Re: Minoritates (II)

From: aabele@sveiks.lv
Date: 11/14/02 4:39

Sveiks, Alex! Lasot Tavas diskusijas, man gribot negribot nākas secināt, lūk, šo.

1. Tu 12 gadus strādā par žurnālistu, un visu laiku esi centies būvēt sienu starp krieviem un latviešiem, lai vienā jaukā brīdī, būdami pārspēkā, "sakartotu šo maju tā, ka KRIEVIEM pašiem patīk vairak", Tava paša vārdiem runājot.

2. Tanī pašā laikā Tev līdzīgie nemaz necenšas integrēties valstī, kurā dzīvojat - Latvijas valstī. Gluži otrādi - visus spēkus šķiežat veco privilēģiju saglabāšanai - kuras pastāvēja, kad šeit faktiski atradās KRIEVIJAS valsts. Krievija ir Krievija, un Latvija ir Latvija, 12 gados to vajadzēja saprast, nevis nepārtraukti gaidīt mirkli, kad šeit varēsit nodibināt otru KRIEVU valsti.

3. Jūsu galvenais arguments ir tas, ka esat "daudz". Gandrīz kā pasakā par trim sivēntiņiem - diviem sivēntiņiem iepatīkas trešā sivēntiņa māja, un viņi, tur iekļuvuši, "sakarto šo maju tā, kā VIŅIEM pašiem patīk vairak". LATVIJAS māja Alexam līdzīgajiem patīk vairāk nekā KRIEVIJAS māja, citādi viņi, tiecoties pēc visa krieviskā, pārceltos uz Krieviju. Taču šī ir LATVIEŠU celta māja, un nerēķināšanās ar tās īpašniekiem ir pat krimināli sodāma lieta.

4. Lai saglabātu pārspēku, Alexam līdzīgie cīnās pret jebkuru tuvināšanos. Ikvienu sadarbību ar latviešiem viņi uzskata par nodevību. Tāpēc no "īsteno" krievu rindām izslēgtas, piemēram, Ludmila Azarova, Marina Kosteņecka, tagad arī Marija Naumova. Par Marijas uzvaru Eirovīzijā līksmoja latvieši, turpretī viņas tautieši nekautrējās gāzt dubļu šaltis. Kaut arī savā sirdī minētās sievietes varbūt ir vairāk krievietes nekā jebkurš "cīnītājs par krievu tiesībām Latvijā".

5. Alexam līdzīgie izkropļo integrācijas būtību. Tā nebūt nav krievu asimilācija, kā visu laiku to cenšas pasniegt, apelējot pie krievu nacionālajām jūtām. Vai Alexa oponents Žagariņš, visu mūžu dzīvojot angliskā vidē, ir asimilējies? Atšķirībā no Alexam līdzīgajiem Žāgriņš ciena savu valsti, kurā dzīvo, un tas nebūt netraucē viņam būt arī latvietim.

6. Pēdējās vēlēšanas rāda, ka nepārtrauktā uzkurināšana dod rezultātus, un krievi vēl sparīgāk balso par radikālo spārnu un rusifikāciju, turpretī latviešiem nav cieņā pārspīlējumi, viņi izmeta Gardu, un arī tēvzemieši knapi tika Saeimā iekšā. PCTVL toties ir gandrīz lielākā frakcija pašreizējā parlamentā. Kas tur ir iekšā, liecina "bitenieku" diskomforta sajūta, lasot solījumu par latviešu valodas stiprināšanu.

7. Latvieši ir tikuši galā ar rūgtumu, ko viņiem radīja pusgadsimtu ilgā okupācija. Viņi ir gatavi sakārtot savu valsti, lai tajā justos labi ikviens sabiedrības loceklis. Turpretī Alexam līdzīgie turpina savu šķeltniecisko darbību. Es tikai nezinu, kas tas ir - lielkrievu šovinisms, ļaunprātība vai tuvredzība.

Ausma

From: alex@chas-daily.com
Date: 11/14/02 7:02
Subject: RE: minoritātes\Alex ---> Aija Veldre Beldavs

Sveiks,

daži komentari.

Aija Veldre Beldavs: Tieši tā, jaunzēlandiešu iedzimtā valoda, Meksikas indiāņu iedzimtā valoda un senā ķeltiskā skotu valodas vairs nav valsts valodas, jo to vietu ieņēma kolonistu valodas. Ar to nav teikts, ka kolonisti nav tādi paši tikpat labi cilvēki, bet tikai novērojams fakts kas notiek attiecībā uz valodas dažādības ekoloģiju.

Ka Jums ir labi zinams, Maori valodai Jaunzēlandē ir valsts (oficialas) valo das statuss; Meksikas indiāņiem nekad nebija viena valoda, un viņi arī musdien runa dažadas valodas, tas ir vienkarši neiespejams paaugstinat kada no tiem valodas lidz valsts valodas statusā; Skotijas kelti (geli? -- Gaels) paši bija iebrucejiu no Irijas, kadi pilnīgi un neželīgi iznicināja "istus skotus" (piktus) un pēc tam arī piekartoja "savejo" dienēt Lielbritanijas karaļa amatā :-)). Neskaitot uz tadu savu tīra veida kolonizatorisku rīcību, viņi patiešam gandrīz ka pazaudeja savu keltu valodu, aizvietojot to ar angļu valodas dialektu, kadu viņi paši uzskata par atsevišķu valodu. Piktu valoda ir pazaudēta neatgriežami, bet skotu gelu valoda tagad ir viena no oficialas uzrunas un dokumentacijas valodas Skotijas Parlamenta.

Starp citu, vesturē kadreiz var atrakt ļoti nopietnus parsteigumus. Teiksim, es redzu iespeju veikt diezgan interesantus paralelus starp Skotiju un Latviju (ar ipašu akcentu uz latgaliešu, līvu un -- ipašu Vidzemes līvu -- likteni), bet par to mes varam padiskutet citreiz.

Aija Veldre Beldavs: Krievu lielais iespaids Latvijā ir sekas no visai nesenām vēsturiskām netaisnībām.

Protams, bet ir jaruna ne tikai par PSRS periodu, bet arī par Pirmo Republiku un par vel argaku laika posmu.

Aija Veldre Beldavs: Krievu valoda ir viena no pasaules milžu valodām kuŗai iznīcība nedraud un arī krievu kultūra vai tauta nav apdraudēti Par to pavisam runas nebija. Bet, ja Jums ir interesanti, Jūs varat pameklet Tikla informaciju par krieviski runajošo cilveku skaitu dinamiku Krievijā.

Aija Veldre Beldavs: sevišķi salīdzinot ar latviešiem

Vai Jūs patiešam doma, ka tagad latviešu valodai apdraud krievu valodas ietekme?

Aija Veldre Beldavs: Tiem kas grib dzīvot un piedalīties kā pilntiesīgi Latvijā vajadzētu iemācīties latviešu valodu.

Neapšaubami.

Aija Veldre Beldavs: Neviens neaizliedz runāt kādu valodu grib personīgā dzīvē, vai kādas valodas mācīties, bet valstij pienākums ir pirmā kārtā uzturēt to valodu kuŗa izveidojusies ļoti ilgā vēsturiskā laikā vienīgi šajā zemē Latvijā.

Neapšaubami. Bet es godigi nesaprotu, kapēc, lai sasniegt šos augstus (bez pēdiņam!) merķus, ir obligati jaizdemole izglitibu krievu valodā. Manuprat, krievu izglitibas likvidacija atrodas skaidra un asa prētrunā ar latviešu valodas attistību un varbut arī ar latviešu nacijas izdzivošanu. Latviešu valodas liktenis ir atkarīgs ne tikai no skaitļiem un procentiem, bet no stabilitates un miera sabiedrība. Droši vien, tas ir galvenais latviešu stereotips: jebkads, kas runa musu valoda, ir musejais. Bet, manuprat, šim stereotipam nav nekadas sakarības ar realitati. Serbu valodas macišana albaņiem Kosova bija lot'i nopietna un ļoti neaizbegama. Valoda ir svarīga, protams, bet laba grība ir daudz svarīgaks.

Aija Veldre Beldavs: Latviešu valodai vajadzētu būt priviliģētai Latvijas zemē

Atkaļ -- neapšaubami!

Aija Veldre Beldavs: un manuprāt ar to netiek pārkāptas cilvēktiesības Un manuprāt arī..

Aija Veldre Beldavs: sevišķi vēl ņemot konkrēto neseno vēsturi.

Cilvēktiesības vai nu ir parkapti, vai ne. Ir jaņem verā tikai(ne)parkapuma faktu.

Aija Veldre Beldavs: To pašu teiktu par citu mazu valsti ar līdzīgiem apstākļiem.

Esmu labprat padiskutet arī par Igauniju. Tur, ka Jums ir labi zinams, Konstitucija garante mazakumtautibam tiesieas mutiski un rakstiski izmantot viņas valodu(as) visas oficialas iestades, ieskaitot pašvaldibas, reģionus, kur attiecigo mazakumtautības iedzivotaju ipasvars parsnied 25%. Un vēl ar atsevišķu likumu mazakumtatībam ir garanteta videja izglitība viņas valoda ar 100% valsts finansejumu un zinama autonomija macibas programmas sastadīšanā; valsts tikai kontrole, bet nerglamente.

Ar cieņu,

Alex

From: Asnate.Dimza@aniteps.com
Date: 11/14/02 9:03
Subject: RE: minoritātes \Alex ---> Aija Veldre Beldavs

Dažas piezīmes par skotu un gaelu valodām.

Būtu kļūdaini domāt, ka skoti (Highlanders) no šīs valodas būtu atteikušies labprātīgi. Notika apmēram tas pats, kas krievu okupācijas laikā Latvijā - runāšana gaelu valodā, dūdu spēlēšana un kiltu valkāšana bija aizliegta.

Tomēr cilvēki attālajos Skotijas nostūros , it sevišķi uz salām, runā un mācās (vismaz sākumskolā) gaelu valodā. Skotijas TV nedēļā ir apmēram 6 st. raidījumu gaelu valodā , un tie ir ļoti interesanti (ar subtitriem angliski).

Glazgovā ir tikai daži uzraksti gaeliski - stacijā, toties Obanā, kas ir kādus 150 km uz ziemeļiem, vienā smalkā kafejnīcā ēdienu karte bija tikai gaeļu valodā. Un nedomājiet, ka es tur nepaēdu.

Ar to es gribēju teikt, ka runas par to, ka valodas mirst dabīgā nāvē, ir stipri pārspīlētas; parasti tas notiek vairāk vai mazāk maskēta spiediena rezultātā.

Asnate

From: alex@chas-daily.com
Date: 11/14/02 9:49
Subject: Re: minoritātes \Alex ---> Aija Veldre Beldavs 2

Sveiks Aija,

1. Aija Veldre Beldavs: Tāpat vajadzētu Latvijā atzīt līvisko un latgalisko.

Latgolā un Līvod Randā -- noteikti. Protams, ka Rīgā tas bus bežedzīgī.

2. Aija Veldre Beldavs: Tas kautkvai praktiski līvu valoda ir tikai vairs uz dzīvības robežu.

Varbut tada statusa došana palidzes.

3. Aija Veldre Beldavs: Uzmanību vērsu tikai uz praktisko rezultātu kas notiek kad vienā dzīvojamā telpā ir dominantas varas valoda un iedzimtā valoda. Praktiski pārņem dominantā valoda.

Tas, protams, ir iespejams, ka esmu kļudojas, bet man šķiet, ka Latvija vairs nav PSRS sastavdaļa un dominejoša vara tagadejā Latvijā ir Latvijas Republika, kur, saskaņa ar Satvesmi, "suverena vara pieder tautai". Tatad dominantas varas valoda un iedzimtā valoda sakrit.

4. Aija Veldre Beldavs: Latvijas gadījumā kur vai visi prot arī krieviski, ja krieviem nav motivācīja runāt latviski, ikdienas valoda īsā laikā arī kļūtu krievu visiem.

Nesmu parliecinats, bet tas ir ilga saruna, nešodienas. Bet man šķiet, ka Tava (vai tas nekas, ka uz "Tu"?) teikuma atslegvards ir "motivacija". Vot par šīto esmu gatavs runat pa veselam diennaktim. Pozitivas motivacijas (carrot) apkart sev es neredzu, tikai negativu (stick). Tas nedarbojas.

5. Aija Veldre Beldavs: Jā, domāju, ka [latviešu valodai] apdraud. Tā ir mana motivācīja manai nostājai.

Sk. ludzu, manu komentaru Tavai 3 atbildei.

6. Dialogs:

ES: Bet es godigi nesaprotu, kapēc, lai sasniegt šos augstus (bez pēdiņam!) merķus, ir obligati jaizdemole izglitibu krievu valodā. Manuprat, krievu izglitibas likvidacija atrodas skaidra un asa prētrunā ar latviešu valodas attistību un varbut arī ar latviešu nacijas izdzivošanu. Latviešu valodas liktenis ir atkarīgs ne tikai no skaitļiem un procentiem, bet no stabilitates un miera sabiedrība.

Aija Veldre Beldavs: Es negribu lai jebkāda cilvēka izglītība tiek demolēta. Es nesaprotu kā var dzīvot zemē un normālam cilvēkam neiemācīties valsts valodu.

Vot tieši šeit ir apļa sakums.

LUDZU, paradi man, kur es apgalvojā, ka minoritatem nav jamaca latviešu valodu.

Es pagalvoja VIENIGI, ka uzskaitu par noziedzigu stulbumu krievu skolas de-facto likvidaciju.

Latviešu valodu var iemacīt arī i krievu skolā. Tas ir metodiķas, skolotaju kvalifikacijas un finansejuma jautajums. Bet galvenokart, tas ir tajas pašas labas grības jautajums.

Aija Veldre Beldavs: Manuprāt tā nav cilvēktiesību pārkāpšana kad Latvijā valsts valoda ir latviešu un tiek pieprasīts tiem kas vēlas pilntiesīgas tiesības šo valodu iemācīties.

Manuprāt -- arī. Tikai es atkaļ nevaru saprast, kapēc, lai paugstinat latviešu valodas zinašanas, ir japezemiņa krieviski runajošo bernu izglitibas kvalitati.

Alex.

From: uldis@parks.lv
Date: 11/14/02 10:21
Subject: Re: minoritātes \Alex ---> Aija Veldre Beldavs 2

Alex:

Koks ar diviem galiem- nepārvaldot latviešu valodu, vai pārvaldot to "maskačkas ielas" līmenī, viņu konkurētspēja Latvijas darba tirgū nākotnē būs... nu, tāda un tāda :(

Kas attiecas uz "izglītības līmeni" krievu skolās"... hmmm... Krievijas krievi to valodu, ko apgūst un runā Latvijas krievi, par krievu valodu neatzīst, sauc to par "krievu valodas latvijas versiju", savukārt ko par viņu rakstītu "krievu" tekstu saka spellings, grūti pat tā izstāstīt... :(((

Lai Jums adekvāta diena :)

Uldis

From: kingga@plu.edu
Date: 11/14/02 10:53
Subject: Re: minoritātes \Alex ---> Aija Veldre Beldavs

Aija, kad es vienu vasaru nodzivoju Aglona, es brivi sarunajos ar vietejiem un vini brivi sarunajas ar mani. Ka vini teica, es runaju "baltiski" un vini sava latgalu mode (un pedejo apguvu ari es). Man nav saubu, ka mes runajam vienas un tas pasas latviesu valodas dialektos. Isteniba es apguvu daudz ari no dialekta, lai gan Aglonas skolotaja delens teica, ka citur Latgale runajot citos valodas variantos, ar lieliem vardu piejaukumiem no citam valodam.

Es zinu, ka ir latgali, kas uzstaj, ka viniem ir sava, latgalu valoda. Zinu ari, ka vienu tas formu vareja macities skola un lietot oficiali, piemeram, tiesas.

Sajos jautajumos domas varesa dalities. Nak prata, ka Lietuva Kursu kapas "kursenieku" runato uzskata par leisu valodas dialektu (vai mazak), bet valodas "tiribas" loti nevelas, lai sie seno kuru pecteci apgutu literaro latviesu valodu.

Salidzinajumam, es bretonu runato uzskatu par atsevisku valodu, bet, pec ilgakam pardomam, es provansalu runato (esmu to studejis) drizak uzskatu par senfrancu valodas dialektu.

Kas ir valoda, kas ir dialekts? Butu interesanti ieklausities citos uzskatos. Es, piemeram, labprat dzirdetu no Ausmas par to, ka lubaniesu runa ir salidzinama ar literaro latviesu valodu.

Visu labako,

Gundars

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 11/14/02 11:05
Subject: Re: minoritātes \Alex ---> Aija Veldre Beldavs 2

Sveiks, Alex,

Acīmredzams ir punkti kur mūsu uzskati vai nu sakrīt, vai arī nav pretēji bet tad pienākam pie īstām domstarpībām.

Līvu valoda manuprāt vairs nav vietas jautājums, jo tās apdraudētībam ir pārāk tuvu iznīkšanai. Manuprāt vajadzētu piedāvāt līvu valodas kursus jebkādam ieinteresētam. Daudziem latviešiem ir līvu asinis, līvieši ir iekusuši latviešos. Līvi ir tikpat kā latviskoti un tapēc latviešiem ir pienākums atzīt savu līviskās saknes.

Latgalei vajadzētu dot vairāk atbalsta nekā līdz šim tā saņēmusi lai saglabātu un attīstītu savu valodu. Manuprāt latgaļu valoda nebūtu atšķirama no latviešu. Visas rakstu valodas protams ir "mākslīgas" savā iesākumā bet rakstu valoda ir vienīgais veids kā saglabāt turpmākā attīstībā bezgal daudzās radniecīgos valod-dialektus. Cik saprotu no vasals listserves, viena grūtība ir vienoties kas būtu latgaliešu rakstu valoda. (Arturs vai citi var izlabot, ja kļūdos.) Protams šeit, kā Gundars saka, vajadzētu runāt īstiem valodas speciālistiem vispirms.

Piekrītu. Sliktākā gadījumā, vai kas zaudēts? Labākā gadījumā, varbūt izveido derīgas programmas.

Jā, protams. 50 gadi, tagad 10...un tapēc jau tā dialoģika.

Ja dainās uzrunā Laimu, Dievu, vai zāles stiebru ar "tu," kāda dēļ būtu īpaša vēlēšanās kundzēties tagad?

Piekrītu, ka atslēgvārds ir "motivācija." Jāatmet nederīgas nostājas, priekšstatus un tradīcijas. Jāizkopj tās kas attiecas uz šodienu. Būs vieglāk tam, kas saredz otrā labāko tikt pie kautkādas godīgas saprašanas nekomprometējot sevi.

vai dialoģika Bakhtina ziņā, kas neatraujas atzīt ideoloģisko sarunās un valodā...bet kā vērtība paliek respekts un godsajūta pret otrā (pat kad nepiekrīt viens otram)

Tā tad šeit ir tas konkrētais sadursmes punkts. Manā uzskatā izglītība nav statiska, bet dināmiska, piemērota tagadējam laikam. Par izglītības demolēšanu nezvai būtu pareizi apzīmēt, ja izglītība pati netiek demolēta un pieeja aizliegta kādai vienībai. (Salīdzināt ar vēsturiskiem apstākļiem kad latviešiem jebkāda augstāka izglītība tika liegta tapēc, ka viņi ir zemnieki.) Liekas tu gribi izkopt kautko līdzīgu ivritam kā vāciski ebrēja valodu - latvisku krieva variantu bet par tās (tagadējo, nesenas vēstures izraisīto) būtu de facto jāmaksā latviski runājošiem uz savu senču zemi, iespējams pat ar savas valodas identitāti.

Es saredzu zinamu asimētriju šajā dialoģijas aspektā...

Šādos apstākļos latviešu valoda būtu svešvaloda un nebūtu īpaša motivācīja to lietot, jo krievu valoda ir viena no pasaules lielvalodām.

Vēlreiz, sadursmes punkts nav par krieviski runājošo bernu izglītības kavalitātes samazināšanu, jo visus priekšmetus var iemācīties vienalga kādā valodā. Domstarpība nav par izglītību, bet par valodu.

aija

From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
Date: 11/14/02 11:11
Subject: Re: minoritātes \Alex ---> Aija Veldre Beldavs

Gundars rakstīja:

Nosūtu savas pārdomas, kas savulaik rakstītas kādā citā tīmekļa vietā un citā sakarā. Bet varbūt arī kādam sveikotājam šķitīs interesantas.

==============

Runājot par latviešu valodu, manuprāt, bieži tiek putroti divi jēdzieni, ko apzīmē ar šo vienu vārdu. Viens jēdziens ir latviešu valoda kā relatīvi noslēgts līdzīgu dialektu kopums, kas tālāk sadalās izloksneeso un ietver sevī gan vidus, gan tāmnieku, gan augšzemnieku dialektu. Izmantojot šo nozīmi, nevienam no dialektiem nevar piešķirt "pamatvalodas" statusu, visi ir līdzvērtīgi. Šādai valodas definīcijai nav nosakāmas īsti stingras robežas, tās ietekmējuši vēsturiski apstākļi. Dažviet pasaulē runā par vienu valodu, bet citur - par valodu grupu. Piemēram, runā par vienu vācu un vienu franču valodu, bet par skandināvu un austrumslāvu valodu grupām, kaut arī pastāv iespēja, ka franču un vācu valodas dialekti savā starpā nebūt neatšķiras mazāk kā vairākas skandināvu (zviedru, norvēģu un dāņu) vai austrumslāvu (krievu, ukraiņu un baltkrievu) valodas. Jāpiebilst, ka, izņemot varbūt atsevišķus valodniekus, nav neviena cilvēka, kas pārvaldītu šādi definētu valodu, tā tāpat nevar kļūt ne par valsts valodu, ne arī iegūt citu juridisku statusu, bet izmantojama vienīgi valodniecības zinātnē.

Cita lieta ir latviešu rakstu valoda, kurā es patlaban rakstu šo komentāru. Tā ir uz vidus dialekta bāzes veidota valoda, kas savulaik kļuva par rakstu valodu lielākajā Latvijas daļā un pašlaik juridiski noteikta par valsts valodu Latvijā. Latviešu rakstu valoda nav vienīgā rakstu valoda, kas veidota uz Latvijā runāto baltu valodu/dialektu bāzes. Jau vairākus gadsimtus pastāv arī latgaliešu rakstu valoda, kas veidota uz augšzemnieku dialekta bāzes - ar savu pareizrakstību, leksiku un gramatiku. Man nav ziņu par to, cik tālu savā attīstībā nonācis tāmnieku dialekts un vai var runāt arī par trešo - tāmnieku rakstu valodu, kaut arī dažs labs rakstudarbs sacerēts "ventiņ mēl". Bet latgaliešu rakstu valoda neapšaubāmi eksistē un ir līdzvērtīga latviešu rakstu valodai. Laikā, kad latviešu rakstu valoda pakāpeniski ieņēma vadošās pozīcijas Vidzemē un Kurzemē (ieskaitot Zemgali), tas nenotika Latgalē. Tāda īsta latviešu rakstu valodas iespiešanās Latgalē notikusi tikai 20. gadsimtā, jau pēc neatkarīgas Latvijas izveidošanās. Tomēr visus neatkarības gadus turpināja pastāvēt un attīstīties arī latgaliešu rakstu valoda par spīti K. Ulmaņa pūlēm pēc 1934. gada unificēt valodas situāciju Latvijā. Kā patstāvīgai rakstu valodai, kas tiek izmantota līdz pat šai dienai, latgaliešu valodai, protams, var piešķirt oficiālas valodas statusu teritorijās, kur tā tradicionāli izmantota. Jāteic gan, ka tad to nāksies mācīties ne vien Latgalē dzīvojošiem latviešiem, bet arī daudziem latgaliešiem, jo šī valoda nav identiska ar atsevišķām augšzemnieku dialekta izloksnēm, kaut arī veidota uz to bāzes. Bet tas jau ir pašu latgaliešu ziņā.

Vents

From: aabele@sveiks.lv
Date: 11/14/02 12:26
Subject: Re: minoritātes \Alex ---> Aija Veldre Beldavs

Gundars:

Sveiks, Gundar! Ar lubāniešiem mums kopīga tikai Aiviekste, viņi dzīvo upes iztecē, bet mēs - lejtecē, pēc Latvijas mērogiem ļoti tālu no Lubānas. Par to, cik lubāniešu runa ir salīdzināma ar literāro latviešu valodu, varat spriest pēc Miķeļa Gruzīša dziesmām - viņš ir dzimts lubānietis. Lubānas ezera viņā krastā - Gaigalavā ir latgaliešu izloksne, kas labāk saglabājusies.

Pie mums, Kalsnavā, savulaik bijusi izplatīta sēliskā izloksne, taču no tās palikuši pāri vairs tikai daži vietvārdi. Tā sacīt, esam asimilēti un mūsu valodā nav interesantu noviržu. :-)

Ausma

From: alex@chas-daily.com
Date: 11/14/02 1:33
Subject: Re: minoritātes \Alex ---> Dimza Asnate, Glasgow

Sveiks,

Dimza Asnate: Būtu kļūdaini domāt, ka skoti (Highlanders) no šīs valodas būtu atteikušies labprātīgi. Notika apmēram tas pats, kas krievu okupācijas laikā Latvijā - runāšana gaelu valodā, dūdu spēlēšana un kiltu valkāšana bija aizliegta.

Vai Latvijā PADOMJU okupacijas laikā bija aizliegts runāt latviski?

Dimza Asnate: Ar to es gribēju teikt, ka runas par to, ka valodas mirst dabīgā nāvē, ir stipri pārspīlētas; parasti tas notiek vairāk vai mazāk maskēta spiediena rezultātā.

Piekritu.

Alex

From: alex@chas-daily.com
Date: 11/14/02 1:50
Subject: Re: minoritātes \Alex ---> Uldis Liepkalns

Sveiks.

Uldis Liepkalns: Koks ar diviem galiem- nepārvaldot latviešu valodu, vai pārvaldot to "maskačkas ielas" līmenī, viņu konkurētspēja Latvijas darba tirgū nākotnē būs... nu, tāda un tāda :(

Par konkurentspēju -- pilnīgi piekritu.

BET. Kas to pieradija -- velams ar cipariems un datiem no progresivas cilvēces pieredzes rokā -- ka skolas parvakšana uz latviešu valodu ir VIENIGAIS (vai vismaz visefektivais) paņēmiens iemacīt krieviski runajošiem berniem latviešu valodu?

Uldis Liepkalns: Kas attiecas uz "izglītības līmeni" krievu skolās"... hmmm... Krievijas krievi to valodu, ko apgūst un runā Latvijas krievi, par krievu valodu neatzīst, sauc to par "krievu valodas latvijas versiju", savukārt ko par viņu rakstītu "krievu" tekstu saka spellings, grūti pat tā izstāstīt... :(((

Taisnība. Kad esmu kautkur Maskavā vai Peterburgā, man obligati ne rētak ke reizi diena, ir jatbild uz jautaumu, kada man ir dzimta valoda un kur es tik brinišķigi iemacijas runat krieviski, vo tikai akcents man nodeva... ;-) Es jau sen esmu parliecinats, ka Latvijas "rusofonus" vairs nedrikst uzskaitit par krievus, tieši tapat ka ar angļiem un jaunzelandiešiem.

Un vel veins "BET". Kad es runaju par izglītibas limeni krievu skolas šeit, pirmokat es domaju par tagadejo skolotaju speju kartīgi pasniegst savus priekšmetus latviešu valodā. Un es domaju, ka matematiska izteiksmē taja speja ir ļoti tuva nullem.

Sameklet katrai skolai vienu labu, gudru, talantigu latviešu valodas skolotaju, manuprat, ir daudz vieglak, neka sameklet pilnu šatu.

Alex

From: uldis@parks.lv
Date: 11/14/02 2:14
Subject: Re: minoritātes \Alex ---> Uldis Liepkalns

Alex:

Diemžēl taisnība.

Arī taisnība, tikai, kad latviešu valodu māca kā svešvalodu, divas stundas nedēļā, arī nekas prātīgs nesanāk, to mēs jau redzam...

Lai Jums adekvāta diena :)
Uldis

From: alex@chas-daily.com
Date: 11/14/02 2:34
Subject: Re: minoritātes \Alex ---> Aija Veldre Beldavs 3

Sveiks, Aija

Aija Veldre Beldavs: Piekrītu, ka atslēgvārds ir "motivācija." Jāatmet nederīgas nostājas, priekšstatus un tradīcijas. Jāizkopj tās kas attiecas uz šodienu.

Vel labak -- uz rītdienu :-))

Aija Veldre Beldavs: Tā tad šeit ir tas konkrētais sadursmes punkts. Manā uzskatā izglītība nav statiska, bet dināmiska, piemērota tagadējam laikam.

Tieši ta.

Aija Veldre Beldavs: Par izglītības demolēšanu nezvai būtu pareizi apzīmēt, ja izglītība pati netiek demolēta un pieeja aizliegta kādai vienībai.

Skolotaji, kadi paši runa latviski tirga limeņi, bus piespriesti macit berniem matematiku, fiziku, ķimiju utt. utl. latviski. Tas ir likums, un tas paredzes, ka ta bus sakot no 2004.\2005 mac. gadā. Mes varam ilgi un (ne) želsirdigi runat par krievu skolas skolotaju slinkumu, imperistisku nostaju, stulbumu........... -- bet neatkarīgī no ista iemesla, tadas reformas rezultātā mes dabusim (uz savu glavu) milzigu masu pusizglitotos, sanikņotus marginalus, kam nepatik viss, kas ir saistīts ar latviešu valodu un respektivi ar latviešiem, -- kadi kompakti dzivo pilsētas. Un vel ir janeazmirst par to ka blakus ir un bus bijuša lielvara Krievija, kada joprojam sapņo par lielvaras statusa restauraciju un ar milzigu prieku palidzes tiem, kas de-facto spele viņas pusē (Moldavijā, Abhazijā, un Latvijā, starp citu, arī).

Droši vien, tads rezultats dikti palidzes stabilitatei Latvijas valstī... :-(((

Aija Veldre Beldavs: Liekas tu gribi izkopt kautko līdzīgu ivritam kā vāciski ebrēja valodu - latvisku krieva variantu bet par tās (tagadējo, nesenas vēstures izraisīto) būtu de facto jāmaksā latviski runājošiem uz savu senču zemi, iespējams pat ar savas valodas identitāti.

Negribu. Un uzreiz pateiksu, ka otru valsts valodu negribu, un pilsonības "nulles varianti" arī negribu (tomer man to apsolija, cik es atceros), un pievienošanas Lielkrievija arī negribu. Es gribu dzivot mierigi, valstī, kur bus tik liela stabilitate, ka arejam speletajam bus bezedzīgī meģinat šo valsti destabilizet.

Aija Veldre Beldavs: Šādos apstākļos latviešu valoda būtu svešvaloda un nebūtu īpaša motivācīja to lietot, jo krievu valoda ir viena no pasaules lielvalodām.

Somi, zviedri un norveģi tā nedoma. Tas ir viens. No apmacības latviešu valodā skolā absoluti neizriet, ka pēc tadas apmacības rodas motivacija valodu lietot. Tu var piekrit, droši vien, ka speja un motivacija ir nav tads pats.

Un es GODĪGI baidos, ka tagadejas skolas reformas rezultatata mes nevis dabusim motivaciju lietot, bet motivaciju nelietot valodu.

Aija Veldre Beldavs: Domstarpība nav par izglītību, bet par valodu.

Vot par valodas man ar Tev domstarpības nav. (Varbut Tev ar mani ir?) Valodu ir japrot, un pēc iespejas labak. Punkts. Liels punkts, melnais tads, apaļais.

Domstarpības MAN ar Tevi ir par mehanismu, ka šo rezultatu dabut. Ka kopsumma dabut pozitivu rezultatu, nevis samainit kautko pret kautkas (nulles summa, ja), vai sliktāk -- samainit ar zaudejumiem.

Ar cieņu,
Alex.

From: alex@chas-daily.com
Date: 11/14/02 2:41

Subject: Re: minoritātes \Alex ---> Uldis Liepkalns 2

Sveiks, Uldi,

Paldies par "taisnību" :-))

Vel man Tev ir jautajums:

ES: Sameklet katrai skolai vienu labu, gudru, talantigu latviešu valodas skolotaju, manuprat, ir daudz vieglak, neka sameklet pilnu šatu.

Uldis Liepkalns: Arī taisnība, tikai, kad latviešu valodu māca kā svešvalodu, divas stundas nedēļā, arī nekas prātīgs nesanāk, to mēs jau redzam...

Vai Tu man, lūdzu, nevar gadijumāa, pateikt, kad Tu pedejo reizi ieskatijas krievu skolas stundu sarakstā?

Alex

PS Divas stundas nedeļa bija man -- savulaik, kas nozīme, ka 70jos gados pīrma pūsē. Ar acimredzamu šeit rezultatu. :-((

From: Pormals@aol.com
Date: 11/14/02 2:49
Subject: Re: minoritātes \Alex ---> Uldis Liepkalns

Latvijas laukos, manu sencu pagasta, paradijusies jauna problema. Sakot ar jauno likumu, kad varot stradat jau penzionetie vecie skolotaji un nezaudet pensiju. Seces pagastā, Aizkraukles rajona, esot darbā atnakusi vecie partijas laiku skolotaji, macisot no vecam padomjlaiku gramatam u.t.t. It ka palaisti prom jaunie, kas ienakusi pec jaunas neatkaribas. Liktos saubigi, ja par to nesudzetos ta apvidus cilveki.

Pormals

From: aivis.b@delfi.lv
Date: 11/14/02 3:35
Subject: Re: minoritātes

Par Latviešiem sauc tos, kas runā latviski..

Tos, kas nerunā šajā valodā var saukt savādāk.

Un kā tad ir ar turkiem Vācijā? Kāpēc turlki nevar iegūt savu valodu kā otru valodu visa Vācijā?

Ja kādam nepatīk tas, ka Latviešu valodai ir lielāka nozīme, lai vācās tur, kur vēlas. Es esmu pie sevis mājās un vēlos būt saimnnieks te, runāt un darīt to, ko vēlos, ja kāds te ir viesis, tad viņam jāpieņem manas majas kārtība, ja ne, tad durvis ir atvērtas aiziešanai.

Diskutēt te nav jēgas. Ja kāds no tiek krieviem, baltkrieviem, kuru sencji bija Latvijā pirms 1940. gada vēlas Latviju saukt par savu, OK, bet tie, kuru vecāki ir ieradušies te pēc 1940. gada nav nedz Latvijai piederīgi, nedz arī drīkst ko prasīt, viņi te ir viesi, kuriem laiks mājās, ja kaut kas nepatīk. Un es savā zemē vēlos runāt savā valodā. Mani neinteresē kaut kādas citas valodas tiesības te, viņas tiesības var interesēt tur, kur tā ir radusies.

AB

From: aivis.b@delfi.lv
Date: 11/14/02 3:35
Subject: Re: minoritātes \Alex ---> Aija Veldre Beldavs

Alex:

Un kurš tos vidzemes līvus iznīcināja? Tas gadījumā nebija Šeremetjevs, kas te rīkojās Pētera I vārdā?

AB

From: aivis.b@delfi.lv
Date: 11/14/02 4:04
Subject: Re: Minoritates

Par minētajām avīzēm runājot - abas patiesībā to tik vien dara kā kurina naidu pret Latvijas valsti. Visu laiku tiek radīts mīts, ka krievu valoda ir apdraudēta. Apdraudēta nu viņa nekādi nav, taču ir pavisam normāli, ja valsts, kas uztur skolas un maksā skolotāju algas, arī nosaka izglītības politiku. Alex varētu protestēt tad, ja Latvijā krievu valodā mācošās skolas tiktu apmaksātas no Krievijas budžeta.

Par to, kā krievvalodīgās avīzes groza faktus, varu sniegt nesenu piemēru Raivis Dzintars no "Visu Latvijai" nesen vēlējās aprunāties ar krievu žurnālistiem par savas organizācijas apmelošanu, un to arī izdarīja - aprunājās. Viss beidzās ar to, ka nākamās dienas numurā vinš un vioņa organizācija saņēma kārtējo mēslu kravu. Šis pastāsts tika publicēts "Vakara Ziņas", taču numuru neatceros. Tam vajag būt publicētam pēdējo divu mēnešu laikā. Gribētos

redzēt, ko Alex komentētu par šo gadījumu. Datumu es varu noskaidrot tikai rītdien.

AB

From: aivis.b@delfi.lv
Date: 11/14/02 4:12
Subject: Re: minoritātes \Alex ---> Dimza Asnate, Glasgow

Alex:

Un parasti kādā valodā tad darīšanas kārtoja te Rīgā? Vai tad lielāko tiesu tā nebija krievu valoda?

AB

From: alex@chas-daily.com
Date: 11/14/02 4:20
Subject: Re: Minoritates\Alex --->Ausma Abele

Sveiks, Ausma!

1.1 Ausma Abele: Tu 12 gadus strādā par žurnālistu, un visu laiku esi centies būvēt sienu starp krieviem un latviešiem,

Vai Jūs kautkadu no maniem rakstam lasija?

1.2. Ausma Abele: lai vienā jaukā brīdī, būdami pārspēkā, "sakartotu šo maju tā, ka KRIEVIEM pašiem patīk vairak", Tava paša vārdiem runājot.

To es saukhu par tendeciozu citešanu. Es arī rakstija, ka ta ir viena no daudziem mājam, kas stav blakus ciemata ar nosaukumu "Latvija", un jebkada sakartošana ir iespejama tikai kamer ta netrauce parejos ciemata iedzivotajus. Vai Jūs to arī izlasijā?

2.1 Ausma Abele: Tanī pašā laikā Tev līdzīgie nemaz necenšas integrēties valstī, kurā dzīvojat - Latvijas valstī.

Mes neesoam kautkada sveša daļa.

2.2 Ausma Abele: Gluži otrādi - visus spēkus šķiežat veco privilēģiju saglabāšanai - kuras pastāvēja, kad šeit faktiski atradās KRIEVIJAS valsts. Krievija ir Krievija, un Latvija ir Latvija, 12 gados to vajadzēja saprast, nevis nepārtraukti gaidīt mirkli, kad šeit varēsit nodibināt otru KRIEVU valsti.

Neziņu, kapēc Jums ir tads iespaids, bet kam ir vajadzīgs otrais krievuvalsts, kad jau eksistē Krievija? Tie, kam tada griba bija, jau sen aizbraukuši vai pienemuši Krievijas pavalstniecību. Pareji -- es to grību ipaši pasvitrot -- izlema, ka labak but Latvijas NEpilsoņiem, neka Krieviajs pilsoņiem -- neskaitot uz visu Krievijas propagandu un bezgalīgas piedavajumus dabut Krievijas pilsonību par brīvi un bez jebkadas papildnosacijumiem. Un tikai 60,000 no 700,000 izlema to izdarīt.

3.1 Ausma Abele: Jūsu galvenai arguments ir tas, ka esat "daudz". MANS galvenais arguments ir ka krievi šeit dzivo jau vismaz 500 gadi, un pec dažam teorijam, vēl ilgāk. Tatad -- nevis "daudz", bet "ļoti sen" un " tas ir NE TIKAI latviešu zeme".

3.2 Ausma Abele: Gandrīz kā pasakā par trim sivēntiņiem – diviem sivēntiņiem iepatīkas trešā sivēntiņa māja, un viņi, tur iekļuvuši, "sakarto šo maju tā, kā VIŅIEM pašiem patīk vairak".

Sk., ludzu, 1.2. rindkopu.

3.3 Ausma Abele: LATVIJAS māja Alexam līdzīgajiem patīk vairāk nekā KRIEVIJAS māja,

Tieši tā. Krievija mums (OK, -- man) ir sveša zeme, un tur man arī neuzskaito par “savejo”.

3.4 Ausma Abele: Taču šī ir LATVIEŠU celta māja,

Šī māja tiešam latviešu celta -- bet ar poļu, vacu, ebreju, leituviešu, baltkrievu un -- droši vien, tas Jums nepatik atzistat -- krievu palidzibu.

3.5 Ausma Abele: un nerēķināšanās ar tās īpašniekiem ir pat krimināli sodāma lieta.

Protams, ja runa ir par īpašniekiem. Bet līdz īpašniekiem arī tiesibas ir -- tapat, ka akciju sabiedrība.

4.1 Ausma Abele: Lai saglabātu pārspēku, Alexam līdzīgie cīnās pret jebkuru tuvināšanos.

Interesanti gan, kapēc tad es jau trešu dienu esmu šeit, Sveikā? Vai Jūs domajat, ka tas ir psiholoģiska diversija no manas puses -- lai Jūms garastavokļi sabojat?

4.2 Ausma Abele: Ikvienu sadarbību ar latviešiem viņi uzskata par nodevību.

Nu, šeit man vienkarši vardu trukst. Jebkada valodā.

4.3 Ausma Abele: Tāpēc no "īsteno" krievu rindām izslēgtas, piemēram, Ludmila Azarova, Marina Kosteņecka, tagad arī Marija Naumova. Par Marijas uzvaru Eirovīzijā līksmoja latvieši, turpretī viņas tautieši nekautrējās gāzt dubļu šaltis.

5. Ausma Abele: Alexam līdzīgie izkropļo integrācijas būtību.

Manuprāt, interācijas būtība ir ļoti vienkarša: abam pusim ir jarespekte otras integrejošos puses velmes un intereses. Integrācija ir process, kada abas puses meģina pietuvinat' savas pozicijas, soļojot pa solim katra no savas puses otrai pusei uz priekšu. Punkts.

Kad viena puse prasa respektet viņu intereses, un nemaz nedoma un nevar pieļaut, ka otrai pusei intereses pavisam varetu but ka tadi, nekada intergacija nenotik.

6.1 Ausma Abele: Pēdējās vēlēšanas rāda, ka nepārtrauktā uzkurināšana dod rezultātus, Es neesmu nekad bites fans, bet vīni bija vienigi, kas soļija saglabat apmacību krievu valodā.

6.2 Ausma Abele: un krievi vēl sparīgāk balso par radikālo spārnu

Ka Jums ir labi zinams, rubikieši un ždanokieši procentuali krietni pazaudeja.

6.3 Ausma Abele: PCTVL toties ir gandrīz lielākā frakcija pašreizējā parlamentā.

Taisnība. Un viņi likumigī reprezente savus veletajus, kadi, respektivi, ir LR likumigi pilsoņi pec saviem senčiem, kadu tur dzivoja gadsimtos.

7.1 Ausma Abele: Latvieši ir tikuši galā ar rūgtumu, ko viņiem radīja pusgadsimtu ilgā okupācija.

Diemžel, man šķiet, ka viss ir pilnigi otradi. Kadreiz, pats negribejot, es domaju, ka notiek kada centralizeta atriebība -- par svešiem greķiem.

7.2 Ausma Abele: Viņi ir gatavi sakārtot savu valsti, lai tajā justos labi ikviens sabiedrības loceklis.

Ļoti laba nostaja. Bet, pirms sakartošanas, nebus slikti vismaz arī pajautat potencialus sabiedrības loceķlus, kados apstakļos viņi sev jutos labāk.

7.3 Ausma Abele: Turpretī Alexam līdzīgie turpina savu šķeltniecisko darbību. Es tikai nezinu, kas tas ir - lielkrievu šovinisms, ļaunprātība vai tuvredzība.

Ja, Jums ir taisnība: politiska nozīme droši vien, esmu arkartīgī tuvredzīgs. Balsojot 1991. gada par neatkarības atjaunošanu, stavejot barikadēs un skrejot lem lodes apkārt Iekšlietu ministrijas Rīgas Parvaldes Omona iebrukuma laikā, taja paša gada 20. augusta, es nemaz nevareja iedomaties, ka pēc 12 gadiem man bus kautkam japierad, ka es neesmu latviešu tautas ienaidnieks.

Alex

From: aivis.b@delfi.lv
Date: 11/14/02 4:25
Subject: Re: Minoritates\Alex --->Ausma Abele

Alex: < Šī māja tiešam latviešu celta -- bet ar poļu, vacu, ebreju, leituviešu, baltkrievu un -- droši vien, tas Jums nepatik atzistat -- krievu palidzibu. >

Vai tie nebija tomēr sveši ienācēji, kas vēlējās te būt saimnieki?

AB

From: kingga@plu.edu
Date: 11/14/02 4:30
Subject: Re: minoritātes \Alex ---> Dimza Asnate, Glasgow

Aivis:

Protams, Aivi, padomju varas laiks bija vienreizejs latviesu valodas un kulturas kopsanas periods latviesu vesture. Salidzinajuma ar sodienu, tagad nekas tads nenotiek tada meroga.

Saja darba tika milzigi daudz laika un lidzeklu ieguldits, kaut ari tas tika jaukts ar atsaucibu partijas prasibam. Par rezultatiem varam stridities, bet latviesu valodu izdevas nosargat loti grutos apstaklos.

Piegriezoties jautajumam par skolu uzdevumiem, tiem sodien jabut lielakiem. Ja tos nevares veikt citadi, bus japagarina macisanas.

Visu labako,

Gundars

From: uldis@parks.lv
Date: 11/14/02 4:32
Subject: Re: Minoritates\Alex --->Ausma Abele

Alex:

Alex, sorry, bet krievu (to, no krievijas)- tikai grauta. To, kas Latvijā mīt jau gadsimtiem- jā, celta. Taču kaut kā tieši tie neprasa krievu par otru valsts valodu un uz jautājumu "cik pulkstenis" neatbild "pŗamo, a potom na ļevo".

Lai Jums adekvāta diena :)

Uldis

From: aivis.b@delfi.lv
Date: 11/14/02 4:35
Subject: Re: minoritātes \Alex ---> Dimza Asnate, Glasgow

Piekritu, Gundar, ka Latviešu valodai padomju laikā tika vetīts vaorāk uzmanības, jo tā bija apdraudēta okupācijas laikā. Šodienas situācija mani nemaz neiepriecina, jo valodas kulrūra un kopšana ir atstāta novārtā, jo visam vajag naudu, kas kā viemēr no valsts tukšās kases izsniegta netiek, tāpat ir arī ar izglitību, kurai naudas katastrofāli trūkst. Un šādu situāciju var saukt par katastrofālu, ja paskatās uz mūsu kaimijiem - igauņiem un lietuviešiem.

AB

From: alex@chas-daily.com
Date: 11/14/02 4:41
Subject: Re: Minoritates\Alex --->Uldis Liepkalns

Sveiks, Uldi,

Uldis Liepkalns: Alex, sorry, bet krievu (to, no krievijas)- tikai grauta. To, kas Latvijā mīt jau gadsimtiem - jā, celta.

OK, par nepilsoņime pastridēsim kadreiz citreiz. Es to jau sen šeit piedavaja -- uz laiku par "violetam" pavisam aizmirst. Runasim tikai par pilsoņiem.

Uldis Liepkalns: Taču kaut kā tieši tie neprasa krievu par otru valsts valodu

Par otru valsts valodu neziņu, bet ziņu, ka viņi gandrīz ka visi, monolitveida, balso par PCTVL, vai ne? Ka Tev droši vien ir zinams, nepilsoni (kadus mes jau izvitrojā nafig), velešanos nepiedaļas. Tas bija PILSOŅU (tos, kas Latvijā mīt gadsimtiem) izvele -- balsot par žurkaniešiem. Varbut, bites viniem piedava kautko, ko parejas partijas nemaz nesoļo?

Alex

From: ervinsk@latnet.lv
Date: 11/14/02 4:56
Subject: Re: Minoritates\Alex --->Ausma Abele

Sveiki!

Aleksis rakstīja tā:

7.3 Ausma Abele: < Turpretī Alexam līdzīgie turpina savu šķeltniecisko darbību. Es tikai nezinu, kas tas ir - lielkrievu šovinisms, ļaunprātība vai tuvredzība. Ja, Jums ir taisnība: politiska nozīme droši vien, esmu arkartīgī tuvredzīgs. Balsojot 1991. gada par neatkarības atjaunošanu, stavejot barikadēs un skrejot lem lodes apkārt Iekšlietu ministrijas Rīgas Parvaldes Omona iebrukuma laikā, taja paša gada 20. augusta, es nemaz nevareja iedomaties, ka pēc 12 gadiem man bus kautkam japierad, ka es neesmu latviešu tautas ienaidnieks. >

Gribēju vien piemetināt, šoreiz vairāk Ausmai - atceries, bija tāds Pilsoņu kongress.

Nu jā... Aleksis savu PK izdoto apliecību vēl joprojām glabā. Man viņa ir kaut kur noklīdusi. Kādreiz tas šķita nopietni. Varbūt - pat nedaudz riskanti, sevišķi augusta puča dienās. Un vēl - pirms kāda gada Sveikā ievietoju vienu rakstu, tulkotu no angļu valodas. Tas bija Alekša raksts. Atļaušos ievietot vēlreiz.

Nezinu, kas tas ir, kas traucē izvairīties no nepamatotām apsūdzībām gluži nepazīstamam cilvēkam, Ausma. Šovinisms, ļaunprātība, tuvredzība?

ervinsk

***
Identitates krize rusofonu diaspora un tas iespejamas sekas

1. Rusofonu elites izzusana: ta zaudejusi speju sevi atrazot. Galvenie iemesli ir prolatviska izglitibas reforma, nevienlidziga pieeja privatizacijai (ka rezultats- mazaka iespeja klut turigiem) un mazaka meran - emigracija. Pedejo 10 gadu laika rusofonu sabiedriba nav radijusi nevienu pasu patiesi harizmatisku lideri, kurs varetu runat tas varda. Taja pasa laika tiesibas parstavet specifiskas rusofonu intereses nolaupijusi atklati revansistiski un proimperiali speki, kuri darbojas, aizsedzoties ar "vienlidzigu tiesibu" masku un tiek tiesi atbalstiti no Krievijas.

2. Krievu preses lejupejosa spirale: pedejo 6-8 gadu laika noticis dramatisks krievu zurnalistikas kvalitates kritums, un sis process turpinas. Raidosie krievu mediji nav apspriesanas verti - kvalitativas zurnalistikas iespejamibu seit sakne iznicinajusas valodu kvotas, ko nosaka Raidisanas likums. Kas attiecas uz drukatiem informacijas lidzekliem, to tirgus ir saurs un sekls, un ilgtermina kreditresursi ar sapratigam procentu likmem nēksiste. Izdeveji nav spejigi uzturet tadu zurnalistu skaitu, lai raditu kvalitativas zinas (pat, ja darba tirgu tadi butu atrodami), vai maksat pieklajigas algas tiem, kurus jau nodarbina, nemaz nerunajot par ieguldijumiem vinu profesionala apmaciba (pat, ja tie nebutu parslogoti un tiem butu laiks, ko atlicinat sadai apmacibai). "Reklamrakstu" prakse ir izdeveju tiesi pabalstita un padarita par sava veida likumu, lai tie spetu savilkt galus kopa. "Apmaksati" raksti kluvusi par daudzu reportieru svarigu ienakumu avotu, talak bojajot vinu jau ta zemos moralos un profesionalos standartus.

Rezultata pastav laikraksti, kuri dzivo ne tikai bez skaidriem profesionalas etikas un kvalitativas zurnalistikas standartiem, bet bez jebkadiem standartiem vai kvalitates vispar. Starp augstaka limena preses menedzeriem ir populars mits, ka "lasitajs" ir marginalizets un stulbs, un nepirks patiesi saturigu zurnalistiku. Marginalizacijas process patiesam notiek, bet mits ir nepatiess, vismaz pagaidam. Lasitajs noversas no sadas bezprincipialas zurnalistikas. Lasitaju uzticibas kritums, kas kombinets ar Latvijas elites ipasibu neieverot pat visskandalozakos krieviski drukatos rakstus, ir novedis ne tikai pie krievu laikrakstu nespejas atspogulot sabiedribas viedokli, bet ari pie metiena un reklamas ienakumu krituma. Sini bridi cetri konkurejosie lielakie krievu valoda iznakosie dienas laikraksti iznak ar 50 000 lielu metienu (t.i., pardotiem vai pasutitiem eksemplariem), kopa skaitot. So faktoru kopiespaids liek izdevejiem turpinat naudas izdevumu samazinasanu, un pirmie upuri ir tadas finansu ietilpigas zurnalistikas jomas ka petnieciskas un "on-spot" reportazas un analizes - lietas, kuras laikrakstu lauj saukt par laikrakstu. Sava cina par noturesanos uz udens izdeveji pievers arvien lielaku uzmanibu pulem "nesabojat attiecibas" ar ar reklamdevejiem un cilvekiem, kuriem ir sakars ar lieluznemejiem. Citi izveleti lidzekli ir reklamas un lielas sleptas PR kampanas. Process atkartojas arvien zemakos lejupejosas spirales lokos.

3. Idealu trukums: vecie "padomju" ideali vairs nedarbojas, jauni nav paradijusies. Eiropas ideja vel arvien paliek stipri abstrakta, tapat ka demokratijas idejas ("violetajiem" rusofoniem tas ir gluzi vai izsmiekls, ta ka vini nepiedalas velesanas) un tirgus ekonomika (skiet, katrs pekritis, ka ta ir laba principa, bet laiki joprojam ir gruti). 12 gadus vecais sauklis "saki "ja" musu Latvijai!" ir aizvietots ar devizi "Latviska Latvija", kura velak papildinata ar eiropeisku piedevu - " Latviska un eiropeiska Latvija". Si ideologema ir skaidri izsledzosa, ne apvienojosa, un jebkura gadijuma nepienemama rusofoniem. Valsts limeni nekad nav ierosinatas alternativas, un viss naturalizacijas process atri ir nonacis uz "dots pret dotu" cela. Varas parstavji - ne visai biezi un ne gluzi no tiras sirds – aicinajusi nepilsonus naturalizeties, lai tie varetu "brivi celot pa Eiropu bez vizam", "iegut neierobezotas tiesibas rikoties ar nekustamiem ipasumiem", "ienemt valsts amatus", "iegut tiesibas velet". Rezultata attieksme pret naturalizaciju galvenokart ir gluzi ka pret cinisku darijumu: es daru to un to, bet preti sanemu tadus un tadus labumus. Sada pieeja – naturalizeties tiri pragmatisku apsverumu del - kombinacija ar citiem kludainiem soliem, verstiem pret rusofonu interesem - ir Latvijas pilsonibas nozimi stipri devalvejusi "violeto" rusofonu vidu, un si attieksme sakusi izplatities ari pilsonibu "mantojusos" rusofonos. Vieta vinu sirdis, kura vareja klut par augligu augsni (un kura daudzejada zina tada ari bija vel 10 vai pat 5 gadus ieprieks) patriotisma jutam, tagad ir tuksa.

4. Personibas dalisanas: dzive divas virtualas realitates un propagandas uzbrukuma apstaklos. Atsvesinatiba no vietejas dzives informativa un socioemocionala lauka dara rusofonus arkartigi viegli ievainojamus Krievijas valsts propagandas masinai. Par spiti izraidisanai no etera, Krievijas valsts kanali ir visparpieejami kabelu televizija un nav lidzsvaroti ar vietejiem raidijumiem. Vecs stereotips teic, ka paranoja ir "krievu nacionala kaite". Ja ta ir taisniba, tad Latvijas rusofonu sakara tam ir divkarsa taisniba. Maskavas televiziju piepilditais informacijas vakūms ir novedis pie isti paranoidalas personibas dalisanas. Laudis ir daudz labak informeti par notikumiem Krievija, neka par notikumiem Latvija. Vel vairak, daudziem rusofoniem ORT, RTR, NTV kluvusi ari par vienigajiem Latvijas jaunumu avotiem. Nav vajadzibas piebilst, ka parasti Latvijas atainojums ieprieksmineto telekompaniju raidijumos ir negativs - gluzi ka par gandriz jebko, kas nak no Rietumiem. Cilveki dzivo seit ka materiali kermeni, bet informativi atrodas Krievija. Arkartigi butiski ir uzsvert, ka viniem ir tikai miglaina nojausma par patieso dzivi tur (sakari ar radiniekiem pavajinas ar katru paaudzi un braucieni turp klust arvien retaki). Tatad izteikums "informativa dzive Krievija" butu precizejams ka "informativa dzive virtuala Krievija", kura ir daudz labaka un krasnaka par patieso. Mes esam talu no apgalvojuma, ka Krievijas propagandas masina ir specifiski versta pret Latvijas rusofoniem. Maskavas dezinformacijas kara kampanai nav neka kopiga ar precizi temetiem gaisa uzbrukumiem, ta drizak atgadina paklajveida bombardesanu ar daudziem blakus upuriem, ieskaitot Latvijas rusofonus.

5. Tirgus paradokss: informacijas lidzekli nav brivi, jo tirgus ir brivs. Darbojoties pec briva tirgus principiem (ieskaitot pelnu un zaudejumus), izdeveju ietekme rusofonu laikraksti klust arvien antirietumnieciskaki, neskatoties uz pasu izdeveju uzskatiem. Lasitajiem, kuri joprojam ir gatavi pirkt standartam neatbilstosus laikrakstus, smadzenes ir Maskavas televiziju tik dzili izskalotas, ka vini atgruz jebkuru pieeju, kas ir atskiriga no Kremla propagandas iezimetas takas. Divi uzkritosakie piemeri ir Kosovas kampanas un otra Cecenijas kara atainojums. Meginajumi piedavat vairak vai mazak lidzsvarotu atainojumu tika nekavejoties soditi ar apgrozijuma kritumu, un pasus "meginatajus" sodija izdeveji. Temu saraksts, par kuram izdeveji pasuta antirietumniecisku vai prokremlisku atspogulojumu, ar laiku ir paplasinajies (to pasu iemeslu del - isti brivs tirgus, kura stiprakajam speletajam tirgus likumi neko nevar padarit), un tagad ieklauj praktiski visu, varbut neskaitot makslu un sportu. Si ekspansija ir novedusi lidz senaizmirstas zurnalistu disidentu kastas atdzimsanai, kuri nevelas izpildit pasutijumus un klut tendenciozi. Lidz ar to redaktori viniem ir atnemusi vietu laikrakstu lappuses un padarijusi par "pagrides" zurnalistikas piekopejiem (lidzigi ka areji lojalu, bet butiba prodemokratisku zemtekstu izmantotajiem Padomju laikos), vai pavisam aizsutijusi "iekseja trimda".

6. "Nasisms" attistiba un piekta kolonna veidosanas procesa: "Krimas salas" sindroms. Tatad, vienigais idealu kopums, kurs tuvuma atrodams, ir sovinistiska Krievijas imperiskas varenibas ideja, kuru iedves ORT, RTR un nu jau ari NTV televizijas. Tani pat laika Latvijas valsts tiek arvien vairak un vairak uzskatita par ko nerealu, maksligu, vai pat par teritoriju, kuru parvalda nelegitima hunta vai vel sliktak - par islaicigi okupetu teritoriju. Kamer Krievijas informacijas lidzekli bija salidzinosi brivi (Jelcina laika), visi paniskie latviesu etnofundamentalistu pazinojumi par rusofoniem ka "Kremla piekto kolonnu" bija par 99% nepamatoti. Vairs ne. Kops Krievijas informacijas lidzekli ir parversti par propagandas automatiem, situacija mainas patiesam atri, un "piekta kolonna" var klut gluzi reala dazu gadu laika. Patiesiba viena no bistamakajam lietam, iespejams, jau ir notikusi. Rusofoni atkal lieto vardu "nasi" ("musejie") , runajot par Krievijas krieviem, neatskirot realu cilveku realu pasauli Maskavas vai Pleskavas ielas no tumsas Kremla politikas. Sis "nasisms" ir stipri saistits ar ilgam pec revansa, kas ir tipiskas sodienas Kremlim, un nenem vera faktu, ka vidusmera rusofonam ir daudz vairak, ko zaudet, neka iegut, ja katastrofalais scenarijs tiks realizets un "nasisma" solijums tiks piepildits. Citiem vardiem sakot, situacija Latvija nav tik stabila, ka izskatas. Precizak, ta ir stabila tapec, ka neviens vel nav nopietni parupejies par tas destabilizesanu. Daudzi no prieksnoteikumiem jau ir: dabiga cilveku velesanas kaut kam pievienoties (pat, ja so pievienosanos istenojot, pasam naktos maksat augstu cenu), latviesu elites nespeja vienoties par neatliekamu nepieciesamibu reformet valsti atbilstosi patiesi multikulturalai ("dazadas intereses - vienada uzmaniba un aizsardziba") sabiedribai, Rietumu valdibu nevelesanas realizet kaut vai reagejosu (nerunajot par aktivu) politiku seit. Vieniga patiesi un redzami aktivu poziciju seit ienem Kremla valdiba. Mes esam talu no uzstajiga apgalvojuma par nekavejosam Kosovas – Makedonijas scenarija briesmam Latvija. Ja tagadeja tendence saglabasies, visrealakais parskatama nakotne ir "Krimas salas" scenarijs (nosaukums aizguts no tada pasa nosaukuma romana, kura autors ir krievu emigracijas rakstnieks Vasilijs Aksjonovs, sizeta. Romans uzrakstits pirms kadiem 20 gadiem un izdots anglu valoda ASV 1983. gada. Taja iztelotaja pasaule Krima nav pussala, bet ista sala, kura nekad nav sagrabusi "sarkanie", un ta kluvusi par patverumu "balto" kustibas atliekam. Laika gaita sala kluvusi par tadu ka krievu Taivanu ar stabilu tirgus ekonomiku un amerikanu stila demokratiju. Tomer vecie ideali sesdesmit gadu gaita ir nolietojusies, elite nav spejusi izdomat jaunus un atkalapvienosanas kluvusi par galveno virzitajspeku sabiedriba. Gramatas nosleguma Krimas tauta pilnigi demokratiska cela izlemj klut par Padomju Savienibas sastavdalu. Japiezime, Aksjonovs raksta, ka Maskavas televizija bijusi sala brivi skatama un "padomiesi" - sakotneji gan ar dazam iebildem - sakti devet par "musejiem" ("nasi")). Ja visas parejas tendences saglabasies, sada scenarija iespejamiba palielinasies ar katru jaunu naturalizetu pilsoni. Tomer paraleles ar romanu seit beidzas, jo rusofoni nekad nebus vairakums veletaju vidu, bet, ja tendence saglabasies

nemainiga, noteikti apvienosies nevis vieteja lidera, bet Kremla vadiba, kurs ka ruporu izmantos ORT, RTR, NTV televizijas un ka parstavi izmantos kadu vietejo pilnvaroto, ja ne tiesi Krievijas vestniecibu. Tas varetu nozimet patreizeja faktiska "infoteida" partapsanu par kaut ko daudz draudigaku - pilnigu savstarpeju aparteidu, kad abas kopienas ir skaitliski aptuveni lidzvertigas un neviena nav spejiga savu gribu otrai kopienai uzspiest ar speku (piemeram, ar plebiscita speku). Tomer sads meginajums neizbegami tiks veikts, iedvesmojot un atbalstot to no arpuses. Otras kopienas reakcija ir viegli paredzama. Tadejadi mes esam parliecinati, ka Baltija sini bridi var tikt uzskatita par vietu, kur gatavo nakoso lielo Eiropas nelaimi.

7. Secinajumi. Process nav neatgriezams - pagaidam. Sobrid rusofoni ir lieki Latvijas valstij, butiba neviena neieveroti, iznemot Krieviju, kura citigi pulas vinus izmantot. Isteniba, ja kads velas noverst vel vienu krizi Eiropa, vinam jaiesaistas sava veida politiska "genu inzenerija" - jaunas etniskas vienibas - "Eiropas krievu", kuri butu vairak saistiti ar Rietumiem, nevis ar "mamulu" Krieviju - radisana. Atra un apnemiga darbiba joprojam ir gandriz drosa iespeja verst stavokli par labu. Ieklausanas NATO un ES tuvakaja iespejamaja karta ir nepieciesamiba. "Nakosas kartas" Latvijai nebus. Tomer notiek ists, totals propagandas kars, kura "gustekni netiek nemti". Tas pieprasa adekvatu atbildi - vispareju "simetrisku" pretuzbrukumu.

From: uldis@parks.lv
Date: 11/14/02 5:26
Subject: Re: Minoritates\Alex --->Ausma Abele

Labs raksts. Cepuri nost Alexhim.

Lai Jums adekvāta diena :)
Uldis

From: arubenis@ix.netcom.com
Date: 11/14/02 7:09
Subject: Re: minoritātes \Alex ---> Aija Veldre Beldavs

Alex:

Redz ka ss maina savu tematu: vinam Igaunija finance izglitibu! Zini ko, Sasin, Amerika mazakumtautibas pasas maksa par savam skolam, likumi vai ne likumi. Tapec tava raudasana par to tavu sunu valoda ir tikai kaka naudiena verta. Brauc vien uz "matuzu" un priecajies. Ko tu mekle taja Latvija?

Plapasana ar tevi nav ta laika verta.

From: RUTENS@aol.com
Date: 11/15/02 3:09
Subject: Re: Minoritates\Alex --->Ausma Abele

Sveiki!

Uldis Liepkalns rakstīja:

<Labs raksts. Cepuri nost Alexhim.>

Šoreiz pavisam var pievienoties pie Ulda teikto! Bet man imponē netikai to rakstu ko Ervīns no angļu valodas pārtulkoja, bet arī visu pārējo ko Alex šeit pēdējās dienās ievietoja. Pat ienāca prātā, ka varbūt man būtu vērts atkal uzsākt SVEIKS abonēt, ko lāgā neesmu gribējusi darīt pēdējā pusgada laikā.

Bet Alex, tikai atlieka cerēt, ka Tu vēlēsies turpināt šeit piedalīties, kaut starp sveikotājiem ir arī tādi, kuri argumenta vietā izvēlās citus dalībniekus apsaukāt, un citi kuri sagaida ka Tu aizstāvēs rupjības krievu valoda, ko nevis Tu bet cits ir teicis. Par tiem kas nevēlās lasīt to, ko raksti Sveikā, bet safantazē kas Tu it kā tāds esi, man vienkārši nav vārdu. Ar to tikai gribu teikt, ka ir arī citi kas spēj novērtēt to, ko raksti. Un ej nu sazini: varbūt kaut kas labs no tā var sanākt.

Lai Tev veicās!

Visu labu,
Elizabete -- Ārpusniece

Ja nu man pirms dažiem gadiem sirds iesāpējās dēļ tāda dēvējuma šeit Sveikā, tagad, pēc tām muļķībām ko šovakar lasīju tieši no tiem kas tādā veidā domā, man pavisam skaidrs, ka nemūžam no 'jūsējiem/mūsējiem' nevēlētos būt. Nav man vairs problēmas SVEIKS kontekstā būt ārpusniece. Gandrīz vai jūtās kā tāds goda nosaukums.

From: pooh@mail.delfi.lv
Date: 11/15/02 3:12
Subject: Re: minoritātes \Alex ---> Uldis Liepkalns

Sveiks!

Interesanti būtu zināt, kādas avīzes žurnālists Alex ir. Runāju ar Tiščenko no Vestji. Viņš uzskata, ka šhī ir latviešu valsts, kurā itin jauki var dzīvot dažādas tautības, tikai jāievēro latviešu valstij piederošās normas, tai skaitā jāapgūs latviešu valoda. To var katrs, ja vien ir vēlme. Un tikai pašiem cilvēkiem ir jāgrib iemācīties latviešu valoda. Ja skolā ejošie bērni iet mācīties riebīgo gansu valodu, tad rezultāts joprojām būs tāds kāds viņš ir tagad. Jāsaka, ka liela nozīme šajā pretstātīšanā ir presei un kreisā spārna politiķiem īpatņiem. Tādiem kā Ždanoka, Giļmans, u.c. Īpatni, ka pamatā šie naidīguma kurinātāji ir tieši ēbreju tautībai piederīgie.

Latvijā varētu būt vairākas valsts valodas. Tai skaitā krievu, vācu, latviešu, angļu. Ja latviešu valoda, kā valsts valoda ir valstī, kur dzīvo latvieši un kura ir vienīgā iespēja tiem pašnoteikties, pašsaprotama, tad, lai ieviestu citas valodas nepieciešams, lai vismaz 85% iedzīvotāju šīs valodas zinātu, un kā pirmo protams latviešu valodu.

Cita lieta ir, ka nepieciešams būtu atbalstī minoritāsu valodas. Tā ir gan Latgaļu, gan kuršu, gan līvu, gan čigānu valodas un šīm taūtām piederīgo iespēja izpausties, jo citas vietas un valsts viņiem nebūs, un ja tās neatbalstīs, ar laiku zudīs to daudzveidība.

Nekādīgi nevar būt runa par krievu, ukraiņu, igauņu vai vēl kādu ieceļotāju vēlmēm aspektā, kad tām būtu jārada no valsts puses kaut kādi priekšnoteikumi savas identitātes uzturēšanai. Jo viņu izvēle ir bijusi atstāt savas tautas valsti, tēvzemi, lai dotos citviet piepildīt savas vēlmes. Nav svarīgui vai tās bijušas izdevīgas darba iespējas, vaim ideoloģiska ievirze.

Apmēram tā es domāju, un tā domā arī gana daudz man pazīstamo cittautiešu, kuri iemācījušies latviešu valodu un nejūtas diskriminēti Latvijā, gruzīniem gan Krievijā ior problēmas, jo šajā rasistiskajā valstī pret, kā viņi dēvē, kaukāziešu izcelsmes pilsoņiem, ir īpaša atieksme.

Pūks

From: pooh@mail.delfi.lv
Date: 11/15/02 3:26
Subject: Re: Minoritates

Aivis:

Runājot par šo atgadījumu ar VL!, jāsaka, ka žurnālisti tiešām ir visai dažādi. Arī redaktora nostāja ir brīžam politisko mērķu vadīta. Arī agrāk ir bijuši gadījumi, kad piemēram rakstam par TB/LNNK tiek nomainīts virsraksts, kurš galīgi ir bezsakarā ar rakst(Fašisms kā viņu dvēseles stāvoklis), un klāt šim rakstam piekabināts VL! vadītājs ar sarkanbaltsarkano karogu stāvam godasardzē. Līdzīgi bija arī šoreiz. Bet domāju, ka tas mainīsies. Es runāju ar Tišenko, kurš arī raksta rakstus Vestji un viņš teica, ka avīzes redaktors un tie kuri pielika roku šim konfliktam rīkojās muļķīgi.

Tai pašā laikā jāsaka, ka arī šādi raksti veido arī reklāmu pašai VL!, jo avīze, kura publicē šādas lietas patiesībā nostāda sevi muļķa lomā. Jāsaka, ka VL! ir kļuvuši par šiem dažiem gadiem ievērojami rūdītāki un prātīgāki, lai izvairītos no provokācijām un izmantotu tās savā labā.

Pūks

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 11/15/02 6:35
Subject: Re: Minoritates\Alex --->Ausma Abele

Elizabete (pašdevētā)- Ārpusniece:

Elizabete, kuŗi ta ir tie "iekšējnieči" Sveika vienībā? Man liekas Sveika dalībnieku sastāvs arvienu mainās, kā arī mainās kādas balsis tiek stiprāk paceltas.

Jebkuŗā vienībā tā nelaime, kā izcelt klusākās un malā stāvējošās balsis iepretīm skaļākām lai būtu demokrātiskāk.

Savādi, kad lasīji domāju kā Sveikā esmu pēdējos trīs gadus gandrīz katru dienu kautko uzrakstījusi, tā tad esmu viena no skaļām balsīm. Taču visu to laiku esmu jutusies kā "ārpusniece" iepretīm laikam kautkādai iedomātai vienībai kad īsteni pat iekšletiņi vai vīrieši stipri atšķiras pēc uzskatiem, temperamenta, pieredzēm. Varbūt te vēl kādi atceras, kā vienā posmā pat uzliku sev klauna sarkano degunu cik lielā mērā arī jutos atsvešināta vispār no

absolūti visas dzīves...

Šī tava vēstule liek man atzīties, ka esmu pate uzlikusi savu "ārpusnieces" definīcīju. Reizēm jūtu tuvību, reizēm atsvešinājuma - tas mainās tāpat kā Sveiks listserve ir mainīga un turpinoša.

aija

From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
Date: 11/15/02 7:23
Subject: Re: minoritātes

Aivis Biķernieks rakstīja:

Vari jau turēties pie šādām konsekvencēm. Tikai jautājums - cik ilgi tā spēsi turpināt? Vēl brītiņš, un sevi pieteiks jau trešā vai pat ceturtā padomjlaika iebraucēju pēcteču paaudze, kas dzimusi šeit, Latvijā. Jeb vai Tu domā, ka viņi te jāuzskata par viesiem līdz pastarai dienai? Latviešu mītiskajā apziņā jau gan cirkulē ideja par "700 gadu naidu pret vācu iebrucējiem, kas beidzot bija spiesti šo zemi pamest". Vai Tu domā ka šī ideja būtu jāturpina "jaunās skaņās"?

Man gan šķiet, ka pēc Latvijas Republikas likumiem neviens vairs netiek uzskatīts par šīs zemes viesi, līdzko saņem mūsu valsts pilsonību. Protams, var būt runa par to, ka latviešiem kā tautai kopumā šajā valstī tiek piešķirtas vairākas privilēģijas, ko cittautiešiem nebūs apstrīdēt - ne tiem, kuru dzimtas dzīvo Latvijā daudzus gadsimtus, ne tiem, kuru dzimtas te nokļuvušas pēc 1940. gada. Var būt arī runa par to, ka šādas privilēģijas tiek piešķirtas lībiešu tautai. Var būt arī runa par to, ka dažas privilēģijas mazākumtautībām netiek piešķirtas, kaut arī tām tās itin labi patiktu.

Bet nevar būt runa par to, ka "tie, kuru vecāki ir ieradušies te pēc 1940. gada nav nedz Latvijai piederīgi, nedz arī drīkst ko prasīt, viņi te ir viesi, kuriem laiks mājās, ja kaut kas nepatīk". Ja ne viņi paši, tad viņu bērni vai mazbērni vairs nekādi viesi te nebūs. Nekādā nozīmē. Un par visām latviešu un cittautiešu privilēģijām "mēs" ar "viņiem" šā vai tā risināsim sarunas, nevis diktēsim savus noteikumus. Kā visur tas notiek vairākumtautības un mazākumtautību pilsoņu attiecībās. Šķiet, Tevi tas nepriecē, bet neko tur nevarēsi darīt.

Vents

P.S. Un arī turki, arābi, kurdi un indieši tajās zemēs, kur iebraukuši, nebūs nekādi viesi. Šo zemju pamattautas gan varēs ar viņiem vienoties par privilēģijām, kādas tās sev patur (piemēram, valsts valodu), bet nevarēs tās diktēt, ar viņiem neapspriežoties.

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 11/15/02 7:24
Subject: Re: minoritātes \Alex ---> Aija Veldre Beldavs 3

alex:

Aija Veldre Beldavs: Piekrītu, ka atslēgvārds ir "motivācija." Jāatmet nederīgas nostājas, priekšstatus un tradīcijas. Jāizkopj tās kas attiecas uz šodienu.

Protams. Šodien - uz rītdienu!

būtu jādara vairāk nekā žēloties vai niknoties. varbūt radikāla pieeja šinī gadījumā nav vēlama, bet būtu jāuzstāda pārejas posmas ar mērķi tomēr sagādāt kvalitātīvus latviešu valodas pratējus skolotājus.

jā, kas ir tā pareizā formula? jāapsver cik labi var visus faktorus un tad jāizlemj bet izvēle nebūs visiem tā paša... temperamenti atšķiras, katram sava pieeja kā veikt vēlamo. protams tiešie darītāji ir tie ar pamatatbildību un reālu iespēju

tad jau pamatā te vairums gribam to pašu un atliek izstrādāt kā katrs vislabāk var veicināt kopējās intereses.

paldies par citu skatu! jo vairāk apsveram iespējas un alternatīvus

skatus, jo dziļāks mums pamats katram izvēlēties sev pareizo taktiku

vispārējās stratēģijas ietvarā.

prieks, ka piedalies Sveikā un prieks satikties. kā arī citi jau tev raksta, ceru pakavēsies un bagātināsi Sveika kopienu!

aija

From: alex@chas-daily.com
Date: 11/15/02 7:49
Subject: Re: Minoritates\Alex --->Elizabete -- Ārpusniece :-))

Elizabete: < Labs raksts. Cepuri nost Alexhim.>

Sveiks, Elizabete!

Viens vards: Paldies. Ne, divi: Paldies Tev.

Veiksmigi,

Alex

From: alex@chas-daily.com
Date: 11/15/02 8:35
Subject: Re: minoritātes\no šodienas Neciņas

Runajot par Borisa Cilevica un PCTVL nostaju, ari 7. Saeimas pozicija, manuprat, neradija tai pietiekami konstruktivu valstisku opoziciju. Si opozicija bija politiska, ideologizeta un partejiska, turklat loti labi ieklavas PCTVL pagaidam izdevigajos divkopienu sabiedribas prieksstatos. Ka liecina 8. Saeimas velesanu rezultati, 7. Saeimas pozicijas partijas izradijas nespejigas sos prieksstatus ietekmet. Gluzi otradi - PCTVL izdevas ne tikai nostiprinaties, bet ari mazinat etniska faktora lomu savos panakumos. Kada publikacija (Telegraf, 20. 05. 2002.) Boriss Cilevics secinaja, ka dzivojam trijkopienu valsti: vieni grib zinat tikai krievus un krievisko, tadel pasi izvelas mist slegta, aprobezota telpa; otri grib zinat tikai latvisko un - nekadus krievus, tadel ari dzivo brivpratiga izolacija; tresie bez problemam un, neskatoties uz savu etnisko izcelsmi, runa ij sa, ij ta, lasa avizes abas valodas un hokeja vienlidz karst par Latviju - luk, ta esot ne vairs etnografiska rezervata, bet musdienigas Eiropas valsts tauta.

Cilevics jau ir uzvarejis, Viktors AVOTINS

http://requests.lursoft.lv/pn?Form=NRARTNEW&docid=141283

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 11/15/02 9:35
Subject: Re: minoritātes

Sveiki!

Vents rakstīja tā:

Sarunas risināsies, cerams. Bet pat sarunu līmenī būs cīņas. Vecajā BALT-L forumā pirms gadiem sešiem, septiņiem dabūju ilgi un intensīvi sarunāties ar pašu Borisu Cilēviču par šīm valodas lietām. Kā toreiz tā tagad man nav un nav skaidrības par to, kāpēc rusofoni pastāv, ka tieši nerusofoniem ir jāuzņemas vainas vezums par rusofonu polītisko tizlumu. Kāpēc nerusofoniem jābēdājas par

1. Rusofonu elites izzušanu, kas it kā izrietot no valsts valodas ievešanas izglītības iestādēs un pat tādu lietu kā "nevienlīdzīgu pieeju privatizācijai"!!!??? Vai rusofoni tiešām domā, ka pastāvošā privatizācijas kārtība ir kaut kāda nerusofonu demokrātijas konekvence?

2. Krievu preses lejupejošo spirāli. Lai taču krievu preses pārstāvji griežas pie krievvalodīgās publikas pēc saprašanas un pabalsta, nevis pie nekrievvalodīgās publikas!!!

4. Personības dalīšanos: dzīve divās virtuālās realitātēs un propagandas uzbrukuma apstākļos. Nu tad lūdzams rādiet priekšzīmi un izbeidziet savus propagandas uzbrukumus un atbalstiet kustību ieviest vēlēšanu likuma pārmaiņas, kas neļautu Saeimas deputātu kandidātiem balotēties pa visiem vēlēšanu apgabaliem. Rīkojieties vienreiz valstij atbildīgi un vairs nebūs personības dalīšanās!

5. Tirgus paradoksu: informācijas līdzekli nav brīvi, jo tirgus ir brīvs. PAr to mēs varam visi vienā balsī raudāt. Tā nav nekāda eksklusīva rusofonu problēma.

6. "Našismu" attīstību un piektās kolonnas veidosanās procesu. KAtram jāuzņemās atbildība par problēmu izejot no savas vides. Neko lelīdz sūdzēšanās ka tie otri ir tie vairāk vainīgie.

7. Secinajums. Process nav neatgriežams - pagaidam. Piekrītu. Vēl ir laiks Latvijas rusofoniem saņemties un iesākt uzvesties kā atbildīgiem Latvijas valsts pilsoņiem.

Juris

From: indulislacis@yahoo.com
Date: 11/15/02 9:43
Subject: Re: minoritātes \Alex ---> Aija Veldre Beldavs

Arturs Rubenis rakstīja:

Artur, šeit rakstītais tikai pierāda, ka Tu esi naida pilns galīgs idiots.

Indulis

From: uliss@ibna.org.lv
Date: 11/15/02 9:47
Subject: Re: Minoritates\Alex --->Ausma Abele

Sveiciens iekšēji ārējām meitenēm Aijai & Elizabetei!

Apsveicu jūs tāpat kā pārējos sveikotājus drīzajos Valsts Svētkos! Neņemiet lūdzu diskusiju klubā (kas manuprāt ir "SVEIKS") izteiktos viedokļus tik dziļi pie sirds. Sveiks man ar šo uzskatu dažādību tieši liekas interesants. Es kādreiz kautko uzrakstu ar domu, ka ja tikai lasīšu un nerakstīšu nemaz, kādreiz var pārtrūkt diskusijas un tas būtu zaudējums. Jūs abas esat bijušas Latvijā, esat tikušās ar dažādiem cilvēkiem. Par vieniem labāka atsauksme, par otriem soso. Tajā ziņā visi cilvēki ir vienādi , ka visi ir atšķirīgi. Manuprāt vienkārši nedrīkst pārāk daudz gaidīt no mūsu aktivitātēm. Ceru, ka jums abām Latvijas apmeklējumi palikuši labā atmiņā. Tas ka jūs esat ārpus Latvijas - mēs kādi iekšpusē, tas nav ne labi ne slikti tā vienkārši ir. Pasaules tīmeklis ļauj mums papildināt vienam otru ar atziņām, arī satikt cilvēkus ar kuriem tieša domu apmaiņa liekas interesanta un bez šī kluba tas nebūtu bijis iespējams.

Ilmārs

Kādreiz nāk prātā: kur palicis Snarskis?

From: alex@chas-daily.com
Date: 11/15/02 10:04
Subject: Re: minoritātes \Alex ---> Aija Veldre Beldavs 4

Sveiki,

Aija Veldre Beldavs: būtu jādara vairāk nekā žēloties vai niknoties. varbūt radikāla pieeja šinī gadījumā nav vēlama, bet būtu jāuzstāda pārejas posmas ar mērķi tomēr sagādāt kvalitātīvus latviešu valodas pratējus skolotājus.

Nu, varbut pēc gadiem 10... Un ar diezgan lielu valsts finansejumu... Vecosskolotajus droši vien, jau nav iespejams "parmacīt", tatad bus jamaiņit visu gandrīz skolotaju korpusu. Padargi sanaks, vai ne?

Varbut matematiku un ķimiju joprojam macīt krievu valodā? Un, varbut tomer ir labak ieguldīt musu nodokļu naudu uz kartīgu valodas pasniedzešanas un apguves metodiku? Izstradat patiešam šedevralu programmu, kadu ar mazaku financejumu bus iespejams īstenot -- un atrāk?

Aija Veldre Beldavs: jā, kas ir tā pareizā formula? jāapsver cik labi var visus faktorus un tad jāizlemj bet izvēle nebūs visiem tā paša... temperamenti atšķiras, katram sava pieeja kā veikt vēlamo.

Skicēs limenī formula ir ļoti vienkarša: kad civēki sev jutas komfortabli, vinīem zud velmes streikot, cinities, vai nu meklet pašidentifikaciju vai "aizstavejus" kautkur arpus. Atgriežoties pie skolas reformas, varu piedavat savu recepte (ļoti lidzigu tam "divritenim", kadu jau izgudroja viltigie igauņi). Burtiski blakus -- viena ielā vai vēl labak, viena skolā -- ir, teiksim, tris klases. Pirmā skolnieki macas pēc "minoritašu programmas", kur viss notiek krieviski, bet programma garantē, ka latviešu valodas, Latvijas kulturas, ģeografijas un vēstures zinašanas limenis atbist valsts prasībam. Visvecakajos klases arī ir brīvi piejāmi "profesionalas terminoloģijas" stundas -- tiem, kas doma turpinat apmacību universitatē. Ja, teiksim, es grību kļust par matematiķu, man bus oblīgati jaziņo matematisku terminoloģiju latviešu -- un, starp citu, arī angļu -- valodā. Bet kapēc man bus jatere laiku un skolotaja algu uz, teiksim, bioloģijas vai valodnicības terminoloģijas apgušanu? Un, ja man ir doma stradat par taksistu vai galdnieku, tad man nekada speciala terminoloģija nav vajadziga. Lai kartīgi un pieklajīgi apkalpot klientus, man pilnigi pietiks "parastas" sarunavalodas zinašanas.

Otrā programma ir veidota pēc "kompota" (vai bilingvala) principa: aptuveni puse no staundam ir pasniedzeta krieviski, otra puse -- latviski. Protams, ka pēc šada modeļi viss, kas atteicas uz Latviju -- vēsture, literatura, kultura, geografija -- bus pasniedzejama latviešu valoda, kas atteicas uz Krievija -- tas vesture, literatura utt. -- krievu valoda, bet visparizglitības prieksmeti -- taja paša matematika, fizika un ķimija -- lidzsvaroti krievu un latviešu valoda.

Nu un trešais modelis -- tas, kas pašlaik propagande ministrija – kur krievu valodas daļa ar katru nakamaju gadu samazinas līdz pilnas izzušanas 9. klase. Bet pecc šadas modelim krievu vidusskolu var pavisam likvidet, papildinajot latviešu vidusskolās programmu ar brīvpratigiem "fakultativiem", veltitiem krievu kulturai un valodai.

Un lai šie modeli darbojas blakus, ar rupīgi sabalancetu vienādu financejumu, ar pilnu atklatību un bez nekadam aizkulises mahinacijas Pūras sazverstības teorijas stiļā. Un lai vecakiem un berniem būs visas iespejas brīvi izvelet vai nu pirmu, vai otru vai trešu opciju. Un pēc gadam 10-15 jau bus redzams, kads modelis ir popularaks, un vai tiešam parēja uz latviešu valodas izglitību ir tik briesmiga, ka tagad cilvēki doma.

Aija Veldre Beldavs: paldies par citu skatu!

Please, come again soon! :-))

Aija Veldre Beldavs: prieks, ka piedalies Sveikā un prieks satikties. Kā arī citi jau tev raksta, ceru pakavēsies un bagātināsi Sveika kopienu!

Paldies jums visiem arī. Man arī prieks but laba un (parsvara) (citadi)domajoša kompanijā. :-))

Alex

From: aabele@sveiks.lv
Date: 11/15/02 10:11
Subject: Re: minoritātes trešo reizi\Alex ---> Uldis Liepkalns

Alex:

Skolas "pārvākšana" uz valsts valodu neapšaubāmi ir efektīgs paņēmiens, to rāda arī Latvijā iedzimtā Alekša latviešu valodas prasme. Ja Latvijā būtu bijušas tikai latviešu skolas, problēmu ar valsts valodu nevienam nebūtu.

Latvieši, kas kara laikā nokļuva Rietumos, vietējās valodas apguva ļoti labi. Olģerts Lielbritānijā ogļrača kaŗeru beidza jau pēc trīsdesmit gadu sasniegšanas, bet vēl izkalpojās angļu avīzē par korektoru. Aleksi, vai Tu varētu strādāt latviešu avīzē par korektoru?

Latvieši, kas pēc kara tika izsūtīti uz Sibīriju, krievu valodu apguva pavisam īsā laikā. Mans vīrs mācījās pamatskolā, kad viņa ģimeni 1949.gadā izsūtīja uz Tālajiem Austrumiem. Viņš ne tikai iemācījās krievu valodu, bet pat beidza Blagoveščenskas lauksaimniecības institūtu ar izcilību.

Reiz taču ir jāpiespiežas un vismaz vidusskolā nopietni jāpievēršas latviešu valodai, citādi vēl gadsimtiem ilgi krievu tautības skolotājas un cita inteliģence nepratīs savas mītnes valsts valodu.

Bet kas attiecas uz Latvijas krieviem, viņus vairāk velk uz angļu pusi, arī Alex nav nekas cits kā anglicisms. Nu, starp latviešiem tāpat pietiek kārklu angļu, padzīvo kādu gadu ārzemēs un latviski runāt vairs "neprot".

Ausma

From: aabele@sveiks.lv
Date: 11/15/02 10:11
Subject: Re: Minoritates\Alex --->Ausma Abele

Sveiks, Aleksi! Par ienaidnieku neesmu Tevi saukusi, tas jau ir pēc "ja

Tu nedomā tāpat kā es, tad esi ienaidnieks". Melnbaltā domāšana gan man nepiemīt, un man nepatīk, ja pārmet nepatiesi.

"Chas" esmu pa reizei lasījusi, taču regulāri nevienu krievu valodā iznākošu laikrakstu nelasu. Kad tikšu pie pastāvīgā interneta pieslēguma, lasīšu vairāk, patiešām gribu tos mūžīgos vaimanātājus par apspiešanu izprast. TV Krievijas raidījumus skatos regulāri un, jātzīst, tie man simpātiskāki nekā Latvijas krievu prese.

Redz, viņi savās neveiksmēs vaino paši sevi, un viņi domā, rūpējas par savu valsti, savu māju un ģimeni. Šejieniešiem pie visa vainīgi latvieši, pārējais viss mazsvarīgi, kad tik atkal bankā blankas vienīgi krievu valodā un visi pasākumi, kuros piedalās kaut viens krievs, notiktu krieviski.

Kas attiecas uz to, vai esat vai neesoat sveša daļa. Redzi, atbrauc Rihards Berugs no Norvēģijas un pāris mēnešos kļūst par savējo. Var jau krievi nodzīvot šeit ne tikai 500, bet pat 1000 gadus, un palikt par svešiniekiem. Ja visu laiku uzskata, ka te nav nekas vairāk kā Krievijas filiāle. "Mēs te dzīvojam un mums pienākas..." Elizabete Tevi aizstāv, bet viņai gan, esmu pārliecināta, nenāktu ne prātā, ka ASV jābūt no budžeta apmaksātām minoritāšu skolām. Latviskuma saglabāšana Rietumu latviešiem maksā ne tikai laiku, bet arī naudu, un par to neviens nekurn.

Pie tam Krievijas pilsonību ar` nemaz vairs tik viegli nevar dabūt, pat krievu valoda jāzina un jābūt perspektīvei dabūt dzīvokli, darbu. Starp citu, kurš katrs Maskavā arī PSRS laikos nevarēja apmesties. Tā ka nestāsti man, ka visus tur pieņem atplestām rokām un pilsonību piešķir bez jebkādām prasībām.

Latvija nav nekāds ciemats, kur sabraukuši garāmgājēji, Latvija ir valsts, kuru dibinājuši latvieši. Un šeit dzīvojošie nav vispār vācieši, ukraiņi, krievi, dāņi, bet gan Latvijas vācieši, ukraiņi, krievi un dāņi. Latvijas, saproti, Alex! Un pret visām minoritātēm ir jāizturas vienādi, nevienai nedrīkst dot privilēģijas, citādi te patiešām nebūs kārtības. Kad uz šejieni kopā ar investīcijam atbrauks 500 000 ķīniešu, vai tad arī viņiem neliksim mācīties latviešu valodu tāpēc vien, ka viņu būs daudz?

Nebūt nevēlos, Aleksi, Tavus nopelnus Latvijas valsts atjaunošanā nonivelēt. Pilsoņu kongresu gan nekad neesmu nopietni uztvērusi, ja vairums būtu pakļāvies tam, nekādas brīvības mums šodien nebūtu. Bet par Naumovu pati speciāli pārliecinājos, aizgāju uz delfi.ru. Tiesa, arī delfi.lat. ir pietiekoši greizs spogulis, tās ir anonimitātes sekas. Ausma

From: kingga@plu.edu
Date: 11/15/02 11:06
Subject: Re: Minoritates\Alex --->Ausma Abele

Sveiki valstssvetkos!

Lasot Ausmas, Aleksa un citu vestules, velos teikt, ka 18. novembris un valsts dibinataju solijumi celt taisnibas valsti janem vera ari sodien, un to es ari novelu visiem. Tacu, gluzi ka 1918. gada, ario sodien laiks un jauni apstakli so uzdevumu maina no viena vestures posma uz otru. Ja kadreiz bijam

parliecinati, ka ir tikai viena taisniba, sodien jau esam gudraki un sadas lietas uzmanigaki. Lai cik svarigs ir musu darbs valsts veidosana, musu sekmes noteiks musu vertibu ižuta, musu mentalitate un tas saskanotiba ar muzigi jauniem apstakliem.

Visu labako,

Gundars

PS. Ausmai: Vai atceries seno laiku joku par cehiem, kur velejas pietiekt karu Kinai? - Kapec? - Nu, tad 500 000 kiniesu karaviru izietu cauri Padomju Savienibai no viena gala lidz pat musu robezam - Un tad? - Mes padosimies, un tad si armija vares atkal iziet cauri visai Padomju Savienibai no musu robezam lidz pat Kinai.

From: alex@chas-daily.com
Date: 11/15/02 11:08
Subject: Re: Minoritates\Alex --->Ausma Abele

Sveiki,

Ausma Abele: Sveiks, Aleksi! Par ienaidnieku neesmu Tevi saukusi

Paldies.

Ausma Abele: Melnbaltā domāšana gan man nepiemīt,

Man arī.

Ausma Abele: un man nepatīk, ja pārmet nepatiesi.

Man arī.

Ausma Abele: "Chas" esmu pa reizei lasījusi, Slikta avīze. Diemžel.

Ausma Abele: TV Krievijas raidījumus skatos regulāri un, jātzīst, tie man simpātiskāki nekā Latvijas krievu prese.

Redz, viņi savās neveiksmēs vaino paši sevi, un viņi domā, rūpējas par savu valsti, savu māju un ģimeni. Man ir pilnigi cits iespaids. Vainigi ir arēji tumšie spēki.

Ausma Abele: Kas attiecas uz to, vai esat vai neesoat sveša daļa. Redzi, atbrauc Rihards Berugs no Norvēģijas un pāris mēnešos kļūst par savējo. Var jau krievi nodzīvot šeit ne tikai 500, bet pat 1000 gadus, un palikt par svešiniekiem.

Vai tada traktejuma tas jau izskatas ka ģenetikas problema, vai ne?

Es tā ne uzskata. Un es ziņu pietiekoši daudz cilvēkus, taja skaita no "bites" deputatiem, kas arī ta nedoma.

Ausma Abele: "Mēs te dzīvojam un mums pienākas..."

Ja, tieši tā. Dzīvojam. Un kautko pienākas.

Ausma Abele: Elizabete Tevi aizstāv, bet viņai gan, esmu pārliecināta, nenāktu ne prātā, ka ASV jābūt no budžeta apmaksātām minoritāšu skolām.

Vai Jūs gadijuma, neziņiet, kados valodas var šodien macities, teiksim, Ņujorka skolas? Un vel -- minoritates eiropeiska nozīmē ASV nav un nekad nebija.

Ausma Abele: Latviskuma saglabāšana Rietumu latviešiem maksā ne tikailaiku, bet arī naudu, un par to neviens nekurn.

Ja, viņiem bija gruti. Ļoti gruti. Vai es pareizu saprotu Jūsu domu, ka tagad ir jaorganizē Latvijas rusofoniem lidzigas grutības? Vakardien es jau izmantoja vardu "atriebībā... Bet man -- godigi -- negribas domat tā.

Ausma Abele: Pie tam Krievijas pilsonību ar` nemaz vairs tik viegli nevar dabūt, pat krievu valoda jāzina un jābūt perspektīvei dabūt dzīvokli, darbu. Starp citu, kurš katrs Maskavā arī PSRS laikos nevarēja apmesties. Tā ka nestāsti man, ka visus tur pieņem atplestām rokām un pilsonību piešķir bez jebkādām prasībām.

Šeit -- un tas Jums ir labi zinams -- atslēgvards ir "vairs". Atļaušu sev uzdrikstoties palugt Jums pastastit parejai publikai, kada bija Krievijas pilsonības saņemšanas kartība 1992-2000 gg..

Ausma Abele: Latvija ir valsts, kuru dibinājuši latvieši. Un šeit dzīvojošie nav vispār vācieši, ukraiņi, krievi, dāņi, bet gan Latvijas vācieši, ukraiņi, krievi un dāņi. Latvijas, saproti, Alex!

Saprotu un PILNIGI piekritu. Izņemot, varbut, ukraiņus, kadi nav tradicionalā minoritate.Un -- vai es pareizi saprotu Jūsu domu, ka Latvijas krievi ir nav tads pats, ka, teiksim, Igaunijas krievi un Krievijas krievi?

Ausma Abele: Un pret visām minoritātēm ir jāizturas vienādi, nevienai nedrīkst dot privilēģijas, citādi te patiešām nebūs kārtības.

Pilnīgi piekritu. Man bus milzigs prieks ziņot, ka Latvija arī ir brīvi piejama videja izglitība visas minoritates valodas, un ne tikai visslielakas mazakumtautības.

Ausma Abele: Kad uz šejieni kopā ar investīcijam atbrauks 500 000 ķīniešu, vai tad arī viņiem neliksim mācīties latviešu valodu tāpēc vien, ka viņu būs daudz?

Es Jums jau piedavaja -- parādit man un parejiem diskusijas dalibniekam, kur es apgalvoja, ka kautkam vai kautkadai grupai nav jāmāca valodu.

Tagad lūdzu Jums vēlreiz -- uzrādit man, kur un kad. Citāts, lūdzu!

Alex

From: paulis@mii.lu.lv
Date: 11/15/02 11:13
Subject: Re: minoritātes

Vents Zvaigzne:

Protams, kada gan citadi butu okupacijai jega.

Negativists Paulitis

From: alex@chas-daily.com
Date: 11/15/02 11:47
Subject: Re: minoritātes \Alex--->Juris Zagarins

Sveiki!

varu Tev piedavat divas atbildes variantus: īsu un garu.

Garš, ka parasti, pēc pantiem.

Juris Zagarins: kāpēc rusofoni pastāv, ka tieši nerusofoniem ir jāuzņemas vainas vezums par rusofonu polītisko tizlumu. Kāpēc nerusofoniem jābēdājas...

Tapec, ka politiska vara valstī pieder nerusofoniem.

Juris Zagarins: Vai rusofoni tiešām domā, ka pastāvošā privatizācijas kārtība ir kaut kāda nerusofonu demokrātijas konekvence?

Pec likuma, privatizacijas sertifikati bija pieskaitamī pēc dažadas metodikas pilsoņiem, nepilsoņiem-piebraucejām un iedzimtiem nepilsoņiem. Par piebraušanu bijs uzlikts 20 sertifikatu "sods", par iemantotu pilsonību -- bonuss 20 sertifikatu apjoma. Lidz šodienas, es dzivoja ar parliecību, ka tas ir zinams fakts.

Juris Zagarins: Krievu preses lejupejošo spirāli. Lai taču krievu preses pārstāvji griežas pie krievvalodīgās publikas pēc saprašanas un pabalsta, nevis pie nekrievvalodīgās publikas!!!

Tas bija nekrievvalodīga publika, kas pieņema Radio un Televizijas likumu ar 67 % obligatu valsts valodas kvotu. Un tas bija nekrievvalodīga publika, kas velak pieskruveja šo kvotu stiprak -- lidz 75%. Krievu preses parstavji un politīki no paša sakuma prēt kvotas protesteja. Skaļi un atklati. Un vēl proteste.

Juris Zagarins: Personības dalīšanos: dzīve divās virtuālās realitātēs un propagandas uzbrukuma apstākļos. Nu tad lūdzams rādiet priekšzīmi un izbeidziet savus propagandas uzbrukumus

Vai Tu negrīb pabraukt Maskavā un to pateic Putina k-gam personīgi?

Juris Zagarins: Tirgus paradoksu: informācijas līdzekli nav brīvi, jo tirgus ir brīvs. PAr to mēs varam visi vienā balsī raudāt. Tā nav nekāda eksklusīva rusofonu problēma.

Juris Zagarins: "Našismu" attīstību un piektās kolonnas veidosanās procesu. KAtram jāuzņemās atbildība par problēmu izejot no savas vides. Neko nelīdz sūdzēšanās ka tie otri ir tie vairāk vainīgie.

Tad kam pieder politiska vara? Tu pats man piekrita, ka vairakumam atbildibas limeņis ir augstak, nek mazakumam.

Juris Zagarins: Vēl ir laiks Latvijas rusofoniem saņemties un iesākt uzvesties kā atbildīgiem Latvijas valsts pilsoņiem.

To pašo var teikt par vairakumu arī. Bet, man šķiet, ir diezgan bezjēdzīgi visu laiku pētit jautajumu, "kas pirmais uzsaka". Daudz produktivak bus galu galam parunat par to, kas pirmais beidza.

Alex.

From: aabele@sveiks.lv
Date: 11/15/02 1:50
Subject: Re: Minoritates\Alex --->Ausma Abele

"Visslielakas mazakumtautības" - Alexi, Tu man patīc, kaut ko tik interesantu es vēl nebiju lasījusi. Vienīgi žēl, ka Tevi tāpat kā vienu daļu krievu vajā mānija par atriebību. Ja mamma Tev nedeva kāroto konfekti, vai tā arī bija viņas atriebība? :-)

Latvija darīs prātīgi, kad dos vidējo izglītību latviešu valodā gan vislielākajām mazākumtautībām, gan vismazākajām minoritātēm. Izglītotam cilvēkam savas valsts valoda ir labi jāzina, tā dēļ nav jāžēlo ne pūles, ne līdzekļi. Nu kur tas der, ka vislielākās mazākumtautības pārstāvis savas dzimtas saknes Latvijā skaita jau 500 gadus, bet latviešu valodas zināšanās tāds trijnieks vien sanāk.

Ģenētiku nepārzinu, bet tas, ka Latvijas krievi nav tas pats, kas Igaunijas krievi, nerunājot nemaz par Krievijas krieviem, gan ir skaidrs. Un nav svarīgi, kādas iespējas bija iegūt Krievijas pilsonību pagājušajā gadu tūkstotī, svarīgi, kādas ir tagad. Latvijā arī jau ir 2002.gads, ja kas.

Ausma

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 11/15/02 1:59
Subject: Re: minoritātes \Alex--->Juris Zagarins

Sveiki!

Aleksi, es saprotu un piekrītu, ka nerusofoniem ir lielāka teikšana nekā rusofoniem Latvijā un tā ir liela atbildība. Bet liela atbildība nav viens un tas pats, kas liela piekāpšanās. Tāpat mani studenti man šad un tad pārmet, ka es viņiem nekā neesoot iemācījis. Es turpretī viņiem aizrādu, ka, lai gan es esmu svarīgāka persona nekā viņi, tomēr viņiem pašiem ir jāmācās.

Es joka pēc vienu dienu Rīgā pavadīju "pārdodams" savas un mana tēva sertifikātus, ko viņš par sava mūža lielāko posmu no Latvijas bija "izpelnījies". Pēc lielas skriešanas pa visu pilsētu un garas sēdēšanas pie dažādiem ierēdņiem es iekasēju kādus 13 latus un dažus santīmus. Es dzīvoju pārliecībā, ka privatizācijas sertifikāti jau no paša koncepta nebija nekas vairāk, kā mehanisms ar kuru Latvijas lielie biznesmeņi izlaupīja tautas mantu. Tā kā nerādi ar pirkstu uz latviešu tautas vairākumu par viņu nepelnīto "bonusu".

Pa starpu kamēr protestējat, piestrādājiet arī pie raidījumiem pašiem. Un pamācieties valsts valodu.

Man imponētu, ja Latvijas rusofoni šo uzdevumu paši uzņemtos, ņemot vērā viņu acīmredzamās priekšrocības valodas ziņā.

Rusofonu gadījumā problēmas ir vairākkārt pasliktinātas ar rusofonu negribēšanu uzņemties pilsonisku atbildību pār Latvijas valsts labklājību.

JĀ, bet mazākumam nepietiek ar šī fakta konstatēšanu. Katra pirmā atbildība ir pret sevi un savu vidi. JA rusofoniem nepatīk valsts valodu mācīties, tad nerusofoniem nav tikai tāpēc jāievieš divvalodība.

Es jau teicu. JA Tu gribi lai es respektēju Tavu stāju kā Latvijas pilsonis, tad pastāsti saviem nerusofona draugiem, ka Latvijai noderētu tāda likuma maiņa, kas liek katram Saeimas kandidātam balotēties tikai vienā vēlēšanu apgabalā. Un nestāsti arī Tu man, līdzīgi Vinnijam Pūksam un Fantastiskajam tautietim, ka latviešu tautai jāpārmainās pirms mēs varēsim uz priekšu tikt.

Juris

From: pistole@ebtech.net
Date: 11/15/02 5:03
Subject: Re: minoritātes \Alex ---> Aija Veldre Beldavs

Induli, Tavam apakšā rakstītam pilnīgi piekrītu. Kā Arturs domājošu šinī krastā sauc par "Redneck" . Diemžēl ar tādi domājošu vispār nevar dažas tēmas racionāli pārrunāt. Neapšaubu ka viņš ir cietis no krievu vadītās PSRS varas, arī es, bet pienāk laiks izbeigt nīst visu kam ir sakars ar krieviem Latvijā.

Diskutēt varam visu, bet iznievāt kādu par viņa senču izcelsmi gan ne.

Zigis.

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 11/15/02 10:48
Subject: Re: Minoritates\Alex --->Ausma Abele

lmars:

Kur visi domā vienādi, tur neviens nedomā pārāk daudz.(V. Lipmann)

Protams pasauli arī valda nevis pirmsšķiras bet viduvējas atzīmes studenti.;)

aija

From: arubenis@ix.netcom.com
Date: 11/16/02 9:38
Subject: Re: minoritātes \Alex ---> Uldis Liepkalns

Pūks: <Apmēram tā es domāju, un tā domā arī gana daudz man pazīstamo cittautiešu, kuri iemācījušies latviešu valodu un nejūtas diskriminēti Latvijā, gruzīniem gan Krievijā ior problēmas, jo šajā rasistiskajā valstī pret, kā viņi dēvē, kaukāziešu izcelsmes pilsoņiem, ir īpaša atieksme. >

Ja, ta ir smaga busana krieviem saprast, ka citas tautas vinus nemil. Ka atseviski individi, biezi vien tie ir patikami cilveki. Bet lidz ko sak runat par krieviskumu, tad paradas lieliba un un uzbaziba: mes jums atnesam kulturu.

From: arubenis@ix.netcom.com
Date: 11/16/02 9:38
Subject: Re: minoritātes \Alex ---> Uldis Liepkalns

Ausma: < Bet kas attiecas uz Latvijas krieviem, viņus vairāk velk uz angļu pusi, arī Alex nav nekas cits kā anglicisms. Nu, starp latviešiem tāpat pietiek kārklu angļu, padzīvo kādu gadu ārzemēs un latviski runāt vairs "neprot". >

Ja, ja. Redz ka no Sašina iznaca "Alex". Amerika sauktos "Al". Redzi, kur tas sunits gul aprakts: gribas uz rietumiem...

Bet mums nav iebildumi ja visi "Aļi" no Rigas dodas uz rietumiem? Bus mazak kas par Cilevicu un tam Jurkana lapsenem balsos.

From: arubenis@ix.netcom.com
Date: 11/16/02 9:38
Subject: Re: minoritātes \Alex ---> Aija Veldre Beldavs 4

Alex: ... Un ar diezgan lielu valsts finansejumu...

uttt. viss tas garais paladzins ir tikai plapasana.

Valodu var iemacities visur. Skolas par valodas neprasanu nav vainiga. Vainigs skolens, kas nemacas. Viss tas parejais ir tuksa vervelesana.

From: arubenis@ix.netcom.com
Date: 11/16/02 9:38
Subject: Re: minoritātes \Alex ---> Aija Veldre Beldavs

Indulis: < Artur, šeit rakstītais tikai pierāda, ka Tu esi naida pilns galīgs idiots. >

Vai tu esi padomju nacikis?

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 11/16/02 10:49
Subject: Re: minoritātes \Alex ---> Aija Veldre Beldavs 4

Alex: < Varbut matematiku un ķimiju joprojam macīt krievu valodā? >

Šie ir pedagoģiski jautājumi, izstrādājami uz vietas.

Tas ir teikt, ka nekā nedrīkst mainīt līdzko ir kāds ideāls stāvoklis sasniegts. Īstā dzīvē daudzkas notiek visādās posmās un gatavībās. Dabīgi, kur ir izvēle jārīkojas humāni un ir robežas kur pāri darīšana nav pieņemama (viena galējība ir tieša un tūlītēja cilvēku dzīves iznīcināšana). Iedvesme, laba griba stipri paplašina vēlamo diapazonu.

Man burvju formula kas strādā visur protams nav. Visiem sevišķi ar zināšanu, un pašiem pedagogiem īpaši izvērtēt. Pašai tieši šobrīd nav konkrēta atbilde uz tavu detalizēto recepti, bet to patiešām vajadzētu izvērtēt.

aija

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 11/16/02 11:38
Subject: Re: minoritātes \Alex ---> Aija Veldre Beldavs

Šī ir atbilde Artura uc dažām vēstulēm... Arturs taču saprot kas ir teātris un izrāde dzīvē.

Tie kas lasījuši antropoloģisko "karnevāla" literatūru zinās cik nepieciešami bet arī nopietni bīstami var būt liminālie laiki. Senās liminalitātes ieturēja gada laiku cikliskumā - ziemu atvietoja pavasaris, nāvi jauna dzīve un individuālo nāvi arvienu ieturēja rituālie smiekli un dzīves plašākais ietvars.

Tiem kam bija vara atbalstīja izlekšanos, trakošanu, emociju galējīgu izteiksmi, visa apgriešanu otrādi. Viņi atbalstīja, jo zināja, ka tikai tā stingri ierobežotas, hirarčiski sadalītas, nepielūdzama likumības sabiedrības var atjaunoties no stagnācijas un depresijas. Protams arvienu pastāv iespēja, ka kontrolētā revolūcija izvēršas par īstu kārtas gāšanu, nevis par kārtas uzlabošanu un jaunu kārtību.

Jautājums, vai karnevāls ir tikpat vajadzīgs demokrātiskā sabiedrībā kur cilvēkiem daudz vairākas izteiksmes spējas, kur reizēm drīkst viens otru nosaukt par idiotu, naziķi, vai rupji novēlēt tam aiztīties?

Un kas notiek kad saduras tradīcijas kas karnevālu saprot citādi, viena nopietnāk nekā otra?

Bet atkal nav viena pareiza vienkārša atbilde.

aija

From: arubenis@ix.netcom.com
Date: 11/16/02 1:05
Subject: Re: Minoritates\Alex --->Ausma Abele

Aivis: < Nepienākas nekas, ir jānopelna. Kaut vai kļūstot par pilsoņiem >

Aivi, vai tad tu aizmirsi, ka Sasina brali atnesa tev "kuļturu"? Ka tu vari but tik nepateicigs "lielajai" maskalu tautai, tavam milajam kaiminam, kas katru dienu tevi par "ganžu" sauka un stasta, ka tu ikdienas runa "po sobačemu"?

From: aivis.b@delfi.lv
Date: 11/16/02 3:28
Subject: Re: Minoritates\Alex --->Ausma Abele

Kultūru? Nu ja spļaušanu un saules puķu sēklu graušanu un miziņu piemētāšanu visās malās sauc par kultūru, tad jā, - to viņi ir atnesuši.

AB

P.S.Varbūt manas domas ir dažiem nepieņemamas, taču šeit Latvijā nevienam nekas nav jāmaksā, valsts valodu var iemācīties, ja vien grib. Tikai viņi to negrib, jo vēlas visu te pa savam iekārtot. Un tos, kas ir gatavi viņu pakaļā līst es par latviešiem nevēlos saukt.

From: uldis@parks.lv
Date: 11/16/02 5:13
Subject: Re: Minoritates\Alex --->Ausma Abele

Aivis:

Neizmirsti vēl lingvistiskos sasniegumus- jebkuru teorēmu izteikt trīs vārdos :)

Taisnība, jebkurš cilvēks, ja vēlas, jebkurā zemē var trīs mēnešos iemācīties saprasties vietējā valodā.

Nu tad nesauc mani tā, jo, es laikam esmu "pakajā līdējs", tādēļ, ka neredzunekādu praktisku iespēju (cik arī man tas skaisti neliktos) viņus visus rēmigret, un atbalstu domu (mēģināt) kaut kā ar viņiem sadzīvot.

Lai Jums adekvāta diena :)

Uldis

From: signis@kssc.lv
Date: 11/17/02 10:00
Subject: Re: minoritātes \Alex ---> Uldis Liepkalns

Ausma: < Nu, starp latviešiem tāpat pietiek kārklu angļu, padzīvo kādu gadu ārzemēs un latviski runāt vairs "neprot". >

Jā, mani arī pārsteidza kāda pazīstama, kas pēc gada nodzīvošanas amerikā sākusi runāt ar briesmīgu akcentu, un rakstu valoda piebārstīta ar anglicismiem. Bet tādi latvieši tomēr ir salīdzinoši maz un vairums no tiem, kas izbraukuši un mācās vai strādā svešatnē, par laimi vēl spēj sarunāties latviski :-)

Signis

From: signis@kssc.lv
Date: 11/17/02 10:10
Subject: Re: minoritātes \Alex ---> Aija Veldre Beldavs

Artūrs nav pamanījis, ka karš ir beidzies jau sen atpakaļ. Nāk atmiņā mans vectēvs un vecmamma, kuri arī visu savu mūžu nodzīvoja ar briesmīgu naidu pret krieviem. Un protams, ka tam bija pamats. Vēl nav zināms, kāds būtu es, ja man būtu jāiziet cauri viņu pārciestajam. Arī pusaudža gados, mēs - kāda Ilģuciema pagalma puikas bijām sadalījušies krievu un latviešu bariņos, un savā starpā kāvāmies un plēsāmies uz nebēdu.

Tomēr karš ir beidzies, no pusaudža gadiem esmu sen izaudzis, esmu draugos un personīgi pazīstu daudzus Latvijas un ne tikai Latvijas krievus un tāpēc saku, ka uz naida pamata neko labu uzbūvēt nevar.

Signis

From: signis@kssc.lv
Date: 11/17/02 10:20
Subject: Re: minoritātes \Alex--->Juris Zagarins

Juris: < Vai rusofoni tiešām domā, ka pastāvošā privatizācijas kārtība ir kaut kāda nerusofonu demokrātijas konsekvence?>

Manuprāt, privatizācija kopumā bija izņirgāšanās par tautu - gan par pilsoņiem, gan par nepilsoņiem. Cilvēki par savu darba mūžu un cerību, ka nu saņems daļu no Latvijas kopējā īpašuma, saņēma vietā nevērtīgus papīrīšus.

Signis

From: signis@kssc.lv
Date: 11/17/02 10:30
Subject: Re: Minoritates\Alex --->Ausma Abele

Alex: < Vai Jūs gadijuma, neziņiet, kados valodas var šodien macities, teiksim, Ņujorka skolas? >

Manuprāt, amerikā visas publiskās (valsts dotētās) skolas pasniedz tikai angļu valodā. Palabojiet, ja tā nav. Kas ir minoritātes eiropeiskā nozīmē?

Signis

From: RUTENS@aol.com
Date: 11/18/02 3:05
Subject: Re: Minoritates\Alex --->Ausma Abele

Sveiki!

Signis rakstīja:

Signi, kurā valodā macības tiek pasniegtas ASV (pilsoņu nodokļu finansētās skolās) nav noteikts valsts līmenī, bet tas jautājums ir atstāts pašvaldības rokās. Laikam tad, kad kopā ar ģimeni šeit ASV dzīvojiet -- un pat varēji kopā papriecāties operā! :) -- tā nacionālā kontroversija, kas izcēlās netālu no manis, Oklandes pilsētā San Francisko Līča austruma krastā, par lēmumu pasniegt mācības 'Ebonicš valodā/dialektā, nebija vairs aktuāla. Īsumā, pašvaldības skolas pārvalde bija spriedusi ka mācības notiks nevis angļu valodā, bet tai slengā (ko citi mēģināja dēvēt par valodu/dialektu) ko Āfrikas izcelsmes bērni mājās un uz ielas rūnāja. Pēc manuprāt, tas ir pār pa strīpu un galīgi nav ne nopietni ņemam, ne pielietojams debatās par valodas jautājumiem Latvijas skolās. Bet fakts kā tāds palieka, ka ASV nav oficiāla valoda, ne valsts, ne skolas mācības līmenī.

Daudz būtiskāk būtu Eiropas minoritātes definicīju, ko bez šaubām Alex labāk spēj izskaidrot nekā es.

Visu labu,
Elizabete

From: signis@kssc.lv
Date: 11/18/02 4:00
Subject: Re: Minoritates\Alex --->Ausma Abele

Papriecājos arī par iespēju likt autovadītāju eksāmenus arī krievu un spāņu valodās. Jāatzīst, ka eksāmena jautājumu tulkojums krievu valodā gan bija tik briesmīgs, ka doma likt eksāmenu krievu valodā pati no sevis atkrita :-)

Pilnīgs juceklis valodu jomā...

Vai tiešām ir arī publiskās skolas, kas māca tikai ķīniešu, spāņu vai krievu valodās? Un ko tie bērni dara tad, kad beidz skolu?

Signis

From: uldis@parks.lv
Date: 11/18/02 7:15
Subject: Re: minoritātes \Alex ---> Aija Veldre Beldavs

Signis: < Tomēr karš ir beidzies, no pusaudža gadiem esmu sen izaudzis, esmu draugos un personīgi pazīstu daudzus Latvijas un ne tikai Latvijas krievus un tāpēc saku, ka uz naida pamata neko labu uzbūvēt nevar. >

Mjā, krievi, ko es pazīstu, arī ir labi un sakarīgi cilvēki- līdz brīdim, kad runa sākas par krievu impēriju- tad šīberis visiem kā vienam aizveras, un Kēnigsberga, Kuriļu salas, Latvija, Lietuva, Igaunija, Moldova, Ukraina, Vidusāzija, Kaukāzs, Somija utt.- ir "iskonno russkije zemļi" (krievu zemes kopš laika sākuma)...

Lai Jums adekvāta diena :)
Uldis

From: Asnate.Dimza@aniteps.com
Date: 11/18/02 7:21
Subject: RE: minoritātes \Alex ---> Aija Veldre Beldavs

Baidos, ka mana doma izskatīsies visai ciniska, tomēr gribu teikt: problēma nav krievos, bet viņu daudzumā Latvijā.

Ja 'krievvalodīgo' būtu ap 10%, mēs vispār varētu netērēt spēkus šīs jautājuma iztirzāšanai. Un , ja šis daudzums būs 80%, tad latviešiem būs gals, pat ja visi 80% būtu kā Saharovs.

Asnate

From: uldis@parks.lv
Date: 11/18/02 7:36
Subject: RE: minoritātes \Alex ---> Aija Veldre Beldavs

Asnate: < Ja 'krievvalodīgo' būtu ap 10%, mēs vispār varētu netērēt spēkus šīs jautājuma iztirzāšanai. Un , ja šis daudzums būs 80%, tad latviešiem būs gals, pat ja visi 80% būtu kā Saharovs. >

Taisnība. Lietuvā viņu ir 6 vai 8%, precīzi neatceros, un tādas problēmas nav. Tur arī šie procenti NEUZDRĪKSTAS NERUNĀT lietuviski,līdz ar ko rodas iespaids, ka krievu nav vispār.

Lai Jums adekvāta diena :)
Uldis

From: rumpis@pudele.com
Date: 11/18/02 8:26
Subject: Re: minoritātes \Alex--->Juris Zagarins

Signis: < Manuprāt, privatizācija kopumā bija izņirgāšanās par tautu - gan par pilsoņiem, gan par nepilsoņiem. Cilvēki par savu darba mūžu un cerību, ka nu saņems daļu no Latvijas kopējā īpašuma, saņēma vietā nevērtīgus papīrīšus.>

Vai tad tiešām tik nevērtīgi tie papīrīši bija? Dažs labs, cik esmu lasījis, par tiem it vērtīgus īpašumus ir guvis ;-)

Rumpis :)

From: aabele@sveiks.lv
Date: 11/18/02 8:51
Subject: Re: Minoritates\Alex --->Ausma Abele

Ervin, Tev gan vajadzēja kritiskāk pieiet visām krievvalodīgo žēlabām par apspiestību un nevienlīdzību. Būtībā vienīgais, kas no viņiem tiek prasīts, ir valsts valodas zināšanas. Un tas ir dabīgi jebkurā valstī, ne tikai Latvijā. Viss pārējais ir katra cilvēka ziņā, augstus un labi apmaksātus amatus taču te ieņem ne tikai krievu tautības pilsoņi, bet arī nepilsoņi.

Tas izcilais Alekša raksts, par kuru letiņi ir tādā sajūsmā, jau pašā sākumā uzsver rusofonu "specifiskās" intereses, kas, lūk, tiekot traucētas ar prolatvisko izglītības reformu. Par to, ka krievi ir mazāk turīgi, ir tīrās muļķības, patiesībā ir otrādi. Kamēr latvieši ņemas pa politiku, viņi cītīgi darbojas savā biznesā, pelna naudu un pērk Latvijas politiskās partijas. Ventspils nauda nav latviešu uzņēmēju nauda, bet no tā pumpīša visus neatkarības gadus barojas gan zemnieku partija, gan sociāldemokrāti, gan pat galēji radikālais spārns - tēvzemieši. Vārdu sakot, kam ir cerības tikt pie varas un veidot likumus, tie arī dabū naudu.

Arī par to, ka <kvalitativas zurnalistikas iespejamibu seit sakne iznicinajusas valodu kvotas> ir tīrās blēņas, kārtējais mājiens uz nabaga krievvalodīgo apspiešanu. Latviešu valodas plašsaziņas līdzekļi sastopas ar tām pašām grūtībām.

Aleksis piebiedrojas vaidētāju korim par "violētajiem" rusofoniem jeb nepilsoņiem, kas netiekot pie demokrātijas. Bet ceļš uz pilsonības iegūšanu taču ir brīvs. Arī citās valstīs pilsonību nevienam pakaļ nemet, tā vismaz formāli ir jāiegūst.

Aleksis skaidri pasaka: <" Latviska un eiropeiska Latvija". Si ideologema ir skaidri izsledzosa, ne apvienojosa, un jebkura gadijuma nepienemama rusofoniem.> Tātad rusofoniem galīgi nepieņemama. 

Aleksis gaužas, ka <Laudis ir daudz labak informeti par notikumiem Krievija, neka par notikumiem Latvija. Vel vairak, daudziem rusofoniem ORT, RTR, NTV kluvusi ari par vienigajiem Latvijas jaunumu avotiem. > Tā ir pašu krievu mediju žurnālistu (arī Alekša) vaina. Un valodas baŗera. Vēl viens iemesls, kāpēc krieviem labi jāpgūst valsts valoda, nevis jāšķel sabiedrība un jācenšas atgūt padomijas laika privilēģijas.

Aleksis secina, ka < Sobrid rusofoni ir lieki Latvijas valstij, butiba neviena neieveroti>. Tā var runāt tikai tie, kas šķeļ Latvijas sabiedrību. Neviens cilvēks nav lieks, vienalga, kādas tautības viņš ir. Jaunajās Latvijas pasēs pat tautību varēs nerakstīt. Ebreji jau sen izteikuši tādu vēlēšanos.

Kad sabiedrība, dabīgi vai mākslīgi, nokļūst sastinguma punktā, ir jābūt svārstam, kas to izkustina. Tāds svārsts būs vidējās izglītības iegūšana latviešu valodā visām tautībām, kas dzīvo Latvijā. Tikai tad valoda tuvinās, nevis šķels, kad tā vairs nebūs apgrūtinājums. Nerunāsim vairs par to, kā kurš cittautībnieks ienācis Latvijā. Vienādi vai otrādi palikšana šeit uz dzīvi ir brīvprātīga. Un šodien taču ir tik daudz iespēju izpausties, pilnveidoties jebkurai nacionālajai kultūrai jebkurā zemē. Izdabājot "nabaga rusofoniem", mēs atstāsim iedegtu laika degli okupācijai "demokrātiskā ceļā".

Latvijai izvēles nav.

Sveiciens visiem svētkos!
Ausma

From: AstridaJ@aol.com
Date: 11/18/02 9:30
Subject: Re: Minoritates\Alex --->Ausma Abele

Sveiki svetkos! Ausma bravo! Saja diskusija es tev piekritu mazakais divsimtprocentigi? Kas Latvija dzivo, tam jamacas un jaruna latviski. Slinkiem cilvekiem nekadas privilegijas nav jadod. Ja George Stēle latviski vareja iemacities dazos gados, tad kapec vel tagad, pec tik daudz, daudz, daudz gadiem Latvija vel ir tadi cilveki, kas vispar grib runat par jebkadu skolu, kas macis kada cita valoda? Bravo velreiz un, lai Tev sie svetki ir seviski labi

Astrida, ceriba, ka naksos svetkus vares svinet jau Latvija ka iekslatviete.

From: aabele@sveiks.lv
Date: 11/18/02 10:30
Subject: Re: Minoritates\Alex --->Ausma Abele

Apsveicu, Astrīda! No sirds priecājos līdzi visiem, kas atraduši atpakaļceļu uz savu vai arī vecāku dzimteni! Ikviens latvietis, kas atgriežas, ir kā jauns karavīrs mūsu valsts nosargāšanā.

Ausma

From: kingga@plu.edu
Date: 11/18/02 11:47
Subject: Re: Minoritates\Alex --->Ausma Abele

Elizabete: < Signi, kurā valodā macības tiek pasniegtas ASV (pilsoņu nodokļu finansētās skolās) nav noteikts valsts līmenī, bet tas jautājums ir atstāts pašvaldības rokās. >

ASV nav likuma, kas aizliegtu macit svesvalodas, vai macit dazadus prieksmetus svesvalodas. Dotacijas izlietojumu nosaka likums ar administraciju lika paredzeta kartiba.

Vieteja rakstura skolas ir saistitas ar vietejiem uzdevumiem un stata dotajiem merkiem. Tie, piemaram Teksasa, varbut stipri ietilpigi, un man liekas, ka tur butu gruti ietilpinat skolas, kur macu spanu vbalodas maksikanu dialekta. Vecais Hugo var pateikt, ko valsts doto Portorika.

Bez vieteja rakstura skolam statu valdibas parasti dote ari valsts augstskolas, kur noteikti varetu but programmas svesvalodas. Federala valdiba vel finanse valodu skolas gan brunotiem spekiem, gan diplomatiem (ASV vestnieks Riga neiemacijas latviski Vasingtonas latviesu ssvetdienas skolina!).

Pie valodu lietam sava zina pieder ari lidziba par kalpiem un talantiem. Lidzibu par talantiem biezi lieto akademiskas draudzes tada nozime, ka talanti ir kopjami un uzlabojami. Tiek uzsverts ari, ka tie nav ne vienlidzigi, un ka tie nedod vienlidzigus rezultatus.

Visu labako,
Gundars

From: AstridaJ@aol.com
Date: 11/18/02 12:57
Subject: Re: Minoritates\Alex --->Ausma Abele

Ausma: < Apsveicu, Astrīda! >

Paldies par apsveikumu. Parvaksanas iecereta ievziedu laika, kad seit bus pabeigti vairaki iesakti projekti un nebus vairs jauztraucas par siltumu Rīgas dzivopkli. Ta varesu pamazam atkal pieradinaties pie klimata. Gaidu to jau tagad ar lielu nepacietibu. Uz redzesanos Astrida

From: arubenis@ix.netcom.com
Date: 11/18/02 5:51
Subject: Re: minoritātes \Alex ---> Aija Veldre Beldavs

Uldis: < Mjā, krievi, ko es pazīstu, arī ir labi un sakarīgi cilvēki- līdz brīdim, kad runa sākas par krievu impēriju >

Redz ka iet tiem sumpurnmiliem Latvija...

From: arubenis@ix.netcom.com
Date: 11/18/02 5:51
Subject: Re: minoritātes \Alex ---> Aija Veldre Beldavs

Signis: <Artūrs nav pamanījis, ka karš ir beidzies jau sen atpakaļ. >

Ak vai! Vai patiesam? Ko tad jus visi raudat par tiem maskaliem? Bralojaties. Bucojaties. Piemerojaties viniem! Klausiet viniem! Putins uznems vel vienu braligi respubliku pederacija.

From: signis@kssc.lv
Date: 11/18/02 9:40
Subject: Re: minoritātes \Alex ---> Aija Veldre Beldavs

Ekstrēmistus var vienmēr atrast pietiekamā vairumā abās pusēs, bet tie nebūt neraksturo tautas noskaņojumu vai domas kopumā. Lai arī parasti bļauj visskaļāk... :-)

Signis

From: pooh@parks.lv
Date: 11/19/02 12:28
Subject: Re: minoritātes \Alex ---> Aija Veldre Beldavs

Ekstrēmisti vienmēr raksturo tautas noskaņojumu. Ja noskaņojums labvēlīgs valsts politikai, ekstrēmistu ir traki maz. Bet, ja, kā Gundara veiktajā aptaujā pat paši ierēdņi nav mierā ar valstst darbu, tad ekstrēmisti vairojas. Tas ir kā indikātors. Ja valstī problēmas vēl vairāk samilzt, tad ekstrēmisti taisa revolūcijas, vai apvērsumus.

Tā bijis un tā būs.

Pūks

From: alex@chas-daily.com
Date: 11/19/02 1:56
Subject: Alex ---> visiem

Sveiks!

Alex.

PS1. Uguņošana bija brinišķīga. Es ar sievu un meitu to noveroja no Salu tilta, kas bija pilns ar stavejošiem auto, un abi pareji tilti arī. Runa apkart mani bija dzirdama vismaz trīs valodas (latv., kriev., angl.). Un, strap citu, ne vienu sliktu vardu par Latviju vai par neatkarību vai vismaz par uguņošanu -- jebkada valoda -- es nesadzirdeja.

PS2 Jau redzu, ka mana figura šeit kļuva par popularu... ne, drīzak par hm...... odiozu. Pameģnašu atbildet uz visas vestules, kadi man bija sutiti pedejos trīs dienas laikā.

From: alex@chas-daily.com
Date: 11/19/02 2:07
Subject: Re: minoritātes trešo reizi\Alex ---> Aija Veldre Beldavs 5

Sveiks,

Dialogs:

Es: << Varbut matematiku un ķimiju joprojam macīt krievu valodā? Un, varbut tomer ir labak ieguldīt musu nodokļu naudu uz kartīgu valodas pasniedzešanas un apguves metodiku? Izstradat patiešam šedevralu programmu, kadu ar mazaku financejumu bus iespejams īstenot -- un atrāk? >>

Aija Veldre Beldavs: < Šie ir pedagoģiski jautājumi, izstrādājami uz vietas. >

Nepareizi. Pēc likuma tas ir NAV pedagoģiskais jautajums, un vēl mazak "izstrādājamajs uz vietas":

Alex

Sveiks!

Aija Veldre Beldavs: Arī man liekas, ka nevajadzētu nezkādas klasiskā līmens latviešu valodas zināšanas lai mācītu zinātni un matemātiku latviešu valodā, tikai es nēesmu zinātnes skolotāja. Juris kā zinātnes profesors ir izteicies. Gaidīsim Alekša atbildi.

1. Šo izteikumu arī var saprast, ka nepiekrišanu oficialajam argumentam par to, ka, lai veiksmigi mācīties, teiksim, ķimijas fakultatē, jau skola jamācīt ķimiju latviešu valoda. :-))

2. Bet, bez jokam. Varbut, viss tas ir pilnigi pareizi. Rusofoniem, godīgi sakot, vēl nebija iespejas to parbaudit.

Bet skaidrs ir, ka parbaudit, vai šaja koncepcija pavisam Latvijas apstakļos der vai neder, drikst tikai tad, kad pats skolotajs brīvi runa apmacības valodā. Un, kas notiek, ja pats skolotajs (aja) slikti runa latviski? Nebus ne ķimijas, ne valodas un koncepcija bus pilnigi (un arī varbut bez vainas) sacukota. Un tieši tas jau notiek.

Alex

From: alex@chas-daily.com
Date: 11/19/02 2:37
Subject: Re: Minoritates\Alex --->Signis

Sveiks!

Signis: < Kas ir minoritātes eiropeiskā nozīmē?>

Tradicionalas minoritātes definicija eiropeiskā nozīme (vai atrāk -- "saprašana") skaidra valodā nav atrodama neviena konvencija vai harta. Vot tada sazverstības teorijā.

Bet ikdienas civiltiesieskā praksē Eiropā ar vārdiem "tradicionala minoritāte" atzime ievērojams cittautiešu (atšķiribā no tituletnosa) kopumu, kas (vai tas senči) jau dzivojā valsts teritorijā valsts izveidošanas laikā vai teritorijas iesgušanas brižā, neatkarīgi no ta, vai viņas etnosam ir atseviškais valsts vai ne. Tātad, Latvijā tradicionalas minoritātes ir poļi, livi, ebreji, krievi, vacieši, baltkrievi, lietuvieši un čigaņi (roma). Ar latgaliešiem ir cits jautajums -- ka viņi paši sev define, ka latviešu etnosa daļu vai ka atsevišķu etnosu. Ja ka etnosu, tad, protams, viņi arī ir tradicionala minoritāte. Bet šeit skaidribas nav ne tikai man, cik es saprotu.

Un no paša sakuma runa bija par ukraiņiem. Domaju, ka tagad ir skaidrs, kapēc man ir gruti definēt ukraiņus (ka arī uzbekus un gruzinus utt utl) ka tradicionalas minoritātes.

Alex.

From: ZAGARINS@stcc.edu
Date: 11/19/02 2:45
Subject: Re: Re: minoritātes \Alex ---> Aija Veldre Beldavs 6

Sveiki!

Priecājos, ka Alexis nav mūs pametis!

Sacūkošana notiek gan bet nevis dēļ tā, ka Latvijas valsts valoda ir latviešu. Atbrauc uz Ameriku un iestājies kādā pasaules klases universitātē mācīties ķīmiju. Pasniedzējs noteikti būs kāds pakistānietis vai ķīnietis kas ne how do you do nemāk skaidri patiekt angļu valodā. Taču tomēr universitātē mācības notiek pasaules klases līmenī.

Pēc manām domām tā galvenā problēma ir ar Tavu koncepciju, ka vienīgā valoda kurā var precīzi mācīties ķīmiju ir krievu un tad arī tikai no tādiem skolotājiem kas perfekti pārvalda krievu valodu. Tā, lūk ir viena sacūkota koncepcija.

Juris

From: alex@chas-daily.com
Date: 11/19/02 2:46
Subject: Re: Minoritates\Alex --->Elizabete

Sveiks!

Elizabete: Daudz būtiskāk būtu Eiropas minoritātes definicīju, ko bez šaubām Alex labāk spēj izskaidrot nekā es.

Par to sk. mano iepriekšejo vestule. Tikai gribu piebilts, ka, protams, ikkatrs valsts ir brīvs sava izvele -- vai paplašinat tradicionalu minoritāšu tiesibas uz kadu citu etnisku vai lingvistiku minoritāte. Vacijā izļema turkiem tadus privileģijas nedod, bet, teiksīm, Somija izlema, ka valsti ir jau pietiekami daudz krieviski runajošos, lai sakt veidot krievu minoritašu skolas apmacības programmu.

ASV, neieskaitojot tikai Kalifornijas un Teksasa latinos, tradicionalas etniskas minoritātes nav. Neziņu, vai ir iespejams uzskaitit ka ETNISKO

minoritāte Africas izcelsmes ASV pilsoņus.

Alex

From: alex@chas-daily.com
Date: 11/19/02 3:19
Subject: Re: minoritātes \Alex ---> Juris Zagarins

Sveiks!

Juris Zagarins: Priecājos, ka Alexis nav mūs pametis!

Man pat tadas domas nebija. (Ir tads vecs anekdots par veco ebreju. Mantinieki viņu jautā: "Nu, ka klajas, ka veselība?" Viņš atbīld -- "Negaidiet, negaidiet!" :-)) )

Dialogs:

Es: Un, kas notiek, ja pats skolotajs (aja) slikti runa latviski? Nebus neķimijas, ne valodas un koncepcija bus pilnigi (un arī varbut bez vainas)sacukota. Un tieši tas jau notiek.

Juris Zagarins: Sacūkošana notiek gan bet nevis dēļ tā, ka Latvijas valsts valoda ir latviešu. Atbrauc uz Ameriku un iestājies kādā pasaules klases universitātē mācīties ķīmiju. Pasniedzējs noteikti būs kāds pakistānietis vai ķīnietis kas ne how do you do nemāk skaidri patiekt angļu valodā. Taču tomēr universitātē mācības notiek pasaules klases līmenī.

Esmu parliecienats, ka vidusskola un universitāte nav tads pats. Universitāte studenti jau ir "atfiltreti" ar eksamenu sistemu, viņu ir labakie no savas paaudzes, bet vidusskolā mācas videji "caurmerigie" mācekļi. Universitātes studentiem vismaz jau ir zinama terminoloģija, kadu skolā mācekļiem ir tikai jāpgust. Droši vien, Tu uzmanija, ka es nekur un nekada veida nerunajā par nepieciešamību atjaunot universitātes apmācibu krievu valodā.

Juris Zagarins: Pēc manām domām tā galvenā problēma ir ar Tavu koncepciju, ka vienīgā valoda kurā var precīzi mācīties ķīmiju ir krievu un tad arī tikai no tādiem skolotājiem kas perfekti pārvalda krievu valodu. Tā, lūk ir viena sacūkota koncepcija.

Vai man patiešam ir TIK slikti ar latviešu valodu, ka Tu mana koncepcija ir tā uztverama?

Otrais meģinajums:

1. Es neziņu, vai mācījot ķimiju SKOLĀ dzimta vai ne-dzimta valoda ir iespejams dabut vienadu rezultatatu. NEZIN"U.
2. Bet ziņu, ka precīzi mācīties ķīmiju SKOLĀ var:
a) valoda kurā ir tada, kada ir mācekļiem labi zinama
b) arī tikai no tādiem skolotājiem kas perfekti pārvalda PAŠIEGŠANAS valodu.
3. Varbut Tava koncepcija ir pilnigi pareiza. Bet runat par "eksperimenta tiribu" musdienas Latvijas apstakļos neiespejams. Jautaju velreiz: kas te būs par ķimija, kad ķimijas pašiegšanas valodu kartīgi neprot ne pasniedzeji, ne mācekļi?

Starp citu, Tavuprat, kas ir galvenais krievu skolas uzdevums musdienas Latvijā:

a) lai mācekli iemacija valsts valodu, un velns ar dzimto valodu, kulturu, ķimiju, fiziku utt., ar vārdu sakot, "parejo izglītību"
b) lai viņi iemacija dzimto valodu, kulturu, fiziku, ķimiju un parejas prieksmetus
c) lai viņi apguva gan latviešu valodu, gan "parējo izglītību", ieskaitot "dzimtas disciplinas"
d) neko nafig neimācija

Manuprat, pēc tagadejas izgl. modelim, neviena no opcijam "a-c" nav sasniedzama. Ko mes dabusim, ir "d". No vārda "Diemžel".

Alex

From: uldis@parks.lv
Date: 11/19/02 3:52
Subject: Re: minoritātes \Alex ---> Juris Zagarins

Alex:

Tos pārējos prieksmetus lai mācās, tikai to dzimto valodu, LŪDZU, papildus vairs mācīt nevajag, tāpat jau Bastejkalnā koki vīst, kad tuvējās krievu skolas audzēkņi cauri ejot muti atver... Viņu dzimtās valodas mācīšanai līdz šim nekādi sķēšļi nav bijuši, taču rezultāti ir kaut kas pa vidu starp Elločku un Šarikovu :(((

Lai Jums adekvāta diena :)

Uldis

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 11/19/02 4:22
Subject: Re: minoritātes \Alex ---> Juris Zagarins

Sveiki!

Alexis, izrādās, ir vecs ebrejs kas netaisās uz miršanu:

Alexis nemaz netaisās ķerties klāt valsts valodai universitātes līmenī bet

Protams, protams, zinu, zinu. Tu tūlīt teiksi, ka neviens kārtīgs Latvijas rusofons nopietni nedomā studēt ķīmiju kaut kāda tur nebūt Latvijas universitātē tik un tā. LAbi, bet ja tā, tad lai jau laikus meklē kārtīgas skolas kādā citā, kārtīgā valstī.

Ķīmiju un jebkuru eksakto zinātni var mācīties jebkurā valodā, it īpaši jau tās valsts valodā, kurā cilvēks atrodas. Kas tur liels ko nezināt?

JA nu nelaimīgajiem Latvijas rusofoniem trūkst kompetentu latviešu valodas skolotāju, tad nelaimīgajiem rusofoniem būtu jāpacenšas apmācīt savus skolotājus latviešu valodā. Nesēžiet uz rokām un neejiet lūgties no Repšes kunga naudu. Paši dariet kas jādara.

Amerika, kā zini, ir pasaules visbagātākā valsts, bet arī Amerikā daudzi pavisam nesenie imigranti ir ātri iemācījušies runāt un rakstīt un rēķināt angļu valodā bez sevišķiem speciāliem atbalstiem un bez īpašām šedevrālām valsts dotētām programmām. Ar vārdu sakot, uz pašiniciatīvas pamata. Kāpēc Tu domā, ka LAtvijas valdībai būtu jātērē tās nabadzīgie līdzekļi, lai mierinātu LAtvijas nabaga rusofonu ievainotās dvēseles? Tu taču labi zini, ka daudziem latviešiem tas šķiet netaisni, kad tādas lietas tiek prasītas no to cilvēku pēctečiem, kas pavisam nesenā vēsturē ar brutālu varu mēģināja iznīdēt latviešu valodu vispār.

Ķīmija būs ķīmija. Ne jau perfekti jāpārvalda latviešu valoda, lai pasniegtu viduskolā ķīmiju. Es trīs mēnešos iemācījos pietiekoši labi persiešu valodu lai Afganistānā mācītu ķīmiju vidusskolas līmenī. Tici man, tas nebija nemaz tik grūti, kā Tu saki.

Es domāju gan, ka tas ir ļoti svarīgi Latvijas rusofoniem iemācīties latviešu valodu. Es zinu no pieredzes, ka tāda lieta viņiem netraucēs arī apgūt ķīmiju. PAr rusofonu kultūru lai rūpējas rusofonu vecāki un mācītāji un rakstnieki un dziedātāji. Būtu laiks arī rusofoniem mēģināt iedzīvoties savā valstī, nevis tikai prasīt, lai pārējie iedzīvotāji pielāgojas rusofonu grūtājai kultūrai.

LAi mācās un lai Dievs svētī!

LAi apguva un lai Dievs svētī! Arī dzimtās disciplīnas.

JA nafig neiemācījās tad tiešām diemžēl, bet tā nu nebūs neviena LAtvijā rezidējoša nerusofona vaina.

Juris

From: alex@chas-daily.com
Date: 11/19/02 4:59
Subject: Re: minoritātes \Alex ---> Juris Zagarins

Sveiks!

Juris: < JA nafig neiemācījās tad tiešām diemžēl, bet tā nu nebūs neviena LAtvijā rezidējoša nerusofona vaina. >

Tad kad pieņema pašreizejo manuprāt nedarbojošo Izglītibas likumu? Vai tiešam rusofoni?

Alex

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 11/19/02 5:16
Subject: Re: minoritātes \Alex ---> Juris Zagarins

Sveiki!

Es Alexim teicu tā:

Bet Alexis grimst dziļā nesaprašanā:

To pieņēma Latvijas valsts valdība. Ja nepatīk, stājies iekšā jurkānistos un taisi pretspiedienu no turienes, lai valodas likumu pārmainītu pēc sava prāta. Vispirms gan ieteiktu palīdzēt mums nerusofoniem savest kārtībā vēlēšanu likumu tā, lai tas būtu atbilstošs Satversmē prasītai reģionālai reprezentācijai, jo tad varbūt beidzot LAtvijā sāks veidoties nopietnas polītiskas partijas.

Tagad tā ir kā ir. Ej labāk pie Lemberga kunga un pie Šķēles kunga un tiem citiem kungiem, kuriem tā nauda un tā teikšana un uzprasi viņiem kāpēc viņi tik nejauki pret tiem nabaga rusofoniem.

Juris

From: alex@chas-daily.com
Date: 11/19/02 5:37
Subject: Re: minoritātes \Alex ---> Juris Zagarins

Sveiki vēlreiz!

Juris Zagarins: < Alexis, izrādās, ir vecs ebrejs kas netaisās uz miršanu >

Esmu ebrejs - uz 50%. Par otru puse kadreiz pastastišu -- ja kam būs velme.

Juris Zagarins: < Amerikā, kā te jau tika skaidrots, vidusskolas līmenī daudzos štātos (kas katrs atbild par savu kārtību) ,to skaitā, starp citu, arī manā šātā Masačuzetā, nu jau ilgus gadus ir noticis divvalodības eksperiments. >

Ja, par Kalifornijas Proposition ar-neatceros-kadu numuru es ziņu un par referndumu tur daudz ko lasijs. Interesanti gan, kadas izmaiņas pēc tam notika ar univestitātes studejošo etnisko sastavu.

Somijā, kas ir daudz tuvāk Latvijai i no ģeografijas viedokļa, i no kulturas viedokļa, valsts limeņī izglitība ir garanteta jebkada no diviem valodam. Un Belģijā -- jebkada no trijam. Un Šveicē – no četriem. Un Spanij'ā, Basku zemē, jebkada no diviem, Katalonijā arī jebkada no diviem, Rumanijā -- jebkada no trijam, Slovakijā -- jebkada no trijam. Tas ir Eiropas pieredze. Mes esam Eīropā, nevis Amerikā, vai ne?

Juris Zagarins: < Tu tūlīt teiksi, ka neviens kārtīgs Latvijas rusofons nopietni nedomā studēt ķīmiju kaut kāda tur nebūt Latvijas universitātē tik un tā. >

Vot paradi man ludzu, kur es šo vai ko līdzigo rakstija. Vai Tu var lasit domas caur zemeslodes puse? Vieniga mana doma, apkart kadai mes jau gandrīz ka nedeļu skrejam, ir tada vienkarša divpantu kombinacija:

1. Runas par to, ka labāk ne mācit latviešu valodu, nav. Tieši otradi: IR jamācit. Un japrot. Un jalieto. Taja skaita -- lai mācities Latvijas augstskolas. Bet ne tikai.

2. Ir citi ceļi, ka iemācit latviešu valodu -- ne tikai tagadeja skolas reforma. Pietiekams iesmesls meklet šis citus ceļus ir jau tads, ka Latvijas rusofoni -- puse no tiem pilsoņi un ceturtdaļa no pilsoņu, kopskaita -- doma (varbut, kļudaini), ka reforma kaite viņu interesiem. Reformu turpinajot, varam dabut rezultatu, kads bus diametrali cits no gaidita.

Juris Zagarins: < Labi, bet ja tā, tad lai jau laikus meklē kārtīgas skolas kādā citā, kārtīgā valstī. >

Tu ziņi, ja mes saksim runat "koferis, stacija, Krievija" stiļa, tad labak bus diskusiju partraukt.

Juris Zagarins: < Ķīmiju un jebkuru eksakto zinātni var mācīties jebkurā valodā, it īpaši jau tās valsts valodā, kurā cilvēks atrodas. Kas tur liels ko nezināt? >

Tas ir Tavs viedoklis. Es to respekte, bēt es arī redzeja itka statistiku,

kad pierada tieši otradi.

Juris Zagarins: < Ja nu nelaimīgajiem Latvijas rusofoniem trūkst kompetentu latviešu valodas skolotāju, tad nelaimīgajiem rusofoniem būtu jāpacenšas apmācīt savus skolotājus latviešu valodā >

Nē, kungs, šeit Tev ir kļuda. Tas ir nav "Latvijas rusofonu skolotaji". Tas ir skolotaji, kas strada Latvijas VALSTS skolas zem Latvijas VALSTS izglitības ministrijas uzraudzības, pēc VALSTS valodas parbaudes un VALSTS sertifikacijas, kadus organizeja Latvijas VALSTS inspektori. Tie skolataji ir tadi paši VALSTS darbinieki, kas skolotaji latviešu skolas.

Juris Zagarins: < Paši dariet kas jādara. >

Kada teikšana ir rusofoniem skolas jautajumim? Pēc likuma? Vai tu ziņi?

Žēl, bet jaskrien. Uz parejo atbildešu rīdien.

Alex.

From: uldis@parks.lv
Date: 11/19/02 5:50
Subject: Re: minoritātes \Alex ---> Juris Zagarins

Alex:

Un ar neapbruņotu aci var redzēt, kurš no viņiem valodas sertifikātu ir pircis...

Lai Jums adekvāta diena :)

Uldis

From: uldis@parks.lv
Date: 11/19/02 7:43
Subject: Vēl par minoritātēm

AAaa, vēl - gadījās man pirms pāris dienām sastapt puisi, kuram nesen bija bijusi tā laime ietrāpīt Vācijā divās vietās - vienā pie Berlīnes, otrā kaut kur pie Čehijas robežas, kur kompakti dzīvo repatriējušies Pievolgas un Kazahijas vācieši (kādi tur vācieši, krievi parastie...) Salīdzinājumā, viņš teica, mūsu Rīgas Maskačkas publika ir Ītonas absolventi - iedomājieties Vācijā krievu jaunatni, kuri līdzpat pāris gadus atpakaļ neko vairāk par Pievolgas izbu nav redzējuši, strādāt Vācijā nekad mūžā netaisās- jo nafig, pabalsti tāpat 500 Pievolgas algu apmērā, vācu valodu nemācās un mācīties netaisās, jo pofig, tāpēc ka nafig, un tiesības uz visu ko ir, un vēl relatīvi silts un jumts virs galvas, tikai Vācijā brīvības neesoot, vot krievija, tā esot lieta (paņem bars mietus un iet izsist tuvējo pilsētu, a friči, pedanti, neko no krievu plašās dvēseles nesaprot (skat. M. Gorkija stāstu, kā kaķi kaķi jaizmērcē elļas krāsa, jo forši taču)), brīvo laiku pavada veidojot bandas, kaujoties, dzerot, sitot mašīnas (ne braucot, tās, kuras uz ielas noparkotas).

Biznesa darīšanās viņam bija iznācis kārtot papīrus vietējā policijā, un tur viņš pastāstījis visu, ko domā par Pievolgas rēmigrantiem (viņam autiņam pa starpām šie bija paguvuši nolauzt visu, kas kaut bišu ekstrudējas iz korpusa), policisti klausījušies un teikuši "mēs esam amatpersonas, mēs uz to neko nevaram atbildēt", pašās beigās viens paziņojis: "bet ja mēs drīkstētu, mēs visi kā viens, teiktu, ka tev pilnīgi piekrītam" :)

Lai Jums adekvāta diena :)
Uldis

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 11/20/02 5:06
Subject: Re: Re: minoritātes \Alex ---> Aija Veldre Beldavs 5-6

Alex norāda uz Izglītības likuma 9. pantu par ieguves valodu un tās pārējas likumu kas stājas spēkā pakāpeniski apstrīdot manis teikto:

Protams diskusijas līmenis ir augstāks kad konkrēti par ko runā ir priekšā tā, ka var būt skaidrs, ka iesaistītie runā par vienu un to pašu. Kad es runāju par pedagoģisku jautājumu un uz vietas izstrādāšanu biju arī domājusi likuma ietvarā kā praktisku uzdevumu. Vai saprotu pareizi, Alex, tu saki, 1) ka likumu NAV NEKĀDI iespējams praktiski izpildīt? Vai arī, 2) pat ja ir, tas novedīs pie KURNĒŠANAS uz revolūcionāra līmens un nebeidzamu naidu pret etniskiem latviešiem?

Katrā gadījumā piemēru par Japānu, itkā "neizpildamu" likumu par koto mācīšanu visās japāņu 8. klasēs pievilku, lai ilustrētu japāņu atšķirīgo reakciju. Lai gan viņiem ir tikai 3 visaugstākās klases šīs tradicionālās muzikas profecionāļi, acīmredzams skolotāju reakcija ir mazāk kurnēšana un meklējumi kā viņas pašas var "neiespējamo" likumu īstenot. Un tad rodas vēl tas interesantais piemērs, ka palīga steidzas baltādaina Amērikas muziķe kas ja nav uz to līmeni kā tie trīs visaugstākie, tomēr zin daudz vairāk nekā tipiskais japāņu muzikas skolotājs par šo tradicionālo muziku.

Jura apliecinājumu, ka viņuprāt normāls cilvēks var 3 mēnešu laikā iegūt minimālu vārdu krājumu un pietiekoši valodas likumību lai uz minimāla līmens iztiktu mācot tehniskos un zinātniskos priekšmetus apstiprina praktiski arī pieeju arī šejienes pieeja kādu sagatavo cilvēkus darbiem ārzemēs ar speciāli izveidotiem valodas kursiem. Jā, arī šeit Indianas universitātē zinātni, matemātiku un datortehniku bieži māca tādi kas angliski saprot uz tikai praktiski elementālu līmeni.

Bet ja vajag mazliet humora, tad kā ar kanibāļu cilšu Ellochka Schukinas (Iljas Ilfa un Jevgeņija Petrova romana "Divpadsmit krēsli") trīsdesmit vārdu krājuma derīgumu? Piem. 1. Jūs esat bezkaunīgs 2.Ho-ho! (Atkarībā no apstākļiem izsaka ironiju, izbrīnu, sajūsmu, naidu, prieku, nicināšanu un apmierinātību 3. Vienreizēji 4 Drūms 5. Tumsonība 6. Baigi 7. Čalītis 8. Nemāciet man dzīvot 9. Kā puiku 10. Brīnišķīgi 11. Resns un smuks 13. Brauksim ar ormani (saka vīram). [Tas ilustrācījā ko man atsūtīja izpalīdzīgs krievvalodas pratējs- paldies!.:)] Pieņemu iekšletiņiem atlikušie 18 būs zinami un man labi piedomāt kas tie varētu būt.

aija

From: alex@chas-daily.com
Date: 11/20/02 5:40
Subject: Re: minoritātes \Alex ---> Uldis Liepkalns

Sveiki,

Dialogs:

Es: << Tie skolataji ir tadi paši VALSTS darbinieki, kas skolotaji latviešu skolas. >>

Uldis Liepkalns: < Un ar neapbruņotu aci var redzēt, kurš no viņiem valodas sertifikātu ir pircis... >

Ļoti neliela daļa. Varbut 10%, varbut 20%. Ne vairāk. Tas ir nav nekāds noslepums, ka bija kartojami visas tas parbaudes skolās. Man ir zinams arī par gadijumiem, kad visas parbaudes notika no direktores kabinetā neaizgajot un skolotajus nemaz neredzejot. Kad visi skolas skolatajji dabuju seritfikatus uzreiz, pēc sarakstā un bez pardaudes ka tadas. Un es arī ziņu, ka vot šajos gadijumos nekas nekam neko nemaksaja. Principā, zinama momenta valsts birokratijai bija divas iespejās: vai nu slegt 7 krievu skolas no 10 skolotaju valodas neprasmes deļ, vai nu izlikties, ka -- re kā, viss jau ir kartība un dod politiķiem iespeju svīnigi paziņot veletajam -- vo, kadi mes esam malači, mums tagad visi krievu skolotaji prot latviski! Vai "Potjomkina sādža" ir tikai krievu valsts īpatnība?

Uldis Liepkalns: < Un ko gan kādam ir spējīgs iemācīt skolotājs, kurs pats nezcik gadu laikā nav spējis iemacīties mītnes zemes valodu??? >

Bet nu citus nav. Un nebūs. Cik liels ir valsts pasutijums universitātei -- sagatavot bilingvalas izglītības skolotajus? Niecīgs.

Nu un tad ko? Slegslim skolas? Vai visus rusofonu berņus pierakstisim pie latviešu vidusskolas? Vai padaudz slodzes nebūs? Un ko darīt ar visiem tiem pētijumiem, kadi 1980s gados otra pusē itkā pierada, ka divvalodigas skolas bus labāk slegt vai nu sadaļit, lai nekaitet berniem un ka katram labāk mācities sava ģimenes valodā. Starp citu, cik es atceros, vienam tadam rakstam autore bija Dzintra Hirša, otrām - Ina Druviete.

Uldis Liepkalns: < Tā ka tā vaina laikam tomēr būs tur, kur Bulgakova "Suņa sirdī" profesors norādīja - jācīnās ar cēloņiem, nevis sekām, un nevis jāskraida pa ielām ar plakātiem "nost ar nekārtību", bet ar tiem plakātiem jāsit pa turieni, kur tā nekārtība ir - respektīvi sev pa galvām... >

Vai Tu negrīb man, gadijuma, pateikt, ka pedejos 12 gados latvieši un Latvijas valsts savas atteiksmes ar minoritātem viss darijuši pilnigi pareizi? Ka viena puse ir pilnigi balta un otra pilnigi melna?

Ja Tev nav gruti, tad, lūdzu, atbild vienkarši ar "ja, domaju", vai "ne, nedomaju".

Alex

From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
Date: 11/20/02 6:41
Subject: Re: minoritātes \Alex ---> Uldis Liepkalns

Sveiki!

Piedāvāšu savu ne sevišķi optimistisko versiju par to, kā te viss notiks saistībā ar izslavēto pāreju uz latviešu mācību valodu krievu skolās.

Šī pāreja notiks, vismaz oficiāli. Bet neoficiāli viss turpināsies pa vecam. Jo nestrādās kontroles mehānismi.

Atskan zvans. Minētie skolotāji dodas uz klasēm, kurās sēž bērni, kas mājās, uz ielas un starpbrīžos sarunājas krievu valodā, jo tā ir viņu dzimtā valoda. Un vai jūs visi tagad ticat, ka pēc zvana turpmākās 45 minūtes skolotāji ar šiem skolēniem sāks konsekventi sarunāties latviski??? Vienīgi tāpēc, ka to paredz likums??? Piedodiet, es neticu!

Jā, viņiem uz galda būs mācību grāmatas latviešu valodā. Jā, droši vien arī stundu pieraksti, mājasdarbi un kontroldarbi būs jāveic latviešu valodā (jo tos var pārbaudīt, teiksim, ministrijas inspekcija). Bet, kā zināms, šajos pierakstos, mājasdarbos un kontroldarbos latviešu valodas pareizība netiks vērtēta, īpaši jau nu to nedarīs krievu skolotāji. Šķiet, pagaidām vēl nav izstrādāti noteikumi, kas liek vērtēt mājasdarbu matemātikā, ņemot vērā tajā pielaisto valodas kļūdu daudzumu. Un, ja arī tiks izstrādāti, tad kurš būs vērtētājs? No krievu tautības matemātikas skolotāja gan var prasīt latviešu valodas prasmi tādā līmenī, lai varētu tajā pasniegt savu priekšmetu, bet nevar prasīt, lai viņš labotu valodas kļūdas skolēnu burtnīcās (es pazīstu ļoti maz latviešu tautības matemātikas skolotāju, kas to spētu kvalitatīvi darīt).

Tagad par sarunvalodu stundās. Tātad klases priekšā stāv krievu skolotājs un tajā sēž 30 krievu skolēnu. Vai šim skolotājam ir tiesības izskaidrot skolēniem viņu dzimtajā valodā jautājumus, kas viņiem radušies valodas grūtību dēļ? Protams, ir. Šādas tiesības ir pat tiem latviešiem, kas šajā skolā pasniedz latviešu valodu. Un viņi šīs tiesības arī izmanto, lai atvieglotu skolēniem latviešu valodas apguvi. Latviešu valodas stundas pie saprātīga skolotāja taču nenotiek _tikai_ latviešu valodā, skolotājs izskaidro paralēles un atšķirības starp skolēna dzimto un mācāmo valodu, tiek veikti tulkojumi no vienas valodas otrā un atpakaļ. Un kā ar citiem priekšmetiem? Skolēns izlasa bioloģijas grāmatā vārdu 'apaļmutniekī un prasa skolotājam, kas tie tādi ir, lai sapītu tos kopā ar sev zināmo informāciju dzimtajā valodā. Vai skolotājam ir tiesības viņam paskaidrot, ka 'apaļmutniekī ir tas pats, kas 'meškožabernijē un ka pie tiem pieder nēģi/minoga. Un kurā brīdī skolotājam sāk draudēt sods, ka viņš, veikdams šos skaidrojumus, jau sen pārgājis uz dzimto valodu un stundu vada tajā? Vai varbūt tiks izstrādātas kvotas, cik procentu vārdu skolotājs stundā drīkst izrunāt savā un skolēna dzimtajā un cik procentu viņam noteikti jāizrunā latviešu valodā?

Varbūt, kāds cer, ka skolotājam būs strikti jāturas pie likuma, jo pretējā gadījumā par viņu tiks ziņots direktoram, ministrijai utt., un viņš tiks sodīts, varbūt pat atlaists? Kurš ziņos? Protams, ja vienā latviešu skolā kāds krievu skolotājs iedomātos pretlikumīgi vadīt stundu krieviski vai darītu to grupā, kurā ir gan latvieši, gan krievi, tad droši vien kāds par viņu ziņotu. Vai Jūs cerat, ka tā notiks arī klasēs, kurās gan skolotājam, gan skolēniem būs viena un tā pati dzimtā valoda? Protams, hospitēšanas vai ministrijas inspekciju laikā jau var novadīt arī kādu "Potjomkina paraugstundu" latviešu valodā, bet, kā zināms, neviena inspekcija nenāk katru dienu.

Ziņotāja funkcijas varētu uzņemties krievu skolās rezidējošie latviešu skolotāji, kas droši vien arī tiks darīts, īpaši ja viņi uzskatīs sevi par lojāliem patriotiem. Un tad sāksies pretīgākais - savstarpēju rēķinu kārtošana un apmelojumi, kas skolotāju vidū ir izplatīta parādība arī bez visa tā, sadalīšanās frakcijās un pierādījumu vākšana, lai apliecinātu, ka attiecīgais skolotājs patiešām ir pārkāpis likumu un vada stundas krievu valodā. Viens tiks atlaists, cits pieņemts darbā, un virtuves ķīviņi starp latviešiem un krieviem turpināsies ar jaunu sparu.

Vai no tā visa būs kāds labums latviešu valodai, nezinu. Patiešām nezinu.

Vents, sadzīvisks pesimists

From: aabele@sveiks.lv
Date: 11/20/02 7:52
Subject: Re: minoritātes \Alex

Lasot Aleksi par to, kā sertificēti krievu skolu pedagogi, mati slejasstāvus. Kamēr mūsu mīļie tēvzemieši cīnījās par sēru un atceres dienu skaita palielināšanu, notikušas lietas, kuras tagad grūti labot.

Nedomāju vis, ka vajadzētu vairot ziņu pienesēju pulkus. Nav jau cara laiki, kad latviešus ar varu spieda runāt krieviski. Kontrole jānodrošina tikai eksāmenos, un tad jau kvalitāte parādīs, cik nopietni valoda mācīta un cik nopietni to mācījušies.

Nesaprotu, kāpēc jau pirms 10 gadiem krievu pamatskolās vismaz par gadu nepagarināja mācību laiku, lai krievvalodīgo ģimeņu berni labāk iemācītos valsts valodu. Tad jaunatnei šodien būtu bijis mazāk problēmu. Bet to jau var izdarīt vēl tagad. Manuprāt, papildus līdzekļi valodas apguvei jānovirza tikai jaunatnei, pieaugušajiem ar to sen vajadzēja tikt galā.

Ausma

P.S. Ja Alex ir Aleksandrs, tad ar novēlošanos sveicu vārda dienā, kas bija 18.novembrī!

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 11/20/02 7:53
Subject: Re: minoritātes \Alex ---> Uldis Liepkalns

Sveiki!

Sadzīviskais pesimists Vents piedāvā savu ne sevišķi optimistisko versiju un smagi nopūšas:

Labums, protams, itin nekāds nebūs. Likums bez tikuma ir kaķa lāsts pret debesīm ne mazāk kā Alekša prasība pēc šedevrālām latviešu valodas mācības programmām. Galvenais kas vajadzīgs ir, lai rusofoniem un nerusofoniem būtu labākas lietas ko darīt nekā kaķa lāstus vienam pret otru vērst. Piemēram, vai tas nebūtu brīnišķīgi, ja rusofoni un nerusofoni varētu sastrādāt par demokrātiskāku vēlēšanu likumu, palīdzot vienam otru pierunāt, ka nav jāgaida uz iniciatīvu no Repšes kunga vai no Vīķes-Freiberga kundzes vai no Sorosa kunga vai no Peniķa kunga vai no Cilēviča kunga vai no Ždanoka kundzes vai no kāda cita kunga/kundzes lai panāktu vēlēšanu likuma maiņu, kas liktu Saeimas deputāta kandidātiem katram balotēties tikai vienā no Latvijas pieciem vēlēšanu apgabaliem?

Juris, sadzīviskais optimists

From: uldis@parks.lv
Date: 11/20/02 7:59
Subject: Re: minoritātes \Alex ---> Uldis Liepkalns

Alex:

Ne, nedomāju.

Mazs pāskaidrojums- vajadzēja prasīt, lai okupētājvalsts, saskaņā ar Starptautiskajām konvencijām, izvāktu kolonistus. Tad nekādu problēmu nebūtu. Atliktu pilsoņi, kuri valsts valodu zina. Bet nu Krievija jau nav Vācijā, kas viņai Starptautiskās konvencijas.

Lai Jums adekvāta diena :)

Uldis

From: alex@chas-daily.com
Date: 11/20/02 8:01
Subject: Re: Re: minoritātes \Alex ---> Aija Veldre Beldavs 7

Sveiki!

Aija Veldre Beldavs: < Vai saprotu pareizi, Alex, tu saki, 1) ka likumu NAV NEKĀDI iespējams praktiski izpildīt? Vai arī, 2) pat ja ir, tas novedīs pie KURNĒŠANAS uz revolūcionāra līmens un nebeidzamu naidu pret etniskiem latviešiem? >

1) Likumā noteiktajā laika (2004.g.) -- nekādas iespejas es neredzu. Varbūt, tie eksistē, bēt man nav zinami.
2) Šeit atbildēt ir grutak, bēt pameģinašu.

Vismaz puse no rusofoniem NEGRĪB krievu vidusskolas parvedišanu uz latviešu valodu ka visas priekšemus pasniegšanu valodu. Varbūt, ka tie vēcaki ir dezinformēti vai nu vienkarši neinformēti. Bēt vīni visi ir nodokļu maksataji un vismaz puse no viņiem -- pilsoņi. Un viniem, dabiski, grības, lai viņas velmes bija respeskteti. (Par puse no vēcakiem es runaju tapēc, kā es ziņi, kads ir atbalsts LAŠORam. Tas ir sabiedriska organizacija, Latvijas krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācija, kas jau trešo gadu pēc kartam organize "vēcaķus konferences". Pedejā, š.g. septembrī, piedalijas ap 900 cilvēki no visas Latvijas regionus, kas pārstāvejā, domaju, vēcaķus no 2/3 visas Latvijas krievvalodīgas skolas.)

Ka Tu doma, ka parati cilvēki reaģe, kad viņiem piespiedkartā dara kautko, kas, pēc viņas domas, būs kaitīgs viņu berniem? Un kā viņi reaģe, kad viss šo viņiem dara valsts mašinerija, kada uz 90% procentiem sastav no etniskiem latviešiem? Tas ir viens.

Aija Veldre Beldavs: < Jā, arī šeit Indianas universitātē zinātni, matemātiku un datortehniku bieži māca tādi kas angliski saprot uz tikai praktiski elementālu līmeni. >

Runa ir nevis par pieaugušiem, bēt par berniem un, starp citu, nevis par tiem, kas jau pieradija, ka ir gudri (kartojot eksamenus uneversitātē), bēt par VISIEM.

Alex

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 11/20/02 8:41
Subject: Re: minoritātes \Alex ---> Uldis Liepkalns

Uldis:

Punkts Uldim.

Ja runa ir par likumu laušanām un netaisnībām, šeit ir tā salīdzināmā asimētrija dialogā.

aija

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 11/20/02 8:47
Subject: Re: minoritātes \Alex ---> Uldis Liepkalns

Sveiki!

Aija dala punktus:

Skaisti! Un man nekas par to, ka es piedāvāja radoši sastrādāt ar rusofoniem?

Juris

From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
Date: 11/20/02 8:58
Subject: Re: minoritātes \Alex ---> Uldis Liepkalns

Uldis: < - vajadzēja prasīt, lai okupētājvalsts, saskaņā ar Starptautiskajām konvencijām, izvāktu kolonistus. >

Vai kāds reiz nevarētu ņemt un šīs slavenās konvencijas publicēt? Citādi ar tām ir tāpat kā ar Molotove-Ribentropa slepenajiem protokoliem pirms gadiem divpadsmit - visi zina, ka tādi eksistē, bet oriģināli nav atrodami.

Precīzi - kas tajās konvencijās ir rakstīts un kas jāpilda? Tik daudz esmu sapratis, ka okupētājvalsts okupētajās teritorijās nedrīkst nometināt savus civiliedzīvotājus. Kad okupācija beidzas, tie jāizvāc.

Tikai man nav skaidrs, līdz kurai kolonistu paaudzei šāds nosacījums ir spēkā. Vienā paaudzē, divās vai bībeliskajās septiņās? Diez vai uz mūžīgiem laikiem.

Tālāk - šķiet, ka nemaldos, bet nevienā oficiālā ārzemju izdotā tekstā vai kartē neesmu lasījis par Baltijas valstīm kā par _okupētām_ teritorijām. Lielākoties esmu sastapies ar apzīmējumu _nelikumīgi PSRS sastāvā iekļautas/inkorporētas teritorijas_. Šajā sakarā gribētu uzzināt, vai Latvijai vispār ir iespējams panākt, lai laikā no 1940. līdz 1990. gadam to starptautiski (nav runa par Krieviju, bet, piemēram, ASV, Lielbritāniju, Franciju) atzītu tieši par okupētu teritoriju?

Ja Latviju starptautiski neatzīst par okupētu teritoriju, vai uz to attiecas minētās konvencijas?

Vents

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 11/20/02 9:00
Subject: Re: minoritātes \Alex ---> Uldis Liepkalns

Juris: < Skaisti! Un man nekas par to, ka es piedāvāja radoši sastrādāt ar rusofoniem? >

Nubet, Juri, es taču zinu, ja tev nedos, tu pats taču paņemsi. :)

aija

From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
Date: 11/20/02 9:33
Subject: Re: minoritātes \Alex

Ausma: < Lasot Aleksi par to, kā sertificēti krievu skolu pedagogi, mati slejas stāvus. / . . . / Kontrole jānodrošina tikai eksāmenos, un tad jau kvalitāte parādīs, cik nopietni valoda mācīta un cik nopietni to mācījušies. >

Nu tad varbūt ir saprātīgi runāt nevis par vispārēju krievu skolu pāriešanu uz latviešu mācību valodu, bet gan uz to, ka tiek prasīti noteikti rezultāti.

Tas ir, valsts finansētā vidējās izglītības iestādē tiek prasīta noteiktu priekšmetu programmu apguve noteiktā laikposmā. Skolotāju darbs tiek vērtēts pēc tā, kādi ir skolēnu uzrādītie rezultāti šās programmas apguvē.

Programmu apguve tiek kontrolēta ar Izglītības ministrijas noteiktiem pārbaudes līdzekļiem mācību laikā un to noslēgumā - kontroldarbiem, ieskaitēm, centralizētiem galaeksāmeniem. Pārbaužu daudzumu, apjomu un norises kārtību nosaka Izglītības ministrija. Pārbaužu norise tiek uzlabota tā, lai samazinātu negodīgas rīcības iespējas – palīdzību no malas, norakstīšanu, pārbaužu satura iepriekšēju izpaušanu.

Centralizētās pārbaudes, ieskaitot galaeksāmenus, notiek latviešu valodā un ir vienotas visām viena tipa vidējām mācību iestādēm neatkarīgi no to audzēkņu dzimtās valodas.

Un viss. Vai varbūt vēl kaut kas?

Vents

From: AstridaJ@aol.com
Date: 11/20/02 9:37
Subject: Re: minoritātes \Alex ---> Uldis Liepkalns

Juris, sadzīviskais optimists:

Juri, palidzi man kaut ko saprast. Es Tev pilnigi piekritu par mainam velesanu likuma, un aizpagajusa vasara, Ritdienas sede, kura es piedalijos ierosinaju, ka mums vajaga sakt ar kaut ko vienkarsu un iespejamu. Tiesi ar to , ko prasi Tu, kandidati var baloteties tikai viena apgabala (se vel pieliku to, ka velams tikai tur , kur pasi dzivo) Tu visu laiku apgalvo, ka musu satversme tas jau ir. Ja tas ta ir, vai tad kads no mums vai grupa nevaretu griezties satversmes tiesa ar prasibu, lai valsts velesanu sakara turas pie noteikumiem satversme. Lidzigi ka to darija Ivars Silars sakara ar deputatu netaisnigo kompensaciju lietu? Tas ir jautajums, kam es atbildi neesmu varejusi izdomat. Astrida optimiste uz visam frontem

From: alex@chas-daily.com
Date: 11/20/02 9:38
Subject: Re: minoritātes \Alex ---> Vents Zvaigzne

Sveiki

Ir Hagas konvencija, un Ženevas konvencija.

Bet okupacijas skaidra definicija nekur nav atrodama, izņemot papildprotokolu 1898(?) gadā ĪI(?) Hagas konvencijai. Tur ir rakstits, ka par okupetu teritoriju ir izskaitama tada, kur okupejošs valsts izveida militaru okupacijās administraciju un valda ar viņas palīdzību.

Viens no viedokļim ir ka Latvijas situacija 1940. g. nemaz neatšķiras no Austrijas situacijās 1938. g. Abos gadījumos ārejas valsts dabujā piekrišanu ievest savu armiju no varas, kada bija starptautiski atzista par likumīgu (Austrijās gadijumā tas bija plebescits, un Latvijās -- Ministru Prezidents). Austrijas iekļaušana Lielvacijas sastava tiek deveta par "anšlusu", vai "bezasinainu inkorporaciju".

Arī okupetas teritorijas vai kolonijas iedzivotajiem un kolonistiem jabūt dažadais tiesiskais statuss, un tas atšķirība ir jabut skaidri ierakstīta likumos (tieši ka Vacija izdarija Poļijā vai Francijā, bēt neizdarijā Austria, uzreiz pīlnīgi līdzinajot austriešu un vaciešu tiesības. Tads pats, vismaz uz papīra, notika arī Baltijā pēc padomiešu pienakšanu gan 1940., gan 1944. g.)

Un vēl viena lieta, kada neierakstīta neviena konvencija. Par kolonistiem parasti tiek deveti tie, kas aizbrauca dzivot uz koloniju ar pilnu apziņu, ka tas ir kolonija. Kas notiek tad, kad cilvēki ir parvesti uz nelīkumīgi piesaistītu teritoriju piespiedkartā (kas, teiksim, notika ar daudziem Krievijas "jauniem specialistiem", kam pēc instituta vai tehnikuma kļuvuši šeit "pēc sadales") vai cilvēkus pieruna braukt turp vai šurp, nesnedzejot viņiem pīlnu informāciju, tiem cilvēkam jau ir kads cits statuss. Kadreiz viens britu advokats man pateica, ka butu ārkartīgi interesanti meģinat Straptautiskā Tiesā pieradit, ka tie cilvēki ir nevis kolonisti, bet "nelikumigi parvietoti cilvēki", vai DP – displaced persons. Man tas šķiet padaudz, pirmkārt tapēc, ka es neziņu, vai pavisam varetu but DP laikā, kad karadarbības nav.

Un vēl. Protams, ASV no pašā sakuma lietoja vardu "okupacija", runajot par Baltijas valstim. Bet ja Tu grīb sameklet kadu ANO deklaraciju vai kads līdzigs dokuments, kur tas būs lietojams nevis viena valsti (kaut gan dižvalsti), bet starptautiska konsesusa limenī, tas Tev neizdevas.

Alex

From: kingga@plu.edu
Date: 11/20/02 11:21
Subject: Re: minoritātes \Alex ---> Vents Zvaigzne

Sveiki,

Ja ari Cehoslovakija padevas Vacijai, bet Austriju inkorporeja draudzigak, abas valsts Otra pasaules kara laika uzskatija par okupetam. So valstu faktikso neatkaribu atjaunoja pec kara. Manuprat, Baltijas valstu okupacija ir analoga vienai vai otrai.

Visu labako,
Gundars

From: johnyx@parks.lv
Date: 11/20/02 11:22
Subject: Re: minoritātes \Alex

Jautajums ir sasapejis, bet varbut kads var dalities pieredzē par to, kada veida macibas tika organizetas Minsteres latviešu gimnazijā?

xav

From: Pormals@aol.com
Date: 11/20/02 11:27
Subject: Re: minoritātes \Alex ---> Vents Zvaigzne

Gundars: < Ja ari Cehoslovakija padevas Vacijai, bet Austriju inkorporeja draudzigak, abas valsts Otra pasaules kara laika uzskatija par okupetam. >

Interesantsa bija stavoklis kara beigas, kad gustekņu nometnes Italija, austriesi deklarejas, ka brivas valsts locekli, kaut ari vinu vidu bija lielaks skaits SS un SD darboni. Vini tika ari atlaisti samera atri no gusta, kurpreti Baltiesi bija spiesti pavadit divus gadus.

Cikaga.

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 11/20/02 11:27
Subject: Re: minoritātes \Alex ---> Uldis Liepkalns

Sveiki!

Astrīda lūdz palīdzību:

Mūsu Satversme nosaka, ka Latvijā ir pieci vēlēšanu apgabali, Rīga, Kurzeme, Vidzeme, Latgale un Zemgale, un Satversme paredz, ka katru apgabalu pārstāv deputātu skaits kas ir proporcionāls apgabala balstiesīgo pilsoņu skaitam. Diemžēl tur nav teikts, ka deputāta kandidāts nedrīkst balotēties tikai vienā apgabalā. Es tikai saku, ka tas Satversmē īsi un skaidri noformulētais reģionālo apgabalu princips neko nenozīmē, ja vēlēšnau likums to neapstiprina. Bet Satversmes tiesa norādīs uz precendentu, ka arī Pirmajā Republikā bijā tāda pat (ne)kārtība, kā mūsulaiku kleptokrātijā. Tātad vismaz man ir skaidrs, ka vēlēšanu likums jāmaina, nevis jāgriežas pie Satversmes tiesas. Tāda likuma maiņas vajadzība ir viegli izskaidrojama un viegli noformulējama un pat pašiem kleptokrātu kungiem nevajadzētu nostāties pret tādu maiņu, jo tā tikai palīdzēs viņiem labāk savaldīt valsti. GAlvenais ir panākt, ka tauta pati prasa tādu maiņu, nevis gaidīt, ka kāds kungs vai kundze to nokārtos.

Juris

From: baiba2000@hotmail.com
Date: 11/20/02 11:49
Subject: Re: minoritātes \Alex ---

Pasaulīt tu mana baltā, kā gan mums reizēm patīk lauzties jau Mozus laikā atvērtās durvīs! - 1989. gada 5. maijā A. Gorbunovs parakstīja "Latvijas padomju sociālistiskās republikas Valodu likumu". Un tā pirmais pants - "saskaņā ar L:atvijas PSR Konstitūciju Latvijas PSR valsts valoda ir latviešu valoda". Tālāk - 8. pants: "Latvijas PSR valsts varas un valsts pārvaldes orgānos gan lietvedības, gan sēžu un visu citu darba sanāksmju valoda ir valsts valoda". Un tālak - 4. nodaļā, kas reglamentē "valodu izglītībā, zinātnē un kultūras dzīvē", starp citu, teikts: "Latvijas PSR vidējo, vidējo speciālo un augstāko mācību iestāžu beidzējiem jākārto eksāmens valsts valodā".  Atgādinu - tas tika noteikts pirms apaļiem 13 gadiem, LPSR laikā. Un nedaudz vēlāk - 1992. gadā (tātad pirms 10 gadiem !!!) tika apstiprināts Valsts valodas prasmes atestācijas nolikums. Un tajā melns uz balta ir rakstīts: valsts valodas zināšanas 3. (augstākā) pakāpe ir nepieciešama ... izglītības darbiniekiem.   Taču 2002. gadā Alex visā nopietnībā apgalvo:

Viens vienīgs jautājums - vai tad pasniedzējiem ir tik liela valsts valodas  apguves aizture, ka 10 gados, dziedi vai raudi, bet - ne no vietas?  Vai arī iemesls ir nedaudz cits? 

Baiba  

From: AstridaJ@aol.com
Date: 11/20/02 1:54
Subject: Re: minoritātes \Alex ---> Uldis Liepkalns

Juris:

Paldies, Juri, tagad saprotu Astrida

From: alex@chas-daily.com
Date: 11/20/02 2:01
Subject: Re: minoritātes \Alex ---> Baiba

Sveiki!

Baiba: < Viens vienīgs jautājums - vai tad pasniedzējiem ir tik liela valsts valodas apguves aizture, ka 10 gados, dziedi vai raudi, bet - ne no vietas? Vai arī iemesls ir nedaudz cits? >

Man tagad nav īpaši interesanti diskutet, kapēc ar skolotajām ir tā, kā ir. Mans jautajums bijs kads cits. Es teicu, ka skolotaji JAU nepilda likuma (par likuma kvalitati arī citreiz varam parunat) prasības. Es teicu, ka, lai šo lietu paslept, valsts vara uzbuveja Potjemkina sādžu: pēc papīram visi skolas darbinieki prot latviešu valodu augstakaja limenī atbilstoši likumas prasībam, bēt realitāte tas nemaz nav. Daži tiešam prot ļoti labi, daži -- nu, uz trijnieku, bet pareji -- vairakums, prot labakaja gadijumā tik tali, ka ir spējigi patirgoties tirgā. Un skoleni -- BERNI -- valodu arī ipaši neprot, skolā pirmoreiz gajot. Dabiski, ka ģimenes un pagalmā sava starpā krievi ar krieviem (vai nu rusofoni ar rusofoniem) runa krieviski. Tatad vieniga vieta, kur viņi var dabut valodas prasme, ir skolā. Un tur ir tā, kā ir. Tas ir šobaltdienas realitate, neatkarīgi no ta, patik tas kam vai nepatīk.

Un pēc šis priekšvārda es var tikai atkartot: Nu, un kas te būs par ķimija, kad ķimijas pašiegšanas valodu kartīgi neprot ne pasniedzeji, ne mācekļi?

Talāk ir jamekle atbilde nevis uz pirmo klasisko krievu jautaumu "kas ir vainigs?", bēt uz otro -- " kas tagad ir jadara"?

Pirma iespeja ir turpinat izlikties, ka viss ir OK un veiksimigi pabeigt skolas reformu 2004. gada, ka paredzets likumā. Nu, kas te tad bus par ķimija? Tieši no Venta aprakstā.

Otra iespeja ir atkartot sertifikaciju pilna -- visas valsts -- meroga. Pēc tam sastadit "melnus sarakstus" un izdzīt no darba visus tos pasniedzejus, kam papiritis ar valsts valodas komisijas zimodziņu ir, bēt vairs nekas nav. Šaja gadijuma būs jasavakt visus valodas spejigus skolotajus vienā skolā (droši vien, ka katra treša) un, respektivi, maksimali parvēst tur mācekļus. Nu, ja katrā klasē bus pa 45 skoleni, tad, varbut, kadu puse no visiem berniem piekartosim likuma prasībam atbistošojās skolās. Bet kas būs ar parejiem? Kur viņiem būs jaiet? Ar heroinu tirgot? Un kā bernus sadalīt pēc škiras? Un kada būs atteiksme prēt valsti un valsts formejošo etnosu?

Treša iespeja ir vēlreiz padomat, vai pavisam pašreizejas likums ir labs un derigs. Padomat, kapēc valsts mašina nebija spejiga ne tikai problemu risinat, bēt atzist, ka ta eksiste, kā tada. Un -- varbut! -- izgudrot kadu citu mehanizmu.

Ceturta iespeja -- lai tie Maŗas Ivanovnas līdz rītdienas brokastim apguva valsts valodu -- manuprat, neeksiste. Ja viņi to neizdarija (sliņkuma, stulbuma, vai imperiska šovinisma -- nav svarīgi -- deļ) 10 gadu laikā, tad ir pilnigi nereali gaidit, ka viņi to izdara lidz 2004. gada 1. septembrī.

Ja kāda piekta iespeja eksiste, man taja nav zinama. Nu, un tad kas mums būs ar ķimiju?

Alex.

From: baiba2000@hotmail.com
Date: 11/20/02 2:38
Subject: Re: minoritātes \Alex -->>

Alex: < Atceros, ka mans vēctetis (istenība,vēcmammas masas virs) -- arī Aleksandrs -- Padomija laikos to nekad nesvīneja un gan negribeja man pastastit, kapēc. >

Re nu, Alex, rodas jautājums - vai tikai mums nav bijis kopīgs vectētiņš? :-) Arī mana vectētiņa vārds ir Aleksandrs. Tikai atšķirība tā, ka mūsu ģimenē viņa vārdadiena vienmēr tika plaši svinēta - lai nu kad, bet  ik gadu 18. novembrī visa radu saime sanāca kopā un svinēja pilnīgi oficiāli :-).   Tagad par krievu valodā runājošo bērnu katastrofālo situāciju šodien, - Alex, Alex, kāpēc Jūs nemēģinat saprast, kas ir šīs "katastrofas" pamatu pamats?  Taču jau pedagogu "grūtgalvība" jeb, precīzāk definējot, - viņu attieksme pret likumiem un savu tiešo darbu. Tieši viņi izvēlējās "likumu - ar līkumu". Tātad likumi un ne-krievi te nav  vainojami. Un kas ir vainīgs, tam arī jāuzņemas atbildība. Diemžēl - arī visai krievu diasporai. Jo, atvainojiet par tiešu jautājumu, - vai Jūs savā avīzē toreiz (vai, sliktākajā gadījumā - tagad) rakstījāt par Jums (bet ne plašai sabiedrībai) zināmajiem faktiem - "SOS: dāma vai kungs X,Y vai Z, ignorējot jaunākās paaudzes likumīgās tiesības uz kvalitatīvu nākotni, pārkāpj likumu"? Diezgan cītīgi lasu krievu presi, taču NEVIENU šādu rakstu nav gadījies redzēt. Ir gan (un biezā slānī) citādi - "uščemļajut naši prava".    Par okupāciju. 1949. gada 12. augustā pieņemtā Ženēvas konvencijas 49. panta 1. daļā noteikts, ka okupētās valsts civiliedzīvotājus aizliegts deportēt no okupētās teritorijas, bet 6. daļa okupētājvalstij aizliedz uz okupēto teritoriju pārvietot daļu savu iedzīvotāju. Alex, pat ja daļu "pārvioetoto" uz Latviju - saskaņā ar Jūsu angļu advokāta viedokli - var uzskatīt par DP :-), tad par to jāatbild PSRS juridiskajai (gan tiesību, gan pienākumu) mantiniecei Krievijai.   Un tālāk - ieskatieties, lūdzu, 1983. gada Eiropas Parlamenta rezolūcijā par Baltijas valstīm. Tur teikts, ka tās tika "okupētas, kolonizētas un rusificētas". Parlamenta politiskā apakškomisija izvirzīja priekšlikumu Baltijas valstu jautājumu nodot izskatīšanai ANO Dekolonizācijas apakškomitejai. "Sevišķa uzmanība jāpievērš padomju mēģinājumiem ilgākā laika posmā likvidēt Baltijas tautu nacionālo identitāti, sistemātiski tās pārkrievojot, lai tādējādi nodrošinātu šo valstu piederību Krievijai. Šādu politiku neapšaubāmi var nosaukt par auksto genocīdu".   Nekas pārāk patīkams, protams, šādā konstatācijā nav. Taču - fakts.  Starp citu, iesaku iepazīties arī ar dažiem (nezinu, vai arī krievu valodā publicētiem:-) ) diplomāta Andrejeva rakstiem. Arī par okupācijas problēmu. (Slinkums citēt - iznāktu pārāk garš palags.)                     Baiba  

From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
Date: 11/20/02 3:34
Subject: Re: minoritātes \Alex ---> Baiba

Alex: < Ja kāda piekta iespeja eksiste, man taja nav zinama. Nu, un tad kas mums būs ar ķimiju? >

Protams, ir arī piektā iespēja - visreālākā. Tiks atlaisti no darba skolotāji, kas nav apguvuši valsts valodu pietiekamā apmērā, un pieņemti darbā tādi, kas latviešu valodu prot. Aleksa bažas par to, ka šādu skolotāju nav, ir veltas. Būs pietiekami daudz _latviešu_ tautības skolotāju, kas valsts valodu zinās, viņi tiks pieņemti darbā un pasniegs savus priekšmetus latviešu valodā.

No vienas puses, es labi saprotu, ka tieši šī varbūtība visvairāk baida krievu skolu skolotājus un padara viņus par aktīviem izglītības reformas pretiniekiem. Manuprāt, tā ir mazākā bēda, un atzīšos, ka nekādu žēlumu pret viņiem nejūtu. Stāsti par "superprofesionāliem skolotājiem, kas tik vien kā neprot latviešu valodu", mani neaizkustina.

Bet, no otras puses, es šādā situācijā negribētu būt latviešu skolotāju vidū, kas ies strādāt krievu skolās atlaisto krievu skolotāju vietā. Cik liela daļa no viņiem būs psiholoģiski spējīgi izturēt naidu un nepatiku, kas viņus kā "svešiniekus" pavadīs jau no pirmās dienas? Cik no viņiem būs tik lielas personības, lai spētu pārvarēt šos sākumnosacījumus un izveidotu ar bērniem attiecības, kādām jāvalda starp skolēniem un skolotājiem? Vai lielākajai daļai darbs nepārvērtīsies par mūžīgo "svēto karu", turklāt ne tikai ar bērniem, bet arī ar viņu vecākiem? Un kā tas ietekmēs šo skolēnu turpmāko attieksmi pret latviešiem un Latviju kopumā? Vai nu kādam tas patīk vai ne, bet skola ir pirmā vieta, kurā cilvēkbērns pirmoreiz tā pa īstam saskaras ar valsti, kurā dzīvo, un veido savu attieksmi pret to. Parasti konfrontējot skolā uzzināto ar mājās vecāku stāstīto un dzīvē redzēto. Un, ja bērnam pret skolu veidojas (un tiek veidota, piemēram, no vecāku puses) attieksme kā pret sev svešu, nelabvēlīgu, melīgu un naidīgu iestādījumu, tad ir lielas iespējas, ka šāda attieksme izveidosies arī pret valsti, kurā topošais pilsonis dzīvo. Ja nemaldos, tad nepilsoņu bērni, kas dzimuši Latvijā pēc 1991. gada, jau ir LR pilsoņi, tāpēc viņu lojalitāte vai nelojalitāte mums būs krietni svarīgāka nekā viņu vecāku dzīves uzskati.

Šie jautājumi mani uztrauc vairāk nekā pieaugušu cilvēku "šūmēšanās".

Vents

From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
Date: 11/20/02 3:42
Subject: Re: minoritātes \Alex -->>

Baiba rakstīja: < Par okupāciju. 1949. gada 12. augustā pieņemtā Ženēvas konvencijas 49. panta 1. daļā >

Liels paldies Baibai par informāciju. Vairāki jautājumi man līdz šim nebija skaidri. Vēl ir neskaidrs viens - cik ilgu laiku šāds kolonizācijas fakts paliek spēkā, ņemot vērā, ka ar laiku parādās jaunas paaudzes, kuru senči bijuši iebraucēji, bet kuras jau dzimušas okupētajā zemē?

Vents

From: alex@chas-daily.com
Date: 11/20/02 3:51
Subject: Re: minoritātes \Alex -->> Baiba

Sveiki!

Baiba: < Arī mana vectētiņa vārds ir Aleksandrs. Tikai atšķirība tā, ka mūsu ģimenē viņa vārdadiena vienmēr tika plaši svinēta - lai nu kad, bet ik gadu 18. novembrī visa radu saime sanāca kopā un svinēja pilnīgi oficiāli :-). >

Vectēvam ("dedam Sašam") biografijā bijs kads noslepums. Man ir aizdomas -- tagad, 25 gadus pēc viņa naves -- ka, var but, viņš bijs no kartigiem sarkaniem. Kadreiz redzeja viņu fotografiju pirmskara padomju armijas formā.

Baiba: < Tātad likumi un ne-krievi te nav vainojami. Un kas ir vainīgs, tam arī jāuzņemas atbildība. Diemžēl - arī visai krievu diasporai. >

Nu labi, pienemsim, ka viss ir ta ka Tu (vai drikst uz "Tu"?). Bet ko darisim talāk?

Baiba: < Jo, atvainojiet par tiešu jautājumu, - vai Jūs savā avīzē toreiz (vai, sliktākajā gadījumā - tagad) rakstījāt par Jums (bet ne plašai sabiedrībai) zināmajiem faktiem - "SOS: dāma vai kungs X,Y vai Z, ignorējot jaunākās paaudzes likumīgās tiesības uz kvalitatīvu nākotni, pārkāpj likumu"? Diezgan cītīgi lasu krievu presi, taču NEVIENU šādu rakstu nav gadījies redzēt. Ir gan (un biezā slānī) citādi - "uščemļajut naši prava". >

1. Man personigi nekad nepienaca rakstit avīzē tieši par šo tēmatu. Bēt, ja pienacas kadreiz, tad mana atteiksme būs tada: manuprat, tas ir ļoti slikts un nepardomats likums. Bet tas IR likums, un to IR jaizpild (un, ja kam grības, vienlaicīgi ciņities par šo likuma labojumu). Un nevar būt runas par "uščemļajut naši prava" -- tas likums ir pilnigi hm... likumigs. Varbut, ka ne ipaši labveligs un ne ipaši gudrs -- bēt tas pats par sevi nenozīme, ka ir kadas tiesibas parkapumus. Diemžel, labvelība nekada konvencijā nav ierakstitā. :-)

2. Avīze, kada publice vot tadu rakstu, uzreiz pazaude daļu no metiena. Pēc otras ša tipa publikacijas pazaude vēl. Tapēc ka ORT televizija ir stiprāk. Daudz stipraks. "Dienas" krievu izlaiduma liktenis Tev, droši vien, ir zinams?

Analoģija ciņai starp ORT un vietejai avizei ir ļoti nepatikama: karš Andoras-Francijas karš. Un sabiedrotie nēksiste -- pusnormalas krievu valodas televizijas Latvijā nav. Un baidos, kā nebūs, neskatoot uz to, ka valodas kvotu sistema, droši vien drizumā bus atcelta. Laiks ir pazaudets. Latvija ar pašam rokam atdeva Kremlim patsdargakais, kā pavisam valstim varetu būt -- informacijas telpu. Atdeva nevis par sviestmaizi, bēt pilnigi par brivī.

Baiba: < Alex, pat ja daļu "pārvioetoto" uz Latviju - saskaņā ar Jūsu angļu advokāta viedokli - var uzskatīt par DP :-), tad par to jāatbild PSRS juridiskajai (gan tiesību, gan pienākumu) mantiniecei Krievijai. >

Nu un ar Dievam, lai atbild, man iebildumu nav. Man pavisam Krievija ne īpaši interese. Man šeit dzīvot, nevis Krievija. Es viss to rakstija tikai tapēc, lai paradit, ka ir šaubas tieši par "violeto" starptautisku statusu. Ka viss ir nav tik viennozimigi.

Baiba: < "Sevišķa uzmanība jāpievērš padomju mēģinājumiem ilgākā laika posmā likvidēt Baltijas tautu nacionālo identitāti, sistemātiski tās pārkrievojot, lai tādējādi nodrošinātu šo valstu piederību Krievijai. Šādu politiku neapšaubāmi var nosaukt par auksto genocīdu". >

1. Tas bija Auksta Kara laiks, vai ne?

2. Un kas notika ANO Dekolonizācijas apakškomitejā? Škiet, ka nekas.

3. Un kas būs, ja rītdien NVS parlamentara asambleja akcepte rezoluciju ar apgalvojumiem, ka Latvija nelikumigi kolonizē teritoriju, kada istenība pieder nu... neziņu kam. Kuršiem?

4. Starp citu, es godigi domaju, ka nebūtu slikti šo lietu izskatit Starptautiskā Tiesā Hagā. Vienkarši, lai pielikt punktu visas strīdas.

5. Man nav nekadas šaubas, ka 39-40gg. notikumi Baltijā bija pilna cūciba un nelikumība. Man arī nav nekadas šaubas par to, ka Iosifa Vissarionoviča Padomija bija asaiņa imperija. Bēt gribas dabut skaidrību ar terminoloģiju.

Alex

From: aivis.b@delfi.lv
Date: 11/20/02 3:52
Subject: Re: minoritātes \Alex ---> Baiba

Sveiki!

Baiba: < Viens vienīgs jautājums - vai tad pasniedzējiem ir tik liela valsts valodas apguves aizture, ka 10 gados, dziedi vai raudi, bet – ne no vietas? Vai arī iemesls ir nedaudz cits? >

Man tagad nav īpaši interesanti diskutet, kapēc ar skolotajām ir tā, kā ir. Mans jautajums bijs kads cits. Es teicu, ka skolotaji JAU nepilda likuma (par likuma kvalitati arī citreiz varam parunat) prasības. Es teicu, ka, lai šo lietu paslept, valsts vara uzbuveja Potjemkina sādžu: pēc papīram visi skolas darbinieki prot latviešu valodu augstakaja limenī atbilstoši likumas prasībam, bēt realitāte tas nemaz nav. Daži tiešam prot ļoti labi, daži -- nu, uz trijnieku, bet pareji -- vairakums, prot labakaja gadijumā tik tali, ka ir spējigi patirgoties tirgā. Un skoleni -- BERNI -- valodu arī ipaši neprot, skolā pirmoreiz gajot. Dabiski, ka ģimenes un pagalmā sava starpā krievi ar krieviem (vai nu rusofoni ar rusofoniem) runa krieviski. Tatad vieniga vieta, kur viņi var dabut valodas prasme, ir skolā. Un tur ir tā, kā ir. Tas ir šobaltdienas realitate, neatkarīgi no ta, patik tas kam vai nepatīk.

Un pēc šis priekšvārda es var tikai atkartot: Nu, un kas te būs par ķimija, kad ķimijas pašiegšanas valodu kartīgi neprot ne pasniedzeji, ne mācekļi?

Talāk ir jamekle atbilde nevis uz pirmo klasisko krievu jautaumu "kas ir vainigs?", bēt uz otro -- " kas tagad ir jadara"? Pirma iespeja ir turpinat izlikties, ka viss ir OK un veiksimigi pabeigt skolas reformu 2004. gada, ka paredzets likumā. Nu, kas te tad bus par ķimija? Tieši no Venta aprakstā. Otra iespeja ir atkartot sertifikaciju pilna -- visas valsts -- meroga. Pēc tam sastadit "melnus sarakstus" un izdzīt no darba visus tos pasniedzejus, kam papiritis ar valsts valodas komisijas zimodziņu ir, bēt vairs nekas nav. Šaja gadijuma būs jasavakt visus valodas spejigus skolotajus vienā skolā (droši vien, ka katra treša) un, respektivi, maksimali parvēst tur mācekļus. Nu, ja katrā klasē bus pa 45 skoleni, tad, varbut, kadu puse no visiem berniem piekartosim likuma prasībam atbistošojās skolās. Bet kas būs ar parejiem? Kur viņiem būs jaiet? Ar heroinu tirgot? Un kā bernus sadalīt pēc škiras? Un kada būs atteiksme prēt valsti un valsts formejošo etnosu?

Aleks, par to vajadzēja bļaut pirms 3 gadiem vismaz. Nu un ja paši nespējāt tad šo problēmu apjēgt, tad nu nākas dzīvot ar to, kas ir un nevis bļaut par likuma nederību. Agri vai vēlu taču bija jāsaprot, ka valsts valoda te ir latviešu. Nu un ja tas nav noticis ar pārliecināšanu, tad tagad tas notiek "metodom vtika". Un neredzu jēgu diskutēt par pašu tuvredzību.

AB

From: hbush@apollo.lv
Date: 11/20/02 3:58
Subject: Re: minoritātes \Alex ---> Baiba

Vents Zvaigzne rakstija: < Būs pietiekami daudz _latviešu_ tautības skolotāju, kas valsts valodu zinās, viņi tiks pieņemti darbā un pasniegs savus priekšmetus latviešu valodā. >

Nebus. Diemžel jau ilgaku laiku skolotaju hroniski trukst ari latviešu skolas, un esošajiem bieži vien nav atbilstošas kvalifikacijas. Seviški smags stavoklis ir ar vakancem svešvalodu specialistiem, matematikas skolotajiem u.c. Piemeram, angļu valodu labi zinošs cilveks, taja skaita skolotajs, var samera viegli atrast darbu ar daudzas reizes lielaku algu un daudz veseligaku darba atmosferu neka skola. Pat attalas vietas dzivojošiem ir iespejams stradat tulkotaju birojos, kuru darbs organizets caur Internet (zinu tadas firmas) u.t.t.

Harijs

From: alex@chas-daily.com
Date: 11/20/02 4:00
Subject: Re: minoritātes \Alex ---> Vents Zvaigzne

Sveiki!

Vents Zvaigzne: < Un, ja bērnam pret skolu veidojas (un tiek veidota, piemēram, no vecāku puses) attieksme kā pret sev svešu, nelabvēlīgu, melīgu un naidīgu iestādījumu, tad ir lielas iespējas, ka šāda attieksme izveidosies arī pret valsti, kurā topošais pilsonis dzīvo. >

Tieši tā. Arabi un pareji musuļmani Francijā.

Vents Zvaigzne: < Ja nemaldos, tad nepilsoņu bērni, kas dzimuši Latvijā pēc 1991. gada, jau ir LR pilsoņi >

Ne. Viņu vecākiem ir iespeja padarīt savus bērnus par pilsoniem registracijas kartība. Un ir japiebilst, ka šo iespeju violeti gandrīz ka neizmanto.

Vents Zvaigzne: < Šie jautājumi mani uztrauc vairāk nekā pieaugušu cilvēku "šūmēšanās". >

Man arī.

Alex.

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 11/20/02 4:00
Subject: Re: minoritātes \Alex ---> Uldis Liepkalns

Sveiki!

Es Astrīdai teicu tā:

Viens draudzīgs sveikotājs man privāti aizrādīja, ka nav vis tā kā es teicu. Satversmē pār Saeimu ir rakstīts tā:

_ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _

5. Saeima sastāv no simts tautas priekšstāvjiem.
6. Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās.
7. Sadalot Latviju atsevišķos vēlēšanu apgabalos, Saeimas deputātu skaits, kurš ievēlams katrā vēlēšanu apgabalā, noteicams proporcionāli katra apgabala vēlētāju skaitam.
14. Vēlētāji nevar atsaukt atsevišķus Saeimas locekļus.
_ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _

Nav teikts, kā tie apgabali sadalīti. Es tomēr domāju, ka svarīgi būt palikt pie esošajiem apgabaliem nekā mēģināt ieviest, teiksim, simts apgabalus - vienu katram deputātam. Tiesa, kā te viens kādu laiku atpakaļ aizrādīja, siguldiešiem nav nekā kopīga ar alūksniešiem, bet tik lielas pārmaiņas būtu daudz grūtāk prognozējamas un tāpēc daudz grūtāk attaisnojams un izskaidrojams.

Juris

From: alex@chas-daily.com
Date: 11/20/02 4:03
Subject: Re: minoritātes \Alex -->>Vents Zvaigzne

Sveiki!

Vents: < Vēl ir neskaidrs viens - cik ilgu laiku šāds kolonizācijas fakts paliek spēkā, ņemot vērā, ka ar laiku parādās jaunas paaudzes, kuru senči bijuši iebraucēji, bet kuras jau dzimušas okupētajā zemē? >

Tikai lieta ir tada, ka šaja konvencijā nezkapēc nav definicijās – kas isti ir okupācija.

Alex.

From: uldis@parks.lv
Date: 11/20/02 4:18
Subject: Re: minoritātes \Alex -->>Vents Zvaigzne

Alex: < Tikai lieta ir tada, ka šaja konvencijā nezkapēc nav definicijās – kas isti ir okupācija. >

- A radio na lampax iļi tranzistorax?
- Povtoŗaju tretjij raz, speciaļno dļa tupakov- radio na tanke!

Lai Jums adekvāta diena :)

Uldis

From: arubenis@ix.netcom.com
Date: 11/20/02 4:53
Subject: Re: minoritātes \Alex ---> Juris Zagarins

Uldis: < Tā ka tā vaina laikam tomēr būs tur, kur Bulgakova "Suņa sirdī" profesors norādīja - jācīnās ar cēloņiem, nevis sekām, un nevis jāskraida pa ielām ar plakātiem "nost ar nekārtību", bet ar tiem plakātiem jāsit pa turieni, kur tā nekārtība ir - respektīvi sev pa galvām... >

Gaidi nu, ka maskalis dauzis pats savu pauri, ka nespej iemacities latviski!? Vai vini ir spejigi vispar kautko iemacities??

Turpiniet nu "dialogu", ja otra puse negrib saprast par ko tu runa!

Aija: < Ja runa ir par likumu laušanām un netaisnībām, šeit ir tā salīdzināmā asimētrija dialogā. >

Ja Alex grib dialogu, vinam ne tikai japasaka savas domas, bet ari japrot klausities, uznemt un saprast latviesu domas.

Citiem vardiem, kapec lai latviesiem butu jaiztop tiem krieviniem, kuri nist Latviju, latviesus un visu kas saistas ap to? Citadi - vlelti milets, dialoga nebus. Macisanas ir Aleksa puse, nevis tas jadara latvisiem sava valsti.

Vents: < Piedāvāšu savu ne sevišķi optimistisko versiju par to, kā te viss notiks saistībā ar izslavēto pāreju uz latviešu mācību valodu krievu skolās. >

Ja tas krievu skolas nespej vai nemak veikt savu uzdevumu, tad tas vienkarsi jasledz. Lai visi berni macas latviesu skola! Tad visai tai krieviski runasanai skola bus dabigas beigas.

Lai iemacitos "po ruskomu" lai krievu vecaki organize savas krievu valodas un mantojuma skolinas, kuras nodarbojas ar savu valodu un mantojumu.

Amerika pamat- un vidusskolas macas valsts valodā. Svesvalodam ir specialklases vai minoritasu uzturetas skolinas.

From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
Date: 11/20/02 5:12
Subject: Re: minoritātes \Vents ---> Arturs Rubenis

Arturs Rubenis rakstīja: < Ja tas krievu skolas nespej vai nemak veikt savu uzdevumu, tad tas vienkarsi jasledz. Lai visi berni macas latviesu skola! Tad visai tai krieviski runasanai skola bus dabigas beigas. >

Tas vismaz būtu loģiski, vai ne? Valstī vienota izglītības sistēma un mācības notiek valsts valodā pēc vienotām programmām. Tāpat kā Amerikā un Eiropā.

Tikai, ja parādītos šāds ierosinājums, tad šoreiz protestētu visi - gan latvieši, gan krievi - un no tā it nekas neiznāktu. Tiktu piesaukti gan iespējamie starpnacionālie konflikti skolās, gan negatīvā valodas un kultūras ietekme, ko uzturēšanās krievu bērnu vidē atstās uz latviešu bērniem (analogi - uzturēšanās latviešu bērnu vidē uz krievu bērniem), gan viss pārējais.

Jo latvieši, tāpat kā krievi, jau nebūt nevēlas, lai viņu bērni mācītos ar krievu bērniem vienā skolā un vienā klasē. Viens divi krievu bērni uz trīsdesmit latviešu bērniem - jā, tas ir gluži pieņemami. Bet, kad krievu bērnu klasē būtu gandrīz puse, latviešu vidū sāktos panika. Iespējams, pamatota, jo patiešām nevar prognozēt, kādā valodā šī raibā kompānija sarunātos (ja nekautos). Krieviski? Latviski? Bet varbūt jaunā abu valodu mistrojumā?

Neloģiskums jau slēpjas tur, ka izglītības reforma nav domāta agrāko latviešu un krievu skolu saplūšanai vienā valsts skolu sistēmā. Tā paredz atsevišķu (kaut pēc noklusēšanas) latviešu un krievu skolu saglabāšanu, lai abas grupas "nesajauktos", bet ar nosacījumu, ka krievu skolās jāmācās latviski. Tā vismaz es to lietu saprotu.

Vents

From: hbush@apollo.lv
Date: 11/20/02 5:32
Subject: Re: minoritātes \Alex ---> Uldis Liepkalns

Arturs Rubenis rakstija: < Amerika pamat- un vidusskolas macas valsts valodā. >

"Tu saki?" ((C) Veca Paulīne, šejienieši sapratīs... ;-) >

Pastasti mums par to valsts valodu ASV. Pirms paris gadiem man iznaca paintereseties par šo temu. Uzzinaju, ka 1981.g. kads Mr. Hayakawa (sic!) bija licis priekša izskatišanai konstitucijas labojumu (English Language Amendment), kurš tiešam butu deklarejis angļu valodu ka oficialo valsts valodu ASV, faktiski aizliedzot jebkura oficiala limeni citu valodu lietošanu (atskaitot nedaudzus specialgadijumus diplomatiskaja sfera u.c.). Skat. piem. http://ourworld.compuserve.com/homepages/JWCRAWFORD/ela97.htm

Ja šis priekšlikums butu nonacis lidz balsošanai, dabujis vismaz divas tresdalas balsu abas palatas _un_ ja to ratificetu tris ceturtdalas no štatiem, tad ASV angļu valoda kļutu par valsts valodu. Tomer, ciktal man zinams, ši lieta nekad nav nonakusi lidz balsošanai pat komisijas, par palatam pat nerunajot.

Vairak vai mazak anglu valodas lomu atbalstošas vietejo likumu normas pašlaik ir drusku pari par 20 štatiem. Tomer tas ipaši neietekme vietejas varas lemumus par skolam un pasniegšanas valodam tajas. Nedaudz pameklejot Interneta, var atrast vietejas skolas (t.i. oficialas, nevis kadu nacionalo biedribu skolas) visdažadakajas valodas, ieskaitot vjetnamiešu un krievu. Pie tam vjetnamiešu skolas ir ne tikai piem. Kalifornija (kur vietam ir tīri vjetnamiešu rajoni), bet pat Mičigana - tas man bija zinams parsteigums. Protams, loti daudzas vietas ir pieejama izglitiba spaņu valoda, un atkal - izrādās, ne tikai vesturiski samera nesen okupetajas Meksikas teritorijas.

Ja nu kaut kas pedejo paris gadu laika butu radikali mainijies, ludzu atsuti kadas norādes (URL) uz attiecigiem likumdošanas aktiem.

Redzi, valodu jautajumi mums te Latvija ir tadi jutigi un sapigi, jabut zinošam un uzmanigam, diskutejot par tiem.

Harijs

From: hbush@apollo.lv
Date: 11/20/02 5:37
Subject: Re: minoritātes \Vents ---> Arturs Rubenis

Vents Zvaigzne rakstija: < Tas vismaz būtu loģiski, vai ne? Valstī vienota izglītības sistēma un mācības notiek valsts valodā pēc vienotām programmām. Tāpat kā Amerikā un Eiropā. >

Pastasti, ludzu, par vienotajam mācību programmam ASV.

Harijs

From: arubenis@ix.netcom.com
Date: 11/20/02 9:33
Subject: Re: minoritātes \Alex ---> Baiba

Par krievu skolotajiem Vents raksta: <Bet, no otras puses, es šādā situācijā negribētu būt latviešu skolotāju vidū, kas ies strādāt krievu skolās atlaisto krievu skolotāju vietā. >

Es ieteiktu slegt tadas krievu skolas un berniem un jauniesiem sakt macities ista latviesu skola. Ta butu cita skola, citi skolotaji un izbeigtos krievu skolotaju domasanas iespaids uz jaunatnes audzinasanu. Amerika iebraucot pulka lLatvijas laika skolotajiem nacas iet stradat visur kur, tikai ne skolas. Kas nu tur par tragediju, ja atlaistajiem krievu skolotajiem japiedzivo tads pats liktenis? Vajadzeja nopietni macities to pasu latviesu valodu. Nu bus jabrauc uz Pleskavu vai Tulu, lai turpinatu savu profesionalo amatu.

No latviesu tauta viedokla, nemaz nebutu slikti, ja vel 10% krievvalodigo parceltos uz Tveru vai Vologdu. Tur tak ir ista Krievzeme, ko? Un porezidents Putins sauca talka.

Ka tur bija tas slavenais Karla Ulmana sauklitis? "Lai vini... "

Aivis: < Aleks, par to vajadzēja bļaut pirms 3 gadiem vismaz. Nu un ja paši nespējāt tad šo problēmu apjēgt, tad nu nākas dzīvot ar to, kas ir un nevis bļaut par likuma nederību. Agri vai vēlu taču bija jāsaprot, ka valsts valoda te ir latviešu. Nu un ja tas nav noticis ar pārliecināšanu, tad tagad tas notiek "metodom vtika". Un neredzu jēgu diskutēt par pašu tuvredzību. >

Redz nu, kas notiek aiz maskaliskas pargudribas. Neticeja un joprojam netic, ka tada Latvija ir! Nu ir ziepe: macies latviski, vai vacies uz Vologdu vai Magadanu.

Nez kapec Aleksis doma, ka ta ir latviesu vaina vai par atbildiba, ka nabaga krievini nespej latviski iemacities? Varbut tur vainiga kirilitsa, jebsu uzputiba, macities vel kadu valodu bez krievu valodas. Kada vaina prast 5-6 un visas pielietot? Ja kada tauta to nedara, vai ta nav uzputibas, lielmanibas un aprobezotibas apsesta??

Protams, ir viens lielisks atrisinajums ka noverst sis minoritates valodu problemu: jabrauc majas... Nu, kas vainas uzsakt meldinu: "Moskva moja..." un kapt vilciena uz Zilupes pusi....

Harijs: < Pie tam vjetnamiešu skolas ir ne tikai piem. Kalifornija (kur vietam ir tīri vjetnamiešu rajoni), bet pat Mičigana - tas man bija zinams parsteigums. Protams, loti daudzas vietas ir pieejama izglitiba spaņu valoda, un atkal - izrādās, ne tikai vesturiski samera nesen okupetajas Meksikas teritorijas. >

Ur ari latviesu skolas Amerika. Bet tam visam ir papildskolas uzdevums. Bet ja kada skolu valdes apgabala ir pietiekams skolenu skaits, var pieprasit un dabut ipasas stundas pieprasitaja valoda. Par to maksa attieciga skolu valde. Klivlande latviesiem neviena skolu apgabala nebija pietiekami altviesu jauniesu, pieprasit sadas valdoas apmacibas. bez tam pirmajos divdesmit gados bijam "nezinisi" par tadam iespejam.

Latviesu skolas Amerika uztur pati latviesu sabiedriba. Biezi vien tas ir draudzes vai vietejas latviesu organizacijas. Klivlande latviesu skola darbojas ka Apvienotas draudzes pasakums, bet atbalsta visa latviesu sabiedriba. Par skolas izdevumiem gada vecaku padome, Apvienota draudze dod telpas. Skolotajiem maksa cela naudas. Dazados laika posmos kops 1950.g., kadu laiku pastaveja vairakas "skolinas", pie draudzem macit ticibas amxibu un latviesu valodu. Kops 1961.g. skola darbojas pie Apvienotas draudzes un ari baptistiem tada bija (vabut ducis bernu?). Apvienotas draudzes skolas ziedu laikos skola bija ap 120 skolnieku )septindesmito gadu sakuma).

Bet lai "kvalificetos" izglitiba, visiem latviesu berniem jaiet vietejas amerikanu skolas. Tur ir noteiktas programmas un parbaudijumi, ar kuriem meri skolnieku progresu. Skolas parasti uzrauga vietejas skolu valdes kada geografiska apgabala robezas. Ari tam ir jakvalificejas, pirms pienem zinama apgabala skolu limeni par piemerotu.

Amerika nav "izglitibas vai kulturas ministrijas". Tas atstats statu limeni, galv. kart skolu valdem, skolotaju profesionalam arodorganizacijam.

Privata sacensiba skolu labuma zina notiek ari universitatem.

Nav dzirdets, ka "jakvalificejas" ar anglu valodas zinasanam. Bet ja to nemaki, nevari padarit darbu, tevi atlaidis, kimija, fizika vai veikalvediba...

Skat. ari "Skolas Amerika".

From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
Date: 11/21/02 3:55
Subject: Re: minoritātes \Vents ---> Arturs Rubenis

Harijs Bušs rakstīja: < Pastasti, ludzu, par vienotajam mācību programmam ASV. >

Esmu pāršāvis pār strīpu. Kā sapratu no Tavām vēstulēm, uz ASV neviens no šiem apgalvojumiem neattiecas. Droši vien, ka uz daļu Eiropas valstu arī ne.

Vents

From: kingga@plu.edu
Date: 11/21/02 10:31
Subject: Re: minoritātes \Alex ---> Baiba

Arturs Rubenis: < Ka tur bija tas slavenais Karla Ulmana sauklitis? "Lai vini... ">

Tas nu ta par baltvaciesiem. Bet Karlis Ulmanis rusofonus Daugavpili uzrunaja krieviski...

Mazs labojums. Amerika ir izglitibas ministrija federala limeni (Department of Education), bet stata limeni parasti atrodam izglitibas ministru (Superintendent of Education). Federalas valdibas limeni izdara petijumus par izglitibas stavokli un tas attistibu un uzmana ari, lai tiktu pilditi federalie likumumi. Stata (valsts) limeni jasaskano programmu saturs ar stata pieskirtiem lidzekliem (Vasingtona stata valstij ir obligats (satverse noteikts) uzdevums rupeties par pamatizglitibu visiem stata iedzivotajiem. Par operativo darbu gada skolu valdes, pa dalai ar saviem lidzekliem. Tiesa, ka Latvijas tipa izglitibas ministrijas Amerika nav; birokratija saja nozare ir mazieverojama.

Harijs: <1981.g. kads Mr. Hayakawa (sic!) bija licis priekša izskatišanai konstitucijas labojumu (Engliš Language Amendment)>

Zinasanai: Japanau izcelsmes profesors Hajakava bija slavens valodnieks, specializejies uz niansem anglu valoda, velak ari Sanfrancisko Valsts Universitates rektors. Profesors bija gandriz fanatisks augsta limena valodu

prasmes proponents. Vins bija parliecinats, ka daudzu iecelotaju problemas augstaka izglitiba un darba ir saistitas ar vienkarsi nepietiekamam valodas zinasanam, pat no vienas paaudzes otra.

Pedeja laika Kalifornijas valsts universitates vairums studentu ir iecelotaji vai iecelotaju pusaudzi (Praktiskie kiniesu vecaki dzen bernus uz augstskolu: "Tavas anglu valodas zinasanas nav pieteiekamas darbam. Ej uz skolu, lai Tev tur vispirms vismaz iemaca runat!") Izglitosanas limenis sajas skolas kritas, jo studenti izvairas macities anglu valodu (gaidamo zemo atzimju del), bet vislabakie kiniesu un japanu studenti aiziet macities uz daudz prasigako Kalifornijas Universitati Berkleja.

Visu labako,
Gundars

From: alex@chas-daily.com
Date: 11/21/02 12:17

Subject: Re: minoritātes \Vents ---> Vents Zvaigzne

Sveiki!

Nu, par NATO veselibu!

Vents Zvaigzne: < Viens divi krievu bērni uz trīsdesmit latviešu bērniem - jā, tas ir gluži pieņemami. Bet, kad krievu bērnu klasē būtu gandrīz puse, latviešu vidū sāktos panika. Iespējams, pamatota, jo patiešām nevar prognozēt, kādā valodā šī raibā kompānija sarunātos (ja nekautos). Krieviski? Latviski? Bet varbūt jaunā abu valodu mistrojumā? >

Interesanta doma. Vai Tu atceros -- Aksjonovam "Krimu salā" bija tadi "jaki-nacionalisti", kas istenība izradijas vienigie valsts patrioti, kas bija prēt brīvpratigas pievienošanas PSRS? Viņi starp sevi runaja divaina valoda -- trešdaļa vārdu saknes no krievu valodās, trešdaļa -- no Krimu tatarū un viss parejais -- no angļu. :-)

Vents Zvaigzne: < Neloģiskums jau slēpjas tur, ka izglītības reforma nav domāta agrāko latviešu un krievu skolu saplūšanai vienā valsts skolu sistēmā. Tā paredz atsevišķu (kaut pēc noklusēšanas) latviešu un krievu skolu saglabāšanu, lai abas grupas "nesajauktos", bet ar nosacījumu, ka krievu skolās jāmācās latviski. Tā vismaz es to lietu saprotu. >

Tas ir nav neloģiskums, tas ir slīktaks. Macitijes pēc vienadas programmas un financejumu, bet dažadoos ekās. Šķiet, ka ASV Dienvidos 50jos gados nosaukums tai praksei bijs "equal but separate". Star citu, iepriekšejs izglitības ministrs kadreiz šis citats atkartojā gandrīz ka precīzi. :-((

Kad programmas atšķiras, tad viss normaļi. Kad programma ir tada paša, viss tas izskatas divaiņi.

Alex

From: arubenis@ix.netcom.com
Date: 11/21/02 2:40
Subject: Re: minoritātes \ skolas Amerika

Tas tomer nav tiesa. Tikai ministrijas saucas par departamentiem. Department of Health, Education and Welfare tika nodibinats 1953.g.(tatad: veselibas, izglitibas un labklajibas). Dept. of Education radas 1979. Man nav pie rokas datu, kada ir si dept. darbiba.

From: aabele@sveiks.lv
Date: 11/21/02 2:52
Subject: Re: minoritātes \Alex ---> Baiba

Tā nav, Alex, ka skola ir vienīgā, kur mācīties valodu! Tu pats gaudies, ka par maz raidījumu krievu valodā. Tātad latviešu valodā ir pietiekami. Galvenais tomēr ir un paliek negribēšana. Ja nav ar ko sarunāties - var taču lasīt latviešu valodā grāmatas, laikrakstus, skatīties TV un klausīties radio. Arī es dažu labu reizi ieslēdzu krievu TV programmas, lai atsvaidzinātu valodas zināšanas. Mūsu pagastā toties nav ar ko runāt krieviski.

Neredzu citu iespēju, kā jau ar nākamo mācību gadu visās krievu skolās pagarināt pamatskolu par vienu klasi, lai ne tikai ģimnāzijā, bet arī dzīvē skolēni nonāktu labāk sagatavoti. Žēl, ka mūsu politiķi ir bijuši tik tuvredzīgi un izlaiduši krievu skolas no redzesloka, tā nu izaugusi vesela paaudze, kas skolā diendienā uzsūkuši nostaļģiju pēc vecajām privilēģijām.

Tagad skolotājiem krievu skolās, kas māca teicamā latviešu valodā, jāmaksā krietni lielāka alga, par darbu kaitīgos apstākļos. :-)

Krievu ģimnāzijas taču var organizēt privāti. Vienīgi - kāds no tām būs labums, ja tanīs pienācīgi neiemācīs latviešu valodu un bērni izaugs nekonkurētspējīgi darba tirgū Latvijā.

Pieļaujot krievu valodu kā otru valsts valodu Latvijā, katram ir skaidrs, ka tā būs "likumīga" latviešu valodas iznīcināšana. Pietiek jau, ka latviešu zemnieki un viņu pēcteči pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas "likumīgi" zaudēja savu zemi, saņemot par to nederīgus papīrīšus - sertifikātus.

Ausma

From: ZAGARINS@stcc.edu
Date: 11/21/02 2:53
Subject: Re: minoritātes \Vents ---> Vents Zvaigzne

Sveiki!

Alexis par to, ka rusofoniem jāmācās latviski bet nerusofoniem nav jāmācās krieviski izteicās tā:

ASV dienvidos 50jos gados vēl par nekādu "equality" nebija ne runas. Tādas lietas Amerikas melnie izcīnija tikai 60'o gadu beigās. Protams, mēs to saucām par integrāciju, bet tas, uz ko mēs mērķējām bija asimilācija. Amerikas melnajiem ir melna ādas krāsa, kas ar viscentīgāko mācīšanos neiet nost. Latvijas rusofoniem is latviešu valodas nezināšana, kas nav salīdzināma ar Amerikas nēģeru problēmu.

Mēs jau esam dzirdējsuhi no paša Alexa ka Latvijas rusofoniem nav itin nekādas prasības pēc asimilēšanās latviešu sabiedrībā.

Starp citu, Dostojevskis vienā savā grāmatā izeicās tā, ka viņš labāk būtu nēģeris Amerikā nekā latvietis Krievijā. (Toreiz vēl Latvija bija daļa no Krievijas.) Tas viņam bija tāds komentārs par Krievijas kultūru.

Juris

From: alex@chas-daily.com
Date: 11/21/02 4:09
Subject: Re: minoritātes \Vents ---> Juris Zagarins

Sveiki!

Juris Zagarins: < Alexis par to, ka rusofoniem jāmācās latviski bet nerusofoniem nav jāmācās krieviski izteicās.... >

Vai Tu speciali taisas man pielipināt vārdus un domas, kad es nekad neizteica? Vot Tu man lūdzu pasaki, kur te es kadu vārdiņu -- ne, sīku burtiņu! -- uzrakstija par to, ka "nerusofoniem nav jāmācāss krieviski"? Nu nav, bet tas ir zinams, un tas ir neapstridams fakt, kadu es nekur un nekada veida nemeģinaja apstridēt. Mācit vai nemācit krievu valodu latviešu skolās -- jabūt brīva skoleņu (vai vecaķu) izvēle. Un, paldies Dievam, tā jau ir -- kam patīk, tie vat izvēlet krievu valodu ka otru svešvalodu, i nu un veiksme viņam! (Starp citu, procentuali ir pieagums krievu valodas popularitates latviešu skolās, vācu valodas reķiņa)

BET runa bija par to, ka:

1. Latvija būs atsevišķas vidusskolas -- latviešiem un rusofoniem, vai latviešu un "krievu"

2. Programma abas skolas būs pīlnīgi vienada (izņemot 3-4 stundas nedeļa krievu skolās, kas būs veltiti dzimtai valodai un literaturai)

3. Finansejums arī būs vienāds

Jautajums ir -- kapēc tada sistema pavisam ir vajadzīga? Ar ko viņu var attaisņot?

Ja krievu vidusskolas ka tadas vairs nebūs (no 2004. gada), tad ir jāpvieno skolas (organizejot "krieviem" "etniskas" disciplinas mācīšanu pēcstundu laikā, gandrīz ka fakultativus; tas ir tikai saraksta sastadišanas jautajums -- "latviešiem" stundas beigsies, bet "krieviem" vēl būs viena papildstunda 3 vai 4 dienas nedeļā).

Bet politiķi negrib skolas apvienot. Skolas, kadam ir visas nozīmes, izņemot vienu -- skoleņu etniska (vai valodas) piederība nesakrīt. Nosaukums tadai praksei ir "etniska segregacija", un Tev tas ir ļoti labi zinams.

Vienīgaja iespeja attaisņot "krievu" un latviešu skolas saglabašanu ka atsevišķas iestades ir CITA MĀCĪBU PROGRAMMA. Par kadu es šeit runāju no paša sakuma. Un ko tieši prasa rusofoni. Cita programma, ar kadu tomer, netraumejot minoritāte, būs iespejams dabut rezultatus, kadi ir velami vairakumam. Galu galām, kas Tēv ir vajadzigs -- lai Latvijā nebūtu krievu skolas vai lai rusofoni bija spejigi brīvi runat un rakstit latviski?

Juris Zagarins: < Starp citu, Dostojevskis vienā savā grāmatā izeicās tā, ka viņš labāk būtu nēģeris Amerikā nekā latvietis Krievijā. (Toreiz vēl Latvija bija daļa no Krievijas.) Tas viņam bija tāds komentārs par Krievijas kultūru. >

Nu un kapēc Tu šito izlema man pastastit?

Alex

PS Starp citu, es Tev gribeja pajautat par vēl vienu lietu. Vēl 19 novembrī Tu rakstija man

Juris Zagarins: < PAr rusofonu kultūru lai rūpējas rusofonu vecāki un mācītāji un rakstnieki un dziedātāji. Būtu laiks arī rusofoniem mēģināt iedzīvoties savā valstī, nevis tikai prasīt, lai pārējie iedzīvotāji pielāgojas rusofonu grūtājai kultūrai. >

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 11/21/02 4:48
Subject: Re: minoritātes \Vents ---> Juris Zagarins

Sveiki!

Es teicu tā: << Alexis par to, ka rusofoniem jāmācās latviski bet nerusofoniem nav jāmācās krieviski izteicās.... >>

Un nu Alexis uztraucās: < Vai Tu speciali taisas man pielipināt vārdus un domas, kad es nekad neizteica? Vot Tu man lūdzu pasaki, kur te es kadu vārdiņu -- ne, sīku burtiņu! -- uzrakstija par to, ka "nerusofoniem nav jāmācāss krieviski"? >

Nu jā. Tu taču pavisam skaidri pateici, ka Tev tā nevienlīdzība bija tā galvenā problēma un tāpēc visa tā nerusofonu valodas mācīšanās Tev likās sliktāka nekā neloģiska. Un Vai tāpēc Tu pats nesalīdzināji resofonu problēmu Latvijā ar nēģeru problēmu Amerikā, ka te bija daudz vairāk nekā tikai neloģiskums, te bija arī netaisnīgums, ka viņiem liek mācīties nerusofoniski?

Bet Krievijā pat nerusofoniem jāmācās rusofoniski un kāpēc lai Latvijā nebūtu rusofoniem jāmācās nerusofoniski?

Tāda sistēma vajadzīga, lai rusofoni iemācītos nerusofoniski un to var attaisnot ar to, ka paši rusofoni paši saviem spēkiem nevīžā iemācīties nerusofoniski.

Atkārtoju: Vai Tu pats mums neesoi atkārtoti stāstījis, ka Tev ir svarīgi, ka rusofoniem butu iespēja saglabāt savu īpatnējo savrūpējo rusofonu kultūru?

MAn abssolūti nekas nav pretī, ka rusofoni mācās nerusofoniski! Es domāju, ka to viņiem notiekti jau sen vajadzēja darīt.

Es savā pēdējā vēstulē vēl pateicu tā: << Starp citu, Dostojevskis vienā savā grāmatā izeicās tā, ka viņš labāk būtu nēģeris Amerikā nekā latvietis Krievijā. (Toreiz vēl Latvija bija daļa no Krievijas.) Tas viņam bija tāds komentārs par Krievijas kultūru. >>

Bet Alexis nevar saprast kāpēc es tādas lietas viņam stāstīju:

Tāpēc, ka Tu izlēmi man pastāstīt, ka Latvijas rusofonu valodas problēma ir salīdzināma ar Amerikas nēģeru nevienlīdzības problēmu 1950'os gados.

Nē. Runa te ir par nerusofonu kultūru.

Juris

From: baiba2000@hotmail.com
Date: 11/21/02 4:52
Subject: Re: minoritātes \Alex --->Alex

Alex: < Kad programmas atšķiras, tad viss normaļi. Kad programma ir tada paša,viss tas izskatas divaiņi. >

Alex, mīļais, vai Jūs kādreiz esat iegriezies Valņu ielā (Izglītības ministrijā) un pajautājis, kura no Jūsu  nākotnes vīzijām atbilst likuma iecerētajai realitātei? -

Cik man zināms, - gan atšķiras šodien, gan atšķirsies nākotnē. Piemēram, manam sīcim līdz vidusskolai (paralēli ar angļu ) krievu valoda bija obligātais priekšmets. Tagad, videnē, - izvēles.  Turpretī krievu minoritāte savās skolās pastiprināti visus gadus, protams, vērs vaļā gan krievu literatūras (Jūs taču negribēsit teikt, ka Puškinu, Ahmatovu  vai Ņekrasovu krievu bērni apgūs latviski vai ķīniski?:-) ), gan valodas mācību grāmatas.  Tāpat kā jūdu skolās māca un mācīs ivritu, par kuru ne latviešiem (kopumā ņemot), ne krieviem nav pārāk lielas saprašanas. Ukraiņiem, savukārt, - ukraiņu valoda utt. Tātad nav nekādas vajadzības sakrustot ukraiņus ar jūdiem vai latviešiem (kaut gan mana sīča klasē tik tiešām mācās vairāki krievu skolēni. Un, jāteic,  - meitenes kā bildes un mācās patiesi labi. Starp citu, vienai no viņām 9. klases izlaidumā tētis pat nesaprata, ko nozīmē "labdien". Bet meitene ABSOLŪTI VIENĀDI prot ABAS valodas.). Kādas problēmas? Ja grib, tad var, vai ne? Tā ir arī atbilde par bērnu "kropļošanu" skolotāju bezatbildības dēļ.  

Un tagad nedaudz (ja atļausit) par profesionālo godaprātu. (Protams, neesmu kompetenta, un tomēr. Ceru, ka nakāpju Jums uz varržacīm.)Varbūt pārāk augstu mērķēts, taču kāda, Jūsuprāt, ir žurnālista sūtiba? Vairot avīzes abonentu skaitu? Tādā gadījumā - uz priekšu: dzeltenā prese visā pasaulē ir pati pieprasītākā (kurš ar kuru, kā un kāpēc. Un pa kuru atslēgas caurumiņu visieteicamāk lūrēt). Tikai nez kāpēc profesionāļu vidē pārāk augstu nekotējas :-(  .

Un, vakar,domājot par situācijas objektīvas  analīzes iespēju  Latvijas krievu presē, Jūs konstatējāt -

From: kingga@plu.edu
Date: 11/21/02 5:33
Subject: Re: minoritātes \Alex --->Alex

Baiba, soreiz man nav neka par rusofoniem, bet par latviski runajosiem krieviem (he, letofoniem). Varbut, ka soreiz atkartosos, bet to ir verts:

1. Mana Rigas klasiskas gimnazijas (agrak to sauca par 1.valsts!) klase, 1940. gada bija divi pavisam isti krievi, kuri krieviski runajas tikai majas ar vecakiem. Viens no tiem mainija vardu un galigi pargaja latviesos (tas nav nekas jauns; vecie Rigas pilsetas dokumenti pilni ar atzimem pirms Pirma pasaules kara: "agrak latvietis, tagad vacietis..." un "agrak krievs, tagad latvietis"). Otrs, nelaikis Igors Noskovs, latviesu valodu parvaldija izcili labi un reizem ari rakstija dzejas latviesu valoda. Celies no aristokratiem, Igors sevi uzskatija gan par Latvijas patriotu, gan par istu krievu. Dazi sveikotaji varbut atpazis vina vardu, atceroties, ka vina bija Latvijas represeto biedribas priekssedis.

2. Viesojoties Rigas Ekonomiska Augstskola un tur anketejot studentus, noskaidrojas, ka tur ipasi Baltijas krievu izcelsmes studenti izcelas ar centibu, izpalidzibu un lielu veiksmi sekmigi sadarboties par visiem tautibu sliegsniem. Varbut visiem ar to nepietiks. Macibspeki teica, ka taisni sie studenti parada no visam 4 tautibu grupam augstako socialas atbildibas limeni; to es vareju ari spriest par vinu izveletiem semestra projektiem.

3. Rigas 40. (krievu) vidusskola, vecaja Keninu skolas eka Terbatas iela 15, skolotaji un skolnieki ir krievi, kas drosi lepojas ar krievu valodu un kulturu. Vini lepojas ari ar savu labo latviesu valodu (gan ar mazu akcentinu) un to, ka sie divvalodnieki dibinati lepojas, ka vini labi pazist latviesu makslu un literaturu. Man ir aizdomas, ka sie krievu studenti lepojas ar to, ka vini spej visu. Man liekas, ka si varbut ir vieniga skola Latvija, kur skolotaji, skolnieku un vinu vecaki ir iekartojusi uz uztur mazu muzeju kadai latviesu rakstnieku [Keninu] dzimtai, un ta sevi tuvina Latvijai.

Priekzimigus cilvekus var atrtast visur Latvija! Lai nu viniem netruktu sekotaju!

Visu labako,
Gundars

From: signis@kssc.lv
Date: 11/21/02 10:10
Subject: Re: minoritātes \Alex ---> Baiba

Vents: < Šie jautājumi mani uztrauc vairāk nekā pieaugušu cilvēku "šūmēšanās". >

Manuprāt, izglītības sistēma tagad ir tik nožēlojamā stāvoklī, ka tai kopumā ir vajadzīgs papildus finansējums. Redzēju ziņās, ka medicīnas darbiniekiem nezināmā :-) laika posmā taisās dubultot algas.

Skolu sistēma ir tikpat traģiskā stāvoklī. Ja šādu algu dubultošanu varētu piedāvāt skolotājiem, tad varbūt arī varētu atrast rusofonu skolotājus, kas ir spējīgi iemācīties latviešu valodu ;-) Un arī latviešu skolas varētu pārtraukt cīnīties ar hronisku skolotāju trūkumu un uzlabot lizglītības līmeni kopumā. Bet vai tas atrisinātu rusofonu skolu problēmu?

Kā jau tu iepriekšējā vēstulē minēji, ir diezgan bezjēdzīgi cerēt, ka skolotājs un bērni, kuru dzimtā valoda ir krievu savā starpā nesarunāsies krieviski...

Man jāpiekrīt alexam, ka visumā šis likums par pāriešanu uz mācībām latviešu valodā liekas totāli nepārdomāts un arī nepietiekami izskaidrots un diskutēts presē. Bet, kāda ir normāla alternatīva? Vai kāds redz kādu sakarīgu ceļu kā rusofonu bērniem iemācīt šo latviešu valodu un nodrošināt viņu integrāciju Latvijas sabiedrībā? Pats kādreiz gāju skolā ar specializētu vācu valodas novirzienu un mums bija atsevišķi priekšmeti, kurus pasniedza vācu valodā. Manuprāt, tas varētu būt viens no risinājumiem.

Signis

From: liepag@idirect.com
Date: 11/21/02 10:17
Subject: Re: minoritātes \Alex ---> Uldis Liepkalns

Vents: < Atskan zvans. >

Sveiki!

Var loti sekmigi macit piemeram francu valodu, kaut apkarteja sabiedriba runa angliski. Atslega tam ir velesanas valodu iemacit/iemacities, nevis inspekcijas, zinotaji un tamlidzigi piegajieni. Tie tikai boja cilvekiem attiecibas un nepanak cereto iznakumu. Ir metodes, ka macit valodu. Labak iemacas, ja skolotajs runa tai valoda, ko maca. Sakot ar vajadzigas valodas macisanu un turpinot ar citiem prieksmetiem visu var izmacit kada valoda vien grib. Skolotajam gan japrot valoda, ko vins/vina maca. Labakas sekmes butu no bernudarza uz augsu macit latviesu valoda, sakt tikai vidusskola neliekas pratigi. Tas protams, ir politiski eksplozivs ieteikums.

Likums viens nenodrosinas latviesu valodas macisanu. Tur noteikti vajaga izglitot un parliecinat skolotajus, pirms tads likums stajas speka.

Nezinu, vai Latvija matematikas uzdevumu risinasana tiek labota latviesu valoda, Kanada nelabo anglu valodu.

Sarunu stundas - cilveki sarunajas. Sarunas no sakuma ir vienkarsas,par ikdieniskam lietam. Nav nekas sarezgits jaskaidro dzimtaja valoda.

Anita.

From: signis@kssc.lv
Date: 11/21/02 10:20
Subject: Re: minoritātes \Vents ---> Juris Zagarins

Alex: < nekada veida nemeģinaja apstridēt. Mācit vai nemācit krievu valodu latviešu skolās -- jabūt brīva skoleņu (vai vecaķu) izvēle. Un, paldies Dievam, tā jau ir -- kam patīk, tie vat izvēlet krievu valodu ka otru svešvalodu, i nu un veiksme viņam! (Starp citu, procentuali ir pieagums krievu valodas popularitates latviešu skolās, vācu valodas reķiņa) >

Nu nezinu, kāds var būt pieaugums, ja kādreiz 100% visiem bija jāmācās krieviski :-) Varētu būt tikai runa par pieaugumu pēdējos gados, jo pirmajos neatkarības gados daudzi latviešu vecāki bija pārlieku sajūsmināti par iegūto neatkarību un iespēju nemācīt bērniem krievu valodu.

Tagad tas tomēr sāk atgriezties normālās sliedēs un daudzi saprot, ka ir tikai labi, ja latviešu bērni māk runāt krieviski. Nozīmīga daļa Latvijas iedzīvoāju ir rusofoni un arī es uzskatu, ka ir tikai normāli, ja spējam saprasties abās valodās.

Signis

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 11/21/02 11:04
Subject: Re: minoritātes \Alex ---> Uldis Liepkalns

Vents: < Un vai jūs visi tagad ticat, ka pēc zvana turpmākās 45 minūtes skolotāji ar šiem skolēniem sāks konsekventi sarunāties latviski??? Vienīgi tāpēc, ka to paredz likums??? Piedodiet, es neticu! >

Pieņemu Vents zin no pieredzes, kapēc nestrīdēšos par Latvijas krievu skolu varbūtībā. Bet nav tā vienmēr jābūt. Bērni paši mēdz būt dabīgi ļoti adaptīvi, ātri iemācās un pielāgojās jebkādai kārtībai, ieskaitot tai, ka klasē runā vienu valodu un ārpusē otru. Drīzāk skolotāji var nebūt adaptīvi iegrozot apstākļus uz mērķa pildīšanu.

Naivs jautājums: kapēc matemātikas skolotājam jālabo valodas kļūdas, kapēc nevar uzmanību vērst uz pašas matemātikas mācīšanu un atstāt valodas labošanu attiecīgākās stundās?

Arī par vienkāršu valodas labošanu, vai neiespējami skolotāju palīgi (teačeŗs aides) no brīvprātīgiem, varbūt penzionāriem?

aija

From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
Date: 11/22/02 6:43
Subject: Re: minoritātes \Vents ---> Aija Beldavs

Aija vaicāja: < Naivs jautājums: kapēc matemātikas skolotājam jālabo valodas kļūdas, kapēc nevar uzmanību vērst uz pašas matemātikas mācīšanu un atstāt valodas labošanu attiecīgākās stundās? >

Tāpēc, ka skolu pāreja uz latviešu mācību valodu iecerēta, lai skolēni labāk apgūtu latviešu valodu.

Kā Tu domā, vai šie pensionāri būs ar mieru strādāt par velti? Atceries, ka valstij nepietiek naudas, lai samaksātu cilvēka cienīgas algas pašiem skolotājiem.

Vēlreiz formulēšu savu viedokli. Es neredzu jēgu tādai skolu pāriešanai uz latviešu valodu, kāda ieplānota šobrīd (vismaz kā es esmu to sapratis), jo man šķiet neloģiski bez īpašas vajadzības paģērēt no 31 krieva (30 skolēniem un viena skolotāja), lai viņi savā starpā sarunājas latviski.

Ja šī īpašā vajadzība ir labāka latviešu valodas apguve, tad, protams, latviešu valodai sarunas/sarakstes laikā jāpiegriež uzmanība, jālabo kļūdas un skolēniem jācenšas savas zināšanas uzlabot. Bet, kā Aija norādīja, matemātikas stundu laikā šāds mērķis netiek uzstādīts.

Daudz loģiskāka man šķiet tāda krievu izglītības reforma, kas paredz mācību priekšmetu apguvi, ņemot vērā, ka mutiskās un rakstiskās pārbaudes šajos priekšmetos notiks valsts valodā - sākot ar ministrijas kontroldarbiem un beidzot ar gala eksāmeniem (turpinājumā - iestājeksāmeniem augstskolā). Un nav svarīgi, vai skolēni šo priekšmetu apguvuši, mācoties dzimtajā valodā un tad apgūstot vajadzīgo terminu tulkojumus latviski, vai kā citādi. Lūk, tad gan nevienam nav tiesību protestēt, ka viņš nav spējis atrisināt eksāmena uzdevumus tāpēc, ka tie nav bijuši pārtulkoti krieviski, vai nav spējis latviešu valodā pastāstīt par tiem pašiem nelaimīgajiem apaļmutniekiem.

Galu galā - vai tad augstskolās arī tiks ieviests aizliegums krievu profesoram lasīt lekciju krievu valodā, ja visiem auditorijā sēdošajiem tā ir dzimtā valoda? Un, ja Latvijas Universitātes auditorijā sēdēs 100 pakistāņu, vai tad pakistāņu profesoram būs aizliegts viņiem lasīt lekciju urdu valodā, ja studenti to vēlēsies? Tas, protams, neatceļ šiem studentiem prasību visas akadēmiskās saistības ar universitāti kārtot valsts valodā.

Vents

From: alex@chas-daily.com
Date: 11/22/02 6:50
Subject: Re: minoritātes \Alex ---> Juris Zagarins

Sveiki!

Juris Zagarins: < Tu taču pavisam skaidri pateici, ka Tev tā nevienlīdzība bija tā galvenā problēma un tāpēc visa tā nerusofonu valodas mācīšanās Tev likās sliktāka nekā neloģiska. Un Vai tāpēc Tu pats nesalīdzināji resofonu problēmu Latvijā ar nēģeru problēmu Amerikā, ka te bija daudz vairāk nekā tikai neloģiskums, te bija arī netaisnīgums, ka viņiem liek mācīties nerusofoniski? >

SLIKTĀK NEKA NELOĢISKA MANUPRĀT, IR NEVIS VALODAS MĀCĪŠANĀS, BET SKOLU SADALIŠANA PĒC ETNISKA PRINCIPA, JA TAS PRINCIPS IR VIENIGAIS, PĒC KADAM SKOLAS IR SADALĪTAS. Pēc pašereizeja līkuma sanak tā, ka būs latviešu vidusskolas latviešiem un itkā tadas pašas latviešu skolas "krieviem", un to es saucu par segregāciju.

Ir vai nu jaturpinā mācīties pēc dažadām programmam, vai nu skolas ir jāpvieno. Kas šajā elementārajā domā varetu būt nesaprotams? Man ir iespaids, ka Tu visu laiku mekle manos izteikumos kadu zemtekstu – ar sazvērstību prēt latviešu valodu. Nu, mekle, ja grības, bet tad sarūna zaudē jegu.

Juris Zagarins: < Bet Krievijā pat nerusofoniem jāmācās rusofoniski un kāpēc lai Latvijā nebūtu rusofoniem jāmācās nerusofoniski? >

Neesmu nekads Krievijas fans, bet tur, lai Tev būtu zinams, videja izglītība ir pieejama (un no budžeta apmaksajama) 28 (ja nemaldijos) valodās, neiskaitojot pat krievu valodu.

Juris Zagarins: < Vai Tu pats mums neesoi atkārtoti stāstījis, ka Tev ir svarīgi, ka rusofoniem butu iespēja saglabāt savu īpatnējo savrūpējo rusofonu kultūru? >

Ja mācību programma būs tada paša, ka latviešu skolās, nekadas saglabašās nebūs. Bus mācīšana otras šķirās latviešu skolā.

Juris Zagarins: < MAn abssolūti nekas nav pretī, ka rusofoni mācās nerusofoniski. >

Varu tikai atkartot jautajumu: <<Galu galām, kas Tēv ir vajadzigs – lai Latvijā nebūtu krievu skolas vai lai rusofoni bija spejigi brīvi runat un rakstit latviski? >>

Atbižu varianti:

1. Man ir svarīgi, lai Latvijā vairs nebūtu krievu vidusskolas ar valsts finansejumu.
2. Man ir svarīgi, lai Latvijas rusofoni bija pīlnīgi spejigi brīvi runat un rakstit latviski.

Juris Zagarins: < Tu izlēmi man pastāstīt, ka Latvijas rusofonu valodas problēma ir salīdzināma ar Amerikas nēģeru nevienlīdzības problēmu 1950'os gados. >

Kam tas bija -- vai Tolkienam, ka "burvji skaita citadi, nekā cilvēki"? Valodas problēma, protāms, eksiste un ir ļoti nopietna. Bet ar "Amerikas nēģeru nevienlīdzības problēmu 1950'os gados" ir salīdzināma nevis šaja problēma, bet SKOLU SADALIŠANA PĒC ETNISKA PRINCIPA, JA TAS PRINCIPS IR VIENIGAIS... utt. (sk. pirmā rindkopā). Ja viss ir vienāds, kapēc tad ir jasglaba atsevišķas skolas? Lai pasargatu latviešus no krievu ietekmes? Lai pasargatu krievus no latviešu ietekmes? Vai lai paslēpt faktu, kā īstenībā skolas nemaz nebūtu vienadī un "latviešu skolā krieviem" izglītības kvalitate būs krietni zemāk, arī tapēc, ka skolotaju speja pasniegt zinašanas būs zemāk tapēc ka viņiem ir grūtības ar valodu? Ka Tu pats doma -- ja skolas patiešam būs vienadi, ka to deklāre līkums, vai daudziem latviešu berniem būs velme mācīties "latviešu skolā krieviem"? Un kapēc gan ne -- ja visas stundas būs latviešu valoda?

Dialogs:

Alex

From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
Date: 11/22/02 7:13
Subject: Re: minoritātes \Alex ---> Juris Zagarins

Divās vēstulēs Alekss un Baiba izteica par vienu un to pašu tēmu pretējus apgalvojumus:

Baiba: < Turpretī krievu minoritāte savās skolās pastiprināti visus gadus, protams, vērs vaļā gan krievu literatūras (Jūs taču negribēsit teikt, ka Puškinu, Ahmatovu vai Ņekrasovu krievu bērni apgūs latviski vai ķīniski?:-), gan valodas mācību grāmatas. Tāpat kā jūdu skolās >māca un mācīs ivritu, par kuru ne latviešiem (kopumā ņemot), ne krieviem >nav pārāk lielas saprašanas. Ukraiņiem, savukārt, - ukraiņu valoda utt. >

Alekss: < SLIKTĀK NEKA NELOĢISKA MANUPRĀT, IR NEVIS VALODAS MĀCĪŠANĀS, BET SKOLU SADALIŠANA PĒC ETNISKA PRINCIPA, JA TAS PRINCIPS IR VIENIGAIS, PĒC KADAM SKOLAS IR SADALĪTAS. Pēc pašereizeja līkuma sanak tā, ka būs latviešu vidusskolas latviešiem un itkā tadas pašas latviešu skolas "krieviem", un to es saucu par segregāciju. >

Kuram īsti ir taisnība, un kā tad galu galā būs?

Vents

From: alex@chas-daily.com
Date: 11/22/02 7:24
Subject: Re: minoritātes \Alex ---> Signis

Sveiki!

Signis: < Nu nezinu, kāds var būt pieaugums, ja kādreiz 100% visiem bija jāmācās krieviski :-) Varētu būt tikai runa par pieaugumu pēdējos gados >

Tieši tā: pedejos 4 gados.

Signis: < arī es uzskatu, ka ir tikai normāli, ja spējam saprasties abās valodās. >

Es to arī uzskaitu par visslabaku variantu. Starp citu, šodien dabūt darbu privātsektorā Rīgā bez krievu valodas zinašanas ir diezgan problematiski.

Alex

From: alex@chas-daily.com
Date: 11/22/02 7:37
Subject: Re: minoritātes \Alex

Sveiki!

European Parliament resolution on the progress made by each of the candidate countries towards accession (COM(2002) 700 - C5-0474/2002 - 2002/2160(INI)) Wednesday 20 November 2002

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 11/22/02 7:38
Subject: Re: minoritātes \Alex ---> Signis

Alex: < Signis: arī es uzskatu, ka ir tikai normāli, ja spējam saprasties abās valodās. Es to arī uzskaitu par visslabaku variantu. Starp citu, šodien dabūt darbu privātsektorā Rīgā bez krievu valodas zinašanas ir diezgan problematiski. >

Nav tomēr tieša vienlīdzība pārvaldīt vienu vai otru Latvijā. Nekrieviem krievu valoda derīga zināt praktiska vai paša iemesla dēļ, līdzīgi kā angļu, vāciešu, poļu vai zviedru. Latviešu valodu vajadzētu zināt kā valsts valodu visiem kas ilgtermiņā uzturas Latvijā un kā savu vēsturisko valodu latviešiem. Krievu valodas zināšana pēc izvēles, bet latviešu valoda kā priviliģēta Latvijā. Ne šovinistiski, ne pret cilvēktiesībām.

aija

From: alex@chas-daily.com
Date: 11/22/02 8:07
Subject: Re: minoritātes \Alex ---> Signis

Aija Veldre Beldavs: < Krievu valodas zināšana pēc izvēles, bet latviešu valoda kā priviliģēta Latvijā. Ne šovinistiski, ne pret cilvēktiesībām. >

Piekritu Tev -- šeit ir nav ar ko strīdities, iznemot vienu punktu, kas, manuprāt, ir japrecize (par šo punktu -- zemāk). Tu, droši vien, novēroja, ka es izmanto vārdu "labakais", nevis "obligatais" (variants).

Aija Veldre Beldavs: < Nekrieviem krievu valoda derīga zināt praktiska vai paša iemesla dēļ, līdzīgi kā angļu, vāciešu, poļu vai zviedru. >

Vot tas ir tads punktiņš. Krievu valoda ir dzimta vai pirma valoda aptuveni 40 procentiem no visiem Latvijā dzivojušiem cilvēkiem. Un domaja, ka uzskatit to par valodu, kada ir pilnigi sveša šaji zemei, ir nepareizi. Ļoti vienkaršs jautajums: kada valoda, Tavuprāt ir jaruna, teiskim, latviešu bērnu ārstam ar rusofonu slimnieci, ja viņai vēcums ir 2 gadi?

Alex

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 11/22/02 8:21
Subject: Re: minoritātes \Juris ----> Alex

Sveiks, Alex!

Tu kliedzi tā: < SLIKTĀK NEKA NELOĢISKA MANUPRĀT, IR NEVIS VALODAS MĀCĪŠANĀS, BET SKOLU SADALIŠANA PĒC ETNISKA PRINCIPA, JA TAS PRINCIPS IR VIENIGAIS, PĒC KADAM SKOLAS IR SADALĪTAS. >

Bet vai Tu pats nebiji tas, kas mums stātīja, ka rusofoniem vajadzīgas pašiem savas atšķirīgās skolas, kur viņi vineā mierā var par rusofoniski mācīties ne tikai matemātiku un ķīmiju bet arī savu rusofonisko kultūru?

Es esmu par integrāciju bet integrācija nav iespējama ja rusofoni prasa mācīties matemātiku un ķīmiju un rusofonu kultūru pa rusofoniski.

Tava elementārā doma tik tālu ir labi saprotama bet pretrunīga.

Nē. Es zemtekstu nemeklēju. Tavā domā virsteksts rēgojās liels un smuks kā Tavs sarkanais deguns.

Taču kaut kādīgi pat tie dullie šķībacainie turas pie savas kirilicas.

Vēl viens atbildes variants: Ja Tu nopietni gribētu tuvināties nerusofoniem lai piedalītos valsts dzīvē un attīstībā, Tu lūkotu atrast citus ceļus kā tās otršķirīgās skolas padarīt par pirmšķirīgām, nevis tikai ar lieliem burtiem kliegt, ka rusofoni tikai pa rusofoniski spēj mācīties matemātiku un ķīmiju un savu kultūru.

Neesmu lasījis Tolkienu bet vai Tu pats nebiji tas, kas skaitīja citādi nekā cilvēki?

Tātad lūdzu pasaki man atkal kāpēc Tu negribi, lai visiem būtu jāiet vienā skolā un jāmācās vienā valodā?

Vai Tu pats negribi tādas saglabāt?

Nevienam nekas nav jāslēpj. Rusofoni ne par ko nemācās nerusofoniski. Atkal rēgojās lielais smukais sarkanais deguns.

Es domāju, ka nerusofonu berniem nebūtu nekādas problēmas mācīties vienā skolā ar rusofonu bērniem ja tikai rusofonu bērni nopietni mācītos pa nerusofoniski.

<< Juris Zagarins: Nē. Runa te ir par nerusofonu kultūru. >>

< Tad tada eksiste vai neksite? Un ja eksiste, tad vai šaja kultūra ir daļa no lielakas Latvijas kultūras? >

Nerusofonu kultūra eksistē. Nerusofonu kultūra ir ļoti plaša un ļoti dziļa un ļoti sena kultūra. Latvijas kultūra is daļa no šīs lielākās nerusofonu kultūras. Rusofoniem tas nāktu tikai par labu ar to iepazīties.

Juris

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 11/22/02 8:33
Subject: Re: minoritātes \Alex --->Aija Veldre Beldavs

Alex: < Vot tas ir tads punktiņš. Krievu valoda ir dzimta vai pirma valoda aptuveni 40 procentiem no visiem Latvijā dzivojušiem cilvēkiem. Un domaja, ka uzskatit to par valodu, kada ir pilnigi sveša šaji zemei, ir nepareizi. Ļoti vienkaršs jautajums: kada valoda, Tavuprāt ir jaruna, teiskim, latviešu bērnu ārstam ar rusofonu slimnieci, ja viņai vēcums ir 2 gadi? >

Iestādes darbniekiem kam sakars ar tūlītējiem dzīves un nāves jautājumiem jābūt arī tūlītējas iespējas sazināties tajā valodā kādu saprot. Tā tad praktiski, nevien ārstam bet policistam, ugunsdzēsējam utt. viena no kvalifikācijām. Protams publiskā transporta vadītājiem un līdzīgiem vajadzētu zināt krievu valodu.

Vai minētās profesijās ir visi adekvāti latviešu valodas pratēji? Kad biju Latvijā, tad ne visi publiskā transportā zināja minimālu latviešu valodu.

aija

From: Asnate.Dimza@aniteps.com
Date: 11/22/02 8:49
Subject: RE: minoritātes \Alex --->Aija Veldre Beldavs

Aija: < Vai minētās profesijās ir visi adekvāti latviešu valodas pratēji?>

Kopš Rīgas Domē pie varas ir kreisie, situācija ir kļuvusi sliktāka. Esmu sastapusies ar vairākiem konduktoriem, kuri faktiski nezina latviešu valodu, T-Marketā Ziepniekkalnā kasieres latviski gandrīz nerunā.

Asnate

From: alex@chas-daily.com
Date: 11/22/02 11:01
Subject: Re: minoritātes \Alex ---->Juris Zagarins

Sveiki!

Juris Zagarins: < Bet vai Tu pats nebiji tas, kas mums stātīja, ka rusofoniem vajadzīgas pašiem savas atšķirīgās skolas, kur viņi vienā mierā var par rusofoniski mācīties ne tikai matemātiku un ķīmiju bet arī savu rusofonisko kultūru? >

Viena un ļoti elementara atbilde Tev -- uz visas tas juatajumas no Tava zemsekojoša sarakstā: Varbūt, ka tas Tev nav zināms, bet skola ir ne tikai eka, bet galvenokart programma, pēc kadas notiek mācīšana.

Es domaju, ka rusofoniem ir vajadzīgas atšķirigas skolas gadijuma, ja būs saglabata iespeja tur mācīties pēc īpašas "rusofonu" programmas. Ja tada iespejā būs iznicinata, ka paredz līkums, tad atšķirigas skolas eksistence ir tīra veida segregacija. Viss.

Juris Zagarins: < Es esmu par integrāciju bet integrācija nav iespējama ja rusofoni prasa mācīties matemātiku un ķīmiju un rusofonu kultūru pa rusofoniski. >

Veiksmīga integrācija, mana izprātne, ir tada situcija, kad cilvēkam neatkārīgi no viņas etniskas piederības, paradas kads kopejais idealu kopums. Un manuprāt, ša kopuma paradība nav saistīta ar tā, kada valoda cilvēki māca ķimiju. Bet, manuprāt, ša idealu kopuma izzušana ir ļoti nopietni saistīta ar vienas puses meģinajumus izdarit otrai kautko, ko ša otra puse uzskata par kaite.

Juris Zagarins: < Taču kaut kādīgi pat tie dullie šķībacainie turas pie savas kirilicas. >

Var alfabētu varam kadreiz vēl parunat. Man arī ne ipaši patīk ideja viss ko Krievujā partaisit uz kirilicu -- vienkarši nevaru sparast, pēc ka? Bēt neatkārīgi no alfabēta, viedju izglītibu Krievija var saņemt padsmitas valodas (tataru, baškiru, kabardinu, buŗatu, komi, čuckču, laku, ebreju, ingušu utt.). Cita lieta ir, ka dažos gadijumus tas arī varetu būt Potjomkina sādži, bet vismaz, līkuma ir ierakstīta norma ar izglītibas garantiju, un vecakiem ir pilnas tiesības prāsit, lai valsts šīto normu izpildija.

Un atļaušu sev velreiz atkartot, ka Somijā likumos viedeja izglitība ir garantēta tris valodas, Norveģijā, Belģijā, Rumanijā, Spanijā, Lietuvā -- arī tris, Slovakija, Igaunijā, Bulgarijā, Baltkrievijā, Ukrainā un Lielbritanijā -- arī divos, un pat Šveicē -- četras. Droši vien, ka tur cilvēki doma par intergrāciju bišķin citadāk, neka Latvija.

Juris Zagarins: < Vēl viens atbildes variants: Ja Tu nopietni gribētu tuvināties nerusofoniem lai piedalītos valsts dzīvē un attīstībā, Tu lūkotu atrast citus ceļus kā tās otršķirīgās skolas padarīt par pirmšķirīgām, nevis tikai ar lieliem burtiem kliegt, ka rusofoni tikai pa rusofoniski spēj mācīties matemātiku un ķīmiju un savu kultūru. >

Varbūt tomer eksistē kada cita iespeja padarīt rusofonu skolas par pirmšķirīgām? Vai Tu tiešam esi parliecināts, ka VIENIGA iespeja rusofonus intergēt Latvijās sabiedrībā ir ievest rusofonu skolās latviešu valodu ka apmacības valodu? Ja rusofoni (pilsoņi, gribu īpaši pasvitrot!) ir atzisti par līkumīgu minoritāte Latvijā (kas tagad nav), tad viņiem ir jabūt zinama autonomija arī skolas jautajumiem. Un autonomija, manuprāt, nozīme, ka valsts ka kontrolejoša un finansejoša struktura, rupjas TIKAI par galarezultatu, nevis taisa kadu mikromenedžmentu, meģinajot diktēt, ka šīto rezultāti dabūt. Un, ja rezultāts atbilsts valsts standartam, kam ir kada lieta, kada valoda pie šīta rezultata cilvēki tika?

Un galarezultāts, merķis, ja Tu gribi, šīni gadijumā, ir – lai rusofonu bērni, skolu beidzot, bija labi un visspusīgi izglītoti un bijaspējigi brīvi iet mācīties talak Latvijas universitātes vai nu stradat tur, kur is prefekti jaziņ valsts valodu. Vai Tev ir kadi iebildumi prēt tadā formulejumā?

Juris Zagarins: < Neesmu lasījis Tolkienu bet vai Tu pats nebiji tas, kas skaitīja citādi nekā cilvēki? >

1. Žel. Filmu arī nebijs redzejuši?

2. Man ta neliekas.

Juris Zagarins: < Tātad lūdzu pasaki man atkal kāpēc Tu negribi, lai visiem būtu jāiet vienā skolā un jāmācās vienā valodā? >

Kur es apgalvoja, ka es negribu? Es nedomaju, ka tas -- viena skola ar vienu valodu -- ir visslabakais variants. Manuprāt, tas ir uz trijnieku ar minusu, rusofoni riske pazaudet savu identitate, bet vismaz daļai no viņiem būs iespejā dabut kvalitativu izglītibu. Bet, joprojam, tas ir labāk, neka dažadas skolas ar vienu valodu. Tas pavisam ir uz viennieku ar trīm minušiem. Šeit netikai is asimilacijas risks, bet arī daudz paaugstināts risks nedabut izglītibas vispar.

Juris Zagarins: < Vai Tu pats negribi tādas [atsevišķas skolas] saglabāt? >

Sk., lūdzu, pirmā rindkopā.

Dialogs:

Es: << Lai pasargatu latviešus no krievu ietekmes? Lai pasargatu krievus no latviešu ietekmes? Vai lai paslēpt faktu, kā īstenībā skolas nemaz nebūtu vienadī un "latviešu skolā krieviem" izglītības kvalitate būs krietni zemāk, arī tapēc, ka skolotaju speja pasniegt zinašanas būs zemāk tapēc ka viņiem ir grūtības ar valodu? >>

Juris Zagarins: < Nevienam nekas nav jāslēpj. Rusofoni ne par ko nemācās nerusofoniski. Atkal rēgojās lielais smukais sarkanais deguns. >

Nu, par manu itkā saŗkanu degunu, ja Tev gribas (jau otrreiz par to raksta) varam uztaisit atsevišķu diskusiju. Bet uz jautujumu Tu, tomer neatbildeja.

Dialogs:

Es: << Ka Tu pats doma -- ja skolas patiešam būs vienadi, ka to deklāre līkums, vai daudziem latviešu berniem būs velme mācīties "latviešu skolā krieviem"? >>

Juris Zagarins: < Es domāju, ka nerusofonu berniem nebūtu nekādas problēmas mācīties vienā skolā ar rusofonu bērniem ja tikai rusofonu bērni nopietni mācītos pa nerusofoniski. >

Un atkaļ -- nav atbildes uz ļoti taisnu jatajumu. Varbūt, Tev tas ir polemikas metode?

Juris Zagarins: < Nerusofonu kultūra eksistē. Nerusofonu kultūra ir ļoti plaša un ļoti dziļa un ļoti sena kultūra. Latvijas kultūra is daļa no šīs lielākās nerusofonu kultūras. Rusofoniem tas nāktu tikai par labu ar to iepazīties. >

Oopsssssssss, tas bija mana kļuda -- gribeja Tev pajautat nevis par nerusofonu kulturu, bēt tieši par rusofonu. Par NErusofonu kultūru mums domstarpības nav, protams, ka eksistē un ir sena un bagata. Tagad jautašu vēlreiz, savas kļudas labojot: Vai LATVIJAS rusofonu kultūra eksistē? Un, ja eksistē, vai tad tada ir daļa no lielakas Latvijas kultūras?

Alex

From: alex@chas-daily.com
Date: 11/22/02 11:12
Subject: Re: minoritātes \Alex --->Aija Veldre Beldavs

Sveiki!

Aija Veldre Beldavs: < Iestādes darbniekiem kam sakars ar tūlītējiem dzīves un nāves jautājumiem jābūt arī tūlītējas iespējas sazināties tajā valodā kādu saprot. Tā tad praktiski, nevien ārstam bet policistam, ugunsdzēsējam utt. viena no kvalifikācijām. Protams publiskā transporta vadītājiem un līdzīgiem vajadzētu zināt krievu valodu. >

Vai Tavas "vajadzētu" nozīme, ka Tu būtu ar mieru iekļaut attiecīgajā līkuma normu, kā pretendentiem uz tados un tados amatos ir jaziņo krievu valodu "ne slīktāk, ka..."?

Aija Veldre Beldavs: < Vai minētās profesijās ir visi adekvāti latviešu valodas pratēji? >

Diemžel -- un kauns -- bet atbīlde ir "ne". Vai, ceru, ka "vēl ne".

Alex

From: aabele@sveiks.lv
Date: 11/22/02 11:16
Subject: Re: minoritātes \Juris ----> Alex

Alex: < Neesmu nekads Krievijas fans, bet tur, lai Tev būtu zinams, videja izglītība ir pieejama (un no budžeta apmaksajama) 28 (ja nemaldijos)valodās, neiskaitojot pat krievu valodu >

Alexis neesoot Krievijas fans, taču lielās, ka tur no budžeta apmaksājot skolas veselās 28 valodās. Paskatīsimies:

Krievijā ir 18 autonomās republikas - Baškīrijas, Buŗatijas, Čečenijas, Ingušijas, Čuvašijas, Dagestānas, Jakutijas, Kabardijas, Balkārijas, Kalmikijas, Karēlijas, Komi, Mari, Mordvijas, Tatārijas, Tuvas, Udmurtijas, Osetijas.

Krievijā ir ļoti daudz autonomo apgabalu un novadu, kur no senseniem laikiem dzīvojušas dažādas tautas - čukču, evenku, aginskas buŗatu, hantu, mansu, Jamalas ņencu, adigejiešu, hakasiešu... Pavisam ap 100 tautu, kas vēl pavisam nav iznīcinātas. Tostarp arī latvieši. Neviens gan tur nerūpējas, piemēram, par latviešu kultūras saglabāšanu.

Latvijas valsts pienākums ir saglabāt līvu kultūru, kā arī dažādo novadu savdabīgo kultūru. Krieviem vajadzētu kaunēties prasīt sev privilēģijas, pamatojoties vienīgi uz proporcionalitāti. Šī disproporcija radusies tikai un vienīgi pašu krievu vairāku gadsimtu darbības rezultātā, ielaužoties sev nepiederošā zemē un ievedot tur savus tautiešus. Savu kultūru izkopt un glabāt Latvijā nav liegts nevienai no mūsu valsts mazākumtautībām, vienalga, vai tās pārstāv lielu vai mazu valstu pārstāvjus.

Ausma

From: alex@chas-daily.com
Date: 11/22/02 11:17
Subject: Re: minoritātes \Alex --->Aija Veldre Beldavs

Sveiki!

Dimza Asnate: < Kopš Rīgas Domē pie varas ir kreisie, situācija ir kļuvusi sliktāka. Esmu sastapusies ar vairākiem konduktoriem, kuri faktiski nezina latviešu valodu, T-Marketā Ziepniekkalnā kasieres latviski gandrīz nerunā. >

Neziņu, vai tas ir Rīgas Domes vaina -- valodas inspekcija ir valsts, nevis pašvaldības, pakļautība. Bet, neapšaubami, to, ko Tu raksta, ir lot'i slikti. Ir biznesā ir lot'i velams apkalpot klienta viņa valoda , un neapšaubami IR JĀPKALPO, kad klienta valoda ir valsts valoda.

Alex

From: alex@chas-daily.com
Date: 11/22/02 1:23
Subject: Re: minoritātes \Alex --->Ausma Abele

Sveiki!

Ausma, Jūsu teikto skaņ prētrunīgi, vai ne?

Ausma Abele, citats Nr.1: << Tā nav, ka skola ir vienīgā, kur mācīties valodu! (...) Ja nav ar ko sarunāties - var taču lasīt latviešu valodā grāmatas, laikrakstus, skatīties TV un klausīties radio. Arī es dažu labu reizi ieslēdzu krievu TV programmas, lai atsvaidzinātu valodas zināšanas. Mūsu pagastā toties nav ar ko runāt krieviski>>.

No teikta izriet, ka valodu var iemācīt ne tikai skolā. Ja ir griba, tad var izmantot gramatas, avīzes, televiziju utt. Un prasme būs -- neatkarīgi no tā, kada valoda skolā notiek mācišanas.

Ausma Abele, citats Nr.2: <<Krievu ģimnāzijas taču var organizēt privāti. Vienīgi - kāds no tām būs labums, ja tanīs pienācīgi neiemācīs latviešu valodu un bērni izaugs nekonkurētspējīgi darba tirgū Latvijā.>>

No teikta izriet, ka mācīšana krievu valoda ir pilna prētruna ar merķi -- pienācīgi iemācīt valodu. Nez ne avīizes, ne televizija, ne gramatas ne gan radio nepalidzes.

Man Jums ir tads lūgums -- vai Jūs nevarat sakumā pati sevis izskaidrot, kads viedoklis (no 1. citatā vai no 2.) atspoguļo Jūsu poziciju.

Ar cieņu,
Alex

From: alex@chas-daily.com
Date: 11/22/02 1:53
Subject: Re: minoritātes \Alex ---> Baiba

Sveiki!

Signis: < ir diezgan bezjēdzīgi cerēt, ka skolotājs un bērni, kuru dzimtā valoda ir krievu savā starpā nesarunāsies krieviski... Man jāpiekrīt alexam, ka visumā šis likums par pāriešanu uz mācībām latviešu valodā liekas totāli nepārdomāts un arī nepietiekami izskaidrots un diskutēts presē. Bet, kāda ir normāla alternatīva? Vai kāds redz kādu sakarīgu ceļu kā rusofonu bērniem iemācīt šo latviešu valodu un nodrošināt viņu integrāciju Latvijas sabiedrībā? >

Pirmkart, manuprāt, ir skaidri janoteikt, kads rezultats mes gribam no skolas sistemās.

Domaju, ka varam sameklet komsesusu vor ar šīto defīnciju:

1. Lai Latvijas valsts skolas rusofonu absolventi bija izglitoti ne sliktāk, neka latviešu absolventi;
2. Lai Latvijas valsts skolas rusofonu absolventi bija Latviajs lojali un bija Latvijas patrioti;
3. Lai viņi bija spejigi brīvi izmantot latviešu valodu limeņi, kas atbīlst viņas ambicjam dzīvē (droši vien, Tu var piekrit, ka valodas prasības atsledziniekam un ārstam atšķirās)
4. Lai viņi tomēr nezaudejā savas etniskas un kulturālas saknes. Pānti 1. un 2. pasarga visas sabiedrības intereses, pānts 3. garante latviešiem, ka viniem nebūt jaruna krieviski (ja tikai viņiem pašiem būs tada griba), pānts 4. pasarga līkumigas rusofonu intereses.

Domaju, ka visi 4 merķi var sasniegt, parkartojot galu galam skolas sistemu un akreditejot daļu (2/3, teiksim) no pašreizeju rusofonu skolas ka mazakumtatibas skolas -- ar krievu valodu ka galveno izglītibas valodu un mazakumtautības izglitības programmu. Valstīm, tomēr, būs jakontrole "izejprodukta" kvalitāti. Parejas skolas būs jasaplust ar latviešu skolam, organizejot -- pēc skoleņu vai vecaķu velmes -- "krievu" fakultativstundas, kur, protams, nebūs aizliegt pienakt arī latviešiem.

Alex

PS Strap citu, domaju, ka būs ārkartīgi noderīgi iekļaut arī "īsto" latviešu vidusskolas programmā tadu disciplinu, ka "Latvijas mazakumtautības vēsture un kultūra", vai "Latvija ka multikultūralais valsts". Nevienam nav aizliegst sapņot... :-))

From: aabele@sveiks.lv
Date: 11/22/02 1:59
Subject: Re: minoritātes \Alex --->Ausma Abele

Alex: < Jūsu teikto skaņ prētrunīgi, vai ne?>

Alex, nekādu pretrunu nav - tie, kas vēlas, tie iemācās jebkādos apstākļos, bet kas to vien dara, kā meklē iemeslu nemācīties - tie ir jāmāca. Tik īss un tik garš. Latvija ir Latvija, nevis Krievija, tāpēc krieviem te nav un nevar būt lielākas tiesības par čigāniem, lietuviešiem, igauņiem, baltkrieviem, somiem, zviedriem un visiem pārējiem.

Novēlu rusofoniem netērēt enerģiju "likumīgai Latvijas vēlreizējai okupēšanai", bet visus spēkus veltīt valsts valodas apgūšanai!

Ausma

From: alex@chas-daily.com
Date: 11/22/02 2:11
Subject: Re: minoritātes \Alex---->Ausma Abele

Sveiki!

Ausma Abele: < Alexis neesoot Krievijas fans, taču lielās, ka tur no budžeta apmaksājot skolas veselās 28 valodās. / ... / Neviens gan tur nerūpējas, piemēram, par latviešu kultūras saglabāšanu. >

Bet vai saglabat 28 kultūras no 106 (es parbaudija) ir labāk, neka nesglabat nevienu, vai ne?

Ausma Abele: < Latvijas valsts pienākums ir saglabāt līvu kultūru, kā arī dažādo novadu savdabīgo kultūru. Krieviem vajadzētu kaunēties prasīt sev privilēģijas, pamatojoties vienīgi uz proporcionalitāti. >

Nevis priviļegijas, bet savas intereses ka nodokļu maksatajus (visi rusofoni) un pilsoņus (puse) līkumīgu aizstavēšanu.

Ausma Abele: < Šī disproporcija radusies tikai un vienīgi pašu krievu vairāku gadsimtu darbības rezultātā, ielaužoties sev nepiederošā zemē un ievedot tur savus tautiešus. >

Ārkartīgi grības zinat, ka Jūs define "piederošā" un, respektīvi, "nepiederošā". Man ir vieņa paziņa, kada arhivā sameklejā ierakstus par senčiem, kas atteicas uz 148-kautkadu gadu. Vai ši zeme viņai arī piederošā? Vai ne? Varu piebilst, ka senči viņai bija ar prefiksu "von". Dzimta valoda viņai ir krievu.

Ausma Abele: < Savu kultūru izkopt un glabāt Latvijā nav liegts nevienai no mūsu valsts mazākumtautībām, vienalga, vai tās pārstāv lielu vai mazu valstu pārstāvjus. >

Neviena Latvijas līkuma, cīk man ir zinams, nav iekļauta definicija -- kas tieši ir "mazakumtautība". Itkā tiesības ir, kam -- nav ziņams un tapēc tiesības nav izmantojami. Tas ir viens. Un, man šķiet, ka 21. gadsimtā Eiropā valstim ir japalidz un jafinanse minoritāšu kultūru un jagarante tas sglabašanu un attīstibu, nevis vienkarši "neliegt". Tas ir divi. Kadu valsti pārstav vai nepārstav mazakumtautība, pie lietas pavisam neatteicas. Mazakumtautība "pieder" valstī, kur viņa dzīvo, nevis kadai ārpusejai metropolijai.

Ar cieņu, Alex.

From: aabele@sveiks.lv
Date: 11/22/02 2:26
Subject: Re: minoritātes \Alex ---> Baiba

Alex: < Pirmkart, manuprāt, ir skaidri janoteikt, kads rezultats mes gribam no skolas sistemās. 4. Lai viņi tomēr nezaudejā savas etniskas un kulturālas saknes.>

Alex, neredzu iemeslu, kāpēc Latvijā mazākumtautībām būtu jāmācās skolās, kurās galvenā izglītības valoda būtu krievu valoda. Tad jau loģiskāk būtu angļu, kā nekā NATO valoda ir angļu, nevis krievu. Bet tas vienalga neatbrīvotu no labas latviešu valodas apguves, ne jau tādā vien līmenī, kā izglītotajam Alexim.

Par savu etnisko un kultūras sakņu saglabāšanu atbildīgs neviens cits kā cilvēks pats, dara to tik daudz, cik atzīst par nepieciešamu. Ar valsts skolām tam nav nekāda sakara.

Par mazākumtautību vēstures un kultūras mācīšanu Latvijā runāt pāragri, vēl jau netiek pienācīgi mācīta Latvijas vēsture un latviešu kultūra. Te labu piemēru varēt rādīt Krievija, mācot savās skolās par vismaz 100 šajā teritorijā laiku laikos mītošajām tautām.

Ausma

From: alex@chas-daily.com
Date: 11/22/02 2:38
Subject: Re: minoritātes \Alex --->Ausma Abele

Sveiki!

Ausma Abele: < Alex, nekādu pretrunu nav - tie, kas vēlas, tie iemācās jebkādos apstākļos, bet kas to vien dara, kā meklē iemeslu nemācīties - tie ir jāmāca. >

Tas nozīme -- piespiedkartā? Varbūt, rokasdzelzi izmantot, lai viņi garantēti neizvairījas? Un vissmagakajos gadijumos -- apcietinat speciala režima nometneeso, tikai nevis "darba nometneeso", bet "valodas nometneeso"? Un ka Jūs domajat, kada būs šiem cilvēkam atteiksme prēt valodas, latviešiem un valsti?

Ausma Abele: < Latvija ir Latvija, nevis Krievija, >

Neapšaubami.

Ausma Abele: < krieviem te nav un nevar būt lielākas tiesības par čigāniem, lietuviešiem, igauņiem, baltkrieviem, somiem, zviedriem un visiem pārējiem. >

Interesanta Jums loģika, tiešam. Sanāc ta: čiganiem nav, bet krieviem ir. Tas ir nekartība. Lai ievēst kartību, ir jātņem krieviem. Varbūt, tomēr, butu labāk neatnēm no krieviem un dot i čiganiem, i zviedriem, i visiem?

Ausma Abele: < Novēlu rusofoniem netērēt enerģiju "likumīgai Latvijas vēlreizējai okupēšanai", >

Ziņiet, es godīgi baidos, ka, ja viss paliek tā, kā ir, ironizēt par šo tematu vairs nebūs iespejāms. Tagad cetrurtdaļa no pilsoņiem ir rusofoni, pēc paaudzes maiņas pat par sevi bez nekadas naturalizacijas tas procents būs jau kada trešdaļa, un ieskaitot naturalizaciju, kadus 30-40%. Man negribas domat, kas var notiek, kad divas trešdaļas no balsstiesīgas pilsoņus pilnīgi ignore trešas trešdaļas grību. Es godīgi baidos, ka tads scenarijs varetu kļust par realizejamo (vot prieks būs Kremlī!).

Vai Jūs nedomajat, ka ir biškiņ piekapties šodien ir daudz labāk neka risket rītdien pazaudet viss?

Es vēlreiz gridu uzsvērt, ka es nemeģinaju draudēt -- es pats baidos, ka tā būs.

Ausma Abele: < bet visus spēkus veltīt valsts valodas apgūšanai! >

Ziņiet, man ir daudz citas lietas, un diemžel, nevienai no tas es nevaru veltīt "visus spēkus". Bet veltīt "nozimīgu daļu" esmu ar mieru.

Ar cieņu,
Alex.

From: baiba2000@hotmail.com
Date: 11/22/02 3:03
Subject: Re: minoritātes \Alex --->Alex

Alex, Alex, vai  Jūs pats nejūtat, ka velti ir jautāt Ausmai - Jūs pats  atbildat (un simptprocentīgi pareizi!!!) uz savu jautājumu -

From: aabele@sveiks.lv
Date: 11/22/02 3:07
Subject: Re: minoritātes \Alex---->Ausma Abele

Alex: < Bet vai saglabat 28 kultūras no 106 (es parbaudija) ir labāk, neka nesglabat nevienu, vai ne? >

Neaizmirsti, ka tās tautas mūžsenis dzīvo uz savas zemes, tikai Krievija tās ir pievākusi.

Ausma Abele: << Latvijas valsts pienākums ir saglabāt līvu kultūru, kā arī dažādo novadu savdabīgo kultūru. Krieviem vajadzētu kaunēties prasīt sev privilēģijas, pamatojoties vienīgi uz proporcionalitāti. >>

Alex: < Nevis priviļegijas, bet savas intereses ka nodokļu maksatajus (visi) rusofoni) un pilsoņus (puse) līkumīgu aizstavēšanu. >

Nodokļu maksātāji ir ekonomiska, ne etniska kategorija. Miljoniem turku Rietumeiropā arī ir nodokļu maksātāji.

Ausma Abele: << Šī disproporcija radusies tikai un vienīgi pašu krievu vairāku gadsimtu darbības rezultātā, ielaužoties sev nepiederošā zemē un ievedot tur savus tautiešus. >>

Alex: < Ārkartīgi grības zinat, ka Jūs define "piederošā" un, respektīvi, "nepiederošā". Man ir vieņa paziņa, kada arhivā sameklejā ierakstus par senčiem, kas atteicas uz 148-kautkadu gadu. Vai ši zeme viņai arī piederošā? Vai ne? Varu piebilst, ka senči viņai bija ar prefiksu "von". Dzimta valoda viņai ir krievu. >

Nu, un tad, ka atradusies viena pārkrievojusies "fon"? Vai dižajai Krievzemei zemes vēl par maz? Tāpat gandrīz uz tās saule nekad nenoriet.

Pilnīgi pareizi, tāpēc viņai jāievēro mītnes zemes likumi un jāprot tās valoda. Mūsdienu apstākļos sadarboties katram ar savu metropoli etniskās kultūras saglabāšanas nolūkā nav ne mazāko šķēršļu.

Ar cieņu, Ausma

From: alex@chas-daily.com
Date: 11/22/02 3:07
Subject: Re: minoritātes \Alex --->Ausma Abele

Sveiki!

Ausma Abele: < Alex, neredzu iemeslu, kāpēc Latvijā mazākumtautībām būtu jāmācās skolās, kurās galvenā izglītības valoda būtu krievu valoda. >

Tapēc ka krievu (rusofonu) mazākumtautība ir Latvijas daļa no sēnam dienam un viņi šeit dzīvo pie sēvis, nevis viesojoties un viņeim arī ir teikšana valsts lietas. Tas ir pirmais iesmesls. Otrais ir – ka cilvēki -- basstiesigie pilsoņi (un nodokļu makstaji) to prasa. Trešais -- ka ša māzakumtautības kaprize (siķiem tas ir tipiski, ziņiet) nekada veida nekaite vairakumam.

Ausma Abele: < Tad jau loģiskāk būtu angļu, kā nekā NATO valoda ir angļu, nevis krievu. >

Vai Latvija ir tada mazakumtautība, ka "natoieši?" ;-)) >

Ausma Abele: < Par savu etnisko un kultūras sakņu saglabāšanu atbildīgs neviens cits kā cilvēks pats, dara to tik daudz, cik atzīst par nepieciešamu. >

Un valsts pienakums ir palidzet, nevis otrādi.

Ausma Abele: < Ar valsts skolām tam nav nekāda sakara. >

Eiropā (un NATO valstīs arī) doma otradi -- ka ir. Vai Jūs gribat -- vēlreiz NATO valstu pilnu sarakstu, kur videja izglitība ir garantēta divas vai vairak valodas?

Ausma Abele: < Par mazākumtautību vēstures un kultūras mācīšanu Latvijā runāt pāragri, vēl jau netiek pienācīgi mācīta Latvijas vēsture un latviešu kultūra. >

Acs prēt acs? Nulles summa? Vai nesparašana? Mazākumtautību vēsture un kultūra ir likumīga un neatņemama daļa no Latvijas vēstures un kultūras, kadas nav nekada ekskluziva latviešu ipašumā. Un kapēc nevar mācīt šo "pazaudētu lappusi" vienalaicīgi?

Ausma Abele: < Te labu piemēru varēt rādīt Krievija, mācot savās skolās par vismaz 100 šajā teritorijā laiku laikos mītošajām tautām. >

Ne, tiešam, jauka Jums ir loģika. Demokratiskai un eiropeiskai Latvijai ir jagaida vadību no nedemokratiskas un imperiskas Krievijas... Bet, nopietni, es godigi nesaprotu, kada sakarība ir Krievijai ar musu diskusijas priekšmetu. Krievijai es nodokļus nemaksaju, algu no viņas nesaņem, arī Krijevija nedzīvo, nekad nedzīvoja un dzīvot negrību, aizstavēt vai parstavēt man Krieviju es nekad neluguši. Man ir Latvijas problēmas, lai būtu par ko domāt.

Ar cieņu, Alex

From: aabele@sveiks.lv
Date: 11/22/02 3:37
Subject: Re: minoritātes \Alex --->Ausma Abele

Patiešām, Alex, man ir dibinātas aizdomas, ka Tava latviešu valodas saprašana nav pietiekoša, lai pienācīgi diskutētu. Vienīgi, ka Tu mūždien pārproti sev par labu. :-)

Un noliegt savu tēvzemi Krieviju nudien nav smuki. Tu nevari izlikties, ka tās nav, un tanī pašā laikā "cīnīties par krievvalodīgo tiesībām".

Ausma

From: alex@chas-daily.com
Date: 11/22/02 3:45
Subject: Re: minoritātes \Alex --->Baiba

Sveiki!

Baiba: < Alex: "valodu var iemācīt ne tikai skolā. Ja ir griba, tad var izmantot gramatas, avīzes, televiziju utt." Un tagad, ķepiņu uz sirds liekot, - vai šī (Jūsu pieminētā) griba ir visiem tiem, kuri tik žēlabaini gaužas par traģisko nākotni, kas Latvijā sagaida krievu bērnus, ja viniem (pēkšņi, ne no šā, ne no tā, - kā sniegs uz galvas pašā vasaras tveicē! >

Atdilde ir: nē, ne visiem. Diemžel. Pietiek i šovinisma, i vienkārša stulbuma. Bet apņemas apgalvot, ka jebkadi piespiedkarta metodi šo eksistejošo gribu var tikai samazinat, nevis palielinat.

Baiba: < Bet patiesībā - 12 gadus pēc tam, kad latviešu valoda kļuva par valsts valodu!) nāksies ievērot likumu, kas ir pašsaprotams Eiropā? >

Pret valodas likumu man nekas nav, un daudziem rusofoniem arī nav. Bet izglitības likums pats par sevi neziriet no valsts valodas likuma. Daudziem valstiem Eiropā ir vienīga valsts valode, kas nekada veida netrauce saglabat un attisitit un lolot izglitību mazakumtautības valodas. Man jau pirksti ir varžacs uz pirkti no tada paša saraksta atkartošanas: Norveģija, Spanija, Slovakija, Rumanija, Lielbritanija......................................... Un pirms 12 gadiem AP arī pieņema likumu par minoritātes tiesībam un autonomiju, kur (ja nemaldos) skaidra valoda bija iekļauti videjas izglītbas garantijas minoritāšu valodas.

Un ne velāk ka vakardien es šeit citēja Eiropas atteiksmes pret skolas reformas piemeru. Var citēt vēlreiz:

European Parliament...............
79. Is concerned about the implementation of the planned switch, as of 2004, of all State funded secondary sčools to Latvian as the only language of instruction; stresses that the switch from Russian and other minority languages to Latvian should not compromise the quality of education; therefore calls for flexible implementation as regards the timing and possibilities for provisional arrangements, with a view to ensuring that the principle of equal education opportunities is upheld;
80. Encourages Latvia to implement other legal provisions on the use of languages in a way which does not restrict current actual possibilities to use a minority language;
http://www3.europarl.eu.int/omk/omnsapir.so/calendar?APP=PDF&TYPE=PV2&FILE=p0021120EN.pdf&LANGUE=EN

Baiba: < Un vai viņiem ir kaut drusku atbildība savas diasporas nākotnes priekšā? >

Ir. Un tapēc viņi taisa trokši -- ka mak. Un, manuprāt atbildība ir ne tikai gataviba uzreiz izpildīt viss, ko iedomaja vairakums, bet arī meģinat dabut izmaiņas, kadi -- diasporas liderus saprašanā -- var uzlabot diasporas locekļus stvokli.

Baiba: < Bet varbūt ir tikai princips un poza - mūs apspiež, mūs diskriminē... ak, mūsu nabaga cilvēktiesības! >

Dažiem tas ir gan princips, gan poza. Un dažie godīgi to uzskata par diskrimināciju. Un ļoti nedaudzie to negodīgi izmanto savos politiskos nolukos.

Baiba: < Jo atvainojiet, bet man ir klusas aizdomas, ka, piemēram, Ausmas cilvēktiesības neuzskata par kaunu labāk prast krievu valodu, nekā Jūs protat latviešu, kaut arī Jums ir jaunāka galva. >

Ceru to ar laiku uzlabot.

Baiba: < Tātad - primārais tomēr ir griba. >

Protams. Bet tas atteicas uz abam pusem. Konflikts (vai domstrapība), kas sastav tikai no viena dalibnieka, nav iespejams pēc definicijas. Ja, protams, nerunat par personības skaldišanu.

Alex.

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 11/22/02 3:50
Subject: Re: minoritātes \Juris ---> Alex

Sveiks Alex:

Ir! Ir gan zināms. Es pats esmu skolotājs, un es zinu, kā tas manā skolā ir, kad neviena cita tur nav bez manis, tikai plika ēka un programma. Tāda ērmīga jušana, vienam pašam tur tanī ēkā sēdēt un skatīties tanī programmā, vai ne?

Bet bet bet vai Tu nupat mums nestāstīji, ka rusofoniem vajagot mācīties tajās pašās skolās kur mācās latvieši?

Tīra veida segregācija ir tas, ko Tu prasi no Latvijas likumdevējiem kad Tu prasi, lai Latvijas likumdevēji liek nabaga rusofoniem turpināt zubrīt savu matemātiku, ķīmiju un rusofonisko kultūru pa rusofoniski un nemaz no viņiem neprasa, lai viņi mācītos iedzīvoties nerusofonu valodā un sabiedrībā.

Valsts kā tāda var plaukt uz zelt tikai tad, kad tās tauta(s) savu kopējo sadzīvi uzskata par pietiekoši lielu kopējo ideālu, lai tam nesavtīgi atdotos. Rusofoniem un nerusofoniem vēl līdz šim nav bijis nekāda tāda kopīga ideāla, jo vēl pavisam nesen rusofoni mēģināja sistemātiski un brutālu ar varu izputināt nerusofonu valodu un kultūru. Tā tad Tavas rūpes par tāda ideālu kopuma izzušanu ir nevietā. Ja Latvijas tautas nerusofoni tagad prasa, lai rusofoni mācītos pa nerusofoniski, tad tas nav tikai, lai tīšuprāt darītu rusofoniem kaiti bet lai viņi varētu sadzīvot ar nerusofoniem kā vienas valsts līdzpilsoņi. Tā gluži nav, ka tas kas tagad tiek prasīts no rusofoniem ir kaut kāda atriebība par to, ko rusofoni pāri darījuši nerusofoniem. Nerusofoni, atšķirībā no rusofoniem, būdami daudz senākas un plašākas kultūras pārstāvji nekā rusofoni, ļoti labi saprot cik tas ir svarīgi visiem valsts iedzīvotājiem labi saprasties un mierīgi sadzīvot un radoši sastrādāt.

Droši vien. Tu aizmirsi pieminēt Lielserbiju un Nepalestīnu. Bet nevajag jaukt dezintegrāciju ar integrāciju!

Nē, nemaz ne. Vēl viena iespēja būtu, ja rusofoni paši sadomātu iemācīties latviešu valodu. Bet izrādās, ka tāda lieta nesakrīt ar rusofonu kultūru.

Tu tiešām domā, ka rusofoni sāks mācīties nerusofonu valodu, ja valsts kā kontrolējoša un finasējoša struktūra teiks, ka viņiem nav jāmācās nerusofonu valoda?

MAn galīgi nekas nebūtu pretī, ja rusofonu bērni paši uz savu roku mācītos nerusofonu valodu un nemaz neapgrūtinātu valsti kā kontrolējošu struktūru.

Filmu redzēju un dikti nožēloju izšķiesto laiku.

Bet es Tev saku: es esmu daudz labāks cilvēks nekā Tu domā.

Tas un tie citi Tavi jautājumi tādi vientiesīgi. Kas tur ko neatbildēt? Un vai tiešām es neatbildēju? Es teicu, ka es domāju, ka, ja skolas būtu vienādas, kā to deklarē likums, tad daudziem nerusofonu bērniem būs vēlme mācīties "nerusofonu skolā rusofoniem" tikai tādā gadījumā, ja rusofonu bērni kārtīgi mācītos nerusofoniski.

Jā. Latvijas rusofonu kultūra eksistē un tāda ir daļa no lielākās Latvijas kultūras.

Tagad es Tev no savas puses uzstādīšu jautājumu: Vai LATVIJAS nerusofonu kultūra eksistē? Un ja eksistē, vai tāda ir daļa no Latvijas rusofonu kultūras?

Juris

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 11/22/02 4:01
Subject: Re: minoritātes \Alex---->Ausma Abele

alex: < Bet vai saglabat 28 kultūras no 106 (es parbaudija) ir labāk, neka nesglabat nevienu, vai ne? >

Šī atbilde manuprāt ir Ausmas smaga punkts trivializēšana un sānis pagrūšana jau tuvu pie disinformācijas līmeņa. Tā ir pašjlūkt garam, faktam, ka ja kāda tauta kļūst liela un varena, tai ir spēja un vara īstenot koloniālu imperiālismu iznīcinot dažādību kādu pastāv ilgtermiņā daudzās tautas. Tā ir neievērot asimētrijas. Ausma teica:

Un Alex, tava atbilde te atkal trivializē to, ka tautas iznīcinātas uz neatgriešanos, tu jautā par piederēšanu utt kad protams par jebkādu specifiku var offtopic strīdēties bez jēgas ar bezgal piemēriem. Amērikā bagātie un tie ar varu var atļauties vienu lielu niķi - ievilkt tiesā uz nenoteiktu laiku tā, ka tas ar mazāk resursiem būs ar stipri mazāk iespējām vienalga cik taisnīgs ir viņa viedoklis. Tāpat lielvaras var piespiest mazām tautām pierādīt savu tiesību dzīvot kur pašām nav jāataisno.

No Krievijas tu neprasi atbildību (nerunājot par palīdzību) par Padomju iekārtas rīcību kas novedīs pie pašreizējām grūtībām. Par Latvijas krieviem tu arī daudzās vēstulēs uzsveri pasivitāti, nevarību, nespējību veicināt savu izglītību, vai iemācīties latviešu valodu iepretīm draudošākai agresivitātei itkā notikšot, ja netiks ievērotas pareizās prasības tagad.

Tās taisnības un netaisnības ir daudzas un dažādas bet kā tās sarīko pēc smaguma un prioritātes lielā mērā nosaka loģikas iznākumu.

aija

From: alex@chas-daily.com
Date: 11/22/02 4:11
Subject: Re: minoritātes \Alex---->Ausma Abele

Sveiki!

Ausma Abele: < Nodokļu maksātāji ir ekonomiska, ne etniska kategorija. Miljoniem turku Rietumeiropā arī ir nodokļu maksātāji. >

Es arī par pilsoņus jautaja. Jūs to ignorejat. Nu, labi. Vai valsts mums ir demokratiska vai etniska struktura, citiem vardiem -- etnokratija?

Un, ka es šeit jau rakstija, turki Eiropā, izņemot Bulgariju un b.Dienvidslaviju, nav uzskatami par tradicionalo minoritāte. Viņi Vacija nedzīvoja, kad Vacija izveidojas. Atšķirībā no krieviem, ebrejam, baltkrieviem, čiganiem utt. pēc saraksta Latvijā.

Ausma Abele: < Nu, un tad, ka atradusies viena pārkrievojusies "fon"? Vai dižajai Krievzemei zemes vēl par maz? Tāpat gandrīz uz tās saule nekad nenoriet. >

Ziņiet, lieta ir tada, ka viņu senči 1940. gada bija atteikušies braukt uz Faterlandu un nakamaja gada pabraukušu teļa vagonus pilnigi uz preteju virzienu. Un, neskaitot uz to, ka viņa ir krievu skolas absolvente un vinai ir LVU krievu filologijas fakultates (kadu viņa saņema vēl padomju laikā), viņa latviski runa bez akcenta. Vot tikai pa laikam var pažeļoties, ka neizdevas iemacīt senču valodu un -- laika trukuma deļ -- droši vien, tuvakajā nakotnē neizdosies.

Man ir jātvaino, bet Jūsu stereotipi nedarbojas.

Un -- un manu taisnu jautajumu Jūs neatbildejat. Jautajums bija ļoti nesarežģits: ja cilvēkam dzimta Latvijā dzīvo par 600 gadiem, vai Jūs esat gatavi viņam (ai) atļaut teikt, ka Latvija ir viņa (viņas) zeme?

Ausma Abele: < Pilnīgi pareizi, tāpēc viņai [mazakumtautībai] jāievēro mītnes zemes likumi un jāprot tās valoda. >

Protāms. Bet vai mazakumtautībai ir jabūt kada iespeja ietekmet likumus, kadi tieši skar (speciali nerakstu "versti prēt") viņas intereses? Vai mazakumtautībai ir tikai pienakumi (pakļauties vairakumam, piemeram) vai kada viena-otra mza tiesībiņa arī? Un no ta, ka mazakumtautība "pieder" nevis metropolijaim bet savam valstim, izriet, arī, ka šīm valstim ir pienakums -- rupeties par mazakumtautības labklajību un labsajutu.

Ausma Abele: < Mūsdienu apstākļos sadarboties katram ar savu metropoli etniskās kultūras saglabāšanas nolūkā nav ne mazāko šķēršļu. >

Vai Jums grības, lai Krievija šeit uzsaka atvērt skolas, kas māca pēc Krievijas programmas un uz kadiem LR nekadas ietekmēs nebūs? Man -- kategoriski negrības. Tomer, tada iespeja Lužkova vizites laika bija nopietni diskuteta aizkulisēs.

Ar cieņu, Alex.

From: aabele@sveiks.lv
Date: 11/22/02 4:49
Subject: Re: minoritātes \Alex --->Ausma Abele

Uh, kas par fantāzijām - <varbūt, rokasdzelzi izmantot, apcietinat speciala režima nometneeso>!

Vai tad tik pretīga tā latviešu valoda, ko, Alex? Vienīgais traucēklis, lai te komfortabli justos, ir latvieši, ne tā? Krievzeme Latvija - tas būtu pavisam jauki, pareizi?

Ceru, ka karstās galvas nomierināsies, nenodarbosies ar matemātiku, lai pret citām mazākumtautām pierādītu savu virskundzību, bet gan meklēs svarīgo Latvijas visu iedzīvotāju dzīvē. Un tā ir ekonomika, pie tam - miers baro, nemiers posta. Un tas kopīgs gan šeit dzīvojošajiem latviešiem, gan krieviem, gan visu citu tautību cilvēkiem. Vienādi auksti nekurinātā istabā ir visiem. Vienādi no terorisma cieš visi. Ja rusofoni cienīs savu valsti un tās iedzīvotājus, viņi nevicinās karogu ar "ļimonovku", bet cītīgi gatavosies darba kaŗerai, kopā ar visiem priecāsies par investīcijām un Latvijas uzplaukšanu.

Es domāju, ka vairums tā arī dara. Tie bļāvēji par "diskrimināciju" ir tikai saujiņa, taču skaļuma dēļ krīt acīs. Un novērš vējainākos rusofonus no īstā mērķa. Tieksme pēc graušanas, iznīcināšanas ir trulības pazīme. Taču ar prasmīgu audzināšanu var daudz ko par labu vērst. Žēl, ka tieši rusofoniem šis audzināšanas visvairāk pietrūcis.

Alexim kā žurnālistam ir visas iespējas censties, lai tā viena trešdaļa nekļūtu par šķēlēju, grāvēju. Bet viņš peld pa straumei, cerēdams, ka tā pati aiznesīs uz kaut kādu sapņu zemi, kas sauksies Latvija, bet izskatīsies kā Krievija.

Nekas nesanāks, Alexi! Laiks arī rusofoniem ķerties pie airiem, nevis urbt laivā caurumus! Jo tā kā tā bez latviešiem Latvijas nekad nebūs.

Ausma

From: alex@chas-daily.com
Date: 11/22/02 5:17
Subject: Re: minoritātes \Alex---->Juris

Sveiks,

droši vien tas būs mana pedeja atbilde Tev, vismaz uz šo tēmatu. Bezcerīgi viss tas izskatas: es teicu -- "akmens ir balts"! Un Tu uzreiz -- "vo, malacis, pats atzist, ka patiešam melns!"

Tad -- atbilde, vai, drīzak, domas par diskusijas metodiku un, atvaino, etiku.

Juris Zagarins: < Bet bet bet vai Tu nupat mums nestāstīji, ka rusofoniem vajagot mācīties tajās pašās skolās kur mācās latvieši? Un uzreiz pastastija, ka ir divi gadijumi. Bet Tu to ignorēja. >

Juris Zagarins: < Tīra veida segregācija ir tas, ko Tu prasi no Latvijas likumdevējiem kad Tu prasi, lai Latvijas likumdevēji liek nabaga rusofoniem turpināt zubrīt savu matemātiku, ķīmiju un rusofonisko kultūru pa rusofoniski un nemaz no viņiem neprasa, lai viņi mācītos iedzīvoties nerusofonu valodā un sabiedrībā. >

Šīni gadijumā tas nebūs segregacija, bet normala, Eiropā pieņemta mazakumtautības izglitibas sistema. Viss parejo Tu pats izgudroja un man meģina pierakstit.

Juris Zagarins: < Rusofoniem un nerusofoniem vēl līdz šim nav bijis nekāda tāda kopīga ideāla, jo vēl pavisam nesen rusofoni mēģināja sistemātiski un brutālu ar varu izputināt nerusofonu valodu un kultūru.>

Juris Zagarins: < Tā tad Tavas rūpes par tāda ideālu kopuma izzušanu ir nevietā. >

Ja Tu tā doma, tad tieši -- bezcerš. Nav par ko runat.

Juris Zagarins: < Ja Latvijas tautas nerusofoni tagad prasa, lai rusofoni mācītos pa nerusofoniski, tad tas nav tikai, lai tīšuprāt darītu rusofoniem kaiti bet lai viņi varētu sadzīvot ar nerusofoniem kā vienas valsts līdzpilsoņi. >

Uhu. Sit pa purnam kamēr nesak mums no visa sirdi mīlēt. Nu, veiksmi.

Juris Zagarins: < Tā gluži nav, ka tas kas tagad tiek prasīts no rusofoniem ir kaut kāda atriebība par to, ko rusofoni pāri darījuši nerusofoniem. >

Juris Zagarins: < Nerusofoni, atšķirībā no rusofoniem, būdami daudz senākas un plašākas kultūras pārstāvji nekā rusofoni, ļoti labi saprot cik tas ir svarīgi visiem valsts iedzīvotājiem labi saprasties un mierīgi sadzīvot un radoši sastrādāt. >

Bet tikai nezkapēc izgudro nederīgas receptes, ka labu saprašanu un mierigu sadzive veicīnat. Un otra puse ir nemaz ne labāk, bet vismaz atruna ir -- nēsam pie varas, tatad atbildības limenis iz mazāk.

Juris Zagarins: < Bet nevajag jaukt dezintegrāciju ar integrāciju! Ļoti labs padoms. Tev tas arī derīgs būs. >

Es: << Vai Tu tiešam esi parliecināts, ka VIENIGA iespeja rusofonus intergēt Latvijās sabiedrībā ir ievest rusofonu skolās latviešu valodu ka apmacības valodu? >>

Juris Zagarins: < Nē, nemaz ne. Vēl viena iespēja būtu, ja rusofoni paši sadomātu iemācīties latviešu valodu. >

Varbūt vēl kadas eksiste?

Juris Zagarins: < Bet izrādās, ka tāda lieta nesakrīt ar rusofonu kultūru. > Kads nelietis Tev ņegēlīgi dezinformeja.

Juris Zagarins: < Tu tiešām domā, ka rusofoni sāks mācīties nerusofonu valodu, ja valsts kā kontrolējoša un finasējoša struktūra teiks, ka viņiem nav jāmācās nerusofonu valoda? >

Es tiešām domaju, ka rusofoni jau šodien māca nerusofonu valodu -- skolās, pa 6 stundas nedeļa, sakot no pirmas klases un neskaitot Latvijas vēsture un ģeogrāfiju un vēl kautkas no sarakstā. Un es domaju, ka jebkada sistema, kada nav pašregulejoša, nedarbojas un var kļust bistama. Un vēl es domaju, ka Tu ārkartīgi slikti domā par LR kontrolejošiem un finansejošiem struktūram -- ka vīni ir gatavi teikt kautkam tas, kas nav ierakstīts likuma un ir acimredzamā prētrunā ar likuma noteikumiem.

Juris Zagarins: < MAn galīgi nekas nebūtu pretī, ja rusofonu bērni paši uz savu roku mācītos nerusofonu valodu un nemaz neapgrūtinātu valsti kā kontrolējošu struktūru. >

Un tad Tu neibilst, ja viņa savās skolās sak studet ķimiku Zulu valoda?

Juris Zagarins: < Jā. Latvijas rusofonu kultūra eksistē un tāda ir daļa no lielākās Latvijas kultūras. >

Nu, paldies.

Juris Zagarins: < Tagad es Tev no savas puses uzstādīšu jautājumu: Vai LATVIJAS nerusofonu kultūra eksistē? >

Eksistē, protāms.

Juris Zagarins: < vai tāda ir daļa no Latvijas rusofonu kultūras? >

Alex.

From: alex@chas-daily.com
Date: 11/22/02 5:30
Subject: Re: minoritātes \Alex---->Aija Veldre Beldavs

Sveiki!

Aija Veldre Beldavs: < No Krievijas tu neprasi atbildību (nerunājot par palīdzību) par Padomju iekārtas rīcību kas novedīs pie pašreizējām grūtībām. >

Es to nekad neteica, un nebūtu slikti mani pajautat pirms tam, ka kautko rakstīt itkā no mana vārda. Gribas dabut gan palidzību, gan atbildību un vismaz grekus atzišanu. Bet, domaju, diemžel, nemot verā pašreizejs politiskais klimats Krievijā, tas būs bejedzīgi. Un, starp citu, Krievija nav mans valsts, es neesmu Krievijas pilsoņis utt.

Aija Veldre Beldavs: < Par Latvijas krieviem tu arī daudzās vēstulēs uzsveri pasivitāti, nevarību, nespējību veicināt savu izglītību, vai iemācīties latviešu valodu iepretīm draudošākai agresivitātei itkā notikšot, ja netiks ievērotas pareizās prasības tagad. >

Citadi. Ja nebūs samekleta recepte, kada būs pieiejama gan rusofoniem, gan latviešiem.

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 11/22/02 6:11
Subject: Re: minoritātes \Juris ---> Alex

Sveiks Alex!

Laikam jau Tu esi sācis nogurt, paldies Dievam:

Es taču tik daudz saprotu, ka Tu labu domā! Tu gribi lai Latvijas valsts kontrolējošās struktūras rusofoniem sarūpētu viņiem savas rusofonu skolas. Tikai tad rusofonu bērni no lieliem priekiem sāktu mācīties nerusofoniski. Saprotu, saprotu.

< Tad -- atbilde, vai, drīzak, domas par diskusijas metodiku un, atvaino, etiku. >

Labprāt atvainoju to ētiku.

EEeee? Es ko ignorēja?

Piedošanu, bet es patiešām nesaprotu. Vai Tu saki, ka prasība mācīties iedzīvoties nerusofonu valodā un sabiedrībā ir normāla, Eiropā pieņemta mazākumtautības izglītības sistēma? Tādā gadījumā patiešām varbūtiņās starp mums nav nekādas domstarpības? Un - - kas tas bija, ko es pats izgudroja?

< Esmu rusofons un nekadas sistematiskas brutalas kampaņas nekad nepiedalijas. Un mana meita, sava 4,5 gadu vecuma -- arī. >

Esmu nerusofons un nekādās sistemātiskās brutālās kampaņās nekad nepiedalījās. Un manas meitas, 19 un 23 gadu vecumā - - arī ne.

Eh? Bezcerš? Ja jau kopuma līdz šim nekad vēl nav bijis cerš, tad kāpēc sērot par tā izzušanu?

Ko, man bučot Tavu dirsu, vai? Nu, veiksmi!

< Vai tavas runas par "vispar rusofoniem" pierada, ka Tu tic uz kolektivu (grupas) atbildību? Iosifs Vissarionovičs un Adolfs Aloizovičs abi arī ticejā. Mani senči no abas puses to ticību ļoti labi izpētīja sava ādā. Dažiem no viņam, diemžel, pētīšana beidzies ar nāvi. >

Jā, jā, Zinu, zinu. Maniem arī. War is hell.

Nē, Alex, es tiešām nekādu teorētisku probzu neredzu ar sadzīvi ar rusofoniem.

< Bet tikai nezkapēc izgudro nederīgas receptes, ka labu saprašanu un mierigu sadzive veicīnat. Un otra puse ir nemaz ne labāk, bet vismaz atruna ir -- nēsam pie varas, tatad atbildības limenis iz mazāk.>

To sadzīves recepti es zinu - visiem kā vienam jāgrib sadzīvot. Man liekas, ka rusofoni ir lielāki parādnieki, nekā nerusofoni. Tas nav varas jautājums. Tas ir sadarbības jautājums.

Es Tev pateikšu pavisam atklāti. Es domāju, ka tie nerusofoni ir tādi paši duraki kā tie rusofoni. Ne viens ne otrs neredz nekādu jēgu sastrādāt par to, lai Saeimas deputātu kandidātiem būtu aizliegts balotēties vairāk nekā vienā vēlēšanu apgabalā.

< Kads nelietis. Tev ņegēlīgi dezinformeja. >

Pats nelietis. Tev neģēlīga dezinformācija.

< Un es domaju, ka jebkada sistema, kada nav pašregulejoša, nedarbojas un var kļust bistama. Un vēl es domaju, ka Tu ārkartīgi slikti domā par LR kontrolejošiem un finansejošiem struktūram -- ka vīni ir gatavi teikt kautkam tas, kas nav ierakstīts likuma un ir acimredzamā prētrunā ar likuma noteikumiem. >

Ko? Tu saki, ka rusofonu bērni tikai tad sāktu mācīties nerusofoniski, ja no viņiem to neprasītu? Tu laikam esi ļoti augstās domās par to savu rusofonu kultūru!

Jā. Tas gan būtu forši, ja visi rusofonu bērni sāktu uz pašiniciatīvs pamata studēt ķīmiju Zulu valodā! Hehehehe. Zulu valodā! Ne jau kaut kādā tur nebūt nerusofonu valodā.

< Bet, ja Tev tik gribas -- ne, tāda nav daļa no Latvijas rusofonu kultūras. >

Nē. Saprotu. Rusofonu kultūra Tavuprāt ir stipri vien - pārāka!

Juris

From: liepag@idirect.com
Date: 11/23/02 8:03
Subject: Re: minoritātes \Alex ---->Juris Zagarins

Sveiki!

Juris Zagarins: < Es esmu par integrāciju bet integrācija nav iespējama ja rusofoni prasa mācīties matemātiku un ķīmiju un rusofonu kultūru pa rusofoniski. >

Man liekas Juris te jauc abolus un apelsinus. Macities matematiku un kimiju latviski ir viena liet. Pierakstit turpat krievu kulturu ir cita lieta. Es pienemu, ka Latvija skolas turpinas macit krievu valodu tapat ka citas valodas (anglu, vacu). Tur tad ari vares macities par krievu kulturu un Puskinu lasit krieviski. Ja ta runa par augstiem principiem, tad var stipri attalinaties no realitates.

Anita

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 11/23/02 8:32
Subject: Re: minoritātes \Alex ---->Juris Zagarins

Juris:

< Es esmu par integrāciju bet integrācija nav iespējama ja rusofoni prasa mācīties matemātiku un ķīmiju un rusofonu kultūru pa rusofoniski. >

Pieņemu, ka vairums bērnu nav tik apdāvināti, ka ķīmiju mācas bērnudārzā. Ja viņi sāktu iemācīties latviski valodas maksimālās mācīšanās spējas posmā (kas ir pirms desmit gadu vecuma), kapēc viņi nebūtu iemācījušies latviski līdz tam laikam kad ķīmiju parasti pasniedz? Normāls bērns var iemācīties pietiekoši valodas lai mācītos tikai dažu mēnešu laikā. Un tas ietaupītu valstij lielu naudu, ka nebūtu jāmāca viskas x valodās.

aija

From: arubenis@ix.netcom.com
Date: 11/23/02 10:21
Subject: Re: minoritātes \Alex-ļubčik

Juris: < Rusofoniem un nerusofoniem vēl līdz šim nav bijis nekāda tāda kopīga ideāla, jo vēl pavisam nesen rusofoni mēģināja sistemātiski un brutālu ar varu izputināt nerusofonu valodu un kultūru. >

Ak, rusofoni??? Vai tad tie nav tikai tadi naciku patafoni??????????????????

Alex: < Vai Jums grības, lai Krievija šeit uzsaka atvērt skolas, kas māca pēc Krievijas programmas un uz kadiem LR nekadas ietekmēs nebūs? Man -- kategoriski negrības. Tomer, tada iespeja Lužkova vizites laika bija nopietni diskuteta aizkulisēs. >

Vel labak butu ja tu, ļubčik, ar visiem saviem patafoniem dotos uz Moskvu.

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 11/23/02 10:31
Subject: Re: minoritātes \Alex ---->Juris Zagarins

Sveiki!

Anita māja ar mietu: < Man liekas Juris te jauc abolus un apelsinus. Macities matematiku un kimiju latviski ir viena liet. Pierakstit turpat krievu kulturu ir cita lieta. >

<< Ja latvieši turēsies pie tāda bezcerīga sabiedrības modeļa, kur daugavpilietim jābūt butaforiski "latviskam", kur cittautieši ir nevēlami vai vislabākā gadījumā tikai pieciesti, tad latviešiem pašiem jāuzņemas liela daļa vainas par integrācijas izgāšanos.>>

Ar Aleksi visvairāk cemmējos par to, ka viņš mums te galīgi bez humora un smalkjūtības aizrāda mūsējo vainu bet pats savējo ne par ko neatzīst. Vajadzēja būt otrādi - tad būtu sadarbība iespējama, un mēs varētu sākt sarunas par to, kā vieniem otrus pārliecināt par vēlēšanu likuma maiņas nepieciešamību.

Juris

From: aabele@sveiks.lv
Date: 11/23/02 11:38
Subject: Re: minoritātes \Alex ---->Juris Zagarins

Pēteris Cedriņš:

<<< Ja latvieši turēsies pie tāda bezcerīga sabiedrības modeļa, kur daugavpilietim jābūt butaforiski "latviskam", kur cittautieši ir nevēlami vai vislabākā gadījumā tikai pieciesti, tad latviešiem pašiem jāuzņemas liela daļa vainas par integrācijas izgāšanos.>>>

Madonas rajonā ir daudz mazāk krievu nekā Daugavpilī jebkad bijis latviešu mazākums. Tomēr man bija jāzina krievu valoda, un nevienam pat prātā neienāca, ka es varētu iztikt bez krievu valodas mācīšanās. Un ja kaut kur bija kaut viens krievs, mums bija jārunā krieviski. Un iestādēs krievi ar mums latviski nerunāja. Nav slikta tradīcija, tā ir jāpārņem, un Latvijas valstī jebkuram iedzīvotājam jāprot sazināties latviski.

Ausma

From: RUTENS@aol.com
Date: 11/24/02 6:18
Subject: Re: minoritātes\Alex ->Juris Zagarins No tās Ārpusnieces

Žagariņa Juris rakstīja: < Ar Aleksi visvairāk cemmējos par to, ka viņš mums te galīgi bez humora un smalķūtības aizrāda mūsējo vainu bet pats savējo ne par ko neatzīst. Vajadzēja būt otrādi - tad būtu sadarbība iespējama, [ ] >

Šeit tāds ļoti naivs jautājums iznāks.

Nupat no sākuma līdz beigām visus rakstus izlasīju par šo tēmatu. Aleksis sāk piedalīties SVEIKA-a 12. novembrī, dēļ Alža Pūra rakstu par slepeno politiku sakarā ar izglītības jautājumiem Latvijas pirmā brīvlaikā, ko es Gundaram nosūtīju. Aleksis vēlējās piedalīties Sveikā (viņa vārdos) "ka minoritates parstavis" par Latvijas valstis "23% pilsoņu kopskaitu" kuri ir rusofoņi. Aleksis šeit rakstīja latvju valodā, t.i., valsts valodā un kaut citiem sveikotājiem šķita viņam piedēvet nezin kādus nolūkus par valsts valodas likuma apgāšanu, viņš tikai par *izglītības likumu* vien ir rakstījis. Tikai diemžēl pie tā likuma gandrīz neviens negribēja kavēties. Kaut pati no citiem (kuri ir tīrasinīgi letiņi -- fakts kas acīmredzot sveikotājiem, laikam nepieciešami konstatēt) arī esmu dzirdējusi bažas.

Juri, vai Tu lūdzu varētu izskaidrot man kādēļ Aleksim 'vainas sajūtā ir vajadzīgs pirms ir (Tavos vārdos) 'sadarbība iespējamā par pašreizējo izglītības likuma derību vai nederību?

Paldies!
Elizabete 

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 11/24/02 6:47
Subject: Re: minoritātes\Alex ->Juris Zagarins No tās Ārpusnieces

Elizabete, tavi vārdi nav pavisam taisni, ka Alexis netika uzņemts Sveikā.

Reakcijas bija tipiskā Sveika diapazonā, tā tad manuprāt Alexi uzņēma kā savējo. (Šī kompānija visai daudz plēšas savā starpā un tajā ir vairāki visai ekstrēmi opozicionāli uzskati. Daži tie arī tika citu apsaukti.)

Otrkārt neredzu kā izglītības likumu var pārrunāt bez konteksta, tas ko tu šeit sauci par nebūtisku. Manuprāt Alexis arī nerunāja "tikai" par izglītības likumu bet pieveda kontekstu. Grūti iedomāties apstākļus kur grūtas un sāpīgas lietas (pretējas intereses) var izrunāt bez nepatikšanām.

Vislabāko,
aija

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 11/24/02 8:29
Subject: Re: minoritātes\Alex ->Juris Zagarins No tās Ārpusnieces

Sveiki!

Pēc manām domām, Alekša pieeja Sveiks kopai, nākt šeit reprezentēt Latvijas rusofonu viedokli un mums skaidrot, ka rusofoni nemācīsies larviešu valodu kamēr nerusofoni to mēģinās ar likumu prasīt, ir bezcerīga. Viņš nostāda sevi par ārpusnieku un ko tad viņš īsti grib - lai mēs viņam pievienojamies, vai? Vai mēs, kas lielais vairums domā, ka likumam nav nekāda sakara ar tautas tikumu tik un tā, un kas nevīžā ne savas tuklās pakaļas cilāt par Latvijas nerusofonu demokrātijai svarīga likuma nostiprināšanu lai tagad kaut to darītu Latvijas rusofoniem par labu atceļot likumu, kas prasa, lai viņi sāktu mācīties latviešu valodu? Šaubos.

Priekš tam ir vispirms vajadzīga draudzīga piekāpšanās, nevis vienas notis kaķa lāsti debesīs. At to no Alekša nepietiek, ka viņš atzīst, ka latviešu valoda visiem Latvijas iedzīvotājiem jāmācās un ka viņš pats latviešu valodu mācās. Viņam vajag arī atzīt savas 23% Latvijas iedzīvotāju daļas vainu, ka tā līdz šim to nav vēl nopietni gribējusi mācīties latviešu valodu, pirms viņš vaino visu pārējo tautu par to, ka tā mēģina kaut ko tādu panākt caur tikumam neatbilstoši likumu. Viņam vajadzētu mums pierādīt, ka viņš nav vis nekāds ārpusnieks un pieteikties par palīgu mūsu negribīgajos centienos pārmainīt vēlēšanu likumu tā, lai Latvijā sāktu veidoties nopietna demokrātija ar nopietnām polītiskām partijām. Tad varbūt viņam būtu cerība eventuēli panākt arī valodas likuma maiņu.

Juris

From: alex@chas-daily.com
Date: 11/24/02 10:45
Subject: Re: minoritātes \Alex --->Juris: liekais punkts

Sveiki.

Par vienu lietu man ir jātvaino. Par vienu kļudu, precizāk.

Vārds "nelietis", protams, nebijs adresets Tev. Pareizi būs:

Kads nelietis Tev ņegēlīgi dezinformeja.

Alex

From: rumpis@pudele.com
Date: 11/24/02 10:58
Subject: Re: minoritātes\Alex ->Juris Zagarins No tās Ārpusnieces

Juris Zagarins raksta par Alexu: <Viņam vajadzētu mums pierādīt, ka viņš nav vis nekāds ārpusnieks un pieteikties par palīgu mūsu negribīgajos centienos pārmainīt vēlēšanu likumu tā, lai Latvijā sāktu veidoties nopietna demokrātija ar nopietnām polītiskām partijām. Tad varbūt viņam būtu cerība eventuēli panākt arī valodas likuma maiņu. >

:)))

Heh, te jau nobriedis politiķis jaušams, kurš līgumu kaut ar pašu nelabo slēgs, lai tikai savas idejas dabūtu cauri ;-)) Un cik smalki tiek saruna vadīta - vispirms tu reāli palīdzi man, tad tev būs _cerība_, ka _eventuāli_ es palīdzēšu tev ;-))

Jā, ne ārpusnieks, ne ne-ārpusnieks, bet jau pasaules mēroga darbonis ;-)

Rumpis, pavisam vietējs un provinciāls, un sociālisma upuris turklāt :)

P.S. Kaut kur nav kāda palīdzības programma sociālisma upuru rehabilitācijai? Vēlams tāda, kur skaidru naudu dod ;-)

From: rumpis@pudele.com
Date: 11/24/02 11:01
Subject: Re: minoritātes\Alex ->Juris Zagarins No tās Ārpusnieces

Juris Zagarins raksta: < Atgādinu ar ko šī diskusija iesākās. Tas bija Alda Pura raksts, kur viņš apvainoja Latvijas Pirmās republikas vadību ar nelikumībām valodas lietās. Un aizrādija arī, ka ka pēc Ulmaņa apvērsuma par nerkādām nelikumībām vairs nebija ne runas. Es domāju, ka mums pirmā vietā jārūpējas par to, lai likums atbilst tautas vairākuma tikumam, citādi notiks tas pats, kas notika ar Pirmās republikas demokrātiju. >

Juri, vai Tu kādreiz pats izlasi to, ko uzraksti? Kas tā par Pirmo republiku?

Latvija nav Francija.

Rumpis :)

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 11/24/02 11:10
Subject: Re: minoritātes\Alex ->Juris Zagarins No tās Ārpusnieces

Sveiki!

Bezpalīdzīgais Rumpis vaicāja:

Juris

From: rumpis@pudele.com
Date: 11/24/02 11:30
Subject: Re: minoritātes\Alex ->Juris Zagarins No tās Ārpusnieces

Quod licet Jovi, non licet bovi, vai latviešu valodā tulkojot:

Kas atļauts Jupiteram, nav atļauts vērsim ;-)

Rumpis :)

From: alex@chas-daily.com
Date: 11/24/02 11:42
Subject: Re: minoritātes \Alex ---->Aija Veldre Beldavs

Sveiki!

Aija Veldre Beldavs: < Un tas ietaupītu valstij lielu naudu, ka nebūtu jāmāca viskas x valodās. >

1. Vairakums teica mazakumam -- "mes esam stiprāk, un tapēc kopeju naudu izteresim tā, ka mums grības, un jusu iebildumi mums nemaz neinterese".

2. Vairakums teica mazakumam -- "ja jums TIK grības, varam izdalīt jusu idejas realizacijai naudiņu propocionali jusu iemaksai. Naudu mums ir žel, un jusu ideja ir, musuprāt, stulba, bet labas attiecības mums ir dargāk. Bet neprasiet vēl -- nedosim".

Man liekas, ka 2. variants ir labāk. Un Tev?

Alex

From: RSpuris@aol.com
Date: 11/24/02 1:03
Subject: Re: minoritātes \Alex - Latvijai.

Alex:

Ja drīkstu iejaukties ?

Pirmais izkārtojums neder nekādā gadījumā, jo sen zināms, ka īsteni labi man klāsies tikai tad ja arī manam kaimiņam klāsies labi. Uz līdzpilsoņiem vienā valstī tas attiecas vēl daudz spēcīgāk.

Otrais apsvērums nav daudz labāks,jo nav manāma pozitīva motivācija.

Tadēļ svarīgi būtu apsvērt trešo iespēju.

Manuprāt tās sākums ir atziņa: Latvijai ir īstena jēga un pat attaisnojums tikai tad ja tā ir LATVISKA Latvija. Ja tā ir internacionāla, tā ir tikai traucēklis starpvalstu satiksmē.

Ja varētu vienoties par to, tad secinājumi būtu daudz vienkāršāk pieņemami. Ne tā?

Protams, ka dzirdu iebildumus no nelatviešu puses, un tie ir dabīgi. Tas tomēr nemaina pamata patiesību: katrai tautībai ir iespējams kopt un attīstīt savu kultūru savā tēvzemē, un tas tur ir jādara. Latviešiem nav citas iespējas uz zemes lodes, kā savu kultūru - tas ir: tautas dzīvību - uzturēt vienīgi Latvijā. Šīm atziņām būtu jābūt pamatos jebkuram apsvērumam par Latvijas valsts izrīcību savās robežās.

Ceru ka Aleksandrs izteiks savu attieksmi arī šīm domām.

Ričs.