Re: Minoritātes III

From: aabele@sveiks.lv
Date: 11/24/02 1:39
Subject: Re: minoritātes \Alex ---->

Alex: < Un viena daļa no šiem nodoķlu maksatajiem grīb teret naudu citadi, nekā otra daļa. Kas ir jadara tada situacijā? Atkaļ, manuprāt, ir dažas iespejas. 1. Vairakums teica mazakumam -- "mes esam stiprāk, un tapēc kopeju naudu izteresim tā, ka mums grības, un jusu iebildumi mums nemaz neinterese". 2. Vairakums teica mazakumam -- "ja jums TIK grības, varam izdalīt jusu idejas realizacijai naudiņu propocionali jusu iemaksai. Naudu mums ir žel, un jusu ideja ir, musuprāt, stulba, bet labas attiecības mums ir dargāk. >

Alex, Tu tīši vai netīši ignorē, ka valsts vispirms ir nacionāls veidojums, tas izpaužas jau nosaukumos- Latvija, Lietuva, Igaunija, Zviedrija, Vācija, Austrija, Itālija utt. Protams, ar valstīm, kuras nav dibinājuši tās pirmiedzīvotāji, bet gan ienācēji (iebrucēji), ir savādāk. Bet Latviju ir nodibinājuši latvieši savā zemē, kurā kopš neatminamiem laikiem dzīvojuši viņu senči, un tas no vēstures nav izsvītrojams, tādēļ visi pārējie "pārdibinātāji" ir tikai okupanti. Nu jau kopš 1918.gada - arī oficiāli.

Tieši šī iemesla dēļ "2.variants" ir, maigi sakot, nekorekts. Starp citu, proporcionāli iemaksai neviens nesaņem atpakaļ nodokļos samaksāto naudu, to arī Tu un tavi domubiedri zina gluži labi.

Ausma

From: alex@chas-daily.com
Date: 11/24/02 2:03
Subject: Re: minoritātes \Alex --->Ričs

Sveiki!

Ričs: < Ja drīkstu iejaukties ? >

Protāms.

Ričs: < Pirmais izkārtojums neder nekādā gadījumā, jo sen zināms, ka īsteni labi man klāsies tikai tad ja arī manam kaimiņam klāsies labi. Uz līdzpilsoņiem vienā valstī tas attiecas vēl daudz spēcīgāk. >

Piekritu Tev, bet diemžel, tagad vairakums rikoties tieši pēc 1. modeli. Vismaz tā izskātas no minoritāšu viedokļa.

Ričs: < Otrais apsvērums nav daudz labāks, jo nav manāma pozitīva motivācija. >

Varbūt. Vismaz par pozitivu motivaciju mums domstārpības nav. Es par šo lietu šeit no paša sakuma runaju.

Ričs: < Tadēļ svarīgi būtu apsvērt trešo iespēju. Manuprāt tās sākums ir atziņa: Latvijai ir īstena jēga un pat attaisnojums tikai tad ja tā ir LATVISKA Latvija. >

Šeit ir ārkartīgi svarīgi precizi definet, kas tiešam ir Latviska Latvija. Starpība starp "tas ir musu māja" un "tas ir tikai musu māja" ir milzīga. Un man šķiet, ka musdienas ta saucamaja politiska elite, runajot par Latvisku Latviju, izmato 1. definicjiu.

Ričs: < Ja tā ir internacionāla, tā ir tikai traucēklis starpvalstu satiksmē. >

Atkaļ problēma ar definiciju. Somijā, ar divam valsts valodam, nav nekadas runas par to, ka Somija ir parinternacionalizēta un tapēc bezjedzīga un eventuli likvidejama. Spanijā, kur ir viena valsts valoda un vel divas (vai tris??? neatceros) oficiali atzistatas "regionalas" (minoritāšu) valodas, ari tadas runās nav. Un sikā Luksemburgā, kur tris valodas konkurē, arī. Vai ši valsti ir internacionāli?

Ričs: < Ja varētu vienoties par to, tad secinājumi būtu daudz vienkāršāk pieņemami. Ne tā? >

Tā.

Ričs: < Latviešiem nav citas iespējas uz zemes lodes, kā savu kultūru - tas ir: tautas dzīvību - uzturēt vienīgi Latvijā. >

Tas, manuprāt, ir pašsaprotams.

Ričs: < Šīm atziņām būtu jābūt pamatos jebkuram apsvērumam par Latvijas valsts izrīcību savās robežās. >

Un tas -- arī.

Ričs: < Protams,ka dzirdu iebildumus no nelatviešu puses,un tie ir dabīgi. >

Iebildumu daudzums un intensitāte vai pat eksistence ārkatigi atkarīgās no ta, vai "tas ir musu māja" vai "tas ir tikai musu māja". Protāms, ka no definicijas izriet arī darbība. Pres pirmas definicijas man nekadus iebildumus nav, tapēc ka viņa ietvēr arī manu teikšanu kopejas un -- vel svarigāks -- manas lietas. Otra definicija man tadu iespeju noliedz, un man, respektivi, būs arī iebildumi. Ar citiem vārdiem sakot, minoritāšu atteiksme prēt vairakuma ir atkarīga no tā, kada ir vairakuma atteiksme prēt mazakuma. Ja vairakums uzskaita mazakumu ka savu majas dzīvnieku, kadu šodien bāro ar ģalu un rītdien ar putru, tapēc ka saimnieks doma, ka ta dzīvniekam būs labāk, tad nekada labuma nebūs. Tapēc, ka, īstenība, dzīvniekam patīk est, teiksim, abolus.

Protams, ka tas ir nevienpusejas process un mazakums arī ietekme vairakuma nostaju. Bet, ka šeit jau bijs teiksts, vairakumam politiskas atbildības limenis ir augstāk -- vienkarši tapēc, ka tas ir vairakums.

Ričs: < Tas tomēr nemaina pamata patiesību: katrai tautībai ir iespējams kopt un attīstīt savu kultūru savā tēvzemē, un tas tur ir jādara. >

Vai tas nozīme, ka Tev ir vienalga, vai krieviski runajošiem Latvijas iedzivotajiem būs iespeja attistīt savu kultūru Latvijā? Vai varbūt Tev pavisam negribas, lai viņam tada iespejā bija?

Un vēl.

Tu raksta "sava tevzeme". Vai Tu negribi parisinat "aritmētikas uzdevumiņu"? Uzdevuma noteikums:

Esmu dzimis Latvijā, Rīgā. Visu mužu nodzivoja šeit. Krievu valoda man ir dzimta. Manas vēnās (arterijās, droši vien, arī :-))) ) ir sešas dažadas tautības asins, nevienai nepieder "kontrolpaķete", starp citu, visslielakaja daļa nav krievu asins. Droši vien, kopumā es pavadija vairāk laika ASV, nekā Krievijā un, ja runat par nepartraucamo klātbutni, tad mana uzturešana ASV garanteti bija ilgāk. Nesemu Krievijas pavalstnieks, kad man piedavaja -- par brīvi un bez birokratijas -- pieņemt Krievijas pilsonibu, man pat domas nebija par to, ka es to varu izdarīt. Līdzīgi bija vēl ar trijam valstim. Un, ir japiebilst, neviena no šīm valstim "vieteji" mani par "savejo" uzskatit negribeja; man arī bija sajuta, ka viņi (varbūt, labi cilvēki) man ir svešie. Tagad daži Latvijā un runātāji šeitpat Sveikā man arī uzskata par svešnieku -- ja tikai kas viņiem nepatīk, tad uzreiz sakas-- nu un brauc pie sevis, savā Tēvzemē...

Jautāts: Nu, un kur tad ir mana Tēvzeme?

Mana atbilde: Latvijā.

Un Tava?

Papildjautajums: un kā būs ar manu meitu, kadai ir jau septiņas tautības asins un kada visu savu (vēl īsu) mužu nodzivoja nevis Latvija, bet neatkārīgā LR.

Ar cieņu,

Alex

From: alex@chas-daily.com
Date: 11/24/02 2:21
Subject: Re: minoritātes \Alex ---->Ausma Abele

Sveiki,

Ausma Abele: < Tu tīši vai netīši ignorē, ka valsts vispirms ir nacionāls veidojums, tas izpaužas jau nosaukumos- Latvija, Lietuva, Igaunija, Zviedrija, Vācija, Austrija, Itālija utt. >

Uhu. Belģija, Sveice, Lielbritanija, visi Arabu pasaules valsti utt. Vai ir tada etniska piederība, ka "belģietis"? Vai "lielbrits? (tomēr angļ, skoti, zimelīri un kelti -- eksistē)? Kada nacionalitate, Jūsuprāt, ir Šveices pilsoņim? Un kada atšķirība ir stap eģiptiešiem un siriešiem, kā arī, starp citu, starp vaciešiem un austriešiem -- ja viņi runa tada paša valoda? Un, vēl starp citu, starp sebriem un horvatiem un starp bulgariem un Makedomijas slaviem? Ceru, ka Jums nebūs gruti paskaidrot.

Ausma Abele: Protams, ar valstīm, kuras nav dibinājuši tās pirmiedzīvotāji, bet gan ienācēji (iebrucēji), ir savādāk. Bet Latviju ir nodibinājuši latvieši savā zemē, kurā kopš neatminamiem laikiem dzīvojuši viņu senči, un tas no vēstures nav izsvītrojams, tādēļ visi pārējie "pārdibinātāji" ir tikai okupanti. Interesanta hipoteze, disertacijas un gan Nobeļa premijas vērta -- "Ebreji ka Latvijas okupanti".

Jusu koncepcija -- ka valsts ir etniskais veidojums ir ļoti sēna. Tā bija pasaulē, bēt jau sēn tā vairs nav. Tagad modē ir "zemes patriotisms", kad valsts define ka pilsoņu, nevis tautiešu, kopumu.

Ausma Abele: Starp citu, proporcionāli iemaksai neviens nesaņem atpakaļ nodokļos samaksāto naudu, to arī Tu un tavi domubiedri zina gluži labi. Ja, diemžel. Daži saņem daudz vairak, neka maksa. Un man gruti spriest par domubiedriem -- esmu šeit ka prīvatpersona, neviens man nepilnvaroja šeit viņas interesēs pārstāvet.

Ar cieņu (godīgi -- man ir interesanti ar Jums diskutēt)

Alex

From: alex@chas-daily.com
Date: 11/24/02 2:39
Subject: Re: minoritātes \Alex ---->Ausma Abele

Ausma Abele: < Interesanta hipoteze, disertacijas un gan Nobeļa premijas vērta -- "Ebreji ka Latvijas okupanti". >

Sveiki vēlreiz, varu piedavat vēl vienu tematu Nobeļa disertacijai (tā uzreiz neizdevas izdomāt):

<<Latgales vēcticībnieki ka vissļaunakie Latvijas okupanti.>>  :-)))

Ar cieņu,

Alex

From: aabele@sveiks.lv
Date: 11/24/02 4:01
Subject: Re: minoritātes \Alex ---->Ausma Abele

Alex, no kurienes Tu ķēri <<"Ebreji ka Latvijas okupanti">>???

Izraēlas filiāle te nekad nav bijusi, toties Krievijas guberņa gan. Arī tagad viņi necenšas te dibināt otru ebreju valsti, tikai nezin kāpēc to dikti grib palīdzēt izdarīt "krievvalodīgajiem", vismaz daži indivīdi. Un ne ukraiņi, ne baltkrievi, ne lietuvieši, ne igauņi nepastāv uz otru valsts valodu.

Modes, Alex, nāk un iet, bet tautas paliek. Man arī ar Tevi interesanti diskutēt, liekas, ka Latvija sirdī Tev nav tikai poza, tur mums saskan. Tikai nesaprotu, kāpēc Tu no septiņām "aritmētiskajām" tautībām esi izvēlējies tieši krievu. Pie mums vienā ģimenē, kur tēvs krievs, bet māte lietuviete, bērni ir latvieši. Un neredzu te nekā neparasta. Citā ģimenē tēvs turks, māte - latviete, un bērni latvieši. Arī normāli. Kad pasē vairs nav obligāts tautības ieraksts, vispār nesaprotu, kāds pamats vienai grupiņai nodēvēt sevi par "mazākuma vairākumu". Kā teica mūsu prezidente, visi Latvijas iedzīvotāji ir latvieši, un punkts. Valsts valodas neprasme ir okupācijas sekas, kas neapšaubāmi jālikvidē reiz par visām reizēm.

Par nodokļiem Tu saki <<Ja, diemžel. Daži saņem daudz vairak, neka maksa.>> Kas tur sevišķs? Ģimenē ir tāpat, Tava meita vēl nepelna neko, bet saņem, droši vien, visvairāk. :-) Vienu mēnesi sievai nopērk kurpes, citu - vīram uzvalku. Nav jau Leiputrija, kur vienmēr visi var paņemt tik, cik vajadzīgs.

Ja manā ģimenē būtu daudzas tautības, es rūpētos par visu godāšanu. Savā laikā esmu lasījusi dažādu kontinentu tautu pasakas, kādas vien bija pieejamas latviešu un krievu valodās. Man vienmēr tas licies ļoti interesanti. Tautu kultūra ir lielākā cilvēces bagātība. Latviešiem, protams, ārkārtīgi nozīmīgi ir Dziesmu svētki. Tu domā, valsts tur daudz naudas iegulda? Mana meita dzied korī, uz mēģinājumiem jābrauc 7 km visdažādākajos laika apstākļos. Neviens viņai neapmaksā ne ceļa naudu, ne patērēto laiku, nekā. Viņas "peļņa" ir neaizmirstamais pārdzīvojums svētku laikā, kura dēļ viņa to dara. Un latvieši Amerikā uz mēģinājumiem brauc tūkstošiem km. Nav dzirdēts, ka ASV vai Kanādas valdība par to viņiem kaut ko atlīdzinātu, lai arī latvieši un viņu ģimenes taču tur tāpat maksā nodokļus.

Nav ko brēkt, Alex, par netaisnīgu nodokļu sadali, visu izšķir pašu cilvēku griba saglabāt savu kultūru.

Ausma

From: aabele@sveiks.lv
Date: 11/24/02 4:01
Subject: Re: minoritātes \Alex --->Ričs

Alex: < Ar citiem vārdiem sakot, minoritāšu atteiksme prēt vairakuma ir atkarīga no tā, kada ir vairakuma atteiksme prēt mazakuma. Ja vairakums uzskaita mazakumu ka savu majas dzīvnieku, kadu šodien bāro ar ģalu un rītdien ar putru, tapēc ka saimnieks doma, ka ta dzīvniekam būs labāk, tad nekada labuma nebūs. Tapēc, ka, īstenība, dzīvniekam patīk est, teiksim, abolus. >

Alex, Alex, kā Tev roka ceļas tādas aplamības rakstīt, tik nepatiesus pārmetumus izteikt? Vienīgā "nevienlīdzība" starp "vairākumu" un "mazākumu" ir tas, ka Latvijā latviešu valoda ir jāiemācās arī visiem tiem, kas gadu desmitiem to nav uzskatījuši par vajadzīgu.

Vai "saimnieks" un "mājdzīvnieks" tiek dalīts pie ārsta, transporta līdzeklī, iestādē, darba vietā vai kur citur? Vai tad tik grūti saprast, ka jebkurā valstī ir savas īpatnības, ar kurām jārēķinās. Nu nav tā, ka vieniem ir tikai tiesības un nekas nav jādod pretī. Latvieši sarūmējas ciešāk, lai mājvietai pietiek vietas arī citiem. Par to viņi ir tiesīgi prasīt, lai ienācēji prastu latviešu valodu. Un viss.

Ausma

From: aabele@sveiks.lv
Date: 11/24/02 4:12
Subject: Re: minoritātes \Alex ---->Ausma Abele

Alex: < varu piedavat vēl vienu tematu Nobeļa disertacijai (tā uzreiz neizdevas izdomāt): <<Latgales vēcticībnieki ka vissļaunakie Latvijas okupanti.>> >

Alex, nokaunies un izlasi grāmatā, kas ir okupācija! Latvija deva vecticībniekiem patvērumu, bet Tu tagad ņirgājies. Fui!

Ausma

From: johnyx@parks.lv
Date: 11/24/02 4:15
Subject: Re: minoritātes \Alex --->Ričs

Man liekas, ka ir jau iestajusies ta stadija, kad diskusija diskusijas deļ ir kļuvusi par pašmerki.

Individa nacionalitati nosaka viņa piederiba konkretai valstij. Tas butu tads vienkaršots, bet tomer eiropisks ši jedziena skaidrojums. Asiņu proporcijas musu dzīslās saistišana ar valstisko piederibu vismaz manās acīs, un ne tikai, ir gaužam noželojama bušana. Pajautajiet kadam melnadainam karalienes Elizabetes 2 pavalstniekam, kada ir viņa nacionalitate. Ja viņs bus labi audzinats, viņs vienkarši uzlukos jūs ar līdzjūtibu.

Savukart, salidzinašanai varam ņemt Volga Deutsč un viņu dzīvi jauniegutajā dzimtenē Vācijā.

Bet valstiskā piederība uzliek ari pienakumus, musu gadījumā, tā ir valsts valodas prasme. Jā, tā var būt labāka vai sliktāka, tas ir pavisam cits jautājums, vēl pastāv arī tāds, kā iecietība (vai neiecietiba) pret svešādu akcentu.

Ja, individi, kas valsts valodu nepavisam nezina, ir sastopami ne tikai Latvijā, ar tadiem ir pilna Eiropa un visa plašā pasaule. Pret viņiem izturas ar lidzjutibu, kā pret apdalītiem "jā, tā ir nabaga portugāļu imigrantu gimene, sieva nepavisam neprot franciski, nabadzīte, baidās viena kaut kur iziet". Un nevienam neienak pratā, ka valodas neprašana varetu būt goda lieta.

Ak jā, iesakums bija laikam pavisam cits: par skolam un apmacibas valodu. Te izskatās pēc sturešanas no viena grāvja otrā. Sapratigs skolas vadītājs, zinot konkreto sasniedzamo merki, varetu noteikt, kadi priekšmeti viņa vadītajā skolā kādā valodā tiek pasniegti, izmantojot esošo skolotaju potencialu. Vel gribu piebilst, ka šobrid daudzi vidusskolu absolventi-latvieši nav spejigi studijās izmantot macibu literaturu krievu valodā, jo vini to vienkarši ļoti slikti zina. Daži ir izveidojuši ilūziju, ka spēj izmantot macibu lidzekļus angļu valodā, taču saprotamu iemeslu pēc viņi to zina vēl sliktāk nekā krievu.

Man gadās šad un tad igauņu klienti, kuri vienmer iesākumā par varas makti grib runāt angliski un tikai angliski, bet parasti tālāk par elementaram frāzēm viņi netiek, un tad lauzīdamies pāriet vien uz to pašu krievu....

Sanaca tā mazliet haotiski, bet, ja kads lidz šejienei ir izlasijis, tad neņemiet ļaunā...

xav

From: johnyx@parks.lv
Date: 11/24/02 4:20
Subject: Re: minoritātes \Alex ---->Ausma Abele

Alex: < Vai ir tada etniska piederība, ka "belģietis"? Vai "lielbrits? (tomēr angļ, skoti, zimelīri un kelti -- eksistē)? Kada nacionalitate, >

Ne par tematu, bet pavisam nesen man viena svariga valsts iestade (saprotamu iemeslu deļ neminešu, jo tad būs briesmigi liels nesmukums) pasutija veikt tulkojumu no belgu valodas. Nedēļu vēlāk šīs pašas iestades cita strukturvieniba pasūtīja veikt citu tulkojumu, šoreiz no meksikaņu valodas. Ja kads nesaprata, pirmajā gadījuma materials bija francu, bet otrajā - spaņu valodā.

xav

From: pooh@parks.lv
Date: 11/24/02 4:46
Subject: Re: minoritātes \Alex ---->Ausma Abele

Ausma : < Alex, nokaunies un izlasi grāmatā, kas ir okupācija! Latvija deva vecticībniekiem patvērumu, bet Tu tagad ņirgājies. Fui! >

Noskatos un nedaudz brīnos, cik ļoti aizrāvis šis temats :)

Alex nekaunēsies, jo kā saka, kas kauna neprot tas bada nemirst. Tādi cilvēki vienmēr tiekušies iegūt sev privilēģijas un sirot svešās mājās ņemot pa labi un pa kreisi, pēcāk vēl cenšoties pierādīt, ka nav nodrošināta šim sirojumam pietiekamas ērtības. To, ka svešā mājā ierausušies maksā komunālos pakalpojumus, viņi uzskata par pietiekamiem,lai uzskatītu šo māju par savu un nemitīgi prasītu privilēģijas.

Tāpēc neredzu nekādu loģisku iespēju šādiem subjektiem ko saprast, aiz tā iemesla, ka viņi to nevēlas, jo tad vairs nevarēs prasīt privilēģijas. Laime, ka šādi subjekti ir minoritāte (menševiki). Nedod Dievs, ka viņi atkal kļūst par boļševikiem, jo tad atkal laupīs salaupīto, un sagāzīs līdz pašiem pamatiem visu. Un nekādas jēgas šāda veida diskusijām.

Pūks

From: uldis@parks.lv
Date: 11/24/02 5:56
Subject: Re: minoritātes \Alex ---->Ausma Abele

Alex: < varu piedavat vēl vienu tematu Nobeļa disertacijai (tā uzreiz neizdevas izdomāt): <<Latgales vēcticībnieki ka vissļaunakie Latvijas okupanti.>> >

Es labāk raxtīšu disertāciju par tēmu "50 gadu laikā Latvijā izmitināto Krievijas armijas pensionāru atvases, citi ģimenes locekļi un gadu gaitā no īpaši attīstītajiem Krievijas reģioniem paēst atbraukušie un Latvijā palikušie radi.." un tad tālāk kā Alexim.

Šādai tēmai uzreiz 10 priekšrocības:
1) tā ir taisnība.
2) tā ir taisnība
3) tā ir taisnība
4) tā ir taisnība
5) tā ir taisnība
6) tā ir taisnība
7) tā ir taisnība
8) tā ir taisnība
9) tā ir taisnība
10) tā ir taisnība
Lai Jums adekvāta diena :)
Uldis

From: uldis@parks.lv
Date: 11/24/02 6:06
Subject: Re: minoritātes \Alex ---->Ausma Abele

Johnny Xavier: < pasutija veikt tulkojumu no belgu valodas. Nedēļu vēlāk šīs pašas iestades cita strukturvieniba pasūtīja veikt citu tulkojumu, šoreiz no meksikaņu valodas. Ja kads nesaprata, pirmajā gadījuma materials bija francu, bet otrajā - spaņu valodā.

Tā man gadās katru otro dienu. Vai arī klients atsūta darbu ar šādām instrukcijām: "Svarīgi, lai teksts būtu literāls"...

Bet vēl mīļāk ir, kad atsūta hieroglifus ar paskaidrojošo tekstu "lūdzu iztulkojiet". Un tad ej uzmini, vai tā ir ķīniešu, korejiešu, japāņu vai vēl kāda valoda. Parasti jau izdodas :)

<www.tulko.lv>

Lai Jums adekvāta diena :)

Uldis

From: uldis@parks.lv
Date: 11/24/02 6:10
Subject: Re: minoritātes \Alex ---->Ausma Abele

Pūks: < Tādi cilvēki vienmēr tiekušies iegūt sev privilēģijas un sirot svešās mājās ņemot pa labi un pa kreisi, pēcāk vēl cenšoties pierādīt, ka nav nodrošināta šim sirojumam pietiekamas ērtības. To, ka svešā mājā ierausušies maksā komunālos pakalpojumus, viņi uzskata par pietiekamiem,lai uzskatītu šo māju par savu un nemitīgi prasītu privilēģijas. >

Še pieci :)

Lai Jums adekvāta diena :)

Uldis

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 11/25/02 12:52
Subject: Re: minoritātes \Alex ---->Aija Veldre Beldavs

Alex uzsver nodokļu maksātāju pilsoņu kopuma tiesības un jautā ko darīt kad ir konflikts par kā izmantot nodokļu naudu saskatot divas iespējas, pats izvēloties 2. un jautājot ko es izvēlēties:

Kad izvēlas piemērus, tāpat kā metaforus, lai apgaismotu īsto strīdus punktu, tas jau iegroza atbilžu iespējas. Domāju tik svarīgs jautājums kā valsts valodas nav pazeminams uz nodokļu maksātāju. Pirmkārt, tas ko saņem nav nosacīti tieši proporcionāls maksātāju skaitam, pieņemot, ka maksātāji izveido vienības ar tām pašām prasībām. Nodokļus iekasē valsts lai tai būtu iespēja darboties un panāktu zinamas programmas kurja noteikšanai maksātājiem ir tikai netieša teikšana. Un tas arī pareizi, jo valdībai itkā būtu jāņem vērā vispārējie labklajības faktori, nevis jāizpilda pasūtinājumi tajā vērtībā cik klients iemaksājis.

Var likties netaisni, bet visu iedzīvotāju labā laikam valstij būs jāizdod vairāk līdzekļu lai izlabotu personīgu trūkumu - kur viena daļa cilvēku nav desmit gadu laikā gribējuši iemācīties savas valsts valodu.

Tās taisnības un netaisnības netrūkst...jāiet uz priekšu.

aija

From: alex@chas-daily.com
Date: 11/25/02 4:18
Subject: Re: minoritātes \Alex --->Xavier

Sveiki!

Xavier: < Individa nacionalitati nosaka viņa piederiba konkretai valstij.> Droši vien, arī ir loma paša individa lemumam -- kas viņš(ņa) pats (a)sevi uztver. Ziņi pietiekoši daudz cilvēkus, kas sevi uztver, ka krievus, kas dzīvo ārpus Krievijai (ko viņi doma par savas mitnes zemi, ir cits jautajums). Ziņu arī daudz cilvēkus, kam krievu valoda ir dzimta, bet kas sevi neuzskata par Krieviem. (Es pats no šīs grupas.) Cits jautajums, atkaļ, ir ka šie cilvēki sev define, un šeit man atbildes nav. Es pats -- pirmoreiz itkā jokojot -- pirms kadiem gadiem 7-8 vienreiz atbildeja, ka esmu "Baltijas slavs", un no tā brīdi dzīvo ar šo definiciju. Neīpaši skaisti, bet, tomēr, labāks man nekas nav. Otra definicija, pielietojama kad kads man jautā par to, kas esmu pēc tautības, ne labāk: "Mana dzīmta valoda ir krievu". Bet runas par etniskajam saknem man liekas diezgan abstraktas. Es sev nejutu ka piederīgu ne pie vienam etnosam, ar kadam man ir saistibas un ne pie vienai zemei ārpus Latvijāi.

Xavier: < Tas butu tads vienkaršots, bet tomer eiropisks ši jedziena skaidrojums. Asiņu proporcijas musu dzīslās saistišana ar valstisko piederibu vismaz manās acīs, un ne tikai, ir gaužam noželojama bušana. >

Piekritu un atbalstu. Tas ir tads "zemes patriotisms" vai politiska nacija, par kadu es rakstija vakardien. Ja nemaldos, vai tas nebija Rainis, kas vēl 20.gados sakumā piedavaja lietot vārdu "LatviJietis"?

Xavier: < Bet valstiskā piederība uzliek ari pienakumus, musu gadījumā, tā ir valsts valodas prasme. Protāms, un ar to es nekad un nekada veida nestrideja. >

Xavier: < Ak jā, iesakums bija laikam pavisam cits: par skolam un apmacibas valodu. Te izskatās pēc sturešanas no viena grāvja otrā. Sapratigs skolas vadītājs, zinot konkreto sasniedzamo merki, varetu noteikt, kadi priekšmeti viņa vadītajā skolā kādā valodā tiek pasniegti, izmantojot esošo skolotaju potencialu. >

Domaju, ka tas varetu risinat daudz problēmas. Diemžel, pec pašreizeja likuma "vo ta vienkarši" skolas direktoram tā rikoties nedrikst. Likumā ir skaidri noteikts, ka no 2004. gadā 1. septembrī visa apmācība vidusskolas notiek TIKAI valsts valoda. Principa, direktoram (precīzāk, pedagogiskajam kolektivam) ir teoretiska iespeja izstradat un akreditet savu programu -- bet likumu ieverojot. Tomēr, cik man ir zinams, meģinajumi akreditet mazakumtautības skolas programmas bija (likumā tada iespeja ir itkā iekļauta), un gandrīz visi bija neveiksmīgi. Tas ir milzigs papīru darbs, kas ir diezgan grūti izdarīt ar ikdienas skolotaju slodzes, un jebkadā gadijumā, pedejais vārds ir ministrijas birokratam. Nemaz nerunajot par t.s. nacionalismu, jebkada birokrata instinkts ir -- izvarīties no papildslodzes un, respektivi, dažadības. Visi tie meģinajumi beidzeis ministrijā. Pedejais gadijums, par kadu man ir zinams, bijs pagajušajā gadā rudenī Valmierā, kur skolas pasniedzeji kopā ar vecakiem tadu programmu sagatavoja.. Tur ministrija ne tikai nedeva piekrišanu programu akreditet, bet pat direktora atvalinajā. Starp citu, ja kam ir interesnti, direktors bijs tīrais latvietis.

Xavier: < Vel gribu piebilst, ka šobrid daudzi vidusskolu absolventi-latvieši nav spejigi studijās izmantot macibu literaturu krievu valodā, jo vini to vienkarši ļoti slikti zina. Daži ir izveidojuši ilūziju, ka spēj izmantot macibu lidzekļus angļu valodā, taču saprotamu iemeslu pēc viņi to zina vēl sliktāk nekā krievu. >

Un, ka es jau rakstija, sameklēt darbu prīvatsektorā Rīgā (un, protams, Daugavpili\Dvinskā\Dunaburgā) bez krievu valodas zinašanas ir diezgan gruti, neskaitojot uz to, kas ir kompanijās īpašnieks -- latvietis, krievs, vai neģeris.

Alex

From: alex@chas-daily.com
Date: 11/25/02 4:38
Subject: Re: minoritātes \Alex ---->Ausma Abele

Sveiki!

Ausma Abele: < Alex, nokaunies un izlasi grāmatā, kas ir okupācija! Latvija deva vecticībniekiem patvērumu, bet Tu tagad ņirgājies. Fui! >

Un vēl

Ausma Abele: < Alex, no kurienes Tu ķēri <<"Ebreji ka Latvijas okupanti">>??? Izraēlas filiāle te nekad nav bijusi, toties Krievijas guberņa gan. Arī tagad viņi necenšas te dibināt otru ebreju valsti, tikai nezin kāpēc to dikti grib palīdzēt izdarīt "krievvalodīgajiem", vismaz daži indivīdi. >

BET vai tas nebija Jūsu citāts:

Un kada ir Jūsu definicija tiem krieviem, poļiem, ebrejiem utt., kas 1918-20. gg. piedaļijas LR dibinašāna un aizstavēšāna?

Alex

From: alex@chas-daily.com
Date: 11/25/02 5:02
Subject: Re: minoritātes \Alex --->Ausma Abele

Sveiki!

Ausma Abele: < Alex, Alex, kā Tev roka ceļas tādas aplamības rakstīt, tik nepatiesus pārmetumus izteikt? Vienīgā "nevienlīdzība" starp "vairākumu" un "mazākumu" ir tas, ka Latvijā latviešu valoda ir jāiemācās arī visiem tiem, kas gadu desmitiem to nav uzskatījuši par vajadzīgu. >

Vai esmu prēt valodas apgušanas? Jau trešo vai ceturto reizu rakstu -- lūdzu, paradiet man, kur? Citāts, lūdzu!

Visu laiku principialstrīdes bija par izglitības valodu. Un Jūs (ka vairakuma locekle) visu laiku meģina man pierunat, kas ir jadara, lai būtu labāk man... OK, nevis man, manai meitai (mazākumam)... Varbūt, man to labāk ir zināms? Esmu pilnigi ar mieru respektet Jūsu interesese šajā jautajumā -- lai visi minoritāšu skolas absolventi bija spējigi Jums apkalpot latviski, stradajot veikalā, slīmnīca, valsts vai municipala iestade. Un es piedavaju meklēt tads ceļš, lai apmierināt gan Jūsu, gan manejas intereses.

Bet kapēc Jūs visu laiku meģnajot man pielīmet kadu nevelme runat latviski? Vot šīto es nevaru saprast.

Ausma Abele: < Vai "saimnieks" un "mājdzīvnieks" tiek dalīts pie ārsta, transporta līdzeklī, iestādē, darba vietā vai kur citur? >

Galvenokart -- nē. Bet man būs ārkartīgi grūti aizmirst, kā, aizpagajušajā gadā pie bērnuarsta mana meita raudaja. Viņai bijs iekaisums ausi, sapes utt., bet doktore kategoriski negrībeja runat krieviski, visu laiku jautāja tikai latviski. Un gaidit valodas prasmi no 2,5 gadīga bērna, kadam ir temperatūra ap 38 un sāp, ir diezgan nežēlīgi.

Un -- ziņiet, argumentacija tai doktorienei bija aptūveni tada paša ka, Jums tagād...

Ausma Abele: < Vai tad tik grūti saprast, ka jebkurā valstī ir savas īpatnības, ar kurām jārēķinās. >

Ir. Jārēķinās. Neapstrīdami. Nu un?

Ausma Abele: < Nu nav tā, ka vieniem ir tikai tiesības un nekas nav jādod pretī. >

Nav ta. Tiesības ir viesiem. Ikkatram. Un katram ir atbildība.

Ausma Abele: < Latvieši sarūmējas ciešāk, lai mājvietai pietiek vietas arī citiem. Par to viņi ir tiesīgi prasīt, lai ienācēji prastu latviešu valodu. Un viss. >

Sk. pirmo rindkopu.

Alex.

From: Asnate.Dimza@aniteps.com
Date: 11/25/02 5:08

Subject: RE: minoritātes \Alex --->Ričs

Xav: < Individa nacionalitati nosaka viņa piederiba konkretai valstij. Tas butu tads vienkaršots, bet tomer eiropisks ši jedziena skaidrojums. Asiņu proporcijas musu dzīslās saistišana ar valstisko piederibu vismaz manās acīs, un ne tikai, ir gaužam noželojama bušana. >

Xavier, neaizmirstiet, lūdzu, ka viņam anketā vajadzēs aizpildīt divas ailītes:

Nationality -
Ethnicity -

Asnate

From: alex@chas-daily.com
Date: 11/25/02 5:09
Subject: Re: minoritātes \Alex ---->Ausma Abele

Sveiki!

Ausma Abele: < Man arī ar Tevi interesanti diskutēt, liekas, ka Latvija sirdī Tev nav tikai poza, tur mums saskan. >

Paldies.

Ausma Abele: < Tikai nesaprotu, kāpēc Tu no septiņām "aritmētiskajām" tautībām esi izvēlējies tieši krievu. >

Ziņiet. grību Jums pateic vēlreiz -- ja drikst, protāms. Ļoti elementara lieta: Ne katrs, kam dzimta valoda ir krievu valoda, ir krievs. Lidzīgi ar citiem "pēcimperijas" tautam" ne katrs, kas runa spaniski (angliski, franciski...), ir spanietis.

Interasnti, joprojam, ir, kada loma, pēc Jūsu domas, šados liates jabut valstim -- palidzēt, neko nedarīt, vai traucēt? (Tar ir par saglabāšanu, nevis par nodokļiem. Ka valsts tere nodokļus, mums visiem jau rūgta pieredze ir.)

Alex.

From: alex@chas-daily.com
Date: 11/25/02 5:34
Subject: Re: minoritātes \Alex ---->Aija Veldre Beldavs

Sveiki!

Aija Veldre Beldavs: < Kad izvēlas piemērus, tāpat kā metaforus, lai apgaismotu īsto strīdus punktu, tas jau iegroza atbilžu iespējas. Domāju tik svarīgs jautājums kā valsts valodas nav pazeminams uz nodokļu maksātāju. >

Par VALSTS VALODAS mācīšanas runas nemaz nebija. Runa bija -- un ir -- par visslabako mehanismu, ka to realizet, pēc iespejas mazāk traumejot visas puse. Vai tadas lietas, Tavuprāt, arī "nav pazeminami"?

Aija Veldre Beldavs: < Pirmkārt, tas ko saņem nav nosacīti tieši proporcionāls maksātāju skaitam, pieņemot, ka maksātāji izveido vienības ar tām pašām prasībām. Nodokļus iekasē valsts lai tai būtu iespēja darboties un panāktu zinamas programmas kurja noteikšanai maksātājiem ir tikai netieša teikšana. >

Skolas budžeta noteiktu daļu apmaksa no savas kases pašvaldības, kadi, protāms, savus budhzetus saņem no pašvaldības iedzivotaju tiešas nodokļus. Droši vien, ka Tu var piekrit, ka pašvaldības, īpaši mazas pilsetiņas, esat daudz tūvāk pie saviem "pavalstniekiem".

Aija Veldre Beldavs: < Un tas arī pareizi, jo valdībai itkā būtu jāņem vērā vispārējie labklajības faktori, nevis jāizpilda pasūtinājumi tajā vērtībā cik klients iemaksājis. >

Vai ir kads "caurmēra" labums? Šaubos. Un, runajot par skolas reformu, ļoti gruti sameklet, kada veida ir respektets kopeja vispāreajā labuma princips.

Aija Veldre Beldavs: < Var likties netaisni, bet visu iedzīvotāju labā laikam valstij būs jāizdod vairāk līdzekļu lai izlabotu personīgu trūkumu - kur viena daļa cilvēku nav desmit gadu laikā gribējuši iemācīties savas valsts valodu. >

Atkaļ tads pats. Runas nav par valodu, bet ir -- par skolu un mehanismu. Un vēl. No Tavā rakstītā izriet, ka mazakumam bus (daleji) jāpmaksa reformu, kadu pats mazakums uzskata par viņam kaitīgu. Nerunasim tagad, cīk objektivs ir šīs mazakuma viedokļis -- bye tikai par to, uz kadu atteiksmi prēt vairakumam šīs viedokļis var parversties.

Alex.

From: aivis.b@delfi.lv
Date: 11/25/02 5:54
Subject: Re: minoritātes \Alex --->Ausma Abele

Alex: < Kops 17. junija, 1940.g. Lidz tai dienai visi Latvijas krievi bija laimigi, ka dzivo Latvija. >

OK! Tie, kas dzīvoja, labi, bet ko darīt ar tiem, kas iebrauca te nelikumīgi pēc 1940. gada 17. jūnija? Tos taču par minoritāti nesauksi, tie ir okupanti! Un šie okupanti nemaz nav minoritāte. Tad par ko Tu, Alex, iestājies? Par okupantu tiesībām?

AB

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 11/25/02 5:59
Subject: Re: minoritātes \Alex --->Ausma Abele

Alex Ausmai: < Esmu pilnigi ar mieru respektet Jūsu interesese šajā jautajumā -- lai visi minoritāšu skolas absolventi bija spējigi Jums apkalpot latviski, stradajot veikalā, slīmnīca, valsts vai municipala iestade. Un es piedavaju meklēt tads ceļš, lai apmierināt gan Jūsu, gan manejas intereses. >

Kapēc neapkalpot tautu kā ārstam, advokātam, profesoram, māksliniekam, rakstniekam, zinātniekam, valstcilvēkam...?

Un kapēc Latvijā vispār jāievieš "minoritātes" jēdziena pilnās problēmas vēsturiskā nozīmē. Jēdziena dominantais prototips taču izveidojies no Amērikas īpatnējiem apstākļiem pirmā kārtā ar melnādainiem vergiem kādus vēsturiski ieveda līdz ar smagu agrāk represētu vainas sajūtu.

Vēsturiskie apstākļi nesakrīt ar krievu uc tautībām tagadējās Latvijas teritorijā. Latviešu senči nebija vergturi (t.i. viņiem nebija viduslaikos apstākļi tādiem būt) bet paši izgāja klaušinieku posmu. Tikai pēc tam kad Padomju iekārta vardarbīgi pārņēma un pārpludināja ar kolonistiem, izveidojas apstākļi kur minoritāte kļūst par smagu problēmu. (Ne aiz tā, ka krievi vai citi bet aiz pēkšņās disproporcijas salīdzinot ar vēsturisko pamattautu. Ne aiz tā, ka kolonisti sliktāki bet tapēc, ka par daudzi ar citu valodu un kultūru par ātru.)

Problēma kurju izveidoja Padomju iekārta un kurja atbildību Krievija noraida ir tik smaga, ka kā pats te izmeti draudīgas scenārijas (tjipa ziemeļĪrijā vai Balkāni?!), ja nedarīs kā jādara.

aija

From: purapele@mail.delfi.lv
Date: 11/25/02 6:21
Subject: Re: minoritātes \Alex --->17 jūnijs

Aivis: < OK! Tie, kas dzīvoja, labi, bet ko darīt ar tiem, kas iebrauca te nelikumīgi pēc 1940. gada 17. jūnija? Tos taču par minoritāti nesauksi, tie ir okupanti! Un šie okupanti nemaz nav minoritāte. Tad par ko Tu, Alex, iestājies? Par okupantu tiesībām? >

Cik viss melns un balts!

Varbūt der atcerēties, ka daudzi pēc 1940.gada iebrauca un apmetās šeit pilnīgi likumīgi pēc tā laika un režīma likumiem. Daudzi vienkārši tika atsūtīti. Neviens no viņiem pat sapņos nespēja iedomāties, ka šeit ieradušies un apmetušies nelikumīgi. Faktiski komūnistu režīms viņus šeit iesūtīja kā ķīlniekus.

Jā, režīms un sistēma bija noziedzīgs un nelikumīgs. Bet indivīdi to nezināja un nesaprata. Atcerēsimies, ka runa ir par totalitāro Stalina laika režīmu un izskalotām smadzenēm.

Tagad faktiski mēs prasām atbildību no šiem indivīdiem par režīma noziegumiem. Lielākā daļa vispār ir viņu pēcteči, kuri nemaz neizvēlējās savu

dzīves vietu. Vainot viņus a priori par sena režīma radīto situāciju, nav īsti korekti.

Liela daļa no viņiem šeit ir iesaknojušies un pat lāga gribēdami nevar nekur aiztīties. Ir pilnīgi nereāla doma, ka šos krievvalodīgos atkal iesēdināsim lopu vagonus un aizsūtīsim pār Zilupi. Par to ir jāizmirst. Skarbi logiska realitāte ar kuru jārēkinās un jāsaprot. Patīk vai nepatīk.

Jebkura viņu identificēšana ar komūnistu noziegumiem izraisa tikai lieku un nevajadzīgu konfrontāciju. Tā pamatīgi nobremzē jebkuru integrācijas procesu, māxlīgi rada viņos riebumu pret latviešiem un latviešu valodu. Jāsaprot, ka viņi lielākoties ir padarīti par nevainīgi vainīgiem.

Ko mēs varam prasīt no nabaga krieviņa, kurš visu mūžu strādājis fabrīķī, kur visi runā krieviski, dzīvojis rajonā, kur visi runā krieviski, apgrozījies sabiedrībā, kurai visu laiku skalotas smadzenes par krievu valodas "īpašo" lomu?

Tagad pēc 1991.gada vinš pēkšņi tiek apliets ar auxtu ūdeni un tiek nosaukts par okupantu un stulbeni, kurš nemāk vietējo valodu. Viņam nepārprotami tiek norādīts - sapako savas mantiņas un kraties prom. Bet viņam lāga vairs nav kur likties.

Logiski, ka vinš noslēdzas sevī un sāk neieredzēt zemi kurā dzīvo. Okupants un migrants. No kurienes viņam radīsies cieņa pret šo zemi un valodu? Kāda ir viņa motivācija mācīties un ar savu piemēru atdzīvināt latviešu valodu. Valodu, kurā vinš tiek nicināts un lamāts.

Ir viegli pateikt, lai viņi vācās prom. Lielākā daļa to ne var, ne spēj. Viņi ir situācijas ķīlnieki.

P.

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 11/25/02 6:33
Subject: Re: minoritātes \Alex --->17 jūnijs

Purapele: < Logiski, ka vinš noslēdzas sevī un sāk neieredzēt zemi kurā dzīvo. >

Jā, un tapēc arī valstij jāizdod/jālūdz no citiem līdzekļu lai latviešu valodu iemācītu lai nepratējiem nav jājūtās kā otrās šķiras. Un etniskiem latviešiem vienkārši jānorij to kas noticis un nemainams un jāturpina uz priekšu. Viņiem jāatmet šauru šovinismu. Bet tas nenozīmē, ka etniskiem latviešiem būtu pirmais uzdevums izdot savus nepietiekamos līdzekļus lai uzturētu/ izveidotu "minoritātes" kultūras kad paša sava vēsturiskā kultūra ir apdraudēta no pārāk lielām/ ātrām maiņām gan no austrumiem, gan rietumiem.

aija

From: Asnate.Dimza@aniteps.com
Date: 11/25/02 6:40
Subject: RE: minoritātes \Alex --->17 jūnijs

Gadiem ilgi, lasot visas diskusijas par integrāciju utt., mani vienmēr ir interesējis viens jautājums: kāpēc lielie integrācijas teorētiķi nemēģina savas idejas īstenot Ziemeļīrijā? Tur taču tam vajadzētu būt vienkāršāk - nav valodas un rasu atšķirības. Un veiksmes gadījumā Nobela miera prēmija būtu rokā.

Asnate

From: baiba2000@hotmail.com
Date: 11/25/02 6:42
Subject: Re: minoritātes\Alex -> Ārpusniecei ''

Protams, katrs ir tiesīgs rīkoties tā, kā uzskata par vajadzīgu. Taču - iespējams -, ka (atvainojos par terminu) iekšpusnieki situāciju jūt nedaudz labāk. Latvija varbūt būtu gandarīta, ja te būtu - saskaņā ar pasaules pieredzi - divas oficiālās valodas. Tas ir - IKVIENS zinātu valsts valodu un krievu valodu.Taču, saskaņā ar sociolooģiskiem pētījumiem, 82 procentu latviešu prot krievu valodu. Bet sadzīves līmenī (pēc pašu vērtējuma) latviešu valodu zina apmēram 65 procenti krievu, taču lieto ievērojami mazāk. Līdz ar to skumjš secinājums - kaut gan oficiāli latviešu valoda jau 14 gadus ir valsts valoda, reālā valsts valoda drīzāk ir krievu. Jo nav iestādes vai privātuzņēmuma, kur Latvijā šodien nevarētu sazināties krieviski, taču iegūt informāciju latviešu valodā daudzviet NAV iespējams. Protams, var apelēt pie tā, ka nav humāmi situāciju mēģināt regulēt ar likuma palīdzību. Taču, to nedarot, tūkstošiem šeit dzīvojošo ir un paaudzēs būs "ārpusnieki". Baiba

From: purapele@mail.delfi.lv
Date: 11/25/02 7:23
Subject: Re: minoritātes \Alex --->17 jūnijs

Aija: < Jāatmet šauru šovinismu. Bet tas nenozīmē, ka etniskiem latviešiem būtu pirmais uzdevums izdot savus nepietiekamos līdzekļus lai uzturētu/ izveidotu "minoritātes" kultūras kad paša sava vēsturiskā kultūra ir apdraudēta no pārāk lielām/ ātrām maiņām gan no austrumiem, gan rietumiem. >

Es nedomāju, ka tas ir tikai naudas jautājums. Jāsāk ar attiexmi. Ir sen zināma patiesība "Kā mežā sauc, tā atsaucas". Austrālijā ir pazīstams šī paša principa praktisks iemiesojums - bumerangs.

Jāpiekrīt, ka latviešu valodai un identitātei šobrīd joprojām pastāv briesmas no globāliem spiedieniem. (Ne)apzināti latvieši jūtas apdraudēti tādēļ tas dabiski izraisa naidīgu attieksmi pret katru kurš mēgina apdraudēt latviešu valodu un kultūru. Vietējie krievi tiek personificēti kā potenciāls drauds.

Situāciju var mēgināt labot, ja vietējos "krievvalodīgos" no "draudiem" pārvēršam par sabiedrotajiem šajā aizsardzības procesā. Ja viņi no labas gribas pievēršas latviešu valodai, kā savas baltiešu identitātes pazīmei, tad viņi var sniegt nopietnu ieguldūjumu valodas dzīvībai. Tādēļ viņiem jārāda draudzīga un labvelīga attieksme - Palīdziet mums tikt galā ar pāgātni un būvējam kopā normālu nākotni.

Šobrīd viņi ir bez īstas identitātes. Viņi vairs nejūtas īsti piederīgi Krievijai, bet šeit vēl īsti netiek pieņemti. Ja viņi jutīsies sagaidīti šajā kultūrā, vidē, tad mēs varam droši sagaidīt visai lielu pretīmnākšanu.

Jau šobrīd jaunās paaudzes krievi aizvien vairāk izvēlas latviešu izglītības iestādes, kultūras pasākumus, utt. Tās gan vairāk ir spiediena sekas. Mēs to varētu mazliet pārvērst arī par Aicinājumu.

P.

From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
Date: 11/25/02 8:06
Subject: Re: minoritātes \Aleksam

Sveiki!

Aleks - priecājies vai bēdājies, bet šajā "Sveika" diskusijā vēlreiz skaidri iezīmējas viena lieta, par ko mēs esam runājuši jau agrāk. Latviešu vairākums diez vai būs ar mieru piekāpties JEBKĀDU pašreizējo krievu minoritātes prasību priekšā, ja nebūs droši pārliecināts par divām lietām. Ja atceries, arī es sensenos laikos "Delfos" šīs divas lietas nosaucu kā pamatu, uz kāda esmu ar mieru sākt dialogu.

1. Latvijas Republikas neatkarība

2. Latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda Latvijā

LR neatkarības jautājumu šobrīd neapspriedīšu, kaut arī ar to ir saistīta daļai krievu minoritātes nepatīkamā pilsonības piešķiršana/nepiešķiršana. Īsumā - latvieši diez vai piekritīs jebkādām minoritāšu prasībām, kas (latviešuprāt) kaut vai tikai pastarpināti varētu apdraudēt Latvijas kā neatkarīgas valsts pastāvēšanu (īpaši, ja draud neatkarības zaudēšana austrumu virzienā).

Tagad otrais jautājums - par latviešu kā valsts valodu. Es zinu, ka Tu šo prasību neapstrīdi. Bet vai Tu arī skaidri apzinies, ka ar šo prasību latvieši parasti saprot ne tikai latviešu valodas lietošanu valsts iestādēs un ne tikai latviešu valodas mācīšanu visās skolās? Latvieši uzskata, ka latviešu kā valsts valoda nozīmē arī situāciju, kad acīmredzams vairākums valsts iedzīvotāju - latvieši un nelatvieši, pilsoņi un nepilsoņi - pārvalda šo valodu. Pārvaldīt - tas nozīmē prast tikpat labi vai gandrīz tikpat labi kā dzimto valodu (ja dzimtā valoda nav latviešu). Tas nozīmē prast latviešu valodu krietni labāk, nekā proti Tu, kaut arī pats labi zini, ka piederi rusofonu mazākumam, kas vispār cenšas rakstīt latviski. Labi, būs zināms daudzums vecu cilvēku, kas latviešu valodu tā arī neiemācīsies. Tāpat būs zināms daudzums nelatviešu iedzīvotāju, kas latviešu valodu nevēlēsies mācīties nekādos apstākļos. Bet, ja šis daudzums pārsniegs vairākus desmitus procentu, tad laikam gan nevar cerēt, ka latvieši būs diez ko iecietīgi pret jebkādām minoritāšu prasībām, kas kaut vai tikai attāli varētu apdraudēt kopējās latviešu valodas prasmes uzlabošanos. Gluži otrādi – latviešu vairākums būs ieinteresēts ieviest maksimāli stingru režīmu visās ar latviešu valodu saistītajās jomās, ciktāl to atļaus starptautiskās tiesības un pasaulē pieņemtā prakse. Protams, tas var novest pie dažādiem "blakusefektiem" un ne visi no tiem var būt pašiem latviešiem patīkami. Bet laikam gan tur neko nevar darīt.

Pirms mesties cīņā par plānotās izglītības reformas trūkumiem (vēl un vēlreiz varu apliecināt, ka šādus trūkumus un pat nejēdzības šobrīd saskatu arī es), būtu skaidri jāizprot, kāda izskatās latviešu valodas situācija no mērenu uzskatu latvieša redzespunkta (nerunāsim par radikāļiem un nesamierināmiem kolonistu nīdējiem septiņās paaudzēs).

Un tā - ir pagājuši 12 gadi kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, bet latviešu valodas apguve nelatviešu vidū vēl arvien virzās uz priekšu daudz lēnāk, nekā latvieši to vēlētos. Pašreiz varbūt ir sasniegta situācija, ar kādu latvieši būtu daudzmaz mierā padomju varas gados, t.i., lielākā daļa nelatviešu, vismaz Rīgā, SAPROT latviešu valodu. Jau mazāka daļa, tomēr vairāk nekā puse nelatviešu (pēc maniem novērojumiem) šobrīd spējīga sadzīves līmenī šajā valodā sazināties. Tiklīdz runa ir par prasmi brīvi sazināties par dažādām tēmām (arī gana inteliģentām) latviski un par spēju rakstos brīvi un gramatiski pareizi izteikties latviešu valodā, situācija kļūst daudz bēdīgāka. Esmu pārliecināts, ka nelatviešu daudzums, kas pārvaldītu latviešu valodu šādā līmenī, vēl arvien ir krietni mazāks par pusi, iespējams, pat mazāks par ceturto (piekto, sesto...) daļu. Un Tev jāsaprot, ka pēc 12 neatkarības gadiem latviešiem tas šķiet stipri, stipri par maz.

Protams, var teikt, ka Latvijas valsts (līdz ar to arī latvieši kā vairākums) pati ir lielā mērā vainīga, ka latviešu valodas zināšanās nelatviešu vidū uzlabojušās tik lēnu, jo valsts mēģinājusi sasniegt rezultātu ar piespiešanas metodēm. Ja arī tā, tad jautājums Tev - kādas metodes Tu būtu sagaidījis pēc 50 gadiem, kad latviešu valodas mācīšanās bija brīvprātīgāka par brīvprātīgu un milzumlielam vairumam nelatviešu to ne prātā nenāca darīt? Šis nav arī gadījums, kad latvieši piekristu rīkot lielas reklāmas un "iedvesmošanas" kampaņas, lai padarītu latviešu valodas mācīšanos cittautiešiem aizraujošu, interesantu un patīkamu, jo uzskata, ka runa ir par neizpildītu pienākumu.

Piekrītu Tev, ka šāda valsts rīcība starpnacionālajām attiecībām Latvijā kopumā nenāk par labu. Bet pati valodas problēma ir abpusgriezīgs zobens, un to, šķiet, rusofoni reizēm nesaprot. Visu laiku no rusofonu puses dzirdami atklātā vai maigākā formā izteikti draudi (arī dažās Tavās vēstulēs tie ieminuši pūkainas pēdiņas) par to, ka, pārlieku aktīvi izmantojot spiediena metodes, latvieši riskē neatgriezeniski iegūt vienotu un nelojālu rusofonu minoritāti, kas atkarībā no situācijas var kļūt vairāk vai mazāk agresīva. Droši vien tā arī ir, un pieņemu, ka daudzi latvieši šo risku pat apzinās. Taču arī rusofoniem būtu jāapzinās, ka viņi nevar cerēt uz latviešu lojalitāti, ja aktīvi nedarbojas, lai panāktu jūtamu un acīm redzamu uzlabojumu latviešu valodas apguvē savas minoritātes vidū. Iespējams, ka ar Eiropas, Krievijas vai starptautisko institūciju palīdzību rusofoni pat var panākt kādu savu prasību īstenošanu, bet tas situāciju ne par matu neuzlabos. Neapgūstot latviešu valodu, Latvijas rusofoni vienalga dzīvos nelabvēlīgi noskaņotu latviešu vairākuma vidū, kas ar šo faktu negribēs samierināties. Starp citu, pat tad, ja šie rusofoni būtu Latvijas valstij lojāli pilsoņi. No tā līdz etniskām nesaskaņām ir viens solis. Jautājums - vai rusofoniem no šādas situācijas nemaz nav bail? Un, ja nav, tad kāpēc rusofoni sagaida, ka letofoniem būs bailes no viņu maigajiem draudiem?

Mēģini to visu pieņemt kā faktu kopumu, ar ko jāsamierinās, un centies sev atbildēt uz jautājumiem:

1. Vai Tu pats esi gatavs pieņemt latviešu vīziju par Latviju kā zemi, kurā lielais vairums latviešu un nelatviešu iedzīvotāju patiešām prot latviešu valodu (atgādinu, ka tas nenozīmē laipnu smaidu un draudzīgu "labdien" sastopoties, bet valodas zināšanas, kas ļauj runā un rakstos brīvi un gramatiski pareizi sazināties latviski)?

2. Vai Tu apzinies, ka latvieši šobrīd atbalsta krievu skolu reformu, īpaši neiedziļinoties niansēs, viena iemesla pēc - šāda reforma, latviešuprāt, straujāk palielinās to nelatviešu skaitu, kas prot latviešu valodu?

3. Līdz šim rusofonu protestos pret skolu reformu galvenokārt uzskatītas negatīvas sekas, ko tā radīs pašā rusofonu vidē. Vai tomēr nebūtu prātīgāk sākt ar ko citu - izstrādāt konkrētus priekšlikumus, kas garantētu strauju un pamatīgu latviešu valodas apguvi nelatviešu skolās arī bez šādas reformas? Un pēc tam runāt par skolu reformas trūkumiem, ņemot vērā, ka būs jāparvar latviešu neuzticība, ko radījusi pēdējo 12 gadu pieredze.

Šī palaga beigās pielikšu rezumējumu. Es Tev pilnīgi piekrītu, ka starpnacionālajās attiecībās pie laba gala nevar novest savstarpēji kašķi par to, kurš pie kā vainīgs. Es piekrītu, ka daudz prātīgāk ir rīkoties tā, lai būtu labums abām pusēm. Bet vienu es zinu droši - kamēr pašu rusofonu vidū nesāksies aktīva kustība par latviešu valodas apguvi, kamēr Tu, Tavi draugi un paziņas, un tūkstoši citu rusofonu neķersiet rokās latviešu mācību grāmatas un vārdnīcas un nemācīsieties visos brīvajos brīžos latviešu valodu tā, ka galva kūp, tā, it kā no tā būtu atkarīga Latvijas rusofonu dzīvība un brīvība (piedod man šo hiperbolu), tikmēr sarunas ar latviešiem par JEBKURU rusofonus interesējošo tēmu ies kā pa celmiem. Un otrādi - uzdrošinos apgalvot, ka brīdī, kad Latvijas latviešu mērenais vairākums saskatīs acīmredzamu progresu un aktīvu rīcību latviešu valodas apguvē no rusofonu puses, visi citi "sāpīgie" jautājumi - pilsonība un skolas, nosacījumi, kur, kad un kam Latvijā tomēr IR jāzina krievu valoda, un pārējais - sāks risināties desmitkārt straujāk. Tad pie plakātiņiem ar saukli "Čemodāns, stacija, Krievija" mēs patiešām ieraudzīsim tikai dažus apmātus Gardas kunga atbalstītājus.

Es esmu gatavs piekrist, ka latviešu vairākuma Latvijas valsts 12 gadu laikā ir uzkrājusi un turpina krāt dažu labu parādu pret Latvijas rusofoniem un ka reiz šie parādi būs jānokārto. Bet es gribētu, lai arī Latvijas rusofoni apzinās, ka ir vismaz viens liels parāds pret Latvijas valsti, kas dažādu apstākļu dēļ krājies 62 gadus, un ka ir pēdējais laiks šo parādu nokārtot. Šis parāds ir latviešu valodas iemācīšanās Latvijas iedzīvotājam atbilstoši augstā līmenī.

Vents

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 11/25/02 8:09
Subject: Re: minoritātes \Alex --->17 jūnijs

Sveiki!

Purapele par Latvijas rusofoniem pateica tā:

Bravo, Plunt! Lai notiek! Es jau arī visu laiku aicinu Alexi uz sadarbību bet šis tik māk kā vaimanāt par to, ka rusofonu skolas un nerusofonu skolas paredzēts turēt atsevišķas bet rusofonu skolās mācībām nu būs jānotiek nerusofona valodā un kā tad lai nabaga rusofoni tādā gadījumā saglātu savu atsevišķo identitāti? Šitā situācija esot līdzīga nēģeru situācijai ASV dienvidos 1950'os gados. Alexis domā, ka nerusofoniem būtu jāatmet doma, ka ar tādu likumu varētu panākt tuvināšanos starp rusofoniem un nerusofoniem un tad labāk, lai rusofoniem un nerusofoniem liktu mācīties vienkopus pēc brīvas izvēles. Tādā veidā rusofoni labprāt mācīšoties nerusofonu valodu un arī saglabāšot savu atsevišķo identitāti. Labi, ko tad es zinu, es te tikai tāds amerikānis, ko tad es. Es aicināju Alexi sastrādāt par tādu likumu, kas atļautu Saeimas deputātu kandidātiem balotēties ne vairāk kā vienā no Latvijas vēlēšanu apgabaliem, bet Alexis mani ignorē gluži tāpat kā Jūs visi ierobežotie un Fantastiskie nerusofoni. Nu labi, atkal nekā. Nu ko. Parunāsimies varbūt par homoseksuālismu un kas jādara, lai ar to tiktu galā?

Juris

From: purapele@mail.delfi.lv
Date: 11/25/02 8:38
Subject: Re: minoritātes \Alex --->17 jūnijs

esmu atpalicis no dzīves - kas tie tādi "rusofoni"? Neesmu paspējis ievērot arī Alexi.

Ja ar "rusofoniem" ir domāti krievvalodīgie un nevis kaut kas līdzīgs patafoniem, tad atbildes nav tālu jāmeklē.

Par skolām runājot - tā problēma nebūtu tik sāpīga, ja izglītības sistēmas nebūtu aizlaista. Vienas otras "nacionāli" domājošas partijas izglītības ministri ar savu "komandu" nav spējuši vismaz trīs gadu laikā izdarīt neko jēdzīgu ne rusofonu, ne "nacionāli" domājošu skolotāju labā.

Līdz ar to izglītības sistēmā joprojām akūti trūkst labi atalgotu speciālistu un sistēmas, kas spētu palīdzēt un atbalstīt "rusofonisko" izglītību. Latvieši tikai klaigā, bet kad reāli jādodas strādāt uz "rusofonu" skolām, tad vērojams liels klusums.

Var jau pieņemt likumu, bet kā tas darbosies, ja nav sakarīgu kadru?

Salīdzinājums ar nigeriem ASV 50-tajos gados nav korekts. Man ir tādas nelielas aizdomas, ka Lielā Āfrika un Savienotajām valstīm tā nespieda kā Krievija uz Latviju.

Tāpat arī neesmu ievērojis, ka parkos būtu aizliegt "ieiet suņiem un rusofoniem". Arī rusofoniem nav liegts apmeklēt iezemiešu skolas.

MLK man ir liela autoritāte un es novēlu vietējiem rusofoniem jelkad tādu savā vidu atrast. Faktiski tādu vajadzētu atrast abām kopienām. Vienu uz abām:):) Iesākumam pietiktu:)

P.

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 11/25/02 9:51
Subject: Re: minoritātes \Alex --->17 jūnijs

Purapele: < esmu atpalicis no dzīves - kas tie tādi "rusofoni"? Neesmu paspējis ievērot arī Alexi. Ja ar "rusofoniem" ir domāti krievvalodīgie un nevis kaut kas līdzīgs patafoniem, tad atbildes nav tālu jāmeklē. >

Arī es esmu kautko palaidusi garjām. Vai nevarētu izskaidrot kā "rusofons" ir labāks nekā "krievvalodīgs"? Man izklausās kā eifemisms kādu šeit lieto kad ir nēertības vai vainas sajūta, piemēram daudzās vārdu maiņas sakarā ar melnādainiem amerikāņiem. Jebšu tas ir lai izbēgtu neveiklo dubultidentitātes savienojumu (krievlatvietis? latvikrievs?).

btw paldies arī tev par vēstulēm kas uzlabo saticības saprašanu :)

aija

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 11/25/02 9:56
Subject: Re: minoritātes \Alex --->17 jūnijs

Sveiki!

Purapele par Martin Luther King teica tā:

Es no savas puses novēlu vienu tādu Latvijas homoseksuāļiem.

Juris

From: baiba2000@hotmail.com
Date: 11/25/02 9:59
Subject: Re: minoritātes \Alex --->17 jūnijs

Purapele: < Ir viegli pateikt, lai viņi vācās prom. Lielākā daļa to ne var, ne spēj. Viņi ir situācijas ķīlnieki. >

Bet vai vēl lielāki situācijas ķīlnieki Latvijā nav latvieši? Jāatbild gan par to, ka mūs vienreiz okupēja PSRS, tad Trešais Reihs, tad atkal PSRS. Tātad - kaut ir visādi starptautiski papīri, - situācija šodien ir tāda pati kā "Zelta zirgā" ( piektais krauklis - "Kā ir bijis, tā i paliks, krā!") Nav korekti par esošo situāciju vainot Latviju vai latviešus. Ja n-tie tūkstoši šeit ieradās, kā Plunts saka, nezinādami, ko dara(starp citu, pilnīgi pareizi - daudzi tūkstoši nezināja: brauca, kur labāk. Bija arī, kas zināja - tie, kas ar taniem iebrauca un palika.) Par šo situāciju - sit mani nost, - nav vainojama Latvija, bet gan PSRS tiesību pārmantotāja. Un šo valsti sauc Krievijas Federācija. Tātad viņai būtujāsponsorē savu tautasbrāļu iekļaušanās mīlneszemes vidē un arī ideoloģiski jāatbalsta nevis "naših bjut" princips, bet gan jārosina saprast, ka jābūt lojāliem tās valsts iedzīvotājiem, kur nu reiz liktenis viņus ir atnesis.. Loģiski? Man liekas - jā. Tas pats ar šo nelaimīgo Rumbulas pieminekli, kuru Klīvlendas jūdi un Efraims jau apriori kar pie lielā zvana.. Un kārs vēl vairāk, ja uzraksts būs tāds, kā šodien pieņēma Domes Pieminekļu padome. Starp citu, ja var ticēt Karātavu laukumā pakārtajam Frīdriham Jekelnam (kuram krievu troikas priekšā diez vai bija luste nepatiesi apsūdzēt savus tautiešus), viņa liecībā par lielajām akcijām

teikts, ka šāva 10-12 cilvēki no SD, vācieši. Viena no šīm lielajām akcijām bija Rumbulā. Baiba

From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
Date: 11/25/02 10:02
Subject: Re: minoritātes \Alex --->17 jūnijs

Purapele: < esmu atpalicis no dzīves - kas tie tādi "rusofoni"? >

Nozīme ir viena un tā pati. "Krievvalodīgs" un "latviešvalodīgs" gan ir īsti latviski, tomēr garāki un grūtāk izrunājami vārdi nekā "rusofoni" un "letofoni", kas veidoti pēc "anglofonu" un "frankofonu" parauga. Tāpēc arī es vairāk sliecos uz "rusofonu" un "letofonu" lietošanu, neraugoties uz šo vārdu nelatviskumu. Vēl jāņem vērā, ka vārds "valodīgs" salikteņu veidošanā nav lietots gluži pareizi, jo šis vārds latviski jau nozīmē "runātīgs", "pļāpīgs".

Vents

From: alex@chas-daily.com
Date: 11/25/02 11:19
Subject: Re: minoritātes \Alex --->Aivis Bikernieks

Aivis: < ko darīt ar tiem, kas iebrauca te nelikumīgi pēc 1940. gada 17. jūnija? >

PUSE no tagadejas Latviajs nelatviešu iedzivotajus -- likumīgi Pīrmas Republikas pilsoņi vai pilsoņu bērni. Viņi IR KOLONISTI? Nemaz tā nav. Viņi ir Latvijas neatkārīgas valsts līdzdibinataji un "lidzipašnieki".

Ja Tev tā bus vienkaršak, talāk runasim nevis par cittautiešu kopienu Latvija, bet pat tos pilsoņu kopuma, kam dzimta valoda ir krievu. Nav vairs nekadus "violetus", nekadus kolonistus, aizgajā viņi kautkur pa nakti, ka prusaki. Izsvitrosim ara un izsutisim virtuala prombutne tos 50 tukst., kas naturalizejas.

From: alex@chas-daily.com
Date: 11/25/02 11:31
Subject: Re: minoritātes \Alex --->Dimza Asnate---------Ziemeļīrija\Nobel

Sveiki!

Asnate: < . . . kāpēc lielie integrācijas teorētiķi nemēģina savas idejas īstenot Ziemeļīrijā? Tur taču tam vajadzētu būt vienkāršāk - nav valodas un rasu atšķirības. Un veiksmes gadījumā Nobela miera prēmija būtu rokā. >

Nobel Peace Prize 1998: John Hume and David Trimble, Basis laid by George J. Mitchell Commission

Alex

From: Asnate.Dimza@aniteps.com
Date: 11/25/02 11:35
Subject: RE: minoritātes \Alex --->Dimza Asnate---------Ziemeļīrija\Nobel

Par to jau es arī domāju - nekas jau nav mainījies, Trimbla ēra ir beigusies, kareivīgie lojālisti uz laiku ņēmuši virsroku, un divkopienu province kā bija, tā palika.

Asnate

From: alex@chas-daily.com
Date: 11/25/02 11:48
Subject: Re: minoritātes \Alex --->Aija Veldre Beldavs

Sveiki!

Aija Veldre Beldavs: < Kapēc neapkalpot tautu kā ārstam, advokātam, profesoram, māksliniekam, rakstniekam, zinātniekam, valstcilvēkam...? >

Es savu sarakstsu (stradajot veikalā, slīmnīca, valsts vai municipala iestade) sastadija bez jebkada zemteksta. Protams, varam iekļaut visas iedomajamas profesijas. Vot tikai ar žurnalistiku man šaubas ir. Es diezgan daudz rakta angliski, domaju, ka problemas ar valodasman tur nav, bet man ir jokonstate, ka angliski man sanac labakaja gadijuma "reporting", un krieviski -- "journalism" :-))

Aija Veldre Beldavs: < Un kapēc Latvijā vispār jāievieš "minoritātes" jēdziena pilnās problēmas vēsturiskā nozīmē. Jēdziena dominantais prototips taču izveidojies no Amērikas īpatnējiem apstākļiem pirmā kārtā ar melnādainiem vergiem kādus vēsturiski ieveda līdz ar smagu agrāk represētu vainas sajūtu. >

Man šķiet, ka minoritāte ir tomēr Eiropas izgudrojums. Pirmskarā LR bija atzistas minoritātes, kas starp citu, sēko arī no A.Pūra raksta -- kads bijs musu diskusijas sakumpunkts. Un es jau šeit rakstija par Eiropeisku un ASVeisku minoritātes sparašanu.

Alex

From: hbush@apollo.lv
Date: 11/25/02 11:59
Subject: Re: minoritātes \Alex --->Ričs

Asnate: < neaizmirstiet, lūdzu, ka viņam anketā vajadzēs aizpildīt divas ailītes: Nationality - Ethnicity - >

Starp citu, bez visiem jokiem: jaunaja ASV neimigracijas vizas pieteikuma anketas pielikuma ir, cita starpa, aile "Jusu cilts vai klana nosaukums" ;-)

Tiesa gan, ka man laipni paskaidroja konsulara dienesta darbiniece, mums neesot obligati to aizpildit. Isteniba man pat butu gruti sevi asociet ar kadu no Latvijas teritorija dzivojušam ciltim - kursis tira veida es neesmu, zemgalis ari ne, vends ne tik ne, sēlis ari ne un ta joprojam... :)

Par laimi, tas pielikums jāizpilda tikai viriešiem lidz 45 gadu vecumam, tatad man (ehh, diemžel...) tas vairs nedraud.

Harijs

From: Asnate.Dimza@aniteps.com
Date: 11/25/02 12:02
Subject: RE: minoritātes \Alex --->Ričs

Tas nebija joks, datu bāzē ir šīs kolonas.

Asnate

From: alex@chas-daily.com
Date: 11/25/02 12:03
Subject: Re: minoritātes \Alex --->Aija Veldre Beldavs--rusofoni

Sveiki!

Aija Veldre Beldavs: < Vai nevarētu izskaidrot kā "rusofons" ir labāks nekā "krievvalodīgs"? Man izklausās kā eifemisms kādu šeit lieto kad ir nēertības vai vainas sajūta, piemēram daudzās vārdu maiņas sakarā ar melnādainiem amerikāņiem. Jebšu tas ir lai izbēgtu neveiklo dubultidentitātes savienojumu (krievlatvietis? latvikrievs?). >

Es lietojou šo vārdu (krievvalodigie arīlietojou) divu iemeslu deļ:

1. Vārds ir gandrīz divreiz īsak.

2. Ja iet nu pavisam dziļumā, tad ir sameklejami atškiribas starp "Latvijas krievu " un "Krievijas kriveu valodas".

Alex

From: hbush@apollo.lv
Date: 11/25/02 12:27
Subject: Re: minoritātes \Alex --->17 jūnijs

Juris: < Alexis domā, ka nerusofoniem būtu jāatmet doma, ka ar tādu likumu varētu panākt tuvināšanos starp rusofoniem un nerusofoniem un tad labāk, lai rusofoniem un nerusofoniem liktu mācīties vienkopus pēc brīvas izvēles. >

Nav taču aizliegts krievu bernus pieteikt latviešu klases, ja vini pietiekami labi parvalda latviesu valodu. Un šis process jau labu laiku notiek pilna spara, sakot jau ar bernu darzu limeni. Turklat situacija, pec skolotaju atsauksmem, ir sava ziņa spoguļattels no PSRS laikiem. Toreiz latviešu berniem (vismaz daļai) bija tads ka "apspiestas nacijas sindroms", kurš spieda viņus censties labi macities, izvirzities, sisties uz augšu. Viņi zinaja, ka pie vienada līmeņa toreiz labakas iespejas bus nelatvietim, tadel bija jacenšas but labakiem. Tad nu tagad šis pats sindroms ir nelatviešu berniem latviešu klases, kuri itin bieži izvirzas labako skolenu vidu. Ari sava ziņa rezultats pedejo12 gadu nacionalai politikai....

Harijs

From: alex@chas-daily.com
Date: 11/25/02 12:35
Subject: Re: minoritātes \Alex --->purapele

Sveiks!

Purapele: Cik viss melns un balts!

Man, teiksim, nekas nav melns vai baltls. "Maneji" no vienas puses šava "manejos" no otrās puses šeit, Rigā. Un krasot viss, ka veca televizorā, patīk tikai tiem, kas grib problēmu nevis risinat, bēt sakonservet. Un parejas Tavas domas ir līdzīgi manejām.

Alex.

From: alex@chas-daily.com
Date: 11/25/02 12:38
Subject: Re: minoritātes \Alex --->Aija Veldre Beldavs

Sveiki!

Aija Veldre Beldavs Bet tas nenozīmē, ka etniskiem latviešiem būtu pirmais uzdevums izdot savus nepietiekamos līdzekļus lai uzturētu/izveidotu "minoritātes" kultūras kad paša sava vēsturiskā kultūra ir apdraudēta no pārāk lielām/ ātrām maiņām gan no austrumiem, gan rietumiem.

Uhu. Pirmas škiras pilsoņi un otras škiras pilsoņi. Bet īpaši man patik pediņas pie vārda "minoritāte".

Alex.

From: alex@chas-daily.com
Date: 11/25/02 12:41
Subject: Re: minoritātes \Alex --->purapele

Sveiki!

Purapele: < Šobrīd viņi ir bez īstas identitātes. Viņi vairs nejūtas īsti piederīgi Krievijai, bet šeit vēl īsti netiek pieņemti.>

Ta ir.

Purapele: < Ja viņi jutīsies sagaidīti šajā kultūrā, vidē, tad mēs varam droši sagaidīt visai lielu pretīmnākšanu. >

Principa, ir oficiali japateic -- <<jus esat "museji", jus esat vieteji>> un tas būs milzīgs soļis uz priekšu.

Ar cieņu, Alex.

From: johnyx@parks.lv
Date: 11/25/02 12:48
Subject: Re: minoritātes \Alex --->Ričs

Asnate: < Xavier, neaizmirstiet, lūdzu, ka viņam anketā vajadzēs aizpildīt divas ailītes:
Nationality -
Ethnicity - >

Asnat, kādā anketā?

From: liepag@idirect.com
Date: 11/25/02 1:56
Subject: Re: minoritātes \Alex---->Ausma Abele

Sveiki!

Alex: < Ārkartīgi grības zinat, ka Jūs define "piederošā" un, respektīvi, nepiederošā". >

Ir gramata/rakstu krajums "Ciblas novads". Lidijas Rozensildes raksts Rozensildu-Paulinu dzimta" seko vinas gimenes kokam. Interesanti, ka gadu imtiem ilgi tur precas vaciesi, krievi, poli. Latviesi taja laika nebija precama lauzu karta. Tas nenozime, ka so kungu arlaulibas berni neaugu kopa ar latviesiem, bet gimenes radu rakstos vini neparadas. Tas vismaz izskaidro krievu/vacu saderibu, bet ne ipasu piederibu "sai zemei".

Anita

From: baiba2000@hotmail.com
Date: 11/25/02 2:41
Subject: Re: minoritātes \Alex --->purapele,Alex

Purepale un Alex: < ir oficiali japateic -- <<jus esat "museji", jus esatvieteji>> untas būs milzīgs soļis uz priekšu. >

Mīļuprāt. Tikai kusls jautājums - kādā valodā teikt? - ja latviski, vairāk nekā 35 procenti uzrunāto nesapratīs... Un par valodas apguves dinamiku (Alex)- tā bija pēc 1990. gada. Daži gadi, tad - kritums.Un par okupācijas laikā dzimušajiem, Jūs, Alex, blefojat. Lielākā daļa ir iebraucēju (pēc 1940. gada)pēcnācēji. Salīdziniet krievu minoritāti procentuāli 39. gadā un šodien. Bet Latvijā pēdējā desmitgadē tikai čigāniem ir pozitīvi dzimstības rādītāji (latviešiem, evenkiem utt. - negatīvi). Un par attieksmi Vents jau Jums atbildēja. Nevar gaidīt kliņģerus no debesīm krītam, ja pašam slinkums pie plīts stāvēt.

Baiba

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 11/25/02 2:53
Subject: Re: minoritātes \Alex --->purapele,Alex

Sveiki!

Baiba: < Mīļuprāt. Tikai kusls jautājums - kādā valodā teikt? >

Vai ar to vien nav pateikts, <<Jūs esat "mūsēji", jūs esat vietēji>>, ka katram rusofonam pēc likuma ir tiesības uz Latvijas pilsonību? Tik vien kā jāpieprasa un jānoliek nomināls eksāmens, ko pat Amerikas sūtnis bez grūtībām varēja nolikt. Vai tikai te nav atkal runa par dirsas bučošanu?

Ja tiešām grib būt mūsējie/vietējie, tad lai stājas iekšā darba grupā "Rītdienai" un prasa no nerusofonu valdības vēlēšanu likuma maiņu, kas aizliedz atsevišķiem deputātu kandidātiem kandidēt vairāk nekā vienā vēlēšanu apgabalā.

Juris

From: alex@chas-daily.com
Date: 11/25/02 3:48
Subject: Re: minoritātes \Ventam

Sveiki!

Vents Zvaigzne: < Latvieši uzskata, ka latviešu kā valsts valoda nozīmē arī situāciju, kad acīmredzams vairākums valsts iedzīvotāju - latvieši un nelatvieši, pilsoņi un nepilsoņi - pārvalda šo valodu. Pārvaldīt - tas nozīmē prast tikpat labi vai gandrīz tikpat labi kā dzimto valodu (ja dzimtā valoda nav latviešu). Tas nozīmē prast latviešu valodu krietni labāk, nekā proti Tu, kaut arī pats labi zini, ka piederi rusofonu mazākumam, kas vispār cenšas rakstīt latviski. >

1. Izskadrosim definicijas, labi? Man ir ļoti labi zinams, ka Tu var raksitit krieviski un ja visus komplimentus atkarot, šeit vieta vairs nebūs nekas cits pierakstit. Man arī ir zinams Tava sarunvalodas spēja. Šeit izmantošu tadu formulejumu -- neperfekta, bet ļoti laba. Un, ka Tev ir zinams, musu "kopdzeršanas lokā" ir vēl latvieši, kadi runa un raksta krieviski apmeram Tava limeņi (vienam ir labāk ir ar rakstību, otram -- ar sarunvalodu, bet tas jau sikumi)

Tagad -- divi jautajumi:

1.1 Pienemsim, cilvēkam (no sakuma saka rakstit "man", bet...) būtu latviešu valodas prasme tada limeņi, ka Tev ir krievu valodā. Vai tas būs pietiekami, lai pateic, ka šīs cilvēks atbild Tavas "valsts valodas kriterijām"?

1.2 Ka Tev (un parejiem musu kafijas kompaņoniem) izdevas dabut tada limeni rusofonu valodas zinašanas? Gadijumā, mācījas rusofonu skolā? :-))

Un vēl viena piezīme. Man liekas, jebkadas valodas prāsības var galu galām formulēt tā: "lai cilvēks būtu spējigs normali funkcionēt sabiedrība. Un valodas zinašanas "pietiekamība" ir atkarīgā no ta, kada tieši limenī cilvēks funkcionē. Valodas prāsības morga sanitaram un medicinas profesorām jabūt atškīrīgi. Tas neatteicas tikai uz iemācītiem valodam (vai nu svešvalodam). Latviešu sanitarām un latviešu profesorām runa arī būs dažada -- i pēc pareizības, i pēc vārdu klasta. Ja rusofonu sanitaram morgā būs japrot latviešu valodu drusciņ sliktāk neka viņa latviešu koleģim, tad man īpaši nav kas pateikt prēt Tavas koncepceijas. Bet izvirzit sanitaram prāsibas profesoriska (vai nu feldšeriska) limeni -- tas nav pieņemams. Šo rezultatu var, protāms, dabut -- asimilacijās rezultatā, un vot tada ideja man galīgi nepatīk.

Vents Zvaigzne: < Un tā - ir pagājuši 12 gadi kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, bet latviešu valodas apguve nelatviešu vidū vēl arvien virzās uz priekšu daudz lēnāk, nekā latvieši to vēlētos. >

Bet tomēr -- uz priekšu. Tas ir viens. Un vēl -- vai vēlešanas šeit pavisam sakrīt ar realitati? Citiem vārdiem -- vai tas pavisam ir iespējams, ņemot verā paaudzes strukturu, kadu Tu pat tikko aprakstija? Un meģinat dabut nedabujamo (šodien, bet nav teikts, kā tā būs arī rītdien) -- tas varetu būt vienkarši bistami.

Vents Zvaigzne: < Pašreiz varbūt ir sasniegta situācija, ar kādu latvieši būtu daudzmaz mierā padomju varas gados, t.i., lielākā daļa nelatviešu, vismaz Rīgā, SAPROT latviešu valodu. Jau mazāka daļa, tomēr vairāk nekā puse nelatviešu (pēc maniem novērojumiem) šobrīd spējīga sadzīves līmenī šajā valodā sazināties. Tiklīdz runa ir par prasmi brīvi sazināties par dažādām tēmām (arī gana inteliģentām) latviski un par spēju rakstos brīvi un gramatiski pareizi izteikties latviešu valodā, situācija kļūst daudz bēdīgāka. Esmu pārliecināts, ka nelatviešu daudzums, kas pārvaldītu latviešu valodu šādā līmenī, vēl arvien ir krietni mazāks par pusi, iespējams, pat mazāks par ceturto (piekto, sesto...) daļu. Un Tev jāsaprot, ka pēc 12 neatkarības gadiem latviešiem tas šķiet stipri, stipri par maz. >

Nu, saprot šo lietu nemaz nav gruti. Bet -- cik gadus Tev bija vajadzigs, lai sasniegt savu teicamu valodas prasmes limenis? Gadus 8? Vai 10? Un neazmirst -- Tev nebija jastradā, cik man ir zinams, bet tikai mācīties. Tas ir atkaļ jautajums par korelaciju ar realitati.

Vents Zvaigzne: < Protams, var teikt, ka Latvijas valsts (līdz ar to arī latvieši kā vairākums) pati ir lielā mērā vainīga, ka latviešu valodas zināšanās nelatviešu vidū uzlabojušās tik lēnu, jo valsts mēģinājusi sasniegt rezultātu ar piespiešanas metodēm. Ja arī tā, tad jautājums Tev - kādas metodes Tu būtu sagaidījis pēc 50 gadiem, kad latviešu valodas mācīšanās bija brīvprātīgāka par brīvprātīgu un milzumlielam vairumam nelatviešu to ne prātā nenāca darīt? Šis nav arī gadījums, kad latvieši piekristu rīkot lielas reklāmas un "iedvesmošanas" kampaņas, lai padarītu latviešu valodas mācīšanos

Varbūt Tēv būs divaiņi to uzzinat, bet 90. sakuma vismaz manā lokā mācīt valodu bija modē. Un es ļoti labi pazistu vienu kundzi, kada 1991. gada pierakstijas valodas kursus, saka mācīties, saka runat – ar šausmīgu akcentu un tadu kļudu daudzumu, ka man (MAN!) ausis sapēja, bet progress jebkada gadijumā bijs acimredzams. Un taja paša gada rūdenī, pēc Pilsonības likumas pienemšanas, viņa uzreiz partrauca visi meginajumi. Un līdz šīm latviski neruna un necenšas. Es viņu kadreiz pajutaja, un viņa man atbildeja ar seksologisku terminu: "frustracija". Un vel. Es viņu jautajā, ko viņa doma darit talak. Ziņi kada bija atbilde: lugt latviešu piedošanu par to, ka viņa izdrikstejas balsot par neatkarību. Vot tā. Tada psihologiska etide iz kolonistu dzīves. :-(

Vents Zvaigzne: < Piekrītu Tev, ka šāda valsts rīcība starpnacionālajām attiecībām Latvijā kopumā nenāk par labu. Bet pati valodas problēma ir abpusgriezīgs zobens, un to, šķiet, rusofoni reizēm nesaprot. Visu laiku no rusofonu puses dzirdami atklātā vai maigākā formā izteikti draudi (arī dažās Tavās vēstulēs tie ieminuši pūkainas pēdiņas) par to, ka, pārlieku aktīvi izmantojot spiediena metodes, latvieši riskē neatgriezeniski iegūt vienotu un nelojālu rusofonu minoritāti, kas atkarībā no situācijas var kļūt vairāk vai mazāk agresīva. >

Ziņi, ir atškirība strap draudiem un bridinajumiem. Daži cilvēki (mani ieskaitojot) vienkarši redz, kur var krit situācija.

Vents Zvaigzne: < Droši vien tā arī ir, un pieņemu, ka daudzi latvieši šo risku pat apzinās. Taču arī rusofoniem būtu jāapzinās, ka viņi nevar cerēt uz latviešu lojalitāti, ja aktīvi nedarbojas, lai panāktu jūtamu un acīm redzamu uzlabojumu latviešu valodas apguvē savas minoritātes vidū. >

Ziņi, man (Tev, droši vien, arī) jau lidz kaklam apnikuši strideties par to, kas pirmais viss šo sakuši un kas ir vairāk vainigs. Man daudz interesantāk būs zinat, kas būs tas, kas būs spejigs pirmas pabeigt. Kam ir jadara pirmais soļis -- tas ir būtiski.

Vents Zvaigzne: < Iespējams, ka ar Eiropas, Krievijas vai starptautisko institūciju palīdzību rusofoni pat var panākt kādu savu prasību īstenošanu, bet tas situāciju ne par matu neuzlabos. >

Piekritu. Taktiski tas varetu būt uzvara, bet strategiski... labak nedomāt. Labas lietas ar spiedienu paveikt nav iespejāms. Un vot šīto ir jazino abam pusem.

Vents Zvaigzne: < Neapgūstot latviešu valodu, Latvijas rusofoni vienalga dzīvos nelabvēlīgi noskaņotu latviešu vairākuma vidū, kas ar šo faktu negribēs samierināties. Starp citu, pat tad, ja šie rusofoni būtu Latvijas valstij lojāli pilsoņi. No tā līdz etniskām nesaskaņām ir viens solis. >

Es arī baidos. Godīgi.

Vents Zvaigzne: < Jautājums - vai rusofoniem no šādas situācijas nemaz nav bail? >

Tikko atbildejā. :-)

Un Tu zīņi, es daudz vairāk baidos nevis ka būs kadas brutalas represijas no latviešu puses. Es, godīgi pasakot, baidos krievu nemiera -- bunt, bessmislemnij i besposčadnij. :-((

Vents Zvaigzne: < 1. Vai Tu pats esi gatavs pieņemt latviešu vīziju par Latviju kā zemi, kurā lielais vairums latviešu un nelatviešu iedzīvotāju patiešām prot latviešu valodu (atgādinu, ka tas nenozīmē laipnu smaidu un draudzīgu "labdien" sastopoties, bet valodas zināšanas, kas ļauj runā un rakstos brīvi un gramatiski pareizi sazināties latviski)? >

Gatavs. Ir nosacijumi (rītdien līdz brokastim nesanac, piemeram), bet to aprunasim atsevišķi. Viena nopietna atruna man ir, tomēr: mazakumtautības valodam ir jagarnate noteiktu statusu, varbūt, arī deklaret, teiksim, ka Daugavpilī\Dvinskā un un vēl dažos regionos teiksim, krievu valodai būs "municipalas valodas" statuss -- kas papild, bet neaizvieto valsts valoidu (līdzigi ka Igaunijā). Un esmu pilnigi ar mieru neieskatit kvotā (kada būs vajadzīga, lai proklamēt municipalu valodu) nepilsoņus.

Vents Zvaigzne: < 2. Vai Tu apzinies, ka latvieši šobrīd atbalsta krievu skolu reformu, īpaši neiedziļinoties niansēs, viena iemesla pēc - šāda reforma, latviešuprāt, straujāk palielinās to nelatviešu skaitu, kas prot latviešu valodu? >

Apziņu -- bet ar atrunu: daļa -- droši vien, vairakums -- tieši tapēc. Daļai tas ir itkā atriebība vai vēl viena spiediena metode.

Vents Zvaigzne: < 3. Līdz šim rusofonu protestos pret skolu reformu galvenokārt uzskatītas negatīvas sekas, ko tā radīs pašā rusofonu vidē. Vai tomēr nebūtu prātīgāk sākt ar ko citu – izstrādāt konkrētus priekšlikumus, kas garantētu strauju un pamatīgu latviešu valodas apguvi nelatviešu skolās arī bez šādas reformas? Un pēc tam runāt par skolu reformas trūkumiem, ņemot vērā, ka būs jāparvar latviešu neuzticība, ko radījusi pēdējo 12 gadu pieredze. >

Tas ir politiskas varas jautajums. LAŠORieši, kadi man dikti nepatik, izstradaja, tomēr, alternatīvu skolas programmu un solija apmierināt abas puses. Tas, starp citu, bija vēl pirms diviem gadiem. Paldies ministrijas bīrokratijas -- programmas nav.

Alex.

From: aivis.b@delfi.lv
Date: 11/25/02 5:18
Subject: Re: minoritātes \Alex --->17 jūnijs

Purapele: < Viņi ir situācijas ķīlnieki.>

Tev ir taisnība, piekrītu, ka skatu reizēm pasauli melns/balts. Taču ir tāda lieta, ka kopš 1991. gada ir pagājuši 11 gadi. Un pa šo laiku ir iespējams iemācīties ne vienu vien valodu un turklāt ne jau tikai sarunvalodias līmenī. Ir runa par to pašu vēlmi, neko vairāk. No viņu mājām es viņus ārā netriecu, bet man tomēr ir vēlme, lai Latvijā tomēr mani saprastu latviski. Alex te runā par izglītību. Bet ir viens jautājums, kā tad īsti ir ar tiem skolotājiem, kas nav varējuši iemācīties latviešu valodu? Es pats esmu strādājis poļu minoritātes skolā, izejot savu skolotāja praksi, esmu redzējis, kā strādā bilingvālā un pat trilinvālā valodu mācību sistēma. Daudzi no skolniekiem saziņā labprātāk lieto krievu valodu, taču stundā mēs paši kopā ar skolotājiem un skolniekiem veidojām vārdnīcas pašu lietošanai. Un skolnieki spēja ar mani sazināties latviski, ja vien to paši gribēja. Un arī atbildēt latviski viņi spēja, arī mācoties. Neredzu šeit nekādu problēmu, par kuru te bļauj Alex. Ja Latvijas IZM vēlas pāriet uz mācībām latviešu valodā, viņai ir tiesības šo normu ieviest arī krievu skolās, jo tās tiek finansētas no Latvijas budzjeta līdzekļiem. Alex varētu uztraukties, ja Latvijas amatpersonas vēlētos slēgt krievu skolas, kuras no saviem līdzekļiem finansētu krievu varas iestādes Krievijā.

AB

From: aivis.b@delfi.lv
Date: 11/25/02 5:26
Subject: Re: minoritātes \Ventam

Alex: < Ziņi, man (Tev, droši vien, arī) jau lidz kaklam apnikuši strideties par to, kas pirmais viss šo sakuši un kas ir vairāk vainigs. >

Strīdēties nav jēgas, atliek tikai darīt. Un kas nu notiks, tas būs pašu rokās. Ja rusofoni uzskatīs, ka valoda nav jāmācās, tad iecietība beigsies. Un sāksies tikai diktāts, turklāt netikai šāds vien.

AB

From: arubenis@ix.netcom.com
Date: 11/25/02 5:44
Subject: Re: minoritātes \Alex --->17 jūnijs

Purapele: < esmu atpalicis no dzīves - kas tie tādi "rusofoni"? >

Maskalis paliek maskalis, sauc ka gribi. A tas Saša atgadina gramamfonu, kas iesprudis un netiek talak ar savu častušku. Vai sitie maskali nav tikai tadi sumpurni, kuri rej "po sobačemu"?

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 11/25/02 7:34
Subject: Re: minoritātes \Alex --->Aija Veldre Beldavs

Alex: < Uhu. Pirmas škiras pilsoņi un otras škiras pilsoņi. Bet īpaši man patik pediņas pie vārda "minoritāte".>

Alex, piekrītu, ka izglītības trūkums nozīmē otrās šķiras pilsonība un tas nav labi. Ja es dzīvotu kādā zemē un nezinātu tās valsts valodu, mana priekšrocība būtu tūliņ šo valodu iemācīties.

Šeit kur dzīvoju universitātē ir ģimenes no visas pasaules kurju bērniem ir tikai angliski runājoša skola un viņi ļoti labi iemācās "uzsūkdami" no apkārtnes viena gada laikā. Ir tā, ka vecāki ir mācījušies angliski gadiem un puslīdz labi arī angliski runā, bet bērni kas tikai te sākuši mācīties runā labāk nekā vecāki.

Par minoritātēm, kad tās vispār atzīts negribu sevišķi šķendēties. Bet minoritātei Amērikā ir sava negatīvā nozīme, kā nevarīgs vai atkarīgs, kam vajadzīga īpaša palīdzība. Ja es būtu melnādaina Amērikā es nu gan negribētu savu identitāti īpaši atzīmēt kā "minoritātes." Nozīmīgs skaits austrumnieki arī paspējuši izbēgt šādu apzīmējumu.

Tomēr ne jau otrās šķiras pilsonību vai rusofonu itkā nespēja iemācīties īstais punkts. Kad biju Latvijā bija krievi kas prata angliski bet ne latviski.

Īstais punkts ir par rusofoniem kas NEGRIB iemācīties un negrib lietot latviešu valodu bet paši izvēlas dzīvot kā de facto kolonisti vēsturikā latviešu zemē nepārvaldot tās zemes valodu lai gan viņiem piedāvāta de jure kolonistu statusa likvidācīja un pirmās šķiras pilnas tiesības pilsonība bez (vismaz tiesas priekšā) diskriminācijas.

(Salīdzināt ar Afro-amerikāņiem nevar, jo Afro-amerikāņiem bija ar smagiem upuriem un daudzām tiesāšanām jāizcīna tā iespēja, ka tiktu pieņemti kā vienlīdzīgi pilsoņi.)

aija

From: uldis.matiss@rogers.com
Date: 11/25/02 8:11
Subject: Re: minoritātes \Alex --->17 jūnijs

Šodien gan līdz šim brīdim ir pienākušas tikai 6 vēstules no Artura. Taču viņš savu stilu nezaudē.

Es ieteiktu viņam visas viņa vēstules, kuras rakstītas Sveikam, ievietot Artura kopotos rakstos. Citādi šīs literatūras pērles var aiziet nebūtībā un mūsu bērnu bērni neuzzinās par tām.

Uldis Matīss

From: uldis.matiss@rogers.com
Date: 11/25/02 8:16
Subject: Re: minoritātes \Alex --->Ausma Abele

Alex: < Bet man būs ārkartīgi grūti aizmirst, kā, aizpagajušajā gadā pie bērnuarsta mana meita raudaja. Viņai bijs iekaisums ausi, sapes utt., bet doktore kategoriski negrībeja runat krieviski, visu laiku jautāja tikai latviski. >

Alex, Jūsu 2,5 gadīgā meita pie ārsta taču neaizgāja viena. Vai tad tas, jeb tie, kas viņu aizveda bija mēmi jeb arī nebija vēl paguvuši latviski iemācīties?

Uldis Matīss

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 11/26/02 1:06
Subject: Re: minoritātes \Alex --->Ričs

Harijs: < Starp citu, bez visiem jokiem: jaunaja ASV neimigracijas vizas pieteikuma anketas pielikuma ir, cita starpa, aile "Jusu cilts vai klana nosaukums" ;-) Par laimi, tas pielikums jāizpilda tikai viriešiem lidz 45 gadu vecumam, >

Hmmm...te lielpilsētās ar ielas klaniem (gangs) ir nopietnas nepatikšanas. Daudziem iekšpilsētnieku jauniešiem nav citas izejas aizsargāties bet reiz iestājies, parasti nedrīkst izstāties dēļ nāves draudiem. Tas nav pret likuma būt biedram, bet ļoti bieži antisociālās jauniešu vienības pārvēršas par ilggadīgām smagā kriminalitātē iesaistītām. Bez signāliem un īpatnējiem tērpiem/ tetovējumiem, tieši grafiti uz sienām ir veids kā sazināties un brīdināt.

Šādas "gangs" nejūt saistību ar vispārēji internacionālu kā ar daudzām islāmu grupām kautkā miglaini identificējoties ar Al Queda. Amērikā ir dažādas tautības gangs (Afro-amerikāņu, meksikāņu, ķīniešu, baltie rasisti, utt.) kas nav arī īpaši savstarpēji saistītas izņemot kā sāņcenši (Los Angeles Crips vs Bloods).

aija

From: rumpis@pudele.com
Date: 11/26/02 2:41
Subject: Re: minoritātes \Alex --->Ričs

Izskatās, ka tā tomēr ir dzīves diktēta nepieciešamība, jo daudzām tautām cilts, klana vai teipa piederība nozīmē vairāk, nekā piederība valstij vai etniskai grupai. Un ja būs dažādas anketas dažādās valstīs, kāds atkal tur saskatīs diskrimināciju.

Rumpis :)

From: Asnate.Dimza@aniteps.com
Date: 11/26/02 3:53
Subject: RE: minoritātes \Alex --->Ričs

Xavier: < Asnat, kādā anketā? >

Piemēram, lūdzot pabalstus vai nodokļu atlaides.

Asnate

From: alex@chas-daily.com
Date: 11/26/02 3:53
Subject: Re: minoritātes \Alex --->Uldis Mat'iss

Sveiki!

Uldis Matīss: < Alex, Jūsu 2,5 gadīgā meita pie ārsta taču neaizgāja viena. Vai tad tas, jeb tie, kas viņu aizveda bija mēmi jeb arī nebija vēl paguvuši latviski iemācīties? >

Protāms, ka es tulkoja. Bet paša situacija izskatas mežonīgi. Jau tikai tapēc, ka tulkojums pagarināja palidzības sniegšanu laiku divkart. Bet tagad Tu (vai drikst uz "Tu"?) man, lūdzu, pateci. Teiksim, kautkur Rīgā notiek ēkas remonts. Nu, dabiski, ir bridinajumi -- "Uzmanīgi, augšā strada" -- tikai valsts valoda, pilna saskaņa ar likumu. Un, teiksim, no jumtas krit kiegeļis un sit pa galvu vecu kundzi. Ir japiebilst, ka kundze ir ļoti nepatīkama persona -- viņa Latvijā ieradijas tanka tornī, tagad ir VDK pulkveža atraine, par 60 gadiem nevienu vārdu latviski neiemācīja utt. Tomēr, no praktiskas darbības viedoķla viņa par visu savu dzīvi nevienam neko slikto nepadārija. Un -- kiegeļis viņai krit uz galvu Nu, un ko Tu var pateikt: vot kas notiek, kad cilvēk neprot valsts valodu! Kas izpēlnija, to dabuja, bija jamācīt valodu, viņai bija pietiekoši daudz laikā utt. utl.? Vai Tev būs kads cits komentārs?

Alex.

PS Starp citu, situacija pavisam nav pilnigi izdomāta. 2000. g. vasarā Rimi-Centra bija itkā terroristiskais akt ar diviem spradzienam. Pēc pirmas saka stradat avarijas translacija -- ieraksts ar paveli stedzīgi atbrīvot veikala telpas. Cilvēki -- pircēji -- bija šokā un panikā, t.n. taja stavoklī, kad arī dzimtu valodu kadam saprast varētu būt gruti.

Vai man Tev ir jaskaidro, kada vienīgā valodā tas ieraksts bija? Un pēc tam sekoja otra eksplozija. Pec upuru sarakta, vairak neka puse bija ar krieviski skanejošiem uzvārdiem.

Viss tas notika pilsetā, kur 65 % iedzivotajiem krievu valoda ir dzimta. Viss tas notika veikala, kur jebkada brīdi starp klientiem ir ārzemnieki. Tomēr, ne angļiski, ne krieviski ieraksts neskaneja. Likums neprāsa. Vai latviešu dzīviba ir dargāks, neka cittautiešu dzīviba?

From: johnyx@parks.lv
Date: 11/26/02 4:00
Subject: Re: minoritātes \Alex --->Ričs

Asnate: < Piemēram, lūdzot pabalstus vai nodokļu atlaides.>

Kam gan tas varetu intereset pabalstu gadijumā? Kā to dara glasgovieši? Vai tie, kuri norada, ka ir skoti, saņem vairak atlaižu, nekā tie, kuri norada, ka ir vienkarši briti? Vai varbut briti var pretendēt uz pabalstiem ari Francijas Bretaņā (Britanny)?

Asiņu tīrības uzturēšanā ir piemirsusies lieliskā Z-amerikaņu prakse - ieviest aili "race", brinums, ka lidz tadai šeit vēl nav aizdomajušies.

xav

From: Asnate.Dimza@aniteps.com
Date: 11/26/02 4:04

Subject: RE: minoritātes \Alex --->Ričs

To es nezinu, jo redzu šos datus tikai no iekšpuses - darbojoties pie informatīvās sistēmas. Vienkārši šis fakts man arī likās ļoti dīvains, bet pēc tam atcerējos, ka , piemēram, Brainbenč lapā (online sertifikācija), sniedzot ziņas par sevi, arī jānorāda līdzīgas ziņas (atceros, ka bija atšķirība starp balts un spāņu izcelsmes).

Asnate

From: johnyx@parks.lv
Date: 11/26/02 4:26
Subject: Re: minoritātes \Alex --->Uldis Mat'iss

Alex: < Tomēr, ne angļiski, ne krieviski ieraksts neskaneja. Likums neprāsa. Vai latviešu dzīviba ir dargāks, neka cittautiešu dzīviba? >

Šadi arkartas ieraksti ir paredzeti ne tikai veikala RIMI bet ļoti daudzas vietas pasaule. Un tomer Parizes metro šads ieraksts atskanes tikai francu valodā, un nevis arabiski, ķiniski, spaniski, kaut gan šo etnosu spektrs ir visai plaši parstāvēts, neatskanēs arī ne poliski, ne krieviski, kaut gan ejot, piemeram, pa boulevard de Cličy dominē tieši slavu grupas valodas.

Savukart, ja minetā VDK atraitne Rīgā iesedisies Britiš Airways lidmašinā, lai apciemotu ex-vadoņa meitu Lundunā, tad viņa būs spiesta visu informaciju uzklausit tikai angļu valodā, kuram ka papildinajums sekos īss ierakstīts paziņojums, kurhs saksies ar "for the benefit of our Latvian speaking passengers". Ja izradisies, ka lidz galamerkim ir jalido talak uz Mančesteru, tad nebus arī šāda.

Butu interesanti uzzinat, vai bedigi slavenajā teatra centrā Dubrovkā teroristi, kas sagraba ķīlniekus, parūpējās par to, lai arī ne-krieviski runajošie tikti informeti attiecigājās valodās? Un vai specvienibas deva komandas citās valodās, iznemot krievu?

Nez kapec "rusofoniem" ir vienmer vajadzīga īpaša pieeja. No savas dzives atceros gadījumu, kad ūdens atrakciju parkā pie Madrides apkalpojošais personals starp apmeklētājiem meklēja cilveku, kurš prot krievu valodu. Tas bija nepieciešams, lai varetu pa publiskas translacijas sistēmu paziņot, lai krieviski runajošie viesi nekavejoties izvāc no parka teritorijas visus stikla traukus, ko tie ir ienesuši. Lieki piebilst, ka piktogrammas, kurās nebija pat ne varda nevienā valodā, nebija sapratuši tikai tie apmekletaji, kuru dzimtā valoda ir krievu, un - cik savadi - tieši viņi nez kapēc uzskatīja par nepieciešamu ņemt lidz stikla traukus.

xav

From: aabele@sveiks.lv
Date: 11/26/02 4:26
Subject: Re: minoritātes \Alex --->Uldis Mat'iss

Alex, Tu rakstot arī angļu izdevumiem. Tad jau skaidrs, kā situācija Latvijā tiek atspoguļota, jo Tavi sacerējumi brēktin brēc par to, cik šausmīga dzīve rusofoniem Latvijā. Nav šaubu, ka lasītājiem asaras līst. Žēl, ka padomijā latviešus savā zemē neviens tā neaizstāvēja, nevienam neienāca prātā, ka brīdinājuma uzrakstiem būtu jābūt arī iezemiešu valodā. Bet, nu tā, kuram tas ķieģelis uzkrita, kuram nē. Un aizstāvētājiem obligāti būtu bijis jātaisnojas čekā.

Par to pašu sprādzienu Centra veikalā. Laiks bija izvēlēts ļoti pārdomāti. Rīdzinieki vai nu vēl atradās darbā, vai arī bija iepirkušies jau rīta pusē. Tā ka Tavi pieminētie 65% bija ļoti minimāli apdraudēti. Par to liecināja arī intervijas no notikuma vietas, krievvalodīgos tur nedzirdēja. Veikala apmeklētāji praktiski bija laucinieki, kas bija padarījuši Rīgā darāmo un iegriezās veikalā pirms mājās braukšanās ar vilcienu vai autobusu. Cietušo vidū bija arī Madonas rajona iedzīvotāji...

Jau tūlīt kļuva skaidrs, kuru dzīvības teroristiem bija svarīgākas. Tāpēc, zini, šo piemēru Tavā interpretējumā es uzskatu par zaimošanu.

Ausma

From: alex@chas-daily.com
Date: 11/26/02 5:14
Subject: Re: minoritātes \Alex --->Xavier

Sveiki!

Xavier: < Šadi arkartas ieraksti ir paredzeti ne tikai veikala RIMI bet ļoti daudzas vietas pasaule. Un tomer Parizes metro šads ieraksts atskanes tikai francu valodā, un nevis arabiski, ķiniski, spaniski, kaut gan šo etnosu spektrs ir visai plaši parstāvēts, neatskanēs arī ne poliski, ne krieviski, kaut gan ejot, piemeram, pa boulevard de Clichy dominē tieši slavu grupas valodas. >

Man tagad interese nevis Francija, bet Latvija.

ASV, Floridā, es pats redzejā līdzigas bridinajumus (Caution, wet floor) gan angļu, gan spaņu valoda. Delta Airways līdojumā no Frankfurtes uz Vašingtonu līdmašinas apkalpe drošibās instrukrukciju stastija vismaz 4 valodas, krievu ieskaitojot. Un Britiš Airways darbiniekiem parasti uniformas redzamā vietā būs tadi siki karodziņi, kas rada, kadas valodas viņi runa. Par Mančesteru neziņu, bet Kardifa, vienkarši (tukšas) intereses pēc, es viegli sameklejā divas meitenes ar krievu karodziņiem. Nu, parunaja.

Xavier: < Butu interesanti uzzinat, vai bedigi slavenajā teatra centrā Dubrovkā teroristi, kas sagraba ķīlniekus, parūpējās par to, lai arī ne-krieviski runajošie tikti informeti attiecigājās valodās? >

Man galīgi nepatik salidzinot LR valsts politiku ar teroristu rīcibu. Ja Tu lietu redzi tā -- tas ir Tava izvēle, nevis maneja.

Xavier: < Un vai specvienibas deva komandas citās valodās, iznemot krievu? >

Zelcermans man stastija, ka vismaz angļu valodu ārpus teatrā viņš dzirdeja. Iekša neviens neviena valoda gandrīz ka nerunaja, tapēc ka kilnieki bija bez samaņas.

Xavier: < Nez kapec "rusofoniem" ir vienmer vajadzīga īpaša pieeja. >

Ikkatram vajadzīga.

Alex.

From: uldis@parks.lv
Date: 11/26/02 5:33
Subject: Re: minoritātes \Alex --->Uldis Mat'iss

Jāsaka, ka Francijā neesmu redzējis nevienu brīdinājuma uzrakstu angliski (tātad franči uzskata, ka visi tūristi runā franciski, un kas nerunā, paši vainīgi), Anglijā- franciski, utt, utt. Tas pats par Krieviju. Tā ka arī cilvēknīšanā Latvijai tomēr nepieder līderpozīcijas.

Un, ja pieaugušiem, daudzus gadus Latvijā nodzīvojušiem, cilvēkiem, ar brīdinājuma uzrakstu saprašanu ir apmēram tāpat, kā tam sīkajam, kurš atnāk no skolas un saka: "man matemātikas skolotāja teica, ka es neko nesaprotot no matemātikas un ierakstīja dienasgrāmatā kaut kādu ciparu", tad diez vai tur var vainot valsti vai skolotājus.

Biezjāk jāmet tie ķieģeļi, dabiskā atlase...

Lai Jums adekvāta diena :)

Uldis

From: rumpis@pudele.com
Date: 11/26/02 5:38
Subject: Re: minoritātes \Alex --->Xavier

Alex: < Man tagad interese nevis Francija, bet Latvija. >

Citu valstu piemēri mums var dot atbildi uz jautājumu. Ne jau katrreiz ir jauns velosipēds jāizgudro ;-)

Izskatās, ka spāniski runājošajiem piemīt tas pats komplekss, kas citās daudzskaitlīgajās valodās runājošajiem - nevēlēšanās apgūt nevienu citu valodu kā savējo, sak - mūsējo ir daudz, lai mācās manējo valodu ;-)

Ikkatram individuālu pieeju izrādīt būs grūti, jo valodu un tautu sajaukums Rīgā ir liels. Jau ielu plāksnītes vien vajadzētu vismaz ducī valodu, krievu, ukraiņu, angļu, franču, vācu, lietuviešu, ebreju un vēl kādās tur ;-) Bet ja par ārkārtas ierakstiem runājam, tad sagatavot tādus visām iespējamām ārkārtas situācijām, ieskaitot to variācijas (piemēram - evakuēties tikai pa kādām noteiktām durvīm un kādas citas neizmantot nekādā gadījumā) būs ļoti liels darbs, un vienmēr būs gadījums, ka cilvēks pirmo pazinojumu nebūs dzirdējis, un gaidīs šī pazinojuma atkārtojumu, bet tas sekos tikai pēc tam, kad būs izskanējis pārējās valodās... Atkal nebūs labi :(

Rumpis :)

From: uldis@parks.lv
Date: 11/26/02 5:44
Subject: Re: minoritātes \Alex --->Uldis Mat'iss

Yup, kaut kur redzēju pie kokiem uzrakstus ar latīņu un angļu nosaukumiem, un tikai "Po gazonam ņehodjitj" (pa zēlāju nestaigāt) bija krieviski.

Lai Jums adekvāta diena :)

Uldis

From: alex@chas-daily.com
Date: 11/26/02 5:46
Subject: Re: minoritātes \Alex --->Ausma Abele

Sveiki!

Ausma Abele: < Alex, Tu rakstot arī angļu izdevumiem. Tad jau skaidrs, kā situācija Latvijā tiek atspoguļota, jo Tavi sacerējumi brēktin brēc par to, cik šausmīga dzīve rusofoniem Latvijā. Nav šaubu, ka lasītājiem asaras līst. >

Vai lasijāt? Vai nu "ne čital, no osuždaju" (nebijs lasijs, bet nosodu)? Troiku organizesim? Un pēc tam JŪS man gribat kautko stāstit par padomju psiholoģiju, rīcibu utt.???

Ausma Abele: < Par to pašu sprādzienu Centra veikalā. / . . . / zini, šo piemēru Tavā interpretējumā es uzskatu par zaimošanu. >

Es nemaz nejautaja par to, kuru dzīvības bija svarīgākas teroristiem. Es jautaja par to, kurr dzīvības bija svarīgākas Rimi drošibas dienestam -- vai kas tur bijs atbildīgs par to ierakstu. Un, droši vien, Jums ir taisnība un man -- ne, runajot par upuru sarakstu. Tomēr, esmu pārliecināts, ka vismas tris valodas tam ierakstām bija jabūt.

Alex

From: johnyx@parks.lv
Date: 11/26/02 5:46
Subject: Re: minoritātes \Alex --->Xavier

Alex: < Man tagad interese nevis Francija, bet Latvija.>

It ka jau mēs runajam par Latviju, taču šos piemerus es nosaucu tā, pirmos pratā pagadijušos no visas plašās pasaules.

Tikai Floridas spaņu uzraksti diez vai bus domati senilām vecmāmiņām, kuras nav iemacijušās angliski. Drizāk jau tiem lasīt-pratējiem latinosiem, kas tur tusē....Ja vien, protams, runa nav par visparpienemtiem turisma objektiem, kuros arī Latvijā uzraksti ir vairakās valodās.

Tādi karodziņi ir ne tikai british airways, bet ļoti daudzas vietas personalam, kuram ikdienā jasaskaras ar dažadas valodās runajošiem cilvekiem. Delta, budama privata lidsabiedriba, protams, var ieviest savus noteikumus, tai skaitāa extras, kas ir virs starptautiskajos normativos (ICAO, ECAC, JĀ, FĀ, IATA) noteiktajām prasībām. Karodzini, protams, ir atbalstāma prakse, un domata, lai svetlaimigi ir tie, kuri domā, ka klientu ertibai. Nē, draudziņ, tā ir kompanijas interese tikt maksimali atri un vienkarši skaidribā ar šo klientu un potencialajām problemām, ko šis klients varētu radīt (jā, jā, lai tas neizbrīna. Tas, ka klients aizies un nepareizu izeju no nokaves lidojumu, ir tikai pusbēda, tādas potenciāls nesapraša ir spējīgs radīt daudz lielākas problēmas ne tikai sev, bet arī apkārtējiem, un tas jau ir nopietni).

Es vienkarši tālāk attistīju šo domu. Ziņojuma nosutītāja nodomi un ziņojuma pozitivais vai negativais saturs jau ir pavisam cits jautajums.

Tik daudz un dažadu individualu pieeju diemžēl publiskajā sektorā nodrošināt nebūs iespējams. Cita starpā, mani tā mazliet uz cinismu pavilka - nez cik daudz vecmamiņu ir jau cietušas no to, ka nav sapratušas bridinajuma uzrakstu "augšā strādā'" ?

xav

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 11/26/02 6:36
Subject: Re: minoritātes \Alex --->Uldis Mat'iss

Alex: < Vai latviešu dzīviba ir dargāks, neka cittautiešu dzīviba? >

Alex, mēs atkārtojam punktus. Citā vēstulē es jau teicu, kur ir dzīvības un nāves jautājumi, jābūt sagatavotiem personālai nevien latviešu valodā bet arī pasaules lielvalodās, tā tad krievu un angļu. Vairums cilvēku kas jebkādā brīdī būtu Latvijā zinātu vienu no šīm valodām - latviešu, krievu vai angļu.

Ar to nav teiktsj, ka krievu vai angļu valodām jābūt ar oficiālu valsts statusu.

btw minētais gadījums nav "itkā" bet ir skaidri un nepārprotami terorakts.

aija

From: uliss@ibna.org.lv
Date: 11/26/02 6:40
Subject: Re: minoritātes \Alex --->Uldis Mat'iss

Atceros 60-tajos gados māžojoties uzzīmējām plakātu ar uzrakstu "Uzmanību līcī čūskas". Viens krievvalodīgs atpūtnieks salmu cepurē prasīja pēc tukojuma. Kad pārtulkojām - tad neganti nobrēcās: gadi, svoih to predupreždajut" Apmēram - "Riebekļi, savejos ta brīdina".

Ilmārs, kas cenšas saprast situāciju neatkarīgi no krievvalodīgo šoka un panikas

From: alex@chas-daily.com
Date: 11/26/02 7:06
Subject: Re: minoritātes \Alex --->Aija Veldre Beldavs

Sveiki!

Aija Veldre Beldavs: < Alex, mēs atkārtojam punktus. Citā vēstulē es jau teicu, kur ir dzīvības un nāves jautājumi, jābūt sagatavotiem personālai nevien latviešu valodā bet arī pasaules lielvalodās, tā tad krievu un angļu. Vairums cilvēku kas jebkādā brīdī būtu Latvijā zinātu vienu no šīm valodām - latviešu, krievu vai angļu. >

Ja, Tavu viedokļi es atceros. Un vēl atceros, ka es Tev uzreiz pārjautajā -- vai Tu, ka pilsoņe, būs ar mieru iekļaut atticiegajā likumā PRĀSĪBU -- ka pretendentiem uz tadas un tadas amatas ir jaziņ tadu un tadu valodu (musu gadijuma -- krievu un anģlu, pierobežas joslas arī var derēt lietuviešu un igauņu) ne sliktāk, ka.... Un man šķiet, ka Tu man uz šo jautajumu neatbīldeja. Nu, kada būs Tava pozicija, ja tads jautajums būs izvirzits tautas nobalsošanai? (Kad likums no privatkompanijas neko neprāsa, kompanija neko nedar. Lētāks sanac.)

Aija Veldre Beldavs: < Ar to nav teiktsj, ka krievu vai angļu valodām jābūt ar oficiālu valsts statusu. >

Par to es nekur nerakstija. Varbūt vērts ir runat par "municipalas valodas", kas varetu būt papildvalodas (nevis aizvietojums) blakus ar valsts valodu, bet tas jau ir atseviškais temats.

Aija Veldre Beldavs: < btw minētais gadījums nav "itkā" bet ir skaidri un nepārprotami terorakts. >

btw (es arī tā māku :-)) ), bija arī versija, ka tas ir mafijās (runas bija arī par Lietuvas mafiju no Vilniaus Prekyba) dārišana. Vai "tirs" kriminalsprādziens bez politiskas motivacijas var būt uzskatams ka ter. akts?

Alex

From: uliss@ibna.org.lv
Date: 11/26/02 7:18
Subject: Re: minoritātes \Alex --->Uldis Mat'iss

Stāvēju ar jahtu Bornholmā kādu nedēļu. Ļoti aizvainoja uzraksts veikalā par nezagšanu krievu un latviešu valodās. Noskaidroju, kur radies uzraksts. Tas radās no pāris zvejas kuģu apkalpēm, kas bija remontā Bornholmas ostā. Šajās apkalpēs nebija neviena latofona, toties lieliski pārvaldīja matofonu.

Ilmārs

From: purapele@mail.delfi.lv
Date: 11/26/02 7:25
Subject: Baibai, Alexim - nekas nav melns & balts. Arī Rubenis un bučotāji.

Sveiki, sveiki

Baiba demonstrē tipisku latviešu attiexmi pret "rusofoniem":

Baiba, nevajag kusli jautāt. Ja jautāsi droši, atklāti un draudzīgi, tad atbildi sagaidīsi valsts valodā. Ja viņi jutīs cieņu no tavas puses, tad un TIKAI TAD vari sagaidīt cieņu pret sevi un savu valodu. 35 % ir demagogisks apgalvojums. Protams, ka vēl ir regioni, kur daudzi nemāk runāt latviski. Bet tam vairāk ir sociāls pamats - vide ir izteikti krieviska, skolās zems izglītības līmenis, utt. Tomēr kopumā lietas iet uz labo pusi. Brīžam pieķeru sevi, ka mēnešiem ilgi Rīgā neesmu jutis NEKĀDU vajadzību lietot krievu valodu. Brīžam esmu pat spiests izprovocēt krievus, lai runā ar mani krieviski. Savādāk jau valoda sāk ierusēt. Apkārt esošos krievus sen neesmu dzirdējis runājam krieviski.

Zinu, ka latviešu skolas vecuma bērni bieži nezin nevienu vārdu krieviski. Pamazām notiek paaudžu maiņa un jaunā krievu paaudze runā aizvien vairāk un vairāk (redzu to konkrēti ikdienas dzīve). Tam ir ļoti būtisks ekonomisks pamatojums. Jebkuram latviski nerunājošam faktiski nav nekādu prātīgu izredžu darba tirgū. Pat krievu uzņēmumi izvairās no tādiem darbiniekiem. Jebkurš pārdevējs, kurš slikti runā latviski vienmēr pārdos daudz mazāk nekā zinātājs. Tas pats attiecas uz jebkuru citu profesiju.

Krieviem tāpat kā latviešiem klinģeri uz galvas nekrīt. Tici man. Vienīgā atškirība no latviešiem ir tā, ka viņiem biežāk uzkrīt kāds, lielākoties nepelnīts, sūda gabals uz galvas.

Piemēram šāds:"Vai tikai te nav atkal runa par dirsas bučošanu?"

Tu jau vari vēl stundām ilgi raudāt par 1940-to gadu. Tomēr ko mēs ar šo argumentu lai iesākam? Stalins & Co viņu senčiem iespēra ar gulaga zābaku pa pakaļu, iebāza tankos un aizdzina rietumu virzienā. Ja kādam arī radās jautājumi, tad drīz vien pats sāka atbildēt uz jautājumiem. Pate zini - Kur...

Baiba, ja esi lasījusi, vēstures grāmatas, tad zini, ka Stalina laikos neviens tāpat vien nepārcēlās no vienas vietas uz otru. Lielai daļai PSRS iedzīvotāju pases stāvēja pie kolčoza partorga seifā. Jā, pēcstalina laikos parādījās daudzi "laimes meklētāji". Bet KĀ mēs varam tagad sākt vainot viņu bērnus? Starp laimes meklētājiem bija arī daudz tādi kuri tika vienkārši nosūtīti uz Latviju ar rīkojumu. Tas ietilpa "diženā" letiņa & megakretīna Arvida Janoviča Pelšes internacionālajā rusifikācijas plānā.

Protams, mēs varam prasīt Krievijai, lai savāc savus tautiešu atpakaļ. Tomēr, ja vien savas acis nēsi aizmālējusi ar Dura Jobeļa murgiem, tad zini, ka matuškai Krievijai ir dziļi nošpļauties par saviem tautiešiem jebkurā pasaules kaktā. Viņi nekad nevāks pie sevis viegli manipulējamu, sev lojālu masu no "tuvējām ārzemēm". Un jo vairāk latviešu "nacionālie patrioti" ar savu paštaisno cietpaurību apvainos tankistu bērnus par 1940-to gadu, jo Krievijai būs vieglāk ar viņiem manipulēt. Jo "nacionāli domājošie" savu melno darbiņu būs padarījuši - iesējuši naida sēklu.

Tagad ievelc elpu un saliec faktus vienā rindā:

1. Nekur viņi nebrauks, jo Krievijai viņi nav vajadzīgi (Krievijai vajag tikai liegabalgaļu Čečenijai)

2. Tankistu & "laimes meklētāju" bērni īsti nejūtas vainīgi par saviem senčiem (Gluži tāpat kā Tu par viena otra letiņa "varoņdarbiem" Baltkrievijā)

3. Par "bučojamu dirsu" devētajiem "okupantiem" nav viegli izjust cieņu pret valsts pamatnāciju un tās valodu.

4. Tirgus likumi ir tirgus likumi un darbojas arī Latvijā. Darba tirgū ir reāls pieprasījums pēc latviešu valodas pratējiem un tas tiks nodrošināts.

5. Istie "laimes meklētāji" jau sen Latviju pametuši un tirgo matrjošakas Kopenhāgenā, Bostonā un Turku.

6. Kad šodien latviešu bērnudārzos ejošie krievu bērneļi nonāks skolā, viņiem neliksies liela sāpe mācīties latviešu valodā. Tā viņiem būs vieglāka nekā rodnaja russkaja.

7. Nekas nav melns un nekas nav balts. Ja redzi krieviski runājošu kretīnu, tad neaizmirsti, ka kretīni mēdz runāt arī latviski...

Un tici ... man nav nekāda pamata lolot kaut kādas siltas jūtas pret "kultūras nesējiem no Austrumiem". Līdz 80-to gadu beigām viņus uzlūkoju vienīgi kā potenciālu mērķi. Bet tie bija Padomju Savienības tikumi. Man šie laiki ir beigušies. Šobrīd esmu iemācījies mazliet saprast ko nozīmē "Tāds pats cilvēks kā es un Tu".

P.

P.S. Eu, Rubeni, tu tiešām šo paladziņu izlasīji līdz galam?!

From: alex@chas-daily.com
Date: 11/26/02 7:43
Subject: Re: Baibai, Alexim - nekas nav melns & balts. Arī Rubenis un bučotāji\\Alex -----> purapele

Sveiki.

Gribu pievienot vienu komentāru. Tikai vienu.

purapele: < Un jo vairāk latviešu "nacionālie patrioti" ar savu paštaisno cietpaurību apvainos tankistu bērnus par 1940-to gadu...... >

Saprotu, ka tas ir tēls -- par tankistu bērniem. Bet... Es, piemēram, tads neesmu. Mans tēvs piedzimis cietumā Penzā, 1938. g. aprīli. Vecmammai bijs nepareizs uzvārds.

Alex

From: purapele@mail.delfi.lv
Date: 11/26/02 8:00
Subject: Re: Baibai, Alexim - nekas nav melns & balts. Arī Rubenis un bučotāji\\Alex -----> purapele

Alex: < Mans tēvs piedzimis cietumā Penzā, 1938. g. aprīli. Vecmammai bijs nepareizs uzvārds. >

Iespējams, ka cietumā viņu ielika kāds latviešu izcelsmes čekists, kuru vēlāk pašu nošāva kāds ebreju izcelsmes čekists kāda abhāzu izcelsmes vadoņa rīkojumā.

P.

From: uldis@parks.lv
Date: 11/26/02 8:14
Subject: Re: Baibai, Alexim - nekas nav melns & balts. Arī Rubenis unbučotāji\\Alex -----> purapele

Alex: < Mans tēvs piedzimis cietumā Penzā, 1938. g. aprīli. Vecmammai bijs nepareizs uzvārds. >

Tas nav domāts uzbrauciens personiski Alexim, bet- vai Moskovijas Rusj iedzīvotājiem lielu līdzjūtību izraisītu Čingiz Hana vietvalzji un viņu bērni, kuri stāstītu, ka šo ģimenes jau ar bišku no valdnieka cietušas?

Lai Jums adekvāta diena :)

Uldis

From: peteris@louisville.edu
Date: 11/26/02 8:57
Subject: RE: minoritātes \Alex --->Uldis Mat'iss

Ilmārs: < Ļoti aizvainoja uzraksts veikalā par nezagšanu krievu un latviešu valodās. >

Sveicieni! Velns vinu ravis, tomer patiesibas labad butu jātzime, ka, neraugoties uz manu lielako muza dalu bolseviku parvalditaja Latvija, tuvakas

apkartnes universitates kampusa es esmu gandriz vienigais, kas konsekventi izmanto celinus. "Dzimusi briviba" nonem kursu pec kompasa un dur taisni pari

zalajam. Tas mani mazliet mulsinaja, seviski sakuma.

Peteris Romanovskis

From: alex@chas-daily.com
Date: 11/26/02 9:08
Subject: Re: minoritātes \Alex --->Xavier

Sveiki!

Xavier: < Tikai Floridas spaņu uzraksti diez vai bus domati senilām vecmāmiņām, kuras nav iemacijušās angliski. Drizāk jau tiem lasīt-pratējiem latinosiem, kas tur tusē....Ja vien, protams, runa nav par visparpienemtiem turisma objektiem, kuros arī Latvijā uzraksti ir vairakās valodās. >

Floridā es tos bridinajumus novēroja ne tikai turisma objektos (tur bija arī vaciski, franciski, krieviski utt.), bet dziļa, var teikt, provincija, kur turisti nebrauc, bet latinosi, tomēr, dzīvo. Kadas puspamestas ciematas Volusia apgabala un talāk uz Ziemieļiem. Domaju, ka bridinajuma rakstitji domaja i par senilam tantiņam, i par piebraucejam. Var būt, par nelegaliem ari. Humanisms, vai ne?

Xavier: < Tādi karodziņi ir ne tikai british airways, bet ļoti daudzas vietas personalam, kuram ikdienā jasaskaras ar dažadas valodās runajošiem cilvekiem. / . . . / Karodzini, protams, ir atbalstāma prakse, un domata, lai svetlaimigi ir tie, kuri domā, ka klientu ertibai. Nē, draudziņ, tā ir kompanijas interese tikt maksimali atri un vienkarši skaidribā ar šo klientu un potencialajām problemām, ko šis klients varētu radīt (jā, jā, lai tas neizbrīna. Tas, ka klients aizies un nepareizu izeju no nokaves lidojumu, ir tikai pusbēda, tādas potenciāls nesapraša ir spējīgs radīt daudz lielākas problēmas ne tikai sev, bet arī apkārtējiem, un tas jau ir nopietni). >

Man ļoti patik, kad, teiksim, namu parvaldē esmu uzskatīts par Viņas Mažestati Klientu. Un -- vai savus klientus apkalpot pec iespejas atri undroši nav valsts un pašvaldibas iestādes interese?

Xavier: Tik daudz un dažadu individualu pieeju diemžēl publiskajā sektorā nodrošināt nebūs iespējams. Cita starpā, mani tā mazliet uz cinismu pavilka - nez cik daudz vecmamiņu ir jau cietušas no to, ka nav sapratušas bridinajuma uzrakstu "augšā strādā'" ?

Par "aušā strādā" nepateikšu. Bet viens saindešanas ar tabletem gadijums man ir zinams. Pardozešana, tu ziņ. Kundze (tiešam veca, to varu apgalvot, bet vai VDK pulkveža atraine -- neziņu) kautko nepareizi izlasija prēthipertonijas zales informacijas lapiņa. Nu un pezēminaja sev asinsspiedienu gandrīz ka lidz nullem. Paldies Dievam un Gaiļezera slimnicas ārstiem, kas viņu izvilkuši no aizsaules. Un likums nemaz neprāsa instrukcijās krievu valoda. Obligāti ir jatulku uz valsts valodu, bet uz parejas tas vienkarši ir nav aizliegts. Nu un gandrīz ka nevien netulko -- par to ir jamaksa un kapēc to darīt, ja likums neprasa? Un vel viens -- atzistu, stulbs, bet ilustrejošs -- piemers. Bridinajumi uz cigarešu paciņas. Tikai valsts valoda. Vai plaušu vēzis ir pietiekamais sods par valodas nezināšanu?

Alex

From: Asnate.Dimza@aniteps.com
Date: 11/26/02 9:11
Subject: RE: minoritātes \Alex --->Xavier

Alex: < Obligāti ir jatulku uz valsts valodu, bet uz parejas tas vienkarši ir nav aizliegts. Nu un gandrīz ka nevien netulko -- par to ir jamaksa un kapēc to darīt, ja likums neprasa? >

Tāpēc , ka Latvijas pilsoņi zina latviešu valodu; ja tie, kas nav pilsoņi, nezina, tad jājautā, kāpēc viņi šeit uzturas?

Asnate

From: Erika.Gulbe@lattelekom.lv
Date: 11/26/02 9:39
Subject: RE: minoritātes \Alex --->Xavier

Alex: < Un vel viens -- atzistu, stulbs, bet ilustrejošs -- piemers. Bridinajumi uz cigarešu paciņas. Tikai valsts valoda. Vai plaušu vēzis ir pietiekamais sods par valodas nezināšanu? >

Ak dievs, lidz kādai demagodijai var nonākt...

From: uldis.matiss@rogers.com
Date: 11/26/02 9:58
Subject: Re: minoritātes \Alex --->Uldis Mat'iss

Alex, protams Tu vari mani uzrunāt ar Tu. Tā jau ir Sveika etiķete. Līdzīga situācija, kā Tavai meItai un Tev pie ārsta, ārzemju latviešiem ir ļoti pazīstama. Arī mēs bērniem šeit pirmo mācījām dzimto, latviešu valodu un bērns 2,5 gadu vecumā angliski neprata. Ne tāpēc, ka viņš to nevarētu būt iemācījies, bet tāpēc, ka mēs gribējām, lai viņa latviešu valoda nostiprinās, pirms viņš apgūst angļu valodu.

Tomēr, pretēji Tev, neatceros, ka kāds no mūsu 3 bērniem būtu raudājis pie ārsta tāpēc, ka ārsts nerunāja latviski.

Vai Tavas meitenes raudāšanai varētu būt cits iemesls, kā:
1. Viņai bija sāpes
2. Tu viņai nebiji iepriekš pastāstījis, ko ārsts varētu darīt
3. Vina raudāja par to, ka viņas vecāki viņai nebija iemācījuši latviski?

Mēs dzīvojam rajonā, kurā ir tagad dzīvo ap 80% ķīniešu. / . . . / Es neesmu nevienu ķīnieti te dzirdējis sakām, ka vajadzētu skolas ar galveno mācību valodu ķīniski.

Uldis Matīss

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 11/26/02 10:19
Subject: Re: minoritātes \Alex --->Aija Veldre Beldavs

Alex: < pārjautajā -- vai Tu, ka pilsoņe, būs ar mieru iekļaut atticiegajā likumā PRĀSĪBU -- ka pretendentiem uz tadas un tadas amatas ir jaziņ tadu un tadu valodu (musu gadijuma -- krievu un anģlu, pierobežas joslas arī var derēt lietuviešu un igauņu) ne sliktāk, ka.... >

Nē, manuprāt kādas ir specifiskas darba kvalifikācījas būtu jāizlemj nevis uz visaugstākā vispārējā LIKUMA līmens (kas jāpatur ļoti skaidrs un vienkārš) bet tuvāk pie konkrētā līmeņa kur notiek darbība un vislabāk apzinās konkrētās realitātes, var būt vairāk un sarežģītāka lokanība pēc reāliem apstākļiem, mazāk iestigtu burokrātijas likumpinekļos.

aija

From: alex@chas-daily.com
Date: 11/26/02 10:33
Subject: Re: minoritātes \Alex --->Uldis Mat'iss

Sveiki!

< Vai Tavas meitenes raudāšanai varētu būt cits iemesls, kā:
1. Viņai bija sāpes
2. Tu viņai nebiji iepriekš pastāstījis, ko ārsts varētu darīt
3. Vina raudāja par to, ka viņas vecāki viņai nebija iemācījuši latviski? >

Uz Tavu trešu variantu es jau atbildeja -- es partulkoja. Protams, ka galvena atbilde ir ar nr.1. Bet to japapildināt: vīnai bija šapes un viņa nevareja saprast, kas tieši ārste no viņas grib un ko viņa jautā. (Es saka tulkot no, varbūt, kada piekta vai sesta teikuma).

Un tai ir nevis valsts valodas jautajums, bet humanisma jautajums. Bērnam sāp, parasti ārsti megina paši pacientus nomierinat, parunat ar viņiem -- tas ir vienkarši vieglāk un atrāk. Un pēc tas ārstes vecuma (un izskata) es apņemos apgalvot, ka viņa nebija nekada repatriante no Rietumiem, no kadas gaidit krievu valodas zinašas būtu diezgan stulbi. Ārste vareja runāt bērna valoda -- bet negribeja. Nevis nevareja, bet negribeja. Viņai principus demonstracija bija svarīgāk, neka bērna sāpes.

Ja, teiksim, Tava "kiniešu" apriņka ir kads WASP ārsts, kas prot ķiniski. Vai gan viņam, gan bērnam, vecakiem nebūtu labāk, ja viņš sarunajas ar mazu pacientu ķiniski? Un ko darīt, kad (Tava gadijumā) mazs ķinietis un mazs krieviski runajošs (Rīgas gadijumā) ir transportēts uzreiz no ielas uz slimnīcu pec ceļa nelaimes? Un vecaki viņam ir nav zinams kur? Demonstrēt principus? Veterinara (kads pēc definicijas ir spējigs apkalpot stulbus un nekada valoda nerunajušos) saukt? Vai ko?

Uldis Matiss: < Es neesmu nevienu 'ķinieti te dzird'ejis sakam, ka vajadžetu skolas ar galveno m'ačibu valodu 'ķiniski. >

Bet Latvijā tadas skolas jau ir -- vismaz gadus 200 vai vēl ilgāk. Un tie, kas tur mācās, neuzskata savas skolas par liekamas. Angļiski ir ļoti labs vārds -- expendable. Partulkot latviski nevaru. Krieviski, starp citu, arī. :-(

Alex.

From: alex@chas-daily.com
Date: 11/26/02 11:12
Subject: Re: minoritātes \Alex --->Aija Veldre Beldavs

Sveiki!

Ja Tev nekas prēti nav, turpinašu "nopratinašu".

OK, cits formulējums.

Referenduma ir jautāts:

Vai Jūs esat ar mieru labot Valsts Valodas Likumu tā, lai dot pašvaldībam pilnvaras izvirzit pretendentiem uz municipalajos amatos prāsības demonstrēt prasmi sazinaties valodas, kadam nav noteikts valsts valodas statuss Latvijā?

Ja\Ne

Alex

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 11/26/02 11:30
Subject: Re: Baibai, Alexim - nekas nav melns & balts. Arī Rubenis unbučotāji.

Sveiki!

Purapele teica tā: < Krieviem tāpat kā latviešiem klinģeri uz galvas nekrīt. Tici man. Vienīgā atškirība no latviešiem ir tā, ka viņiem biežāk uzkrīt kāds, lielākoties nepelnīts, sūda gabals uz galvas. Piemēram šāds:"Vai tikai te nav atkal runa par dirsas bučošanu?" >

Saprotu, ka sevišķi pieklājīgi tas nebija teikts, bet ja jebkuram Latvijas iedzīvotājam nepietiek ar to, ka viņam ir tiesības pieprasīt pilsonību bet vēl vajag lai viņu smukiņos vārdiņos īpaši aicina, tad man pret šo cilvēku ir apmēram tāda pati attiecība kā pret nerusofona tautiešiem, kas nevīžā cilāt savas tuklās pakaļas lai nodrošinātu demokrātiju, bet vēdina savu neapmierinātību ar pastāvošo iekārtu aicinot valsts prezidenti sēsties lidmašīnā un doties atpakaļ uz turieni, no kurienes viņa nākusi.

Touchee!

Juris

From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
Date: 11/26/02 12:04
Subject: Re: minoritātes \Vents -> Aleksam

Sveiki!

Atbildes uz Aleksa jautājumiem:

Nē, nebūs. Manas pašreizējās krievu valodas zināšanas ir pietiekamas, lai zemē, kur krievu valoda ir valsts valoda, es varētu strādāt darbu, kurā nepieciešama tikai pamatizglītība un nav regulāri jārunā cilvēkiem. Ja es vēlētos strādāt jomās, kur nepieciešama vidējā izglītība vai kompetenta saziņa ar cilvēkiem (piemēram, veikalā par pārdevēju), man būtu jāņem rokā krievu valodas mācību grāmata un vārdnīca, lai atsvaidzinātu savas zināšanas. Tāpat būtu jāpatrenējas sarunvalodā. Ja es vēlētos strādāt jomās, kur nepieciešama augstākā izglītība, man krievu valoda vēl būtu nopietni jāmācās.

Nē. Es mācījos latviešu skolā, bet, lai, vidusskolu beidzot, būtu pietiekami labi sagatavots krievu valodā (gatavojos iestājeksāmeniem Krievijas augstskolā), gāju konsultēties arī pie krievu skolas skolotājiem. Bet ne par to ir runa. Es Tev pilnīgi piekrītu - ja vēlas iemācīties kādu valodu, to var izdarīt gan savas mācību valodas skolā, gan pat pašmācības ceļā. No šā viedokļa raugoties, skolas ar krievu mācību valodu varētu mierīgi saglabāt - latviešu valodas apguvei pietiktu ar noteiktu stundu skaitu nedēļā. Ja piedevām vēl lasītu presi un grāmatas latviski un sazinātos šajā valodā ar līdzcilvēkiem, iznākums būtu teicams.

Atliek tikai viens "nesvarīgs" jautājums - kā panākt vēlēšanos iemācīties latviešu valodu? Un ko darīt, ja šādas vēlēšanās lielā iedzīvotāju daļā nav un tik drīz nav arī sagaidāma? Valsts šajā nolūkā pielieto maigu "pātagas principu" un ievieš skolu pāreju uz latviešu mācību valodu. (Pat ja nolūks ir cits, nevis latviešu valodas apguve, latviešu priekšā šādu soli var viegli attaisnot ar vēl arvien slikto latviešu valodas apguves līmeni.) Tu saki, ka daudz efektīvāks un mazāk bīstams būtu "kliņģera princips", t.i., nevis piespiest iemācīties latviešu valodu, bet sekmēt vēlēšanos to darīt. Piekrītu. Taču neatbalstu domu, ka šāda "kliņģera" iniciatīvai būtu jānāk no Latvijas valsts puses. Tāpat man nav nekādas ticības, ka Latvijas valsts, t.i., latviešu vairākums šobrīd spētu piedāvāt tādu "klinģeri", kas "garšotu" rusofonu mazākumam, bet vienlaikus nekaitētu izvirzītajam mērķim. Galu galā, ja reiz Latvijā ir rusofonu kopiena, kas vēlas saglabāt savu identitāti un kultūru, tad šai kopienai būtu jābūt skaidram, kādi "kliņģeri" tai garšo un kādā ceļā tā sasniegs vēlamo iznākumu, kas paliek negrozāms - latviešu valodas laba apguve visplašākajos rusofonu slāņos. Pagaidām vienīgais "kliņģeris", par kādu tiek nopietni runāts, ir šāda iznākuma nesasniegšana vispār vai atlikšana uz nenoteiktu laika posmu. Ja rusofonu kopiena zina citu "kliņģeri", kas patiešām pārliecinoši garantēs iznākumu un var nospraust tam vispārpieņemamu termiņu, tad uz priekšu, esmu gatavs atbalstīt!

Nepiekrītu šādam formulējumam. "Normāli funkcionēt" ir pārāk izplūdis jēdziens. Normāli funkcionēt Latvijā var arī cilvēks, kas vispār nezina latviešu valodu. Viņš var principiāli nemācīties latviski, nodibināt savu privātfirmu, pieņemt tajā darbā tādus pašus kā viņš, strādāt tikai ar vietējiem rusofonu vai ārzemju klientiem, saziņai ar valsts iestādēm pieņemt darbā tulku, izvairīties no sadzīves sarunām ar latviešiem utt. Tās ir viņa pilnīgas tiesības, un es tās neapstrīdu. Bet noteikti atbalstu valsts politiku, ka cilvēks ar šādu nostāju nevar iegūt valsts akceptētu izglītību Latvijas Republikas teritorijā ar visām no tā izrietošām sekām.

Latvijā ir bezgala daudz iespēju "normāli" vai "mazāk normāli" funkcionēt, nezinot latviešu valodu vai zinot to 10 vārdu apjomā. Šādas iespējas ir un būs, jo, lai tās atņemtu, būtu vajadzīga gluži totalitāra iekārta. Tāpēc atliek viens - neatkarīgi no izvēlētā dzīves ceļa valsts izglītības sistēmas ietvaros prasīt no katra cilvēka latviešu valodas zināšanas noteiktā līmenī. Minimālais līmenis, kas cilvēkam jāapgūst, saņemot pamatizglītību, ir kopīgs gan nākamajiem sanitāriem, gan profesoriem.

Var diskutēt par to, kādā ceļā šādu rezultātu iegūt, bet tas ir nepieciešams Latvijas valsts pastāvēšanai un tās nākotnes nodrošināšanai.

Varbūt tas patiešām būs bīstami, nezinu. Bet pilnīgi droši zinu, ka būs bīstami tad, ja šāds rezultāts netiks sasniegts. Latvieši varbūt var risināt un atrisināt dažādas problēmas, kas saistītas ar starpnacionālās spriedzes mazināšanu Latvijā. Droši vien tajās ietilpst gan pilsonības, gan izglītības, gan sociālie jautājumi. Bet vienu problēmu latvieši nevar atrisināt ar visu savu vairākumu valstī, Saeimā un valdībā. Latvieši nevar atrisināt pālieku zemo latviešu valodas prasmes līmeni rusofonu vidū. Un es Tev apgalvoju, ka šis zemais valodas prasmes līmenis ir un paliek viens no galvenajiem starpnacionālās spriedzes cēloņiem Latvijā. Spiedienu var izdarīt, likumus var pieņemt, visu ko var darīt, bet pamatā šo problēmu var atrisināt tikai rusofoni paši. Un, ja rusofoni arī turpmāk neapzināsies, cik šī problēma ir būtiska, tad sekas var būt bēdīgas neatkarīgi no valsts rīcības.

Arī šobrīd bērniem un skolēniem tiek dots 12 gadus ilgs laikposms, lai pamatīgi apgūtu latviešu valodu. Taču pieaugušajiem tas būtu jādara ātrākā laikā un ar lielāku piepūli, neraugoties ne uz darba, ne citiem apstākļiem, ja vien patiešām vecums vai slimības neliedz to īstenot. Tas ir viens no pirmajiem priekšnosacījumiem, lai latviešu vairākums un Latvijas valsts vispār sāktu raudzīties uz Latvijas rusofoniem kā uz kopienu un visās viņu prasībās nesaskatītu vienīgi vēlmi nemācīties latviešu valodu. Citādi visi stāsti par bērniem, ko nesaprot latviešu ārsti, par večiņām, uz kuru galvām krīt ķieģeļi, jo uzraksti ir tikai latviski, tiks uztverti nevis ar līdzjūtību, bet vienīgi kā mēģinājums izvairīties no latviešu valodas apguves. Kamēr tas nav noticis, Latvijas valsts pēc iespējas izvairīsies no šīszemes rusofonu atzīšanas par minoritāti un, pat ja būs spiesta to izdarīt, tas rusofoniem var kļūt par Pirra uzvaru un jaunu starpnacionālās spriedzes avotu.

Ja latviešu valodas mācīšanos uzskata par "modes lietu" vai īpašas labvēlības zīmi Latvijai, tad droši vien tādi vai citādi ārējie apstākļi var to padarīt par nemodernu un labvēlību pārvērst par nicinājumu. Varu tikai teikt, ka ar visu savu toreizējo labvēlību Latvijai kundze neizprata situācijas nopietnību - to, ka latvieši neuztver latviešu valodas mācīšanos kā pagodinājumu vai kā iemaksu, "par ko kaut ko dos", bet gan kā ikviena Latvijas iedzīvotāja pienākumu, ja vien viņš nolēmis te dzīvot uz palikšanu.

Ja man šīs kundzes par kaut ko ir žēl, tad par pilnīgu neizpratni, kur viņa atrodas un kas notiek apkārt. Kā noprotu no Tava stāsta, laika gaitā šī izpratne nav palielinājusies.

OK, tādā gadījumā arī manis rakstīto uztver kā brīdinājumu.

Es jau augstāk rakstīju - latvieši nevar atrisināt situāciju, ka pārāk liels skaits rusofonu neprot latviešu valodu. To var atrisināt tikai rusofoni paši. Ja vienīgais rusofonu piedāvātais risinājums ir esošās valodas situācijas saglabāšana cerībā, ka latvieši šajā ziņā piekāpsies, tad saspīlējums ir neizbēgams un nevar prognozēt, kā tas beigsies. Visus citus sāpīgos jautājumus - pilsonību un skolu problēmas, sertifikātus un pensijas, brīdinājumus uz ielām un nepieciešamību ārstiem prast krievu valodu, iespējas Rīgas un Latgales večiņām rakstīt iesniegumus krieviski un vēl daudz ko citu – var risināt un atrisināt latvieši kopā ar rusofoniem abām pusēm pieņemamā garā.

Varbūt tā ir Tava kļūda. Tu saskati tikai divas puses - Latvijas valsti kā represiju veicēju un neapmierināto rusofonu mazākumu kā apspiestos. Vēl ir arī latviešu vairākums, kas ne visos gadījumos identificējams ar Latvijas valsti.

Es grūti nopūšos un atkārtoju Tev vēlreiz. Manuprāt, krievu valodu Daugavpilī/Dvinskā var pasludināt par otru municipālo valodu. Vienkārši tāpēc, ka Daugavpilī dzīvo krietni pāri 50% krievu/rusofonu, un man ir vienalga, vai viņi ir pilsoņi vai nepilsoņi. Bet otras municipālās valodas ieviešanas cēlonis nedrīkst būt tas, ka šie iedzīvotāji neprot latviešu valodu. Otra municipālā valoda tiek pasludināta tāpēc, ka minētie iedzīvotāji pieder minoritātei, bet ne tāpēc, ka viņi neprot latviešu valodu. Ja kāds piedāvā piešķirt krievu valodai Latvijā kādu statusu tāpēc, ka tā ir dzimtā valoda gandrīz pusei Latvijas iedzīvotāju, es varu viņu atbalstīt. Bet es nepiekritīšu, ka šāds statuss tiek piešķirts, kamēr man nav garantijas, ka šo nelatviešu vairākums prot latviešu valodu un ka minētais statuss nav tikai veids, kā attaisnot esošo valodas situāciju. Es esmu ar mieru draudzīgi sadarboties ar visiem Latvijas cittautiešiem, bet nekustināšu ne pirkstu, lai atvieglotu dzīvi tīšiem latviešu valodas nepratējiem.

Nu varbūt tad šis jautājums jācilā vēl un vēlreiz. Kur palika Aršavskas kundze ar saviem piedāvājumiem?

Vents

From: johnyx@parks.lv
Date: 11/26/02 2:25
Subject: Re: minoritātes \Alex --->Xavier

Alex: < ciematas Volusia apgabala un talāk uz Ziemieļiem. Domaju, ka bridinajuma rakstitji domaja i par senilam tantiņam, i par piebraucejam. Var būt, par nelegaliem ari. Humanisms, vai ne? >

Tu neizprati manu majienu. Es teicu, tiem LASITPRATEJIEM latinosiem, kas tur ir salasijušies, savadak emergency brigadem tapat viņi būs uz kautkurieni jāizvāc, kad nostiepsies aiz uzraksta "Slippery when wet". Nez, ko viņi izdomajuši darit ar lasitnepratejiem?

Parmaiņas pec aizstaigā no namu parvaldes lidz Rigas domei un sapratīsi, ko nozimē pārvērtības :)

Bet vispas, ja tie, kuri domajas esam viņu mažestates klienti, kaut nedaudz aizdomatos, ko par viņiem patiesībā domā cilveki, kam ar tādiem nākas saskarties, viņu varbut nemaz vairs neveletos justies ka Mažestates, bet drizāk ka līdzcilvēki.

Jā, jā, tantuks parņēma klofelīnu, ne pirmais tantuks, nebija nemaz valoda ne-jasaprot, tadu gadijumu ir simtiem. .... Nekas, kungi izskaloja, paris sutkas pamiegojās un atgajā. Nav ko nodarboties ar pašarstēšanos. Nakamo reizi labāk lai saber tabletes tējas paciņā un ieliek to paciņu tukšā miltu burkā, uz kuras uzrakstīts "cukurs".

Sabiedribai izglitojities, Rigas prostitūtas šo preparātu pasāka turigākiem klientiem iebarot. Guleja kā jēri. Vai drizāk ka auni. Bez etniskas izškirības.

Bet vispar lielajam vairumam zāļu anotacijas tiek pievienotas latviešu, igauņu, lietuviešu, krievu un bieži vien vēl kāda valodā.

Jā, šeit nu es tik tiešām sāku just tai vecajai kundzei līdzi. Klofelīna tabletes vienreiz jau sarijās, tagad plaušu vēzis klāt, vai vismaz sabojata sejas krasa. Un tas viss tikai deļ latviešu valodas. Zini, es perku tirgu no spekulantiem cigaretes, un tur paciņas tīras, neaprakstītas pārdod. No Krievijas ievestas. Paldies Dievam, tur vel tādas mulkības nav paspēsjuši uz paciņām sadrukāt.

xav

From: johnyx@parks.lv
Date: 11/26/02 2:26
Subject: Re: minoritātes \Alex --->Xavier

Alex: < Vai plaušu vēzis ir pietiekamais sods par valodas nezināšanu? >

Zini, nupat man jau sāk likties, ka plaušu vezis vēl ir ļoti viegls sods.

From: viksning@georgetown.edu
Date: 11/26/02 2:59
Subject: Re: minoritātes \Alex --->Xavier

Sveiks sveikotaji!

Milais Xavier, citadi pratigs puisis, gan zobojas par smekesanu bezatbildigi. Es ari smekeju 40 gadus, un atmetu pirms astoniem. Gruti bija. Cetrus gadus pec izbeigsanas, man iemetas kakla vezis viena balss saite, un es tiku cauri ar apstarosanu (33 tures). Vel tomer taisijas rikli griezt, isi pirms Lieldienam, bet tas Kungs iejaucas -- arsti iztaisija biopsiju un atrada, ka vezis tomer beigts!

Vienam no maniem labakajiem draugiem seit universitate bija nopietna sirds lekme, bet vins vel smeke -- nevar tikt vala, lai gan klepo baismigi. Aizludzot par SVEIKS smeketajiem, ar sveicienu Juronkulis latofons

From: alex@chas-daily.com
Date: 11/26/02 3:09
Subject: Re: minoritātes \Alex--->Ventam, otrais mēģinājums

Vents: < Nē, nebūs. Manas pašreizējās krievu valodas zināšanas ir pietiekamas, lai zemē, kur krievu valoda ir valsts valoda, es varētu strādāt darbu, kurā nepieciešama tikai pamatizglītība un nav regulāri jārunā cilvēkiem. Ja es vēlētos strādāt jomās, kur nepieciešama vidējā izglītība vai kompetenta saziņa ar cilvēkiem (piemēram, veikalā par pārdevēju), man būtu jāņem rokā krievu valodas mācību grāmata un vārdnīca, lai atsvaidzinātu savas zināšanas. Tāpat būtu jāpatrenējas sarunvalodā. Ja es vēlētos strādāt jomās, kur nepieciešama augstākā izglītība, man krievu valoda vēl būtu nopietni jāmācās. >

Daži mani kolēģi -- kas it ka profesionali raksta krieviski – raksta sliktāk, neka Tu. Un, no Tava atbildē izriet, ka no viņiem Tu gaida latviešu valodas prasmi atbilstoši viņas līmeni sabiedrībā. Tas nozīme, lai šo kritēriju izpildit, viniem būs jaziņo ne-dzimtu valodu labāk, neka dzimtu.

Protāms, ka Tu var atbildēt, ka Tev neinteresē viņas prasme dzimta valoda, ka tas ir viņas problēma -- un teoretiski Tev būs taisnība. Ka redzi, es jau Tev -- avansa veida -- piekrīt.

Bet kas tas izskātas no realītātes viedoķla? Ja civēks ir nav spējigs perfekti apgust savu dzimto valodu, ka var gaidīt, ka viņas būs labāk ar svešo? Runa ir par cilvēka spēju, nevis par atzīšanu, neatzīšanu, sirdsapziņu utt. utl.

Vents: < Atliek tikai viens "nesvarīgs" jautājums - kā panākt vēlēšanos iemācīties latviešu valodu? Un ko darīt, ja šādas vēlēšanās lielā iedzīvotāju daļā nav un tik drīz nav arī sagaidāma? Valsts šajā nolūkā pielieto maigu "pātagas principu" un ievieš skolu pāreju uz latviešu mācību valodu. (Pat ja nolūks ir cits, nevis latviešu valodas apguve, latviešu priekšā šādu soli var viegli attaisnot ar vēl arvien slikto latviešu valodas apguves līmeni.) Tu saki, ka daudz efektīvāks un mazāk bīstams būtu "kliņģera princips", t.i., nevis piespiest iemācīties latviešu valodu, bet sekmēt vēlēšanos to darīt.>

Piekrītu. Nu jau labi.

Vents: < Taču neatbalstu domu, ka šāda "kliņģera" iniciatīvai būtu jānāk no Latvijas valsts puses. Tāpat man nav nekādas ticības, ka Latvijas valsts, t.i., latviešu vairākums šobrīd spētu piedāvāt tādu "klinģeri", kas "garšotu" rusofonu mazākumam, bet vienlaikus nekaitētu izvirzītajam mērķim. Galu galā, ja reiz Latvijā ir rusofonu kopiena, kas vēlas saglabāt savu identitāti un kultūru, tad šai kopienai būtu jābūt skaidram, kādi "kliņģeri" tai garšo un kādā ceļā tā sasniegs vēlamo iznākumu, kas paliek negrozāms - latviešu valodas laba apguve visplašākajos rusofonu slāņos. Pagaidām vienīgais "kliņģeris", par kādu tiek nopietni runāts, ir šāda iznākuma nesasniegšana vispār vai atlikšana uz nenoteiktu laika posmu. Ja rusofonu kopiena zina citu "kliņģeri", kas patiešām pārliecinoši garantēs iznākumu un var nospraust tam vispārpieņemamu termiņu, tad uz priekšu, esmu gatavs atbalstīt! >

Paradokss ir tads, ka nekads īpašais kļinģeris nav vajadzīgs. Sk. zemāk.

Vents: < "Normāli funkcionēt" ir pārāk izplūdis jēdziens. Normāli funkcionēt Latvijā var arī cilvēks, kas vispār nezina latviešu valodu. Viņš var principiāli nemācīties latviski, nodibināt savu privātfirmu, pieņemt tajā darbā tādus pašus kā viņš, strādāt tikai ar vietējiem rusofonu vai ārzemju klientiem, saziņai ar valsts iestādēm pieņemt darbā tulku, izvairīties no sadzīves sarunām ar latviešiem utt. Tās ir viņa pilnīgas tiesības, un es tās neapstrīdu. Bet noteikti atbalstu valsts politiku, ka cilvēks ar šādu nostāju nevar iegūt valsts akceptētu izglītību Latvijas Republikas teritorijā ar visām no tā izrietošām sekām. >

Tev šeit ir prētruna, man šķiet: šīm cilvēkam izglītība vairs nav vajdzīga. Viņš ir jau izglītots, viņam jau ir sava firma ir. Vot par viņu bērniem vēl ir jēga runāt. Bet zemāk.

Vents: < Latvijā ir bezgala daudz iespēju "normāli" vai "mazāk normāli" funkcionēt, nezinot latviešu valodu vai zinot to 10 vārdu apjomā. Šādas iespējas ir un būs, jo, lai tās atņemtu, būtu vajadzīga gluži totalitāra iekārta. Tāpēc atliek viens - neatkarīgi no izvēlētā dzīves ceļa valsts izglītības sistēmas ietvaros prasīt no katra cilvēka latviešu valodas zināšanas noteiktā līmenī. Minimālais līmenis, kas cilvēkam jāapgūst, saņemot pamatizglītību, ir kopīgs gan nākamajiem sanitāriem, gan profesoriem. Var diskutēt par to, kādā ceļā šādu rezultātu iegūt, bet tas ir nepieciešams Latvijas valsts pastāvēšanai un tās nākotnes nodrošināšanai. >

Un man šķiet, ka tieši par metodiem saruna ir, vai nē?

Vents: < Varbūt tas patiešām būs bīstami, nezinu. Bet pilnīgi droši zinu, ka būs bīstami tad, ja šāds rezultāts netiks sasniegts. Latvieši varbūt var risināt un atrisināt dažādas problēmas, kas saistītas ar starpnacionālās spriedzes mazināšanu Latvijā. Droši vien tajās ietilpst gan pilsonības, gan izglītības, gan sociālie jautājumi. >

Un tomēr uz jautajumu Tu neatbildeja. Jautajums bijs: vai tas vispār ir iespējams, ņemot verā paaudzes strukturu, kadu Tu pats (...) aprakstija? Un Tu raksta -- <<būs bīstami tad, ja šāds rezultāts netiks sasniegts>>. Bet rezultātu sasniegšana ir process, kas prasa laiku. Jautajums ir, cik ilgu -- stundu, dienu, gadu, paaudze?

Vents: < Bet vienu problēmu latvieši nevar atrisināt ar visu savu vairākumu valstī, Saeimā un valdībā. Latvieši nevar atrisināt pālieku zemo latviešu valodas prasmes līmeni rusofonu vidū. Un es Tev apgalvoju, ka šis zemais valodas prasmes līmenis ir un paliek viens no galvenajiem starpnacionālās spriedzes cēloņiem Latvijā. Spiedienu var izdarīt, likumus var pieņemt, visu ko var darīt, bet pamatā šo problēmu var atrisināt tikai rusofoni paši. Un, ja rusofoni arī turpmāk neapzināsies, cik šī problēma ir būtiska, tad sekas var būt bēdīgas neatkarīgi no valsts rīcības. >

Piekritu -- izņemot pēdējas tris vardus. Valsts, protāms, NEVAR apzīnāt kautko cilvēka (i rusofona arī) vietā. Bet nestasti, man lūdzu, ka valsts pavisam neko nevar ietekmēt.VAR.

Valsts VAR neiejaukties procesa, var procesu stimulēt vai – gluži otrādi -- šo procesu brēmzēt. Vissliktakajā gadījumā valsts ir pilnīgi spējīgs izraisīt, ārstu valoda runajot, paradoksalu reakciju, kad procesa merķis procesa dalibniekiem būs vairs nevis vēlams (varbūt ne īpaši, bet tomēr vēlams), bet riebīgs. Un pēc tā procesa ka tada vairs nebūs, bet būs kautkas kas būs daudz sliktāks.

Vents: < Arī šobrīd bērniem un skolēniem tiek dots 12 gadus ilgs laikposms, lai pamatīgi apgūtu latviešu valodu.>

Vot šeit ir tā "zemāka" vieta, kadu es solija vēstules sakumā.

Pirma nopietna programmas maiņa notika 1992. gada. Pirmais izlaidums vēl tikai būs. Vot ar šīm bērniem -- pusaudžiem -- Tev ir jēga parunat. Parbaudīt, vai viņi atbilst Tavam kriterijam. Vai Tev ir zināms kautkas par rusofonu protestiem, kad programma tika mainīta un latviešu valodas stundas daudzums nedeļa bijs palielināts triskarši? Man -- nav zināms. Vai Tev ir zināms kautkas par kadu prētistību, kad rusofonu skolās tika ievesti Latvijas vēsture un ģeografija latviešu valoda? Man -- nav.

Vents: < Taču pieaugušajiem tas būtu jādara ātrākā laikā un ar lielāku piepūli, neraugoties ne uz darba, ne citiem apstākļiem, ja vien patiešām vecums vai slimības neliedz to īstenot. >

Kas nozīme <<ātrākā laikā>>? Tuvakajos gados tā nebūs. Tas ir realitāte. Bet ar pašreizeju valsts politiku, iespejāms, vispār nebūs -- nekad. Baidos, kā tas arī var kļust par realitāti. Ko var darīt? Gaidīt. Stimulēt procesu. Vienām valodas apguve būs vajadzīga karjeras nolūkos, otrām -- tapēc, ka viņš iemilējas latviešu meiteni, trešām, varbūt, patiešam sirdsapziņa un pienakumu sajuta atmosties. (Ja valsts šeit palīdzes, būs jauki. Bet, ja valsts ir tik mazspējigs, ka var tikai kaitēt, tad labāk nedarīt vispār neko.) Buvēt Latviju -- ja ne izdevas ar rusofoniem, tad apkart viņiem, un neaizmirstot parbaudīt, vai durvis ir tiešam atvērts. Būs vēl viens stimuls viņam caur tads durvis ieiet.

Bet gaidīt, ka, sakot no dienas "X", viss būs citādi, nav reali. Nebūs, ne no X, ne no Y, ne no "4". Galvēna cerība ir saistīta ar bērniem, ja gribi, patetiski -- ar neatkarības bērniem.

Var teikt, ka visi parēji, gan latvieši, gan rusofoni, uz mužu saindēti ar Padomiju, ar saukļiem "jau šīta paaudze būs dzīvot komunisma", ar it ka īpašas lomas sajutu utt. Vissvecakaj paaudzei ir jaizmirst, ar parejiem ir rūpīgi nodarboties -- nesajusot procesa merķis ar procesa sakumstadjiu.

Un vēl viena lieta. Rusofonu kopiens ir demoralizets, sašķelts, nemītīgi apstradats ar Lielkrievijas propagandu (ar savu "pati vainīgi" pagaidi drusciņ, labi?). Paradoksali, bet latviešiem ir jarikojas, ka īstam vairakumam, ka saimniekiem. Un no pasaules pieredzes ir zīnāms, ka tas nozīme "speles" ar mazakumu, zinama mēra -- Makiaveliska nozime. Vai tu novēroja, ka rusofonu kopienai nav lidera? Kapēc valsts šītu iespēju neizmanto? Ir jamēkle civēka, kas būs pienemams gan valsti, gan potenciali ari rusofonam un pamazam pecelinat viņu uz šo statusu. Visi tā dara. Vai latvieši ir sliktāk, neka pareji? (Starp citu, tas ir gandrīz ka cītāts -- no viena kunga no LR Ārlietu ministrijas. Gudrs cilvēks, patiešam, bet nepietiekami ieteikmīgs. Un kā viņam būs zem jaunas valdības, vispār nav zināms.) Diemžel, tagad ir cits paradigms (paradigma?) ir tada: Ak, maza rundziņa nedarbojas? Nemsim videju rungu. Ka, atkaļ nedarbojas? Tu tad ir japanem vel lielako? Ka, atkaļ? Kas mums vel kratuvē ir? Absolutais ieročis, visslielakaja nūja? Uzreiz meģinasīm...

Es valstim var pateikt tā: nevar izgudrot pozitivu stimulu, nav tev burkani? Žeļ, bet labi. Bet vismaz atmēt nūju. Neko nedarīt ir labāk, neka kaitēt.

Vents: < Ja latviešu valodas mācīšanos uzskata par "modes lietu" vai īpašas labvēlības zīmi Latvijai, tad droši vien tādi vai citādi ārējie apstākļi var to padarīt par nemodernu un labvēlību pārvērst par nicinājumu. >

Tieši tā, un valstī šeit ir uzdēvums -- izdarīt viss, lai <<tādi vai citādi ārējie apstākļi>> neitralizēt.

Vents: < Varu tikai teikt, ka ar visu savu toreizējo labvēlību Latvijai kundze neizprata situācijas nopietnību - to, ka latvieši neuztver latviešu valodas mācīšanos kā pagodinājumu vai kā iemaksu, "par ko kaut ko dos", bet gan kā ikviena Latvijas iedzīvotāja pienākumu, ja vien viņš nolēmis te dzīvot uz palikšanu. >

Bet, droši vien, ka valstim un latviešiem arī ir pienākumi? Un, manuprāt, cilvēkam viens no galvēnajam pienākumam ir -- turēties pie sava vārda. Tas ir zinama mera ka ligums: ja viena puse nepils savus pienakumus, kapēc otrai ir japilda? Ligumsaistibas pēc tada lemuma būs noļauzti, un būs bezlikumīga sadzivošana. Apbruņota neitralītāte, ja gribi. Un ziņi, man šķiet, ka šeit es nejauši piebradā pie diezgan labas definicijas -- kas Latvijai pietruk, ir sabiedrības ligums un abas puses gatavība izpildit ligumsaistības.

Vents: < OK, tādā gadījumā arī manis rakstīto uztver kā brīdinājumu.>

OK. Uztverts.

Vents: < Es jau augstāk rakstīju - latvieši nevar atrisināt situāciju, ka pārāk liels skaits rusofonu neprot latviešu valodu. >

Es jau augstāk rakstīju -- atrisināt nevar. Palidzet -- var. Vai otradi.

Vents: < To var atrisināt tikai rusofoni paši. >

Sk. augstāk.

Vents: < Ja vienīgais rusofonu piedāvātais risinājums ir esošās valodas situācijas saglabāšana cerībā, ka latvieši šajā ziņā piekāpsies, tad saspīlējums ir neizbēgams un nevar prognozēt, kā tas beigsies.>

Risinājums ir nevis saglabašana, bet izmaiņa. Tomēr -- daudz lenāka, neka latviešiem gribas.

Vents: < Es grūti nopūšos un atkārtoju Tev vēlreiz. Manuprāt, krievu valodu Daugavpilī/Dvinskā var pasludināt par otru municipālo valodu. Vienkārši tāpēc, ka Daugavpilī dzīvo krietni pāri 50% krievu/rusofonu, un man ir vienalga, vai viņi ir pilsoņi vai nepilsoņi. Bet otras municipālās valodas ieviešanas cēlonis nedrīkst būt tas, ka šie iedzīvotāji neprot latviešu valodu. >

Par to man ne vārda nebija. Parbaudija velreiz -- nebija.

Vents: < Otra municipālā valoda tiek pasludināta tāpēc, ka minētie iedzīvotāji pieder minoritātei, bet ne tāpēc, ka viņi neprot latviešu valodu. >

Vot tieši par to es runaja. Bet tomēr nav realistiski gaidīt, ka valodas prasme, neatakrīgi no tā, cik laba no sakuma, saglabajas, kad nav valodas vīdes. Labvēliga situacijā zinašanas būs, bet vietejas specifikas deļ -- zemāk, neka citur Latvijā. Un izmainit vīde tur var tikai ar neželīgu asilimilaciju vai nu ar etniskas tīrišanas palidzibas. Šeit ir jamekle kadu kompromisu. Rīgā, starp citu, domāju, tadas problēmas nebūs.

Vents: < Ja kāds piedāvā piešķirt krievu valodai Latvijā kādu statusu tāpēc, ka tā ir dzimtā valoda gandrīz pusei Latvijas iedzīvotāju, es varu viņu atbalstīt. Bet es nepiekritīšu, ka šāds statuss tiek piešķirts, kamēr man nav garantijas, ka šo nelatviešu vairākums prot latviešu valodu un ka minētais statuss nav tikai veids, kā attaisnot esošo valodas situāciju. >

Tu gribi kreslas no rīta, naudu atdot vakara. Tas ir saprotams -- bet vai cik reali tas ir? Tas ir, atkaļ, process -- precīzāk, divi procesi. Kapēc neizskātīt abus procesus paraleli?

Alex.

From: uldis@parks.lv
Date: 11/26/02 3:59
Subject: Re: minoritātes \Alex --->Xavier

Xavier: < Vai plaušu vēzis ir pietiekamais sods par valodas nezināšanu? >

Malacis, Xav, pievienojos :) BTW, taviem spekulantiem Rothmans ira? Ja jā, plz. mail priv., incē, nu jau bloks Tabakas namā 7,16 x 2 nedēļā- tā un tā :(

Uldis

From: uldis@parks.lv
Date: 11/26/02 4:07
Subject: Re: minoritātes \Alex --->Xavier

Juronkulis: < Milais Xavier, citadi pratigs puisis, gan zobojas par smekesanu bezatbildigi. Es ari smekeju 40 gadus, un atmetu pirms astoniem. >

Kto ņe kurit i ņe pjot,
Tot zdoroveņkim pomrjot.
(Kas nepīpē un nedzer
Nomirs pilnīgi vesels- brīvs tulkojums)

Bet ja nopietni- nomest ne nomest, bet nu samazināt varētu, reizēm izdodas, taču tūlīt tad atkal kādas sčeises, un patēriņš atgriezjas vecajās sliedēs...

Taču ar to Latvijā tāpat kā ar iemaxām pensiju fondā- "ja visi apkārt mirst kā mušas - 3 +2 g. pensijas vecuma, kas te ko saspringt ar tām iemaxām" * :)))

* citāts no Tehnikas listes

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 11/26/02 4:11
Subject: Re: minoritātes \Alex--->Ventam, otrais mēģinājums

Sveiki!

Alex Ventam stāstīja tā: < Daži mani kolēģi -- kas it ka profesionali raksta krieviski -- raksta sliktāk, neka Tu. /.../ Ja civēks ir nav spējigs perfekti apgust savu dzimto valodu, ka var gaidīt, ka viņas būs labāk ar svešo? Runa ir par cilvēka spēju, nevis par atzīšanu, neatzīšanu, sirdsapziņu utt. utl. >

Varbūt Ventam varētu piedāvāt darbu Chas redkolēģijā? Vot kā uzlabotos rusofonu skats uz nerusofoniem!

Vents tieca tā:

Alex pretī pateica tā:

Pameklēju zemāk un atradu:

Nu lūdzu, Alex, pastāsti vairāk! Kas notika 1992. gadā? Kādas programmas rusofonu skolās toreiz iesāka pasniegt vēsturi un ģeogrāfiju latviešu valodā? Man tā ir pirmā dzirdēšana.

Harijs gan te mums arī stāstīja, ka viņa pieredzē notiek tā, ka rusofoni latviešu skolās izceļas ar centību apmēram tā pat kā Padomijas laikā rusofonu skolās nerusofoni izcēlās ar centību – no kaut kādas pretestības un un spīts, kas piemīt cilvēkam ar minoritātes statusu. Bet tā nelaime laikam ir tāda, ka to rusofonu ir tik daudz, ka to tā īsti par minoritāti tomēr nez vai vispār varētu saukt? Bet kas tās ir par programmām rusofonu skolās, un cik daudz ir tādas kur vēsturi un ģeogrāfiju pasniedz latviešu valodā?

Cituviet Tu pateici tā:

un tālāk Tu pateici tā:

Bet sākumdstādija, kā Tu pats saki, bija jau 1992. gadā! Es nekādā gadījumā nepiekrītu Tev, ka labāk būs ar nogaidīšanu kamēr ar Padomiju saindētā paaudze izmirs. Es nepiekrītu ne Tev, ne dažam labam nerusofonam kas šeit Sveikā tādu pašu domu ir pauduši! Nekā darīt ir daudz sliktāk kā darīt kaut vai kaut ko tik tīri simbolisku, kā likt rusofoniem sejā likumu, pat tādu, kas neatbilst rusofonu tikumam. Tas ir rusofoniem jāsaprot, ka nerusofoni nopietni no viņiem prasa, lai rusofoni mācās nerusofoniski. Skolās un pēc nopietnas programmas, nevis tikai pēc labās gribas. Tiešām, to var arī smuki pateikt, bet tas ir jāsaka. Nekādas šedevrālas mācību programmas nav vajadzīgas.

Tad vēl zemāk Tu citēji Ventu tā:

un atbildēji tā:

Ar vārdu sakot, ja Tu akurāti neprasi buču, tad prasi gan nedarīt nekā.

Ģeniāla doma! Ventu par rusofonu līderi! Es ar abi roki par.

Juris

From: liepag@idirect.com
Date: 11/26/02 9:29
Subject: Re: minoritātes \Alex ---->Juris Zagarins

Sveiki!

Juris: < Es taču tikai māžojos. Nožēlojamā īstenība ir tāda, ka ļoti cienu rusofonu kultūru un ļoti gribētu to baudīt rusofonu valodā, bet nu jau priekš manis ir par vēlu, lai to iemācītos. Piekrītu arī pēdējā Jaunajā Gaitā daugavpilieša Pētera Cedriņa teiktajam:

"Pie visa pierod," teica lapsa, kad tai diraja adu. Es te dzivojot anglofonu vide esmu pieradusi savas latviesu valodas/kulturas izpausmes uzskatit ka savu nevis valsts uzdevumu. Interesanti, ka Peteris Cedrins sevi sajut dzivojot Daugavpili – ka latvieti, ka amerikani, ka krievu vai kosmopolitu? Anita

From: liepag@idirect.com
Date: 11/26/02 9:29
Subject: Re: minoritātes\Alex -> No tās Ārpusnieces

Sveiki!

Pirms kada laika, SVEIKA rakstija Eriks Snarskis. Vins bija daudz karstaks un radikalaks rusofonu tiesibu aizstavis neka Alex. Es nezinu, kurs kuru parliecinaja bet Eriks SVEIKA vairs neraksta. SVEIKAM ir gars un smags darbs prieksa - parliecinat rusofonus pa vienam, ka Latvijas iedzivotajiem vajadzetu prast latviski. Maja un draugu pulka var runat ka grib.

Anita

From: johnyx@parks.lv
Date: 11/26/02 11:49
Subject: Re: minoritātes\Alex -> No tās Ārpusnieces

Es jau pirmit izteicos, ka manuprat šī diskusija ir nonakusi lidz absurdam. Ja jautajums ir par to, vai Latvijas iedzivotajiem ir japrot latviešu valoda, tad atbilde laikam ir skaidra. Ja jautajums ir par to, vai kada iedzivotaju kategorija vai atsevišks individs nevelas prast latviešu valodu, tad manuprat ta ir tikai viņa (viņu) personiska problema, man pat nav interesanti noskaidrot, kapec viņi (viņa / viņš) to nevelas. Pats par sevi saprotams, ka šeit es runaju par iedzivotajiem kopumā, atseviški neizdalot tadas kategorijas, kuras pašas par sevi ir īpašas, piemeram, mazi berni.

Ar demenci, hipertoniju, sklerozi, paranoju u.c. sirgstošas zinkarīgas kundzītes šeit pat neminu.

From: rumpis@pudele.com
Date: 11/27/02 1:25
Subject: Re: minoritātes \Alex --->Xavier

Kāpēc gan stulbs piemērs? Manuprāt, gluži labs piemērs, ja Tu vēlies dot mazcienīgu mājienu, ka tie, kas tikai krievu valodā runā, ir garīgi invalīdi tik lielā mērā, ka nav lasījuši neko, nav skatījušies TV un klausījušies radio pat krievu valodā, ja līdz šim nav pat nojautuši, ka smēķēšana varētu būt kaitīga ;-) Un šiem garīgajiem invalīdiem ir pilnas tiesības pārdozēt jebkuras zāles vai pat ķīmiskos reaktīvus, ošņāt līmi vai benzīnu, smēķēt visu kas deg, dzert visu ko var ieliet, seksot bez prezervatīva, bāzt pirkstus vai ģenitālijas gaterī un ripzāģī, un darīt daudzas citas sev un apkārtējiem bīstamas vai kaitīgas lietas, ja nav brīdinoša uzraksta vienīgajā viņiem saprotamā valodā. Darīt visu to, kas normālam, civilizētam cilvēkam pat prātā neienāktu. Interesanti, kā šie paši nelaimīgie cilvēki masveidā kā lemingi neiet bojā Amerikā, kad krustojumā iedegas signāls "Doņt Walk"? Nu nav tur krieviska uzraksta, tāpat arī par daudzām citām potenciāli bīstamām lietām tur nav brīdinošu uzrakstu nevienā citā valodā, kā tikai angļu. Bet šie paši cilvēki, kuri Latvijā ir pilnīgi bezpalīdzīgi tikai vienas valodas zināšanas dēļ, atgriežas no tālām ārzemēm sveiki un veseli. Atgriežas pilnā pārliecībā, ka Amerikā smēķēšana ir kaitīga tikai amerikāņiem, jo krievu valodā brīdinošā uzraksta nav ;-)Piedod, Alex, bet tas jau pārāk atgādina amerikas advokātu gājienus, kur tiek prasīta kompensācija par pārāk karstu kafiju McDonaldā, jo par to, lūk, nebija brīdinājuma. Darīt jau tā var, bet tas izskatās tikai pēc piekasīšanās. Bet tos, kas pārāk piekasās, un visādiem

ieganstiem "kačā tiesības", nemīl. Tāpat kā Amerikā nemīl tādus advokātus. Un kaut arī visi nav tādi, anekdotes (labākajā gadījumā)stāsta par visiem ;-) Un te nav valodas vai tautības jautājums.

Rumpis :)

From: aabele@sveiks.lv
Date: 11/27/02 3:53
Subject: Re: minoritātes\Alex -> No tās Ārpusnieces

Anita: < Pirms kada laika, SVEIKA rakstija Eriks Snarskis. >

Eriks bija savu naivo ideju apsēsts inženieris, droši vien, nesastapis domubiedrus, atgriezies vientuļnieka pasaulē.

Bet Alex ir ciets rieksts. Saraksta blēņas par krītošiem ķieģeļiem un kaitīgām cigaretēm, bet pats smīn bārdā par mums. Veikli manipulē ar faktiem, nav vēl zināms, kā izmantos turpmākajos rakstos mūsu pūliņus viņu pārliecināt. Labāk būtu savus talantus licis lietā, lai t.s. rusofoni nemaldītos Latvijā kā ezīši miglā, nevis atrunājies ar to, ka neglaudot pa spalvai zaudēs lasītājus.

Ausma

From: rumpis@pudele.com
Date: 11/27/02 4:29
Subject: Re: minoritātes\Alex -> No tās Ārpusnieces

Alex ir ļoti labs treniņpartneris diskusijām, jo viņš labi izmanto to argumentāciju, kuru esmu krievvalodīgajā presē lasījis par šiem jautājumiem. Patīk vai nē, bet latviskā un krieviskā auditorija mums dzīvo diezgan izolētas dzīves, labprāt baumo par otras puses ļaunajiem nodomiem, vaino otru pusi visās nebūšanās, un patiesībā maz zina par otru pusi. Tā ka izmantosim šo iespēju atsvaidzināt savas diskusiju prasmes :)

Rumpis :)

From: alex@chas-daily.com
Date: 11/27/02 5:13
Subject: Re: minoritātes \Alex--->Jurim Z.

Svieki!

Jau solija Tev par šo tematu neatbildet, bet tomēr.

Sakumpiezīmes:

1. Tu man vai nu nesaprot, vai negrib saprast, vai saprot, bet ...
2. Tev lasijot, man rodas jautajums -- kas mums šeit ir minoritāte? Es vai Tu? Kadreiz šķiet, ka Tu doma, ka nevis es, bet tiešam -- Tu.

Juris Zagarins: < Varbūt Ventam varētu piedāvāt darbu Čas redkolēģijā? Vot kā uzlabotos rusofonu skats uz nerusofoniem! >

Par izglitības standartu krituma es jau sen rakstija. Situacija ir tada, kada ir. Es to aprakstija godīgi, atklati un nopietni. Protāms, Tev ir visas tiesības ņirgāties, ja Tev tas ir diskusijas mētode vai kads prieks no tā.

Juris Zagarins: < Nu lūdzu, Alex, pastāsti vairāk! Kas notika 1992. gadā? Kādas programmas rusofonu skolās toreiz iesāka pasniegt vēsturi un ģeogrāfiju latviešu valodā? >

1. Latviešu valodas stundu skaits bija nopietni palielināts
2. Daži ar Latviju saistītie disciplini saka mācīt latviešu valoda.

Un velreiz pateikšu, ka nekadas prētīstības nebija. Un rezultatati jau ir, un redzāmi. Un būs daudz redzāmaks, ja paaugstīnat kvalifikaciju daļai no skolotajiem , nevis meģināt "caurmera" izdarīt kautko ar visu sistēmu.

Juris Zagarins: < Man tā ir pirmā dzirdēšana>

Ja elementāras lietas Tev nav zinami, par kadu diskusiju vespār var runat?

Juris Zagarins: < Bet tā nelaime laikam ir tāda, ka to rusofonu ir tik daudz, ka to tā īsti par minoritāti tomēr nez vai vispār varētu saukt? Bet kas tās ir par programmām rusofonu skolās, un cik daudz ir tādas kur vēsturi un ģeogrāfiju pasniedz latviešu valodā? >

Programma, ka Tev noteikti ir zinams, ir viena un tada paša – valsts ministrijā akrediteta. Pēc oficialiem atskaitem tada veida mācīšanas notiek, varbūt, 95% no skolas kopskaita -- izņemot t.s. eksperimentalus (kur pedagoģiem tiesibas pašiem sastadīt programmas ir plašāk) un privatskolas.

Juris Zagarins: < Bet sākumdstādija, kā Tu pats saki, bija jau 1992. gadā!>

Nepareizi. Tas bija sākumstādijas sakums, nevis gals.

Juris Zagarins: < Es nekādā gadījumā nepiekrītu Tev, ka labāk būs ar nogaidīšanu kamēr ar Padomiju saindētā paaudze izmirs. Es nepiekrītu ne Tev, ne dažam labam nerusofonam kas šeit Sveikā tādu pašu domu ir pauduši! Nekā darīt ir daudz sliktāk kā darīt kaut vai kaut ko tik tīri simbolisku, kā likt rusofoniem sejā likumu, pat tādu, kas neatbilst rusofonu tikumam. Tas ir rusofoniem jāsaprot, ka nerusofoni nopietni no viņiem prasa, lai rusofoni mācās nerusofoniski. >

Tu atteicas saprast vienu ļoti elementaru lietu. Kads ir procesa merķis? Lai šodienas PIEAUGUŠIE jau šodien saka kartīgi runāt latviski, tad kada veida šīs merķis ir sasniedzams, eksperimnetejot ar bērniem?

Tu var man (un citiem) nepiekrīt sava atteiksme prēt vecaku paaudzi. Lūdzu, tas ir Tava izvēle. Gribas Tev viņus paraudzinat -- nu un lūdzu, uz priekšu! Nu tad i meģina paraudzinat pieaugušajaos. Bet kapēc Tev vajadzīgs padarīt kautko bērniem, ja Tev ir pretēnzijas (un līkumīgas, piekritu) pieaugušiem -- tas man nav saprotāms.

Juris Zagarins: < Skolās un pēc nopietnas programmas, nevis tikai pēc labās gribas. Tiešām, to var arī smuki pateikt, bet tas ir jāsaka. Nekādas šedevrālas mācību programmas nav vajadzīgas. >

Kas Tev pateica, ka skolas reformas rezultātā Tavs merķis būs sasniegts? Un jā nebūs, tad -- ko? Un var mani tīcēt, ka nebūs, tapēc ka bez labas gribas neviena llieta nebūs veiksmīga. Un man ir zinami cilvēki, kadi latviski prot, bet runāt atteicas. Tev kas ir vajadzīgs -- tikai prasme vai i prasme, i tas izmantošana? Spiediens var rādīt tikai prētspiedienu. Negribas runāt par katastofajam scenarijam, bet, ka Tu, droši vien, novēroja, no tas iespejas bailes ir gan man, gan Ventam.

Juris Zagarins: < Ģeniāla doma! Ventu par rusofonu līderi! Es ar abi roki par. >

Es vienkarši parkopeja: Situacija ir tada, kada ir. Es to aprakstija godīgi, atklati un nopietni. Protāms, Tev ir visas tiesības ņirgāties, ja Tev tas ir diskusijas mētode vai kads prieks no tā.

Alex

From: uldis@parks.lv
Date: 11/27/02 5:26
Subject: Re: minoritātes\Alex -> No tās Ārpusnieces

Ausma: < Eriks bija savu naivo ideju apsēsts inženieris, droši vien, nesastapis domubiedrus, atgriezies vientuļnieka pasaulē. >

Ēriks, visdrīzāk, dabā nemaz nepastāvēja- domāju, ka tā bija personu grupa, kura rakstīja ar noteiktu mērķi noteiktā uzdevumā. Pēc pazušanas no Sveika viņš vēl kādu brīdi plosījās Delfos, katru dienu ieliekot pirmo komentāru (5:00 AM) pie jebkura raksta un neizlaizjot neko. Diez vai viens cilvēks to fiziski var spēt, "naivo ideju apsēstam inženierim" taču kādreiz itkā vajadzētu arī strādāt un maizīti pelnīt.

Lai Jums adekvāta diena :)

Uldis

From: rumpis@pudele.com
Date: 11/27/02 5:39
Subject: Re: minoritātes\Alex -> No tās Ārpusnieces

Uldis: < Ēriks, visdrīzāk, dabā nemaz nepastāvēja >

Esot bijis pilnīgi reāls puisis. Un komentāru agrums bija saistīts ar to, ka viņam darbā aizrādīja, ka darbā ir jāstrādā, nevis jāsludina. Tad nu jamais specāli cēlās ātrāk, lai no mājas komentārus liktu.

Rumpis :)

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 11/27/02 6:45
Subject: Re: minoritātes \Alex--->Jurim Z.

Sveiki!

Solīts makā nekrīt.

Saprotu, saprotu! . . . Bet ?

Katrs indivīds pret sabiedrību ir minoritāte.

Ne jau par izglītības kritumu es ņirgājos. Par izglītības kritumu mēs zinājām arī bez Tavas godīgās , atklātās un nopietnās rakstīšanas. Ņirgājos es par Tevi, nevis par izglītības kritumu.

Labi. Tik tālu man ir zināms. Arī rusofonu skolotāju kvalifikāciju paaugstināšanu es labprāt atbalstu. Tos Tev redzamos rezultātus gan es no šejienes lāga neredzu.

Pirmā dzirdēšana par tiem redzamajiem rezultātiem. Runāt var un var arī nerunāt. BEt es Tev ieteiktu tā. Ja Tu nopietni gribi kaut ko panākt, pamēģini parunāt arī par šo to citu. Pamēģini iedzīvoties Sveiks kopā kā kārtīgs sveikotājs, pazirgoties, sadraudzēties ar Rubena Arturu, nevis tikai kā ārpusnieks ar vienas notis kaķa lāstiem uzstāties pret tautas vairākumu.

Desmit gadi ir ļoti ilgs laiks. Atkārtoju. Ar labu gribu jauns cilvēks valodu var iemācīties trīs mēnešu laikā. Bērnā laba griba rodas no skolotāja prasības.

Nav jābūt profesionālam pedagogam, lai zinātu, ka bērni viegli mācās valodas. Tā nav nekāda eksperimentēšana valodu bērnam mācīt.

Runa ir par skolām un par skolu programmām. Skolās mācās bērni, nevis pieaugušie. Pret pieaugušajiem rusofoniem manas pretenzijas ierobežojas ar to, ka viņi nevīžā saviem bērniem sagādāt nopietnu iespēju mācīties latviešu valodu.

MAns mērķis ir rusofonu bērniem sagādāt iespēju kārtīgi mācīties latviešu valodu. Ņemot vērā pieaugušo rusofonu slikto attieksmi pret nerusofonu valodu, skolas reformas rezultātā varētu rasties spiediens, lai rusofonu skolotāji vairāk pacenstos.

Vispār bez gribas, labas vai nelabas, arī lieta nebūs veiksmīga.

Man arī tādi ir zināmi. Un es viņiem dirsas nebučoju.

Atkārtoju, ne jau par situāciju tādu kāda viņa ir es ņirgājos. Par Tavu vientiesību ņirgājos.

Juris

From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
Date: 11/27/02 7:39
Subject: Re: minoritātes \Vents--->Jurim Z.

Sveiki!

Juris Žagariņš rakstīja:

Manuprāt, Juris krietni šauj pār strīpu. Vismaz Rīgas rusofonu jaunā paaudze, cik varu spriest no ikdienas pieredzes, skolās latviešu valodu šobrīd apgūst visnotaļ pieņemamā līmenī un ar labām sekmēm. To apliecina arī pāris man pazīstamo latviešu skolotāju, kas krievu skolās māca latviešu valodu. Cita lieta - ka daudzi no viņiem ārpus skolas latviešu valodu cenšas nelietot, konfliktu gadījumos apgalvojot, ka nesaprot vai vispār neprot latviski. Arī šīs ziņas man nāk no minētajiem skolotājiem.

Šķiet, ka Daugavpilī un daudzviet citur Latgalē situācija ir krietni sliktāka, turklāt nav pat no svara, vai cilvēks ir mantojis Latvijas pilsonību vai cēlies no iebraucējiem pēc kara. Daudziem latviešu valodas nepratējiem pat pasē rakstīts "latvietis". Cik esmu dzirdējis, tieši Latgales jauniesaucamo pilsoņu dēļ ceļas lielākā daļa sūdzību par sliktajām valodas zināšanām jaunkareivju vidū.

Piebildīšu, ka valodas zināšanas armijā ir īpašs gadījums. Sekmīgākie skolu beidzēji no armijas izvairās, iestājoties augstskolās. Armija Latvijā nav un laikam pagaidām arī nekļūst par prestiža lietu puišiem, kuri vēlas veidot karjeru ar darbu, kas saistīts ar smadzeņu piepūli. Neatkarīgi no tautības, šie pilsoņi cenšas izvairīties no dienesta. Līdz ar to Latvijas armijā bieži

nonāk tie, kam nav izdevies izvairīties, tie, kam armija nozīmē dzīves apstākļu un karjeras iespēju uzlabošanos (viņu vidū daudz trūcīgu, neinteliģentu puišu no Latvijas laukiem), kā arī samērā neliels skaits jauniešu, kas dienestu izvēlas, patriotisma jūtu vadīti. Pēdējos, ja viņu fiziskā sagatavotība un intelekta līmenis ir pietiekams, parasti cenšas gatavot virsnieku karjerai un sūta uz karaskolām.

18. novembra vakarā pēc prezidentes uzrunas pie Brīvības pieminekļa braucu ar tramvaju uz mājām. Iekāpa ap 20 kareivju, kas acīmredzot bija piedalījušies pasākumos (iespējams, parādē), pēc tam vērojuši uguņošanu Daugavmalā. Šķiet, viņi nebija iereibuši, lielākā daļa latviešu, kādi pāris runāja latviski ar krievu akcentu. Ja šīs kompānijas sazināšanās veidu varēja nosaukt par runāšanu, jo "labākajās" padomju armijas tradīcijās teikumus lielākoties veidoja krievu lamuvārdi, kam pa vidu tika iesprausti arī tie daži necenzētie izteicieni, ko savā attīstības gaitā spējusi radīt latviešu tauta. Cik spēju saprast, sarunas tēma ne tuvu nebija agresīva – tāds patriotiski iekrāsots prieks par jauki aizvadītu dienu un uguņošanu, kā arī karavīru skarbās ikdienas apspriešana.

Vents

From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
Date: 11/27/02 8:12
Subject: Re: minoritātes \Vents--->Jurim Z.

Es Jurim rakstīju:

Manu rakstīto var pārprast. Es šeit runāju nevis par latviešu skolotājiem, kas ārpus skolas censtos nelietot latviešu valodu, bet gan par viņu audzēkņiem.

Vents

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 11/27/02 9:06
Subject: Re: minoritātes\Alex -> No tās Ārpusnieces

Sveiki!

Vents pateica tā:

Tas laikam par to, ka es ieteicu Alexim mēģināt sadraudzēties ar Rubena Arturu?

Juris

From: alex@chas-daily.com
Date: 11/27/02 9:26
Subject: Re: minoritātes\Alex -> Dimza Asnate

Sveiki!

Asnate: < Bet ar to jau arī vajadzēja sākt un beigt - ka latviešu valoda rusofoniem ir kā cūkgaļa Saudi (daudziem sveikotājiem jau gan tas tāpat bija skaidrs); nebija vērts tik daudz laika un pūļu tērēt. >

Lūdzu man atvainot, ja mana doma bija tā saprotama. Man ir japrecīze. Par valodu runas nebija. Runa bija -- un es par to runaja no pašā sakumā -- par to,ka vietejā krievu prese nevar konkurēt ar Krievijas TV. Un kadi tur viedokļi pausti -- ir zinams: lielvalstu ideoloģja, "diskiriminēti līdztautieši nacistu un pedofilu valstī" (tas ir ekzakts citāts!), "cilvēktiesības parkapumi" (es reiz uzrakstija īsu gabaļinu par to, ka ir tikai cilvēka tiesības, bet īpašā "krievu cilvēka tiesības" neeksiste. Publicēt to krieviski Latvija nebija iespējams), dižimperisks revanšisms utt. utl. Katra avīze ir komercprodukts, izdevejs dabiski grib dabut pelņu. Bet, piedavajot tīrgā idejās, kadi ir prētruna ar pa TV teikto, naudu var tikai pazaudēt. Un Latvijā normala (Rietumu nozīme) televizīja krievu valoda neeksiste.

Ceru, ka tagad man izdevas izteikties skaidrāk.

Alex

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 11/27/02 9:33
Subject: Re: minoritātes\Alex -> Ausma Abele

Alex: < Vai Jūs negribat pameģinat pareklamet Latvijas cūkgaļu Iranā vai Izraelā? Pastrādat, ar vārdu sakot, Latvijas eksporta labūma? >

Diemžēl izsaka kautko arī par dialoga robežām, vai ne?

Joprojām domāju kā patiešām praktiski veicinājams dialogu kad ir tas ko uzdot nevar, ja grib palikt dzīvs (runa par latviešu identitāti kurjas dēļ ir Latvija). Latviešu pamattauta/ aboriģinālā tauta nevar uzdot valodu, jo identitāte no paša latviešu pirmās identitātes izveidošanas bijis saistīts ar to. Krievu pieprasījums lai latvieši paaugstina savu rosību financēt krievu skolas kā labas gribas pierādījumu pirms krievi gribēs mācīties latviski nekādas garantijas nedod, ka tas veicinās labu gribu vai latviešu saglabāšanos tieši kā Vents norāda. Ciniķis pat nosmīnēs, ka izrādīta vājība.

Drīzāk liekas ja nav integrācīja, divas skaitā pārāk līdzīgas valodas vienības turpinās nestabilitāti Latvijā uz nākamām paaudzēm, pat varbūt nonākot nevis izbēgot jtieši tajā konfliktā kādu Alex un citi puslīdz normāli cilvēki grib izbēgt.

aija

From: purapele@mail.delfi.lv
Date: 11/27/02 9:45
Subject: Rusofonu bučošana & VVF

Sveiki, sveiki

Juris šitā: < "Vai tikai te nav atkal runa par dirsas bučošanu?" Saprotu, ka sevišķi pieklājīgi tas nebija teikts, bet ja jebkuram Latvijas iedzīvotājam nepietiek ar to, ka viņam ir tiesības pieprasīt pilsonību bet vēl vajag lai viņu smukiņos vārdiņos īpaši aicina, tad man pret šo cilvēku ir apmēram tāda pati attiecība kā pret nerusofona tautiešiem, >

Tā lieta nav tik vienkārša. Patiesības grauds tiešām ir tas, ka smukie jeb pieklājīgie vārdi reizēm pietrūkst. Labvelības ir ļoti maz - gan valstiskā līmenī, gan privātā. Gaisā virmo izteikta nepatika, naidīgums pret "rusofoniem". Ļoti izteikta ir sadzīviska neiecietība, kura nereti iet smagākos toņos kā "dirsas bučošana". Piemēri nav tālu jameklē. Tepat "sveikā" varam lasīt knapi apvaldītus izteikumus par "okupantiem, migrantiem", "vākšanos atpakļ uz matušku Krieviju", tankiem, komunistiem, čekistiem, utt. Vidējam rusofonam, kurš individuāli visbiežāk ir ļoti attāli vainīgs vai saistīts ar augstāk piesaukatjiem terminiem, šādi apgalvojumi visbiežāk izraisa smagu aizvainojumu gan pret latviešiem, gan pret valodu.

"Arpusnieki" varbūt varētu saprast attālu salīdzinājumu, ja viņu senčus mītnes zemēs sagaidītu ar līdzīgiem apzīmējumiem un attieksmi. Zinu, ka daudzi vecākas paaudzes latviešu bēgļi nekad līdz galam neiemācījās vietējās valodas. Viņu bērni visdrīzākais iemācītos mītnes valsts valodu, bet aizvainojums par attieksmi pret vecākiem noteikti kaut kur iekšā gruzdētu ilgi. Nav runa par vēsturiskām patiesībā un motīviem kādēļ vienu vai otri mainījuši mītnes zemi. Runa ir par attieksmi. Katram savi vecāki ir īpaši vienalga vai tas būtu "sarkans tankists migrants" vai čekas vajāts bēglis.

Atgriežoties pie situācijas Latvijā. Juri, saproti, ka šo savstarpējo naidīgumu uztur māxlīgi. Gan Krievija, jo viņiem vajadzīga Latvijai nelojāla "piektā kolonna", gan "nacionāli domājošās patriotu" partijas, Tādas kā TB/LNNK & Co. Jo viņiem tā ir polītiskās platformas bāze. Kamēr vietējos būs dzīvs naids un bailes no rusofoniem tikmēr par TB/LNNK & co balsos. Tādēļ droši var runāt par kultivētu naidu. Logiski, ka šajā atmosfērā par pieklājību var runāt reti. Rusofonos ieslēdzas "upura" aizsardzības sindroms. Tas ir tikai dabiski. Šajā kontekstā Tavi aizrādījumi par "dirsas bučošanu" un mīļajiem vārdiņiem ir pārlieku paštaisni.

Vēl Juris māj uz manu attieksmi pret VVF

Ja godīgi, tad savu nepatiku esmu pieklusinājis aiz cieņas pret cilvēkiem, kuri augsti vērtē VVF. Tāpat esmu arī noraxtījis viņas atseviškās aplamības uz cilvēcisko kļūdu rēkina.

Tomēr, tomēr .... šīsdienas "Dienā" komentāros,

( http://www.diena.lv/komentari/lasit.php?id=169750 ) raxtot par Latvijas specdienestiem Atis Lejinš ļoti smalki norāda, ka VVF tomēr ir bijusi neizdarīga vērtējot ziķerdienestu lomu Latvijas ceļā uz NATO un vispārējā demokrātijas attīstībā. Kopš 1999-tā gada situācija ar ziķerdienestiem ir tikai pasliktinājusies neskatoties uz to, ka par to vairāk nekā ļoti bieži atgādināts, dota nauda, iekārtas miļoniem vien. Nekas nav izdarīts. Un tas ir nesis lielu skādi - saņemti aizrādījumi no pārējam pasaules valstīm, korpucija un skandāli tikai gājuši plašumā. VVF kurai ir liela ietekme un loma šajos jautājumos par atsevišku vaimanāšanu nav tikusi tālāk. Vēl vairāk - viņas kancelejā strādā ar ziķerdienestiem tā vai šitādi saistīti cilvēki. Arī ilustratīvais gadījums, kad viņa aizstāvēja slideno policijas ierēdni Šmitiņu, tikai norāda, ka viņa ir nonākusi zināma ietekmē un neizprot situācijas nopietnību. Es nerunāšu par lidmašīnas biļeti uz Kanādu, tikai norādīšu, ka nekārtības ziķerdienestos ir radījušas pamatīgu skādi manai valstij. VVF varētu uzņemties par to zināmu atbildību. Protams, ja viņa vispār jūtas par kaut ko atbildīga.

P.

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 11/27/02 10:42
Subject: Re: Rusofonu bučošana & VVF

Purapele piedāvājot Ata Lejiņa rakstu par drošībdienesta trūkumiem ceļā uz NATO:

http://www.diena.lv/komentari/lasit.php?id=169750

raksturīgi nobeidz ar jautājumu par VVF-as raksturu, motivācijām vai kompetenci:

Kā esmu agrāk rakstījusi kad izteici savu nepatiku par VVF, ja tev ir zināšanas un personīga interese par valsts drošības lietām, tad konstruktīvi (un liekas pat zinams pienākums) nav vis (un neviens neprasa) apklusināt kritiku vai kādu bučot, vai gauzties par šo un to un visu ko var tikai pierādīt tiesā. Konstruktīvi būtu kā uzņemties SAVU PERSONĪGO atbildību atrast veidu kā Prezidente nevarētu paiet garjam valsts drošības lietās kurjās tev liekas viņa nav diezgan informēta vai agresīva (tu saki "atbildīga").

Pretēji, efekts ir tikai gaudošana un gaisa maisīšana ar efektu, ka arī tie mazie mirkļi labsajūtas kad kādam latvietim, šinī gadījumā Prezidentei, (pēc pasaules preses atziņām) izdevies labi.

aija

From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
Date: 11/27/02 10:42
Subject: Re: minoritātes\Vents -> Jurim

Juris Žagariņš rakstīja:

Ne, ne, Juri!

Manis teiktais bija sakarā tiem citātiem, ko biju atstājis savas vēstules augšpusē. Atgādinu:

No šiem citātiem izrietēja, ka situācija ar latviešu valodas mācīšanu krievu bērniem ir ja ne katastrofāla, tad vismaz neapmierinoša, tāpēc nav ko ākstīties un jādara viss, lai mācīšanu uzlabotu. Tam es negribēju piekrist un teicu, ka Juris šauj pār strīpu.

Latviešu valodas kopējā zināšana rusofonu vidū šobrīd nav apmierinoša, bet latviešu valodas mācīšana krievu bērniem šobrīd, manuprāt, ir visnotaļ apmierinoša. Mani novērojumi gan attiecas tikai uz Rīgu, esmu dzirdējis, ka Latgalē esot krietni sliktāk. Bet arī tur šis sliktums nākot ne tik daudz no sliktas skolu iekārtas, cik no skolotāju trūkuma vispār.

Cits jautājums ir latviešu valodas lietošana. Labas sekmes latviešu valodā skolā vēl nenozīmē, ka skolasbērns uz ielas runās latviski. Esmu redzējis situācijas, kad pusaudzis vienā sarunā nevēlas atbildēt pat uz vienkāršākajiem jautājumiem un tēlo pilnīgu latviešu valodas nepratēju, bet jau brītiņu vēlāk braši pļāpā latviski gandrīz bez akcenta.

Ir arī principiālie latviešu valodas nelietotāji, bieži vien vecāku iespaidā. Viņi reizēm mēdz skolā mācīties latviešu valodu ar ļoti labām sekmēm, lai citi nepadomā, ka nespēj iemācīties. Bet ārpus skolas demonstratīvi nerunā latviski un pauž naidu pret visu latvisko. Un lai tā darītu, nebūt nav jābūt Rjazaņas vai Kazaņas imigrantu pēctecim, vecāki var būt pilsonību mantojuši Latvijas iedzīvotāji. Šajā sakarā vēl viena piebilde - manuprāt, uzskats, ka pirmskara Latvijas krievu pilsoņi un viņu pēcteči ir Latvijai daudz lojālāki nekā tie viņu tautieši, kas šeit iebrauca pēc kara, arī ir stereotipisks. Brīžam šķiet pat gluži otrādi - nepilsoņi un jaunpilsoņi vēl pievaldās, jo nejūtas tik droši, bet mantojušie pilsoņi gluži atklāti gānās par Latvijas valsti.

Atgriežoties pie pašiem diskusijas pirmsākumiem (A. Pūra raksts), patiešām gribētu zināt, cik lojāli Latvijai bija nelatviešu pilsoņi līdz 1940. gadam, kādi bija nelojalitātes iemesli un kā tas atsaucas uz šodienas Latviju.

Vents

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 11/27/02 11:26
Subject: Re: minoritātes\Vents -> Jurim

Sveiki!

Es zinu, Vent, un es saprotu, ka rusofonu problēma Latvijā nav nekāda valodas problēma bet gan attiecības problēma. Tāpēc arī es ieteicu Alexim mēģināt tuvināties Rubena Arturam. Domāju, ka tas nemaz nav neiespējami. Par dupša bučošanu tur nebūtu ne runas.

Aldis Purs savā rakstā kritizēja Pirmās republikas birokrātus-nacionalistus par to, ka viņi pielietoja nelikumīgas metodes lai nodrošinātu latviešu valodas mācīšanos starp pierobežu iedzīvotāju berniem. Viņš apgalvoja bez pierādījuma, ka šie paņēmieni tikai veicināja piektās kolonnas veidošanos, kas visu laiku slepeni drupinājusi valsts pamatus un labprāt sadarbojusies ar valsts ienaidniekiem kad tie okupēja valsti. MAnuprāt, piektā kolona veidojās Latvijā zem Ulmaņa režīma, kad vairs nebija pat ne demokrātijas butaforijas, un grauzējiem bija silta plaša tumša telpa kur darboties.

Manuprāt demokrātiskajā Latvijā toreiz gudrāk būtu bijis gādāt par to pašu pierobežas drošības lietu likumīgi, tā, kā mūsulaiku Latvijas valdība to mēģina darīt. Vismaz mūsulaiku Latvijas valdība nemēģina diskriminēt pret rusofonu skolām ar nevienlīdzīgu ēdināšanu. Demokrātija mums ir, un rusofoni var brīvi pulcēties zem saviem līderiem, kaut vai Tevis paša.

Nelaime tikai, ka neviens, ne rusofons ne nerusofons to demokrātiju neņem pietiekoši nopietni, lai mēģinātu nostiprināt likumu, kas liedz Saeimas kandidātiem balotēties pa visiem vēlēšanu apgabaliem.

Un, ja nu runa ir par attiecībām, tad varbūt pareizāk būtu kritizēt valsts prezidenti par to, ka šī nav pietiekoši nopietni ņēmusi savas rusofonu valodas stundas?

Juris

From: alex@chas-daily.com
Date: 11/27/02 11:31
Subject: Re: minoritātes\Alex--->Ventam

Sveiki!

Vents Zvaigzne: < Ir arī principiālie latviešu valodas nelietotāji, bieži vien vecāku iespaidā. Viņi reizēm mēdz skolā mācīties latviešu valodu ar ļoti labām sekmēm, lai citi nepadomā, ka nespēj iemācīties. Bet ārpus skolas demonstratīvi nerunā latviski un pauž naidu pret visu latvisko. >

Neobligāti tas ir vecāku "apstrade".

Tas var notiek arī taja pašāj skolā, kur bērnam iemācīja, Tavu definiciju lietojot, "braši pļāpat latviski gandrīz bez akcenta". Liela -- visslielakaja, droši vien -- daļa no skolotajiem ir "mantojums" no veciem (ne)labiem laikiem. Vienā stundā bērns var kartīgi mācīt latviešu valodu, lai nakamajā --saņemt propagandas dienas dēvu. Ne visi skolotaji ir interfrontieši -- bēt jūtama daļa. Par to, ka pamazam ir jamainīt pedagoģisku korpusu un īpaši t.s. krievu skolās, pedejos 10 gados neviens nopietni nedomāja. Kas notika šo laiku, bija meģinajumi vecam suņim iemācīt jaunus trikus. Protāms, Tev nevajag skaidrot, bet parejeim tas var būt interesanti. Padomija pat matematīkas skolotajs bijs nevis matematīkas, bet "matematīkas ar komunistisku platformu" pasniedzejs. Skola bija uzskaitīta ka vissavrigakais instruments primaraja smadzēņu skaļošana. Un pati skolotaji arī bija kartīgi apstradāti. Varbūt, katrā trešā gādijumā patiešam izdevas suņim triku iemācīt. Varbūt, vēl katrā trešā jau strāda jaunie (parāks oprimistisks vērtejums: domaju, ka nevis 3 no desmit, bet viens ar pūsiti). Parejie ir tadi, kadi viņi ir: joprojam nevar atdālit iksus un igrekus no lielvastiskas idejās. Nepardomatas reformas, centralizētas mahinacijas ar atskaitem (es jau raktija par valodas sertifikaciju) nemaz nepalīdz šiem "mamutam" atzīst, ka LR -- tas ir nopietni, ka LR nebija "ievesta", lai viņiem saindet dzivi utt. Un dažos gadijumos -- man tadi ir zīnami -- arī var būt tā, ka direktors(e) grib būt svētak neka Romas pāvests, un meģina izdarīt voluntarisku parēju uz latviešu valodu jau piektaja klase. Bez gramatas, bez metodikas, bez skolotaju gatavības -- bet atskaite ministrijai izskatas smuki...

Un vēl: nedrīkst azmīrst par Krievijas TV, kada ir katrā kabeļi I Rīgā, i novados. Kā to var ietekmet bērnus (īpaši visi "patriotiski-audzinajušie" fīlmas, ar sarkanu uzrakstu Made in USSR katrā kadrā, kadu joprojām daudzumā rada pa Krievijās TV kanaliem...) ir diezgan skaidrs. (Baidos, ka mana anti-TV propaganda jau izskatas apmeram tā ka ciņa par velešanas līkuma maiņu dažiem šeit esošiem. Bet tas IR nopietni, un es uzskātu Kr. TV ka ļoti svarīgu fakoru musu Latvijas vienādojumā. Tev, droši vien, ir zinams, kas ir visspopularakais TV kanals Latvijā.)

Alex

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 11/27/02 1:47
Subject: Re: minoritātes\Alex--->Ventam

Sveiki!

Alex baidās:

Zini, Alex, mūsu attieksmes problēma nupat sāpīgi pasliktinājās, ja es sapratu pareizi, ka Tavuprāt mana cīņa par vēlēšanu likuma maiņu ir mazāk nopietna par Tavu griešanos pie sveikotājiem nerusofoniem pēc palīdzības panākt cenzūras uzlikšanu uz rusofonu tīvī. Es Tev pateikšu tādā gadījumā, ka Tu maldies, un mana cīņa ir daudz nopietnāka nekā Tava. Vot.

Juris

From: alex@chas-daily.com
Date: 11/27/02 5:18
Subject: Re: minoritātes\Alex--->Jurim Z., sadarbības piedāvājums

Sveiki!

Gribu Tev piedavāt diezgan ciņisku, bēt tomēr pragmatīsku darījumu. Politisku darījumu, political bargain, tada veida kas ir pieņemt (Ta man stāstija) īsti demokratiskā sabiedrībā.

LIGUMS
1. Pušu saistības
1.1 Es apņemos izmantot visu savu rusofonisku ietekme, lai propagandēt un popularizēt Tavu velešanas reformas ideju.
1.2 Tu, no savas pūses, apņemas izmantot visu savu nerusofonisku ietekme, lai propagandēt un popularizēt manu ideju grozīt TV un Radio līkumu, mainijot tur esošo valodas kvotu uz retranslācijas kvotu un valsts financejuma pieširšānu jaunvejdojamām krievu TV kanalām.
2. Soda sankcijās
2.1 Ja es nepienācīgi pīldišu savas ligumpienakumus, man būs aizliegts stāstit par tantiņam ar kieģeliem galvā uz vienu stundu.
2.2 Ja Tu nepienācīgi pīlda savus, ligumpienakumus, Tev būs aizliegts stāstit par dirsas bučošanu uz to pašu laiku.
2.3 Nepienācigas līgumsaistības pienakuma izpildišanas fakts ir vienbalsīgi jakonstāte sabiedrībai apkārt mums.

Nu, ka? Vai pa rokam?

Alex

PS People are strange when yoūre a stanger, faces look ugly when yoūre alone... Nekas, vienkarši garastavoklīs.

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 11/27/02 6:36
Subject: Re: minoritātes\Alex--->Jurim Z., sadarbības piedāvājums

Sveiki!

Alex uzstājas ciniski, bet, viņaprāt, pragmātiski:

Hehehe. Kas Tev to stāstija?

Tik tālu viss kārtībā.

EEeee. Es biju domājis, ka te bija runa par cenzūras uzlikšanu uz rusofonu tīvī? Katrā ziņā es esmu par Latvijas valsts tēla spodrināšanu rusofonu valodā. Abi roki par. Absolūti, Jā! Un pa virsu - Ventu par rusofonu līderi!

Oi!

Labi!

Hmmmm. Man būs vēl jākonsultējās ar saviem juriskonsultiem.

Nu, uz ko citu Tu biji cerējis?

Okei, bet man vēl jāpadomā par to dirsas bučošanu.

Juris