From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
Date: 10/10/02 11:32

Viedoklis par to, ka vēlēšanas kļūtu taisnīgākas, ja 5 Latvijas vēlēšanu apgabalus apvienotu vienā.

http://www.delfi.lv/news/comment/comment/article.php?id=4064143

Vents

Gatis Puriņš, Uģis Šulcs, politikas zinātnes studenti. Sadarbībā ar www.politika.lv , politika.lv  10. oktobris 2002 05:30

Šķiet, ka dažs labs portāla politika.lv lasītājs naktī no 5. uz 6.oktobri, sekojot ziņām par balsu skaitīšanas rezultātiem, kas pakāpeniski pienāca no vēlēšanu iecirkņiem, pieķēpāja ne vienu vien augstvērtīga papīra lapu, lai izskaitļotu nākamo koalīciju aprises. Gandrīz tikpat droši varētu apgalvot, ka Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars daudziem otrā rītā sagādāja vilšanos, ar vienu rokas vēzienu vakarējos aprēķinus aizslaukot vēstures mēslainē.

Vilšanās, mūsuprāt, bija pamatota, jo vietu skaits Saeimā, ko uzvarētāji ieguva uz 5% baŗeru nepārvarējušo rēķina, bija grūti savienojams ar vidusmēra vēlētāja priekšstatiem par taisnīgumu.

Proti - nominālie vēlēšanu uzvarētāji Jaunais laiks papildus ieguva tikai 2 vietas, savukārt Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL) - 5, Tautas partija - 4, Zaļo un Zemnieku savienība - 3, Tēvzemei un Brīvībai/LNNK - 2, bet Pirmā partija, kura saņēma par 0,12% vairāk balsu nekā ZZS, saņēma papildus pliku "neko". Saprotams, ka pieviltajiem noteikti gribētos uzzināt ko vairāk par vēlēšanu rezultātu aprēķināšanas speciālajām zināšanām.

Lai gan saskaņā ar Satversmes 6.pantu Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās, kas sevī ietver pieņēmumu, ka visu Latvijas pilsoņu balsis ir vienlīdz vērtīgas, realitāte, kā parasti, ir nedaudz citādāka. Kā zināms, Latvija ir sadalīta piecos vēlēšanu apgabalos. Arī 100 deputātu krēsli ir sadalīti proporcionāli minēto apgabalu vēlētāju skaitam. Taču šāds krēslu sadalījums neveidos pilnus skaitļus, un tāpēc tie ir jānoapaļo. Tādējādi, vēlētāju skaits, kam atbilst viena vieta Saeimā, svārstās amplitūdā no 13051 vēlētāja Rīgas vēlēšanu apgabalā līdz 14210 vēlētājiem Zemgales apgabalā. Tas savukārt nozīmē, ka viena Rīgas apgabala vēlētāja balss vērtība ir tikai aptuveni 92% no viena Zemgales vēlētāja balss.

Taču matemātiskie paradoksi ar to neaprobežojas. Tā kā katram apgabalam piekritīgo vietu skaits Saeimā ir nemainīgs neatkarīgi no apgabalā nodoto balsu skaita, vēlētāja balss svars var mainīties no vēlētāju aktivitātes - jo mazāk attiecīgā apgabala vēlētāju piedalās vēlēšanās vai arī balso citos apgabalos, jo šajā apgabalā nobalsojušo balss "svars" pieaug. Kā piemēru varētu minēt Latgales vēlēšanu apgabalu, kurā vēlētāju aktivitāte bija viszemākā Latvijā - 66,55%. Līdz ar to absolūtais uzvarētājs šajā apgabalā (PCTVL) ieguva nacionālajā mērogā neatbilstoši daudz papildus vietu.

Apstākļos, kad vēlētāju mobilizācijas svārstības visos apgabalos nepārsniedza 10% robežu un vēlētāju izvēles pa apgabaliem lielos vilcienos atbilda izvēlēm nacionālajā līmenī, kā arī ņemot vērā to, ka 5% baŗeru pārvarēja veselas sešas partijas, esošās vēlēšanu sistēmas radītās disproporcijas nav dramatiskas. Taču, modelējot citas iespējamās situācijas, mēs varam iztēloties apstākļus, kuros izsludinātie vēlēšanu rezultāti ne tikai radītu neizpratni, bet arī, iespējams, apdraudētu pilsonisko mieru valstī. Rēķinoties ar to, ka Saeimas vēlēšanas saskaņā ar Satversmi un Saeimas vēlēšanu likumu tiek uzskatītas par notikušām neatkarīgi no vēlētāju līdzdalības pakāpes, ilustrācijai varētu minēt tikai dažus teorētiskus piemērus.

Iedomāsimies, ka mazākajā apgabalā (šajās vēlēšanās tā ir Kurzeme, kurā tiek sadalīti 14 mandāti) vēlētāju minimālas mobilizācijas apstākļos (piemēram, 10%) praktiski visas balsis iegūst partija, kas nacionālajā līmenī saņem ne vairāk kā 5% balsu. Pārējos četros apgabalos vēlētāju aktivitāte tuvojas 100%. Šajā gadījumā saskaņā ar līdzšinējo vietu aprēķināšanas kārtību 5% balsu saņēmusī partija varētu iegūt 14 vietas Saeimā. Otrs variants - mazākajā apgabalā vēlētāju pilnīgas mobilizācijas gadījumā (balsojušo skaits tiecas uz 100%) absolūtu uzvaru gūst partija, kas citur negūst atbalstu, taču pārējos apgabalos vēlētāju aktivitāte ir minimāla (piemēram, 10%). Šajā gadījumā pēc nodotā balsu skaita nacionālajā līmenī partijai vajadzētu saņemt vairāk kā 70% vietu Saeimā, taču tā kā šī partija ir uzvarējusi tikai vienā apgabalā, tās vietu skaits joprojām ir tikai 14. Abos gadījumos minētās partijas vēlētājiem un tās oponentiem var rasties jautājumi, kuru risināšana parlamentārā ceļā var nesniegt gandarījumu.

Visos minētajos piemēros mēs esam aplūkojuši "dabīgo" balsu sadalījumu, taču pastāvošā vēlēšanu sistēma pieļauj arī apzinātas manipulācijas iespējas - gadījumos, kad kādai partijai ir garantēta absolūta uzvara kādā no vēlēšanu apgabaliem, kas tai nodrošina visu likumā šim apgabalam paredzēto Saeimas vietu iegūšanu, neviens neliedz, piemēram, 50% no partijas elektorāta "eksportēt" uz kaimiņu apgabalu, lai pacīnītos par papildus vietām nacionālajā parlamentā.

Protams, piedāvātie gadījumi ir ideālie tipi, kuru pilnīga īstenošanās dzīvē ir apšaubāma. Tomēr nesen plaši apspriestās Buša-Gora pēcvēlēšanu situācijas reproducēšanās Latvijā nešķiet neiespējama. Reālas divkopienu valsts apstākļos var apšaubīt, ka šādā gadījumā risinājumu varētu rast tiesiskā ceļā, un, domājams, ka atkārtotas Saeimas vēlēšanas varētu būt tikai mazākais no ļaunumiem.

Mums šķiet pašsaprotami, ka izklāstītās problēmas izriet tikai un vienīgi no mākslīgā Latvijas dalījuma vēlēšanu apgabalos. Iespējams, ka kādreiz, kad cīņa pret Latgales separātismu sita augstu vilni, šādam dalījumam bija kāda jēga, taču mūsdienu apstākļos tas varētu būt tikai un vienīgi nodeva pārprastai tradīcijai, jo Latvija taču nav nedz federāla valsts, nedz arī tās parlamentā ir eksistenciāli nepieciešama ekskluzīva PCTVL pārstāvniecība.Viss augstāk izklāstītais, protams, neliecina par mūsu vēlmi apšaubīt nedz CVK darba atbilstību pastāvošajiem likumiem, nedz 8.Saeimas vēlēšanu provizoriskos rezultātus, taču, mūsuprāt, vēlētāju neizpratnes novēršanai jau līdz nākošajām vēlēšanām būtu lietderīgi Latviju, kuru "starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale", beidzot apvienot vienā vēlēšanu apgabalā.

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 10/10/02 12:59

Sveiki!

Tas ir tiešām apbrīnojami un nožēlojami, cik enerģiski daži latvieši var tirināties, lai atkratītos no demokrātiskās klapatas!

Visprims, salīdzināt autora jeb autoru hipotētiskās ačgārnības kādas varētu notikt Latvijā ar Amerikas prezidenta vēlēšanu bardaku ir aplami tāpēc, ka Latvijā ir runa par tautas deputātu vēlēšnām nevis par prezidenta vēlēšanām. Iemesls kāpēc deputāti tiek vēlēti no apgabaliem nav, ka Satversmes dibinātāji bija paņēmušio aplamu model no kādas federālas valsts bet tāpēc, ka demokrātijas viens no vissvarīgākiem pamatprincīpiem ir reģionālā reprezentācija un reģionālā atskaite - un tā tas ir itin visās valstīs, ne tikai federālās. Vienīgie izņēmumi, kā jau skaidroju, ir Nīderlande un Izraēla. Arī Amerikā federālie kongresmeņi tiek ievēlēti no daudz smalkāk sadalītiem apgabaliem no saviem federālajiem štātiem. JA balso par prezidentu, tad tiehsām nav nozīmes vai balsošana notiek pa vairākiem apgaliem vai no viena visas valsts mēroga "apgabala" bet ja balso par deputātu jeb reprezentatīvu jeb kongresmeni, tad tam ir jābūt pēc iepējas tuvu savai šaurai balsotāju grupai.

Galvenā problēma Latvijā ir iespēja "partijām" īsi pirms vēlēšanāam veidoties un uzstāties kā viena vīra atbalsta grupām, nevis nopietnām polītiskām partijām ar savām ideoloģiskām tradicijām un saviem tradicionāliem atbalstu punktiem tautā. Ši iespēja pastāv tikai tāpēc, ka pastāvošais likums atļauj partijām ignorēt Satversmē stipulēto reģionalitātes principu, balotēt savus "Vadoņus" jeb lokomotīves, gluži kā tādus amerikāniskus "prezidentus" pa visu Latviju.

Vēl viena lieta, brīvība nebalsot ir tik pat svarīga, kā brīvība balsot! Ja šī raksta autora kungs/kungi domā, ka PCTVL savu spēku smeļ no nebalsotājiem un Latvija stiprinātos "tautiskumā" ar reģionalitātes principa izņemšanu no Satversmes, tad viņi ir tādi paši dumiķi kā tie tautieši, kas domā, ka Latvijai vajag pakārtoties Vadonim caur Satversmes anulēšanu.

Reģionalitātes princips nav nekāda "pārprasta tradicija". Pārprastā tradīcija ir, ka vadonisms ir pārāks par demokrātiju.

Juris

From: norandris@rcn.com
Date: 10/10/02 1:16

Es gan domāju, ka 100. Katrā apgabalā ievēl vienu deputātu. Saeimas vēlēšanām jāizveido vēlēšanu apgabali ar vienādu balsotāju skaitu, kam minimāls sakars ar administratīvām robežām. Tad debūs tā, ka viena partija dabū 20% balsu un 24% vietu un neviens ne par ko nevienam nav atbildīgs. Tad arī varētu kautko darīt, lai izlīdzinātu moskovītu partiju iespaidu, piedalot daļas no viņu kompaktām "salām" apkārtējiem apgabaliem ar nekrievu vairākumu.

Piekrītu arī žagariņam, ka balotēties jāļauj tikai vienā apgabalā. Ievēlētais pārstāv visus vēlētājus savā apgabalā, ne tikai savu partiju vai tos, kas par viņu balsoja.

AP

From: aabele@sveiks.lv
Date: 10/10/02 2:51

Hm, ja šo domu pielīdzina ES mērogam, tad Latvijai vispār nebūs nekādas teikšanas. Tāpat kā Latvijas lauku apgabaliem, salīdzinot ar lielpilsētām. Ja grib ievērot demokrātiju, prasās vismaz pēc divām palātām. Vai arī pēc daudz lielākas patstāvības administratīvajiem apgabaliem.

Ausma

From: indulis@gleske.org
Date: 10/10/02 7:39

Tāpēc jau ASV satversmē ir Representatīvi pēc cilvēku skaita un Kongress pēc apgabala. Senie gudrie veči negribēja pilsētām dot absolūtu teikšanu. Protams, pašreizējā ASV vienpartiju sistēma nekādu lielu izvēli arī vairs nepiedāvā....

Indulis no NH

From: Mara_Pretkalnina@exigengroup.lv
Date: 10/11/02 2:28

Juris: < Vēl viena lieta, brīvība nebalsot ir tik pat svarīga, kā brīvība balsot! Ja šī raksta autora kungs/kungi domā, ka PCTVL savu spēku smeļ no nebalsotājiem un Latvija stiprinātos "tautiskumā" ar reģionalitātes principa izņemšanu no Satversmes, tad viņi ir tādi paši dumiķi kā tie tautieši, kas domā, ka Latvijai vajag pakārtoties Vadonim caur Satversmes anulēšanu. >

Pirms apgalvot kaut ko tādu nu gan vajadzētu rūpīgi vēlreiz pārlasīt to rakstu(ja nu ar pirmo reizi galīgi nav izdevis domu uztvert). Pavisam ne par to bij šis stāsts.

Stāsts ir par to, ka apgabala vēlētāju skaitu un sekojoši iegūstamo vietu skaitu nosaka pēc mītiska tur dzīvojošo cilvēku skaita (kā gan tas VISPĀR[!!!] tiek noteikts, ja pieraksts ir atcelts, pabalstus un pensijas vari saņemt no kura rajona gribi pārskaitītus uz bankas rēķina), bet balso katrs par to apgabalu, kura vēlēšanu iecirknī ieiet.

Nerunāsim jau nemaz par to, ka jau šajās vēlēšanās partijas rīkoja saviem atbalstītājiem "ekskursijas" ar autobusiem uz Rīgu, kur balsij ir par desmit procentiem lielāks svars kā Zemgalē.

Arī mūsu ģimene līdz šim vēlēšanu likuma acgārnībās nebija iedziļinājusies, un, tāpat kā daudzas citas latviešu ģimenes brīvdienās devās uz laukiem, kur arī balsoja. Man patiešām nebija pat prātā ienācis, ka ar šo soli mēs palīdzam PCTLV pārstāvjiem (kam tikpiski Latvijas laukos brīvdienās nav ko meklēt) savākt Rīgai atvēlētās Saeimas vietas.

Pat ja šī acgārnība paliek spēkā, tā ir informācija, kas būtu jāuzzin katram, pirms izlemt kurā apgabalā doties pie urnām

From: Gints.Kirsteins@lattelekom.lv
Date: 10/11/02 3:10

Nebalsojot, mēs katrā konkrētajā apgabalā esam atbalstījuši uzvarētājus, šajā gadījumā atbalstītas konkrētos rajonos ir šādas partijas

Rīgā ievēl 28 - atbalsts PCTVL un JL
Vidzemē 26 - atbalsts JL un TP
Latgalē 17 - atbalsts PCTVL
Zemgalē 15 - JL un TP
Kurzemē 14 - JL un TP

Pēc šīs šēmas sanāk, ka nebalsotāji kopumā visvairak ir atbalstījuši JL un TP. Jo šie ir uzvarējuši cīnā par 55 vietām neskaitot Rīgu, kur JL arī savāca pietiekami daudz vietu.

Nedomāju, ka ja 30% nebalsotāju nobalsotu, struktūra mainītos par labu labējām partijām, drīzāk par sliktu, tradicionāli principiālie nebalsotāji balso par kreisajiem.

Nebalsojot mēs vienkārši uzticamies vairākumam, bet tā kā vairākumam nekad nav taisnība, tad tomēr drošāk ir nobalsot.:-)

Gints K.

From: Mara_Pretkalnina@exigengroup.lv
Date: 10/11/02 5:57

Jā, jā, tas tā ir, bet tas, kas uztrauc, ir tas, ka ja rīdzinieks BALSO (nevis vienkārši vispār nebalso) Vidzemē, Kurzemē vai Zemgalē, uz kurieni ir aizbraucis atvilkt elpu vīkendā, par JL , viņš tāpat kā nebalsotājs ar kādu pusbalsi ir atbalstījis PCTVL!!!

Jo, ar savu nebalsošanu Rīgā ir atbalstījis pa pusei JL, pa pusei PCTVL, bet ar savu "lieko" balsi laukos tāpat JL vietu skaitu nepalielina, jo pēc plāna nav paredzēts, ka viņš tur var balsot, bet laucinieki paši jau ir parūpējušies, ka PCTVL jau ir "izbalsots".

Un vēlreiz akcentēju, ka pazūdot pēdējam, jau tagad ļoooooooooti nosacītajam pieturas punktam - pierakstam, neredzu nekādus kaut cik objektīvus principus, kā noteikt, cik vēlētāju pieder katram apgabalam => cik vietu Saeimā tiem "pienākas".

From: Gints.Kirsteins@lattelekom.lv
Date: 10/11/02 6:33

Nu tā par to potenciālo atbalstīšanu varētu arī būt, kautgan neiegūtos ieguvumus kā tiešos zaudējumus nevajadzētu mērīt. Skatoties lielos vilcienos tie ir sīkumi. Rīga vispār bija viena no aktivākajām.

Pazūdot pierakstam parādīsies dzīves vietas deklarācija. Spēles noteikumi ir spēles noteikumi, īpašu problēmu šeit neredzu, manuprāt īpaši nekas nemainītos, ja dalītu vietas pēc kopējā nobalsojušo skaita, varbūt vienigi LPP tad sannemtu vairāk kā ZZS, un vajadzētu visur vienādus sarakstus. :-)

Gints K.

From: zagarins@stcc.edu
Date: 10/11/02 8:20

Sveiki!

Es par Venta piespēlēto rakstu teicu tā:

<< Ja šī raksta autora kungs/kungi domā, ka PCTVL savu spēku smeļ no nebalsotājiem un Latvija stiprinātos "tautiskumā" ar reģionalitātes principa izņemšanu no Satversmes, tad viņi ir tādi paši dumiķi kā tie tautieši, kas domā, ka Latvijai vajag pakārtoties Vadonim caur Satversmes anulēšanu. >>

Un Māra Pretkalniņa komentēja tā:

< Pavisam ne par to bij šis stāsts. Stāsts ir par to, ka apgabala vēlētāju skaitu un sekojoši iegūstamo vietu skaitu nosaka pēc mītiska tur dzīvojošo cilvēku skaita (kā gan tas VISPĀR[!!!] tiek noteikts, ja pieraksts ir atcelts, pabalstus un pensijas vari saņemt no kura rajona gribi pārskaitītus uz bankas rēķina), bet balso katrs par to apgabalu, kura vēlēšanu iecirknī ieiet. >

Venta piespēlētā raksta autori rekomendē likvidēt reģionālos vēlēšanu apgabalus. Par to ir tas stāsts. Kādā veidā panākt, lai tauta balsotu savos apgabalos ir cits stāsts. Amerikā piemēram, man nav iespējams balsot citā apgabalā, tikai savā. Ja es nēsmu mājās savā apgabalā vēlēšanu dienā, tad man ir iespēja nobalsot neklātienē pa pastu. Katram pilsonim, lai piedalītos vēlēšanās, jābūt iepriekš reģistrētam savā apgabalā. Tas nemaz nav tik briesmīgi sarežģīti, ka pat Latvijā tādu lietu nevarētu iekārtot. Nemaz nav jāatmet demokrātija, lai būtu kārtība.

Nepiekrītu arī Harijam, ka vēlēšanas jātur nedēļas nogalē. PAreizāk tomēr ir vēlēšanas turēt darba dienā, kad vēlētāju lielais vairums atrodas savās dzīves vietās.

Juris

From: hbush@apollo.lv
Date: 10/11/02 9:49

Juris: < Nepiekrītu arī Harijam, ka vēlēšanas jātur nedēļas nogalē. PAreizāk tomēr ir vēlēšanas turēt darba dienā, kad vēlētāju lielais vairums atrodas savās dzīves vietās. >

Latvijas apstākļos tās ir pilnīgas muļķības, ka iedzīvotāji darba dienās atrastos (strādātu?) savās dzīves vietās. Ļoti daudz cilvēku dzīvo vienā vietā, bet strādā vai mācās pavisam citā un mājās atgriežas tikai vēlu vakarā vai pat tikai pēc vairākām dienām (garas dežūras darba vietā, pēc kurām seko brīvas dienas, intensīvas mācību dienas u.t.t.). Vēlēšanu pārlikšana uz darba dienu plus prasība balsot oficiālajā dzīves vietā automātiski nozīmētu, ka no vēlēšanām izslēdz lielu daļu ekonomiski aktīvu, patstāvīgu cilvēku, kuri piespiedu izvēles gadījumā nešauboties izvēlētos darbu nevis vēlēšanas. Turklāt viena, tikko (beidzot) atceltā policejiska pieraksta dzīves vietā ierīkot tūlīt jaunu - politisku pierakstu pie dzīves vietas būtu nejēdzība, jo kādam taču tos datus nāktos uzkrāt, administrēt, apliecināt, nosargāt pret noplūdēm un viltošanu u.t.t. - dārgs process, kura jēga man liekas vairāk nekā apšaubāma. Drīzāk jau liekas arhaisks un nomaināms vispār vēlēšanu dalījums provincēs tik mazā valstī kā Latvija.

Arī tāds teijāteris kā pases sūtīšana pa pastu (kā to lika darīt latviešiem ārzemēs) Latvijas apstākļos ir pilnīgs nonsenss, to neviens nedarīs, jo uzticības līmenis pastam ir pamatoti ļoti zems, bet nozagt pasi ir ļoti izdevīgi - ar to var visādi blēdīties.

Harijs

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 10/11/02 10:02

Harij, Tu esi bieži ceļojis pa Ameriku un labi zini, kā mēs tās lietas te daram. Kāpēc Tu domā, ka Latvijā arī nevarētu likt pilsoņiem reģistrēties savos vēlēšanu iecirkņos? Neklātienes balsošana tādā gadījumā nemaz nebūtu jākārto ar pases sūtīšanu.

Latvija maza, maza a Latgola līla līla. KĀ jau skaidroju, mazā, mazā Masačuzetsa ir sadalīta sešpadsmitos vēlēšanu apgabolos un paldies Dievam, ka tā. Citādi te būtu tāds pats bardaks, kā mīļajā Latvijā, un itin visi mūsu kongresmeņi būtu tādi paši idioti, kā mūsu prezidents.

Ja demokrātija Tev par dārgu, tad paprovē vadonību! Atradies viens, kas gudrs, jo pārdzīvojis Padomiju!

Juris

From: arubenis@ix.netcom.com
Date: 10/11/02 10:54

Juris: < Pārprastā tradīcija ir, ka vadonisms ir pārāks par demokrātiju. >

Kuru vadoni butu japiedava? Adolfu vai Josifu? Vai humora pec Zigeristu, Rubiku, Zdanoku vai Jerumani (atceraties to pekstinu, kur aizmuka atpakal uz Ameriku, kad netika prezidenta goda?) ???????? Varbut izvilks Kaulu vai Gorbacovu no kaiminu respublikas? Nikitas Krusceva dels ir Amerika: var paaicinasim to Serjozu?

From: uldis@parks.lv
Date: 10/11/02 10:55

Žagariņš uzspridžīja Harijam:

< Atradies viens, kas gudrs, jo pārdzīvojis Padomiju! >

Nea, mēs te daudzi tādi :)
Lai Jums adekvāta diena :)

Uldis

From: hbush@apollo.lv
Date: 10/11/02 10:56

Juris: < Harij, Tu esi bieži ceļojis pa Ameriku un labi zini, kā mēs tās lietas te daram. Kāpēc Tu domā, ka Latvijā arī nevarētu likt pilsoņiem reģistrēties savos vēlēšanu iecirkņos? >

Tāpēc , ka man principiāli riebjas visas tās pieraksta sistēmas. Pietiekoši daudz un ilgi esam izjutuši, cik pretīgos veidos var izmantot tādu dzimtbūšanai radniecīgu informāciju.

Un ASV kā paraugs vēlēšanu organizācijai - khmmm! :)))))) Visi vēl labi atceramies tos kumēdiņus ar prezidenta vēlēšanām. Domāju, ka pie mums gan vēlēšanas notiek ļoti organizēti un mierīgi, ko atzīst ari novērotāji no citām valstīm. Arī atklātības līmenis ir diezgan augsts, piemēram mūsu vietējā TV translēja pilnīgi visu balsu skaitīšanu, no urnas atvēršanas līdz galīgo rezultātu sarēķināšanai un pat pamanījās pievilkt tuvu klāt pa visu ekrānu papīru, uz kura tika rakstīti rezultāti. Bija dzirdamas visas sarunas u.t.t. Jau procesa sākumā, kad notika aplokšņu atvēršana un biļetenu šķirošana pa partiju nummuriem, bija skaidri redzams, ka 7. saraksta (JL) kaudzīte ir manāmi augstāka par parējām.

< Latvija maza, maza a Latgola līla līla. KĀ jau skaidroju, mazā, mazā Masačuzetsa ir sadalīta sešpadsmitos vēlēšanu apgabolos >

Izsaku savu līdzjūtību ;) Un kāds no tā labums?

< paldies Dievam, ka tā. Citādi te būtu tāds pats bardaks, kā mīļajā Latvijā >

Nu nē, ar vēlēšanām (neatkarīgi no rezultāta) Latvijā nekāda bardaka nav, jo ir izveidota ļoti laba sistēma, ka visi skatās viens otram uz pirkstiem lai neblēdītos ;-)

< un itin visi mūsu kongresmeņi būtu tādi paši idioti, kā mūsu prezidents. >

Tu saki?! ((C) Paulīne :) Viņi tiešām nav? :-O Un to Tu saki pēc pēdējiem balsojumiem sakarā ar Irāku?

< Ja demokrātija Tev par dārgu, tad paprovē vadonību! >

Iespējams, ka tas būtu efektīvs risinājums, vismaz uz kādu laiku. Problēma ar vadoņiem ir nevis kā viņus ieviest, bet gan kā pēc tam tikt vaļā no viņiem :))

< Atradies viens, kas gudrs, jo pārdzīvojis Padomiju! >

Jā. Esmu. Nevar zināt, vai Tu pārdzīvotu, un ja pārdzīvotu - tad kādā veidā.

Harijs

From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
Date: 10/11/02 11:20

Žagariņš rakstīja: < Nemaz nav jāatmet demokrātija, lai būtu kārtība. >

Piekrītu Jurim. Lai darbotos reģionālās pārstāvniecības princips, jābūt skaidri definētiem gan reģioniem, gan šo reģionu vēlētājiem. Ir tikai loģiski, ka tādā gadījumā vienā apgabalā balso tikai šā apgabala vēlētāji, nevis tūristi.

Šajā sakarā vairāki jautājumi (un ne tikai Jurim).

Cik loģiski Latvijā šobrīd ir noteikti vēlēšanu apgabali? Vai tie ir tikai mehānisks pakaļdarinājums pirmskara Latvijas vēsturiski (un lielā mērā arī saimnieciski) atšķirīgajiem apgabaliem, vai atspoguļo kādas pašreizējās Latvijas reģionu saimnieciskās, iedzīvotāju interešu u.c. atšķirības? Skaidrs, rīdziniekam alūksnieša problēmas maz rūp. Bet vai tās vairāk rūp jūrmalniekam un siguldietim, kuri ar alūksnieti ir vienā vēlēšanu apgabalā?

Tālāk - kā risināt problēmu ar katra apgabala vēlētājiem? Kas tie ir par cilvēkiem un kā par tādiem kļūt? Piemēram, pašvaldību vēlēšanās vēl ar vien darbojas vecās pieraksta sistēmas paliekas. Piemēram, es jau 13 gadus dzīvoju Rīgā, bet manā pasē vēl arvien saglabājies Alūksnes rajona Zeltiņu pagasta pieraksts. Šajā sakarā es pašvaldību vēlēšanās nekad nēsmu piedalījies - Rīgā balsot nedrīkstu, bet uz Zeltiņiem braukt nav jēgas, jo tur nedzīvoju un vietējie iedzīvotāji labi tiek galā arī bez manis. Ja Juris vēlas šādu sistēmu arī Saeimas vēlēšanās (turklāt vēl iekārtot tās darbdienā), tad tūkstošiem Rīgā dzīvojošu, bet citur pierakstītu cilvēku Saeimas vēlēšanas būs liegtas. Tātad jānoskaidro, uz kādiem vispārpieņemamiem principiem būtu iespējams veikt vēlētāju reģistrāciju katrā vēlēšanu apgabalā.

Vents

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 10/11/02 11:33

Sveiki!

Harijs alkst anonimitāti:

< . . . man principiāli riebjas visas tās pieraksta sistēmas. Pietiekoši daudz un ilgi esam izjutuši, cik pretīgos veidos var izmantot tādu dzimtbūšanai radniecīgu informāciju. >

Harij, uzlieci parūku un valkā tumšas brilles. Nelēcies nevienam acīs. Neviens nezinās vairs, kas Tu tāds un nevienam nebūs svarīgi zināt.

< Un ASV kā paraugs vēlēšanu organizācijai - khmmm! :)))))) Visi vēl labi atceramies tos kumēdiņus ar prezidenta vēlēšanām.>

Kā jau paskaidroju, kongresa vēlēšanas Amerikā ir pavisam kautkas cits nekā prezidenta vēlēšanas. Un ja Floridas iecirkņos valda bardaks, tad tas nav nekāds pretarguments demokrātijai un nekāds iemesls pielīdzināt demokrātiju dzimtbūšanai.

<< Masačuzetsa ir sadalīta sešpadsmitos vēlēšanu apgabolos >>
< Izsaku savu līdzjūtību ;) Un kāds no tā labums? >

Labums tāds, ka es savam kongresmenim neesmu anonīms.

<< un itin visi mūsu kongresmeņi būtu tādi paši idioti, kā mūsu prezidents. >>
< Un to Tu saki pēc pēdējiem balsojumiem sakarā ar Irāku? >

Mans kongresmens balsoja pret. Piekrītu, ka amerikāņi pārsvarā ir idioti. Arī tas nav pretarguments deomokrātijai un arī tas nav nekāds iemesls pielīdzināt demokrātiju dzimtbūšanai.

<< Atradies viens, kas gudrs, jo pārdzīvojis Padomiju! >>
< Jā. Esmu. Nevar zināt, vai Tu pārdzīvotu, un ja pārdzīvotu - tad kādā veidā. >

Pārdzīvotu - būtu tāds pats gudrais kā Tu.

Juris

From: hbush@apollo.lv
Date: 10/11/02 11:59

Juris rakstīja:

< Labums tāds, ka es savam kongresmenim neesmu anonīms. >

Vai tad MD tagad ievēl 16 kongresmeņus? ;)

< Pārdzīvotu - būtu tāds pats gudrais kā Tu. >

Varbūt. Kamēr neesi mēģinājis, Tu to nezini. Iespējams, ka varēsi pārbaudīt, ja attīstība ies tādā pat stilā uz priekšu. KGB analogs organizējas pilnā sparā, un bez pielietojuma jau tas nepaliks - arī tad, ja nebūs ārēju teroristu.

Harijs

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 10/11/02 12:11

Sveiki!

Harijs gudrs gan:

< Vai tad MD tagad ievel 16 kongresmeņus? ;) >

Ooops. Masačusetsā (MA) ir desmit kongresmeņi. Nezinu, kur rāvu 16.

< Kamer neesi meginajis, Tu to nezini. Iespejams, ka varesi parbaudit, ja attistiba ies tada pat stila uz priekšu. KGB analogs organizejas pilna spara, un bez pielietojuma jau tas nepaliks - ari tad, ja nebus areju teroristu. >

Nekas, nekas. Sliktākā gadījumā meklēšu polītisko asilu Latvijā. Tur jau Repšes kungs gādās par etatisko suverenitāti, vai ne?

Juris

From: zagarins@stcc.edu
Date: 10/12/02 12:37

Sveiki!

Vents vaicā:

< . . . kā risināt problēmu ar katra apgabala vēlētājiem? Kas tie ir par cilvēkiem un kā par tādiem kļūt? >

Saprotu, ka Latvijā vēl arvien daudzi ļaudis dzīvo viens pa otra kabatām un daudzi vispār ir bomži, bet gan jau pienāks laiki, kad katram būs sava rezidence vienā noteiktā adresē kur viņam ģimene un bērni un kur viņjš arī regulāri pa naktīm pārguļ, un tad arī katram veidosies sava reģionāla saistība. Amerikā ir tā - cilvēks reģistrējas par balsotāju tur kur viņam mājas. Uzrāda vienalga kādu savu personības pierādošu dokumentu, lai tai vietā reģistrētos par vēlētāju un viss. Vēlēšanu dienā ierodas iecirknī un tantiņa nostrīpo vārdu no saraksta - viss. Ja nevar ierasties, iepriekš parūpējas pieprasīt "absentē ballot" - nav nekāda pase jāsūt pa pastu. Vienkārši aiziet uz attiecīgo kantori un parāda kaut vai savu braukšanas atļauju.

Vispār, es domāju, ka pieci apgabali ir par maz (jo kas gan kopīgs siguldiešiem ar alūksniešiem), bet ej nu mainīt Satversmi tādā zemē, kur tautas vairākums jūsmo par vadonību un raksta gudrus rakstus par demokrātijas bezjēdzību.

Juris

From: aivis.b@delfi.lv
Date: 10/12/02 10:51

Latvijā pieraksta sistēma nav atcelta! Viņa vēl darbojas.

AB

From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
Date: 10/14/02 6:09

Juris: < Amerikā ir tā - cilvēks reģistrējas par balsotāju tur kur viņam mājas. >

Lūdzu, pastāsti par to sīkāk. Vai cilvēkam, kas reģistrējas par balsotāju, ir arī jāpierāda, ka viņš tur dzīvo? Kā tas tiek darīts? Vai pastāv iespēja nereģistrēt cilvēku, ja rodas šaubas par viņa piederību attiecīgajam vēlēšanu apgabalam? Vai jāpierāda, ka vēlēšanu apgabalā balsotājam pieder kāds īpašums?

Vents

From: zagarins@stcc.edu
Date: 10/14/02 10:53

Sveiks, Vent!

Likums prasa, ka mēnesi pirms vēlēšanāam vēlētājam jābūt reģistrētam tai iecirknī, kuru pats izvēlas. Viss, kas jādara - jāiesūta kartiņa, ar adresi un ar parakstu, apliecinot, ka informācija ir patiesa. Sods par nepatiesu liecību ir minēts. Reģistrēšanās nav jāatkārto ik gadu, tā paliek kamēr pats pilsonis pārvācās vai cita iemesla dēļ izvēlas citā iecirknī balsot. Ja pilsonis ir reģistrēts bet nebūs mājās vēlēšnau dienā, viņš izpilda kartiņu pieprasot neklātienes balsošanas lapu. Lapa ir jānosūta vēlēšanu dienā (jābūt vēlēšanu dienā štempelētai.) Īpašums nekāds nav jāpierāda.

Juris

From: arubenis@ix.netcom.com
Date: 10/14/02 8:06

Nupat nācās aiziet uz tuvāko publisko biblioteku. Abi ar sievu izpildījām Vēlēšanu komisijas lapu par adreses maiņu. To nodevām turpat bibliotēkā pie informācijas galda. Bibliotēka izpildītās lapas nodos Vēlēšanu komisijai. Tā izlabos mūsu adreses un piesūtīs pastkarti, norādot kurā vēlēšanu iecirknī jāiet balsot.

Vēlēšanu dienā mūsu vārdi būs vēlētāju sarakstos un tur dabūsim visus vajadzīgos vēlēšanu materiālus. Balso kā gribi.

Prezidenta vēlēšanās parasti ir vairāk kā divi kandidāti. Droši vien Amerikas komiju partija atkal būs uzstādījusi savu mello Kamillu Deivis. Ari Muļķu partijai būs kandidāts. Tātad, nav taisnība, ka var balsot tikai par divām partijām, kā to apgalvos Žagariņš. Jābalso par vienu kandidātu. Saprotams, praksē, tikai divām, varbūt trijām partijām ir kandidātu saraksti visā ASV.