From: maikls@latnet.lv
Date: 10/24/02 10:44
Vai ASV uzbruks Irākai pēc 4-5 dienām? Tā ziņo neoficiāli avoti - ASV sāks militārās operācijas Irākā 28. vai 29 oktobrī. Kā Jums šķiet, vai tā patiešām varētu notikt? Varbūt pašā Amerikā zināms kas vairāk?
Rodrigo
From: kingga@plu.edu
Date: 10/24/02 1:10
Sveiki! Ja nu karš tūlīt sāksies, tad es negaidu nekā vairāk kā kādu svarīgāku militāru objektu nobumbošanu (kā vācieši reiz tieca, tāds varētu būt "mit Bomben belegt"). Pēc tam es sagaidu, ka ASV jūras karaspēks ("Marines") ieņems Irākas naftas ostas un Basru. Tad varēs nogaidīt, ko darīt tālāk.
Ja nu karš vēl nesākas, tad ieteicu Amerikas sveikotājiem iet uz bibliotēku un iepazīties ar 14. & 21.oktobra "New Yorker" vērtīgo dubultnumuru par Amerikas hegemoniju, un tās pienākumiem un lomu pasaulē.
Atceros, ka šie Tuvo Austrumu jautājumi bija pamatīgi apskatīti Alena Drurija romānā par līdzīgu situāciju. Drurijs, beidzis Stanforda U. 1939. gadā, bija savā laikā iespaidīgs žurnalists, kas lieliski pārzināja ASV vadošo aprindu darbus un nedarbus. Par tiem viņš uzrakstīja pāris duču grāmatu, ieskaitot Allen Drury, "A Thing of State." New York: Scribner, 1995.
Visu labāko,
Gundars
From: berzins.ugis@telia.com
Date: 10/27/02 5:38
Gundar, tā būs liela katastrofa rietumu civilizācijas un kultūras attīstībā, ja ASV patiešām uzsāks karu, neskatoties uz visiem protestiem Eiropā un citos kontinentos.
Ja notiks tā, kā raksti, tad ASV īstie mērķi tiks atklāti daudz par ātru .... Cietīs, turpinās ciest par ASV līča kara "vidējo austrumu spēku politikas" nepareizību, nemākulību un nenoteiktību pasaules nākotnes veidošanā, Irakas tauta.
Tu mini tikai par ASV hegemoniju, tās pienākumiem un lomu pasaulē ..... Vai nebūtu pienācis laiks ASV ne tikai sludināt demokrātiju bet to arī praktizēt savā iekš - un ārpolitikā?
ASV beidzamos gadu desmitos ir atstājusi savus "draugus" pusceļā ........ minēšu tikai Irānu, Filipīnas, Afrikas valstis, Afganistānu utt. utt. Eiropas Savienība jau arī patlaban ir nežēlībā, jo neuzklausa "pasaules sirdsapziņas" pavēles.
Mes latviešiesam viena fantastiska tauta
Uģis G. Bērziņš, ar skatu uz ostu.
From: kingga@plu.edu
Date: 10/29/02 12:53
Uģi, kara vēl nav, un tas mani arī vēl nepārsteidz, jo amerikāņi vēl meklē plašākas sabiedrības atbalstu un vēl šo laiku izmanto samērā lēnam militāro operāciju sagatavošanas darbam vairākos variantos (naftas ostu ieņemšana ir no tiem vienkāršākais). Par to, ja tiec klāt, vari lasīt Drurija romānos, kur īstās personas atpazīt ir viegli.
"New Yorker" dubultnumura raibās diskusijās ir visvairāk par lielvalsts lomu sarežģītos apstākļos. Kādi ir lielvalsts vadības pienākumi attiecībā pret savu tautu, sabiedrotiem un citiem?
Visu labāko,
Gundars
From: Zagarins@stcc.edu
Date: 10/29/02 2:03
Sveiki!
Gundars vaicāja:
< Kadi ir lielvalsts vadibas pienakumi attieciba pret savu tautu, sabiedrotiem un citiem? >
Pēdējā NY Review of Books numurā ir interesants raksts "The Modern Machiavelli", Paul Kennedy. Tur apskatītas trīs grāmatas: "The Tragedy of Great Power Politics" by John J. Mearsheimer, "No Virtue Like Necessity" by Jonathan Haslam un "The Shield of Achilles" by Philip Bobbitt. Diemžēl no veblapas nav pieejams par brīvu.
Doma visās trīs grāmatās apmēram tā pati: Makjavelli dzimis par jaunu. Valstu attiecībās noteicošais ir vēss prāts un nežēlīga vara. Pagājšgad izlasīju arī paša Makjavelli "Princi". Runa par laikmetu, kad modernas valstis kā tādas tikko bija sākušas veidoties no nocietinātām pilsētām un to aliansēm. Tautām pašām nekādas teikšanas toreiz nebija un nevarēja būt.
Liekas, ka laika gars griež muguru pret demokrātiju ne tikai Latvijā, bet visur. Gluži tāpat kā pirms Otrā pasaules kara. Amerikā pie valdības ir vīri, kas noliedz tādas sapņus kā starptautisko likumību un netrūkst intelektuāļu, kas viņiem kalpo.
Un vēl par to pašu tēmatu. Pēdējā laikā ar lielu interesi skatos HBO seriālu "The Sopranos". Pats neabonēju HBO, bet tagad var dabūt kasetēs norentēt no Blockbuster. Amerikā milzīgi populārais seriālis attēlo dzīvi mafijas vadoņa Tony Soprano ikdienā, gan mājās gan darbā. Arī vadās no tā paša vecā labā Macčiavelli principa, visu noteic vēss prāts un nežēlīga vara un štrunts ar visu likumību un tādiem bleķiem kā sirdsapziņu pret svešnieku un abstraktām cilvēktiesībām.
Juris
From: kingga@plu.edu
Date: 10/29/02 4:02
Juri! Vai Tu tikai nenoraksti demokrātiju par ātru? Es pieņemu, ka varasvīri Rietumos ir gudrāki par tiem, kas centās visu jo cieši diriģēt un kontrolēt. To vel varēja 2. industriālās revolūcijas laikā, bet modernam uzņēmumam jābūt spējīgākam un vaditājam veiklākam. Cik tuvākā nākotnē tālu aizies vadonība un valdonība, par to grūti spriest, jo tautu likteņos sava nozīme ir arī tīrai varai un tad vēl birokrātijai.
Ja Tev ir pieejama, vari tālāk ieskatīties manos prātojumos par Makjavelli un viņa jaunākiem domu biedriem manā grāmatā " Uzņēmību!" (32-36).
Visu labāko,
Gundars
From: beldavsa@indiana.edu
Date: 10/29/02 5:16
Ko saka vēsturnieki: kāpēc zināmos apstākļos demokrātijas izveidojas vai neizveidojas? Kaut vai Veimāra republikā Vācijā... Kas, ja Krievijas kaŗš būtu kaut kā izbeidzies ātrāk un būtu nodibināta parlamentāra Dienvidkrievijas republika kā pretpols Maskavas bolševikiem? Kā ar Čīles demokrātijas krišanu un atkopšanos? Gaitas Spānijā un Itālijā iepretīm skandināvu valstīm...
Cik lielā mērā vēstures pagriezieni ir populāro vērtību iespaidoti? Un lai gan ir speciālisti kam interesē ko publika vērtē (reklāmisti kas grib ko pārdot) vai piemēram tas, ka kriminālfilmas un tv seriāli populāri nozīmē, ka atbalsta tādas vērtības? Iespēja pastāv, ka ir citi iemesli kāpēc tauta tādas lietas skatās. Piemēram - tieši pretējais paša piedzīvotai ikdienai fascinē, vai skatoties cenšas iekļauties psīcholoģiski mazāk traumējošā saprašanā.
aija
From: zagarins@stcc.edu
Date: 10/29/02 5:51
Sveiki!
Gundars vaicāja:
< Vai Tu tikai nenoraksti demokrātiju par ātru? >
Nē, es nenorakstu demokrātiju ne lēni ne ātri! Visi sveikotāji, kas openē Latvijas Satversmē ierakstītam reģionalitātes principam,teikdami, ka latviešu tauta vēl jāizglīto, pirms tā būs gatava demokrātijai, noraksta demokrātiju par ātru!
Lietas ir tādas kādas viņas ir! Palasi avīzes, redzēsi: Modernajā uzņēmumā CEO kāpj debesīs pa nakts laikā izauguša pupas stāda stumbru. Nonācis galotnē, ja viņš nav galīgs idiņš, viņš pievāc lielas vērtības pirms Dieviņš nāk ar viņu runāties.
< Ja Tev ir pieejama, vari tālāk ieskatīties manos prātojumos par Makjavelli un viņa jaunākiem domu biedriem manā grāmatā " Uzņēmību!" (32-36).>
Jā, pieejama man ir Tava grāmata. Tur rakstīts tā: "Praktiskā dzīvē ir grūti atdalīt varu no saimnieciskām interesēm. Tāpēc arī uzņēmībā ir svarīgi iegūt un noturēt politisko varu. Ir svarīgi iepazīties un sabiedroties ar cilvēkiem, kuriem ir gan vara, gan spējas panākt jaunus saimnieciskus ieguvumus. Šī situācija liekas mainīga, un tāpēc ir vēlams labi zināt ikvienas sabiedrības grupējumos dominējošās pārliecības un uzskatus un to maiņas. Ir tiesa, ka mēs nevaram otrreiz iekāpt tajos pašos ūdeņos. Te jāmācās peldēt pa straumi, pāri neparedzētām krācēm un garām bīstamiem atvariem."
Paturēsim prātā, Gundar, ka laupītājs daudz nefunktierē par to, vai viņa upuram sirds sāp vai nesāp! Ja upurs ir tāds gļēvulis kas nemāk pretī stāties, tad viņam pienākās savs liktenis! Un vienalga, kādas gudrības Tu nepasniegsi savos kursos par ētisko rīcību, tas tautu neietekmēs kamēr tā būs no pieredzes pārliecināta, ka vislielākā cūka dabū vislielāko kartupeli!
Juris
From: hbush@apollo.lv
Date: 10/30/02 2:12
Aija Veldre Beldavs rakstīja:< Kas, ja Krievijas kaŗš būtu kautkā izbeidzies ātrāk un būtu nodibināta parlamentāra Dienvidkrievijas republika kā pretpols Maskavas bolševikiem? >
Līdzīga hipotētiska situācija ir pamatā Vasilija Aksjonova romānam "Krimas sala". Iedomājamies, ka Krima nav vis pussala ar šauriņu pievienojumu pie lielās zemes kā īstenībā, bet gan sala. Tad bolševiki to savulaik nebūtu varējuši ieņemt un sala paliktu brīva, - situācija apmēram kā Taivānai ar Ķīnu. Romāns (kā jau patiešām mūsdienu klasika) ir aizraujoši interesants, bet beigās vienalga... Īsāk sakot, ir vērts izlasīt. Tiem kuri pārvalda krievu valodu - skat. http://www.ozon.ru/?context=detail&id=1159924, eksiste ari anglu tulkojums, skat.
Harijs
From: kingga@plu.edu
Date: 10/30/02 11:09
Juris: < . . . vislielākā cūka dabū vislielāko kartupeli >
Juri, oriģinālais teiciens, gan ne mans: "Dzīve ir kā liels, zīlēm piebiris ozolu mežs. Kurš lielāks cūka, sarok visvairāk."
Kā jau visai folklorai, tai savs pamats. Bet tādu neskārtu ozolu mežu jau ir maz palicis. Tad jau labāk: "Dzīve ir kā raibs deķis, kas tomēr ir par īsu un par plānu, lai visu labi apsegtu. "
Visu labāko,
Gundars