Re: PCTVL plāno veidot nākamo valdību - komunisms Latvijā uzvar?

 

From: maikls@latnet.lv
Date: 6/15/02 5:46

BNS 06/15/02 Kreiso spēku apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) mērķis 8.Saeimas vēlēšanās ir iekļūt pozīcijā un veidot kreisi orientētu valdību, sestdien apvienības darba konferencē sacīja viens no PCTVL līderiem Jānis Jurkāns. "Mēs esam gatavi piedāvāt kreisu valdību ar kreisu budžetu," sacīja Jurkāns, uzsverot, ka budžetam jābūt "ārkārtējam un sociālam".

Jurkāns pauda, ka PCTVL "augšējā robeža" vēlēšanās ir 30% vēlētāju balsu, bet iegūt apvienība varētu "vismaz 20%". "Mēs varam [partijas "Jaunais laiks" līderim Einaram] Repšem atņemt nelatviešu uzņēmēju balsis, ar Pirmo partiju pacīnīties par ticīgo balsīm, bet "Centram" noņemt arodbiedrības," teica Jurkāns.

PCTVL priekšvēlēšanu 4000 zīmju programmā plānots piedāvāt "kreisi alternatīvu politiku", par pamatu izmantojot saukli "Izeja no strupceļa, pagrieziens pa kreisi", klāstīja Jurkāns.

Par apvienības prioritātēm Jurkāns minēja sociālo un demogrāfisko problēmu risināšanu, pilsonības jautājumu sakārtošanu, piešķirot to visiem nepilsoņiem, kas dzimuši Latvijā, kā arī iestāšanās Eiropas Savienībā(ES) paātrināšanu.

"ES mums vajadzīga, lai nodrošinātu demokrātijas attīstību un lai turpinātos Latvijā aizsāktie procesi. Mēs neļausim bankrotējušiem sabiedriskiem un politiskiem spēkiem bremzēt ceļu uz ES," pauda Jurkāns.

Savukārt Sociālistiskās partijas (SP) priekšsēdētājs Alfrēds Rubiks izteica uzskatu, ka PCTVL ir "reāla iespēja veidot valdību, tāpēc mūsu programmai jābūt pozīcijas programmai". Par prioritātēm viņš atzina dzīves līmeņa paaugstināšanu, jaunu darbavietu radīšanu un "iznīcinātās" ekonomikas atjaunošanu.

Rubiks solīja triju līdz četru gadu laikā uz pusi samazināt bezdarbu Latvijā un panākt, ka eksports pārsniedz importu. Rubiks arī uzskata, ka NVS valstis "ir zelta ādere Latvijas ekonomikai", tāpēc PCTVL plāno uzlabot attiecības ar Krieviju un citām NVS valstīm.

Apvienība darba konferencē plāno apstiprināt 4000 zīmju priekšvēlēšanu programmu, kā arī pieņemt aicinājumu vēlētājiem un visiem Latvijas iedzīvotājiem "Laiks apvienoties un uzvarēt".

7.Saeimā PCTVL, kurā apvienojušās Jurkāna vadītā Tautas saskaņas partija, SP un Tatjanas Ždanokas vadītā kustība "Līdztiesība", pārstāv 16 deputāti, kas darbojas opozīcijā. Apvienība ir Rīgas domes pozīcijā, un tās pārstāvis Sergejs Dolgopolovs ir Rīgas vicemērs.

---

Pēc personīgiem novērojumiem es varu tikai apliecināt, ka PCTVL ir lielas iespējas iegūt lielu vēlētāju atbalstu (līdz 25%), jo par to ir gatavi balsot arī daudzi latvieši.

Vismuļķīgākais ir tas, ka pēdējās dienās esmu dzirdējis šādu apgalvojumu - "mēs visa ģimene balsosim par PCTVL, jo viņi nodrošināja PC futbolā retranslāciju".

Rodrigo

 

 

From: hbush@apollo.lv
Date: 6/15/02 8:56

Rodrigo rakstīja:

< Vismuļķīgākais ir tas, ka pēdējās dienās esmu dzirdējis šādu apgalvojumu - "mēs visa ģimene balsosim par PCTVL, jo viņi nodrošināja PC futbolā retranslāciju". >

Man liekas, ka skandalozā situācija ar futbola Pasaules Čempionāta spēļu nerādīšanu nevienā no Latvijas televīzijām bija savā ziņā klasika, mācību grāmatās iekļaujams negatīvs piemērs. Katram gadījumam īsumā sižets manā subjektīvā izklāstā: Latvijas TV, kā zināms, vienmēr trūkst naudas. (Nav brīnums, ar viņu darbinieku skaitu, milzīgo ēku, reklāmas kontraktu izdāļāšanu par pusvelti un tā joprojām, bet tas ir cits stāsts). Saņemot paziņojumu par paredzamajām futbola translāciju izmaksām, LTV izdomāja, ka gan jau bez tām iztiks. Pie tam lēmums laikam tika pieņemts pat ne LTV vadības līmenī, bet stipri zemāk. Sak, futbols nemaz nav tā populārākā spēle Latvijā, gan jau. Man ir stipras aizdomas, ka zemteksts bija "gan jau visi kā vienmēr noskatīsies to futbolu Krievijas vai vēl kādās pārraidēs". Pie tam LTV, ciktāl tagad zināms, citas TV stacijas un kabeļu TV operatorus par šādu lēmumu(nepirkt Latvijai tiesības translēt futbola spēles) savlaicīgi nebrīdināja.

Rezultātā kādu nedēļu pirms spēļu sākuma noskaidrojās, ka futbolu Latvijā nevarēs redzēt ne pa vienu kanālu, atskaitot daži (ne visi) individuālo pavadoņu "šķīvīšu" īpašnieki, un arī tiem vajadzēja mainīt atslēgas kartiņas. Visu pirmo nedēļu Latvija bija starp 11 pašām nabadzīgākajām pasaules valstīm, vienā bariņā ar Vanu-Atu atolu un vēl dažām tamlīdzīgām, kurās nenotika nekāda futbola rādīšana.

Futbola vieta citu valstu TV programmās, kuras raidīja Latvijā, bija jāliek citi raidījumi vai jāaizklāj kadrs ar statisku "širmi". Šis aizliegums attiecās arī uz kabeļu TV. Ja LTV būtu nopirkusi tiesības raidīt futbolu (kā tas vienmēr tika pieņemts kā pats par sevi saprotams), tad tādu ierobežojumu nebūtu un citu valstu retranslācijas varētu iet bez izgriezumiem. Tādā veidā LTV iegāza arī citus TV operatorus. Savukārt valdošās partijas spilgti nodemonstrēja, cik maz tās īstenība zina un interesējas par savu vēlētāju vēlmēm, un cik masveida tautu kaitinošus lēmumus pieļauj pieņemt kādiem bezatbildīgiem klerkiem.

Tāda situācija izsauca vispārēju sašutumu praktiski visos iedzīvotājos. Skaidrs, ka vairums nav diez kādi dedzīgie futbola fani, bet reizi četros gados tik augsta līmeņa spēles skatās ļoti daudzi - tas ir pavisam citas kvalitātes futbols, spēļu šedevri gandrīz katrā spēlē un pilnīgi nepārredzams kopējais sižets. Kurš gan varēja iedomāties, ka iepriekšējie pasaules čempioni francūži netiks pat līdz 1/8 finālam!

Bet pati sliktākā bija tā totālā izolācijas sajūta, kura uz laiku atsvieda mūs atpakaļ PSRS laiku sajūtās (informācijas blokāde). Faktiski vēl sliktāk, jo lai nu ko, bet svarīgākās pasaules līmeņa sporta lietas PSRS laikos rādīja vienmēr. Tie izgriezumi un "širmji" ārkārtīgi spēcīgi negatīvi iedarbojās uz visiem, ne tikai uz futbola faniem. Ir šausmīgi apkaunojoši atrasties kā smirdīgiem bomžiem ārpus žoga vispasaules svētkos, kur iekšā priecājas praktiski pilnīgi visas pasaules valstis atskaitot tas 11.

Kad stāvoklis jau kļuva pilnīgi neciešams, Krievijas TV programmu importētāja Latvijā firma TEM paziņoja, ka ir noslēgusi līgumu un tomēr varēs translēt futbolu. Latvijas TV laikam kā slīcējs pie salmiņa pieķērās pie iespējas arī pievienoties šai iespējai un parakstīja līgumu, kurš atļauj translēt to pašu ko TEM, bez jebkādām izmaiņām (t.i. ar visām TEM reklāmām). Un tad līdz ar translāciju sākšanos noskaidrojās, ka spēļu translāciju nodrošinājusi PCTVL. PCTVL priekšvēlēšanu reklāma skan katrā reklāmas pauzē, LTV2 tā ir jālaiž cauri bez izmaiņām, un katram ir pilnīgi skaidrs, kuri ir "labie puiši" kas nodrošināja spēļu translācijas.

No politiskā viedokļa tas bija izcili spēcīgs gājiens, es pat teiktu, ka elegants, perfekta vairāku gājienu kombinācija uz priekšu. Ne jau par futbolu vien ir runa... "Bitenieki" parādīja uzskatāmi pilnīgi visiem, ka tieši viņi spēj sekmīgi atrisināt sarežģītas problēmas. Cits jautājums, kādā veidā tika saorganizēta šī iespēja - par to viņi neko daudz neizsakās, bet tas īstenībā vairumam arī nemaz neinteresē. Secinājums ir apmēram tāds: valdošie, kā vienmēr, salaida visu pilnīgā grīstē; tad atnāca bitenieki un sakārtoja lietas. Tālāks secinājums - mūsu valstī ir daudz totālā grīstē salaistu svarīgu lietu, būs jālaiž lai bitenieki arī tās salabo, jo viņi taču ir pierādījuši, ka var. Balsosim par biteniekiem.

Atgādinu, ka tie NAV mani uzskati, bet tomēr pašlaik ļoti plaši izplatīti uzskati daudzu Latvijas iedzīvotāju vidū. Jāatzīst, ka tīri personīgi arī man daudz labāk patīk skatīties PCTVL organizētu dzīvu futbolu, nekā kaut kādus samākslotus, dārgus, apnicīgus un - khmm - ne visai patiesīgus priekšvēlēšanu klipus. Bet, protams, es neesmu PCTVL vēlētājs. Tomēr daudziem, kuri vēl nebija izšķīrušies, tieši futbols palīdzēs izšķirties. Tādas lietas nekad nevajag novērtēt par zemu.

Futbols jau nu gan nav ne tuvu pirmais tāds piemērs... Brīnos, vai tiešām nevienai no vecajām partijām nav kādas pētnieciskas grupas, kuras izpētītu visvairāk iedzīvotājus kaitinošās lietas Latvijā. Bieži vien pašu sāpīgāko skabargu izvilkšanai un kaitinājuma (annoyance) novēršanai nemaz nebūtu vajadzīgi lieli līdzekļi, tikai politiska griba, kategorisks rīkojums un stingra lēmumu izpilde, bet tas jau ir cits stāsts.

Harijs

 

Kas jauns Latvijā?