Re: Klusa nervozitāte, vienaldzība, histērija

 

From: purapele@mail.delfi.lv
Date: 10/15/02 9:50

Sveiki

Latvijas pašreizējo polītisko klimatu varētu raxturot, ka klusi nervozu, tēloti vienaldzīgu un mazliet histērisku.

Ņemot vērā gaidāmās valdības sadrumstalotību un vārgo atbalstu Saeimā klusi nerovozē pat Repšes kursa atbalstītāji. To visu pastiprina arī Repšes acīmredzamā neveiklība PR jeb sabiedriskajās attiecībās - teatrālisms, pozēšana un lozungu pārliecīga lietošana.

Pat neitrāli novērotāji jūtas samulsuši un diplomātiski "grauž nagus".

No otras puses Škēles "fronte", sajutusi iespējamo atstumšanu no varas un ietekmes, agresīvi kurina histēriju. Ir jau arī par ko uztraukties. Repešes apņēmība draud ar konkrētiem darbiem, kas var beigties ar visai niknu "tīrīšanu". Noteikti, ka lielā mērā pelnītu. Tai pašā laikā arī, pieņeumu, ka pa burzmu var norauties arī kāds godprātīgs valsts kalpotājs. Gan pirmajiem, gan otrajiem ir pamats uztraukties.

Situācija valstī varētu būt daudz sakarīgāka, ja TP un JL kaut kā varētu atrast kopēju valodu. Tomēr tas ir tikai "sapnis vasaras naktī". Kaut vai tādēļ, ka grūti iedomāties vienā komandā tik izteiktus līderus kā Škēli un Repši. Pirmais ir izteikti "smags", otrais tikpat izteikti "taisns".

Esmu gandrīz pārliecināts, ka Repšem ir azotē pietaupīts kaut kas īpaši smags pret Škēli un dažiem viņa tuvākajiem "komandoss", ko vinš vilks ārā tik tikko ticis pie reāla teikšanas valstī.

Nezinu cik tas būs tiesiski pamatots "akmens", bet reāls "kautinš" pie debesīm jau zīmējās.

Sabiedrība to jūt un tādēļ tāda klusa nervozītāte kā pirms vētras. Nezinu vai kopumā tas nāks par labu sabiedrībai. Tomēr tai pašā laikā - arī kompromisiem ir sava robeža.

P.

 

 

From: aabele@sveiks.lv
Date: 10/15/02 2:14

Jā, vēlētājiem nupat kā sunim jāierauj aste un jānolien maliņā, kaunoties no tā, kas sanācis. Bet līdz kompromisiem, pelīt, vēl nemaz nav nonākts, tā ka pagaidām redzami tikai ziediņi, odziņas būs vēlāk.

Ziniet, man liekas, ka citplanētieši būs Repši pēc vēlēšanām samainījuši ar kādu citu. :-) Madonā Jaunā laika priekšsēdis runāja par tik daudz plāniem, teica, ka nebaidās no gudriem kolēģiem un veidos profesionālu valdību. Izskatījās, ka tiešām domā par valsti un tās nabaga pavalstniekiem. Te nu bija...

Bet savs labums no tā visa ir, jo pat peles tagad sākušas prātīgi domāt. :-) TP prot darboties komandā, to apliecina aizvadītie 3 gadi, nav iemesla šaubīties, ka tā nespētu sastrādāties arī ar Jauno laiku, nevar taču būt, ka visa JL partija sastāvētu no vieniem ķeizariņiem.

Un nevajag būt tik naiviem, uzskatot, ka Latvijas ceļš zaudēja TP dēļ. LC cieta sakāvi vienīgi tāpēc, ka netika galā ar pretrunām paši savās rindās, tas pat no malas jau sen bija redzams ar neapbruņotu aci. Tas pats var sagaidīt jebkuru partiju, ja nebūs iekšējās disciplīnas. Lai cik dīvaini nebūtu, tā izslavētā Šķēles diktatūra attiecībā uz savas partijas biedriem un kolēģiem nemaz nav redzama. Un piekāpties arī viņš prot. Vairākas reizes manīju, ka kolēģiem tika atļauts, maigi izsakoties, eksperimentēet, lai paši uz savas ādas pārliecinātos, ka maldās. Arī tagad nevajadzētu liegt Repšem izmēģināt spēkus. Ja izdosies - būs labi visiem, bet ja būs pacēlis vairāk nekā spēj nest - pats vainīgs. Kamēr pastāv demokrātija, tikmēr šādi eksperimenti valstij nav sevišķi bīstami, toties veselīgi gan, jo pēc tam rada lielāku stabilitāti. Ausma

 

From: ZAGARINS@stcc.edu
Date: 10/15/02 3:01

Sveiki!

Šķēliste Ausma prātoja tā:

< Kamēr pastāv demokrātija, tikmēr šādi eksperimenti valstij nav sevišķi bīstami, toties veselīgi gan, jo pēc tam rada lielāku stabilitāti. >

Jā. Gan jau paši latvieši izdomās, ka demokrātija bez reģionālās reprezentācijas tik vien dod, kā milžu cīņas kur deputāti var justies laimīgi, ja gala rezultātā netiek samīti un tauta var justies laimīga, ja gala rezultātā apstiprinās tā pati vecā labā "stabilitāte".

Juris

 

From: purapele@mail.delfi.lv
Date: 10/16/02 3:23

Sveiki, sveiki

Ausma raxtīja:

< TP prot darboties komandā, to apliecina aizvadītie 3 gadi, nav iemesla šaubīties. >

Šajā vietā rūgti jāsmaida. Ļoti ceru, ka šī komanda vairs nebūs pie teikšanas vēl nākošos vismaz 3 000 gadus. Vakar TV redzēju JL jauno finansu ministra kandidātu. Viņa nosauktie cipari, kas bija pamatoti ar reāliem faktiem, liecināja, ka šajā valstī vairāk kā 25 % visu algu tiek maksāts konvertos.

Tas bija tikai viens mazinš fakts par to kā "komanda" ir rūpējusies par nodokļu iekasēšanu šajā valstī. Es nemaz nerunāju par to kādus "sasniegumus" ir parādījusi TP pārvaldītā Iekšlietu ministrija. Man kā ierindas cilvēkam šausmas uzdzen tās daudzās lielu uzņēmēju, augstu valsts ierēdņu un tiesneša neatklātās slepkavības. Pieņemu, ka trīs gados šos mafijas gājienus iznīdēt līdz galam ir grūti. Tomēr tai pašā laikā man neviens un nekad neiestāstīs, ka trīs gadu laikā Ceļu policijā nebija iespējams iedibināt vismaz kaut kādu kārtību. Tas ka uz ceļiem Latvija šobrīd ir tikpat bīstami kā kādreiz ir absolūta nolaidība no Iekšlietu ministra un viņa "komandas" atbalsta Saeimā. Runa ir par reāliem cilvēkiem, kuri tiek sakropļoti un nogalināti uz ceļiem. Iekšlietu ministrs un Ceļu policija bija spējīga šo skaitu samazināt vismaz uz pusi. Par izglītības TP Greiškalnu nemaz negribu runāt. Nepar velti vinš ir izsvītrots pat no TP balsotāju lapiņām. Piedod, bet es tiešām valdība labāk redzu "marsiešus" vai ko nebūt citu, tikai ne "komandu". Ausma es zinu, ka ne mani tevi pārliecināt, jo tevi vada mīlestība pret TP nevis skaidrais prāts. Jo ar pēdējo tu nekad nebūtu piedevusi TP "komandas", tā teikt, paveikto pēdējos 3 gadus.

P.

 

From: osis@mailbox.riga.lv
Date: 10/16/02 3:41

Sveiks purapele,

<. . . kā 25 % visu algu tiek maksāts konvertos. Ta bus vel ilgi, jo, ja tu nodarbojies ar uznemejdarbibu, tad pats zini, cik no algas jamaksa nodoklos... >

Tatad, ja tagad tu cilvekam vari samaksat 200Ls, cik varesi samaksat gaišajā? labi ka pusi, jo nez vai tev ka vislielakajam Latvijas patriotam izdosies palielinat savus ienakumus 2 reizes. Bet ja samazinasi algu, paliksi vispar bez ienakumiem...

Velot veiksmi, =Osvalds

 

 

From: Gints.Kirsteins@lattelekom.lv
Date: 10/16/02 4:15

Nodokļu nemaksāšanā nav ko vainot ārējus apstākļus, nespēja uztaisīt normālu biznesa plānu nav nekāds attaisnojums. Ko lai dara nabaga zviedri? Muļķa peles sludinātajā kreisuma un progresīvo nodokļu vīzijā šis procents būs vēl lielāks, protams, ja tādi privātie uzņēmēji tādā gadījumā vispār saglabāsies. :-)

G inc.

 

 

From: pooh@parks.lv
Date: 10/16/02 4:35

Biznesa plāns saki. Manā kafejnīcā viss ir sarēķināts līdz pēdējam gramam un santīma desmitdaļai, bet ienākuma pieaugums var būt tikai pieaugot klientu skaitam. Par cik nodrošinām pašvaldības bērnu iestādi ar saviem pakalpojumiem, dzertuvi ierīkot nevaram. Bet ēdāju Te ir tikai kādi 40. Pirmāk še ēdināšanas vispār nebija, bet tagad ir. Kas tad ir labāk, kad bērni ēd sviestmaizes, vai normālu siltu ēdienu? Par mazajiem uzņēmumiem kaut kā nemaz negrib domāt. Nevar prasīt, lai vienādi maksātu nodokļus tie, kuri darbojas izdevīgā tirgus nišā un, kuriem ir liels apgrozījums un ienākums, un arī tie, kuri aizpilda tās tirgus nišas, kuras nav tik izdevīgas. Protams var likvidēt mazās fermas, mazās skolas, veikalus, ēdnīcas u.t.t. Bet kā rāda pieredze tad rodas neizglītoti jaunieši, pieaug iedzīvotāju izdevumi transportam, un citas nepatīkamas lietiņas. Kas gala beigā atkal kā problēma parādās vēlāk. Tie paši neizglītotie jaunieši ar kunģa čūlām. Kas vēlāk daļēji kļūst par noziedzniekiem un narkomāniem. Tāpēc labs biznesa plāns, lai arī nepieciešams neatrisina problēmas.

Pūks

 

 

From: Gints.Kirsteins@lattelekom.lv
Date: 10/16/02 4:54

Tātad jūs gribējāt teikt:

"Tie kas domā, ka man jāmaksā nodokļus un kas domā, ka biznesa plans kaut ko nosaka, negrib barot bērnus ar siltām pusdienām. Un ir pat vēl sliktāk, jo tie kas uzskata, ka visiem jāmaksā nodokļi atbalsta arī noziedzību un narkomāniju, kas rodas kā rezultāts godīgas nodokļu nomaksāšanas gadījumā"

G inc.

 

 

From: purapele@mail.delfi.lv
Date: 10/16/02 6:52

Hallo, izgulies vecīt! Par kādu "kreisumu un progresīvo nodokli" tu murgo. Ja sapņos rādījies Bojārpaps, tad savus murgus negāz virsū citiem.

Tu saki, ka nodokļu nemaksāšanās nedrīxt vainot ārējus apstākļus. Kāpēc, lai nevaino, ja par ārējo apstākli uzskatām "komandas" & Co stabīlo un profesionālo pēdējo gadu valdīšanu?

Jo arī pēdējos gados pozīcijas partijas, tai skaitā arī TP kura cieši saistīta ar FinMin un nodokļu ieksēšanu, Saeimā nav spējušas mainīt likumdošanu tā, lai uzņēmējiem būtu ērtāk maxāt nodokļus, nekā tos slēpt.

Kāpēc gan viņiem maxāt tos nodokļus, ja valsts izliekas neredzam, ka ceturtā daļa uzņēmēju uzrāda smieklīgas algas gandrīz visiem saviem darbiniekiem. Tādas algas, kuras nekādi nav savienojamas ar reālo darba tirgu.

Finministrs var tikai kustīnāt ūsas un brīnīties, kā lielai daļai megauzņēmumu sazinkāādēēeļ īpašnieki ir tālās salās registrēt mistiski "investori".

Protams, ka lieluzņēmēji nav nekādi santaklausi un izvēlās ekonomiski izdevīgākus īpašumu pārvaldes modeļu, proti, par īpašniekiem uzrādot nodokļiem siltās "offšore" firmas.Tikai jautājums kādēļ FinMin neko nav lāga darījusi, lai kaut mazliet šos offšore noslēptos līdzekļus dabūtu Latvijas valstij, nevis atdot, piemēram, atdod kaut kādai tur Menai.

Es nesaku, ka vajag aizliegt un nošaut visus uzņēmējus, kuri saistīti ar offšore. Es saku, ka vajadzēja virzīt valsts ekonomiku tajā virzienā, ka vajadzība pēc offšore mazinātos.

Zinu, ka tas ir grūti. Grūtas lietas padodas profesionāļiem par kādiem acīmredzot oranžos "komandos" īsti saukt nevar.

P.

P.S. Pat Krievija lēnām sāk liberalizēt savu likumdošanu tā, lai nauda pamazām sāktu atgriezties valstī.

P.P.S. Bet Vācijā zem smalkākā mikroskopa tiek pabāzts ikviens biznesmenis, kurš pārāk bieži vizinājies Liečteinsteinas virzienā.

P.P.P.S. Bet mēs jau dzīvojam ... paši ziniet ...

Latvijā.

 

 

From: purapele@mail.delfi.lv
Date: 10/16/02 7:06

Gints Kirsteins: < Nodokllu nemaksāšanā nav ko vainot ārējus apstākllus, nespēja uztaisīt normālu biznesa plānu nav nekāds attaisnojums. >

Ha-ha-ha.....

Labs biznesa plāns!!!!

Vislabākais biznesa plāns ir tikt pie augsta amata, pēc tam par pifikātiem (lasi par kapeikām) pievākt valsts uzticētos uzņēmumus un pēc tam tos pārdot par skaistu naudu ārzemniekiem, pie tam pirkšanas pārdošans procesā aktīvi izmantojot dažādus darījumus caur offshore.

Kā zināms jebkura saistība ar offšore skaidri liecina par īsteni "valstisku domāšanu" un rūpēm par valsts budžeta ienākumiem.

G inc, augstākminētais piemērs ir TP partijas vadoņa Andra Škēles sekmīgi īstenotais darba stils. Jebšu tu gribi kādam iestāstīt pretējo?Jebšu tu iedomājies, ka visi apkārtējie ir ar kefīra smadzenēm un absolūti neko nesajēdz.

Biznesu taisa reāli biznesmeņi, tas ko dara Škēle & Co, normāla pasaulē saucas pavisam savādāk.

Tā kā būtu kaunējies te pārējos mācīti kā taisīt reālus biznesa plānus. Gudrinieks atradies.

Eu, G inc, paskaidro mums to Kālija Parka lietu tuvāk. Vai tiešām augsti godātais profesionālis TP, atvainojos, Latvijas valsts finanču ministrs Bērziņu Gundars un kācs necils advokāts, kurš saraxtījis kaudzi ar grāmatām, Andris Grūtups jau pirms diviem gadiem nezināja tos apstākļus, kurus tagad sauc par ieganstu prasības atsaukšanai? ZINĀJA VAI NEZINĀJA?

Ja zināja, tad kāpēc visa tā pretīgi bļaustīšanās pirms tam? KĀPĒC?

Ja nu viņi tiešām šos divus gadus nezināja tos apstākļus, tad Dies' atpestī Latvijas valsti no tādiem "profesionāļiem" tālāk nākotnē.

Un vēl, G inc, ievēro, ka šajā Kālija Parka lietā es pat ar pušplēstu vārdiņu neieminos par kādām nezināmām Aivara L. & Andra Šk. vienošanām. Jo mēs taču par to nekā nezinām.

P.

 

 

From: pooh@parks.lv
Date: 10/16/02 7:11

Gints Kirsteins : < Tātad jūs gribējāt teikt: "Tie kas domā, ka man jāmaksā nodokllus un kas domā, ka biznesa plans kaut ko nosaka, negrib barot bērnus ar siltām pusdienām. Un ir pat vēl sliktāk, jo tie kas uzskata, ka visiem jāmaksā nodoklli atbalsta arī noziedzību un narkomāniju, kas rodas kā rezultāts godīgas nodokllu nomaksāšanas gadījumā" >

Es vienkārši centos pierādīt, ka nodokļu maksāšanas kārtībai būtu jābūt atšķirīgāi lielajiem uzņēmumiem un mazajiem. Jo Latvijā ir samērā maz iedzīvotāju un, lai būtu iespējams nodrošināt tiem darbu un sniegt elementārās sociālās vajadzības apmierinošus pakalpojumus, ir īpaši jāatbalsta mazie un vidējie uzņēmumi, jo tie parasti atrod nišas tur, kur lielākiem uzņēmumiem nav nekādas intereses. Tas atiecināms arī uz valsts un pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem. Nevar būt tā, ka bērni nevar normāli paēst tikai tāpēc, ka šajā iestādē viņu ir maz. Un nevar prasīt, lai šīs iestādes apvienotos un iedzīvotājiem būtu jātērē gana daudz laika un naudas, lai vestu savus bērnus uz kādu vienu lielu pakalpojum u sniegšanas vietu. Tas atiecināms gan uz laukiem, gan arī lielpilsētas rajoniem. Un tad kad katrā vietā būs iespēja piedāvāt interesantas nodarbes visiem bērniem, kuri vēlas, un kad bērni saņems atbalstu mācoties vidusskolā, vai vakarskolā, kaut vai nodokļu atlaizju veidā iestājoties darbā, tad arī nodokļu maksātāju naudiņu vajadzēs tērēt mazāk pāraudzināšanas un citu represīvo orgānu uzturēšanai. Tas arī ir sava veida biznesa plāns. Ieguldot naudu nodokļu atlaizju veidā mazajos uzņemumos, pēcāk nevajadzēs tērēt liekus līdzekļus represīvajiem, rehabilitējošiem un ārstējošiem iestādījumiem. Tagad arī daudzos gadījumos notiek izvairīšanās no nodokļiem, bet tas ir uz darba ņēmēju sociālās neaizsargātības rēķina, kas savukārt vēlākā laikā atkal radīs problēmas, kuras sajutīs arī avlsts.

Pūks

 

 

From: Gints.Kirsteins@lattelekom.lv
Date: 10/16/02 8:05

Purapele: < Ha-ha-ha..... Labs biznesa plāns!!!!>

Manuprāt jums laiks iedzert zāles! Izlasiet vēlreiz, ko es uzrakstīju un ko jūs tur samurgojāt.

G inc.

 

 

From: Gints.Kirsteins@lattelekom.lv
Date: 10/16/02 8:11

Vinnijs: < Es vienkārši centos pierādīt, ka nodokļu maksāšanas kārtībai būtu jābūt atšķirīgāi lielajiem uzņēmumiem un mazajiem. >

To var regulēt ar dazzādām programmām, un uzņēmuma izmēriem te nav nozīmes. Tātad uzņēmumus, kas investē lauku infrastruktūrā, būtu kautkādā veidā jāstimulē, to var darīt samazinot amortizācijas termiņus, dodot nodokļu atlaides utt., taču tas būtu jādara pa virzieniem, nevis vadoties no uzņēmuma izmēriem. Izmērs kā tāds nav objektīvs rādītājs.

G inc.

 

 

From: aabele@sveiks.lv
Date: 10/16/02 8:28

Purapele: < Šajā vietā rūgti jāsmaida. >

Pele, vai Tu nevarētu papūlēties un piešūt oranžistiem arī nespēju tik ilgi notvert Vašingtonas snaiperi? Jeb Tev vienkārši smadzenes ieklemmējušās uz viena un tā paša celiņa? Parasti šitā notiek ar tēviņiem riesta laikā - neko apkārt neredz, tikai nepārtraukti "bac!" :-)

Ausma

P.S. Ja runājam par mīlestību, tad neredzu, kāpēc būtu jāmīl politiķi. Tos var cienīt vai pelt. Tavā minētajā nozīmē mīlēt var maizes cepēju, kas izcepis garšīgu kukulīti. Es, ja gribi zināt, mīlu vienu nezināmu puisi, kas man pirms gadiem septiņiem Madonas tirgū pārdeva vienkāršu koka lāpstiņu, ar ko darboties pa teflona pannu. Saproti, tā lāpstiņa ir tieši tāda, lai būtu ērta - ne par plānu, ne par biezu, ne par lielu, ne par mazu. Ar to var gan maisīt, gan griezt, gan ērti uzlikt ēdienu uz šķīvja. Un galvenais, tik intensīvi strādājot, pa šiem gadiem tā nav nodilusi ne par matu, ir tikpat stingra, tīra un taisna. Man žēl, ka nevaru tagad viņam pateikt paldies, pie tam viņš man kā tantukam to pārdeva par pusvelti.

Vispār, arī politiķu darba augļi nav pamanāmi uzreiz.

Ausma

 

 

From: aabele@sveiks.lv
Date: 10/16/02 8:28

Vinnijs Puuks: < Biznesa plāns saki. >

Piekrītu, Vinnij, arī cilvēku sabiedrībā, tāpat kā dabā vajadzīga daudzveidība. Mazos uzņēmumus neizdevīgajās nišās noteikti vajadzētu atbalstīt ar nodokļu atlaidēm. Un ja es kaut ko pārmetu līdzšinējiem politiķiem, tad tieši to, ka nav šīs nodokļu diferencēšanas. Ir liela atšķirība, vai ēdnīca, viesnīca orientēta uz trūcīgiem vai turīgiem klientiem. Ir liela atšķirība, vai saimniecība, uzņēmums atrodas lielpilsētā, tuvu tirgiem, vai arī tālā lauku nomalē, uz kurieni ved tikai grambains ceļš.

Biznesa plānus orientē uz lielu peļņu, nevis uz labumu cilvēkiem. Protams, klients tagad ir vairāk cieņā nekā padomijas laikos, bet, diemžēl - naudīgs klients. Taču pasaule nekad nebūs paradīze, kur visiem visa kā pa pilnam...

Ausma

 

 

From: pooh@mail.delfi.lv
Date: 10/16/02 9:57

Gints Kirsteins: < Tātad uzņēmumus, kas investē lauku infrastruktūrā, būtu kautkādā veidā jāstimulē, to var darīt samazinot amortizācijas termiņus, dodot nodokllu atlaides utt., taču tas būtu jādara pa virzieniem, nevis vadoties no uzņēmuma izmēriem. Izmērs kā tāds nav objektīvs rādītājs.>

Grūti gan būs vienkārši pēc cvirzieniem ko noteikt. Piemēram bērnu ēdināšana. Ir starpība vai tie ir pašvaldības ārpusskolas izglītības centri, kur ēdāju būs kādi 30 bērni, vai arī tā ir skola, kurā ēdāju ir 500 bērnu. Ja ir 500 bērnu, tad uzņēmumam nav nekādu problēmu pastāvēt un maksāt visus nodokļus.

Pūks

 

 

From: purapele@mail.delfi.lv
Date: 10/16/02 10:09

Gints Kirsteins: < Izlasiet vēlreiz, ko es uzrakstīju un ko jūs tur samurgojāt. >

Izlasīju gan - tu visādām pelēm piesien kreisumu un progresīva nodokļa aizstāvēšanu. Vai vari to precīzi citēt?

 

 

From: purapele@mail.delfi.lv
Date: 10/16/02 10:18

Ausma: < Pele, vai Tu nevarētu papūlēties un piešūt oranžistiem arī nespēju tik ilgi notvert Vašingtonas snaiperi? >

Ausma, atbildi man logiski par to Kālija Parka lietu? Kāpēc TP FinMin Bēriznš divus gadus draudēja Kālija Parkam ar tiesas procesu par valstij nošmauktajiem 17 mļ Ls, bet tagad pēkšņi atsakās no šīs prasības?

Savu rīcību vinš motivē ar faktiem, kuri bija viņam un pārējiem zināmi jau pirms diviem gadiem.

Tad kādēļ šis augstas klases "profesionālis" divus gadus tērēja valsts naudu advokātiem un vienā laidā kladzināja masu saziņas līdzekļiem, ka nupat brašais Finanču ministrs atgūs valstij 17 mļ Ls.

Manuprāt tas izskatās pēc lēta teatra vai vienkāršas un absolūtas muļķības.

Tavuprāt ....?

Ja saki, ka Bērinš un advokāts pirms diviem gadiem nezināja acīmredzamos faktus, tad vinš ir vienkārši zābaks.

Ja saki, ka vinš zināja, tad tas izskatās pēc lēta populisma un teātra, lai uz valsts rēkina nospodrinātu savu TP uzvalku pirms vēlēšanām.

Jebšu Tev ir citi varianti?

P.

P.S. Manā rīcībā nav ziņu par Wašingtonas snaipera partejisko piederību. Ja Wašingtonas apkaimē sāktu mirt daudz cilvēku no lapsenes kodieniem, tad gan man zināmas pārdomas rastos. Nu, bet tas tā.

 

 

From: purapele@mail.delfi.lv
Date: 10/16/02 10:23

Nu re, G inc, kāds Tu esi - esi gana gudrs ieteikt man zāles dzert, bet par Kālija parka lietu tu vienkārši izliecies neko nelasījis. Ja tu nespēsi logiski paskaidrot šo konkrēto gadījumu, tad varu droši apgalvot, ka vēl vismaz viens TP atbalstītājs demagogiski izvairās no konkrētiem jautājumiem nespēdams logiski izskaidrot savas simpātiju partijas rīcību.

 

 

From: gkirstei@one.lv
Date: 10/16/02 1:23

Nu ko man te komentēt, es taču to lietu ne iesāku ne izbeidzu. Es zinu tikpat daudz kā jūs, tikai to, ko raksta avīzēs. Tas, ka balsoju par TP, nenozīmē, ka automātiski kllūstu par viņu preses sekretāru.

G inc.

 

 

From: uliss@ibna.org.lv
Date: 10/17/02 3:08

Gints Kirsteins: < Nu ko man te komentēt, es taču to lietu ne iesāku ne izbeidzu.>

Par Kālija Parku jūs neievērojat to, ka valsts pilnvarota pārstāve parakstīja valstij pilnīgi nepieņemamu dokumentu, kas ļāva šo naudu nemaksāt. Šī valsts pilnvarniece netiek pieminēta - savādi? :- (

Ilmārs

 

 

From: purapele@mail.delfi.lv
Date: 10/17/02 3:11

Gints Kirsteins: < Tas, ka balsoju par TP, nenozīmē, ka automātiski kllūstu par viņu preses sekretāru. >

Šito var ielikt "demagogijas rokasgrāmatā" kā spilgtu piemēru "atbildei/neatbildei".

G inc, tu nemaz nevari atbildēt uz šo jautājumu, jo jebkurā gadījumā sanāktu TP nesimpātiska atbilde. Protams nav nekāda patīkamā sajūta atzīt, ka esi balsojis par partiju, kuras ministri devē sevi par "profi", bet tai pašā laikā vienkārši taisi atklāti stulbus jokus ar sabiedrību. .... par kādiem nieka 17 mlj Ls.

P.

 

 

From: purapele@mail.delfi.lv
Date: 10/17/02 3:17

Ilmārs: < Šī valsts pilnvarniece netiek pieminēta - savādi? :- ( >

Tur jau daudz intersantu lietu. Tomēr "pateicoties" Finansu ministram Gundaram Bērziņam, kuršs visas valsts vārdā atteicās no šīs 17 mļ lietas kustināšanas, mes, iespējams kamēr pie teikšanas būs TP, neko neuzzināsim.

Šāda veida rīcība arī ir pamatā manām antipātijām pret TP. Jo šis jau nav vienīgais līdzīgais gadījums. Atsauksim vēl atmiņā, kad Škēle fixi paraxtīja to likumu par alternatīvajām elektrostacijām. Īsti nezinu cik tālu tas process ir, bet jebkurā gadījumā Latvijas valsts ir iesūdzēta tiesā par vairākiem ļ Ls, kas tieši saistīti ar augstākminēto Škēles lēmumu.

 

 

From: gkirstei@one.lv
Date: 10/17/02 4:01

Rīga, 15.okt., LETA. Šodien Ministru kabinets (MK) uzklausīja Finansu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par argumentiem lietas ierosināšanā un lietas izbeigšanā par 17,5 miljonu latu parādu piedziņu no AS "Kālija parks" dibinātājiem - AS "Ventkālijs", Ventspils domes un kompānijas "Multinord AG".

Kā žurnālistus informēja finansu ministrs Gundars Bērziņš, Ministru kabinets pieņēmis zināšanai viņa sniegto informāciju un neviens no ministriem nav paudis iebildumus.

Kā ziņots, prasības summu veido līdzekļi, kurus, pēc FM domām, nav saņē mis valsts budžets par 1993.gada 4.maijā noslēgtajā uzņēmuma dibināšanas līgumā paredzētajiem maksājumiem viena ASV dolāra apmērā par katru "Kālija parkā" pārkrauto kālija sāls tonnu.

Taču finansu ministrs pagājušajā nedēļā pirms diviem gadiem celto prasību atsauca, jo, viņaprāt, prasības apmierināšanas gadījumā vienīgie cietēji būs iedzī votāji. Tiesai adresētā iesniegumā Bērziņš norāda, ka prasība atsaucama, jo "Ventkālijs" saskaņā ar Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2001.gada marta lēmumu atzīts par nēsoš u un tam nav nekādu aktīvu, pret ko vērst piedziņu. "Multinord AG" ir ārvalstu firma, un nēsot zināms tās mantiskais stāvoklis. Turklāt šo firmu aizsargājot Latvijas un Šveices starpvalstu līguma par ieguldījumu veicināšanu noteikumi. Savukārt trešā atbildētāja - Ventspils domes - nauda ir valsts budžeta sastāvdaļa.

Neizpratni par šādu Bērziņa argumentāciju pauduši iespējamie nākamās valdības locekļi no partijas "Jaunais laiks" un Latvijas Pirmās partijas, jo tādā gadījumā pras ību būtu bijis iespējams atsaukt jau 2001.gada martā, nevis "četras dienas pēc vēlēšanām".

Savukārt kā ziņojumā valdībai norāda FM, tikai tiesvedības laikā šajā lietā bija iespējams konstatēt, ka faktiski nēksistē "Ventkālijs", kā arī bija iespēja iepazīties ar "Multinord AG" iebildumiem. Turklāt visu jaunatklāto faktu ekonomiskā un juridiskā analīze un neatkarīgu ekspertu vērtējuma iegūšana aizņēmusi ilgu laiku.

Skaidrojot prasības atsaukšanas iemeslus, finansu ministrs šodien žurnālistiem sacīja, ka kopš prasības iesniegšanas 2000.gada septembrī situācija ir mainījusies, jo pērnā gada s ākumā esot strauji sākta "Ventkālija" likvidācija. Arī "Multinord AG" neatzina FM prasību, kā arī norādīja, ka strīds jārisina ar starptautiskās šķīrējtiesas starpniecību.

Ministrs atgādināja, ka ir pagājuši 10 gadi, seši mēneši un 11 dienas, kopš tika parakstīts "Kālija parka" dibināšanas līgums. Pēc ministra domām, ar prasību pret "Kālija parka" dibinātājiem vajadzēja vērsties jau 1993.-1995.gadā, kad līgums, par ko ir strīds, tika noslēgts, bet līgumā paredzētie maksājumi netika veikti.

Vērtējot iespējas turpināt prasības uzturēšanu, Bērziņš norādī ja, ka būtu rūpīgi jāizvērtē iespēja risināt sarunas ar "Multinord AG" sešu mēnešu garumā un pēc tam vērsties šķīrējtiesā, jo šāda procesa izmaksas būtu ievērojami lielākas.

 

Ventspils, 15.okt., LETA. AS "Kālija parks" (KP) nav neizpildītu saistību pret valsti, - šodien paziņojumā masu medijiem informē uzņēmuma ģ enerāldirektors Nikolajs Baštovojs, komentējot "jauno" politisko partiju vadītāju publiskos paziņojumus.

Baštovojs uzskata, ka pagājušajā nedēļā Latvijas Pirmā partija (LPP) izplatīja paziņojumu KP lietā, kurā bija nosodīta finanšu ministra rīcība, atsaucot 17,4 miljonu latu prasību pret KP dibinātājiem.

LPP līderi pauda, ka prasību varējis vērst pret pašu AS "Kālija parks", jo, viņ uprāt, tādējādi neciestu Ventspils pašvaldības budžets, bet valsts budžets tikai iegūtu.

Pēc Baštovoja teiktā, šāda LPP vadītāju "loģika ir juridiski un ekonomiski nekompetenta, bet pats paziņojums liecina, ka LPP turpina savu krusttēvu jau iepriekšējās partijās - Jaunajā partijā, Jaunajā kristīgajā partijā - aprobēto taktiku - ar iespējami sensacionālākiem paziņojumiem radīt sev popularitāti vai arī novērst uzmanību no kārtīgiem mē sliem pašu Augeja staļļos".

Pirmkārt, prasību pret pašu KP vērst nevar, jo tas nekādas saistības nekad nav uzņēmies. 1993.gadā AS "Kālija parks" dibinātāji nolēma, ka tiks maksāts viens dolārs par katru pārkrauto kālija sāls tonnu, bet jau pēc gada šis lēmums tika atcelts, no uzņēm ējsabiedrības dibināšanas līguma svītrojot attiecīgo punktu.

Par šā dibināšanas līguma punkta svītrošanu 1994.gadā balsoja arī Latvijas valsts pārstāvji, kurus šādai rīcībai pilnvaroja Jūras lietu ministrija, skaidroja Baštovojs.

Tiesāšanās divu gadu garumā, kuru 2000.gadā sāka Finanšu ministrija (FM), bija strī ds starp AS "Kālija parks" dibinātājiem. Kā sacīja Baštovojs, vienam no tiem likās, ka pārējie trīs nav izpildījuši to, kas savulaik bijis pielīgts.

KP vadība uzskata, ka prasības atsaukšana bija pilnīgi loģiska, jo "neviens Latvijas likums neparedz, ka viens akcionārs no uzņēmējsabiedrības var iegūt lielāku labumu nekā cits".

Baštovojs atgādina, ka AS "Kālija parks" dibināšanas līguma nosacījumus pētīja gan Ģenerālprokuratūra, gan Valsts kontrole un secināja, ka AS "Kālija parks" nav saistību pret valsti; valstij nav radies kaitējums no tā, ka dolārs par tonnu netika maksāts.

Kā norādīts KP paziņojumā masu medijiem, LPP savā paziņojumā apzināti vai nekompetences dēļ jauc jēdzienus "jaunas uzņēmējsabiedrības dibināšana" un "privatizācija".

Baštovojs skaidro, ka 1993.gadā divi privātie investori kopā ar Latvijas valsti un Ventspils pašvaldību nodibināja jaunu uzņēmējsabiedrību "Kālija parks". Šī jaunā uzņēmējsabiedrība tika dibināta ar mērķi piesaistīt investīcijas kālija sāls p ārkraušanas termināla rekonstrukcijai un modernizācijai, ekoloģiskā kaitējuma radikālai novēršanai, pārkraušanas apjomu palielināšanai. Latvijas valsts un Ventspils pašvaldība jaunaj ā uzņēmējsabiedrībā ieguldīja termināla infrastruktūru, kura 1993.gadā bija pilnībā nolietota.

Vēsturiski vērtējot, kā tika pildīti AS "Kālija parks" dibināšanas uzdevumi, Baštovojs sasniegtos rezultātus vērtēja kā ļoti labus - ekoloģiskie draudi pilsētai ir novērsti, Ventspils ostā darbojas moderns termināls, kas pēc pārkraušanas apjomiem ir otrs lielākais šāda veida termināls pasaulē.

Savukārt AS "Kālija parks" valsts kapitāla daļas privatizācija, par kuru runā LPP, notika 1996.gadā pēc Privatizācijas aģentūras izstrādātiem noteikumiem. Valsts kapitāla daļas vērtība tolaik bija pieaugusi līdz 4,3 miljoniem latu, kas ir viena no lielākajām summām, ko valsts ir ieguvusi uzņēmumu privatizācijas rezultātā.

Iespējams, LPP ar savu paziņojumu patiesībā mēģina novērst uzmanību no faktiem, ko var atklāt AS "Latvijas Krājbanka" veiktais audits par laika posmu, kad bankā saimniekoja atsevišķi ietekmīgi LPP biedri un sponsori.

Baštovojs norādīja, ka liels "Latvijas Kkrājbankas" akcionārs ir arī Latvijas valsts, tātad šīs bankas akcionāriem nodarītie zaudējumi ir arī Latvijas valsts zaudējumi.

Kā LETA jau informēja, LPP pauž neizpratni par finanšu ministra Guntara Bērziņa rī kojumu atsaukt divus gadus ilgušo tiesvedības procesu pret "Kālija parka" dibinātājiem par 17,5 miljonu latu lielā parāda piedziņu un uzskata, ka parāda piedziņa jāvērš pret AS "Kālija parka" dibinātāju īpašumu - pašu uzņēmumu "Kālija parks".

Kā LETA jau ziņoja, prasības summu veidoja līdzekļi, kurus, pēc Finanšu ministrijas (FM) domām, nav saņēmis valsts budžets par 1993.gada 4.maijā noslēgtajā uzņēmuma dibināšanas līgumā paredzētajiem maksājumiem viena ASV dolāra apmērā par katru "Kālija parkā" pārkrauto kālija sāls tonnu. FM prasību tiesā cēla 2000.gada septembra nogalē .

Iesniegumā tiesai par prasības atsaukšanu finanšu ministrs Gundars Bērziņš norāda, ka viens no "Kālija parka" dibinātājiem "Ventkālijs" likvidēts un tam nav nekādu aktīvu, pret ko v ērst piedziņu. Otrs dibinātājs "Multinord AG" ir ārvalstu firma, un nēsot zināms tās mantiskais stāvoklis. Savukārt trešā atbildētāja - Ventspils domes - nauda ir budžeta sastāvdaļa. Bērziņš uzskata, ka prasības apmierināšanas gadījumā vienīgie cietēji b ūs iedzīvotāji, un to viņš nevēloties.

Kā ziņots, Bērziņa rīcību atsaucot prasību kritizēja arī 8.Saeimas vēlēšanās uzvarējusī partija "Jaunais laiks". Savukārt Lembergs prasības atsaukšanu vērtēja kā loģisku.

 

 

From: purapele@mail.delfi.lv
Date: 10/17/02 5:04

Sveiks, sveiks

Vai Tu zini, ko nozīmē "ar baltiem diegiem šūts". Hrestomātisks piemērs ir tevi iekopētā LETAS ziņa. Īpatnēji, ka FinMIn un slavenais advokāts vispār pieļāva, ka situācija strauji mainījās kopš 2001.gada septembra, kad prasība tika iesniegta. Varam tikai konstatēt, ka "dīvainā" kārtā slavenais Grūtups izrādījies lēnāks un tizlāks par pretējās puses advokātiem, kuri ātri vien pamanījās vieglāk sasniedzamo atbildētāju padarīt par atbildētnespējīgu un 17 mļ latus atdot nevarošu. Kaut gan tai pašā laikā kā mēs redzam no Kālija Parka pārstāvja atbildes vēstules sabiedrībai - kopumā saimnieciskās lietas ir brīnumaini labas un dod ārkārtīgu labumu Venstpilij un pārējai valstij. Tas nekas, ka viena ar lietu saistīta juridiska persona nobeidzās. Un tad, kad viss jau bija noticis 2001.gada martā, tad TP ministram un slavenajam advokātam vajadzēja vairāk kā pusotru gadu, lai saprastu, ka viņi (valsts, kuru intereses abi pārstāvēja) ir piečakarēti. Abrīnojams ātrums un operatīvs darbs 17 mļ lietas atgūšanā. Nabaga superadvokāts Grūtups tā vienkārši atdeva tik dārgu procesu. Ko tik valsts vārda nevar paveikt:):):)

Varbūt kāda "ausma" šiem Gundara Bērziņa paskaidrojumiem arī tic. Varbūt G inc arī tic.

P.

 

 

From: aabele@sveiks.lv
Date: 10/17/02 10:44

Purapele: <... Atsauksim vēl atmiņā, kad Škēle fixi paraxtīja to likumu par alternatīvajām elektrostacijām. >

Par mazajiem HES tuvāk varētu pastāstīt jauno laiku nesēji Indulis Emsis un Vladimirs Makarovs.

Ausma

 

 

From: aabele@sveiks.lv
Date: 10/17/02 10:44

Purapele: < Varbūt kāda "ausma" šiem Gundara Bērziņa paskaidrojumiem arī tic.>

"Ausmas" tic, ka jauno laiku nesēji šo un vēl visas citas lietas nokārtos viens divi, bez kļūdām un aizķeršanās.

Ausma

 

 

From: purapele@mail.delfi.lv
Date: 10/17/02 11:08

Ausma, arī viņiem nebūs nekādas atlaides tikai tādēļ vien, ka viņi nav no TP. Esmu dzirdējis, ka mazās upes ir mazliet izvarotas. Redzēsim vai gaidāmā opozīcija TP paskatā spēs paprasīt atbildību no bijušajiem koalīcijas un valdības partneriem, kuri, iespējams, tagad būs ierakumu otrā pusē. Jo šī ziepas jau savārītas, ka abi vēl bija vienā laiva.

 

 

From: purapele@mail.delfi.lv
Date: 10/17/02 11:12

Nu, cerēsim, ka viņi vismaz apzināti nemānīsies. Nelolosim ilūzijas, ka viss notiks viens un divi. Bet tici man, Ausma, ja Repšem & Co pēc kāda laika parādīsies miljonu vērti vexeļi, tad es būšu pirmais, kurš mauros nelabā balsī. Ticēsi vai ne, bet "sveika" pirms daudziem gadiem pat atbalstīju Škēli. Žagarinš varbūt vēl atcerēsies, ka aktīvi piebalsoju Škēles uzbraucieniem "sarkanajiem socikiem".

P

 

 

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 10/17/02 2:02

Sveiki!

Šķēles kungs parādījās Latvijas milžu panteonā laikam 95. g. decembrī. Tik tālu pagātnē vairs lāga neatceros ko Tu par viņu mums teici, bet atceros gan, ka 98. g. Saeimas vēlēšanās Tu mums ieteici nebalsot vis par Šķēles kungu bet gan par Krištopāna kungu, jo toreiz Tev jau bija apnicis Šķēles kunga drūmais skatiens un Tu biji apmierāts ar Krištopāna kunga darbību Satiksmes ministrijā.

Juris

 

 

From: signis@kssc.lv
Date: 10/17/02 11:30

Ausma Abele: < Kā ta`, trešdaļa miljona jau neskaitās. :-) Un tūlīt visiem ministriem tiks noteiktas kārtīgas algas. Latvijai vajadzēs naudas drukājamo mašīnu, jo mazatalgotajiem un pensionāriem taču arī tika solīts, vai tad citādi pie tiem ministriem tiktu. >

Nu ja turklāt vēl nodrošinās, ka tie vairs nezog no valsts kabatas, tad tas noteikti atmaksāsies. Un varbūt pat mazatalgotajiem un pensionāriem atliks.

Līdz šim jau viņiem ar tām algām bija pašvaki - vidēja līmeņa vadītājs komercstruktturā varēja nopelnīt vairāk.

< Cik lielas ir Latvijas Bankas darbinieku algas, tiek turēts stingrā slepenībā. >

Domāju, ka labas :-)

Man nav nekas pret to, ka palielinātu ierēdņu algas, ja līdz ar to varētu nodrošināt kvalitatīvu darbu. Un ja vēl kādu trešo daļu atlaistu, tad gan jau tas algas pielikums nemaz tik ļoti neiespaidotu Latvijas budžetu ;-). Starp citu, kā vienu no Repšes nopelniem Latvijas Bankā dažreiz min to, ka vinš varējis nodrošināt labas darbinieku algas, līdz ar to panākot kvalificētu darbinieku piesaisti.

 

 

From: aabele@sveiks.lv
Date: 10/18/02 1:51

Man nav žēl, ka cilvēki daudz nopelna. Esmu tikai pret neloģiskām pārmērībām. Piemēram, ar ko zemnieka darbs ir mazāk svarīgs par baņķiera darbu? Latvijas zemnieks taču visus šos gadus dotē valsti, viņš par savu darbu saņem vismazāk, lai tikai baņķieri, monopoluzņēmumi u.c. varētu saņemt tik, cik "pienākas".

Un pensionāri - saņem pabalstu, jo Latvijas kasē nav neko iemaksājuši. Bet vai tad šodienas miljonāri tukšā vietā ienāca? Tie vekseļi-sertifikāti uzreiz no 28 latiem uz 50 santīmiem nocenojās. Neesmu speciāliste tajās lietās, bet man liekas, ka vekselis tāpat vien, ja nav inflācijas, nedrīkst zaudēt tik milzīgā apjomā, ja vispār drīkst zaudēt. Taisnīgi būtu bijis, ja tos 28 latus par katru nodzīvoto gadu, nu kaut par katru nostrādāto gadu, būtu ieskaitījuši pensiju fondā. Vekseļi-sertifikāti par zemes īpašumiem joprojām nav atdoti, tātad arī zemes īpašnieki turpina dotēt tos, kuriem "pienākas".

Ausma

 

 

From: signis@kssc.lv
Date: 10/18/02 2:40

Par sertifikātiem pilnīgi piekrītu. Visa latviešu tauta tika smagi iznesta cauri. Turklāt gandrīz aizmirsts fakts, ka sākotnēji sertifikāta vērtība tika noteikta, balstoties uz toreizējo vidējo tirgus vērtibu dzīvokļa 1 kvadrātmetram (jeb arī tas bija 0,5 kvadrātmetri?) Tātad īstenībā sertifikāta vērtībai laika gaitā bija jāpieaug...

Ar zemnieku atalgojumu, ja to salīdzina ar banķieru atalgojumu, gan ir problēmas visās pasaules valstīs. Es arī piekrītu tam, ka šī situācija nav taisnīga. Reizēm esmu domājis, ka varbūt visiem pasaules zemniekiem vajadzētu apvienoties arodbiedrībā un pacelt cenas produktiem par kādiem 20% :-)

Latvijā šī starpība noteikti jūtama vēl krasāk, jo vairumā zemnieku saimniecību darbs nav organizēts efektīvi un produkcijai ir grūti konkurēt ar citu valstu saražoto.

Signis

 

 

From: purapele@mail.delfi.lv
Date: 10/18/02 3:25

Juris: < . . . toreiz Tev jau bija apnicis Šķēles kunga drūmais skatiens un Tu biji apmierāts ar Krištopāna kunga darbību Satiksmes ministrijā. >

Iespējams, kā tā arī bija. Joprojām esmu dalītās domās par Vili. Kā satiksmes ministrs vinš paveica diezgan daudz. Bieži braukāju pa Latvijas ceļiem un redzēju cik strauji tie uzlabojas tieši viņas valdīšanas laikā. It īpaši labi tas bija redzams regionos. Škēle gan lamāja to par "vēlēšanu asfaltu", bet lielākajā daļā no tā laika labotajiem ceļiem, joprojām ir labā stāvoklī. Tāpat vinš paspēja uz daudziem regionālajiem ceļiem salikti automātiskās meteonovērošanas stacijas, kas laicīgi ziņoja par vajadzību nekavējoties tīrīt ceļus. Bija vēl šis un tas veixmīgi paveikts. Es nepievienojos kritiku korim, kas Krištopāna valdību lamā. Es labi atceros apstākļus, kuru dēļ tā krita. Tā bija intrigu un nodevību virkne. Protams, ka toreiz es lāga nezināju to ko zinu šodien - Vilis bija ļoti stipri zem Lemberga kontroles un tas, protams, ir galēji nepieņemami. Vienādi vai otrādi - toreiz tika gāzta Lemberga kontrolēta valdība un tās vietā nāca Škēles valdība.

Tā gadās.

P.

 

 

From: rumpis@pudele.com
Date: 10/18/02 3:41

Nedaudz izejot no konkrētā raksta ietvariem, piezīmēšu, ka ir daudzi cilvēki visai kategoriski uzstājas vai nu pret Šķēli, vai pret Lembergu. Bet vai tad starp viņiem ir tik liela starpība? Vai tad abi šie kungi nevēlas sadalīt vienu un to pašu kumosu un visas šīs kategoriskās viena vai otra noliegšanas nav viņu cīņas atbalsis? Manuprāt, tā ir absolūta neizbēgamība, ka valstī būs vairāki valsts mērogā ietekmīgi cilvēki, starp kuriem notiks sacensība. Un labāk, ka tādu ir vairāk, nekā tikai viens, jo tad būs diktatūra.

Rumpis :)

 

 

From: aabele@sveiks.lv
Date: 10/18/02 5:46

Rumpi, atšķirība starp šiem diviem ir tik, cik cilvēkam no cilvēka, bet vismaz sākumā gan kumoss viņiem bija katram savs - Lembergam tranzīts, bet Šķēlem rūpnieciskā ražošana. Diemžēl Latvijā ražošanas attīstība globāli maz kuru interesē. Tāpēc pat Sorosa kungs iesaistījies pret TP (piem.,viņa sponsorētā "politika.lv" pirms vēlēšanām) un ar savām pašreizējām aktivitātēm cenšas uzturēt latviešos spriedzi pret krievvalodīgajiem, jo teju teju parādās runas, ka vismaz ar daļu no PCTVL varētu vienoties. Jaunais uzbrauciens par "atļaušanu krieviem runāt krieviski" jebkādu tuvināšanos atkal par kādiem gadiem atvirza atpakaļ. Saprātīga tuvināšanās ar krievvalodīgajiem nebūt nenozīmētu vienvirzienu uz Maskavu, jo, atskaitot krievu valodas statusu, visiem Latvijas iedzīvotājiem intereses ir kopīgas. Taču vieglāk, kā no Rietumu, tā no Austrumu puses, ir manipulēt ar sašķeltu tautu. Un gan latviešvalodīgie, gan krievvalodīgie iekrīt uz šīm lamatām. Vai tad citādi melnā naftas naudiņa visus šos gadus atbalstītu abus tik pretējus spārnus - TB/LLNK un rubikiešus?

Ja turpināsies globālā sasilšana un jaunā osta krieviem labi darbosies, Lemberga un viņa tranzītnieku sponsorēto partiju ietekme mazināsies, bet Šķēles komanda ar savu mēreno nacionālismu un vietējo ražošanu varēs drusku uzelpot. Tā, lūk, arī stipras personības dikti atkarīgas no ārējiem apstākļiem. :-)

Ausma

 

 

From: purapele@mail.delfi.lv
Date: 10/18/02 8:02

Sveiki, sveiki

Rumpis raxtīja šiten tā: < Manuprāt, tā ir absolūta neizbēgamība, ka valstī būs vairāki valsts mērogā ietekmīgi cilvēki, starp kuriem notiks sacensība. Un labāk, ka tādu ir vairāk, nekā tikai viens, jo tad būs diktatūra. >

Tā problēma jau slēpjas tai faktā, ka pēdējā laikā bija vērojama Škēle & Lemberga savstarpējā vienošanās. Līdz ar to zuda vismaz kaut kāda sacensības starp viņiem. Abi gan pēdējā laikā to ir sapratuši un mēgina imitēt savstarpēju sacensību, lai maldinātu sabiedrību. Tā kā šobrīd Škēle & Lembis necīnās viens ar otru reāli, tad sabiedrībai ir maz iespējas uzzināt kaut kādas informācijas druskas par to kā abi dala valsts pīrāgus.

Tādēļ jau daudzi centās balsot par Pirmo partiju, kura solījās būt kā skabarga pakaļā abiem no viņiem. Liela ticība gan tam nav, jo šamie spiesti iet vienā blokā ar zaļajiem "naftas" zemniekiem, kuri ir stipri ietekmēti no Lemberga.

Arī Repše tā kā solījas apkarot abu oligarču pārmērīgu ietekmi valstī. Tomēr ticība viņa vārdiem zuda jau pēc pirmās Repšes vizītes Ventspilī, kad vinš "trubas" vīrus publiski slavēja, kā "globāli domājošus". Vai nu Repše ir tik naivs, ka nezin "trubas" globalizāciju caur misteru Lučanski un viņa postkgb finansu struktūrām.

Šobrīd vēl atliek vien kaut kāda cerība, ka tiks samazināta vismaz pārspīlētā Škēles ietekme uz valsti.

Jā, jebkurā valstī ir lielāka vai mazāka oligarhu ietekme uz valdību. Bet reti kurā valstī ministru kabinetu sastāda oligarhi tenisa spēles starplaikā dodot pa telefonu rīkojumus premjerministriem & partijām.

Vēl mazāka iespēja, ka oligarhi paši vada partijas un valdības. Pat Krievijā oligarhi tik tuvu valsts svirām nav tikuši. Viens otrs pat bijis spiests aizlaisties no valsts vai ticis pamatīgi iztrenkāts no tiesībsargājošām institūcijām. Protams grūti salīdzināt Krieviju ar Latviju, tomēr brīžam liekas, ka pie mums mazie punduroligarhi rīkojas daudz brīvāk. Un kā lai nerīkojas, ja dažam no viņiem tic liela daļa tautas un "komanda" tik stipri palikta zem tupeles, ka baidas pat iepīxtēties. Ne tikai nepīxt, bet paši vēl cenšas noticēt saviem meliem.

Mizerabli.

Tādi nu tie pīrāgi.

P.

 

 

From: purapele@mail.delfi.lv
Date: 10/18/02 8:17

Sveiki, sveiki

Re kā Ausma tik droši apgalvo:

< Tāpēc pat Sorosa kungs iesaistījies pret TP (piem.,viņa sponsorētā "politika.lv" pirms vēlēšanām) un ar savām pašreizējām aktivitātēm cenšas uzturēt latviešos spriedzi pret krievvalodīgajiem, jo teju teju parādās runas, ka vismaz ar daļu no PCTVL varētu vienoties. >

Vai Ausma, lūdzu, varētu konkrēti minēt kā tieši Sorosa kungs pats iesaistījās akcijās pret TP? (mazliet brīnos, jo atseviški Sorosa fonda cilvēki simpatizē Škēlem) Varbūt Ausma varētu konkrēti norādīt, kā www.poltika.lv konkrēti un tieši darīja pāri TP?

Kā tu Ausma domā - vai spriedze mazināsies, ja PCTVL deputāti un līdz ar to viss viņu elektorāts tiks absolūti ignorēts no pārējo (latvisko) partiju puses?

Zini, kas veido spriedzi sabiedrībā? Ja tā atklāti, tad nevis viens megabiezs Soross ar saviem analfabētiski virspusējiem spriedumiem, bet gan lielākā daļa tautiešu, kuri apzināti vai neapzināti turpina visus Latvijas krievus uzskatīt par ienaidniekiem un sarkanās Maskavas piekto kolonnu. Mēs sevī turpinam kultivēt šo ienaidnieka tēlu un tas rada pretreakciju no krievu puses. Šadā naida atmosfairā mēs nevaram cerēt, ka viņi brīvprātīgi sāks cienīt to tautu un valodu, kuras pārstāvji labāk redzētu visus krievus ceļojam lopu vagonos pār Zilupei uz Krieviju. Tā teikt ... "mērenie nacionālisti".

Ach so ... ceru, ka Ausma atradīs par iespējamu atbildēt uz augstākminētajiem jautājumiem konkrēti.

P.

 

 

From: zagarins@stcc.edu
Date: 10/18/02 8:30

Sveiki!

Purapeļu Plunts atļāvās izteikties kritiski par Latvijas tautu:

< Ne tikai nepīxt, bet paši vēl cenšas noticēt saviem meliem. Mizerabli. >

Tā viņš ir. Kā jau mums katoļi Vents un Vinnijs bez mitēšanās ir atkārtojuši, Latvijas tauta uz priekšu netiks kamēr nebūs labojusies un sākusi prasīt reģionālās reprezentācijas principa ievērošanu Latvijas vēlēšanu likumā.

Juris mizerablais

 

 

From: purapele@mail.delfi.lv
Date: 10/18/02 8:34

To es teicu par TP "komandu" nevis par visu tautu kopumā. Tā kā - nesteidz apvainoties.

< Latvijas tauta uz priekšu netiks kamēr nebūs labojusies un sākusi prasīt reģionālās reprezentācijas principa ievērošanu Latvijas vēlēšanu likumā. >

Juri, esi mazliet reālists. Īsi pirms vēlēšanām neviens pat nesāks kaut ko pīxtēt par sistēmas maiņu. Uz pārceltuves zirgus nemaina. Arī šobrīd par to vēl nevar runāt, jo tur augšā iet kautiņi par varu un neviens nespēj koncentrēties.

Tu, protams, vari turpināt masēt smadzenes publikai ar savu ideju. Tomēr baidos, ka vari panākt pretējo efektu - vienkārši apnikt un noriebties.

P.

 

 

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 10/18/02 9:02

Sveiki!

Purapeļu Plunts, saskatīdams pats sevī reālistu, rakstīja tā:

< Uz pārceltuves zirgus nemaina. Arī šobrīd par to vēl nevar runāt, jo tur augšā iet kautiņi par varu un neviens nespēj koncentrēties. >

Skaidrs. Tas īstais brīdis būs tad, kad Latvijā valdīs miers un tautas saskaņa.

< Tu, protams, vari turpināt masēt smadzenes publikai ar savu ideju. Tomēr baidos, ka vari panākt pretējo efektu - vienkārši apnikt un noriebties. >

Es ar Tevi saderēšu tā: tautai ātrāk noriebsies Tava brēkšana par milžu cīņām pirms tai noriebsies mana masēšana par vēlēšanu likuma maiņu.

Juris

 

 

From: rumpis@pudele.com
Date: 10/18/02 9:08

Zagariņu Juris ātrumā uzrakstīja tā:

< Es ar Tevi saderēšu tā: tautai ātrāk noriebsies Tava brēkšana par milžu cīņām pirms tai noriebsies mana masēšana par vēlēšanu likuma maiņu. >

Nu, neviens tak tevi aiz mēles neraustīja un ar varu tavas rociņas pa klaviatūru nevadīja.... Cik lielu kvorumu uzskatīsim par tautu?

Es tikmēr kā tautas daļiņa jau varu klusi atzīties, ka vēlēšanu likuma maiņas sludināšana man ir vairāk apnikusi par milžu cīņām ;-)

Rumpis :)

 

 

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 10/18/02 9:14

Rumpi, Es Tev kā Amerikas tautas daļiņa varu skaidri pateikt, ka no mana redzes viedokļa Amerikā Latvijas milžu cīņas ir daudz daudz interesantākas, nekā tās būtu man, ja man būtu pašam jādzīvo Latvijā un tās jābauda uz paša ādas un no paša maka. Tu, Rumpi, acīmredzot esi viens no tās Latvijas tautas daļiņas, kurai prasās Vinnija Pūksa piedāvātā patriotiskā pāraudzināšana.

Juris

 

 

From: rumpis@pudele.com
Date: 10/18/02 10:24

Kāpēc Tu domā, ka Amerikas tautas daļiņas viedoklis ir pareizāks par Latvijas tautas viedokli? ;-) Ar ko Tu tagad atšķiries no Krūmu Jura? ;-))

Rumpis, kurš nevienu negrib pāraudzināt :)

 

 

From: aabele@sveiks.lv
Date: 10/18/02 10:25

Purapele: < Varbūt Ausma varētu konkrēti norādīt, kā www.poltika.lv konkrēti un tieši darīja pāri TP? >

Tās smukās meitenītes redzēju TV tiešraidē. Viņām pēc amata vajadzēja palikt neitrālām, bet nepatika pret TP līda laukā kā āža kāja.

< Kā tu Ausma domā - vai spriedze mazināsies, ja PCTVL deputāti un līdz ar to viss viņu elektorāts tiks absolūti ignorēts no pārējo (latvisko) partiju puses? >

Spriedze nemazināsies, jo tiklīdz sāks mazināties, tā vienu vai otru pusi no ārpuses cītīgi pabikstīs un uzkurinās.

< Zini, kas veido spriedzi sabiedrībā? Ja tā atklāti, tad nevis viens megabiezs Soross ar saviem analfabētiski virspusējiem spriedumiem, bet gan lielākā daļa tautiešu, kuri apzināti vai neapzināti turpina visus Latvijas krievus uzskatīt par ienaidniekiem un sarkanās Maskavas piekto kolonnu. >

Esmu pārliecināta, ka Gardam, Ždanokai, Cilēvičam, Seleckim, Kučinsku Jānim ir vieni un tie paši sponsori. Bojāram un Ādamsonam arī, bet seniora eiforija par vieglajiem panākumiem un haizivs "topornaja rabota" droši vien sevi ir degradējuši sponsoru acīs.

 

 

From: ZAGARINS@stcc.edu
Date: 10/18/02 1:41

Sveiki!

Rumpis man vaicāja:

< Kāpēc Tu domā, ka Amerikas tautas daļiņas viedoklis ir pareizāks par Latvijas tautas viedokli? ;-) >

Jo Amerika rulez the world.

< Ar ko Tu tagad atšķiries no Krūmu Jura? ;-)) >

Ar to, ka es esmu ne tikai Amerikas tautas daļiņa bet arī Latvijas tautas daļiņa.

Juris

 

 

From: kingga@plu.edu
Date: 10/18/02 2:52

Ausma: < . . . zemes īpašnieki turpina dotēt tos, kuriem "pienākas".>

Ausma, vai tad razigais zemnieks nedzivo labak par sliktu bankieri? Ka tad Tu stadies prieksa so algu vienadosanu? Mums te viena (Sv. Benedikta ordena) koledza algas noteic pec macibspeka gimenes lieluma. Ceru, ka Tu nebrinisies par to, ka viniem macibspekos ir (jadoma bezbernu) muki ar minimalu ordena nodrosinajumu un parejie ar loti lielam gimenem.

Ka kau vari iedomaties, Tavs jautajums mani neparsteidz. To pasu jau parasa musu skolas macibspeki, kas strada fakultates ar dilstosu studentu skaitu. Uznemumu skola mes censamies notureties uz 90% no Amerikas vidusmera uznemumu vadibas skolu algam un loti patikamiem darba apstakliem. Ta filosofiem algas ir pamazas, bet medicinas fakultates turpat divreiz augstakas ka gramatvedibas profesoriem. Bet kapec lai tas butu vienadas?

Visu labako,

Gundars

 

 

From: aabele@sveiks.lv
Date: 10/19/02 9:03

Hm, Gundar, ar "ražīgu" zemnieku un "sliktu" baņķieri Tu laikam gribi sacīt, ka visi, kam Latvijā mazas algas, ir slikti? Var jau būt, ka vientieši vien ir, ja reiz ļaujas apcelties tādos apstākļos, kad viens slānis ļaunprātīgi izmanto demokrātiju.

Par algu vienādošanu nekad neesmu runājusi. Par proporcionalitāti un samērojamību gan. Jo tas deķītis valstī ir tikai viens, un kad vieniem to uzklāj simtkārt salocītu, tad citi paliek pliki. Jautājums - kam tas ir izdevīgi, ja labs baņķieris sedzas ar 100 tīrvilnas segām, bet labam zemniekam ir caurumains lupatdeķītis? Vai tikai tāpēc, ka baņķieris bez zemnieka var iztikt, taču zemnieks bez baņķiera - ne soli: lai piereģistretu saimniecību, vajag kontu bankā, lai saņemtu naudu par nodotu produkciju - vajag kontu, lai norēķinātos par pakalpojumiem - kontu, pat vienas spuldzītes dedzināšana nabagam ik mēnesi izmaksā papildus 10-30 santīmus, jo samaksāt Latvenergo jāiet uz banku. Lai zemnieks saņemtu 10 santīmus par piena litru, viņam līdz piena došanai 1000 dienas jāaudzina govs, katru dienu tai jāgādā barība un tā jābaro, jākopj, jāslauc vairākas reizes dienā utt. Vai priekš sabiedrības 10 santīmu iekasēšana bankā ir 100 reižu vērtīgāka nekā viena litra piena iegūšana?

Ausma

 

 

From: RSpuris@aol.com
Date: 10/19/02 9:39

Nevaru atrast laiku pārlasīt vairumu Sveika vestuļu, taču dažiem autoriem cenšos izlasīt visu uzrakstīto, Tā mācos, mācos, mācos. Arī šorīt ir Ausmai padevies labs piemērs iz dzīves. Ļoti gaidīšu Gundara atbildi!

Paldies! Ričs.

 

 

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 10/19/02 12:01

Viens no labākiem rakstiem Ausmas rakstu kolekcijā Sveikam!

Skaidrs, ka neierobežoti, tikai daļa baronu būs pašatbildīgi un visiem ir pašintereses. Arī absurdi gaidīt no jebkādas vienības pilnīgu pašregulācīju, kautkāds pretspēks jābūt no ārpuses, kautkādi ierobežojumi valsts mērogā. Lai pievilktu kapitālieguldījumus, jāizgudro kā var būt Latvija pievilcīga to neizkropļojot.

Kā teikts līdz apnikumam, varascilvēki drīzāk izveido struktūru kas viņiem labvēlīga, nevis tāda kas ir plašāk taisnīga. Bagātniekiem ir visādas SUBSIDIJAS un privilēģījas kādas nav nabadzīgiem. Nabadzīgiem ir daudz vairāk ierobežojumu un viņus smagāk soda par sīkiem pārkāpumiem. Tas, ka godīgs, gudrs un strādīgs cilvēks būs sekmīgs ir tikai daļēja patiesība. Šīs īpašības veicina vai uzlabo izredzes, nevis galvo tās. Par negodību nemaz nerunājot, ir citi iemesli ko cilvēks nevar kontrolēt kapēc cilvēkam var neveikties.

Varascilvēki ņem vērā reālus pretspēkus, reālu pretinterešu organizācijas drīzāk nekā aicinājumus pie sirdsapziņas. Ciniskā versijā par sirdsapziņu galvenokārt runā tie kam nav vara, vai tie kas jūtas tik droši, ka viņi var atļauties sirdsapziņu. Katrā gadījumā ies tur kur var labāk pelnīt un darīs to kas viņiem pelņu dod. Ar to nav teikts, ka jādod brīva visatļautība darīt ko grib tikai lai paturētu viņu kapitālieguldījumus, pietiek, ja ir iespēja taisīt naudu. Ja šo rīcība posta nevis palīdz tautai, tad kapēc tautai būtu interese atbalstīt viņu rīcību?

Jācer zemnieki un zaļajie kautkā noturas un nostiprinājas. Viņu interese paturēt ražotību Latvijas zemē un uz visiem laikiem nepazaudēt dabu arī ir viens reāli saprotams un attaisnojams spēks iepretīm globālām interesēm.

aija

 

 

From: gkirstei@one.lv
Date: 10/19/02 1:17

Ausma: < Hm, Gundar, ar "ražīgu" zemnieku un "sliktu" baņķieri Tu laikam gribi sacīt, ka visi, kam Latvijā mazas algas, ir slikti? >

Ja tautsaimniecība nīkullo, tad nīkullo arī bankas. Banķieri ir ieinteresēti vispārējā uzplaukumā. Par tām 1000 dienām un govi nu gan ir mullķības, jo govi izaudzināt prot katrs tressais, savukārt banku vadīt tikai katrs 1000. Pēc jūsu loggikas, jau sanāk, ka mums par koksni, kas cirsta ar cirvi būtu jāmaksā vairāk.

Viss maksā tik cik tas maksā. Lielākās problēmas sagādā ES, kas subsidē lauksaimniekus un mums jādara tas pac. Ja visas valstis pārstātu nodarboties ar subsidēssani, tad mēs varētu izbaudīt īstās cenas, bet neizskatās, ka tas tuvākā laikā notiks. Tāpēc valstij būtu jāaizsargā mūsu zemnieki, pret citās valstīs subsidētām lietām. Ēdot lietuviešu subsidētu gallu mēs ēdam uz vinnu rēķina, taču ieguvums ir iluzors, jo pēc tam mums jādomā, ko darit ar izputējušiem nu jau mūsu lauksaimniekiem, kuri bez subsīdijām skaidrs, ka nespēj konkurēt.

Pašiem zemniekiem arī jādomā, ko tagad darīt, jo manuprāt 21.gs. ssī profesija nebūs īpassi pieprasīta.

G inc.

 

 

From: aabele@sveiks.lv
Date: 10/19/02 5:23

Gints Kirsteins: < Ja tautsaimniecība nīkullo, tad nīkullo arī bankas. Banķieri ir ieinteresēti vispārējā uzplaukumā. >

Loģiski tā tam vajadzētu būt. Diemžēl, Latvijā visus šos gadus ir citādi, jo nauda pamatā ieplūst no pirkšanas-pārdošanas. Un izspiešanas...

< Par tām 1000 dienām un govi nu gan ir mullķības . . . > ,

Gint, pamosties, cirvja laiks arī laukos sen garām! Lai mūsdienās tirgum audzētu govi, jābūt zootehniķim, veterinārārstam, agronomam, traktoristam, kombainierim, autovadītājam, mehāniķim, atslēdzniekam, santehniķim, metinātājam, virpotājam, celtniekam, grāmatvedim, elektroniķim, datorspeciālistam, meteorologam, ķīmiķim, psihologam, diplomātam, svarcēlājam, fiziski attīstītam un veselīgam, lai izturētu jebkurus laika apstākļus... Uf, visu nemaz nevaru nosaukt.

Turpretī baņķieris var būt jebkurš nīkulis, ja vien prot saskaitīt un atņemt.:-)

Redzi, Gint, mana loģika saka, ka vienā valstī vienā un tajā pašā laika sprīdī nav piemērojama algas aprēķināšana pēc ģeometriskās progresijas. Aritmētiskās progresijas ignorēšana cilvēku darba novērtējumā visos laikos un visās sabiedriskajās iekārtās agrāk vai vēlāk ir novedusi pie sabrukuma.

Ausma

 

 

From: hbush@apollo.lv
Date: 10/19/02 5:30

Ausma: < . . . baņķieris var būt jebkurš nīkulis, ja vien prot saskaitīt un atņemt.:-)>

Tur nu Tu gan dzili kludies.

Harijs

 

 

From: zagarins@stcc.edu
Date: 10/19/02 5:42

Sveiki!

Harijs koriģēja Ausmu: < Tur nu Tu gan dzili kludies. >

Jā. Vajag bez ierunas izpildīt ASV/SVF priekšrakstus. Pa brīvo laiku vajag plivināties pa gaisu pašdarinātās lidmašīnās, nevis studēt ekonomiku.

Juris

 

 

From: pistole@ebtech.net
Date: 10/19/02 9:00

Juri, ko Tu ar to gribi teikt? Lai Tev tik daudz uz'n'em'ibas, neatlat'ibas, paciet'ibas un gudr'ibas b'utu, l'idz tiktu plivin'aties ar pa'sdarin'atu lidma'sinu!

Zigis, plivin'at'ajs, ne smalk'a galdi'na urb'ejs.

 

 

From: gkirstei@one.lv
Date: 10/20/02 4:08

Ausma: < Diemžēl, Latvijā visus šos gadus ir citādi, jo nauda pamatā ieplūst no pirkšanas-pārdošanas. Un izspiešanas... >

Par izspiessanu nezinu, kam tad mēs to naudu izspiezzam, vai EU? Ja visa nauda, kas tagad Latvijā ieplūst būtu tikai no pārdossanas mēs varētu būt lepni, taču diemzzēl tā nav. Latvijai ir tekossā konta deficīts, kas nozīmē, ka nauda vairāk iet uz āru, kā nāk iekssā, nenobankrotējam pateicoties tiessajām ārvalstu investīcijām. :-)

< Gint, pamosties, cirvja laiks arī laukos sen garām! >

Nu redziet kā pati pateicāt, tātad cik tad mums tāu brīnumbērnu laukos ir? Tie, kas atbilst jūsu aprakstam arī pelna tos savus 50 000Ls gadā un nevaimanā.

< Turpretī baņķieris var būt jebkurš nīkulis, ja vien prot saskaitīt un atņemt.:-) >

Nu tad jau mums banķieru būtu vairāk, kā nīkulīgu zemnieku, bet tā nav.

< . . . vienā valstī vienā un tajā pašā laika sprīdī nav piemērojama algas aprēķināšana pēc ģeometriskās progresijas. Aritmētiskās progresijas ignorēšana cilvēku darba novērtējumā visos laikos un visās sabiedriskajās iekārtās agrāk vai vēlāk ir novedusi pie sabrukuma. >

Algu neaprēķina, to nopelna. Neviens uznnēmējs nemaksās algā vairāk kā var nemaksāt.

 

 

From: zagarins@stcc.edu
Date: 10/20/02 8:45

Sveiki!

Zigis novēlēja:

< Lai Tev tik daudz uz'n'em'ibas, neatlat'ibas, paciet'ibas un gudr'ibas b'utu, l'idz tiktu plivin'aties ar pa'sdarin'atu lidma'sinu! >

Es daudz vieglāk tieku tur kur gribu ar veikalā nopirktu divriteni! Lai Tev tik daudz izņēmības, neatlaidības, pacietības un gudrības būtu lai apgūtu elementāru saprašanu par vajadzību pēc vēlēšanu likuma maiņas Latvijā.

Juris

 

 

From: pistole@ebtech.net
Date: 10/20/02 4:19

Juri, vai tad Tu esi jau aizmirsis, ka es atbalst'iju "R'itdienai" un t'as m'er'kus, to startp'a v'el'e'sanas likuma mai'nu?

Z.

 

 

From: zagarins@stcc.edu
Date: 10/20/02 6:12

Sveiks, Zigi!

Nē! Neesmu aizmirsis. Bet ar to vien nepietiek! Jāpierunā apjomīgais Vents, katolis Vinnijs, gurdenais Ervijs, Fantastiskais Tautietis ar skatu uz ostu un šķēliste Ausma nemaz nerunājot par plecu raustītājiem Purapeļu Pluntu un Pulkvedi Blimpu un pat arī nemaz nerunājot par tādiem pragmātistiem kā repšistu Alni un arī nemaz nerunājot par tādiem sapņotājiem kā harmonisko Aiju un kur nu vēl visus tos principā klusos sveikotājus, kas vispār baidās izteikties!

Democracy is not pretty.

Juris

 

 

From: rumpis@pudele.com
Date: 10/21/02 4:27

Juris Zagarins rakstīja:

< Jāpierunā apjomīgais Vents, katolis Vinnijs, gurdenais Ervijs, Fantastiskais Tautietis ar skatu uz ostu un šķēliste Ausma nemaz nerunājot par plecu raustītājiem Purapeļu Pluntu un Pulkvedi Blimpu un pat arī nemaz nerunājot par tādiem pragmātistiem kā repšistu Alni un arī nemaz nerunājot par tādiem sapņotājiem kā harmonisko Aiju un kur nu vēl visus tos principā klusos sveikotājus, kas vispār baidās izteikties! >

Rūpīgi izlasīju, un savu vārdu tur neatradu. Par to Tev paldies, Juri! :-)

Rumpis :)

 

 

From: purapele@mail.delfi.lv
Date: 10/21/02 4:37

Juris: < Es ar Tevi saderēšu tā: tautai ātrāk noriebsies Tava brēkšana par milžu cīņām pirms tai noriebsies mana masēšana par vēlēšanu likuma maiņu. >

Sveiks, Juri, es nenoliedzu vai neapstrīdu Tavu ideju. Tikai skatos uz iespējām, kā to efektīvāk iekustināt. Mazliet šaubos vai šobrīd sabiedrībai ir pārāk atvērtas ausis un prāti šai idejai par vēlēšanu sistēmas maiņu. Protams vajadzīgi kaut kādi ļoti vienkārši un skaidri argumenti, kurus tauta saprastu.

Mana brēkšana par "milžu cīņām" būtībā ir tikai privāta gaisa nolaišana bez kaut kāda liela un cēla mērķa. Vienkārši dalos savās skumjās un reizēm dusmīgās domās.

P.

 

 

From: zagarins@stcc.edu
Date: 10/21/02 8:15

Sveiki!

Purapeju Plunts raustīja plecus: < Mazliet šaubos vai šobrīd sabiedrībai ir pārāk atvērtas ausis un prāti šai idejai par vēlēšanu sistēmas maiņu. >

Es mazliet šaubos vai šobrīd Tev pašam ir atvērtas ausis un prāts šai idejai par vēlēšanu sistēmas maiņu. Tā problēma, lūk, ir tāda, ka tikmēr kamēr mēs paši tādai idejai nebūsim atvērti, tādu ideju nebūs iespējams efektīvi iekustināt. Privāti man viens paziņa atrakstīja, ka Latvijas problēma esot tāda, ka Latvijā pat izglītoti cilvēki vispār netic tādai demokrātijai, bet domā, ka būtu vērts paturēt demokrātiju pēc formas tā, lai viņu bērniem eventuēli būtu iespēja tai formā ielikt kaut kādu saturu. KAs par murgu! MAns jautājums šiem "iglītotiem" ir: kas "izglītos" jūsu bērnus? Demokrātija ir pašam jāprasa, nevis paša bērniem jāprasa! Izglītība ir kaut kas pavisam cits kā vēlmju domāšana!

< Protams vajadzīgi kaut kādi ļoti vienkārši un skaidri argumenti, kurus tauta saprastu. >

Vajadzīgi kaut kādi ļoti vienkārši un skaidri argumenti, kurus Purapeļu Plunts un Pudeļu Rumpis utt saprastu!

< Mana brēkšana par "milžu cīņām" būtībā ir tikai privāta gaisa nolaišana bez kaut kāda liela un cēla mērķa. >

Privāti Tu varētu gaisu nolaist arī savā privātā atejā! Protams, šķendēties ir labi. Es pret Tevi tagad šķendējos. Vēl labāk ir mācīties saprast, ka demokrātija nevienā vietā, (un ne tikai Latvijā!) nestrādā pareizi ja vēlēšanu sistēma pieļauj reģionālās reprezentācijas izķēmošanu parlamentā.

Juris

 

 

From: gkirstei@one.lv
Date: 10/21/02 8:24

Svieki!

Kurā vietā pasaulē demokrātija strādā pareizi? :-)

G inc.

 

 

From: zagarins@stcc.edu
Date: 10/21/02 8:35

Sveiki!

Amerikā likumlēmēju līmenī demokrātija strādā pietiekoši pareizi, lai Amerikā valdītu priekšzīmīga sabiedriska stabilitāte un apsviedīga iespēja pastāvīgi attīstīties - bez nekādas varmācības. Tas tāpēc, ka Amerikā likumlēmēji tiek ievēlēti no sīkiem distriktiem, un katram likumlēmējam ir tieši jātbild tikai sava distrikta vēlētājiem arī tad, kad viņš rīkojas kā savas partijas programmas izpildītājs visas Amerikas mērogā.

Amerikas demokrātijai ir lielas problēmas, un tās izriet, protams, no tautas apatijas un vienaldzības tāpat kā visur citur. Bet nestāstiet man, ka Amerika rulez the world tikai tāpēc, ka amerikāņu tauta ir gudrāka nekā visas citas tautas!

Juris

 

 

From: Viesturs.Ragzhe@kc.lv
Date: 10/21/02 8:38

jā pareizi. demokratija nestradā pareizi, jo veletaji nevelas (nemak, negrib) prasīt no ieveletajiem deputatiem solijumu izpildi.

pirmkart latvijas pašlaik esoša velešanas sistema NAV regionala (Jo visas balsis tiek skaititas kopā - vienalga vai saraksti vienadi vai dažādi). to var redzet pec rezultatiem - regionalo partiju zinami panakumi savā regionā nedeva iespeju iekļut saeimā.

otrkart, velešanu sistema pagaidām nav ari tīri proporcionali-partejiska, jo deputati var staigāt no frakcijas uz frakciju. rezultatā mes nevaram prasit rezultatu ne no partijas (kura pasaka ka deputats var atļauties savu prātu) ne ari deputāta (kurš pasaka ka tā vēlas partija).

regionu ziņā es redzu divus ceļus - izveleties starp 1) obligati dažadiem sarakstiem katrā velešanu apgabalā UN deputatu vietu nodališanu katram apgabalam, un 2) obligati vienadiem sarakstiem visā latvijā un kopigu skaitišanu.

proporcionalitates ziņā ir daudzi varianti, no kuriem varetu pieminēt sadalijumu 50/50% - vienmandata apgabali un partiju deputati, ka ari 100% proporcionalo sadali starp partijām (neatkarigi no deputatu personalijām) tas viss jau ir runāts un izrunāts un velreiz pārrunāts.

galu galā izmainīts likums neko nemainīs ja tas netiks ieverots. un demokratiju var celt tikai sekojot solijumiem un to izpildei. kas ir darbs šajai dienai un ari ritdienai.

v.

 

 

From: rumpis@pudele.com
Date: 10/21/02 9:08

Vispārējās klusās nervozitātes, vienaldzības un histērijas gaisotnē piedāvāju Latvijā ieviest divpalātu parlamentu, kur viena palāta paliktu kāda ir, bet otra tiktu ievēlēta pēc reģionālā principa - viens deputāts no vēlēšanu apgabala. Reģionālais princips patiktu Jurim Z, bet papildus vietas parlamentā patiktu visiem, kas tur tiktu ievēlēti ;-)

Rumpis :)

 

 

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 10/21/02 9:40

Sveiki!

Viesturs rakstīja tā:

< pirmkart latvijas pašlaik esoša velešanas sistema NAV regionala (Jo visas balsis tiek skaititas kopā - vienalga vai saraksti vienadi vai dažādi). to var redzet pec rezultatiem - regionalo partiju zinami panakumi savā regionā nedeva iespeju iekļut saeimā. >

Reģionala vēlēšanu sistēma un reģionālas partijas ir divas pavisam nesavietojamas lietas. Kā jau esmu daudzreiz skaidrojis, reģionalitātes principa ievērošana vēlēšanu likumā mazinātu reģionālo partiju jēgu. Vai tas ir tiešām tik ļoti grūti to saprast?

< otrkart, velešanu sistema pagaidām nav ari tīri proporcionali-partejiska, jo deputati var staigāt no frakcijas uz frakciju. rezultatā mes nevaram prasit rezultatu ne no partijas (kura pasaka ka deputats var atļauties savu prātu) ne ari deputāta (kurš pasaka ka tā vēlas partija). >

To arī esmu atkārtojis līdz riebumam - Latvijā nemaz nav nopietnu polītisku partiju! Ir gan atsevišķu "milžu" atbalstu komandas un deputātu lojalitāte ir nevis pret tautu, nevis pret partijas programmu, bet pret savu lokomotīvi. Tāpēc tas ir absurds prasīt no tautas, lai tā "izglītotos" un prasītu atbildību no deputātiem.

< proporcionalitates ziņā ir daudzi varianti, no kuriem varetu pieminēt sadalijumu 50/50% - vienmandata apgabali un partiju deputati, ka ari 100% proporcionalo sadali starp partijām (neatkarigi no deputatu personalijām) >

Būsim, kā smejas Purapeļu Plunts, reālisti, un nemēģināsim pārrakstīt Satversmi. Daudz vienkāršāk ir prasīt pastāvvošās Satversmes ievērošanu, ierakstot vēlēešanu likumā tikai to vienu vienkāršo, ikkatram viegli saprotamo klauzulu, ka ikkatrs Saeimas deputāta kandidāts drīkst balotēties tikai vienā no pieciem pastāvošajiem vēlēšanu apgabaliem.

Juris

 

 

From: Viesturs.Ragzhe@kc.lv
Date: 10/21/02 10:03

es nesaprotu ko žagariņjuris grib.

paskaidro ludzu velreiz - kā regionalitates principa ieverošana mazinatu regionalo partiju jēgu.

paskaidro ari, kapec regionalo partiju jega butu jamazina? (manuprat, tieši otradak, regionalas partijas butu jastiprina)

< To arī esmu atkārtojis līdz riebumam - Latvijā nemaz nav nopietnu polītisku partiju! Ir gan atsevišķu "milžu" atbalstu komandas un deputātu lojalitāte ir nevis pret tautu, nevis pret partijas programmu, bet pret savu lokomotīvi. Tāpēc tas ir absurds prasīt no tautas, lai tā "izglītotos" un prasītu atbildību no deputātiem. >

nu un kas no tā tavuprat seko? manuprat,

1) partijas jāudzina. (ko var sekmēt, prasot no tām atbildibu vardos un darbos)

2) tautai jaizglitojas (un nebut neuzskatu to par absurdu prasīt lai tauta mācītos prasīt atbildību no deputātiem, partijām, ieredņiem, pagastvečiem, policistiem, un visiem pārējiem...)

< Būsim, kā smejas Purapeļu Plunts, reālisti, un nemēģināsim pārrakstīt Satversmi. Daudz vienkāršāk ir prasīt pastāvvošās Satversmes ievērošanu, ierakstot vēlēešanu likumā tikai to vienu vienkāršo, ikkatram viegli saprotamo klauzulu, ka ikkatrs Saeimas deputāta kandidāts drīkst balotēties tikai vienā no pieciem pastāvošajiem vēlēšanu apgabaliem. >

es laikam esmu ar problemām attīstībā, un nespeju saprast šo ikkatram viegli saprotamo klauzulu - kas no tā ka skēli var ievelet tikai no viena apgabala - jo aizliegt braukt agitēt uz citiem rajoniem viņu vienalga nevar...

v/

 

 

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 10/21/02 12:22

Sveiki!

Viesturs lūdzās:

< paskaidro ludzu velreiz - kā regionalitates principa ieverošana mazinatu regionalo partiju jēgu. >

Lai būtu konkuretspējīga, partijai būtu jāsastāda ievēlāmi saraksti visos vēlēšanu apgabalos. Tai būtu jāveido nacionāla programma ar racionāli izskaidrotu reģionālu polītiku.

< paskaidro ari, kapec regionalo partiju jega butu jamazina? (manuprat, tieši otradak, regionalas partijas butu jastiprina) >

Drupačpartijas nav nekas cits kā oligarhu atbalsta komandas pašvaldību līmenī. Valsts līmenī no tādām nekāda labuma nav, un tāpēc arī mēs mēģinam pasargāties no viņām ar 5% likumu.

<< Tāpēc tas ir absurds prasīt no tautas, lai tā "izglītotos" un prasītu atbildību no deputātiem. >>

< nu un kas no tā tavuprat seko? >

Seko, ka vajadzētu ar vēlēšana likuma maiņu piespiest partijām veidot kandidātu sarakstus, kas ir specifiski atsevišķajiem vēlēšanu apgabaliem. Absurds ir prasīt atbildību no deputātiem zem tādas iekārtas, kur deputāti nav nekas vairāk kā savu vadoņu bandinieki.

< manuprat, 1) partijas jāudzina. >

JĀ, bet kas viņas audzinās? Vinnijs Pūkss? Purapeļu Plunta gaisa nolaišanas akcijas?

< 2) tautai jaizglitojas >

Jā bet kas viņu izglītos?

< es laikam esmu ar problemām attīstībā >

Laikam gan. Sovjetisma upurs tāds.

< un nespeju saprast šo ikkatram viegli saprotamo klauzulu - kas no tā ka skēli var ievelet tikai no viena apgabala - jo aizliegt braukt agitēt uz citiem rajoniem viņu vienalga nevar... >

KĀ jau atkārtoti un līdz riebumam esmu stātījis, pat Šķēles kungs pats varētu manu priekšlikumu atbalstīt, jo viņa karjērai tas nekādu sprostu neliks. Te ir runa par institucionalizētu Saeimas ierindas deputātu atbildību pret reģionu vēlētājiem.

Juris

 

 

From: Viesturs.Ragzhe@kc.lv
Date: 10/22/02 4:56

Juris: < Drupačpartijas nav nekas cits kā oligarhu atbalsta komandas pašvaldību līmenī. Valsts līmenī no tādām nekāda labuma nav, un tāpēc arī mēs mēģinam pasargāties no viņām ar 5% likumu. >

no šī teikuma man sčiet ir diezgan skaidrs, cik reala ir tava izpratne par notiekošo latvijā. (pamegini nu atbraukt latvijā un izvairīties no zilas acs no kādas regionalas "oligarhu atbalsta komandas")

tautiešu cenšanās tā ir nevis drupačpartijas!!!

< Absurds ir prasīt atbildību no deputātiem zem tādas iekārtas, kur deputāti nav nekas vairāk kā savu vadoņu bandinieku. >

manu prat tu runā pats sev pretī - no vienas puses prasi sarakstus, kas piemekleti specifiski apgabaliem, no otras puses tu vienlaicigi prasi kopēju programmu un kopēju politiku. neredzu logiku.

<< manuprat, 1) partijas jāudzina. >>
< JĀ, bet kas viņas audzinās? Vinnijs Pūkss? Purapeļu Plunta gaisa nolaišanas akcijas? >

partijas paldies dievam aug ari bez tavas palidzibas.

<< 2) tautai jaizglitojas >>
< Jā bet kas viņu izglītos? >

bij piedavajums ka tev butu jabrauc uz šejieni un jaizglito tupā tauta...

<< es laikam esmu ar problemām attīstībā >>
< Laikam gan. Sovietisma upurs tāds. >

uhu. kur nu man, nabadziņam līdz tev, amerikānietim - hamburgeri katrā rokā, čipšu paka kabatā...

atceries, ka bez padomju savienības amerika nebūtu izaugusi savā pašreizējā lepnībā. (un es uzskatu ka pec padomju imperijas sabruks ari amerikas imperija - kā iepriekšejā gadsimta produkti)

< KĀ jau atkārtoti un līdz riebumam esmu stātījis, pat Šķēles kungs pats varētu manu priekšlikumu atbalstīt, jo viņa karjērari tas nekādu sprostu neliks. Te ir runa par institucionalizētu Saeimas ierindas deputātu atbildību pret reģionu vēlētājiem. >

to ari novēlu - iet aģitierēt savas murgu idejas pie tiem, kas to var atbalstīt. pie skēles, repšes un citiem partijniekiem, kuru "karjerai tas nekadu sprostu neliks"

rgrds

v.

p.s. ciktāl par institucionalizetu saeimas ierindas deputatu atbildibu, tie ir atbildigi savai partijai, lidz ar to prasīt no partijas, ja deputāts neprotas.

 

 

 

From: zagarins@stcc.edu
Date: 10/22/02 6:57

Sveiki!

Es par Latvijas drupačpartijām rakstīju tā:

< Drupačpartijas nav nekas cits kā oligarhu atbalsta komandas pašvaldību līmenī. Valsts līmenī no tādām nekāda labuma nav, un tāpēc arī mēs mēģinam pasargāties no viņām ar 5% likumu. >

Viesturs savukārt man piedāvāja zilu aci:

< (pamegini nu atbraukt latvijā un izvairīties no zilas acs no kādas regionalas "oligarhu atbalsta komandas") tautiešu cenšanās tā ir nevis drupačpartijas!!! >

Zinu zinu, tautiešu cenšanās tā ir! Tā ir arī mūsu pašu Alņa cenšanās, ka viņš sevi piedāvāja Repšes kunga atbalsta komandai kā kadru. Nemaz nesaku, ka tautieši necenšas. Saku, ka no tās cenšanās nekādas polītiskas partijas neveidojas. Veidojas milžu cīņas.

< manu prat tu runā pats sev pretī - no vienas puses prasi sarakstus, kas piemekleti specifiski apgabaliem, no otras puses tu vienlaicigi prasi kopēju programmu un kopēju politiku. neredzu logiku. >

Polītiskai partijai jābūt valstiskai. Kas tā par polītisku partiju, kas rūpējas tikai par sava vadoņa personīgām ambīcijām? Latvijā pirms iestājās ulmaņlaiki bijusi pat tāda Pažarnieku partija. Vinnijs Pūkss balsoja par Rubiksa kkungu, jo Rubiksa kungs vienīgais bija pietiekoši gudrs, lai viņam apsolītu pabalstu bērniem. Kas tās par partijām un kas tā par attieksmi? Daugavpils mērs uztaisīja pats sev partiju cerībā, ka varbūtiņās dabūs 5%. Un tad ko? Varbūt līdzīgi mācītāja kungiem nonāks koalīcijā ar Repšes kungu un panāks viņa programmas neitralizēšanu? Vai tā ir valstiska partija? Vai tādas partijas kalpo tautai? KAd izrēķināja, ka neiznāks vis 5%, fiksi izstājās, lai tautieši paši raustās.

Daudzmaz nopietni domājoši tautieši saprot, ka Latvijā ir vēlama kaut kāda Eiropai pielīdzināma partiju tradīcija, ka 20 partijas mazai valstij ir par daudz. Saprotu, ka Tu personīgi neieredzi Ameriku, bet atkārtoju - arī Amerikā, kur pastāv faktiski tikai viena Biznesa partija ar diviem spārniem, kas dalās valsts varā tomēr ir labāk strādājoša demokrātija nekā Latvijā tāpēc, ka likuma lēmēji tiek ievēlēti no sīkiem distriktiem, un katram kongresmenim ir ciešas saites ar saviem vēlētājiem pat tādā gadījumā, ja viņš ir visas valsts mērogā ietekmīgs savas partijas programmas izpildītājs.

< partijas paldies dievam aug ari bez tavas palidzibas. >

PArtijas aug? Pastāsti lūdzu mums visiem kā Latvijā partijas aug!

< atceries, ka bez padomju savienības amerika nebūtu izaugusi savā pašreizējā lepnībā. >

JĀ, atceros gan, ka Padomju savienība Amerikai grūtos laikos regulāri sūtīja lauksaimniecības pabalstu.

< (un es uzskatu ka pec padomju imperijas sabruks ari amerikas imperija - kā iepriekšejā gadsimta produkti) >

Cerēsim, cerēsim, bet ne jau par to šeit bija runa.

< to ari novēlu - iet aģitierēt savas murgu idejas pie tiem, kas to var atbalstīt. pie skēles, repšes un citiem partijniekiem, kuru "karjerai tas nekadu sprostu neliks" >

Un pie kā Tu iesi aģitierēt savas murgu idejas? Pie Condoleezzas vai?

< p.s. ciktāl par institucionalizetu saeimas ierindas deputatu atbildibu, tie ir atbildigi savai partijai, lidz ar to prasīt no partijas, ja deputāts neprotas. >

Eh?

Juris

 

 

From: Viesturs.Ragzhe@kc.lv
Date: 10/22/02 7:32

< Nemaz nesaku, ka tautieši necenšas. Saku, ka no tās cenšanās nekādas polītiskas partijas neveidojas. Veidojas milžu cīņas. >

(tikai nesaki šajā vietā, ka polītiskās partijas veidojas no velešanu likuma grozīšanas :)

< Daudzmaz nopietni domājoši tautieši saprot, ka Latvijā ir vēlama kaut kāda Eiropai pielīdzināma partiju tradīcija, ka 20 partijas mazai valstij ir par daudz. >

protams, latvijā ir velama partiju tradīcija. jautajums tikai kā šo tradiciju veidot.

(attiecibā pret partiju skaitu - pasaki, cik partiju ir registrēts amerikā? :)

< Saprotu, ka Tu personīgi neieredzi Ameriku, bet atkārtoju - arī Amerikā, kur pastāv faktiski tikai viena Biznesa partija ar diviem spārniem . . . >

yep. tā pat kā padomju savienībā bij viena kompartija un ari ķīnā ir viena partija. (un es ne-neieredzu ameriku, man vienkarši nepatik ļautiņi kas iedomajas ka amerika ir pasaules naba)

< . . . katram kongresmenim ir ciešas saites ar saviem vēlētājiem pat tādā gadījumā, ja viņš ir visas valsts mērogā ietekmīgs savas partijas programmas izpildītājs. >

ja tu uzskati ka šī prakse bus laba ari latvijā - tad par to ari cīnies. (nevis murgo par oligarhu lokomotīvēm un to apkarošanu ar velešanu likuma grozijumiem) respektivi regionala mažoritara parstavnieciba.

< PArtijas aug? Pastāsti lūdzu mums visiem kā Latvijā partijas aug!>

piemeram, tā pati tautas partija ļoti labi ir izaugusi pa šo laiku.(sčiet ka tā ir šambrižam vienigā partija kas kautcik sekmigi attistijusies)

< Padomju savienība Amerikai grūtos laikos regulāri sūtīja lauksaimniecības pabalstu. >

hehe. aspratigi. ja nebutu padomju savienibas, tad amerikai nebutu lielais ienaidnieks, pret ko pretī stāvēt.(un militaro rupniecibu attistīt, un citas lietas darīit) šis lielais ienaidnieks bij vajadzīgs pat tik tāl, ka bij labāk sutit palidzibu, kā izcirst uzreiz.

< Un pie kā Tu iesi aģitierēt savas murgu idejas? Pie Condoleezzas vai? >

kondolīze smuka dāma. varbut sadamam viņa iepatiksies... ;)

v.

 

 

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 10/22/02 9:34

Sveiki!

Viesturs lūdz man nesacīt:

< (tikai nesaki šajā vietā, ka polītiskās partijas veidojas no velešanu likuma grozīšanas :) >

Partijas neveidojās no tautas cenšanās. Partijas veidojas atbilstoši likumam, kas ierobežo tautas tieksmi uz totalitārismu. Likumu grozīt ir galvenā brīvība, ko katras demokrātiskas valsts satversme guarantē tās tautai. Tas nav tas pats, kas brīvība izglītoties atbilstoši kāda ideologa priekšstatam, lai būtu pelnījusi dzīvot demokrātijā.

< protams, latvijā ir velama partiju tradīcija. jautajums tikai kā šo tradiciju veidot. >

Tradicijas veidojas dzīvē. Līdz šim Latvijā ir veidojusies tradicija par milžu atbalsta komandām. (Tas tāpēc, ka likums neievēro demokrātijas pamatnoteikumu par reģionālo reprezentāciju likumdevēju parlamentā.)

< (attiecibā pret partiju skaitu - pasaki, cik partiju ir registrēts amerikā? :) >

Tas nav svarīgi - Amerikā ir izveidojusies iekārta, kur trešās partijas (piemēram Zaļo partija) lai necer uz nokļūšanu pozīcijā.

Es stāstiju, ka Amerikā

<< tomēr ir labāk strādājoša demokrātija nekā Latvijā tāpēc, ka likuma lēmēji tiek ievēlēti no sīkiem distriktiem, un katram kongresmenim ir ciešas saites ar saviem vēlētājiem pat tādā gadījumā, ja viņš ir visas valsts mērogā ietekmīgs savas partijas programmas izpildītājs. >>

< ja tu uzskati ka šī prakse bus laba ari latvijā - tad par to ari cīnies. (nevis murgo par oligarhu lokomotīvēm un to apkarošanu ar velešanu likuma grozijumiem) respektivi regionala mažoritara parstavnieciba. >

Reģionalitātei nav nepiecišams mažoritārisms. Tās ir divas atšķirīgas lietas. NE jau es murgoju par oligarhu lokomotīvēm - tā ir Latvijas realitāte. Nav cita ceļa to apkarošanai kā caur vēlēšanu likumu. Varētu arī Satversmi grozīt un mēģināt no Venta uzzināt viņa apjomīgo pakti, bet es šaubos. . .

Juris

 

 

From: rumpis@pudele.com
Date: 10/22/02 9:46

Juris Zagarins raksta tā:

< Partijas neveidojās no tautas cenšanās. >

Tādu formulu vēl nebiju sastapis ;-)) Līdz šim man šķita, ka partijas veidojās tad, kad kāds vai kādi nosprieda, ka cita neviena partija viņiem nepatīk vai neder, un ka jātaisa ir pašiem sava. Bet iemesli, kāpēc citas partijas neder, var būt visdažādākie - sākot no lielas un skaistas idejas līdz pat tam, ka citas partijas nepatīk dēļ to programmas vai cilvēkiem šajās partijās, vai arī vienkārši gribas partiju, kurā pats būtu vadītājs ;-)

Rumpis :)

 

 

From: Viesturs.Ragzhe@kc.lv
Date: 10/22/02 9:48

man neliekas ka juris ipaši labi parzin latvijas realitāti, skatoties no pārdīķa.

< Partijas neveidojās no tautas cenšanās. Partijas veidojas atbilstoši likumam, kas ierobežo tautas tieksmi uz totalitārismu. >

opāa. šitas gan labs. es gan domaju, ka partijas veidojas, vacoties kopā domubiedriem, un tad kopigi uzstajoties par savām interesēm (ne obligati valstiskam interesēm)

un "tautas tieksme uz totalitarismu" - no kuras gramatas tu TO rāvi?

< Likumu grozīt ir galvenā brīvība, ko katras demokrātiskas valsts satversme guarantē tās tautai. Tas nav tas pats, kas brīvība izglītoties atbilstoši kāda ideologa priekšstatam, lai būtu pelnījusi dzīvot demokrātijā. >

nu, šitas gan ir tikai TEVIS kā IDEOLOGA priekšstats....

< Tradicijas veidojas dzīvē. Līdz šim Latvijā ir veidojusies tradicija par milžu atbalsta komandām. (Tas tāpēc, ka likums neievēro demokrātijas pamatnoteikumu par reģionālo reprezentāciju likumdevēju parlamentā.) >

atkal viens labs termins - "demokratijas pamatnoteikums par regionalo reprezentaciju"...

varbut paskaidrosi?

<< pasaki, cik partiju ir registrēts amerikā? :) >>

< Tas nav svarīgi - Amerikā ir izveidojusies iekārta, kur trešās partijas (piemēram Zaļo partija) lai necer uz nokļūšanu pozīcijā. >

lūk, tapat nav svarigi ka latvijā ir 20 partijas. un pec paris velešanām ari latvijā bus 5-6 popularas partijas - tapat kā vacijā piemeram.

< Reģionalitātei nav nepiecišams mažoritārisms. Tās ir divas atšķirīgas lietas. NE jau es murgoju par oligarhu lokomotīvēm - tā ir Latvijas realitāte. Nav cita ceļa to apkarošanai kā caur vēlēšanu likumu. Varētu arī Satversmi grozīt un mēģināt no Venta uzzināt viņa apjomīgo pakti, bet es šaubos. . . >

varbut tu man pastastisi, kuras ir šo velešanu oligarhu lokomotīves? ka ari kas nepieciešams regionalitatei, ja ne mažoritarisms?

(ko isti tu saproti ar vardu regionāls. es ar to saprotu, ka attieciga regiona veletaji izvelas noteiktu skaitu parstavju kas viņus parstavēs. pie tam šiem veletajiem ne obligati piemīt valstiskas intereses, visai noteikti tas ir lokalas, regionalas)

v.

 

 

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 10/22/02 11:42

Sveiki!

Rumpis tā: < Līdz šim man šķita, ka partijas veidojās tad, kad kāds vai kādi nosprieda, ka cita neviena partija viņiem nepatīk vai neder, un ka jātaisa ir pašiem sava. Bet iemesli, kāpēc citas partijas neder, var būt visdažādākie - sākot no lielas un skaistas idejas līdz pat tam, ka citas partijas nepatīk dēļ to programmas vai cilvēkiem šajās partijās, vai arī vienkārši gribas partiju, kurā pats būtu vadītājs ;-) >

Nu jā. Bet tās partijas kas Latvijā izveidojušās ir savu vadoņu atbalstu komandas un vislabākā gadījumā vismazākajām partijām vēlēšaās ir tāda nozīme, ka tās nozūc balsis no vadošajām partijām un ja nu gadās, ka nonāk koalīcijā ar tām, tad tās var pretendēt uz jaucēja lomu gadījumā, ja vadošās partijas mēģinātu savas "programmas" realizēt.

Un Viesturs tā:

< es gan domaju, ka partijas veidojas, vacoties kopā domubiedriem, un tad kopigi uzstajoties par savām interesēm (ne obligati valstiskam interesēm) >

Kur nu par valstiskām interesēm! Tur nu Tev tiesa gan.

Skaidrs, ka es izteicos paradoksāli. Bet tāda ir, lūk, arī katra tauta. Katrā tauta ir atrodama tieksme gan uz brīvību gan uz totalitārismu. Likums ir tas, kas šīs tieksmes ierobežo. Un priekš kam, galu galā, mēs to Saeimu ievēlam? LAi veidotu likumu, vai ne? Likumu, kas attiecas uz visu valsti, vai ne? Turklāt Satversme paredz, ka tauta arī uz pašas iniciatīvu, caur referendumu, var veidot likumu. Saeima kalpo tautai, nevis tauta kalpo Saiemai.

< un "tautas tieksme uz totalitarismu" - no kuras gramatas tu TO rāvi? >

LAtvijas tautas tieksme uz totalitārismu ir tās sejas vaibstos dziļi ierakstīta. Nemaz nav jārauj no grāmatām.

<< Likumu grozīt ir galvenā brīvība, ko katras demokrātiskas valsts satversme guarantē tās tautai. Tas nav tas pats, kas brīvība izglītoties atbilstoši kāda ideologa priekšstatam, lai būtu pelnījusi dzīvot demokrātijā. >>

< nu, šitas gan ir tikai TEVIS kā IDEOLOGA priekšstats.... >

Ak tā? Tagad pastāsti, lūdzu, kā Tu saproti tautas galveno brīvību demokrātiskā iekārtā. Tomēr izglītoties līdz tam, kad būtu cienīga lemt pati savus likumus? Jeb balsot vai nu par Repšes kunga vai Šķēles kunga vai par kādu vēl šaurāku interešu atbalstu grupeli?

< atkal viens labs termins - "demokratijas pamatnoteikums par regionalo reprezentaciju"... varbut paskaidrosi? >

Demokrātija nevar strādāt pareizi, ja likuma lēmejam nav likumā ierakstītas vajadzības atskaitīties saviem vēlētājiem. Ņemsim to pašu nelaimīgo Latvijas Ceļu - labi izveidojusies Latvijas partija, kā pats smējies. Tajā strādāja daudz labu, pieredzējušu cilvēku, un tai nebija pat tādas dominējošas "lokomotīves" kā, teiksim, Šķēles kungs vai Repšes kungs. Bet izčākstēja, jo darbojās aroganti un bez atskaites tautai. JA nu Šķēles kunga partija tavuprāt ir izveidojusies par "īstu" polītisku partiju, tad tas ir tikai par tik, par cik Šķēles kungam bija daudz naudas to reklamēt, nevis tāpēc, ka viņa personas atbalstu komandā atrodami daudz labāki un daudz gudrāki cilvēki nekā bija Latvijas Ceļā. Vai Tu domā, ka Šķēles kunga partija turpinās veidoties par "īstu" polītisku partiju opozīcijā, izstrādāt savu unikālu programmu un vervēt biedrus Latvijas atsevišķajos reģionos? Diez vai!

< . . . pec paris velešanām ari latvijā bus 5-6 popularas partijas - tapat kā vacijā piemeram. >

Kāpēc līdz šim pēc pāris vēlēšanām tas nav noticis? Tu domā, ka īsi pirms 9. Saeimas vēlēšanām noteikti neuzpeldēs atkal kāds glābējs, kas nodibās atkal kādu savu personīgo "Jauno Laiku" vai, teiksim, "Visjaunāko Laiku" vai "Jauno Nelaiku" vai "Pēdējo Laiku"?

< varbut tu man pastastisi, kuras ir šo velešanu oligarhu lokomotīves? >

KUr nu es! Es jau svešinieks iepretī Latvijas realitātēm! Nu labi. Pieņemu, viena maza piemēra pēc, ka esi pazīstams ar tādu kungu vārdā Šķēles kungs? REpšes kungs? Lemberga kungs?

< kas nepieciešams regionalitatei, ja ne mažoritarisms? >

Reģionalitātei nepieciešams vismaz vēlēšanu likums atbilstošs Satversmē paredzētajai reprezentācijai pa apgabaliem.

< (ko isti tu saproti ar vardu regionāls. es ar to saprotu, ka attieciga regiona veletaji izvelas noteiktu skaitu parstavju kas viņus parstavēs. pie tam šiem veletajiem ne obligati piemīt valstiskas intereses, visai noteikti tas ir lokalas, regionalas) >

Reģionāls deputāts ir deputāts, kas atbild pa vistaisnāko sava reģiona vēlētājiem. Tam nebūt nav jānozīmē, ka tāds deputāts nevarētu piederēt valstiskai partijai un nevarētu būt valstiskas partijas programmas izpildītājs. Vienai no deputāta galvenajām funkcijām jābūt pieturēt savus vēlētājus savas partijas valstiskajai programmai. NE Latvija ne kāda cita valsts var atļauties parlamentu kas velk tikai uz atšķirīgām konkurējošām reģionālām partiju interesēm.

Juris

 

 

 

From: baiba2000@hotmail.com
Date: 10/22/02 3:04

Juris Žagariņš: <"LAtvijas tautas tieksme uz totalitārismu ir tās sejas vaibstos dziļi ierakstīta." >

Njā... Tad jau nav ko mēģināt ārstēt - jāšauj vien nost, citādi - ar plastisko operāciju - diez vai izdosies tautas fizionomiju mainīt :-) . Bet varbūt (pirms šaušanas, protams) Žagariņa kungs mēģinātu atcerēties brīvvalsts laikus. Tad, ja var ticēt rakstītiem avotiem, Latvijā pastāvēja maināmie saraksti. Tātad nav jau uzreiz jāabsolutizē tikai paša parakstītās zāles: iespējas sagrabināt pa visu Latviju 100 normālus cilvēkus ir daudz un dažādas. Baiba


 

From: rumpis@pudele.com
Date: 10/22/02 3:19

Juris vaicā Viesturam tā:

< Tu domā, ka īsi pirms 9. Saeimas vēlēšanām noteikti neuzpeldēs atkal kāds glābējs, kas nodibās atkal kādu savu personīgo "Jauno Laiku" vai, teiksim, "Visjaunāko LAiku" vai "JAuno Nelaiku"? >

Noteikti uzpeldēs. Varbūt tas būšu es pats ;-) Partijas nosaukums un dažas programmatiskas nostādnes jau ir, un domubiedri jau ir. Vēl tikai neesmu izdomājis, vai gribu būt par partijas līderi vai kasieri vai mantzini ;-) Katrā ziņā tādas partijas Latvijā vēl nav bijis un arī tuvākajās kaimiņvalstīs tādas neesmu vēl manījis. Ja tiksim pie varas, tad Latvijai sāksies ja ne labi, tad vismaz smieklīgi laiki ;-))

Rumpis :)

 

 

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 10/22/02 4:24

Sveiki!

Rumpis izrādās tāds pats oportūnists kā visi pārējie ierobežotie un jau taisās tautai uzpeldēt:

< Noteikti uzpeldēs. Varbūt tas būšu es pats ;-) / . . . / Ja tiksim pie varas, tad Latvijai sāksies ja ne labi, tad vismaz smieklīgi laiki ;-)) >

Es Tev ieteiktu papriekšu pārmainīt savu vārdu uz kaut ko bišķi skanīgāku. Teiksim Kliņķis. Un ja Tev patīk šī ideja, labprāt laipni pieņemšu honorāru.

< P.S. Bet reģionālās pārstāvniecības ideja man nerūp ;-) >

Nu jā. Kliņķis. Oportūnists. Tipisks totalitārisma sekas pārcietis totalitārists. Tāds jau neies šmurgāties ar kaut kādām tur nebūt reģionālām pārstāvniecību klapatām.

Un Baiba piesējās manam izteicienam

<< "LAtvijas tautas tieksme uz totalitārismu ir tās sejas vaibstos dziļi ierakstīta." >>

< Njā... Tad jau nav ko mēģināt ārstēt - jāšauj vien nost, citādi - ar plastisko operāciju - diez vai izdosies tautas fizionomiju mainīt :-) . >

Gan jau nāks arī humanitārie uzlidojumi bet ar laiku varbūt tomēr uzpeldēs kāds, kas kaut ko sajēdz no demokrātijas. VArbūt kāds Soross vai kāds Bils Geitss samaksās labu naudiņu, lai latvieši nodibina veselu virkni NVO kas gādātu par normālu demokrātisku vidi un tautas pārizglītošanos - un tad jau arī kāds uzpeldēs.

< Bet varbūt (pirms šaušanas, protams) Žagariņa kungs mēģinātu atcerēties brīvvalsts laikus. >

VAi dieniņās! Brīvvalsts laiki taču bija cauri jau tad kad es piedzimu, mans bērns!

< Tad, ja var ticēt rakstītiem avotiem, Latvijā pastāvēja maināmie saraksti. Tātad nav jau uzreiz jāabsolutizē tikai paša parakstītās zāles: iespējas sagrabināt pa visu Latviju 100 normālus cilvēkus ir daudz un dažādas. >

Tie maināmie saraksti tāda pati maznozīmīga šmurgāšanās kā strīpošanās un plusošanās. Personīgi, es esmu pilnīgi pārliecināts, ka Latvijā ir ļoti maz nenormālu cilvēku, un tie kas ir nenormāli vispār nekur tālu uz priekšu netiek ne polītikā ne kurā citā jomā. Lielais vairums tomēr vismaz tik pat normāli, kā es pats un kā Tu pati un kā Rumpis/Kliņķis u.d.c. Arī Saeimas deputāti gan pirms ulmaņlaikiem gan pēc brežņevlaikiem visi ir bijuši pilnīgi normāli cilvēki. Arī Zīgerista kungs bija savā ziņā normāls. Arī Valdmaņa kungs. Bet vēlēšanu sistēma kas apiet Satversmē paredzēto reģionālo reprezentācijas principu - tā nav riktīga, un to var mainīt tikai mainot likumu un priekš tam kādam ir jāuzpeld un jāsaprot, ka tāda rīcība ir demokrātijas esence.

Es jau saprotu, jums tur tanī ierobežotībā nav ne priekšstata. Bet es iedomājos, kāds bardaks Amerika būtu, ja kongresmeņi varētu balotēties pa visu Ameriku gluži tāpat, kā pats prezidents. Varbūt kongresmeņi būtu tie paši indivīdi, kas viņi tagad ir bet viņu prioritātes būtu pavisam citādas un Amerika būtu vairs tikai tāda pārblīdusi Latvija un pasaulē vairs nebūtu ne runas par Amerika rulez the world.

Juris

 

Kas jauns Latvijā?