laidā un ir iemilējies Sorosa vienpusīgajā grāmatā, kas pauž zināmu vainas sajūtu par viņa paša milzīgo bagātību.

Gribu Andrim arī pieminēt to faktu, ka man būs 65 šinī augustā, bet es vēl taisos dzīvot un mācīties ar prieku vēl joprojām.

Ar sveicienu, Juronkulis

From: zagarins@stcc.edu
Date: 5/15/02 12:26

Juronkulis lieku reizi ļauj pavīdēt savam vērienīgajam intelektam:

< -- man tiešām ir ļoti maz respekta pret marksitiski-ļeņinistisko vēstures izpratni, kuru pielieto arī vairāki neokomunisti šai vēstkopā. >

Paldies, Juronkul par šo informatīvo deklarāciju! Es no savas puses pateikšu, ka, ja es esmu neokomunists tad Tu esi ortokomunists. Tāpat kā Kārlis Ulmanis, kas salika sociāldemokrātus cietumā lai patvaļīgi īstenotu groteski izķēmotu sociāldemokrātu programmu, Tu mums pūti dūmus par "brīvo tirgu" kamēr palīdzi turēt Latvijas saimniecību zem dzelžaina amerikāņu monetārā žņauga un Tavējie mācekļi Latvijas ceļinieki pavisam skaidri un gaiši runā uz mata to pašu valodu, ko ulmaņlaikā pirms Ulmanis viņus apšušināja, runāja komunisti. Nudien, ja tā uzmanīgi ieklausās, tad vienīgie, kas mūsulaikos vairs nopietni aizstāv tādas lietas kā uzņēmējdarbības attīstības veicināšanu ar valstiskām metodēm un valstisku suverenitāti vispār ir Tevis dziļi un slimīgi ienīstie "neokomunisti".

Juris Neonkulis, nevainīgs jo nebagāts