From: uliss@ibna.org.lv
Date: 7/15/02 12:27

Latvietis Latvijā - kāds nu viņš ir iznācis - ir latvietis. Ārlatvieši arī ir latvieši, tikai viņi visi ir ietekmējušies no savām mītnes zemēm: ASV, Krievijas, Vācijas, Brazīlijas u.d.c. Samērot var visus, bet jāpielāgojas tomēr Latvijai. Protams katrs no ārlatviešiem var atnest Latvijai kaut ko no savas pozitīvās pieredzes un tas ir lieliski. Tomēr latvieši pasaulē ir savstarpēji daudz atšķirīgāki kā latvieši, kas rīvējušies savā starpā visus padomju gadus. Nevar apgalvot kas ir labāks, mēs tādi esam un ārpus citu valstu agresīvas ietekmes mēs maināmies strauji un galvenokārt "pozitīvāk".

Ilmārs

From: ugis.berzins@swipnet.se
Date: 7/16/02 4:32

Ilmār, ir vienmēr liela bauda lasīt ierobežoto letiņu domu gājienus!

LŪDZU NEPĀRPROTI, NEPĀRPROTIET augšā teikto! Ierobežotais letiņš ir PRETSTATS ārletiņam. Ierobežotais letiņš dzīvo Latvijas robežās, ne vairāk un arī ne mazāk! Ārletinš dzīvo turpretī ārpus Latvijas robežām, kas arī ir atzīts fakts, ko neviens neapstrīd!

Atsvaidzinošs ir arī domu gājiens un secinājums, ka tikai ārletiņi ir vietējās vides iespaidoti! Ierobežotie letiņi ir 50 gadus bijuši totāli imūni pret Padomijas centieniem, rusifikāciju, krievu un Padomijas kultūrām, valodu utt. utt. un ir palikuši bāleliņi baltos kreklos kuriem lielākais prieks ir jāt pieguļā, saņemt no skaistās meitenes baltu linu kreklu un iet okupācijas varu armijās, zaudēt dzīvību kaut kur tālu no dzimtenes Latvijas, Latvijai par godu un slavu ......

Mēs latvieši patiešām nedrīkstam atsacīties būt fantastiski!

Uģis G. Bērziņš

From: uliss@ibna.org.lv
Date: 7/16/02 7:07

Es nevaru pārprast, jo nesapratu vispār.

Neatkarīgi no tā, kas un kā ietekmējis Latvijas latviešus viņi ir izveidojušies tādi kādi ir un tā ir vienīgā vieta uz zemes, kur latviešu tautai ir pamats būt neatkarīgai un tādai kāda tā ir. Pārējie var izteikties izejot no savas pieredzes, var pelt vai slavēt, var izmantot citu valstu visu ko - ko vien vēlās. Latvijā tostarp latviešiem ir jādzīvo sava dzīve un jāklausās uz padomiem vai arī nav. Tam beigu beigās nav nekādas nozīmes. Latvijas dzīve veidojas šeit un katra personīga izvēle ir ņemt dalību vai nē un kādā veidā.

Ilmārs, kas vēlās būt ļoti fantastisks.

From: alnis@lis.lv
Date: 7/17/02 10:31

Tas ir pareizi- īsi un kodolīgi!

From: ugis.berzins@swipnet.se
Date: 7/18/02 2:55

Aizvien vairāk latvieši atstāj robežas un kļūst "ārletiņi". Kā tos nosaukt "pareizā" vārdā?

No sveika domu graudiem un Latvijas preses vispār var manīt, ka notiek jauna polarizācija - vienā pusē "apšaubāmie un pieciešamie ārletiņi" un otrā pusē "īstais Latvijas un latviešu kodols", kas ir lielākā vai mazākā mērā Padomijas un Krievijas iespaidots....

Ilmār, ir jau labi būt par kaut ko pārliecinātam, bet var beigties traģiski, ja pazaudē objektivitāti.

To domāju neviens neapstrīdēs ka Latvijā dzīvojošie latvieši ir izveidojušies tādi kādi ir, bet tas nekad nedrīkst nozīmēt, ka viņiem aizliegts izveidošanos turpināt un kļūt par demokrātiskiem, godīgiem savas zemes pilsoņiem, kur nauda un izskatīgums nav vienīgie mērogi! Ir atkal jāatdzīvina godīgums, savas dzimtenes mīlestība un centieni uz kopēju labklājību, ne tikai mazai grupai.

< Latvijā tostarp latviešiem ir jādzīvo sava dzīve un jāklausās uz padomiem vai arī nav. Tam beigu beigās nav nekādas nozīmes. Latvijas dzīve veidojas šeit un katra personīga izvēle ir ņemt dalību vai nē un kādā veidā. >

Atkal izskan paslēptā pārliecība, mēs šeit Latvijā zinām visu labāk, jūs tur ārpusē neko īsti nezināt, mēs paši utt. utt ....... Ja Latvijas iedzīvotāju turpinās apvainoties un atrisinājumus nediskutēt ar cilvēkiem, arī "īstajiem letiņiem" kas kopš 90-to gadu sākuma dzīvo un strādā ārpus Latvijas robežām un arī kļuvuši "ārletiņi" un ir beiguši domāt blatos, kukuļos un beiguši apkrāpt un apzagt Latvijas valsti kad un kur tas vien būtu iespējams....

Atmodai ir jānāk no Latvijas cilvēka - Latvijas uztvere .... kaut gan var paiet paaudzes un nāk "stiprais vīrs". Latvija negrib akceptēt, ka kādi 10% līdz 15% latviešu tiek dēvēti par ārlatviešiem ........

Kā jau rakstīju šeit sveikā citā sakarībā, ja viena vara nevar, vai arī negrib atrisināt savas iekšējās problēmas, vienmēr atrod "nekaitīgu un maz bīstamu" ārējo "ienaidnieku ...

Mēs latvieši patiešām esam viena fantastiska tauta
Uģis G. Bērziņš

From: ugis.berzins@swipnet.se
Date: 7/18/02 2:55

Alnis: < Tas ir pareizi- īsi un kodolīgi!>

Pievienojos - tas ir "kodolīgi" bet par pareizību gan mums ļoti dalīti uzskati ....

Tas ir pareizi no "ierobežotā, iekšletiņa, īstā letiņa vai kāds nu pareizais apzīmējums arī nebūtu", skatījuma un vienam kam ir bailes no kaut kā savādāka, nepazīstama, nedroša - tātad ļoti bīstama un nevēlama!

Esam atkal atpakaļ kā jau tas Sveikā lasāms gadus 10 - mēs paši, mēs izmēģināsim uz izšķirsimies tad par labāko un piemērotāko Latvijai .......

Tā ir ilūzija un sevis apkrāpšana ..... Paskaties tikai uz uzņēmumiem - pārdzīvo un izveidojās tikai tie, kam ir vai nu monopola stāvoklis vai kuriem nav bailes no izveidošanās, pārveidošanās un sadzīvošanai ar jauno - nepazīstamo.

Arī aroda dzīvē mums ir katru dienu, gadu pēc gada jāmācās, jāklausās, jāinformējas un jāizšķiras par kaut ko! Nespēja to darīt, noved bezdarbā, ekonomiskās grūtības ģimenei un neapmierinātībā - kas Eiropas pārtikušās demokrātijās izpaužas gan kā ekstrēmais labais, gan kā ekstrēmais kreisais spārns - ar demagoģiju un varas darbiem.

Ekstrēmais labais ir daudz bīstamāks, jo rod sev daudz vairāk (arī kluso), piekritēju un atbalstītāju!

Domāju ka Tu pats labi izproti Latvijas partiju polītisko strupceļu.... Lai Latvija varētu izveidoties un zelt, ir jāsamazina polītisko partiju skaits zem 10 - kādas 4 vai 5 tad veidos Saeimu un divas vai trīs koalīciju ......

Uģis G. Bērziņš, ar pārliecību un pieredzi, ka vairums ārlatviešu ir tikpat labi, zinīgi un informēti par Latviju kā ierobežotie letiņi.

P.S. Lai padomā arī, ka piecu gadu laikā apmēram katrs 5. vai 6. izglītotais Latvijas pilsonis būs spiests meklēt darbu ES vai pat vēl tālāk - arī viņi tad kļūs par peltiem ārlatviešiem?

From: Girts.Zegners@t-online.de
Date: 7/19/02 2:56

Ilmārs: < Mēs patiešām šeit zinām labāk un kad tu dzīvosi šeit tad arī tu zināsi labāk.>

Pēc 50 padomju dziļākos mēslos un Lielkrievijas cietumā pavadītiem gadiem ???? Jeb tas bija domāts ironiski ?

Ģirts no Rietumeiropas balkona

From: uliss@ibna.org.lv
Date: 7/19/02 3:03

Ir gan plāna ādiņa Uģim. Ārlatvietis manā izpratnē ir latvietis, kas kādu personīgu motīvu vadīts ir pametis Latviju. Nesaprotu kas tur labs vai slikts. Tā vienkārši viņam ir iznācis. Nedomāju ka vairums ir aizbraukuši lai pa lielāku gabalu labāk izprastu šejienes problēmas kopumā. Manam tēvam bija neapskaužams liktenis, jo viņu pie sienas lika gan krievi gan vācieši. Viņš savu dzīvi nodzīvoja ASV - es ar māsu šeit. Man ASV ir divi pusbrāļi un divas pusmāsas. Mēs ļoti labi satiekam. Bieži ciemojamies , gan tur gan šeit un nav problēmu. Man nav noticis nekas tik šausmīgs lai es pārceltos uz turieni un viņiem tāpat praktiski neiespējami nesāpīgi pārcelties. Tomēr tikšanās reizes ir ļoti jaukas un mēs savstarpēji bagātināmies ar atziņām.

Viņi ir īsti ārletiņi - es īsts iekšletiņš & viss O.K.

Neņem pierē ierobežotais ārletiņ, jo viss var būt daudz, daudz sliktāk un ko tad - tad airis būs jāvelk stiprāk un viss.

Ilmārs, kas priecīgs ka mazākais katrs 5-6 iekšletiņš būs izglītots.

From: pooh@parks.lv
Date: 7/19/02 3:13

Jāsaka, ka ārletiņi bieži vien domā un uzvedas iekšletiņiem neizprotamā veidā. Tas skar ne tikai, kaut kādu loģisku vai filozofisku jautājumu iztirzāšanu, bet arī ētikas normas. Tas skar pat VVF, kas publiski atļāvās mēdīties, es nerunāšu par Streipu, kurš to atļaujas vai ik dienu sarunājoties ar zvanītajiem uz radio, kas mums nu nebūt nav pieņemami, jo to, ka mēdīties ir slikti iemāca jau bērnu dienās. Bet tas tikai viens tāds piemēriņš. Var to saukt par Padomijas, Krievijas ietekmi, bet tādi nu mēs esam.

From: uliss@ibna.org.lv
Date: 7/19/02 3:43

Ģirts Zēgners: < Pēc 50 padomju dziļākos mēslos un Lielkrievijas cietumā pavadītiem gadiem ???? Jeb tas bija domāts ironiski ? >

Šī replika laikam pierāda mūsu kvalitātes atšķirības. Tad lūk - tas nebija domāts ironiski. Rietumeiropas balkona mēsli ir tāpat mēsli kā Lielkrievijas padomju cietumā. Iesaku tupēt uz augšējā balkona - tur nekrīt uz galvas no pārējiem.

Ilmārs uz atklātas terases, tikko no mēsliem - arī nevar nociesties.

From: aabele@sveiks.lv
Date: 7/19/02 3:56

Mēsli, Ģirt, ir ražības pamats. Bez mēsliem nebūtu ne rožu smaržas, ne aramzemes, nekā. Tikai tie, kas piedzīvojuši tumšu nakti, spēj pa īstam novērtēt gaišu dienu. Piedodiet, bet tā nu viņš ir.

Piekrītu Ilmāram - pēc gadiem 10 daudzi uz šejieni skries laimi meklēt. Latvija ir un būs iespēju zeme. Lielākās grūtības mūsu valstij ir aiz muguras, bet citur, arī ASV un Vācijā, tikai sākas. Tāpēc neesiet tik augstprātīgi, ka vēl esam mēsliem aplipuši, labāk reizēm ieklausieties arī mūsu padomos!

Ausma

From: pooh@parks.lv
Date: 7/19/02 4:12

10 gadi brīvajā Latvijā arī ir ko vērti. Lepnas villas, ubagi pie katras miskastes, ubagojoši bērni, visur pilsētā bezfilmā gulošie pieaugušie un bērni, pedofīlijas skandāli, bezdarbs, neziņa ko bērniem vilkt mugurā 1, septembrī, nedrošs skatiens acīs vai pa ceļam no skolas nav jau salietojies, Vai kāds HIV+ nav sadūris, pedofīls izvarojis un nogalinājis, ārzemnieki, kuri tā vien pamanās piekrāpt un noraut gabalu no valsts budžeta un no kāda lētticīga iekšletiņa, kādu māju, ko viņš pats uzcēlis sagrautās vietā....Tad vēl pa TV un radio augstprātīgie un mēdīgie ārletiņu žurnālisti, un VVF, kura liekas Latviju skatījusi no putna lidojuma, ne tepat staigājot. Zemais medicīnas līmenis, kad dziedniekiem augstāka kvalifikācija un pašam vien pēc enciklopēdijas jāuzzin kas par kaiti. Un tad atbrauc ārletiņš un paziņo, ka mēs te, padomiski domājošie nemākam, dzīvot, apbārsta mūs ar fantāzijām, noplītējas, nodrātējas un izlaiž garu (tas par konkrētu gadījumu). PBLA izsludinātie projektu konkursi, kur tāpat, kā vietējo iestāžu rīkotajos, viss jau sadalīts un konkurss acu aizmālēšanai. No augstprātības plīstošais Ilmārs Dzenis. Tā kā mums te pieredze tiešām pamatīga un tiem, kuri kaut vai pēdējos 10 gadus še nav dzīvojuši redzama tikai rožaina miglu bilde. Gadās jau arī pa prātīgam letiņam, kurš augstprātīgi nebāž degunu lietās par kurām nekā nesajēdz, bet māca to ko pats prot. Mācītājs Ķirsons viens no tādiem. Neesmu manījis no viņa puses nedz augstprātību ne dzīvotmācīšanu.

Dzīves ilgums gan pieaudzis. Pēdējie desmit gadi bija iepriekšējo manu 30 vērti :O)

Pūks

From: charles@fortech.lv
Date: 7/19/02 4:27

Pūk, lai arī daļai no Tevis rakstītā varētu piekrist, es nekādā gadījumā nepiekrītu šeit aprakstītai kopējai noskaņai. Man ir tāda sajūta, ka pirms 10 gadiem Tu dzīvoji kādā funkcionāru vasarnīcas rajonā, bet tagad neizej no Maskačkas (es dzīvoju Ķengaragā un katru dienu braucu garām tam rajonam - šo to redzu un nojaušu kā tur ir). Vai arī speciāli mūs provocē?

Kārlis

P.S. Negribu iztirzāt katru atsevišķo tēzi, lai arī būtu ko iebilst.

From: pooh@parks.lv
Date: 7/19/02 4:44

Man kad runā par mēsliem prātā nāk silta govs pļecka kas spiežas pa pliko kāju pirkstiem, un silts tikko izslaukts piens. Sterilitāte arī nav sevišķi jauka lieta. To pamanīju Vācijā un citviet rietumos. Nav mēslu, nav mušu, nav varžu, nav stārķu. Un nav kas nes vairs mazus jaukus knēveļus knābī, tie jāaudzē kolbās :O)

Pūks, nedaudz tēlaini, bakstot zobus ar salmu.

From: pooh@parks.lv
Date: 7/19/02 5:04

Kārlis Gobleja: < Man ir tāda sajūta, ka pirms 10 gadiem Tu dzīvoji kādā funkcionāru vasarnīcas rajonā, bet tagad neizej no Maskačkas (es dzīvoju Ķengaragā un katru dienu braucu garām tam rajonam - šo to redzu un nojaušu kā tur ir). Vai arī speciāli mūs provocē? >

Jā, jā pirms 10 gadiem dzīvoju kur tagad, Juglā, blokmājā, bet vēl pirms pieciem Strazdumuižas skolas bēniņos. Vasarā nebija problēmas noīrēt kādu verandu pie jūras. Diezin kādi funkcionāri gan mani senči nebija, zemnieki, elektriķi, sētnieki.

Nesen mācījos vasaras nometņu vadītāju kursos, jo tagad nevar bez kursiem, kas maksa 37 Ls aizvest bērnus zaļā pļavā. Un šajos kursos bija pirmās palīdzības sniegšanas apmācība. Kurā mācīja, ka ja redz kādu bez samaņas gulošo ir jāizsauc ātrie un jāgaida tā ierašanās, laiku pa laikam pārbaudot pulsu un elpošanu gulošais jānovieto stabilā sānguļā.

Bet ņemot vērā, ka pa ceļam uz darbu, gan Juglā, gan centrā, gan arī Latgales priekšpilsētā ikdienas tādus redzu no trīs līdz pieci, tad nekad līdz darbam tā arī nenokļūtu. Kad gāju garām pirmās slimnīcas vārtiem un tur saulē bez samaņas gulēja kāds vīrs, piegāju uzņemšanas daļā, lai pateiktu. Man atbildēja, ka visus "kritušos" jau nevar apskatīt.

Tādi nu ir tie laiki. Slīcēju glābšana pašu slīcēju roku darbs :O) Tad nu katrs kā māk. Nekādas stagnācijas, grūti pat še uz vietas visam izsekot, bet ārlatvijā redz tikai miglu bildes, kuras rāda žurnālisti, vai pastāsta kāds (piemēram es). Bet tā nav kopaina. Lai dabūtu kopainu ir ārlatvija jāizveido universitāte, kur daudzpusīgi apmāca Latvijas situāciju un nemitīgi seko pārmaiņām. Vai arī jābrauc šurp. Jāatstāj savi ietaupījumi ārlatvijā, jāmēģina atrast darbs, jāsadabū par nopelnīto dzīvoklis, vai drīzāk gultas vieta. Un tad jau pēc mēnešiem trim tā bilde būs skaidra.

Pūks :)

From: aivis.b@delfi.lv
Date: 7/19/02 6:09

Ģirts: < Jeb tas bija domāts ironiski? >

Jā Ģirt! Stiprākais izdzīvo, vājākais bēg!

AB

From: ugis.berzins@swipnet.se
Date: 7/19/02 6:37

Nevaram beigt runāt par latviešu dažādo grupējumu un to savstarpējo vērtību? Satiekas ļoti daudzas kultūras. Iekšletiņi to līdz šim nav gribējuši akceptēt un atzīt, ka arī ir divkultūru produkti! Ārpus Latvijas robežām dzīvojošie to jau apzinās gadu desmitiem un ir iemācījušies to respektēt un gūt to labāko ....

"Vācijas letiņš" nav "Zviedrijas letiņš" un ir vēl mazāk "Amerikas letiņš". Starpība ir gandrīz tikpat liela kā starp "kodola vai ierobežotiem letiņiem" un "ārletiņiem"

Uģis G. Bērziņš

From: purapele@mail.delfi.lv
Date: 7/19/02 7:05

Sveiki, sveiki

Man īsais komentārs par "ārletiņu" un "iekšletiņu" attiecībām.

Ja cilvēks ir labs un ieteresants, tad viņš man ir draugs. Un nav nekāda absolūta atšķirība - vai viņš no San Francisko vai Bolderājas. Zīds, čigāns vai tīrasiņu iekšlatvietis.

Par kaut kādām tur principiāli kvalitatīvām atšķirībām starp "iekš" un "ārlatviešiem", var murgot tikai iekšēju komplexu mocīti cilvēki.

Pirms gadiem desmit bija mazliet sarežģītāk. Tad jebkurš ārzemju latvietis gandrīz automātiski, apzināti vai nepazināti tika uztverts par "dolāru" avotu.

Tas, ka bezmaz par vienu dolāru varēja izdzert vai pusRīgu, daudzus no "ārlatviešiem" padarīja gandrīz par miljonāriem. Kāda daļa šo pārbaudījumu vāji izturēja. No otras puses, daudzi vietējie "iekšlatvieši", kuri pelnīja apmēram 20 USD mēnesī vai nu palika zaļi aiz skaudības vai arī izcili glumi cerība, ka kāds dolārs atripos arī viņa virzienā. Kāda drupata no kungu galda nobirs.

Protams, protams tas viss neattiecas uz visiem. Tomēr šī izkropļotā vērtību sistēma ielēja ne vienu, vien darvas karoti medus mucā.

Par laimi tas laiks ir garām. Ceru, ka laiks, kas būvē mistisku sienu starp "ār" un "iekšletiņiem" arī drīz būs garām.

fon Purapele

From: rumpis@pudele.com
Date: 7/19/02 7:47

< Jā Ģirt! Stiprākais izdzīvo, vājākais bēg!>

Izdzīvo viltīgākais ;-))

Rumpis :)

From: pooh@parks.lv
Date: 7/19/02 8:23

Uģis: <Ja kāds dodas pasaulē sev meklēt labumu. Laimīgu taciņu.>

Problēma tā, ka cilvēki sevi neasociē ar Latviju. Latvija tiem ir govs, kurai pašlaik nav piena. Un tad protams dodas tur, kur tas ir.

< Nevaram beigt runāt par latviešu dažādo grupējumu un to savstarpējo vērtību? Satiekas ļoti daudzas kultūras. Iekšletiņi to līdz šim nav gribējuši akceptēt un atzīt, ka arī ir divkultūru produkti!>

Nu produkti, tas ir par stipru teikts. Bet tas, ka Latvijas iedzīvotājus ietekmējušas vairākas kultūras un civilizācijas, neviens it kā neapšauba.

Neesmu sastapis kādu Latvijas iedzīvotāju, kas nezinātu par vācu, zviedru, krievu okupācijām un dzīvošanu to ietekmē.

Ja nu vienīgi, pāgājušo gadu viens suahilī runājošs Tanzānietis to nezināja.

Tā kā Tevis teikto var atkal uzskatīt par nezināšanu. Esam jau pieredzējuši, ka ne tikai ārletiņi domā, ka mēs te Latvijā nakti pavadām kokos ligzdās:O)

< Ārpus Latvijas robežām dzīvojošie to jau apzinās gadu desmitiem un ir iemācījušies to respektēt un gūt to labāko .... >

Mēs un mūsu seņči Latvijā dzīvodami to vienmēr zinājuši, ne tikai pirms dažiem desmitiem gadu atklājuši :O)

< Lai dzīvo perfektie "ierobežotie letiņi" ... :-) >

Letiņiem Latvijā lamāšanās pietiek tirgū, tramvajā, uz ielas un tam jau metās zosāda no tās. Bet ārletiņiem nav iespējas savā mītnes zemē lamāties, jo tur tiesā var iesūdzēt, Tad nu viņi savus netīrumus met uz mūsu pusi, jo mums pēc 4 gadu tiesāšanās var dabūt morālo gandarījumu un 1 Ls. Un nav daudz bagātnieku, kuri varētu atļauties dēļ tā tiesāties.

From: kingga@plu.edu
Date: 7/19/02 12:28

Aivis Biķernieks:

< Jā Ģirt! Stiprākais izdzīvo, vājākais bēg! >

Bet latvieši savus labākos nesargā. Stipros ļauj izkaut, bet vājie ir paklausīgi.

Gundars

From: pooh@mail.delfi.lv
Date: 7/19/02 12:40

Rumpis: < Izdzīvo viltīgākais ;-))>

..jeb, kas kauna neprot, tas bada nemirst :O/

Pūks

From: kingga@plu.edu
Date: 7/19/02 12:51

Ilmārs: < Iesaku tupēt uz augšējā balkona - tur nekrīt uz galvas no pārējiem.>

Un morāle bieži dzirdētajam stāstiņam par zvirbuli, ko apēda kaķis, ir:

"Ja tu esi sūdos līdz kaklam, tad par to nav ko čivināt"!

Gundars

From: aivis.b@delfi.lv
Date: 7/19/02 1:33

Gundars: < Stipros ļauj izkaut, bet vājie ir paklausīgi.>

Nu Gundar King!

Saki man, kā bija iespējama dziesmotā Atmoda? Kas tur piedalījās, vai tad tie, kas bija no Latvijas aizbēguši vai tomēr iekšletiņi? Jūs ārletiņi (lūdzu neapvainoties, neskar nevienu personīgi)iedomājaties bieži vien, ka ziniet visus Latvijas procesus labāk kā mēs te uz vietas dzīvodami. Šādi domādami, jūs bieži vien kļūstiet smieklīgi. Ir viena nianse, kas man ļoti nepatīk tajos, kas atbrauc te uz Latviju un jūtas vareni. Tas ir saistīts ar īpašumu atgūšanu. Cik zināms, tad 1944. gadā daudzi letiņi bēga no krieviem, jeb kā tajā laikā sauca Sarkano Armiju. Letiņi bēga, neskatoties uz to, ka šeit palika radinieki, īpašums un dzimtene. Tagad pēc 1991. gada daudzi te atgriežas, vēlas atgūt īpašumus, un rīkoties ar tiem, kā vien vēlas. Tad parādās jau mantkārība. Kāpēc tad tie īpašnieki nenovēlēja šos īpašumus saviem radiniekiem te Latvijā. Vai tad tos neprastu apsaimniekot te dzimušie un dzīvojušie? Arī te parādās attieksme pret šejieniešiem. Man pašam studiju laikā ir nācies saskarties ar ārletiņiem, kas ir skatījušies uz mani no augšas. Tad kāpēc viņi tā to ir darījuši? Es nezinu, bet kad paklausījos viņu spriedelējumus par Latviju un dzīvi, man nāca smiekli un atļāvos arī atklāti smieties par viņiem un spriedelējumiem. Nu un tas ļoti nepatika, bet vai man patika viņu attieksme pret mani? Mēs runājam par tiem vājākajiem vai stiprajiem.

Jautājums Gundaram. Kur Tu Gundar biji 1991. gada janvārī vai augustā? Vai slēpies aiz muguras tiem, kurus Tu dēvē par vājajiem? Vai Tev tagad būtu drosme neapbruņotam iziet pretī krievu tankiem kā to darīja Lietuvieši Viļņā, kur TV tornī atradās krievu elites grupa Alfa? Vai Tev bija drosme stāties uz barikādēm te Rīgā, kur arī trakoja Rīgas OMON'S? Vai Tev bija drosme skatīties augustā karavīriem acīs Doma laukumā, Radio Namā, Zaķusalā? Tu tagad mitinies velns viņu zina kur un brūķē muti. Man nav cieņas nevienas paaudzes cilvēku priekšā, ja tie tik to spēj, kā tukši runāt. Ir teiciens "ar muti Rīgā, ar darbiem aizkrāsnē".

AB

From: pooh@mail.delfi.lv
Date: 7/19/02 1:48

Jāsaka, ka neskatoties uz mūsu visai atšķirīgo domāšanu attiecībā uz brīvo tirgu, Gundars liekas visai sakarīgs un visai domājošs. Pie tam, kā liekas šo to labu un vērtīgu arī viņš dara.

Par drosmi, jāsaka, ka barikāžu laikā nevajadzēja nekādu īpašu drosmi, mēs vienkārši gājām un darījām savu darbu, un tas, ka lodes svilpoja tur pa brīžam kaut kā baiļu sajūtu neradīja. Vismaz man. Bet tad jau likās aizdomīgi, ka TF atklāti aicināja barikādes taisīt, bet sarkanie savas bruņumašīnas no krastmalas aizvāca. Augusta farsā es vairs nepiedalījos.

Pūks

From: kingga@plu.edu
Date: 7/19/02 6:50

Padoma vēl, Aivi!

Par stiprajiem nav daudz ko runāt. Tie, kam nelaimējās, jau atpūšas Tīreļpurvā, pie Perekopa, pie Maskavas, Norilskā, Volhovā, Brāļu kapos Morē, Lestenē un Rīgā, un pat Afganistānā. Tajās vietās vari atrast arī vājos. Izkauti, ka jau teicu, vairāk ir stiprākie un spējīgākie. Tie, stiprie un vājie, kam laimējās, dzīvo gan ārzemēs, gan Latvijā. Manuprāt, pie barikādēm arī laimējās, bet tur stiprums nāca no visas tautas kopējās iesaistes.

Atmoda nāca tad, kad latvieši pamodās. Par to, kā tā realizējās, savs paldies pienākas Miķelim Gorbačovam. Viņš, pa daļai to pašu rietumnieku pierunāts, pieļāva atraisīties jau pajukušam savienības maisam. Vēlāk te palīdzēja arī Boriss Jeļcins.

Ja nu tas Tev tik ļoti interesē, tad varu teikt, ka Rīgā uz dzīvošanu ierados ar 2. (1. saņēma kāds žurnālists) Vašingtonas vēstniecībā izsniegtu vīzu ap 6. maiju pēc neatkarības otrreizējas pasludināšanas. Pēc tikšanās ar tautas frontes vadoņiem LTF telpās Vecpilsētas ielā, noskatījos kā omonieši grūstīja kara skolas studentus pie Saeimas. Barikādes nāca daudz vēlāk, bet es dienās biju atbraucis uz Takomu svinēt svētkus un apciemot ģimeni. Es sev nekādus nopelnus Latvijas atjaunošanā nepierakstu, bet to ir gan darījuši daži citi, no tiem pašiem iekšletiņiem. Sākumā es dzīvoju Latvijā, vēlāk pārcēlos atpakaļ uz Vašingtona štātu, jo te es varu vairāk padarīt, arī Latvijai.

Par īpašumiem varu teikt, ka maz būs to, kas to dēļ brauc uz Latviju. Liekas, ka vairāk bija to latviešu Latvijā, kas itin godīgi rakstīja uz ārzemēm, lai īpašumus atdod un noraksta viņiem. Citus latviešus, gan tos no ārzemēm, gan vietējos, apšmauca varasvīri uz vietas, bet vēl citiem laimējās tos atgūt pēc īpašām rūpēm. Man nav nekāda pamata domāt, ka vietējie latvieši būtu visumā parādījuši pietiekamas spējas lietpratīgi apsaimniekot denacionalizēto vai ko citu (zagt, īpaši zaglim, ir daudz vieglāk). Ir daži lieliski izņēmumi (pie diviem es ciemojos vēl pirms pāris nedēļām), bet visumā redzu zināšanu un īstas uzņēmības trūkumu.

Esmu palīdzējis piemērotas zināšanas apgūt. Varu teikt, ka īpaši jaunā paaudze man liekas gluži cerīga. Vecākie par daudz iedomājas, ka viņiem pietiek ar padomju laikā iemācīto un pieredzēto.

Viņiem ir grūti iedomāties, ka nevar atjaunot ne 1918. gada, ne 1934. gada, ne 1944. gada, ne 1989. gada Latviju, un, ka šodien jau var ieiet rītdienas Eiropā. Te nu nāk prātā, ka ārzemju latviešiem tomēr ir vairāk uzkrājusies salīdzinoša pieredze, kas ļoti varētu Latvijā noderēt, arī tad, kad visu to daži vietējie to uzskata par tukšu spriedelēšanu. Ko tad citu viņi var teikt?

Visu labāko, bet neskaties uz visu no sava ģimenes dārziņa!

Gundars

From: aivis.b@delfi.lv
Date: 7/20/02 4:15

Gundar!

Mihails Gorbačovs jau nu gan nepalīdzēja - tas bija tikai vājš kompromisu cilvēks, kas neko neuzdrošinājās veikt. Taisnība Tev par kritušajiem ir, nenoliegšu, bet ir tikai viens jautājums, kas tad to procesu atbalstīja? Kas veda tautu uz izkaušanu Pirmajā pasaules karā? Kas ierosināja Latviešu strēlnieku bataljonu veidošanu? Vai tā nebij Latviešu inteliģence? Vai Kārlis Skalbe nerakstīja uzsaukumu Latviešiem? Vai kādu no inteliģences, kas mudināja karot, bija iespējams redzēt strēlnieku ierakumos? (Es nerunāju par Čaku, Grīnu...) Kur bija pārējie? Vai inteliģence ir tā stiprākā? Manuprāt, pērkamākā gan!

AB

From: aabele@sveiks.lv
Date: 7/21/02 3:41

Aivis Biķernieks: < Vai inteliģence ir tā stiprākā? Manuprāt, pērkamākā gan!>

Tur jau ir tā mūsu politiķu kļūda - viņi domā, ka mūžīgi varēs valdīt, neiedvesmojot vai pat neuzpērkot nevienu no tautas slāņiem. Gribētos cerēt, ka nākamajā Saeimā būs arī jauni vēži jaunās kulītēs, kas kalpos ne tikvien naudas maisiem, bet arī kādai tautas daļai - un visvairāk atdeves tik tiešām ir no inteliģences. Kamēr detaļas nav saliktas vietā, tikmēr vērtīgais mehānisms ir tikai lūžņu kaudze. Un to iedarbināšanas podziņu spēj atrast vienīgi inteliģence. Aivim kā vēsturniekam tas ir zināms.

Ausma

From: ugis.berzins@swipnet.se
Date: 7/21/02 6:23

Aivis: <Mihails Gorbačovs jau nu gan nepalīdzēja - tas bija tikai vājš kompromisu cilvēks, kas neko neuzdrošinājās veikt.>

Teiktais nekādā veidā nesaskan ar rietumpasaules politiskiem komentatoriem un Padomju Savienības lietpratējiem. Ir jau vairākas labas analīzes par to, kādēļ Savienība gāja to ceļu kā to piedzīvojām!

< Vai inteliģence ir tā stiprākā? Manuprāt, pērkamākā gan! >

Ir patīkamu uzstādīt jautājumus, par kuriem jau daudz rakstīts un runāts, ar dažādiem vērtējumiem, kas tad īsti notika utt. Tādēļ arī daži jautājumi no manis: Kādēļ neminēt un nedot atzinību visiem tiem neierobežotiem letiņiem, kas kopš 1945. gada ir cīnījušies un turpina cīņu par patiešām brīvu un taisnīgu Latvijas valsti?

Barikādes un omonieši ir viens notikums Latvijas jaunākā laika vēsturē. Manuprāt ir pārāk neapdomīgi izraut vienu notikumu, deklarēt par svarīgāko un apvainot citus, kas nevarēja piedalīties ....

Ieteiktu arī pastāstīt sveikotājiem un vietējiem latviešiem, ka bija tagad šodien slavināti cilvēki, kas tanī posmā Latviju atstāja, aizbēga ..... Ar ko viņu rīcība atšķīrās no bēgšanas no sarkanās armijas 50 gadus agrāk?

Kad Latvijas ierobežotie iedzīvotāji pateiksies visiem tiem, kas 50 gadus labu daļu sava spēka veltīja lai rietumvalstis neaizmirstu Latvijas un Baltijas vārdu un esamību?

Kad Latvijas ierobežotie iedzīvotāji pateiksies visiem tiem, kas demonstrēja pie Padomijas sūtniecībām, rīkoja un aktīvi ar vietējo tautu piedalījās demonstrācijās par Latviju un Baltiju?

Kad Latvijas ierobežotie iedzīvotāji pateiksies visiem tiem, piemēram neierobežotiem latviešu jaunatnei, kas rīkoja kongresu Berlīnē un izaicināja Padomju Savienību? Atbalsojās visā rietumu politikā ....

Kad Latvijas ierobežotie iedzīvotāji pateiksies visiem tiem, kas rīkoja Kuģa braucienu, kas bija tās vasaras lielākais politiskais notikums visā Ziemeļeiropā. Mēs visu to esam dokumentējuši ar simtiem avīžu un laikrakstu rakstiem .... Ir arī vairāki televīzijas raidījumi par notikumu, piemēram viens ļoti labs no BBC!

Šo jautājumu sarakstu varētu papildināt ar simtiem tikpat svarīgiem pasākumiem ....

Dažreiz rodas iespaids, ka caurmēra Latvijas iedzīvotājs ir tuvredzīgs un egocentrisks, jo baidās skatīties pāri savas valsts robežām un lasīt, mācīties, diskutēt .... palikt arī draugiem, ja citam domas uz uzskati ir diametrāli, vai arī atšķiras daudzos jautājumos ....

Mēs latvieši patiešām esam viena fantastiska tauta.

Uģis G. Bērziņš

From: ugis.berzins@swipnet.se
Date: 7/21/02 6:23

Ausma Ābele: < Gribētos cerēt, ka nākamajā Saeimā būs arī jauni vēži jaunās kulītēs, kas kalpos ne tikvien naudas maisiem, bet arī kādai tautas daļai - un visvairāk atdeves tik tiešām ir no inteliģences.>

Ausma, patiešām ceru līdz ar Tevi! Kā jau agrāk esmu rakstījis, ir jāizbeidz runāt par kādu "inteliģenci" vai "eliti". Pārmaiņas var nākt tikai no pašas tautas, kad tā izšķirsies kādu ceļu grib iet un kādu nākotni vēlas.

Kas tad bija tā "Latvijas brīvības inteliģence"? Visas idejas un domas un sapņi par nākotni bija "dzemdēti pieguļā vai apstrādājot zemi"?

Ir derīgi atcerēties, kas notika pārējā Eiropā ..............

Balsot par jauniem "vilcējiem" ir pašapmānīšana ...

Šodienas vēsturnieki vēl ilgi nespēs pareizi izvērtēt aizgājušos 50 gadus un vēl mazāk laiku pēc 1980. gada. Trūkst vajadzīgā perspektīve un arī pieeja arhīviem, dokumentiem! Latvija jau maisus nekad neatvēra - bez tiem vai pareizāk sakot informācijas, kas tajos bija (un ir arī atrodama citās vietās) jaunāko laiku vēstures rakstīšana nav iespējama.

Uģis G. Bērziņš, cerībām pils un tomēr skeptisks par nākamo Saeimu

From: aivis.b@delfi.lv
Date: 7/21/02 6:50

Sveiki, Ausma!

Par to, ka inteliģence ir tas slānis, kas spēj atrast podziņu, kas spēj iedarbināt mehānismu, es nešaubos nemaz. Taču nūjai ir divi gali - inteliģence spēj iedvesmot uz darbiem, bet ne vienmēr uz tautai labvēlīgiem. Latviešu inteliģence spēj tautu uzkurināt Pirmā pasaules kara laikā, bet kādas bija sekas pašai tautai? Vēsture liecina, ka tajā brīdī, kad sabruka divas impērijas - Vācija un Krievija, Latviešu tautas dzīvais spēks bija zaudējis ļoti daudz - daudz latviešu strēlnieku aizgāja bojā bezjēdzīgajās kara operācijās, daudz kritušo Nāves salā, Ložmetējkalnā, Ziemassvētku kaujās....Rīgas aizstāvēšanā pie Ikšķiles. Latviešu strēlnieki pēc 1917. gada ir manāmi Krievijā, kur karo Lielinieku pusē, jo Latvijā viņi atgriezties nevar - vācu niknums par ilgstošajiem ierakumu kariem Rīgas frontē ir tik liels, ka katru strēlnieku gaidīja lode. Ar baltajiem cara virsniekiem latviešiem arī nav pa ceļam, jo streļķi nevar piedot tos bezjēdzīgos upurus, ko upurēja krievu nemākuļi. Atlika vienīgi biedroties ar lieliniekiem, jo Uljanovs solīja to, ko nepiedāvāja pārējie - Brīvu Latviju, ar šiem solījumiem streļķi tika baroti un sūtīti visos karstākajos frontes iecirkņos. Uljnanovs pat nemaz nedomāja dot kaut kādu neatkarību, to pierāda 1919. gada komunistu terrors. Tad jau Latvija iepazīstas ar šo teroru un nometnēm, tribunāliem. Par to pat "tautas ienaidnieks" Niedra savā grāmatā apraksta. Bija jau redzams, kādu režīmu aizstāvēja strēlnieki, kurus dēvēja par sarkanajiem. Vai tā bija dāvana? Pirmajā pasaules karā tika radīta demogrāfiskā krīze - cik jaunu vīriešu gāja bojā kara laikā, cik ģimenes neizveidojās, cik daudz bērnu no nākamās paaudzes nepiedzima? (Par paaudzi es uzskatu katrus 20 gadus.) Cik Latvijā bija iedzīvotāji 1940. gadā, kad vajadzēja mainīties tai paaudze, kas sekoja Pirmā pasaules kara paaudzei? Vai tā bija inteliģences tālredzība, valstiska domāšana? Kāda situācija ir kaimiņos - Igaunijā, Lietuvā? Cik pareizi rīkojās kaimiņi? Igaunijā vācu karaspēks neienāca Pirmā pasaules kara laikā. Igauņi saglāba savas tautas demogrāfisko mantojumu. Lietuvieši būdami vācu okupācijā pretojās pasīvi, dzīvoja un darīja savus darbus un nogaidīja. Arī te tika saglabāta demogrāfiskā pēctecība. Un tautas ir daudz tīrākas nekā latvieši. Cik Lietuvā procentuāli ir krievu salīdzinājumā ar pamatnāciju Lietuviešiem? Cik Igaunijā procentuāli ir krievu salīdzinājumā ar pamatnāciju? Cik Latvijā ir krievu procentuāli salīdzinājumā ar pamatnāciju? Kā ir ar krievu valodas lietošanu katrā no šīm valstīm? Vai šāds nevajadzīgs mudinājums uz nevajadzīgajiem varoņdarbiem nav radījis lielu zaudējumu pašai tautai? Putru ievārījušais Kārlis Skalbe, būdams liels patriots, 1944. gadā aizbēg uz Zviedriju, jo nav kas viņu aizstāv - aicinājums bija tikai vēlme izkalpoties cara valdībai, kas vēlēdamies sagādāt sev lielgabalu gaļu kara virtuvē, atļāva dibināt strēlnieku bataljonus.

Kārļa Skalbes pasakas ir skaistas un pamācošas, bet viņa aicinājums ir novedis Tautu šī brīža situācija - kad Rīgā vairāk dzird krievu valodu, nekā citas valodas, ka Latvijas ekonomiku tagad kontrolē bijušie partijas un komjaunatnes funkcionāri. Vai tā ir inteliģences tālredzība? Vai tas pats Rainis, kuru katru gadu piemin dzejas dienās, nav pelnījis lai viņu izrok no kapa un sadedzina, lai pēc tam viņa pelnus varētu palaist pa vēju? Kurš tad lepojās ar to, ka viņš ir Latvijā ievedis pirmo marksistisko literatūru? Visa šī literatūra sagrāva latviešus kā vienoto politisko organizāciju. Kurš aktīvi uzstājās 1905. -1907. revolūcijas laikā, un pēc tam mudīgi emigrēja uz Šveici un pampa tur tik ilgi līdz Latvija bija neatkarīga. Vai Rainis bija redzams Latvijā agrāk par 1922. gadu? Kas bija Stučka? Tas pats resnais Zemgales zemniekpapa dēls Pēteris - jurists - inteliģences pārstāvis, kas rīkoja izkaušanu 1919. gadā - vai tad viņš nedarīja to pašu, ko pēc tam Latvijā ar labām sekmēm paveica Staļins 1941. gada 14. jūnijā, un 1949. gada 25. martā. Vai šis asiņainais jurists nebija inteliģences pārstāvis?

Nemaz daudz nevēlos pievērsties agronomam Ulmanim. Vai šis tips nebija pelnījis, ka viņa kapu nemaz nemeklē. Manuprāt, viņš ir jāaizmirst tik ilgi līdz Latvijā būs atgriezušies visi tie izvestie latvieši, kas miruši Gulaga nometnēs. Bija te kampaņa, kuras rezultāts bija atrast Ulmaņa kapu, bet par pārējo Latviešu kapiem neviens nelikās ne zinis. Vai te ir kāda taisnīga rīcība? Ulmanis palika savā vietā, un cilvēki viņam sekoja, pirmā izsūtīšana bija 1941. gadā, vai visi tā gada izsūtītie ir atgriezušies? Vai ir atgriezušies tie virsnieki, kurus izsūtīja uz Noriļsku? Ulmaņa rīcības dēļ viņus izsūtīja, tad lai Ulmanis gaida savu kārtu, viņa pīšļiem Latvijā ir jāatgriežas pēdējiem, arī kapteinis kuģi pamet pēdējais, tad nu lai miers viņam.

Kas bija Ulmaņa pielīdējs? Atbildēšu - Munters Vilhelms, pēc tautības vācietis, pēc pārliecības brīvmūrnieks, masons. Vai viņa vadītā ārpolitika bija veiksmīga? Kas bija A.Kirhenšteins tautā saukts Ķirķis? Biologs, profesors, inteliģents. Višinska piedāvātais uzdevums tam šķita kā kompensācija par savu brāļu nogalināšanu Padomju Krievijā 1937. - 1938. gada tīrīšanās. Vai tas tips formāli nelūdza Latviju uzņemt brālīgajā PSRS? Vai sekas tam nebija tālākie notikumi - Baigais gads? Tik pat baigs kā 1919. gada Stučkas terrors! Vai šis nebija inteliģenta darbs?

Ar ko slavens ir Vilis Lācis? Vai tad tikai ar to, ka sarakstījis pāris saldsērīgus romāniņus? Nu slavens ar to, ka no 1940. gada līdz 1959 gadam bija LPSR Ministru Padomes vadītājs, parakstījis arī 1949. gada 25. marta deportāciju lēmumu. Vai tas nebija inteliģents?

Kas bija Viktors Arājs, kam jumts aizbrauca Vācu okupācijas laikā? Students, nākamais jurists - tātad inteliģents. Viņa dēļ mēs esam slaveni tagad pasaulē kā ŽĪDU ŠĀVĒJU TAUTA!

Vai kādu esmu piemirsis? Ja esmu, atgādiniet, palūkosimies, ar ko tad šis inteliģences pārstāvis ir slavens.

AB

From: aivis.b@delfi.lv
Date: 7/21/02 7:31

Sveiki!

Uģis par Gorbačovu: < Teiktais nekādā veidā nesaskan ar rietumpasaules politiskiem komentatoriem un Padomju Savienības lietpratējiem. Ir jau vairākas labas analīzes par to, kādēļ Savienība gāja to ceļu kā to piedzīvojām! >

Atļaušos pasmaidīt....

Vai godātais Uģis man var pateikt kaut vienu demokrātisku pasākumu, ko Miķelis Gorbijs veica iekš PSRS, lai tā kļūtu demokrātiskāka? Par rietumu sovjetologiem es atļaušos pasmaidīt, visa informācija būs pieejama tikai pēc tam, kad mēs jau sen būsim miruši. Gribētos piebilst ka tie cilvēki, kas ir dzīvojuši šajā sistēmā ko sauc par PSRS, labāk saprot un spēj paskaidrot tos procesus, kas notika PSRS astoņdesmito gadu beigās. Tas varbūt nebūs tik zinātniski, bet vienkārši - PSRS sagrāva kompartijas nomenklatūras sistēma, tā bija tik smagnēja un nespēja pielāgoties konkrētajai situācijai. Tā nespēja reaģēt uz apkārt notiekošo procesu. Atgādināšu, ka šī sistēma izveidojās pēc pēdējā staļinieša - Hrusčova krišanas un varas nonākšanas Leonīda Brežņeva rokās. Atļaušos atgādināt Uģim, ka uz zināmiem jautājumiem atbilde neprasu, tik pat mani jautājumi ir jāuztver retoriski. Par tiem, kas kopš 1945. gada cīnās par Neatkarīgu Latviju - es savā vārdā varu pateikt paldies un apbrīnu par viņu stingro mugurkaulu. Es pats necenšos kādu apvainot par to, ka tas nav bijis uz barikādēm vai kā savādāk bijis Latvijā grūtajos brīžos. Katrs mēs esam savā vietā, kā nu ir sanācis, bet vēlos atgādināt, ka te dzīvojošie iekšletiņi nebūt nav ne stulbi, ne naivi. Un varu atgādināt, ka te uz vietas dzīvojot ir lielāka izpratne par tiem procesiem, kas notiek Latvijā, nevis no ārpuses, turklāt informāciju gūstot caur CNN vai BBC, kas bieži vien jauc Baltiju ar Krieviju. Liekot zināšanas par notiekošajiem procesiem te Latvijā un ārletiņu pieredzi var panākt lielu brīnumu, ja vien ir vēlēšanās vienam otru uzklausīt un vērtēt argumentus, nevis klaji vienam otru norakstot kā zaudējumu. Ieteikums nelūkoties uz iekšletiņiem no augšas un ieklausīties viņos, tad arī parādīsies cieņa no iekšletiņu puses. Iekšletiņiem tas ir svarīgi, jo te viņi arī dzīvo, viņiem ir pamats uz reiz nepiekrist kaut kādām aplamībām, kas bieži vien tiek izteiktas no ārletiņu puses, kas īsti nemaz nesaprot šejienes notikumus un procesus. Iekšletiņi savā virtuvē orientējas labāk, gluži kā jūs savā virtuvē. Katrai slimībai ir lokāli simptomi, kas var atšķirties. Ieskatieties šajā saitē : http://home.delfi.lv/valdmanis .Te varēsiet arī kā kādam ārletiņam ir klājies šajā valstī dzīvojot pēc Rietumu pieredzes. Te ir piemērs kā klājās, ja vēlas dzīvot nevienā neieklausoties. Par sevi saku, ka spēju ieklausīties un man patīk diskutēt, bet tiešām diskutēt, nevis apmainīties ar asprātībām. Mani un manu draugu uzskati ne vienmēr sakrīt, bet tas jau taisni padara dzīvi krāsaināku.

AB

From: zagarins@stcc.edu
Date: 7/21/02 7:37

Sveiki!

Aivim nav laba ne tāda inteliģence, kas aicināja pretoties ne tāda, kas aicināja nepretoties. Nu ko! Nost ar inteliģenci! Lai dzīvo idiotija! Vismaz idiotija nekad nedabūja samaitāties ārzemēs.

Vai Tu tiešām domā, Aivi, ka katrā vēsturiskā pārbaudījumā latviešu tautas idiotija būtu pareizāk darījuši rīkojoties pretēji inteliģences uzsaukumiem?

Mēs te vienu laiku ļoti plaši iztirzājām Ulmaņa vainu Latvijas postā. Man liekas, ka mēs vienojāmies, ka Ulmanis nav slavējams par to, ka viņš mēģināja iztapt uzbrucējiem. Man liekas, ka mēs vienojāmies, ka tās iztapšanas seka bija tautas ārprāts un histērija, kas visvairāk noveda uz tās izputināšanu karā. Skalbes uzsaukums bija nokavēts izmisuma sauciens, kas nevis vadīja tautu, bet mēģināja atgādināt tai dzīves mērķi savā nejēdzīgajā izmisumā.

Tāpat apmēram tagad. Ja parādās kāda balss, kas sauc uz tautas pašražotnes veicināšanu, pretošanos saldajai maldu mācībai, ka pielāgošanās amerikāniskai globalizācijai ir viss, un turība nāks kā mannā no debesīm, tad tautas idiotija sauc, nost ar inteliģenci, lai dzīvo Einārs Repše! Un no otras puses, idiotija drukā skrejlapiņas par etniskās tīrības vēlamību, svešķermeņu humanitārām izsūtīšanām, homoseksuāļu atvietošanu ar imigrantiem un tā tālāk un tā tālāk.

Juris

From: aabele@sveiks.lv
Date: 7/21/02 8:27

Aivi, latviešu jaunekļiem, kas revolūcijas laikos dzīvoja Krievijā, nemaz nebija tik brīva izvēle. Drīzāk bija tāpat, kā jaunekļiem Latvijā četrdesmitajos gados - gluži vienkārši nebija iespējams nenostāties kādā pusē un palikt pašiem savā.

Revolūcijas gados mani vecvecāki no mātes puses atradās Krievijā. Vecāmamma stāstīja, ka vienā dienā pagalmā ieradās kāda banda, un saņēma viņas Mārtiņu ciet. Viņa pat nezina, kas tie bija - sarkanie, baltie vai kādi citi, jo vairāk savu vīru nav redzējusi. Un citās latviešu sētās noticis tāpat. Tad mana vecāmamma, badā un ar manu mammu zem sirds, devusies atpakaļ uz dzimteni. Ar lielām grūtībām tas viņai izdevies, citādi jau es te vēstulītes nerakstītu.

Mans tētis pēc krievu ienākšanas izbēga no Litenes, kur tolaik dienēja. Pēc tam viņš izbēga no vācu armijas, kur viņu iesauca. Tad viņu notvēra krievi un aizsūtīja uz Kurzemes katlu, kur tētis nolika galvu. Pa starpām tomēr paspēdams mani atstāt savā vietā.

Inteliģence var nospiest tikai to podziņu, kas tanī brīdī ir pieejama. Arī tie PSRS komjaunieši un partijnieki, kas tagad ir veiksmīgi uzņēmēji, nospieda īsto podziņu. Pie tam viņu rīcībā palika partijas nauda, valsts materiālie resursi un informācijas ieguves iespējas. Visiem citiem sākt visu no jauna bija nesalīdzināmi grūtāk.

Man liekas, latviešu inteliģence ne tuvumā, ne tālumā vēl nav atradusi īsto podziņu, kas būtu jānospiež tagad. Starp citu, "jauns vēzis" manā izpratnē nav politiķis, kas tikai pašlaik raujas pie varas. Ir jānāk jaunai attieksmei pret tautu, nu vismaz pret kādu no tās slāņiem. Daudzi "jaunie vēži" nāk ar to pašu veco attieksmi, toties "vecie vēži" meklē citu pieeju. Paskatieties vien!

Ausma

From: aivis.b@delfi.lv
Date: 7/21/02 8:58

Ausma!

Pilnīgi piekrītu, ka Krievijā revolūcijas laikā dzīve nebija viegla, to ir man stāstījis mans vectēvs, kas pats bija strēlnieks, turklāt arī bijušais sarkanais strēlnieks. Manā ģimenē līdzīgas traģēdijas netrūka, kā jau katra latvieša ģimenē. Mana garā teksta jēga vienā teikuma ir tāda, ka taisni inteliģencei ir jāizšķiras, kādus soļus spert. Un ja inteliģence skaitās tautas labākā, izglītotākā daļa, tad tai ir jārīkojas pēc iespējas tālredzīgāk. Jārīkojas tā, lai visiem būtu maksimāli lielāks labums. Vēlreiz uzsveru - visiem! Par tagadējiem varas vīriem varu teikt, ka viņi nerīkojas visas tautas vārdā un visas tautas labā, viņi rīkojas tikai šauri personīgu interešu labā. Tāda inteliģence tagad ir pie varas Latvijā un spaida tās podziņas, kas viņām ir izdevīgas. Pašlaik nevaru teikt, ka tagadējā inteliģence rīkotos....

AB

From: aivis.b@delfi.lv
Date: 7/21/02 9:04

Sveiki!

Juri, lūdzu definē terminu - idiotija! Lai nebūtu tā, ka es runāšu par dziesmas notīm, bet tu par dziesmas vārdiem!

Un nevienā manā rindā nebija aicinājums sekot Uljanova-Ļeņina piemēram - likvidēt inteliģenci kā tādu. Krievijas piemērs pašlaik arī parāda, kas notiek ja likvidē inteliģenci!

Par Ulmani, ar nevienu neesmu vienojies par Ulmaņa personības apspriešanu!

Par kādu izmisumu Tu Juri runā Pirmā pasaules kara laikā? Par kādu mērķi Tu runā? Ideja par neatkarīgu Latviju rodas pāris gadus vēlāk! Tā jau bija fantāzija, jo ilgu laiku vēl līdz pat 1917. gadam inteliģences pārstāvji runā par brīvu Latviju brīvā Krievijā! Tas cilvēks, kas uzskatīja ka Latvija var būt neatkarīga, tajā laikā bija valsts noziedznieks, pārējie no tāda norobežojās kā no fantasta un savas drošības dēļ, jo par tādiem vārdiem trimda Sibīrijā bija vieglākais sods.

Par Repši - viens cilvēks nespēs izdarīt to, ko sola. Repše arī ir vainīgs pie Latvijas šī brīža situācijas. Kā nekā LB presidents (nu jau BIJUŠAIS)!

AB

From: zagarins@stcc.edu
Date: 7/21/02 9:57

Sveiki!

Aivim nav skaidrs, kas ir idiotija:

< Juri, lūdzu definē terminu - idiotija! >

Idiotija ir tas kas paliek pāri, kad atņem inteliģenci.

< Par Ulmani, ar nevienu neesmu vienojies par Ulmaņa personības apspriešanu! >

Ne jau Tu! Tu te nebiji klāt toreiz, kad mēs Sveikā Kārli Ulmani pārrunājām:

http://faculty.stcc.edu/zagarins/sveiks/2002/030702guntisliepins.htm  

http://faculty.stcc.edu/zagarins/sveiks/2002/030402finieravadonis.htm  

< Par kādu izmisumu Tu Juri runā Pirmā pasaules kara laikā? >

Bija domāts izmisums Otrā pasaules kara laikā. Tu savā pēdējā vēstulē sunīji inteliģenci no abiem kariem. Es biju iedomājies, ka Skalbe būtu varējis Tavuprāt aplam darījis, uzrakstot kaut ko mundrinošu leģionāriem. Tagad saprotu, ka runa ir par viņa kā Nacionālās Padomes runas vīra uzsaukumu "Visiem latviešiem" vai arī par to, ko viņš rakstīja Piektā gada revolūcijas laikā, kad viņš pirmo reizi tika izraidīts emigrācijā. Es gan domāju, ka ja inteliģenci ar tik plašu vērienu nosoda, kā Tu to dari, tad latviešiem pāri paliek tikai idiotija vienalga kā uz to skatās, vai tur notis vai tur vārdi.

Juris

From: ugis.berzins@swipnet.se
Date: 7/21/02 3:13

Aivis:

Vai godātais Uģis man var pateikt kaut vienu demokrātisku pasākumu, ko Miķelis Gorbijs veica iekš PSRS, lai tā kļūtu demokrātiskāka? >

Smaidīt ir patīkams vilciens, bet gribu tikai atgādināt, ka runa nebija par Gorbija demokrātiju un viņa demokrātiskiem varoņdarbiem! Runa bija par to KO viņš darīja un ne par to KĀ!

< Par rietumu sovjetologiem es atļaušos pasmaidīt, visa informācija būs pieejama tikai pēc tam, kad mēs jau sen būsim miruši. Gribētos piebilst ka tie cilvēki, kas ir dzīvojuši šajā sistēmā ko sauc par PSRS, labāk saprot un spēj paskaidrot tos procesus, kas notika PSRS astoņdesmito gadu beigās.>

Zinātnē objektīvs skats vienmēr ir bijis labāks - tālākā skatījumā vērtīgāks, nekā indivīdu emociju, daudzkārt pārslogotie piedzīvojumi un pieredze. To kas notika 80 gadu beigās novēroja visa pasaule un informācija ir samērā pilnīga, arī par to, kādi spēki Latvijā rīkoja ceļu uz patstāvību un ka plūsme kļuva iniciatoriem nevaldāma un nekontrolējama ...

nomenklatūras sistēma, tā bija tik smagnēja un nespēja pielāgoties konkrētajai situācijai. Tā nespēja reaģēt uz apkārt notiekošo procesu. Atgādināšu, ka šī sistēma izveidojās pēc pēdējā staļinieša - Hrusčova krišanas un varas nonākšanas Leonīda Brežņeva rokās.>

Nomenklatūras krīzei pamati tika likti gadus agrāk, iekšējā pārorganizēšanā ...

<Ieteikums nelūkoties uz iekšletiņiem no augšas un ieklausīties viņos, tad arī parādīsies cieņa no iekšletiņu puses.>

Es savu informāciju vienmēr esmu guvis no pašas Latvijas cilvēkiem. Svešvalodīgie ziņu dienesti ir devuši papildus informāciju un uzrādījuši ziņotāja politisko vai ideoloģisko mājvietu - daudzas reizes arī tīri objektīvi. Apzināta dezinformācija pastāvēja un pastāvēs arī turpmāk.

Ir tikai grūti lietas dažu labu reizi dziļāk diskutēt, jo visās zemēs ir tikai maza daļiņa iedzīvotāju, kas veltī laiku informēties par dažādiem strāvojumiem, panākumiem un kļūdām kas jau izdarītas plašajā pasaulē - viss nav jāizmēģina katram latvietim uz vietas .......

Latvijas cilvēki diemžēl parasti aizmirst, ka ārletiņi ir uzauguši kapitālistiskā tirgus ekonomikā ....... Kad pirms pāris gadiem vienam sievas radiniekam nopirkām Rīgā dzīvokli, viņš pilnā nopietnībā sāka mani mācīt kas ir banka, kas ir aizdevums, kas ir procenti, kas ir zemes grāmata, kas ir kooperatīvs, kas ir PVN utt. utt.

Vēl vien cits piemērs. Māte ir lauksaimnieka meita, māju atvēlējām Latvijas radiniekiem, jo neviens no mums nevēlējās kļūt par zemnieku .... Māte savā laikā beidza lauksaimniecību un piedalījās 40 ha apsaimniekošanā, pazina visu labību. Latvijas radiņi māju saņēmuši vairs nebija gatavi māti uzklausīt - mēs paši!!!!!!!!!!!!!!!!! Kad māte teica ka tur nekāda raža nebūs no tā ko izsēja, izsludināja pa prātā traucēt ...... Kad rudenī nekāda raža nebija, tad vaina bija arājam, sējējam, sēklai utt. utt. Radi nebija bijuši zemnieki bet Padomijas laikā nodarbojās ar puķu audzēšanu un blatiem.

Tagad jau daļa mežu ir pārdoti, ar zemkopību nenodarbojās, zeme ieķīlāta labu Latvijas vietējo draugu neveiksmīgu biznesu dēļ - paši strādā tagad pie Rīgas kā palīgstrādnieki. Kad es savā laikā vaicāts teicu, ka tas nav bizness bet viņu nekaunīga izmantošana un krāpšana, tad mani apzīmēja par vienu kas viņiem neko nenovēlot un pats galvenais - es par Latviju un biznesa lietām Latvijā neko neprotot un nezinot .......

Sieva atceļā no lidlauka pastāstīja, ka atkal pieaugusi Latvijas iedzīvotāju dzīves gudrība "es taču dzīvoju tikai vienreiz" un ar to attaisno totālo nedomāšanu par nākotni - paļaujoties pašplūsmai ..... Atklāti sakot biju domājis, ka šī mentalitāte pamazām izmirst, bet kur nu ........

Mēs latvieši patiešām esam viena fantastiska tauta.

Uģis G. Bērziņš, kam sieva atkal atgriezusies.

From: alnis@lis.lv
Date: 7/21/02 4:49

Juris: <Idiotija ir tas kas paliek pāri, kad atņem inteliģenci.>

Mazliet sekli! Ir cilvēki kuri ieguvuši augstāko izglītību, pat divas, taču no inteliģences ne smakas. Taču zināšanas, gudrība ir un par idiņiem nenosauksi. Bet ir arī tādi, kuriem ir 5 klases, taču inteliģence pārpārēm. Taču reizēm arī pašiem neiztikt bez kāda idiotiska izlēciena vai vārda, kuru vēlāk gribētos, lai tās nebūtu. Tādēļ jau idiotisms ir tā nosaukts, ka nevienmēr prognozējams no kuras puses tas izlēks.

Alnis.

From: mahris@myself.com
Date: 7/21/02 5:25

Ausma Ābele:

< Revolūcijas gados mani vecvecāki no mātes puses atradās Krievijā.>

Mani vecvecāki atradās Krievijā tai pašā laikā, bet uzdevās par vāciešiem. Latvietis nozīmēja gandrīz drošu nāvi. Vācietim, neraugoties uz īsti nepabeigto karu, nekas nedraudēja. Abi pārbrauca dzīvi.

Mahris

From: pooh@parks.lv
Date: 7/21/02 7:14

Alnis Freibergs:

< Ir cilvēki kuri ieguvuši augstāko izglītību, pat divas, taču no inteliģences ne smakas.>

Inteliģents ir saprātīgs un saprotošs. Inteliģencei nav tieša sakara ar iegūtajām zināšanām. Gudrība, jeb intelekts ir spēja izvēlēties iespējami sekmīgāko risinājumu ārpus iemācītā vai variējot iemācītā elementus un veidojot jaunu. Gudrībai ir tiešs sakars ar inteliģenci.

Ja līdzībā pāriet uz datoriem, tad inteliģents dators ir tāds, kuram labas programmas, kas spēj informāciju apstrādāt. Bet datorā var būt vesela gūzma informācijas, bet, ja tam nebūs programmas ar kurām atvērt informāciju glabājošos failus, iznāks tikai čiks. Tātad Jurim ir zināma taisnība. Ja datoram nav programmu nodrošinājums tas ir gluži bezpalīdzīgs un nederīgs, kaut arī tā HD un mājas CD arhīvā glabājas n-tie Gb informācijas.

Tāpat arī ar cilvēku. Ja tam nav inteliģences, kurai tiešs sakars gan ar loģiku, gan intuīciju, tad var būt 3 universitāšu izglītība, bet jēgas nekādas.

Pūks

From: aivis.b@delfi.lv
Date: 7/22/02 6:35

Juris: < Idiotija ir tas kas paliek pāri, kad atņem inteliģenci.>

Juris kā vienmēr sabiezina krāsas!

Es nekur neesmu pateicis, ka inteliģence ir jālikvidē, manā tekstā nekur nav tāda aicinājuma! Es vienīgi centos parādīt, kādas sekas ir pārsteidzīgiem uzsaucieniem, lēmumiem, kurus dzīvē pēc tam izcieš vienkārši, ko te Juris atļaujas saukāt par idiotiju! Kas tad, Juri, stājās strēlnieku bataljonos? Vai Tu tur esi redzējis kādu tajā brīdī slavenu inteliģentu? Es vēlreiz uzsveru, ka nerunāju par par Aleksandriem, kas redzējuši pirmā pasaules kara un Krievijas stepju šausmas. Aiz kādām mugurām tad slēpās šie - inteliģence? Vai tad tā nebija tā pati idiotija, kas savus labākos dēlus sūtīja ugunī? No kādām ģimenēm tad vēlāk nāca leģionāri? Vai tā atkal nebija idiotija?

Vienīgais aicinājums - inteliģencei ir jāizvērtē katrs savs vārds un domu grauds, ko tā velta tai masai, ko sauc apar idiotiju.

AB

From: Asnate.Dimza@aniteps.com
Date: 7/22/02 6:39

Aivi, no Tevis rakstītā man radies iespaids, ka par vislielāko idiotismu , uz kuru latviešu tautu ir aicinājis Skalbe , Tu uzskati to braukšanu pēc Ziemeļmeitas.

Asnate

From: kingga@plu.edu
Date: 7/22/02 7:02

Aivim varu teikt, ka ir milzīga starpība, vai karo savas vai citu interesēs. Iespējas tikt pie neatkarības vai vismaz autonomijas likās (varbūt pārspīlēti optimistiski) Pirmā pasaules kara laikā.

Otrajā lielākā nelaime bija tā, ko Pauls Gobls sauc par provinciālo domāšanu, kas neļauj domāt pietiekami valstiski. (Lietuviešiem allaž ir bijusi stiprāka valstiska domāšana.) Arī domas par inteliģences pirkšanu un pārdošanu būs nevietā; es nevaru iedomāties labus piemērus. Pat Pēteris Stučka bija vairāk nadzīgs vienkārši pakampt pats pa labam kažokam un zelta pulkstenim no salaupītā.

Gorbačovs gribēja reformēt un liberalizēt komunismu. Skaidrs, ka viņa nolūks

nebija palīdzēt nacionālistiem. Ka viens no maniem gudriem draugiem tajā laikā teica, visas šīs reformas nevar iet labumā, jo Gorbačovs tomēr ir tikai

komunistu varas virs. Paldies viņam par to, ka viņš tomēr apķērās, ka savienības maisu nevar vairs aizsiet ciet.

Visu labāko!

Gundars

From: aivis.b@delfi.lv
Date: 7/22/02 7:20

Asnate: < No Tevis rakstītā man radies iespaids, ka par vislielāko idiotismu, uz kuru latviešu tautu ir aicinājis Skalbe , Tu uzskati to braukšanu pēc Ziemeļmeitas.>

Pasakas ir laba lieta, bet es runāju par viņa uzsaukumu Latviešiem stāties strēlnieku bataljonos. Nejaukt divas lietas.

AB

From: Asnate.Dimza@aniteps.com
Date: 7/22/02 7:25

Tā ir viena un tā pati lieta. Viņa piezīmēs, kuras skar šo laika periodu, ir tā pati doma, gandrīz arī līdzīgiem vārdiem izteikta.

Asnate

From: aivis.b@delfi.lv
Date: 7/22/02 7:30

Gundars: < Otrajā lielākā nelaime bija tā, ko Pauls Gobls sauc par provinciālo domāšanu, kas neļauj domāt pietiekami valstiski. >

Tieši par to provinciālo domāšanu es runāju. Kas tad liedza igauņiem dibināt strēlnieku bataljonus? Kas liedza leišiem stāties leģionā, kas liedza igauņiem stāties leģionā? Vienīgi viņu neprovinciālā domāšana! Un par to es jau runāju visu laiku! Latvijas tā laika inteliģence dzīvoja te ar provinciālu domāšanu. Tas arī ir mans vienīgais secinājums. Un par šīs domāšanas sekām atbildēja tā

sabiedrības daļa, ko Juris sauc par idiotiju.

AB

From: aivis.b@delfi.lv
Date: 7/22/02 7:34

Asnate: < Tā ir viena un tā pati lieta. Viņa piezīmēs, kuras skar šo laika periodu, ir tā pati doma, gandrīz arī līdzīgiem vārdiem izteikta. >

Lai nu tā būtu, bet pasaki man - kāpēc viņš būdams tik liels savas Tēvzemes mīlētājs 1944. gadā bēg no Latvijas uz Zviedriju? Kur tad ir tā viņa drosme? Kāpēc vārdi neatbilst darbiem?

AB

From: Asnate.Dimza@aniteps.com
Date: 7/22/02 7:55

Skalbe (tāpat kā daudzi citi) domāja, ka tas ir tikai uz īsu laiku. Skalbes atmiņas par šo neesmu lasījusi, bet vispār par aizbraukšanu no Latvijas spilgti ir uzrakstījis Jaunsudrabiņš 'Es stāstu savai sievai'. Un ideju drosme (par kuru arī rakstīja Skalbe), un fiziskā drosme ir pavisam dažādas lietas.

Asnate

From: aivis.b@delfi.lv
Date: 7/22/02 8:08

Pat drosmi - tās ir pēdējās muļķības! Tā var ievārīt ziepes, bet lai citi tās izstrēbj....

AB

From: zagarins@stcc.edu
Date: 7/22/02 8:50

Sveiki!

Aivis par Skalbi:

< . . . kāpēc viņš būdams tik liels savas Tēvzemes mīlētājs 1944. gadā bēg no Latvijas uz Zviedriju? Kur tad ir tā viņa drosme? Kāpēc vārdi neatbilst darbiem? >

Taisnība Asnatei, ka fiziskā drosme nav tas pats kā idejiskā drosme, bet atdošanās padomju totalitārismam nekādā ziņā nav salīdzināma ar nekādu fizisku drosmi. Vai pareizāk darīja somi, kas karoja pret Padomiju tai pašā laikā veicināja sava genofonda izvākšanu patversmes zemē Zviedrijā vai letiņi Kārļa Ulmaņa personā, kas līku muguru padevās Padomijai un tai pašā laikā aicināja tautu "palikt savās vietās"?

Juris

From: Asnate.Dimza@aniteps.com
Date: 7/22/02 9:04

Tur jau tā starpība starp vēsturniekiem un fiziķiem (paskaidrojums Aivim - jox). Fiziķi uzskatījuši, uzskata un uzskatīs Galileju par vienu no izcilākajiem prātiem.

Asnate

From: aivis.b@delfi.lv
Date: 7/22/02 9:55

Par Galileju ir taisnība, nenoliegšu, ja skatās no tāda redzes punkta. Vienkārši nevēlaties manī ieklausīties, tad nu es paskaidrošu, kāpēc par Skalbi es tā runāju un par inteliģenci kopumā! Mans vecaistēvs bija strēlnieks, kas bija gājis ellei cauri, ko sauc par pirmo pasaules karu. Sāka karot kā vienkāršs streļķis, bet beidza karot kā virsnieks, kas nebija mācījies augstās gudrības kara skolās, bet gan visu apguvis kaujas laukā. Daudz gan man par to laiku viņš stāstījis netika, jo man tad, kad viņš aizgāja aizsaulē, bija tikai 6 gadi. Taču šodien vēl vārdus - ja Tu uz kādu darbību aicini citus, tad esi gatavs atbildēt arī par šīs darbības sekām. Varam tagad runāt par idejisko drosmi, bet es uzskatu, ka ar šo terminu tiek slēpta gļēvulība. Un šinī gadījumā Skalbe aicināja, tad arī bija jābūt gatavam palikt te Latvijā kopā ar visiem, nevis tīties lapās kā zaķpastālam, gļēvulim. Inteliģence ir tā, kas aicina tautu uz kādu konkrētu darbību - piemēram Tautas Frontes dibināšana, tad nu arī tai ir jāatbild kopā ar pārējiem, nevis jāprasa kādas nebūt atlaides. Ja politiķi aicina uz kādu politisku darbību savus velētājus, tad politiķim arī ir jādalās gan slavā gan neveiksmē. Te nevar būt kaut kādas atlaides. Piemēram, Hitlera Vācija bija smagi cietusi Otrajā pasaules karā. Un nacistus tiesāja, tiesāja vienkāršos nacistus un tiesāja viņu vadītājus. Kāpēc šinī gadījumā Jums tas šķiet taisnīgi? Kāpēc tagad ar pilnu krūti aizstāvat Skalbi, kas aicināja tautu divas reizes, bet pats pēc tam laidās kā gļēvulis? Vēlaties attaisnot Skalbi un savu (savu vecāku) rīcību?

AB

From: baiba2000@hotmail.com
Date: 7/22/02 10:55

Aivis: < Kas liedza igauņiem stāties leģionā?>

Nekas neliedza. Un arī igauņiem bija leģions. Lietuviešiem nebija. Toties viņiem gadus 15 bija mežabrāļi. Protams, arī zināms.. (gribēju rakstīt - "idiotisma paveids", bet roka necēlās) Bet par Skalbi un daudziem jo daudziem citiem - Jūs taču esat vēsturnieks, Aivi. Palasiet kaut dažus materiālus par 40., 41. gadu - dokumentus, aculiecinieku liecības. Tad kļūst grūti teoretizēt... Tur ir atbilde - kāpēc.

Baiba

From: kingga@plu.edu
Date: 7/22/02 11:09

Aivis: < Vienīgais aicinājums - inteliģencei ir jāizvērtē katrs savs vārds un

domu grauds, ko tā velta tai masai, ko sauc apar idiotiju.>

Aivi, pirms un pēc strēlnieku pulkiem latvieši izkusa krievu armija. Vari lasīt Solženīcinu par to, ka Austrumprūsijā aizgāja bojā cara tētiņa labākie pulki, kur karotājos bija ļoti daudz latviešu. Par jaunākiem laikiem vari pats atcerēties. Skalbe, starp citu, kalpoja strēlniekos. Vai tas bija vajadzīgs, tas ir cits jautājums.

Visu labāko,

Gundars

From: aivis.b@delfi.lv
Date: 7/22/02 11:15

Baiba: < Palasiet kaut dažus materiālus par 40., 41. gadu >

Lasījis es esmu un teikšu, ka kādu mēnesi pēc tam vēl nevarēju normāli gulēt. Ir informācija par Baigo gadu, manis paša vectēva ģimene no tā ir cietusi. Taču lietas būtība ir pavisam vienkārša - Skalbe bēga lai glābtos, lai glābtu savu dzīvi, bet cik Latviešu ir sekojuši viņa diviem aicinājumiem un miruši vai krituši gūstā un cietuši lielas mocības? Ir ērti runāt par idejisko drosmi, kuras rezultātā cieš citi, nevis pats. Savu nostāju es esmu paudis jau agrāk, un vēlreiz atkārtošu - tas kas neseko pats savam aicinājumam, kam citi ir sekojuši, ir gļēvulis. Un nav pat vārda vērts, lai pieminētu.

AB

From: kingga@plu.edu
Date: 7/22/02 11:18

Vai vēsturniekam Aivim ir zināms, ka 1944. gada vasara Skalbe bija jau vecs un slims kungs. Par viņa aizbraukšanu rūpējās LCP.

Visu labāko,

Gundars

From: aivis.b@delfi.lv
Date: 7/22/02 11:25

Gundars: < Skalbe, starp citu, kalpoja strēlniekos. >

Piekrītu, ka Skalbe strēlniekos iestājās 1916. gadā, bet pildīja galvenokārt kancelejas darbus, nevis bija redzams ierakumos.

vecs un slims kungs. >

Jā, man tas ir zināms. Un tas tomēr neko man neizsaka, jo cieta arī vēl vecāki cilvēki kā Skalbe!

AB

From: Asnate.Dimza@aniteps.com
Date: 7/22/02 11:44

Kā es varu neaizstāvēt Skalbi? Tad jau man ir jānoliedz Latvija vispār ar visu tās traģisko un pretrunīgo vēsturi, pati latviskā dvēsele jānoliedz.

Man gan liekas , ka latviešu strēlnieku bataljonu veidošanai bija milzīga nozīme. Vai bez strēlniekiem mums šodien būtu neatkarīga valsts? Par šo tēmu jau ir pietiekoši daudz rakstīts.

Skalbe kā cilvēks, man liekas, arī nebija gļēvulis - ja jau viņam pietika drosmes atgriezties Latvijā un gadu nosēdēt cietumā.

Par Lāci - šī personība īstenībā arī ir ļoti traģiska. Viņš jau nu galīgi nebija inteliģents, viņš bija Martina Idena tips, kuram par visu vari gribējās izsisties uz augšu. Bet Hamsuna daiļradi taču mēs nenoliedzam, paies gadi, un Lāča grāmatas ieņems to vietu, kas tām pienākas. Jo viņa raksturi jau arī ir ļoti latviski - tikai citādi. Piemēram, Arturs Irbe - nu tas taču ir Roberts no 'Akmeņainā ceļa'. Par saviem vecākiem varu pavēstīt, ka neviens no viņiem (un vispār neviens no maniem radiem) neatstāja Latviju. Bet ne jau tāpēc, ka kāds no viņiem būtu izcili drosmīgs. Nu kā tad mans vectēvs būtu pametis savus zirgus? ( Bet Sibīrijā nācās nomirt vienalga bez viņiem).

Palikt Latvijā vai braukt prom dažreiz izšķīra arī gadījums - kā manai mammai, kura jau bija sakravājusi somas, lai brauktu ar vienu no pēdējiem kuģiem. Bet ienācis profesors Stradiņš (mamma dzīvoja 1ajā slimnīcā vienā dzīvoklī ar profesora māsu) un pārmetis: 'Ja latviešu ārsti aizbrauks, kas tad ārstēs latviešus?'.

Daudziem latviešiem, tāpat kā Aivim, ir nostāja , ka nevajag darīt neko (jo tad jau arī nekļūdīsies), nevajag NATO, nevajag ES, gan jau tāpat viss notiks. Baidos, ka tā gan nebūs.

Asnate

From: kingga@plu.edu
Date: 7/22/02 12:03

Aivi, Skalbe jau agrāk bija sevi pierādījis par izcilu un iejūtīgu kara korespondentu.

Normālas tautas arī kara laikā savu spēku mēģina izvietot optimāli un no tā tikai vienu daļu, parasti ne vairāk par 10%, izvieto karaspēkā. Un ir pavisam naivi domāt, ka visiem, vai pat vairumam, no karavīriem būtu jāsēž ierakumos. Ja ne vectēvs, tad kāds cits tev pateiks, ka arī rakstveži, pavāri un vezumnieki karošanā piedalās riskēdami savu veselību un dzīvību.

Tiešām esi vēsturnieks? Cik tad tālu esi ticis?

Visu labāko, tālāk mācoties!

Gundars

From: aivis.b@delfi.lv
Date: 7/22/02 12:35

Asnate: < Man gan liekas , ka latviešu strēlnieku bataljonu veidošanai bija milzīga nozīme. Vai bez strēlniekiem mums šodien būtu neatkarīga valsts? >

Nu te Asnate ir sarunājusi pilnīgas muļķības! Tavuprāt, nebūtu neatkarīgas Latvijas? Un kā tad sanāk, ka Latviešu strēlnieki atkaroja Lietuvu, Igauniju un Poliju? Pilnīgas muļķības! Tā bija latviešu dzīvā spēka izkaušana. Kā tad Latvija kļuva neatkarīga? Vai nebija jāizmanto igauņu karaspēka palīdzība atbrīvojot Vidzemi? Vai nebija jāpieņem Polijas palīdzība atkarojot lieliniekiem Latgali? Vai to paveica strēlnieki? To paveica tikai pārpalikums no strēlniekiem! Tie nebija salašņas, taču dienestam derīgu vīru atbrīvošanās cīņu laikā bija maz! To gan vajag atcerēties un tad tikai domāt, ko rakstīt. Nu kā tad Lācis nebija inteliģents? Cūkgans vai?

Ja jau tik liela patriote esi, tad paskaidro man, kāpēc ES vēlas maksāt jauno dalībvalstu zemniekiem subsīdijas 25% no tās summas, ko saņem vecdalībvalstis? Bez emocijām, tikai argumentus! Kāpēc Tu vēlies būt gudrāka par iekšletiņiem dzīvodama Glazgovā?

From: Pormals@aol.comD
ate: 7/22/02 12:48

Vai ir kaut kur iespēja iepazīties ar Aiva personīgo dzīves un izglītības vēsturi. Te kaut kas neklape. Ko viņš krīt virsū "Kaķīšu Dzirnaviņu" autoram?

Vai tiešām viņš seko kādreiz dotiem "Dzimtenes Komisijas" norādījumiem.

Čikāgā.

From: Asnate.Dimza@aniteps.com
Date: 7/22/02 12:57

Par sevi. Es ceru, ka esmu mazliet gudrāka par tiem, kuri sevi sauc par 'iekšletiņiem', jo es esmu vienkārši latviete. Es strādāju IT firmā, kurai ir partneri Lielbritānijā, tāpēc arī pusgadu esmu komandējumā Glazgovā, reizi 2 mēnešos braucot uz mājām.

Vēlreiz par strēlniekiem. Lai būtu pārpalikums no strēlniekiem, vispirms vajadzēja būt pašiem strēlniekiem. Ar strēlniekiem cēlās tautas pašapziņa, un doma, ka varam izveidot savu valsti , likās reāla.

Un par Lāci. Palasi vecās Atpūtas - tā ir dzīvā vēsture, nevis LPE sausie fakti.

Par ES un zemniekiem nav vērts tagad strīdēties, jo: - ES politika lauksaimniecības jautājumos noteikti mainīsies, tikai nav zināms, kā; - sarunu laikā un vēl vairāk tad, kad būsim ES , mums būs iespēja (kopā ar citām valstīm) šos noteikumus ietekmēt; - mēs paši taču savus zemniekus vispār nespējam subsidēt un muitas barjeras - vai tās vispār ir, nezinu.

Ar labvakaru, no biroja dzen ārā.

Asnate

From: aivis.b@delfi.lv
Date: 7/22/02 1:00

Gundar!

Par Skalbes spējām es ne mirkli neesmu šaubījies. Rakstnieks, korespodents. Taču mani izbrīnīja Skalbes bēgšana no savas mīļotās pasaku zemes.

Ja pievēršam uzmanību, tad ir jāsaka, ka abos pasaules karos latvieši necīnījās par savu zemi, bet gan zem svešiem karogiem un svešās formās. Un mēs varētu runāt par 10% no tautas lieluma, bet Latvija nebija neatkarīga un reizēm pēc kaujām ierindā palika tikai 25% sastāva - pārējie ievainoti, krituši vai bez vests pazuduši. Piekrītu, ka arī rakstveža amats ir kara laikā tik pat bīstams, bet tomēr tas nav būt ierakumos. Pašlaik ar skaitļiem neoperēšu, jo no galvas neatceros, bet zaudējumi tiešām bija lieli.

Atbildu, ka tiešām esmu vēsturnieks, pašlaik tikai bakalaura darbs jāaizstāv un tad būšu bakalaurs, tālāk doma ir maģistrantūra.

AB

From: Pormals@aol.com
Date: 7/22/02 1:12

Aivis: < Atbildu, ka tiešām esmu vēsturnieks, pašlaik tikai bakalaura darbs jāaizstāv un tad būšu bakalaurs, tālāk doma ir maģistrantūra.>

Mēģināsim papildināt Aiva Biķernieka CV. Dzimis apmēram 1976. gadā Mazsalacā, kur nobeidzis 1994.g. vidusskolu pie klases audzinātājas Anitas Istabiņas. Ja nu nepabeigts bakalaurs tik uzņēmīgs un plašs spriedumos un zināšanās, tad

jau lai visi "svētie" mūs pasargā, kad nāks tuvāk maģistrātūrai.

Čikāgā.

From: aivis.b@delfi.lv
Date: 7/22/02 1:17

Pormals: < Ko viņš krīt virsū "Kaķīšu Dzirnaviņu" autoram? Vai tiešām viņš seko kādreiz dotiem "Dzimtenes Komisijas" norādījumiem. >

Vēlies iepazīties?

Iesaku vērsties LU arhīvā un tur noskaidrot.

Sāksim ar to, ka Pormals jau tagad ir kļūdījies divas reizes - "Kaķīša dzirnavas", nevis "Kaķīšu Dzirnaviņas"(1913. gads) vai savādāk!

Un ko Pormals saprot ar "Dzimtenes Komisija"? Es runāju tikai savā vārdā, nevis kaut kādu priekš un pakaļrakstu vadīts kā Pormals!

AB

From: aivis.b@delfi.lv
Date: 7/22/02 1:17

Asnate!

Tu saki, ka strēlnieki cēlās ar domu cīnīties par neatkarīgu Latviju! Vai tev ir pierādījumi? Ja ir, tad liec man galdā un es noorganizēšu Tev profesora grāda piešķiršanu! LPE es neizmantoju, tā ka atvaino. Un Atpūta arī ir tendencioza!

Ieteiktu iepazīties ar pašu zemnieku domām Latvijā un tad arī runāt, jo sanāk, ka mēs runājam par divām dažādām lietām!

AB

From: aivis.b@delfi.lv
Date: 7/22/02 1:21

Pormals: < Mēģināsim papildināt Aiva Biķernieka CV. >

Nu ja Tevi pasargās gan "svētie", gan priekšraksti un pakaļraksti.

Palabošu Tavas kļūdas Pormal! Tikai kreņķi neķer!

Esmu dzimis 1976. gadā. Vidusskolu pabeidzu 1994. gadā. Klases audzinātāja bija Anita Stabiņa. Un tagad aizrādījums - neproti gramatiski pareizi rakstīt, nesmīdini tautu.

Suns var apstāties pie staba, nevis skolu nobeigt pie klases audzinātājas.

Es skolas slepkava esmu vai?

AB

From: norandris@rcn.com
Date: 7/22/02 1:21

Visa šī šurpu turpu spriedelēšana man atgādina, ka kārtējo reizi jāpārlasa Ulža Ģērmaņa 1970.g. apcerējums "Kāpēc esam tādi kā esam". šis vēsturnieks un rakstnieks ļoti mīlēja savu tautu, bet arī ārkārtīgi skaidri un skaudri saskatīja ilgo pakļautības gadsimteņu mantojumu: "Latviešu daudzinātais individuālisms, nespēja un neticība kopējiem pasākumiem ir vēsturiski nosacīta."

"Viņš ir izdarīgs, izturīgs, centīgs (nereti pārcentīgs), visādās sīkās blēdībās izmanīgs (dažkārt arī zaglīgs), bez solidaritātes un lojalitātes pret saviem kārtas brāļiem, jo "katrs rauj cik var un kur var." Viņš ir gatavs aprunāt, apsūdzēt un nodot citus, ja pašam kas atlec, bet bieži vien arī ja nekas neatlec -- tā sakot, aiz paraduma. Tās ir apspiesta, izmantota cilvēka īpašības, kas cenšas izdzīvot un tikt labākā robā šai bēdu pasaulē. šī latviešu tautas maitāšana ir vislielākais noziegums, ko mums nodarījušas dažādās svešās varas no senākiem līdz visjaunākiem laikiem. Ojārs Jēgens par to trāpīgi skandē (par latviešu dažnedažādo kalpošanu):

Par šķēpnesi, par vēstnesi,
Par bruņu kalpa kalpu,
Par lauksargu, par mežsargu,
Par muižas staļļa puisi,
Par krāsnkuri, par rijkuri,
Par kunga kambarsulaini,
Par piķieri, par šķilteri,
Par naktssargu, par vārtsargu,
Par pussargu, par aizsargu,
Par visu kaŗu kalpu...

(..) Protams, vienmēr un visos laikos ir bijuši izņēmumi: cilvēki ar augstu tikumību, dažādi dumpinieki un nemiernieki."

No kāda vācu ģenerālkomisāriāta ierēdņa priekšlikumiem kā apieties ar latviešiem: "Latvietis ar visām savām garīgajām un organizatora spējām polītiski ir nenobriedis. Viņa polītiskā patstāvība jau pašā sākumā jāsamazina līdz minimumam. (..) Viņš labi jānodrošina saimnieciski (..) Visumā viņš ir apmierināts, ja var labi dzīvot, un ja viņam nodrošināta viņa mazā kultūras brīvība. (..) Latvietis nespēj savu dzīvi pakārtot augstākiem aspektiem, bet tikai paša labumam. (..) mēs varam latviešus viegli vadīt, tos izspēlēt vienu pret otru un tādā kārtā aizkavēt nacionālu apvienošanos. Mums jāvairās tomēr aiziet tik tālu, ka viņš mana, uz ko mēs tēmējam. (..)"

Ģērmanis citē Kronvaldu: Izmirs vēl daža paaudze, iekāms tikai verdzības gars sāks patiesi vispārim izzust (..) Lai arī mēs šai kaŗā kristum, tomēr tā lieta pati nekritīs; bet mums, tiem tagadējiem, kaŗā krītot, izaugs jo spēcīgi, jo stalti kaŗotāji" (Uldis Ģērmanis, Tā lieta pati nekritīs, Grāmatu Draugs ASV, 1971)

Okupācijas muzejs dod nelielu ieskatu, kādu postu viss laiks no 1940. gada 17. jūnijam līdz 1991. gadam nodarīja latviešu polītiskajai, saimnieciskajai un kultūras elitei. Par cik divdesmit brīvības gadi mūs pacēla, tik sekojošais padomju (un mazākā mērā vācu) jūgs atsvieda tālu atpakaļ. Tagad mēs atkal ķepurojamies kā mākam -- katrs par sevi. Un ceram uz jauno paaudzi "kas to cīņu vedīs galā". Esmu pārliecināts, ka tomēr pamazām tiekam uz cieta pamata.

Man pašam prieks lasot nupat 22. jūlija "Zemgales Ziņās" par manas māsīcas mazmeitu

http://www.zz.lv/arhivs.php?lasit=8005  (Diskutē par pašvaldību politiku), kur zem foto lasāms: "Sabiedrības par atklātību «Delna» pārstāve Karīna Janova informēja par atklātības un atbildības problēmām Latvijas pašvaldībās. Domāju, ka par viņu mēs vēl daudz laba dzirdēsim.

Ģērmanis savu apceri sniedza plašam klausītāju pulkam Toronto un Losandželosā. Lieki teikt, ka tā viņu populāru nepadarīja, klausītāji gaidīja ja ne dežūrfrāzes, tad ko vairāk pacilājošu. Bet to vajadzēja pateikt un daudziem bija ko pārdomāt. Ja būs pieprasījums, varu Ģērmaņa rakstu padarīt elektroniski lasāmu un privāti nosūtīt. Domāju gan, ka tas pārpublicēts arī citur.

AP

From: ugis.berzins@swipnet.se
Date: 7/22/02 1:30

Aivis: < . . . tas kas neseko pats savam aicinājumam, kam citi ir sekojuši, ir gļēvulis. >

Ir jau ļoti viegli kritizēt vēsturiskas personas un personības. Mums taču no pagātnes būtu jāmācās un jāveido labāka, patiesāka un godīgāka nākotne.

No sirds iesaku piegriezties Latvijas jaunāko laiku vēsturei un publiski atmaskot, respektīvi pastāstīt Latvijas iedzīvotājiem un vēlētājiem, cik patiesi un uzticīgi saviem runās un rakstos paustiem uzskatiem un pārliecībām, cilvēki uz dažādo partiju sarakstiem, ir bijuši!

Cik nav to kas piederējuši trīs un vairāk partijām - ar dažādiem mērķiem ... Ar ko viņi nodarbojas kā privātpersonas un kā sapelnījuši miljonus .....

Pastāstīt par tiem, kas aizbēga no Latvijas kad draudēja jauna okupācija .... utt. utt.

Pēdējos lielos karos neviens ģenerālis vai vadonis nav bijis savu armiju priekšgalā un dzīvojis pēc cēliem saukļiem vienkāršiem karavīriem - cīnīties par to un to, aizstāvēt to un to, atbrīvot to un to, aizsargāt to un to ......

Uģis G. Bērziņš, par konstruktīvām diskusijām, arī ar kritiku - bet ne tikai nodarboties ar visu kritizēšanu ......

From: aivis.b@delfi.lv
Date: 7/22/02 1:32

Laikam Pormalam ir aptrūcies sakāmā, ka jau ķeras klāt manai necilajai personībai.....

AB

From: johnyx@parks.lv
Date: 7/22/02 1:38

Aivis: < Ieteiktu iepazīties ar pašu zemnieku domām Latvijā un tad arī runāt>

Es jau tā cenšos pārlieku pa vidam nejaukties, bet man liekas, ka te ir baigā putra sanākusi, jo tie zemnieki, ko varētu klaušināt par viņu domām strēlnieku jautājumā tak sen jau viņā saulē būs

xav

From: peteris@louisville.edu
Date: 7/22/02 1:40

Sveicieni! Aivi, ar interesi sekoju līdzi jūsu diskusijām, nevaru sacīt, ka visam piekrītu. Taču, jāatstāj vieta arī autora jaunības maksimālismam.

Tomēr gribu Jums kā nākošajam vēsturniekam ierosināt pārdomas: savā laikā tiku dzirdējis, ka Vilis Lācis pagrīdē esot rūpīgi gatavots savam nākošajam vietvalža amatam (no padomju puses). Līdzīgi paslepus vietvalža amatam esot gatavots Herberts Cukurs (no vācu puses). Vai tā varētu būt patiesība? Savā laikā ar Sveika starpniecību uzdevu šo jautājumu Andrievam Ezergailim, viņš atteica, ka par to neesot nekas zināms (viņam?).

Ar cienu

Pēteris Romanovskis

From: johnyx@parks.lv
Date: 7/22/02 1:41

Aivis: < Vidusskolu pabeidzu 1994. gadā. >

Paklausies, a kamdēļ tik ilgi to bakalaura darbu raksti? Bet skolas nobeigšana pie klases audzinātājas man, piemēram, baigi patīk.

xav

From: aivis.b@delfi.lv
Date: 7/22/02 1:41

Uģis: < Pēdējos lielos karos neviens ģenerālis vai vadonis nav bijis savu armiju priekšgalā un dzīvojis pēc cēliem saukļiem vienkāršiem karavīriem - cīnīties par to un to, aizstāvēt to un to, atbrīvot to un to, aizsargāt to un to ......>

Domāju, ka šī tēma ir interesanta, bet pašlaik vēl nav visas iespējas izcilāt arhīvus un laikrakstus, jo materiāls ir ļoti plaši izkaisīts. Par Latvijas miljonāriem - tie pašlaik ir pie varas un viņiem ir imunitāte, un Drošības dienesta aizstāvība. Lembergs, Šķēle un citi pagaidām ir tik labi aizsargāti, ka vienkāršam cilvēkam tas materiāls nav pieejams.

< Ir jau ļoti viegli kritizēt vēsturiskas personas un personības. Mums taču no pagātnes būtu jāmācās un jāveido labāka, patiesāka un godīgāka nākotne.>

No sirds iesaku piegriezties Latvijas jaunāko laiku vēsturei un publiski atmaskot, respektīvi pastāstīt Latvijas iedzīvotājiem un vēlētājiem, cik patiesi un uzticīgi saviem runās un rakstos paustiem uzskatiem un pārliecībām, cilvēki uz dažādo partiju sarakstiem, ir bijuši!

< Cik nav to kas piederējuši trīs un vairāk partijām - ar dažādiem mērķiem ... Ar ko viņi nodarbojas kā privātpersonas un kā sapelnījuši miljonus ..... >

Pastāstīt par tiem, kas aizbēga no Latvijas kad draudēja jauna okupācija .... utt. utt.

From: indulislacis@yahoo.com
Date: 7/22/02 1:57

Gundars: < Tiešām esi vēsturnieks?>

Gundar, lasot mūsu jaunā "vēsturnieka" prātulas un jau gatavos secinājumus, neliekās gan, ka viņš būtu sevišķi tālu ticis... Vēl jau ir krietni zaļš - nu, varbūt dienās...?

Indulis

From: Pormals@aol.com
Date: 7/22/02 4:56

Nebūtu labi, ja šeit izvērstos nevajadzīgi asumi diskusijā, bet taisīt vēsturiskus spriedumus pirms ir iegūts vismaz maģistra grāds, liekas gan pāragri. Tanī pat reizē, ir labi, ka jaunieši diskutē un runā par nopietnu tēmu. Pašlaik Rīgā iznāks (Laiks 7.26.02 Kārlis Skalbe jaunās drēbēs) plašs K. Skalbes darbu izdevums. Būs vairākos sējumos. Personīga informācija nav nepieciešama, to papildināja laika biedri no Mazsalacas.

Pormals

From: Pormals@aol.com
Date: 7/22/02 5:09

Pēteris Romanovskis: < Līdzīgi [Lācim} paslepšus vietvalža amatam esot gatavots Herberts Cukurs (no vācu puses)>

Runājot par H.Cukuru, tāda bauma, ka viņš varētu būt gatavots kādam amatam no

vācu puses, ir samērā maza iespēja. H.Cukuru gandrīz nošāva (nacionālie), kad

krievi atkāpās 1941. gada. Tēmai par H.Cukura sadarbību ar sarkaniem, pieskaras sarakste 90-to gadu sākumā arī vecais čekists Marģers Vītoliņš. Ebreji par daudz kredītu ir devuši Cukuram par SD darbību, jo Arāja vienībā viņš bija tikai ieroču rotas komandieris.

Pormals

From: norandris@rcn.com
Date: 7/22/02 5:11

Pasaki tai tantei, kas par Cukuru sacījās zinām teikt, ka tās ir galīgas muļķības. Ezergaiļa grāmatā par holokaustu Latvijā pie Cukura vārda ir 12 atsauces, bet no tām nevar spriest ka Cukurs būtu spēlējis kādu nozīmīgu lomu -- vairāk kā jebkurš Arāja SD bataljona virsnieks. Nevienam latviešu lieciniekam par viņu nebija nekā īpaša ko teikt. Izskatās, ka viņš pat nekomandēja nevienu vienību, bet pārzināja garāžu un reizēm piedalījās akcijās. Tas būtu īpatnējs veids kā sagatavot vietvaldi. Slavenais lidotājs gan bija pazīstamākais, it sevišķi salīdzinot ar absolūti nepazīstamo izvirtuli Viktoru Arāju. Tādēļ viņam piedēvēja visu ko, pat desmitiem tūkstošu cilvēku nogalināšanu.

Vilis Lācis turpretī manās acīs ir Latvijas vēstures lielākais nodevējs, bet nedomāju, ka kādreizējais Sabiedrisko lietu ministrijas protežē un Ulmaņa laikā visnaudīgākais rakstnieks būtu ticis jau tad gatavots savai vēlākajai lomai. Par viņu daudz interesanta var lasīt Viļa Lapenieka atmiņās.

AP

From: aivis.b@delfi.lv
Date: 7/22/02 5:19

Indulis Lācis: < . . . lasot mūsu jaunā "vēsturnieka" prātulas un jau gatavos secinājumus, neliekās gan, ka viņš būtu sevišķi tālu ticis... >

Nu izskatās, ka lasīt nemāki, nemaz par domāšanu nerunājot! Izlasi vēlreiz un padomā, kāda bija rakstītā jēga!

AB

P.S. Neapvainojos uz tiem, kam savu domu un savas galvas nav!

From: zagarins@stcc.edu
Date: 7/22/02 5:32

Sveiki!

Arturs Pormals rakstīja tā:

< . . . taisīt vēsturiskus spriedumus pirms ir iegūts vismaz maģistra grāds, liekas gan pāragri. >

Atvainojos, bet tas ir bulšits. Man nemūžam nebūs vēstures maģistra grāds, bet es tomēr taisīšu vēsturiskus spriedumus kamēr vien nebūs iestājies vecuma marasms.

< Tanī pat reizē, ir labi, ka jaunieši diskutē un runā par nopietnu tēmu. >

Jā. Tas mani iepriecina, un es esmu pat ar mieru piedot galīgas glupības.

Juris

From: arubenis@ix.netcom.com
Date: 7/22/02 5:50

Aivis par Skalbi: <. . . pasaki man - kāpēc viņš būdams tik liels savas Tēvzemes mīlētājs 1944. gadā bēg no Latvijas uz Zviedriju? Kur tad ir tā viņa drosme? Kāpēc vārdi neatbilst darbiem?>

Bēgšanai no boļševikiem nav nekāda sakara ar Latvijas mīlestību. Tur ar pliku drosmi viegli bija pazaudēt galviņas. Daudzi protams to izdarīja. Ieskaitot tos, kurus deportēja 1949.g. marta.

From: aivis.b@delfi.lv
Date: 7/22/02 6:04

Sveiki!

Pašlaik es jūtu, ka šai diskusijai pamazām pienāk gals. Un saskatu, ka daudzi mani vienkārši ir pārpratuši, nesapratuši, ko es esmu vēlējies teikt!

Manā garajā inteliģences grēku darbu uzskaitījumā ir tikai viena doma - inteliģencei ir jāapdomā katra darbība, katrs vārds, ko tā dara zināmu sabiedrībai. Un tas ir viss.

Savādāk viss aiziet līdz manas personības izķidāšanai, kas nu nebūt nav vajadzīgs - nejūtos neko tik dižu paveicis, lai pieprasītu sev tādu uzmanību.

AB

From: zagarins@stcc.edu
Date: 7/22/02 6:50

Sveiki!

Aivis Biķernieks rakstīja tā:

< Pašlaik es jūtu, ka šai diskusijai pamazām pienāk gals. >

Vēlmju domāšana. Vēlmju domāšana, mans dēls!

Juris

From: arubenis@ix.netcom.com
Date: 7/23/02 8:02

Juris: < Man nemūžam nebūs vēstures maģistra grāds, bet es tomēr taisīšu vēsturiskus spriedumus kamēr vien nebūs iestājies vecuma marasms. >

O ja? Vai tad tas nav jau iestājies labi sen? Par spīti taviem zaļiem gadiņiem?

From: arubenis@ix.netcom.com
Date: 7/23/02 8:02

Asnate: < Kā es varu neaizstāvēt Skalbi?>

Jā, tā nu reiz domāja Rubenis, Skalbe tak ir Skalbe. Pasaku lielmeistars, tikpat ka ķēniņš. "Kāpēc vairot sāpes, utt.?"

Bet tad man pagadījās draugs Bostonā. Viņš ar Skalbi ticies kāpjot bēgļu laivā braucienam uz Zviedriju. Un ko šis cēlais dižgars toreiz teica? Paskatījies uz pāris latviešu puikām, kas gribējuši tikt uz Zviedriju, mūsu dižgars ar plašu vērienu pateicis, paņemt vairāk saiņus, nevis šo svala puikas...

Te nu bija! Kam vairot sāpes! Puikas lai paliek Latvija, ka tikai vairāk saiņu... Skalbem.

No tiem laikiem es nekad vairs neskaitu pēršiņas par slaidajām ziemeļu eglītēm, kur esot apslēpts dailes tēls... Man nebija iemesla draugam neticēt...

From: Asnate.Dimza@aniteps.com
Date: 7/23/02 9:25

Ja Jūs rakstītu, ka pats savām ausīm to dzirdējāt , tad es arī varbūt atbildētu, ka nav iemesla neticēt. Bet tagad atļaujiet to uzskatīt par neapstiprinātu informāciju (vienkārši runājot - baumām). Un pat, ja tas kungs tiešām būtu devis priekšroku saiņiem, kaķītis man vienalga mīļš.

From: zagarins@stcc.edu
Date: 7/23/02 9:45

Sveiki!

Asnate Rubenarturam tā:

< Ja Jūs rakstītu, ka pats savām ausīm to dzirdējāt , tad es arī varbūt atbildētu, ka nav iemesla neticēt. >

Es varu saderēt, ka Rubenarturs nestrīdējās ar kārtībniekiem, kas lika viņa paunas celt laivā kurā viņš pats devās trimdā par to, vai nevarētu labāk kādus vēl pāris svala puikas salikt uz kuģa. Tā starpība bija tāda, ka Skalbem pašam bija jābūt savam kārtībniekam. Daudz vieglāk padoties kārtībai, nekā pašam uzņemties atbildību par kārtību.

Un ja mēs sāksim vērtēt literatūru pēc rakstnieku nostājas pret kārtību personīgā lietvedībā, tad varētu gadīties, ka pat Andrejs Eglītis būtu jāsviež mēslainē. Pat Aleksandrs Plensners. Pat Edvarts Virza. Pat Rubenarturs.

Juris