From: johnyx@parks.lv
Date: 11/27/02 8:07
Subject: Re: minoritātes \Alex --->Xavier

Alex: < Un vel viens -- atzistu, stulbs, bet ilustrejošs -- piemers. Bridinajumi uz cigarešu paciņas. Tikai valsts valoda. Vai plaušu vēzis ir pietiekamais sods par valodas nezināšanu? >

varbut vienreiz pietiks akstities

man jau labu laiku bija aizdomas, ka penzas cietuma no stalina ieslodzitajau vecmaminai uzvarda ir Rabinovičs.

Lai man piedod visi šis un tas saules speki, bet ebreju asinis es jutu ar mugurkaula smadzenem pa gaismas gada atttalumu, un te ir tipisks piemers.

From: johnyx@parks.lv
Date: 11/27/02 8:12
Subject: Re: minoritātes\Alex -> No tās Ārpusnieces

Rumpis: < Alex ir ļoti labs treniņpartneris diskusijām, jo viņš labi izmanto to argumentāciju, kuru esmu krievvalodīgajā presē lasījis par šiem jautājumiem. Patīk vai nē, bet latviskā un krieviskā auditorija mums dzīvo diezgan izolētas dzīves, labprāt baumo par otras puses ļaunajiem nodomiem, vaino otru pusi visās nebūšanās, un patiesībā maz zina par otru pusi. Tā ka izmantosim šo iespēju atsvaidzināt savas diskusiju prasmes :) >

man liekas, ka vienreiz vajadzetu sakt nodalot krievvalodigos no yiddishvalodigajiem, jo tikai otrie visu to ākstibu taisa.

Pat to lieliski var parliecinaties, paklausoties tadās raidstacijas ka BBC russkaja služba, VOA u c., kas translē taisni krievu valodā

savu laiku bija samerā murgaini raidijumi arī latviski, ar pseido uzvardiem gaujietis, daugavietis, utt.

From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
Date: 11/28/02 3:04
Subject: Re: minoritātes \Alex --->Xavier

Sveiki!

"Xavier" rakstīja šādus vārdus:

Un tad vēl arī šādus:

Vai rakstītais nozīmē, ka "Sveikā" sevi pieteicis arī viens īsts vietējais antisemīts? Vai tomēr ne, un šie izteikumi ir tikai kārtējā savu kompleksu un stereotipu pārgremošana "Sveikam" izlasāmā formātā?

Vents, ziņkārīgs

From: alex@chas-daily.com
Date: 11/28/02 3:41
Subject: Re: minoritātes \Alex --->Xavier

Sveiki.!

Xavier: < man jau labu laiku bija aizdomas, ka penzas cietuma no stalina ieslodzitajau vecmaminai uzvarda ir Rabinovičs.>

Ni figa Tavs mugurkaula lokators nedarbojas, pat dažu kilometru attaluma, un te ir tipisks piemers.

Vecmammai uzvārds bijs "Sokk", un viņa pasē bijs ieraksts: "igauniete".

Alex.

PS Ziņu vienu vai divas labas darbnīcas, kur var lēti izremontet mugurkaulu, lai tā kartīgi pilditu cilvēka mugurkaula, nevis vampira degunā pienakumus. Adreses vajag?

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 11/28/02 5:17
Subject: Re: minoritātes\Alex--->Jurim Z., sadarbības piedāvājums

Juris citēja Doors: < People are strange when you’re a stanger, faces look ugly when you’re alone... Nekas, vienkarši garastavoklīs. >

Jep, ausīs skan...

    Streets are uneven, when you’re down
    When you’re strange- faces come out of the rain
    When you’re strange- no one remembers your name
    When you’re strange, when you’re strange, when you’re strange

citur Jim Morrison kuŗš zināja arī par Ķirzaku Ķēniņu, Seno Čūsku un vēl daudzko citu:.

    Ride the highway west, baby
    Ride the snake, ride the snake
    To the lake, the ancient lake, baby

aija

From: arubenis@ix.netcom.com
Date: 11/28/02 9:01
Subject: Re: minoritātes\Vents -> Jurim

Vents: < Atgriežoties pie pašiem diskusijas pirmsākumiem (A. Pūra raksts), patiešām gribētu zināt, cik lojāli Latvijai bija nelatviešu pilsoņi līdz 1940. gadam, kādi bija nelojalitātes iemesli un kā tas atsaucas uz šodienas Latviju. >

To butu verts uzzinat. Man Rezekne dazi no siem latvijas krieviem apgalvoja, ka vini gan nedomajot ka okupanti. Tomer, no savas valodas un kulturas negribot atteikties. Ko tas nozime?

From: alex@chas-daily.com
Date: 11/28/02 6:35
Subject: Re: minoritātes\Alex--->Aija Veldre Beldavs, The Doors

Sveiki!

Aija: < Juris citē Doors >

Nu vo, re, atkaļ neželīga minoritāšu discriminācija, nekadas patiesības! Tas nebija Juris, bet -- ES! :-))
Un kad es meģinaja tekstu atšifrēt pirmoreiz no sliktās 25-s kopijās, izdarija vienu kļudu.

When you're strange- faces come out of the RANGE

Nu tada izmēra purņa :-)))
Dieviņ, cik sen viss tas bija...

Alex

PS Vel viens citāts, kas varetu deret mūsu apstaķlos:

<<Because today is only yesterday's tomorrow...>> vai pīlnībā:

    Circle of hands
    Cold spirits plan
    Searching my land
    For an enemy
    Love’s sweet cost
    And in the face of beauty
    Evil was lost
    Sky full of eyes
    Minds full of lies
    Black from their cold hearts
    Down to their graves
    Murdered the dawn
    Spreading their scorn
    Cursing the sun
    Of which love was born
    We must keep them away
    Or pretty soon we’ll pay
    And count the cost in sorrow
    Sacrifice - the future has it's price
    And today is only
    Yesterday's tomorrow

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 11/28/02 6:59
Subject: Re: minoritātes\Alex--->Aija Veldre Beldavs, The Doors
Alex: < Ziņu vienu vai divas labas darbnīcas, kur var lēti izremontet mugurkaulu . . . >
he he, von Clausewitz tas stingrās mugurkaula prūsis mācīja:
"Nav mūžīgu draugu, nav mūžīgu ienaidnieku, tikai mūžīgas intereses."
Taču laikam ir izņēmumi, vismaz von Clausewitzu atspēko kāc R. Geib, kas norāda, ka Amērikas valsts sākumā
Thomas Jefferson un John Adams kas katrs vadīja pretnieku partijas asā konfliktā uzturēja nevien mūžgaru
draudzību bet pat abi nomira Amērikas Neatkarības dienā 4. jūlijā.

aija

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 11/28/02 11:09
Subject: Re: minoritātes\Alex--->Aija Veldre Beldavs, The Doors

Sveiki:

Alex citēja tādus vārdus:

            Or pretty soon we’ll pay
            And count the cost in sorrow
            Sacrifice - the future has it's price

   un kad klusīs senie vaidi
   senču kapi atvērsies
   skanēs ridi raidi
   latvju tauta saulē ies  

Juris nocitēja Dimiteru

From: RSpuris@aol.com
Date: 11/28/02 1:15
Subject: Re: minoritātes - Latvijai.

Juris: < Nav jābūt profesionālam pedagogam, lai zinātu, ka bērni viegli mācās valodas. Tā nav nekāda eksperimentēšana valodu bērnam mācīt.>

Jura sacīto apliecinu no personīgās pieredzes: mana vecākā meita 7gadu vecumā sāka vietējo Cikagās pamatskolu ne vārda angliski nezinot. Pirmajā vakarā atgriezās raudādama,un skolotāja ieteica pameklēt piemērotu sākumskolu. Tas momentā nebija izdarāms un skolotāju pierunāja bērnu paturēt līdz atradīs piemēroto skolu. Pirmās nedēļas beigās skolotāja tomēr piekrita ka meita var palikt turpat, viņai neesot iebildumu. Mācību gada beigās meita bija pirmā skolniece klasē. Skaidrs praktiskās dzīves ierādījums. VAR, ja ir griba un vajadzība.

Grūtāk gāja tajās ģimenēs kur vecāki par katru cenu centās mājās bērniem nostiprināt anģu valodu (parasti ar savu, visai kļūdaino!) nepievēršot latviešu valodai nekādu vērību. Bieži vēlāk ir dzirdētas jauniešu sūdzības: "Man ir žēl ka mani vecāki man nemācīja latviešu valodu."

Jaukto laulību gadījumos, sevišķi ja māte ir latviete (latviska latviete!), un vēlas lai bērns iemācās arī latviski, viņa ar bērnu runā latviski, tēvs savā valodā (ja tā nav angļu), bet ģimenei kopvaloda ir angļu. Bērni, bez mazākām grūtībām (vismaz par tādām nav dzirdēts) šo sistēmu lieto un katram atbild viņa valodā. Bieži dzirdēts kā šādi mazie pārlabo vecvecākus,kuri grib mazajiem izpatikt, lietojot tiem saprotamāko (angļu!!!) valodu, ko mazie noraida, kā pašsaprotamu ka jārunā latviski. Tā tad - par bērnu problēmām nebūtu jārunā.

Ar pieaugušiem ir daudz grūtāk. Tiem GRIBA, tās kvalitāte, ir daudzkārt izsķirošāka...

Tādēļ man jautājums: vai Latvijā ir zināmas Krievu/Latviešu Draudzības biedrības? Tās varētu saukt arī citādi,taču no tām varētu nākt ierosinājumi un priekšlikumi kā valsts un sabiedrība spētu novērst nopietnas sadursmes valsts pamatiedzīvotāju un lielākās ienācēju grupas starpā. Ķibele ir tā, ka dzīvē sen pierādīts: nopietnākās sadzīves grūtības parasti nevar pārvarēt ne ar likumu ne kādu citu varu. Ir nepieciešama saprašanās. Varbūt varam sākt pārrunāt kādus saprašanas priekšlikumus? Kā to veicināt? Ko mēs kā tauta varam darīt? Atcerēsimies, ka demokrātijā tas ir mūsu pienākums un tiesības.

Daudz laba ASV pateicības dienā! Ričs.

From: alex@chas-daily.com
Date: 11/28/02 1:51
Subject: Re: minoritātes - Latvijai.\\Alex--->Ričam

Sveiki!

Ričs: < Jura sacīto apliecinu no personīgās pieredzes: mana vecākā meita 7gadu vecumā sāka vietējo Cikagās pamatskolu ne vārda angliski nezinot. >

Viens jautajums: kada bija dzimta valoda skolotajai?

Ričs: < VAR, ja ir griba un vajadzība.>

Protāms, ka var, bēt nu -- vai vajdzīgs?

Ričs: < vai Latvijā ir zināmas Krievu/Latviešu Draudzības biedrības? >

Man par tadi nekas nav zināms. Baidos, ka nav.

Ričs: < Tās varētu saukt arī citādi,taču no tām varētu nākt ierosinājumi un priekšlikumi kā valsts un sabiedrība spētu novērst nopietnas sadursmes valsts pamatiedzīvotāju un lielākās ienācēju grupas starpā. >

1. Tavai idejai ir zelta verts. Nopietni. Es jau rakstija šeit par Igaunijas pieredzī -- pusvalstiska-pussabiedriska porgramma, kad vasaros pilsetas krieviski runajošie bērni skolas brīvdienas laikā pārvacas padzīvot dažus nedeļas vai kads menesis uz laukiem, pie igauņu zemnieku gimenes. Bērniem -- prieks, laucinīekam -- palīdzība saimniecībā, visiem -- labūms gan valodas prasmes ziņa, gan savstarpejas saprašanas. Par sadursmem, paldies Dievam, pat rūnas nav. Interešu sadursme, tomēr, ir, vismaz stereotipu limeņi (es domāju, ka realitātē, butu tikai labvēlība, ir iespejams apmierinat abas puses vienlaicīgi). Un es nedomaju, ka visus nelatviešus drikst apzimet ar vārdu "ienācēji". Puse no viņiem ir pilsoņi "pēc mantojuma".

Ričs: < nopietnākās sadzīves grūtības parasti nevar pārvarēt ne ar likumu ne kādu citu varu. Ir nepieciešama saprašanās. >

Atkaļ -- šīto teikumu var rakstit ar lieliem zelta burtiem marmorā un šo plaksni piekartot Saeimas vissredzamakaja vieta. I katrā dzivokļi arī...

Alex.

From: arubenis@ix.netcom.com
Date: 11/29/02 7:55
Subject: Valodas un minoritates

Ričs: < Jura sacīto apliecinu no personīgās pieredzes >

Rubenis: Varu liecinat, par lidzigu gadijumu, tikai bez asaram.

Mans delens amerikanu skola bija parak kluss, lielas runasanas neielaisdamies. Bija vecakiem jaiet uz satiksanos ar skolotaju. Jaunkundzite ar sausmam atklaja vel vienu daudzvalodu runataju gimeni. Tika ieteikta svaiga recepte: pariet tikai uz anglu valodu.

Toreiz (sesdesmitajos gados) Amerika bija vel "kausejamais katls". Bet, budams skolotajs latviesu skola, atlavos skolotajai aizradit, ka tas nu netiks darits. Un kaiminu (amerikanu) puikas prata pateikt: "labrit, veco mat!"

Galu gala, latviesu gimenes ne reti runa ne tikai latviski un angliski, bet vel kadu treso vai ceturto valodu. Un nav nekada launuma, ja berni agri pierod pie daudzam valodam. Tas berniem palidz atrast savu vietu, jo seviski sini "globalaja ciemata".

Latgale (taja tumsaja nosturi, ha-ha!) divdesmitajos un trisdesmitajos gados nebija nekas neparasts, ja sabru berni iemacijas latviski, latgaliski, poliski, baltkrieviski, krieviski vai vaciski. Velak, izejot pasaule, bija vieglak piemacities ari angliski vai spranciski.

Tie, kuri nemacas citas valodas, parada tikai savu aprobezotibu. Bedigi, bet ta tas notiek.

From: uldis.matiss@rogers.com
Date: 11/30/02 9:43
Subject: Re: minoritātes \Alex --->Uldis Mat'iss

Alex: < Bet Latvijā tadas [rusofonu] skolas jau ir -- vismaz gadus 200 vai vēl ilgāk. >

Alex, ja Tu ar tādu pat entuziasmu aizstāvētu vecos latviešu vīrus un sievas un mazos bērnus, kuri neprot krieviski, tad es varbūt labāk saprastu Tavu humānismu.

Mūsu rajonā būs ļoti grūti atrast kādu WASP ārstu, kas prot ķīniski, vienalga vai bērnam vai vecākiem tas būtu labāk.

Krievu skolas Latvijā, kuras pastāv 200 gadus, ir no pirmās krievu okupācijas laikiem. 19. gadu simteņa vidū noritēja pirmais pārkrievošanas laiks. Skolās ne tikai mācīja krievu valodā, bet nedrīkstēja pat starpbrīdī sarunāties latviski. Tos, kuri sarunājās latviski, sodīja. Tamdēļ es evaru ņemt Tavu 200 gadu argumentu nopietni.

Uldis Matīss

From: RUTENS@aol.com
Date: 11/30/02 4:59
Subject: Jautājumi Aldim Pūram

Sveiki!

Gundar, man liekas ka Tu pieminēji, ka pats savus jautājumus Pūram sastādīsi pēc rītdienas, t.i. 1. decembra. Tamdēļ steidzos laikus nosūtīt manus diezgan garlaicīgos jautajumus, kas attiecās vairāk uz metodoloģīju tai rakstā. Kaut lielāko tiesa no tās pētniecības apskata protokolus (un tie patiešām ir pretīgi) no slepenās komisijas kas ar kopēdināšanu nodarbojās starp 1924-1928, visi konkrētie dāti kas tiek pasniegti par minoritāšu skolas izputēšanu ir no Ulmaņa diktatūra gadiem. Pēc manuprāt perspektīvs trūkst un būtu labi uzzināt tieši cik efektīga (diemžēl) bija komisijas darbīiba un lielāko tiesa no atbildēm būtu atrodamas tajos protokolos.

Tas diemžēl neattiecās uz Venta būtiskāko jautājumu (t.i., Patiešām gribētu zināt, cik lojāli Latvijai bija nelatviešu pilsoņi līdz 1940. gadam, kādi bija nelojalitātes iemesli un kā tas atsaucas uz šodienas Latviju.) Bet varbūt Alexa vai citi sveikotāju jautājumi pie tā pieskarsies.

Visu labu,
Elizabete

******.

Sveicināts, Pūra kungs!

Sirsnīgs paldies par piedāvajumu censties atbildēt jautājumus par Jūsu ļoti interesanto rakstu 'The Price of Free Lunches.'

1.No Jūsu raksta vai es pareizi saprotu, ka nelikumīgā kopēdināšanas programa faktiski eksistēja tikai no 1924 g līdz 1928 g beigām? Vai tikai pamata skolas bija iesaistītas šai programā?

2.Nevaru īsti saprast apjomu un cik lielas ietekmes šai programai bija.

. Lūdzu, cik skolas bija Latvijā ap 1924 gada pirms slepenā, nelikumīgā kopēdināšanas programa uzsākās? Vislabāk būtu skolu skaitlis sadalīts pa tautībam, t.i., cik bija latvju skolas, krievju, poļu utt.

. Cik skolas bija Latvijā ap 1929 gada, tad kad programa vairs nedarbojās?

3. Līdz 1925 g 30. jūnījam kopēdināšanas programa bija uzsākta dažās vietās (in a few isolated spots). Tieši cik skolas bija iesaistītas? Vai es pareizi saprotu ka tika nolemts paplašināt programu un nākamā mācības gadā bez oriģinālām skolām pienāca klāt vēl 25 skolas?

4. Nākošā sēdē 1926. g. 29. martā tika konstatēts ka programa veiksmīgi strādā un poļu skolas sāk izputēt.

. Tieši cik poļu skolas tika slēgtas Ilukstē un Jaunlatgalē? Rakstā ir tikai teikts 'dažaš (several).

. Daugavpils apriņķī it kā vairākums (most) no poļu skolām izputēja. Pirms programas nodibināšanas tieši cik poļu skolas bija un cik izputēja tai gadā (jebšu varbūt 1 1/2 gadā) kamēr šī kopēdināšanas programa strādāja?

5. 1926 g. 26 oktobra sēdes protokolā tiek minēts ka 96.000 Ls tika piešķirti programai. Bet, kaut rakstā ir runa par strīdiem starp komisijas locekļiem par programas paplašināšanu un man šķita ka bija spriests to nedarīt, man nav skaidrs cik skolām beigu beigās tika piešķirti līdzekļi. Vai tieši tikpat daudzām kā 1925. gadā, t.i. 25 plus tām dažam kas šo programu uzsāka 1924. gadā?

6. No Jūsu atreferejuma par 1927 g. 18. oktobra sēdes protokolu nav minēts cik skolas ietilpa šai programā. Vai tas ir zinams?

7. 1928. g. 6. martā ir minēts ka palielināja programas budģetu pa 10.000 Ls. Cik liela bija kopbudģeta un cik skolām tas tika sadalīts?

Kaut šāda riebīga politika galīgi nav attaisnojama demokratijas ietvaros, patlaban pietrūkst dātu, lai saprast cik lielas nozīmes kopēdināšanas programai īstenībā bija savā 4 gadu pastāvēšanas laikā.

Divi blakus punkti, kuri ir ārpus Jūsu rakstdarba apjoms, bet kuri kāds varētu apskatīti citā pētniecībā.

. Kas notikās nākamos četros gados pirms Ulmaņa apvērsuma? Vai līdzekļi tika atrasti no citiem valsts avotiem, tā lai turpināt tos bērnus paēdināti, par kuriem slepenā programa bija pusdienas gādājusi? Ja nē, vai minoritāšu studenti turpināja apmeklēt latviešu valodas skolas, ja arī bija iespēja apmeklēt skolas kas pasniedza mācības viņu ģimenes valodā?

. Man arī interesē kas notikās starp 1925-1934 tajos rajons kur pārsvarā minoritātes dzīvoja un skolas pārvaldes locekļi nebija latvieši. Es Jūsu rakstu nosūtīju vienam draugam, ārlatvju pilsonim, kas Nujorkā dzīvo un viņš ar lielu sajūsmi to lasīja, jo Jūsu tēze ka bērni bieži gāja skolā tikai dēļ piedāvātām pusdienām perfekti saskana ar to, ko viņa māte viņam reiz stāstīja par to laikmetu. Viņam vienīgi bija nesaprašana par to, ka pētniecībā bija runa tikai par latviešu skolām. Viņa māte (rīdzniece no turīgas vecticībnieku ģimenes) strādāja kā latviešu valodas pasniedzēja, bet nevis latviešu, bet krievu valodas skolā Kacenu pagastā, Abrenes apriņķī, pavisam netālu no Krievijas robežas (tai laikā). No tā rodās jautājumi par to, kas notikās minoritāšu skolās arī nabadzīgos rajonos. Vai tomēr skolas pārvaldes naudu neatrada, lai bērnus paēdināt?

Velreiz liels paldies par atbildēm!

Visu labu,
Elizabete Rutens

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 11/30/02 11:28
Subject: Re: Jautājumi Aldim Pūram

Sveiki!

Elizabete uzdeva dažus jautājumus vēsturniekam Aldim Pūram par Latvijas diskriminējošo skolu kopēdināšanas programmu 1925-1929 un piemetināja tā:

KĀ jau pats Aldis Pūrs arī aizrādīja, ja šāda programma varētu šķist riebīga, tad vēl riebīgāka bija tā nedemokrātiskā latviskā Latvija, kas iestājās 1934. gadā. Un no savas puses gribētu aizrādīt arī, ka daudz riebīgākas lietas notiek vēl šobaltdien vispasaules demokrātijas citadelē Amerikā un tās vasaļvasltīs, kapitālisma un "brīvā tirgus" ietvaros.

Es domāju, ka Alda Pūra sacerējums vislabākā gadījumā nav nekas cits kā prasts sensacionalisms, un es nemaz nebūšu pārsteigts, ja viņš uz Taviem jautājumiem nemācēs atbildēt.

Juris

From: RUTENS@aol.com
Date: 12/1/02 2:12
Subject: Re: Jautājumi Aldim Pūram

Sveiki!

Ciniķis Juris Žagariņš rakstīja: <<Es domāju, ka Alda Pūra sacerējums vislabākā gadījumā nav nekas cits kā prasts sensacionalisms, un es nemaz nebūšu pārsteigts, ja viņš uz Taviem jautājumiem nemācēs atbildēt. >>

Juri, izņemot manu otro jautājumu, atbildes uz visiem pārējiem jautājumiem man šķiet būs atrodamas komisijas protokolos, kurus Pūrs, kā jau pieredzējošs zinātnieks, zemteksta piezīmēs cītīgi pieminēja tad, kad tas bija nepieciešams savā rakstā. Vienkārši neparādījās pietiekama daudz faktu no tiem protokoliem Pūra rakstā, tā lai lasītājs varētu konstatēt cik nopietni ņemams ir pētnieka viedoklis. Tiesa gan, ka bija vietas kas likās tendiozas. Piemēram, kopsavilkumā tuvu beigām (71. l.p.) tika pieminēts ka kopēdināšanas programma ilga 15 gadus (Fiftēn years of frē lunčes). Spriežot tieši no raksta, tā diskriminējošo programma, kura it sevišķi dēļ komisijas locekļu teikto ir tik šokējoša, faktiski izputēja četru gadu laikā. Pati tomēr uzskatu, ka autora kļūda (kur laikam saplūda kopā netikai slepenās komisijas darbību, bet citi notikumi kas rakstā neparādījās) bija nejauša un ir tikpat (ne)nozīmīga kā drukas kļūda.

Vai Pūram ir laiks un velmi no savām kopijām no komisijas protokoliem precizēt trūkstošos datus ir cits jautājums. Bet pati gan priecājos par ikvienu vēsturisku pētījumu, vienalga vai tajā tiek izvērtēta mūsu 'tīro vai netīro veļu.' Kaut tas banāli izklausīsies, it sevišķi šai gadījumā kad mūsdienas problēmas daudzmaz ir līdzīgas tas, kas pagājušā gadsimtā notika, ir ļoti vērtīgi vismaz mēģināt izvērtēt pagātnes notikumus, tā lai tas pašas kļūdas otreiz netiktu atkārtot.

Visu labu,

Elizabete -- Optimista

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 12/1/02 8:45
Subject: Re: Jautājumi Aldim Pūram

Sveiki!

Elizabete priecājas par ikvienu vēsturisku pētījumu. Es arī priecājos par vēsturi un vēsturniekiem, bet teikt, ka Alda Pūra raksts bija bišķiņ tendenciozs ir pārāk maigi teikts. Vismaz man ir skaidrs, ka Aldis Pūrs labākā gadījumā mēģina sev pievērst uzmanību vai, vissliktākā gadījumā, pieder tiem mūsulaiku revizionistiem kas vēsturisko nacionalismu uzskata par kaut kādu slimību, par kaut kādu cēloni mūsulaiku globālajam antiamerikānismam.

Vislielākā kļūda, kas visā pasaulē tika pielaista Otrā pasaules kara priekšvēsturē bija demokrātijas nonicināšana. Latvijas centieni nostiprināt nacionālu kultūru nebija nekādi demokrātijas pārkāpumi pat tādā gadījumā, ja tie bija kaut kāda likuma burta pārkāpumi. Tas, ka mūsulaikos Latvijai visvairāk draud ir nevis tās centieni panākt Latvijas sabiedrības integrāciju ar likumu par latviešu valodas lietošanu izglītības iestādēs bet gan tās tautas nicinošā nostāja pret demokrātiju un noraidoša nostāja pret tautas atbildību tās kopšanā un nostiprināšanā ar tautas tikumam atbilstošu vēlēšanu likumu.

Juris

From: alex@chas-daily.com
Date: 12/1/02 9:39
Subject: Re: minoritātes \Alex --->Uldis Mat'iss

Sveiki!

Uldis Matiss: < Alex, ja Tu ar tādu pat entuziasmu aizstāvētu vecos latviešu vīrus un sievas un mazos bērnus, kuri neprot krieviski, tad es varbūt labāk saprastu Tavu humānismu. >

Tu ziņi, man šķiet, ka viņas tiesības izmantot savu valodu ir pašsaprotami un neprasa nekadas papīldaizstavešanas. Tas nenozīme, ka vecajam latviešu tantiņam nav problēmas. Ir. Bet apņemas apgalvot, ka pedejos 3-5 g. laika posmā viņas problēmas krietni samazinājas. Un viņas tiesības skaidri ierakstīti likumā, kas nozīme, ka jau izveidots mehanizms, kadu izmantojot, ir visas iespejās prāsit (un dabut) savas tiesības ieverošanu. Ja Tev slikti apkalpoja ārsts (piemeram, atteicoties ar Tevi sazinaties valsts valodā), Tev ir visas tiesības un iespējas izdarīt šīm ārstam dzivi tik saldu, ka viņš vai nu dārbu pazaude vai nakošreiz saka Tevi apkalpot tā, ka no viņa ir prāsīts gan pēc līkuma, gan tīra humānisma deļ. Tava piemera līkuma un humānisma prāsības sakrīt. Mana -- nē.

Uldis Matiss: < Mūsu rajonā būs ļoti grūti atrast kādu WASP ārstu, kas prot ķīniski, vienalga vai bērnam vai vecākiem tas būtu labāk. >

Rīgā situacija ir cita. Ārsti sava vairakumā krieviski prot, tadus nav jamēkle, viņi jau šeit klāt. Bēt daži (mazakums, bēt tomēr) neruna principiali, vienalga vai b'ernam vai večakiem tas b'utu sliktāt. Es Tev jautāja ļoti taisni": kam ir labāk, kad ārsts ir spējigs sazinaties ar pacientu viņa valodā, bēt atteicas to darīt, neskaitoties uz to, ka viņš pēc definicijas pacienta valodu prot labāk, neka pacients -- viņa valodu (tapēc ka slimnieks ir bērns)?

Varianti:

1. Lābak ir ārstam.
2. Lābak ir slimniekam.
3. Nevienam.

Citus es neredzu.

Uldis Matiss: < Krievu skolas Latvijā, kuras pastāv 200 gadus, ir no pirmās krievu okupācijas laikiem. >

Ka latviešiem bija krievu skolās, tas ir vēstures jautajums. Bēt, protāms, Tev ir taisnība un patīkami viņiem tur nebija: kad nav iespejās mācīties sava valoda, ir slikti. Kad ir aizliegts runāt sava valoda, vēl sliktāk Šeit musu domas sakrīt. Bet man ir divaini, ka Tu atzist visas šīs neapšaubamas lietas pareizību tikai vienai pusei. Vai tas, kas bija ļauns latviešiem, "krieviem" būs labums? Negrības domat, ka tas ir atriebība manai meitai par cara režima politiku...

Un -- vai Tu tiešam doma, ka stārpkaru LR krievu skolas arī bija "okupācijas un parkrievošanas" mašinērijas daļa? Un tagad -- arī ir? Tu pavisam netīc uz LR spējas kontrolēt savas valsts iestades?

Alex

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 12/1/02 9:59
Subject: Re: Jautājumi Aldim Pūram

Juris oponē Elizabeti, kas priecājas par visiem pētījumiem (nopietns ar akadēmiskām mērauklām un mērķiem itkā jau tiktu iekļauts vārdā "pētījums"), īpaši ilustrējot un vēršoties pret A. Pura raksta:

Juri, vai šis arguments, pēc oponenta motivācijas, nav viens no retorikas loģikas kļūdām - argumentum ad hominem?:) Pētījuma darbu jākritizē pēc tā kas tajā izteikts, nevis pēc autora motivācijām kuŗas var vai var nebūt būtiskas darba efektā bet katrā ziņā var pieņemt, ka objektivitāte ārpus stingrās zinātnes nav tik viegli sasniedzams ideāls. Ja nepazīsti (vai pat ja pazīsti) autoru kā vari zināt viņa motivācijas?!

Piekrītu, ja zaudē demokrātisku pamatu, zaudēta strukturālā pamatcīņa. Ieviešas stingrās rokas autoritārianisms kad ir beigas publikai piedalīties par savu nākotni kuŗa nu ir viena vai mazas grupiņas rokās ar vienīgo līdzsvaru citas hegemoniskas grupas vai pat iespējami citi ķēniņi kas gaida izdevību nogalināt ķēniņu un viņu atvietot. Inputs no publikas, vismaz tiešā un nevardarbīgā veidā, samazinās un pat parasti netiek uzskatīts kā vēlams.

Gribu tev piekrist, ka tika mēģināts izpildīt nevis likumu burtiski bet pēc mērķa. Un tas ir svarīgs princips. Vienīgi nonāk atkal pie šī uzskata pretēšķības ekstrēmo otro pusi, kas ir attaisnot mērķi ar līdzekļiem kur jau pievedu ekstrēmus piemērus saistīti ar cilvēku dzīvību upurēšanu. Nu tad kā tiekam gaŗām šim strupceļam?

Man liekas nepieņemamu robežu noteikti sasniedz kad uzņemas ziedot - citu- dzīvības bez viņu piekrišanas. Pats savu dzīvību domāju drīkst ziedot.

Viss ko pieņem kā mērķus, ideālus, vēlamus jāmēģina pēc savas vislabākām spējām īstenot lai gan ideāli nav absolūti sasniedzami.

Agrāk esmu jau izteikusies, ka atbalstu centības padarīt vēlēšanas likumu tādu lai tas būtu vairāk atbildīgs. Tomēr nejūtu to kā savu pirmo un vienīgo "sūtījumu" un liekas tas ir ko tu prasi. Pretēji, ja ir kautkas kas neprasa tik lielu paša izdevumu, tev kā tik smagi ieinteresētam vajadzētu izstrādāt plānu kā tie kam nav vai nevēlas smagu investīciju konkrēti šajā priekšlikumā tomēr var tevi minimāli atbalstīt, piemēram uzrakstot vēstules valsts cilvēkiem vai masu mēdijās.

aija

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 12/1/02 10:08
Subject: Re: minoritātes \Alex --->Uldis Mat'iss

Alex, ja Tev gadījās savu meitu aizvest pie ārsta, kas, pats mācēdams rusofonu valodu tomēr Tavu meitiņu uzrunāja viņai nesaprotamā nerusofonu valodā, tad es Tev ieteiktu pameklēt citu ģimenes ārstu un nevainot visu Latvijas nerusofonu tautu ar humānisma trūkumu. Tici man, pat Amerikā ir atrodami ārsti kas ir maitas, ne humānisti.

Uldis Matīss mums stāstīja par vēsturiskiem rusofonu pielietotajiem nerusofonu tautas rusifikācijas paņēmieniem un Alex pārmeta personīgu apvainojumu:

Vispirms, golubčik, saproties, ka nerusofonu tauta nemaz nemēģina aizliegt rusofonu pilsoņiem savā starpā sarunāties rusofoniski. Nerusofonu tauta nemaz neaziliedz rusofoniem mācīt saviem bērniem sarunātāties rusofoniski. Izbeidz Tu te pa zemi vārtīties par savu atriebības netaisnību un varbūt mēs eventuēli varēsim saprasties cilvēcīgi. Tu ar savu uzstāšanos Sveikā savai lietai neesi darījis nekādu pakalpojumu, drīzāk Tu esi tai panācis skādi un nostiprinājis pret sevi instinktīvu aizspriedumu kā pre ārpusnieku, kas sava polītiskā tizluma vainu mēģina piesiet tautas vairākumam.

Juris

From: hbush@apollo.lv
Date: 12/1/02 10:32
Subject: Re: minoritātes \Alex --->Uldis Mat'iss

Juris: < es Tev ieteiktu pameklēt citu ģimenes ārstu >

Skaidribas labad - Latvija, pec iepriekšejo valdibu veiktajam reformam, praktiskaja dzive nav iespejams pameklet citu gimenes arstu. Cilveki ir tada ka dzimtbušana pie gimenes arstiem. Seviski lauku rajonos vispar nav nekadas iespejas izveleties arstu. Pat norikojumu pie cita arsta var izrakstit tikai tas pats gimenes arsts, un ja viņš bus "maita", tad "arstes" bezjēgā pats neko nesaprotot tik ilgi, kamer bus jau par velu. Terminali ielaisto slimibu gadijumu skaits ir jau pieaudzis dramatiski un turpina augt, galvenokart del šis pacientu dzmtbūšanas. Un nevienam arstam par to nav vel nacies atbildet.

Pietiekami turigiem cilvekiem ir iespeja gan arsteties bez norikojuma pie privata maksas arsta, gan gimenes arstu izveleties no maksas gimenes arstu prakses, un tad viss bus vislabakaja kartiba. Diemžel lielakajai dalai iedzivotaju tadas iespejas reali nav.

Harijs

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 12/1/02 11:02
Subject: Re: Jautājumi Aldim Pūram

Sveiki!

Es izteicu aizdomas, ka Aldis Pūrs ir vai nu balamute vai antinacionalists un Aija man pārmeta neobjektivitāti:

Pārlasi Alda Pūra rakstu – tur ir atrodamas diezgan daudz retorikas kļūdu. Mana vēstule nemaz nepretendēja uz objektīva pētījuma neaizskaramību, turpretī Alda Pūra raksts gan uz to pretendēja.

Par motivācijām var gan katrs brīvi spriest no jebkura raksta! Jeb vai Tu esi kaut kāda postmoderniste Deridas mācekle?

Es pateicu tā:

Un Aija atbildēja tā:

Aija! JA es kā kājāmgājējs sadomātu šķērsot ielu nevis pa iezīmēto joslu uz krustceles, tad jau tas arī ļautu Tev pievest ekstrēmus piemērus ar cilvēku dzīvības upurēšanu? Tas strupceļš ir Tavā galvā, Aija, nevis nacionalisma un demokrātijas jēdzienā!

Ak tā. Kristiete tomēr!

Bla bla bla. Aijiskā sistēma!

Ir jau ērti sēdēt pie kārbas un atbalstīt domu, ka šis tas “jāmēģina pēc vislabākām spējām īstenot lai gan ideāli nav absolūti sasniedzami”! Turpini vien mierīgi meklēt savu pirmo un vienīgo “sūtījumu”! Tici man, man jau arī dzīve sastāv no vairākiem sūtījumiem nekā viena!

Neviens plāns nekur uz priekšu netiks kamēr mēs katrs klusībā cerēsim, ka NATO panāks demokrātijas nostiprināšanu Latvijā. Vienīgais plāns kas vajadzīgs, ir atkārtot, atkārtot, atkārtot, ka ne NATO ne Repšes kungs ne Vīķes Freibergas kundze, nedz kādi citi valsts cilvēki vai masu mēdiji šo lietu nepanāks – to panāksim tikai mēs paši tikai tad, ja mēs to nopietni gribēsim.

Juris

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 12/1/02 11:13
Subject: Re: Jautājumi Aldim Pūram

Juris: < Vienīgais plāns kas vajadzīgs, ir atkārtot, atkārtot, atkārtot, ka ne NATO ne Repšes kungs ne Vīķes Freibergas kundze, nedz kādi citi valsts cilvēki vai masu mēdiji šo lietu nepanāks – to panāksim tikai mēs paši tikai tad, ja mēs to nopietni gribēsim. >

Konkrēti KĀ? Kā šis atšķiras no man piedevētās bla bla bla un kā tava sēdēšana & klikšķināšana pie kārbas atšķiras no manas?

aija

From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
Date: 12/1/02 11:30
Subject: Re: minoritātes \Alex --->Uldis Mat'iss

Juris Žagariņš rakstīja: < Alex, ja Tev gadījās savu meitu aizvest pie ārsta, kas, pats mācēdams rusofonu valodu tomēr Tavu meitiņu uzrunāja viņai nesaprotamā nerusofonu valodā, tad es Tev ieteiktu pameklēt citu ģimenes ārstu un nevainot visu Latvijas nerusofonu tautu ar humānisma trūkumu. Tici man, pat Amerikā ir atrodami ārsti kas ir maitas, ne humānisti. >

Šajā sakarā daži jautājumi:

Ko darīt, ja tā gadās nevis ar ģimenes ārstu (kuru gan var nomainīt, bet tas nenotiek vienas dienas laikā), bet izsauktu ātrās palīdzības ārstu?

Ko darīt, ja tā gadās ar speciālistu, pie kura bērnu un viņa vecākus nosūtījis ģimenes ārsts (šādu speciālistu skaits ir ierobežots un tos tik viegli nevar izvēlēties)?

Ko darīt, ja tā gadās republikāniskajā bērnu klīniskajā slimnīcā, kas Latvijā tāda ir vienīgā?

Es parasti nepievēršu uzmanību, kad sadzīviskās situācijās kāds hiperaktīvs un hiperpatriotisks latvietis izgāž savu žulti pār ceļā patrāpījušos krievu, kas nav iemācījies latviski. Pirmkārt, viņam ir taisnība tajā ziņā, ka krievs latviski patiešām nemāk, otrkārt, krievs parasti nav uz mutes kritis un dod pretī visu, ko domā par hiperaktīvo latvieti un visu latviešu tautu kopumā. Tāda sadzīviska ķilda, kurai prātīgs cilvēks nepievērš uzmanību.

Bet, kad hiperaktīvais un hiperpatriotiskais latvietis ir ārsts, bet krievs, kas neprot latviski, - pacients, tad, manuprāt, situācija ir citāda. Ārsts Latvijā varbūt var NEPRAST krieviski (vismaz likums viņam šobrīd neliek prast citas valodas, izņemot valsts valodu), taču ārsts nedrīkst tieši vai netieši ATTEIKTIES SNIEGT SAVUS PAKALPOJUMUS tāpēc, ka pacients neprot latviski. Un atteikšanās sazināties ar pacientu, ja tas nerunās latviski, manuprāt ir atteikšanās sniegt pakalpojumus, arī tad, kad šos pakalpojumus (neatliekami) liek sniegt ārsta ētika. OK, ārsts var mēģināt sazināties ar pacientu visās valodās, kādas māk, sliktākajā gadījumā - žestu valodā vai ar zīmējumiem (iespējams, ka saziņā ar ķīniešu pacientu, kas neprot latviski, ārstam tieši tā arī jādara), bet ārsts (feldšeris, ātrās palīdzības dežurants) nedrīkst draudēt pacientam (viņa tuviniekiem, ātrās palīdzības izsaucējiem) ar palīdzības nesniegšanu, ja pacients nerunās latviski.

Vai latviešu ārsti tā dara, Juris man vaicās? Ir tādi, kas tā dara, Aleksa gadījums nav vienīgais. Apzinās savu visvarenību valodas jautājumā un dara. Laikam jau reiz "Sveikā" rakstīju, ka man pazīstams latviešu ārsts - republikāniskās Stradiņa slimnīcas kardiologs – bija spiests taisīt skandālu, kad viņa kolēģe, augsti kvalificēta šīs klīnikas speciāliste, sadomāja sniegt patriotisma paraugstundu kādai sirds vājuma nomocītai večiņai, šķiet, kaut kur no dziļas Latgales. Večiņa bija pakurla un jutās pagalam slikti, līdz ar to knapi saprata krieviski uzdotus jautājumus, bet latviski nesaprata itin neko. Ārste atteicās ar viņu sazināties krieviski. Mans paziņa, gribēdams šo teātri izbeigt, piedāvājās būt par tulku. Kolēģe sāka aurot gan uz viņu, gan uz večiņu, ka večiņai ir bijuši vismaz 50 gadi laika iemācīties latviešu valodu, bet, ja to nav izdarījusi, pati vainīga. Kad mans paziņa piedāvājās par šo tēmu uzrakstīt raportu slimnīcas vadībai, kolēģe apklusa. Večiņa no tā visa gan maz ko saprata, tikai rādīja sev uz sirdi un pukstēja, ka tā sāp.

Atgādināšu Jurim, ka vairākās jomās Stradiņa slimnīcai Latvijā ir monopolstāvoklis un ka pacientiem var arī nebūt iespējams izvēlēties citu slimnīcu.

Tāpat gribu piebilst, ka tajā dzīves posmā, ko man bija lemts nodzīvot Padlatvijā, līdzīgus skandālus iestādēs, tramvajos, veikalos un uz ielas esmu piedzīvojis gana daudz. Tolaik skandālu parasti uzsāka krievi, pieprasot, lai ar viņiem sazinās krieviski un dažkārt veltīdami latviešu valodai ne sevišķi glaimojošus epitetus.

Diemžēl veselība man bija vāja un pārdesmit reižu iznāca gulēt slimnīcās, īpaši līdz 12 gadu vecumam. Tolaik krieviski nerunāju nemaz vai runāju pagalam slikti. Esmu sastapis diezgan daudz sanitāru, kas neprata latviski tik daudz, lai mani saprastu. Esmu sastapis pietiekami daudz medmāsu, kas neprata latviski tik daudz, lai mani saprastu. Esmu sastapis dažus ārstus (atceros kādus divus), kas neprata latviski tik daudz, lai mani saprastu. Bet visās šajās pārdesmit reizēs rajona un Rīgas slimnīcās es neatceros nevienu gadījumu, kad mediķi mani būtu ATTEIKUŠIES saprast tāpēc, ka nerunāju krieviski. Atceros gadījumu, kad viena krievu medmāsa laikus NEBIJA SAPRATUSI, ka man ir slikti, un pēc tam izskatījās pagalam nobijusies un lūdza piedošanu. Tāpat atceros vairākus gadījumus, kad no slimnīcas personāla vidus tika meklēts tulks. Kad mani konsultēja nelaiķis profesors Grigorijs Groms, viņš izmantoja tulku, lai precīzi saprastu manis teiktā nianses, kaut arī pats ar mani sarunājās labā latviešu valodā. Bet principiālu atteikumu sazināties gan neatceros.

Vents

From: alex@chas-daily.com
Date: 12/1/02 11:39
Subject: Re: minoritātes \Alex --->Juris

Sveiki,

Tad tu jau samekleja laiciņu aprunat ar savam juristam manu priekšlīkumu(vai, precīzāks, priekšlīkuma "dirsas pants")?

Un par šodienas:

Juris Zagarins: < Alex, ja Tev gadījās savu meitu aizvest pie ārsta, kas, pats mācēdams rusofonu valodu tomēr Tavu meitiņu uzrunāja viņai nesaprotamā nerusofonu valodā, tad es Tev ieteiktu pameklēt citu ģimenes ārstu >

Jau sen sameklēts, uzreiz pēc ta gadijuma. (Viens precizejums: tas nebija "gimeņes ārste" bet LOR-specialiste Centralajas Bērnu Slimnīcas poliklinikā).

Juris Zagarins: < un nevainot visu Latvijas nerusofonu tautu ar humānisma trūkumu. >

Vai Tu negrib galu galā izbeigt uz mani uzbraukt par to, ko es nekad neesmu teicis? Paradi man, lūdzu, kur es vainoja <<visu Latvijas nerusofonu tautu ar humānisma trūkumu>>. Domaju, ka Tev ir vai nu mani jācitē, vai jātvoinojas.

Juris Zagarins: < Tici man, pat Amerikā ir atrodami ārsti kas ir maitas, ne humānisti. >

Ticu. Pats tadus redzejis.

Juris Zagarins: < Vispirms, golubčik, saproties, ka nerusofonu tauta nemaz nemēģina aizliegt rusofonu pilsoņiem savā starpā sarunāties rusofoniski. >

Meģinaja reiz kurls ar mēmu sarunāties...

Tev arī, golubčikam, nebūs slikti saprot, ka Tu atkaļ mani megina piešut to, ko es nekur, nekad un nekada veida nebijs teicis. Es bijs teicis un vēl pateikšu, ka pašreizeja skolas reforma, vismaz pēc līkuma būrtas, ir spējiga izdarīt ļaunumu ikkatram Latvijas iedzivotajam un ir nemaz nav spējiga padarīt labumu nevienam, neatkārīgi no tā, pie kada "fonus grupējuma" viņi atteicas, izņemot tikai birokratus.

Juris Zagarins: < Nerusofonu tauta nemaz neaziliedz rusofoniem mācīt saviem bērniem sarunātāties rusofoniski. >

Es Tev īsti nesaprotu: vai man tagad ir jāpateic "paldies"? Vai ko?

Juris Zagarins: < Tu ar savu uzstāšanos Sveikā savai lietai neesi darījis nekādu pakalpojumu, drīzāk Tu esi tai panācis skādi un nostiprinājis pret sevi instinktīvu aizspriedumu kā pre ārpusnieku, kas sava polītiskā tizluma vainu mēģina piesiet tautas vairākumam. >

Varbūt. Žel, ja tā ir. Ne katram patik tikšsnas ar realitati. Vai vēstnesis ir vainigs? Un viņu ir jānogalināt?

Alex.

From: aabele@sveiks.lv
Date: 12/1/02 12:06
Subject: Re: minoritātes \Alex --->čas

Alex, biju Rīgā un speciāli nopirku Čas. Pēc visām diskusijām Sveikā cerēju, ka būšu patīkami pārsteigta un tas vairs nebūs vecais Čas, kuru pirms kāda laika lasīju, taču - nekā.

Aleksandrs Šabanovs publicējis rakstu "Tatjana Šiškina pret Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi: karš turpinās". Fabula ir tāda. Šiškinas abi dēli dzīvo Francijā - viens dien leģionāros, otrs studē Sorbonas universitātē. Viņa grib pārcelties uz turieni, taču bez pases nedrīkst. Viņa atsakās ņemt pasi ar ierakstu Siskina, tāpēc nolēmusi ņemt meitas uzvārdu Osaulko, bet tad viņai latviski jāraksta iesniegums.

Citēju:

"-Pēc visiem pazemojumiem, - saka Tatjana Šiškina, - zvērēju sev vairs nekad nerunāt un nerakstīt latviski."

Vēl viens citāts:

"... iešu uz Krievijas vēstniecību ar lūgumu atslepenot ziņas par to, kā latviešu strēlnieki iznīcināja pareizticīgo svētos kalpotājus. Lai publicē viņu vārdus! Latvijas Republika turpina to pašu teroru pret mani."

Alex, vai Tu kaut ko līdzīgu, tikai no pretējās puses, esi redzējis lielākajos latviešu laikrakstos? Cik saprotu, tā Šiškina ir izglītota sieviete un ļoti labi apzinās, ka latviešu strēlnieki nav saistāmi ar Latvijas Republiku terora nozīmē. Zina arī to, ka iesniegums latviešu valodā nav nekāds pazemojums.

Alex, es arī šo to zinu no žurnālistikas virtuves, un ļoti labi saprotu, kāpēc izvēlēti tādi vārdi kā "karš", "terors", "pazemojumi" utt. Zinu arī to, cik viegli krievu dvēselē sakurināt kaislības. Tāpēc neraudi, lūdzu, sveikā ar krokodila asarām!

Ja krievu žurnālistiem kaut druscīt interesētu krievu kultūra un savu tautiešu dvēseles miers, viņi atrastu gan citus faktus, gan citus vārdus, ko atspoguļot savā avīzē. Viņi neaicinātu, kaut apslēptā veidā, raut ārā sētas mietus. Nāk Ziemassvētki. Arī krieviem ir bagātas gadskārtu tradīcijas. Kāpēc neaiciniet savus tautiešus uz ielām ar akardeoniem, balalaikām, krievu pankūkām, častuškām? Nuja, rusofoni jau neuzskata sevi Krievijai piederošus... Bet vai tas nav briesmīgi - tikai ienīst, ienīst, ienīst?

Ausma

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 12/1/02 12:37
Subject: Re: minoritātes \Alex --->čas

Ausma: < Bet vai tas nav briesmīgi - tikai ienīst, ienīst, ienīst? >

Un arī kā Vents raksta no savām pieredzēm cik briesmīgi būt paštaisnam krīzes/ nāves & dzīvības jautājumos...

Pienāk brīži kad līdzšinējiem svešiniekiem (vai pat ienaidniekiem) jāairē kopā lai izglābtos, vai visi noies dibenā kad naids un paštaisnība ir pats svarīgākais.

Secinu, ka gudrība ir zināt kad būt senticībniekam vai "pagānam" ar varoņētiku (warrior ethic) un kad būt "kristietim" (katolim vai citam) kas, ja ne citu, mīlestībā nesaredz tikai vājību (vai šo metaforisko izdalījumu laicīgie ekvivalenti).

aija

From: alex@chas-daily.com
Date: 12/1/02 12:56
Subject: Re: minoritātes \Alex --->Ausma Abele

Sveiki!

Es var atbildēt TIKAI par sevi. Neesmu Šabanovs. Man ir cits uzvārds, un Jums tās ir zināms.

Ausma Abele: < Pēc visām diskusijām Sveikā cerēju, ka būšu patīkami pārsteigta un tas vairs nebūs vecais Čas, kuru pirms kāda laika lasīju, taču - nekā. >

Interesanti, kadi bija pamati Jūsu cerībai? Es šeit atklati rakstija, ka situacija turpina tikai sliktinaties.

Ausma Abele: < Alex, vai Tu kaut ko līdzīgu, tikai no pretējās puses, esi redzējis lielākajos latviešu laikrakstos? >

Redzejis. Vai latviešu laikraksti nepublicē citatus -- no Gardas? No Dobeļa? No Palmiras Laces? Pat veselas intervijas bija -- Lauku Avīze, kada ir visslielakaja avīze latviešu valoda, piemeram.

Ausma Abele: < Alex, es arī šo to zinu no žurnālistikas virtuves, un ļoti labi saprotu, kāpēc izvēlēti tādi vārdi kā "karš", "terors", "pazemojumi" >

<<Karš>> Kur? Ja virsrakstā, tad, manuprāt, bija jāraksta vai nu "konflikts" vai "skandals". <<Terors>>? Tas ir citāts. <<Pazemojumi>>? Tas arī ir citāts. Un, ka Jūs droši vien novēroja, katram citātam rakstā ir prētcitātas -- Bruvera komentārs.

Ausma Abele: < Tāpēc neraudi, lūdzu, sveikā ar krokodila asarām!>

Vēlreiz (jau vismaz piektais). Vai Jūs kad lasijat kautko, ko rakstija tieši es? Vai Jūs gribat mani piespriest atbildēt par to, ko dara citi? Pēc kada principa? Pēc profesionalas piederības? Pēc valodas principa? Pēc darbavietas principa? Un par "krokodila asarām". Nu, ja Jums vot ta ie ertāk, nu -- lūdzu, lai Jums būs prieks.

Ausma Abele: < Ja krievu žurnālistiem kaut druscīt interesētu krievu kultūra un savu tautiešu dvēseles miers, viņi atrastu gan citus faktus, gan citus vārdus, ko atspoguļot savā avīzē. Viņi neaicinātu, kaut apslēptā veidā, raut ārā sētas mietus. Nāk Ziemassvētki. Arī krieviem ir bagātas gadskārtu tradīcijas. Kāpēc neaiciniet savus tautiešus uz ielām ar akardeoniem, balalaikām, krievu pankūkām, častuškām? >

Ziņiet, "avīze ka organizators" -- tas ir padomju izgudrojums. Avīze ir informācijas līdzeklis, kadam ir pienakums informēt (cik labi un cik objektīvi -- cits jautajums), nevis organizēt.

Ausma Abele: < Nuja, rusofoni jau neuzskata sevi Krievijai piederošus...>

Daļa no viesiem -- neapšaubami neuzskata.

Ausma Abele: < Bet vai tas nav briesmīgi - tikai ienīst, ienīst, ienīst? >

Ir. Briesmīgi. Var tikai atkartot salidzinajumu ar meģinajumu pardod bekonu arabiem. Tikai musu apstakļos Korana vietā ir ORT.

Ar cieņu,
Alex

PS Kadreiz es vienam rietumiekam stastija par situaciju avižu tirgā šeit: "Diena ir arkartīgi slikta avīze. Bet pareji ir daudz sliktāk".

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 12/1/02 1:16
Subject: Re: Jautājumi Aldim Pūram

Sveiki!

Es Aijai teicu tā:

Bet Aijai prasīja kaut ko konkrētāku:

Kā jau konkrētajiem Ventam un Pūksam un arī Fantastiskajam tautietim esmu rakstījis, līdz tam laikam kamēr paši sevis nebūsim pārliecinājuši, ka ar vēlēšanu likuma pielāgošanu Satversmes prasībai pēc reģionālās reprezentācijas būs sperts zīmīgs pirmais solis virzienā uz nopietnāku demokrātiju, mums jālūko vienam otru par to pārliecināt.

Tas ir viena veiReceived: from GATE_DOM-MTA by stda blablabla, tiesa, bet plecu raustīšana un purapeliska hiperventilācija un postmoderniska miera meklēšana un aleksiska attieksmju lāpīšana ir pavisam cita veida blablabla.

Piemēram, ja Aleksim kremt, ka Latvijā sastopami ārsti, kas aiz necilvēcīgas cūcības atsakās pielietot savas mākas, lai ārstētu viņiem personīgi nepatīkamus slimus cilvēkus, tad Aleksim vajadzētu meklēt ceļu, kā sadarboties ar citiem pilsoņiem, gan rusofoniem gan nerusofoniem, kam rūp Latvijas medicīnas apkalpes pagrimums, nevis lietot šo stāstu kā piemēru savam argumentam, ka Latvijas izglītības iestādēs nebūtu pareizi mācības sniegt nerusofonu valodā.

Juris

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 12/1/02 1:44
Subject: Re: minoritātes \Juris ---> Alex

Sveiki!

Apsolu! Par dirsas bučošanu vairs ne vārda!

Man un es domāju arī dažiem citiem krīt uz nerviem Tavi piemēri, ar kuriem Tu it kā centies pierādīt, ka starp rusofoniem un nerusofoniem Latvijā ir tik asa attieksmju problēma, ka to ar izglītības likuma prasību visās valsts izglītības iestādēs pielietot tikai latviešu valodu kā mācību valodu to nevarētu uzlabot un ka to, gluži otrādi varētu tikai pasliktināt. Pirms Tu te sāki uzstāties, es biju par to daudzmaz skaidrībā pats savā prātā, ka tāds likums būtu bez zobiem un tas tikai vājinātu vispārējo jau tā zemo respektu pret likumu visā tautā. Bet jo vairāk Tu te uzstājies jo skaidrāk man rādās, ka tāds likums vismaz pavisam skaidri noformulētu tautas vairākuma prasību pēc valsts valodas nostiprināšanas. Tas tad būtu tāds pieturas punkts pie kura tad arī visādi ekstrēmisti varētu meklēt sev kādu mierinājumu un tas varētu pat mazināt attieksmju asumu.

Es Tevi par pilntiesīgu realitātes vēstnesi neatzīstu. Arī bez Tavas palīdzības es no tālienes redzu, ka Latvijas tauta nav vienota un nav laimīga. Bet lai tādu vienotību un laimi panāktu nepietiks tikai prasīt lai valsts nemaz nemēģina tautas vairākuma gribu izteikt likumā, tā vietā lai meklētu līdzekļus šedevrālām valodas mācību programmām rusofoniem, kas jau sen ir zvērējuši nekad nemācīties latviešu valodu. Galvenā Latvijas problēma ir necieņa pret demokrātiju un negribēšana uzņemties pilsonisko atbildību ko prasa demokrātija.

Juris

From: aabele@sveiks.lv
Date: 12/1/02 3:19

Subject: Re: minoritātes \Alex --->Ausma Abele

Alex, no kurienes lai man būtu zināms Tavs uzvārds, neesi taču Sveikā priekšā stādījies. Protams, man nesagādātu grūtības aizrakstīt vēstulīti kādiem, kas sakās Tevi pazīstam, un uzzināt, taču tādu rīcību uzskatu zem sava goda. Ja jau pats nepiesakies, iztikšu. Galu galā par Tevi spriežu ne pēc uzvārda, bet pēc diskusijām.

Čas rakstā minēto virsrakstu es pārtulkoju pilnīgi pareizi - "voina" ir karš, nevis konflikts vai skandāls. Arī Pasaules karš bija "voina", nevis tikai konflikts vai skandāls. Jaukas asociācijas...

Redzi, Gardas, Dobeļa un Lāces idejas nav populāras latviešu vidū, tātad starp latviešu un krievu avīzēm žurnālistu darbā tomēr ir atšķirības. Un nestāsti man, ka avīze kā organizators ir tikai padomju izgudrojums. Tad jau katra partija necenstos izdot savu avīzi.

Ja informēšana būtu tik "nevainīga", tik ļoti neatšķirtos latviešu un krievu prese, jo notikumi Latvijā taču ir vieni un tie paši, nedzīvojam jau citā dimensijā. Un kāds neslēpts gandarījums par Laventa uzvaru starptautiskajā tiesā vēdī arī no Čas informācijas ar virsrakstu "Aleksandrs Lavents: septiņi ar pusi gadu bez tiesībām sarakstīties"! It kā nebūtu zināms, kas vilka tiesu garumā un kādos apstākļos šo laiku atradās Lavents. Bankā Baltija cieta kā latvieši, tā krievi, tātad prieks ir par to, ka greizi izgājis Latvijas valstij. Tai pašai valstij, kurā rusofoni dzīvo un kuru godā par savējo.

ORT es arī skatos. "Indes" tur ir piliens jūrā, toties vienā pašā Čas numurā - vesela pudelīte.

Šodien TV intervēja Daugavpils bērnu nama pedagogus - neviena vārda nepateica latviski. Uz Rīgu no Pļaviņām braucu ar Daugavpils vilcienu, man blakussēdētāji runāja skaidrā latviešu valodā. Toties videofilma vagonā skanēja tikai krieviski, pat bez subtitriem. Bet kāpēc tur nevarēja ielikt latviešu valodas mācību filmu, lai brauc un mācās latviski tie, kas neprot un kam nav "iespēju".

Ausma

From: OWL102@aol.com
Date: 12/1/02 5:17
Subject: minoritātes

Man pamatskolā bija spiesta lieta runāt franču valodu, ari starpbridi, bet tā i par francuzi nekluvu. Nabaga Aleksi, nebaidies. Nav tacu spiesta lieta mulkibas rakstit. Gunars

From: aircruiser@worldnet.att.net
Date: 12/1/02 8:49
Subject: Re: minoritātes\Alex

Ausma: < Nāk Ziemassvētki. Arī krieviem ir bagātas gadskārtu tradīcijas. Kāpēc neaiciniet savus tautiešus uz ielām ar akardeoniem, balalaikām, krievu pankūkām, častuškām? Nuja, rusofoni jau neuzskata sevi Krievijai piederošus... Bet vai tas nav briesmīgi - tikai ienīst, ienīst, ienīst? >

Ilgi sekoju diskusiju starp Alexi un pārejiem sveikotājiem.

Labi jau ir izrunāties un izmainīt domās bet jūtu ka pašlaik ir piemeties gaudošanas laiks. Vai tad nevaram kautko iemācīties pozitīvu un nolikt lielās starpības pie malas?

Es te kā ārzemniekas latvietis noklausos un zinu sirdī ka Latvija nekad nebūs ta pate ko es atstāju 50 gadus atpakaļ. Lielākās grūtības vienmēr būs kā tikt vaļā no veciem naidiem.

Paldies Ausmai kura skats uz nākotni man vienmēr dod cerības.

Zigrida

P.S. Pašlaik sūtu caur dēla kastīti.

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 12/1/02 9:16
Subject: Re: minoritātes \Alex --->Ausma Abele

Sveiki!

Ausma neatceras:

Savā pirmā vēstulē <Date: 11/12/02 4:03> Aleksis pavisam pieklājīgi stādījās priekšā: < Ar cieņu,Alex Krasnitsky\Aleksandr(s) Krasņitskij(s) >.

Juris

From: aabele@sveiks.lv
Date: 12/2/02 1:45
Subject: Re: minoritātes \Alex --->Ausma Abele

Paldies, Juri! Atvainojos par pārpratumu, īpaši Alexim!

Laikam man ar to vecumu ir pavisam nopietni, ja vairs nepievēršu uzmanību pat sveikā jaunpienākušo vīriešu uzvārdiem. :-)

Ausma

From: alex@chas-daily.com
Date: 12/2/02 8:38
Subject: Re: minoritātes \Alex----->Juris

Sveiki!

Juris Zagarins: < Apsolu! Par dirsas bučošanu vairs ne vārda! >

Vai tas nozīme, ka musu politiskais darijums stajas spēkā? Un ja tas ir, tad kad Tu doma uzsakt kampaņu par valodas kvotas izsvītrošanu no Radio un TV līkumā un retranslacijas kvotas iekļaujšanu taja vieta?

Juris Zagarins: < Man un es domāju arī dažiem citiem krīt uz nerviem Tavi piemēri, ar kuriem Tu it kā centies pierādīt, ka starp rusofoniem un nerusofoniem Latvijā ir tik asa attieksmju problēma, ka to ar izglītības likuma prasību visās valsts izglītības iestādēs pielietot tikai latviešu valodu kā mācību valodu to nevarētu uzlabot un ka to, gluži otrādi varētu tikai pasliktināt. >

Es nemeģinaja vērtet attieksmju problēmas asumu. Bet tas ka reformas rezultata mes VISI dabusim jaunas problēmas un nemaz neatrisināsim vecus -- ja, to teicu.

Juris Zagarins: < tāds likums vismaz pavisam skaidri noformulētu tautas vairākuma prasību pēc valsts valodas nostiprināšanas. Tas tad būtu tāds pieturas punkts pie kura tad arī visādi ekstrēmisti varētu meklēt sev kādu mierinājumu un tas varētu pat mazināt attieksmju asumu. >

Vienas puses ekstremisti -- var būt, man šeit grūti spriest. Bet ir vēl otra puse, ar savejiem ekstremistiem. Un es apņemas apgalvot, ka šaja "pietura" viņiem būs nevis galapunkts, bet atiešanas stacija. Uz tadu virzienu, par kadu man pavisam par domat ir bailes.

Juris Zagarins: < Es Tevi par pilntiesīgu realitātes vēstnesi neatzīstu. >

Uhu. Tadas tiesības tev, protāms, ir. Var pavisam mani atzīst par nēksistejošu butni.

Juris Zagarins: < Arī bez Tavas palīdzības es no tālienes redzu, ka Latvijas tauta nav vienota un nav laimīga. >

Pareiza konstatacija. Bet lai situaciju uzlabot, ir jāziņ arī niances, vai ne?

Juris Zagarins: < Bet lai tādu vienotību un laimi panāktu nepietiks tikai prasīt lai valsts nemaz nemēģina tautas vairākuma gribu izteikt likumā, tā vietā lai meklētu līdzekļus šedevrālām valodas mācību programmām rusofoniem >

1. Nepietiks.
2. Nedomaju, ka Satversme (un zemāks limeņa līkumi) ir kads kolektīvas pašnavības pakts.
3. Nav jāmekle līdzekļus. Skolas reforma arī nav bezmaksas. Ir jāizmainit naudas sadališanu, un, tici man, vēl bus iespēja naudiņu saglabat pensijas palielinašanai.

Juris Zagarins: < kas jau sen ir zvērējuši nekad nemācīties latviešu valodu. >

Nu beidz, lūdzu. Cilvēki ir dažadi un mes runajam par bērniem, nevis par nacionali atsaldetajam pieaugušiem.

Juris Zagarins: < Galvenā Latvijas problēma ir necieņa pret demokrātiju un negribēšana uzņemties pilsonisko atbildību ko prasa demokrātija. >

Interesanti gan. Cilvēki -- balsstiesigie pilsoņi – pīlnīgi demokratiski nobalsoja par politisku spēku, kads solija skolas problēmu atrisinat. Šīs spēks pīlnīgi demokratiski panema ceturtdaļu no visas vietas parlamentā. Un pīlnīgi demokratiski meģina pateic pareijem: lūk, kungi, musu veletajji grib to un šo, varbūt aprunasim kadu kompromisu, galu galā, aiz mums ir gandrīz ka visi mazākumtautības pilsoņi... Un otra puse (atkaļ pīlnīgi demokratiski) pirmu ignorē. Kas atliek darīt? Streikot? Par to jau runas ir -- ka 2004. g. 1.septembrī, ja nekas neizmainas, t.s. "latviešu skolas krieviem" palik vienkarši tukši. Vai tas būs pilsoņski atbidīga ricība?

Alex

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 12/2/02 9:55
Subject: Re: minoritātes \Alex----->Juris

Sveiki!

Aleksis nepacietīgi gaida: < . . . kad Tu doma uzsakt kampaņu par valodas kvotas izsvītrošanu no Radio un TV līkumā un retranslacijas kvotas iekļaujšanu taja vieta? >

Tiklīdz Tu uzsāksi kampaņu par vēlēšanu likumu kas ļauj deputātu kandidātiem balotēties ne vairāk kā vienā vēlēšanu apgabalā.

Par paredzēto valsts valodas ieviešanu izglītības sistēmā es teicu tā:

Un Aleksis teica tā:

Kas tā par "attiešanas staciju" no situācijas, ka 12 gadu laikā skolotāji vēl nav iemācījušies valsts valodu? Varbūt sāks organizēt pagrīdes skolas?

Nekas, nekas. Tādā gadījumā ASV sūtīs humanitāros uzlidojumus!

Ne mirkli nešaubos par Tavs būtnes eksistenci.

Nelaimes nianses var atrast itin visur pasaulē. Pamatproblēma nekad nekur nav nekādās niansēs.

Uhu.

Runa te bija par skolotājiem, kas 12 gadu laikā nav vīžājuši apgūt valsts valodu.

Kā Tu vari teikt, ka pilnīgi ignorē? Pilnīgi ignorētu, ja nemēģinātu pilnīgi demokrātiski pateikt, ka lūk, nu jums būs tomēr jāmācās valsts valoda.

Amerika ne mirkli nevilcināsies un sūtīs virsū humanitāros bumbvedējus.

Juris, NATO Bruņoto Spēku Apakškomandants

From: alex@chas-daily.com
Date: 12/2/02 9:57
Subject: Re: minoritātes \Alex --->Ausma Abele

Sveiki,

Ausma Abele: < Čas rakstā minēto virsrakstu es pārtulkoju pilnīgi pareizi - "voina" ir karš, nevis konflikts vai skandāls. Arī Pasaules karš bija "voina", nevis tikai konflikts vai skandāls. Jaukas asociācijas... >

Nebija runas par nepareizu tulkojumu. Voina ir karš, protāms. Droši vien, tas ir mana kļuda -- neskaidrs izteikums. Manuprāt, rakstam ir vajadzigs cits virsraksts, kur vārda "karš" vietā var būt "konflikts" vai "skandals" vai "strīds".

Ausma Abele: < Redzi, Gardas, Dobeļa un Lāces idejas nav populāras latviešu vidū >

Nu tad ir pavisam divaini: cilvēka idejas nav populāras, bēt tomēr avīze atvēle veselu lapu šīs idejas atspoguļošanai. Laikam, lai neviens neizlasija?

Ausma Abele: < tātad starp latviešu un krievu avīzēm žurnālistu darbā tomēr ir atšķirības. >

Ir.

Ausma Abele: < Un nestāsti man, ka avīze kā organizators ir tikai padomju izgudrojums. Tad jau katra partija necenstos izdot savu avīzi. >

Nu, un kadai partijai pieder Diena? Un Čas -- kadai?

Ausma Abele: < Ja informēšana būtu tik "nevainīga", tik ļoti neatšķirtos latviešu un krievu prese, jo notikumi Latvijā taču ir vieni un tie paši, nedzīvojam jau citā dimensijā. >

Problēmas atšķirās. Vai Jūs redzejuši daudz rakstus latviešu presē par to, ka rusof... (hm... vai Rubeņa kungs ir šeit?) krievvalodigiem ir milzigas bailes par skolas reformu? Un, līdzīgi, droši vien, būs grūti sameklet krievu presē daudz rakstus par to, ka latviešiem ir milzīgas bailes par valodas izdzīvošanu.

Ausma Abele: < Un kāds neslēpts gandarījums par Laventa uzvaru starptautiskajā tiesā vēdī arī no Čas informācijas ar virsrakstu "Aleksandrs Lavents: septiņi ar pusi gadu bez tiesībām sarakstīties"! It kā nebūtu zināms, kas vilka tiesu garumā un kādos apstākļos šo laiku atradās Lavents. >

Bet, gadijumā, Jūs nevarat nocitēt Dienas virsrakstu par to pašo? Es -- var: ECT dod mācību Latvijai. Un vēl -- Askoldam Rodinam taja paša Dienas numurā bijs komentārs. Ar virsrakstu: Par spriedumu Laventa lietā ir atbildīga tiesu sistēma.

Ausma Abele: < Bankā Baltija cieta kā latvieši, tā krievi, tātad prieks ir par to, ka greizi izgājis Latvijas valstij. >

Tas ir psihes fenomēns. Cilvēki doma, ka valsts sistēma viņam padarija daudz nelabas lietas. Un viņi domā, ka ir iespejams sodīt sistēmu, bet ne visu valsti.

Ausma Abele: < Tai pašai valstij, kurā rusofoni dzīvo un kuru godā par savējo. >

Prieks, ka Jūs to atzistāt.

Ausma Abele: < ORT es arī skatos. "Indes" tur ir piliens jūrā, toties vienā pašā Čas numurā - vesela pudelīte. >

Vai Jūs esat redzejuši VIENI objektīvu ORT reportāžu par Latviju? Es -- ne.

Ausma Abele: < Šodien TV intervēja Daugavpils bērnu nama pedagogus - neviena vārda nepateica latviski. >

Nu, vai tas nenozīme, ka 2004. g. reforma būs arkartīgi veiksmīga?

Ausma Abele: < Uz Rīgu no Pļaviņām braucu ar Daugavpils vilcienu, man blakussēdētāji runāja skaidrā latviešu valodā. Toties videofilma vagonā skanēja tikai krieviski, pat bez subtitriem. >

Ļoti slikti. Manuprāt, nemaz nav dargi un pilnigi tehniski iespejāmi izdarīt ta, lai katrām būtu iespēja skaņu klausīt sava valoda.

Ausma Abele: < Bet kāpēc tur nevarēja ielikt latviešu valodas mācību filmu, lai brauc un mācās latviski tie, kas neprot un kam nav "iespēju". >

Vai Jums nebūs garlaicigi tada vagonā braukt? Bet princīpa ideja ir laba -- kamēr saglabajas izvēles iespēja tiem, kas valodu jau prot, vai vienkarši negrib šodien ar valodau nodarboties utt.

Ar cieņu, Alex

From: alex@chas-daily.com
Date: 12/2/02 10:05
Subject: Re: minoritātes \Alex----->Juris

Sveiki.

Juris Zagarins: < Tādā gadījumā ASV sūtīs humanitāros uzlidojumus! >

Ja Tu nopietni doma, ka tas būs vislabāka izeja no situacijas, tad lūdzu, nestasti man vairs par to, ka Latvija Tev ir nevienaldzīga. Ja tas bija joks, tad, piedod, ārkartīgi stulbs. Un ja Tu var pavisam ar tadam lietam jokot, tad, piedod vēlreiz, man ir par Tevi nopietnas aizdomas.

Alex.

From: kingga@plu.edu
Date: 12/2/02 11:06
Subject: Re: Jautājumi Aldim Pūram

Sveiki,

pec paris dienam atsaksu diskusijas par minoritatem. Ta ka pedejas paris nedelas sie jautajumi jau ir plasi parrunati, es centisos sai lietai pieiet ar plasaku skatu. Ceru neatkartoties. Rakstus sutisu tiesi sveikotajiem ar nozimeton tematu "minoriates", bet es ceru, ka Juris tam saliks keksisus (es pats to vel sogad nevaru izdarit) un tos palaidis talak sava majas lapa.

Visu labako,
Gundars

From: kingga@plu.edu
Date: 12/2/02 11:46

Subject: Re: Jautājumi Aldim Pūram

Aija, ludzu aizsuti Elizabetes jautajumus Aldim Puram. Ceru, ka vins mums vares ari parsutit, agrak vai velak,kadus no svarigakajiem dokumentiem.

Visu labako,
Gundars

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 12/2/02 11:49
Subject: Re: minoritātes \Alex----->Juris

Sveiki!

Aleksim par mani ir nopietnas aizdomas:

< . . . man ir par Tevi nopietnas aizdomas. >

Ak par manas eksistences niansēm esi sācis šaubīties vai?

Juris

From: zdzenis@earthlink.net
Date: 12/2/02 12:46
Subject: Re: minoritātes

Velviens piemērs Aleksim.

Iebraucu amērikā 11 g. vecumā Oktoobra mēnesī 1949 g. Tūlīt nākošā pirmdienā sēdēju klasē nezinot neviena vārda angliski, tikai vāciski un latviski. Pat man izoboja par nazi jo uzvārds bij Lutcs. Cītīgi mācijos un pašai nezinot valodu uztvēru neilgā laikā. Nevainoju pārejos kas mani izoboja jo tie bij tie īstie "minooritija".

Labu domādama, Zigrida

From: alex@chas-daily.com
Date: 12/2/02 12:51
Subject: Re: minoritātes\\Alex--->Zigridai

Sveiki,

vienīgais jautajums:
Vai skolotajiem un klases biedru vairakumam dzimta valoda bija angļu?

Alex

From: zdzenis@earthlink.net
Date: 12/2/02 1:27
Subject: Re: minoritātes\\Alex--->Zigridai

Sveiks Aleks

Toreiz amērika bij tik izolēta sakarā ar pārejām pasaules valodām ka vienīgā pieņemtā valoda bij angļu. Tagad ir daudz kas mainijies. Skolas ir pilnas ar studentiem no visām pasaules malām. Tagad mums ir div-valodīgās klases, parasti spāņu (atkarājās kurā štatā dzīvo). Daudz tam ir preti jo domā ka studenti nav spiesti ātrāk iemācīties angļu valodu. Daudz grib "engliš immersion" klases. Kā teicu agrāk tas bij vienīgais ceļs. Toreiz nebija specjālas klases priekš immigrantiem. Tikai vakara kursi priekš lielcilvēkiem. Mani vecāki grūti strādāja pie dārzniecības. Pārnākot mājās, nozmagājās un skrējas uz angļu valodas klasēm.

Ceru ka atbildēju tavu jautājumu.

Zigrida

From: alex@chas-daily.com
Date: 12/2/02 2:20
Subject: Re: minoritātes\\Alex--->Zigridai

Saviki, Zigrida,

liels paldies par atbilde. Cik es saprotu, angļu valoda bija skolotajiem dzimta un klases biedru vairakuma -- arī.

Redzi, visi iebildumi prēt tagadejas krievu vidusskolas pareju uz latviešu valodu var sadalīt uz divas grupas.

1. Cilvēki doma, ka viņu bērniem draud asimilacija. Vai tas tiešam ir, ir apstrīdami. Ir argumenti ir i "par", i "prēt". Amerikā esmu redzejs, kas noteik trešā paaudzē ar trimdas bērniem -- neskatot uz to, ka mājā vecakas paaudzes parstavji runa latviski un uztur pie sevis "mazu Latviju". Un man ir zinams par visas kultūras biedrības, vasaras skolas utt. Bet, tomēr, domaju, ka Tu var piekrīt, ka starp trešas paaudzēs Amerikas latviešiem gruti sameklēt daudz, kas latviski runa tik labi, ka angliski. Angļu akcēnts būs noteikti, un vārdu klasts mazāk. Un kas būs ceturtā paaudzi? Domaju, ka kad cilvēks svešvalodā runa labāk, neka mates valodā, tas noteikti ir asimilacija. Vel viena lieta -- zinamas kultūras atšķirības, bet tas būs ilga saruna.

2. Neatkārīgi no tā, vai asimilacijas bailes ir pamatoti, ir ļoti nopietnas aizdomas par izglitības kvalitāti. Tev bija jamācās angļiski no skolotaja, kas angļiski runaja pareizi un skaidri. Pēc tagadejas reformas plana (vismaz pēc līkuma) ir planots "parmācīt" krievu skolotajus, lati viņi spētu pasniedz savas priekšmetus latviski. Caurmērais valodas prāsmes līmenis ir labāk, neka pirms 5-7 gadiem, bet nepietikami labs, lai brīvi un pareizi pasniegtu bērniem zinašanas. Un ja par asimilaciju, kulturas zaudešanu un parejas pusfilozofiskas lietas vel šaubas ir, bet to, ka izglītibas kvalitate būs pazaudēta -- man šķiet neapšaubāmi. Tas ir nav politikas vai lielimperiskas šovinizma jautajums, tas ir vienkarši kadru jautajums. Ir vai no vismaz jāatliek reformu (politiķi negrīb), vai jāmaiņit puse vai divas trešdaļas vai tris cetrudalās no visa krievu skolotaju "korpusa" (nereali), vai nu saplust vidusskolas (arī nereali, kas tē būs par mācības, ja katrā klasē būs pa 50 bērniem, nerunajot jau par parejam problēmam). Bet man šķiet, ka ir vēl viena iespēja. Krietni pastriprināt latviešu valodas pasniegšanu krievu skolās -- lidzīgi tam, kas bija PSRS laikā latviešu skolās, kad absolvēntiem bija i sarunavalodas spējas, i spējas stradāt krieviski, i talāk mācīties universitātes -- arī krieviski. Un viss tas bija sasniegts, saglabajot videju izglītību latviešu valoda. Un, cīk es saprotu, šeit ir jādara vienigu lietu: to vecu programmu atrakt, parkartot un izmantot. Un tas būs daudz letāk, un pretistības nebūs.

Alex.

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 12/2/02 2:54
Subject: Re: minoritātes\\Juris - - - > Alex

Sveiki!

Aleksim šķiet tā: < Bet man šķiet, ka ir vēl viena iespēja. Krietni pastriprināt latviešu valodas pasniegšanu krievu skolās -- lidzīgi tam, kas bija PSRS laikā latviešu skolās, kad absolvēntiem bija i sarunavalodas spējas, i spējas stradāt krieviski, i talāk mācīties universitātes -- arī krieviski. Un viss tas bija sasniegts, saglabajot videju izglītību latviešu valoda. >

Aleksi, mīļais čelovjek! JA Tu nopietni gribi panākt kaut kādu nopietnu dialogu šeit, tad lūdzu neaicini nerusofonu tautu atpakaļ uz vecajiem labajiem PSRS laikiem! Mēģini to lietu noformulēt kaut kā citādāk!

Varbūt pie viena atrakt to veco labo Leonīdu Brežņevu arī, pārkārtot un izmantot par biedekli pret rusofonu skolotājiem, kas nevīžā mācīties nerusofoniski?

Juris

From: alex@chas-daily.com
Date: 12/2/02 3:15
Subject: Re: minoritātes\\Alex ---> Juris

Sveiki,

īsa atbilde Tev:

Ja Tu grībi panākt kaut kādu nopietnu dialogu ar mani (grības ceret, ka tas ne tikai man ir vajadzīgs), tas nebūtu slikti lasit to, ko es rakstu, nevis to, ko Tu doma, ka es rakstu. Tu dzird tikai to ko Tu grīb dzirdēt, nevis to, ko es Tev meģinaju pateikt.

Runa bija par skolas programu, viss parejais ir Tavas fantāzijas darbības blakusprodukts. Un nestasti man, ka programma ir slikta tikai tapēc, ka bija izstradāta Padomijā.

Alex.

PS Vissērtākaja lieta jebkada diskusija ir pierakstit oponentam kads viedoklis (kadu oponent nekad nebijs izteicis), pēc tam varonīgu uz šo viedokļu uzbrukt un blickrigveida uzvarēt. Pēc tam jau var lepni proklamēt visaptverošu uzvaru. Ļoti ērti, piekritu. Bet tikai kads vērts ir tadai diskusijai?

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 12/2/02 4:32
Subject: Re: minoritātes\Alex -----> Indulis Gleske

Sveiki!

Aleksim gribas cerēt:

Bet bet bet. Es taču burtu pa burtam pārrakstīju to ko Tu pats biji teicis un es nemaz to nesagrozīju. Es tikai Tev ieteicu to pašu domu izteikt kaut kā citādi. Tas viss!

Re, Tu ieteici pastiprinātu nerusofonu valodas pasniegšanu krievu skolās

Un tad vēl:

Un es par to Tev pateicu tā:

Es saprotu, ka Tu gribēji salīdzināt Latvijas valstī pastāvošās rusofonu skolas ar toreiz pirms 12 gadiem Padomju Latvijā pastāvošajām nerusofonu skolām kur tika "pastiprinātā veidā" mācīta rusofonu valoda un Tu rādīji uz pēdējām kā priekšzīmi pareizai valstiskai pieejai panākt rusofonu un nerusofonu tautu brālīgo sadzīvi.

Tā nelaime ar Tavu priekšlikumu, Aleks, ir, ka LAtvijas nerusofonu tauta vēl līdz šai dienai nav gluži atkopusies no tā posta, ko rusofonu tauta tās valodai un valstiskai dvēselei ir nodarījusi ar šo it kā priekšzīmīgo PSRS laika izglītības sistēmu un tā tagad, paldies Dievam būdama atkal vairākuma tauta savā valstī, prasa lai Latvijas rusofonu tauta mācītos nerusofoniski bet nu jau 12 gadi ir pagājuši un nu rusofoni nāk pie nerusofoniem un prasa, lai pret rusofonu minoritāti nerusofoni lūdzu būtu tik pat smalkjūtīgi, kā rusofoni bija pret nerusofoniem PSRS laikos? Tas kaut kā neštimmē. Tur vajadzēja lietot citādu pieeju. Tas viss.

Es domāju, ka rusofonu tautības skolotāji nemācīsies nerusofonu valodu pat tādā gadījumā, ja nerusofonu tauta to no viņiem prasīs ar likumu, bet es tomēr domāju, ka tas ir nemaz nav tik necilvēcīgi šos rusofonu tautības skolotājus nostādīt ārpus likuma par savu nespēju apgūt valsts valodu. Tas nav, teiksim, gluži tas pats ko serbi mēģināja nodarīt ar Kosovas albāņiem kad viņiemm par to no ASV tika aizsūtīti humanitārie bumbvedēji.

Daudz kas bija labs arī Padomijā, un es bieži vien šai forumā esmu strīdījies pret amerikāniskajiem šoka terapeitiem, bet nerusofonu tautas neapmierinātību ar rusofonu tautas polītisko tizlumu un bezatbildīgo nostāju pret LAtvijas nacionālo demokrātiju Tu pats man esi palīdzējis saprast labāk nekā Tavi ideoloģiskie pretinieki to būtu varējuši izdarīt un es tiešām nedomāju, ka viss, ko vajag ir PSRS izglītības sistēmas "atrakšana un pārkārtošana un izveidošana" lai Latvijā būtu tautu brālība.

Zini ko? Vinnijam Pūksam ir tāda baigi laba rokas grāmatiņa, kur iekšā pierakstīti itin visi mani psihotriki. Varbūt viņš Tev aizdos ja Tu smuki palūgsi.

Juris

From: arubenis@ix.netcom.com
Date: 12/2/02 5:35
Subject: Re: minoritātes\Alex

Zigrīda: < Es te kā ārzemniekas latvietis noklausos un zinu sirdī ka Latvija nekad nebūs ta pate ko es atstāju 50 gadus atpakaļ. Lielākās grūtības vienmēr būs kā tikt vaļā no veciem naidiem. >

Butu aplam domat, ka Latvija tada pati ka pirms 50 gadiem! Mes pasi vairs neesam tadi pasi, itinneviens. (Dazi pat nebrauc uz Latviju, lai nesabojatu savas labas atrminas!!! Arprats, atminas! Kas par tuksumu!)

Es nedomaju, ka tik daudz jadoma par "naidiem", jo lielaka dala vainigo jau sakapusi zem velenam. Bet aizmirst parestibas un netaisnibas gan nevajag!

From: zdzenis@earthlink.net
Date: 12/2/02 7:24
Subject: Re: minoritātes\Alex

Nabaga Rubinīts uztraucās ka tikai domāju ar ar sirdi. Gluzi jau tā nav. Biju Latvijā ar māti, skatijos garām ko komunisti paspēja un uz priekšu ko Latvija paspēs nākotnē. Kas dzīvo bez atmiņām nespēj redzēt nākotni. Tev pareiz, tu nedomā tikai runā.

Zigrida

From: indulis@gleske.org
Date: 12/2/02 8:32
Subject: Re: minoritātes\\Indulis Gleske--->Alexam

Alex, es tiešām neesmu sekojis 100% vai pat 50% no tā, ko Tu te ņemies ar citiem sveikotājiem. Dzīva par īsu, man arī citas lietas prasa laiku. Bet es apmēram uztveru tavu nostāju, lai gan negribēju tieši iejaukties.

Tu apstrīdi latviešu tiesības veidot latvisku Latviju. Tu vari runāt par ķiegeļiem un tantiņām un assimilāciju un praktiskie sķēršliem izglītībā cik vien Tu vēlies, bet cauri skan (pēc manas uztveres) tas pats apdrāztais noskaņojums ka krieviem un krievu valodai ir speciālas tiesības kas jāuztura par valsts līdzekļiem. Vai tā nav?

Tu runā par asimilāciju - fui. Salīdzināt latviešus Amerikā, kur viņu skaits varbūt augstākais 0,1% no iedzīvotājiem ar krieviem Latvijā, kuru skaits ir varbūt 20-30% ir galīgi nepiemēroti. Vai nu Tu esi galīgi stulbs vai Tu turi citus par muļķiem. Bez tam Māte Krievija tup aiz robezjas. - kad mēs iebraucām Amerikā, Latvija bija okupēta, un pavisam tālu. Varbūt to Tu arī nezināji.

Ja draud asimilācija, tad tā būtu no Amerikas, un tā apdraud visu pasauli, bet tas būtu cits temats.

Labi, labi, Tu jau droši drīksti kungstēt, neviens tev nemēģinās muti aizbāst, kā tas droši vien būtu ar latviešiem ja Tu un tavējie tiktu pie šprices. Nebūtu runājis par tantiņām un ķieģeļiem, varbūt būtu ticamāks.....

Laikam tava ņaudēšana par tantiņām un ķieģeliem mani beidzot pārliecināja ka Tu tiešām neesi nopietns, māģini kautkādīgi izaicināt.

Tagad paskatīšu tuvāk vienu tavu rakstu, tāpat neizmeklētu, viņš man gadās tepat netālu uz vēstuļu saraksta. Bez mēģinājuma...

Redzi, es atkal atbildēšu, ka Amerika nepastāv lai uzturētu visu iedzīvotāju dažādās valodas un kultūras, bet pastāv kā neatkarīga valsts. Tie, kas šeit iebrauc, nav spiesti mācīties angļu valodu, vai uzdot savu kultūru. Viņiem gan ir prasīts apgūt angļu valodu, cik necik, lai iegūtu ASV pavalstniecību.

Kādas Tev tiesības prasīt lai Latvija atbalsta ne-latviešu valodas un kultūras? Vai tam ir kāda jēga? Vai kāds liedz krievvalodīgiem runāt privāti krieviski, turēt krievu valodā privātas skolas? Tas ko dara Amerikā iebraucēji, tā darīja latvieši. (Ja es šinī ziņā esmu kļūdījies, lūdzu izlabo.)

Šī ir tiešām problēma, jo liekas ka krievi jau nekad negribēja mācīties latviešu valodu. Tu gribi šādu sistēmu turpināt tāpēc, ka krievi vai nu negrib, vai iespītējās, vai tiešām nav spējīgi apgūt latviešu valodu. Krievu iedomība, man liekas.

Ja nespers pirmo soli, tad nekur nenonāks.

Nu, ko Tu te jokojies....

Es domāju ir kautkur jāsāk.

Intresanti - kur ņems tos skolotājus kas to latviešu valodu mācīs? Es domātu ka latviešu skolotājiem būtu ļoti nērti strādāt krievu skolās - es pieņemu ka viņiem maksātu atsevišķa riska algu.

Protams, bija jau labāk PSRS laikos, seviški krieviem. Noteikti latvieši labi zin, ko nozīmē būt apspiestai minoritātei savā pašu zemē. Kā būtu ja latvieši mēģinātu iekārtot savu valsti? Varbūt būtu nepārvaramas problēmas, bat varbūt viss ietu samērā gludi.

------------------------

Labi, es apkatīju vienu Tavu vēstuli, vēl joprojām nepiekrītu taviem uzskatiem, varbūt mazliet vairāk saprotu, ko Tu mēģini skaidrot. Varbūt Tu tiešām esi nopietns cilvēks kas vēlās piedalīties Latvijas pozitīvā nākotnē, grib ko sniegt un palīdzēt. Bet varbūt nē.

Nu, kā tas ir?

Visu labu,
Indulis Gleske

From: aabele@sveiks.lv
Date: 12/3/02 1:20
Subject: Re: minoritātes\\Alex--->

Alex: < Bet man šķiet, ka ir vēl viena iespēja. Krietni pastriprināt latviešu valodas pasniegšanu krievu skolās -- lidzīgi tam, kas bija PSRS laikā latviešu skolās, kad absolvēntiem bija i sarunavalodas spējas, i spējas stradāt krieviski, i talāk mācīties universitātes -- arī krieviski. Un viss tas bija sasniegts, saglabajot videju izglītību latviešu valoda. Un, cīk es saprotu, šeit ir jādara vienigu lietu: to vecu programmu atrakt, parkartot un izmantot. Un tas būs daudz letāk, un pretistības nebūs.>

Alex, Tavs priekšlikums būtu derīgs vienā gadījumā - ja Latvija būtu sev pievienojusi kādu no Krievijas guberņām, teiksim, Pleskavu vai Novgorodu. Tad gan tur varētu izmantot veco labo padomijas laika pieredzi. Par to varētu padomāt arī tad, ja Krievija atdotu Latvijai nelikumīgi atņemto Abreni, tur arī sākumā noderētu Tavs ieteikums.

Bet pretestība no vienas daļas krievu puses vienmēr būs, kamēr viņi negribēs saprast, ka šeit nav Krievijas guberņa, bet ir neatkarīga Latvijas valsts ar tās pamatiedzīvotājiem latviešiem. Veselus 12 gadus taču jau krievi mācījās pēc padomjlaika metodēm - bet nekā, kā viena daļa ir jutusies kā Krievijā, tā jūtas, un ne par kadu nopietnu latviešu valodas mācīšanos nedomā pat šeit dzimušie krievu tautības skolotāji.

Parasti jau bērni tīšām gultā neslapina. Bet ja tomēr to dara tīšām, tad jāliek pašiem sakopties. Vēl jo vairāk tas attiecas uz tiem, kas māca tīšām slapināt gultā.

Ausma

From: signis@kssc.lv
Date: 12/3/02 4:20
Subject: Re: minoritātes \Alex --->Uldis Mat'iss

Alex: < Un tai ir nevis valsts valodas jautajums, bet humanisma jautajums >

Tu kautkā automātiski pieņem, ka visi latvieši zināmā vecuma un izskata grupā prot runāt krieviski, kas nebūt vienmēr nav taisnība. Tas gan varētu būt taisnība kādos 90% gadījumu, bet pats zinu pietiekami daudz latviešus, kas tā arī izgājuši cauri visiem padomju gadiem ar ļoti minimālām vai tikpat kā nekādām krievu valodas zināšanām. Jeb tikpat labi var pieņemt, ka tev trāpījās sadistiski noskaņota nacionāliste :-(, bet tas nebūt nav pamats lai izdarītu kādus vispārinājumus.

Parasti es daudzos jautājumos esmu liberāli noskaņots, bet jo vairāk redzu un dzirdu rusofonu viedokļus par apspiešanu un nespēju iemācīties latviešu valodu, jo vairāk man liekas, ka kautkas šājā jomā ir jāmaina un varbūt latviešu skolas ir vienīgā izeja... Šo viedokli pastiprina arī katrs gadījums, kad mani veikalos un vēl aizvien pat arī dažās iestādēs nesaprot latviski un esmu spiests pāriet uz krievu valodu.

Signis,

vēl atceroties nesenu pagātni, kad krievu vairākums Latvijā kategoriski atteicās runāt latviski gan veikalos, gan iestādēs, gan arī mācīties latviešu valodu.

From: alex@chas-daily.com
Date: 12/3/02 4:50
Subject: Re: minoritātes\Alex ----->Jurim Z.

Sveiki!

Juris Zagarins: < Es saprotu, ka Tu gribēji salīdzināt Latvijas valstī pastāvošās rusofonu skolas ar toreiz pirms 12 gadiem Padomju Latvijā pastāvošajām nerusofonu skolām kur tika "pastiprinātā veidā" mācīta rusofonu valoda un Tu rādīji uz pēdējām kā priekšzīmi pareizai valstiskai pieejai panākt rusofonu un nerusofonu tautu brālīgo sadzīvi. >

1. Vienīgi, ko es gribēja pateikt, ir -- ka progrāamma bija laba.
2. Tautu brālīga sadzīve -- tas ir Padomijas mīts. Tu, protāms, var uz šo mītu tīcet, bet es tīcu uz cilvēku brālīgu sadzīvi.

Ziņi, man pirmkart interese, vai cilvēks ir labs, vai viņš ir godīgs, kartīgs utt., un tikai pēc tam es (var būt) pajautāšu, kada viņam ir tautība. Kads zaglis man nebūs vairāk "manejais" tapēc, ka viņš runa mana valoda. Vai -- citādi: zaglis nebūs manuprāt vainīgs mazāk tapēc ka viņš ari ir ruso... (kur ir Rubeņa k-gs?).

Juris Zagarins: < Tā nelaime ar Tavu priekšlikumu, Aleks, ir, ka Latvijas nerusofonu tauta vēl līdz šai dienai nav gluži atkopusies no tā posta, ko rusofonu tauta tās valodai un valstiskai dvēselei ir nodarījusi ar šo it kā priekšzīmīgo PSRS laika izglītības sistēmu >

Par diskusijas etiku. Maza tada piezīmite. Esmu labprāt Tev paskaidrot, kada ir stārpība starp "programu" un "sistēmu".

Juris Zagarins: < Es domāju, ka rusofonu tautības skolotāji nemācīsies nerusofonu valodu pat tādā gadījumā, ja nerusofonu tauta to no viņiem prasīs ar likumu >

Vismaz uz 50 % Tev ir taisnība. Tikai ir japrecīze: <<tagadeja rusofonu tautības skolotāju paaudze>>

Juris Zagarins: < bet es tomēr domāju, ka tas ir nemaz nav tik necilvēcīgi šos rusofonu tautības skolotājus nostādīt ārpus likuma par savu nespēju apgūt valsts valodu. >

Varbūt Tu novēroja, ka es šeit par tadu iespeju -- ka teoretisku -- rakstija. Un -- varbūt Tev tas būs kads zinātnisks atklājums -- es arī domajau, ka tos, ka līkuma prasības nepild, ir jāatlaist no darba. (Līkums ir arkartīgi slikts. BET tas ir līkums un līkumu ir jāizpild -- kas, tomēr, nemaz netraucē ciņities par izmaiņas līkumā.) Nu, pienemsim, ka no 2003. g. 1. janvarī visi skolotaji, kas līkumu nepild, tiek atlaisti no darbā. Pēc optimistiska vērtejuma – aptuvēni trešdaļa no visiem, pēc pesimistiska -- divas trešdaļas. Nu, un kas būs talāk? Skolotaju deficīts jau tagad valstī eksistē. Kur dabusim skolotajus? Nekur? Un kas tad būs ar bērniem? Kur viņiem būs jāiet? Ar heroini tirgoties? Tu šīto gribi? Uz latviešu skolu? Un cik daudz latviešu klases būs spējigi pieņemt? Ceturtdaļu no visiem? Trešdaļu -- pumpejot klases līdz pat 40 bērniem viena klasē? Un kas būs ar tiem diviem trešdaļam, kam vietas pietruka? Tev ir atbīldes? Man -- nav.

Juris Zagarins: < Daudz kas bija labs arī Padomijā, un es bieži vien šai forumā esmu strīdījies pret amerikāniskajiem šoka terapeitiem, bet nerusofonu tautas neapmierinātību ar rusofonu tautas polītisko tizlumu un bezatbildīgo nostāju pret LAtvijas nacionālo demokrātiju Tu pats man esi palīdzējis saprast labāk nekā Tavi ideoloģiskie pretinieki to būtu varējuši izdarīt un es tiešām nedomāju, ka viss, ko vajag ir PSRS izglītības sistēmas "atrakšana un pārkārtošana un izveidošana" lai Latvijā būtu tautu brālība. >

Viss, kas ir vajadzīgs, ir laba griba. No abas puses. Un par tautas brālību... es jau rakstija.

Alex.

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 12/3/02 5:08
Subject: Re: minoritātes

Indulis G: < Kādas Tev tiesības prasīt lai Latvija atbalsta ne-latviešu valodas un kultūras? Vai tam ir kāda jēga? Vai kāds liedz krievvalodīgiem runāt privāti krieviski, turēt krievu valodā privātas skolas? Tas ko dara Amerikā iebraucēji, tā darīja latvieši. >

Negribēšana mācīties ir pats fundamentālais faktors. Viss nonāk pie cīņas par to kādu Latviju. Ja saprotu pareizi, Alex saka, ka krievvalodīgie daļēji nemācās latviski, jo latvieši izturas pret viņiem naidīgi. Izturēties naidīgi pret kaimiņiem nav labi visādu iemeslu dēļ un vispār jācenšas samazināt spriegumu un uzvesties cilvēcīgi pret viens otru. Kautiņi nav/nebūs atrisinājums. Zaudēs visi. Jāiemācas būt laipnākiem, pretīmnākošākiem, izpalīdzīgākiem, bet tas nenozīmē, ka līdz ar to viss atrisināts.

Tāpat var stipri piekrist citām lietām ko saka Alex, ka cilvēku nemēra pēc tautības. Tomēr tas nenozīmē, ka viss ir atrisināts.

No pārrunām izriet, ka krievvalodīgie kas neprot latviski neprot, jo grib dzīvot Latvijā kā krievvalodīgie, nevis kā latviski runājošie un viņi grib lai valsts un etniskie latvieši to pieņem un atbalsta, kur protams etniskiem latviešiem nav motivācijas to darīt. Tā tad vienalga cik draudzīgi kaimiņi, asimilēties negribēs arī, ja nav pat krievs bet kā Alex stāstīja dažādu tautību bet krieviski runājošu.

Alex teica: <Es nemeģinaja vērtet attieksmju problēmas asumu. Bet tas ka reformas rezultata mes VISI dabusim jaunas problēmas un nemaz neatrisināsim vecus -- ja, to teicu.>

Bet cik saprotu tevis piedāvātie alternatīvi arī nepārliecina kā atrisinājums, jo nav nekāda garantija, ka tiks panākts mērķis iemācīties valsts valodu. Nav pat garantija, ka samazināsies spriegums.

Pati esmu pieradusi savā kompānijā, ja viens ir pretīmnākoš, otrais arī tāds cenšas būt. Bet ir arī tāds uzskats, ka ja otrais tev kautko dod, vaig ņemt un par viņa vājību nosmīnēt, protams pretīm neko nedodot. Došanu pat var iztulkot kā veltīgu apmierināšanas mēģinājumu (appeasement). (Ekstrēmālais piemērs protams ir Neville Čamberlana veltīgais mēģinājums pielabināt Hitleru dāvājot tam nepiederošas zemes.) Iepretīm balkāniskai domāšanai vairums latviešu ir ar mieru pieņemt nesen ienākušos svešas kultūras un valodas cilvēkus visumā miermīlīgi. Tas ir daudz vairāk nekā vairums citur pasaulē ar kautcik līdzīgiem apstākļiem.

Acīmredzams, lai valsts nebūtu nestabīli dalīta, tā neiztiks bez pieprasījuma lai cilvēki kas spējīgi iemācīties iemācās valsts valodu, ja grib zinamas sabiedrības priekšrocības. Tajā pašā laikā jāveltī kādi resursi iespējami, ieskaitot no ārpuses pabalstu, lai piedāvātu valsts valodas mācīšanos arī kā pozitīvu ieguvumu.

Manuprāt krievvalodīgiem arī jākonfrontē fakts, ka iepretīm diskriminācījas netaisnībām (kādas neatbalstu) ir vēl lielākā kolektīva netaisnība - tā, ka etniskiem latviešiem ir jāsamaksā otreiz par to, ka viņiem savā valstī uzbruka ne tikai politiski bet kulturāli. To sauc par kultūrālu imperialismu - un tas neveicina saticības sajūtas.

Visi šie sarežģītie faktori jāsakopj lai parādītu vienkāršam ārpusniekam, ka nav tikai vienkārš diskriminācījas un minoritātes kā iedomājas rietumos.

Kas ir taisnīgs laiks profecionālam cilvēkam iemācīties valodu lai izpildītu likumu? Manuprāt tādu termiņu vaig uzlikt un tad, ja gribam likumus turēt, nevis smieklīgus padarīt, tie kas nav iemācījušies saprātīgā laikā arī būtu jāatlaiž. Tas arī jāņem vērā, ka nav pareizi visiem jācieš, jo indivīdi negrib iemācīties valsts valodu kā prasīts pēc likuma.

aija

From: alex@chas-daily.com
Date: 12/3/02 5:16
Subject: Re: minoritātes\Alex -----> Indulis Gleske

Sveiki!

Indulis Gleske: < Es tomēr pastāvu pie sava teiktā - Tu apstrīdi latviešu tiesības veidot latvisku Latviju. Tu vari runāt par ķiegeļiem un tantiņām un assimilāciju un praktiskie sķēršliem izglītībā cik vien Tu vēlies, bet cauri skan (pēc manas uztveres) tas pats apdrāztais noskaņojums ka krieviem un krievu valodai ir speciālas tiesības kas jāuztura par valsts līdzekļiem. Vai tā nav? >

Tā ir. Tikai bez vārda "speciālas" -- vienkarši normalas, parastas minoritāšu tiesības, tada veida, ka tas ir pieņemt Eiropā. Nevis Padomijā, bet Eiropā. Un nevis "krieviem", bet visiem mazakumtautībam.

Un ja Tu doma, ka ciņa par mazakumtautības interesiem ir tads pats, ka ciņa pret latviešiem, tad Tu jorpojam spēle uz "zero sum game" ar nulles summu, kad lai kautko dabut latviešiem ir šīto "kautko" jāatņem no nelatviešiem. Bet it kā Aukstais Karš jau beigusies, vai ne?

Indulis Gleske: < Tu runā par asimilāciju - fui. Salīdzināt latviešus Amerikā, kur viņu skaits varbūt augstākais 0,1% no iedzīvotājiem ar krieviem Latvijā, kuru skaits ir varbūt 20-30% ir galīgi nepiemēroti. Tu droši vien, novēroja, ka esmu teicis nevis par asimilāciju, bet par to, ka cilvēkam ir bailes, ka viņi būs asimilēti. Vai nu Tu esi galīgi stulbs. . . >

Neesmu.

Neturu.

Indulis Gleske: < Bez tam Māte Krievija tup aiz robezjas. - kad mēs iebraucām Amerikā, Latvija bija okupēta, un pavisam tālu. >

Vai Tu nopietni? Tev tiešam patiktu situacija, kad 40% (nevis 20-30%, ka Tu raksta) Latvijas iedzīvotajus saktu lūgt Krieviju palidzēt? Man -- nē. Man (droši vien, atškīribā no Tev) ir diezgan labs priekštats, kurp mes varam piebraukt, ja ta būs.

Indulis Gleske: < Labi, labi, Tu jau droši drīksti kungstēt, neviens tev nemēģinās muti aizbāst, kā tas droši vien būtu ar latviešiem ja Tu un tavējie tiktu pie šprices. >

Vai Tu nevar lūdzu, precīzet, kas ir tieši "manēji"? Tie, kas GULAGa bezvestīgi pazuduši vel 30jos gados sakumā, kas bija ar manam vecvectevam? Vai tie, kas Stalina cietumā sedejā nedaudz velāk, kas bija ar manu vecmammu? Vai tie, kas bija represeti 40jos gados beigā, kas bija ar mana vecteva braļim? Vai tie, kas bija noprātinati stura mājā, 80jos gados, kas bija ar mani? Tie, kas bija barikados janvarī un uz kam omonieši šaveja augustā, kas atkaļ bija ar mani 1991 gadā? Tad lūdzu -- domaju, Tev nebūs gruti pateikt, ko Tu īsti domaja – kadi tadi "maneji".

Alex.

From: alex@chas-daily.com
Date: 12/3/02 6:14
Subject: Re: minoritātes\\Alex---->Aija Veldre Beldavs

Sveiki!

Aija Veldre Beldavs: < Negribēšana mācīties ir pats fundamentālais faktors. >

Negribēšana un nespēja ... Vot tā būs precīzi.

Aija Veldre Beldavs: < Ja saprotu pareizi, Alex saka, ka krievvalodīgie daļēji nemācās latviski, jo latvieši izturas pret viņiem naidīgi. >

1. daļa no latviešiem
2. Nedraudzīgi.

Vot tā atkaļ būs precīzi.

Aija Veldre Beldavs: < jācenšas samazināt spriegumu un uzvesties cilvēcīgi pret viens otru. Kautiņi nav/nebūs atrisinājums. Zaudēs visi. Jāiemācas būt laipnākiem, pretīmnākošākiem, izpalīdzīgākiem, bet tas nenozīmē, ka līdz ar to viss atrisināts. >

Pilnigi piekritu.

Aija Veldre Beldavs: < krievvalodīgie kas neprot latviski neprot, jo grib dzīvot Latvijā kā krievvalodīgie, nevis kā latviski runājošie un viņi grib lai valsts un etniskie latvieši to pieņem un atbalsta, kur protams etniskiem latviešiem nav motivācijas to darīt. >

krievvalodīgie kas (šodien vel) neprot latviski, jo grib dzīvot Latvijā kā (primāri) krievvalodīgie, nevis kā (tikai) latviski runājošie un viņi grib lai valsts un etniskie latvieši to pieņem un atbalsta.

Aija Veldre Beldavs: < kur protams etniskiem latviešiem nav motivācijas to darīt. >

Mana formulējumā -- ari?

Aija Veldre Beldavs: < Bet cik saprotu tevis piedāvātie alternatīvi arī nepārliecina kā atrisinājums, jo nav nekāda garantija, ka tiks panākts mērķis iemācīties valsts valodu. >

Garantijas ka "manejas" varianti būs efektīvi, diemžel, nav. Bet varbūtība ir augstāk: tici man, man ir vieglāk prognozēt rusofonu (piedod, Rubeņa kungs!) reakciju.

Aija Veldre Beldavs: < Nav pat garantija, ka samazināsies spriegums. > Garantijas -- nav. Varbūtība -- ir.

Aija Veldre Beldavs: < vairums latviešu ir ar mieru pieņemt nesen ienākušos svešas kultūras un valodas cilvēkus visumā miermīlīgi. Tas ir daudz vairāk nekā vairums citur pasaulē ar kautcik līdzīgiem apstākļiem. >

Es to ziņu un cieņu.

Aija Veldre Beldavs: < Acīmredzams, lai valsts nebūtu nestabīli dalīta, tā neiztiks bez pieprasījuma lai cilvēki kas spējīgi iemācīties iemācās valsts valodu, ja grib zinamas sabiedrības priekšrocības. >

Ja. Un ja negrib -- lai viņi sež, tur kur viņi ir, un deklasejas talāk. Tas ir jābūt viņas izvele.

Aija Veldre Beldavs: < Tajā pašā laikā jāveltī kādi resursi iespējami, ieskaitot no ārpuses pabalstu, lai piedāvātu valsts valodas mācīšanos arī kā pozitīvu ieguvumu. >

Tu ziņi cik ir jamaksa par labu vārdnīcu? Kada autora -- neatcēros, bet lot'i laba una divas gramatās. 22 lati. Man ir diezgan liela alga, bet pat man tas ir padargi.

Aija Veldre Beldavs: < Manuprāt krievvalodīgiem arī jākonfrontē fakts, ka iepretīm diskriminācījas netaisnībām (kādas neatbalstu) ir vēl lielākā kolektīva netaisnība - tā, ka etniskiem latviešiem ir jāsamaksā otreiz par to, ka viņiem savā valstī uzbruka ne tikai politiski bet kulturāli. To sauc par kultūrālu imperialismu - un tas neveicina saticības sajūtas. >

Es nevaru saprast, kapēc, lai saglabtu latviešu kultūru, ir kautkas jādā ar mazakumtautības kulturam.

Aija Veldre Beldavs: < Visi šie sarežģītie faktori jāsakopj lai parādītu vienkāršam ārpusniekam, ka nav tikai vienkārš diskriminācījas un minoritātes kā iedomājas rietumos. >

Ārpusnieki un viņas viedokļi man gandrīz ka ne interese. Zinama mera mes varam izmantot i Eiropas, i ASV pieredzi, bet jādoma pašiem. Un vēl. Es nekad neizmantoja vārdu "diskriminācja". Diskriminācijas Latvijā nav, vismaz pēc līkuma burtā (to es teicu, atšķirībā no Krievijas TēVēēe -- tas ir speciali Ausmai, kada ORT samēkleja tikai homeopatisku indes devu. Vo tadam apgalvojumam --- "miļie sootečestvenniki [līdztautieši], jus esat neželīgi diskriminēti" – eksplozovaijs ekvivalēnts ir ka atombumbai). BET kas ir -- un ļoti jutāms -- katastrofalais labas gribas deficits no abas puses. Valstim nav pienakuma -- demonstrēt labvēlību, tas nevienā konvencijā nav rakstīts. Un itkā starptautiskas prasības ir izpilditas, bet tomēr labāk nepaliks.

Aija Veldre Beldavs: < Kas ir taisnīgs laiks profecionālam cilvēkam iemācīties valodu lai izpildītu likumu? Manuprāt tādu termiņu vaig uzlikt un tad, ja gribam likumus turēt, nevis smieklīgus padarīt, tie kas nav iemācījušies arī būtu jāatlaiž. >

Skolotaju sertifikacija jau sen pabeigta. Papīrā viss izskatas skaisti, gluži un jauki. Realitātē -- labakajā gadijumā -- 50/50. Skolas reformās termiņš jau sen ir zīnāms: 2004. g. 1. septembrīs. Vai drikst par pusotru gadu dabut tas, kas nebij dabuts par 7-9 gadiem? Netīcu. Un ja kartot KARTĪGU sertifikaciju (vēlreiz) un atstadinat zemstandarta skolotajus, tad jautaju vēlreiz: KUR DABUSIM JAUNUS? Un ja nedabusim, ko darisim ar BĒRNIEM?

Un vēl. Kad likums nedarbojas, kautko ir jādara ar likumu vai ar tas izpildes mehanismu. Man labāk patīktu pirmais variants.

Alex.

From: pooh@parks.lv
Date: 12/3/02 7:39
Subject: Re: minoritātes

Sveiki!

Nerimstas un nerimstas tērgāšana par minoritātēm. Tādas valstis, kurām pietiek resursu var atļauties uzturēt skolas minoritāšu valodā, tāpat veidot tiem savu vidi, kur tie dzimtajā valodā ieguvuši arī augstāko izglītību, var strādāt un veidot karjeru. Teritoriāli mazās un resursiem ne īpaši lutinātās to nevar. Iespējams īpaša pretimnākšana iespējama vien tām tautām, kurām nav savu valstu, ar kurām tad uzturot kontaktus var saglabāt savu nacionālo identitāti.

Latvijas gadījumā nav grūti saskatīt, ka atkāpšanās no stingras nostājas latviešu valodas, kā vienīgās valsts valodas, vismaz vēl tuvākos divdesmit gadus, var novest tikai pie krievu un iespējams arī angļu valodas ekspansiju visās sfērās. Tāpēc arī nepieciešami mākslīgi pasākumi, kuri nosargā latviešu valodu. Dzimto valodu itin labi var apgūt ģimenē, draugu lokā, vai arī speciālās svētdienas skolās, kur padziļināti mācīties savas tautas kultūriu un vēsturi. Nedomāju, ka krievu skolu saglabāšana, kas prasa vēlāku, jau pieaugušo mācīšanu latviešu valodai, lai tie kaut kā spētu integrēties sabiedrībā vismaz kā strādnieki ir tas labākais variants. Līdz šim šis paņēmiens ir izgāzies.

Protams ir daudz krievvalodīgo, kuri arī pēc 10 gadu Latvijas valsts dibināšanas tā arī nav iemācījušies latviešu valodu. Un ja netiks pārveidota izglītības sistēma krievvalodīgo bērnu apmācībai latviešu valodā, arī pēc vēl 10 gadiem situācija būs tieši tā pati. Tas, ka liela daļa Latvijas iedzīvotāju arī pēc 10 gadiem nemāk latviešu valodu prasa arvien jaunu resursu ieguldījumu, lai šo grupu integrētu sabiedrībā. Būtībā liela daļa no bviņiem ir nolemtie. To vismaz man nākas vērot Rīgas Latgales priekšpilsētā. Tikai atsevišķu bērnu vecāki sūta bērnus mācīties latviešu skolās un arodskolās. Un acīm redzami kā viņi izmainās. Jau drīz viņi aptver, ka viņiem nu ir nākotne, iespēja mācīties un veidot karjeru. Bet tādi pļāpātāji, kā krievu zjurnālisti, kuri pļāpā par minoritāšu tiesībām patiesi krievvalodīgos dzen bezcerības purvā, kur vairojas narkomanija un noziedzība. Un domāju, ka šāda darbība ir noziedzīga no šo krievu zjurnālistu puses pirmkārt jau pret savu tautu un citām minoritātēm. Esmu mēģinājis ko vērst par labu, runājot ar vienu otru krievu zjurnālistu. Bet te atbilde vienkārša, mēs rakstām to ko pieprasa. Ja rakstīsim patiesību, tad mūsu avīzes nīkuļos līdzīgi Latvietis Latvijā, vai būs papildus jāstrādā, laī egūtu vietu zem saules. Vienmēr vajag paskatīties, kuram tas vai šis ir izdevīgi. Tas, ka mūzjīgi pastāv valodas problēma, dod maizi un arī politisko kapitālu saujiņai krievu pseidopatriotu.

Pūks

From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
Date: 12/3/02 7:46
Subject: Re: minoritātes\\Alex--->

Ausma rakstīja: < Veselus 12 gadus taču jau krievi mācījās pēc padomjlaika metodēm - bet nekā, kā viena daļa ir jutusies kā Krievijā, tā jūtas, un ne par kadu nopietnu latviešu valodas mācīšanos nedomā pat šeit dzimušie krievu tautības skolotāji. >

Dažas lietas man atkal nav skaidras. Kura iedzīvotāju daļa ir tā, kas nedomā par latviešu valodas mācīšanos? Bērni vai pieaugušie? Vai krievu skolēni, kas šogad beidz 12. klasi, prot vai neprot latviski? Un, ja prot, tad kā? Cik liela daļa teicami, cik liela - labi, cik liela - apmierinoši un cik - neapmierinoši? Kurš no sveikotājiem beidzamajā laikā ir sastapies ar krievu skolu absolventiem šādā vecumā un var dalīties savos novērojumos? Manējie pagaidām ir visnotaļ pozitīvi (gan tikai valodas prasmes jomā), bet jāatzīst, ka ar diez cik daudziem jauniešiem šajā vecuma grupā nav bijis darīšanas.

Ja runājam par to iedzīvotāju daļu, kas pirms 12 gadiem skolas jau bija beiguši vai mācījās pēdējos gadus, tad pie viņu latviešu valodas zināšanas vai nezināšanas pašreizējā skola nu nekādi nav vainojama. Skolās var runāt latviski, cik vien grib, bet tas taču attiecas tikai uz tiem, kuri skolās mācās. Pat pie skolotāju valodas nezināšanas nav vainojama skola, jo skolotāji paši skolā neiet.

Par to, ka daļa nelatviešu iedzīvotāju (un man nelāgi šķiet, ka diezgan liela daļa - gan pieaugušie, gan jaunieši) šeit jūtas kā Krievijā, atkal es nekādi nevaru vainot skolas. Ne jau tāpēc viņi jūtas kā Krievijā, ka skolās mācības notiek krievu valodā. Viņi jutīsies kā Krievijā arī tad, kad skolas pāries uz latviešu valodu, un pat tad, kad paši pratīs latviski tikpat labi, cik krieviski. Es pat zinu vairākus, kas visnotaļ pieklājīgi runā latviski, bet vienalga jūtas kā Krievijā. Nevis kādu ārēju apstākļu dēļ, bet pirmām kārtām tāpēc, ka GRIB justies kā Krievijā.

Ko ar viņiem darīt, nezinu. Piespiest nejusties kā Krievijā nevar, pierunāt nejusties kā Krievijā - diezgan pazemojoši, turklāt man nav lielas ticības šāda pasākuma veiksmei. Dabūt šo grupu no Latvijas ārā arī laikam gan nav iespējams (un uz pieres jau nevienam nav rakstīts, kā īsti viņš šeit jūtas). Tā Latvijai ir problēma un būtiska. Kā to risināt, nezinu.

Bet, ja runa ir tieši par ŠO PROBLĒMU, tad ne ar kādām skolu reformām to atrisināt nevar, jo tā nav ne skolēnu, ne skolotāju, ne mācību programmu, ne mācību valodas problēma. Ar skolu reformu var vienīgi vēl uzlabot skolēnu apmācību latviešu valodā, bet, cik lielā mērā tas šobrīd ir vajadzīgs, man nav priekšstata.

Vents

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 12/3/02 7:54
Subject: Re: minoritātes\Alex ----->Jurim Z.

Sveiki!

No vienas puses Aleksis saka tā:

Un no otras puses tā:

Saproties, tieši par to Padomju mītu te ir runa. Nevis es, bet Tu mums to Padomju mītu mēģināji atrakt, pārkārtot, izveidot. Tieši Tu esi tas, kas ieteic rusofoniem rusofonu skolas rusofoniskajā valodā un nerusofoniem nerusofonu skolas nerusofoniskajā valodā ar savstarpējām pastiprinātām izmaiņas programmām. Es domāju, ka es daudz vairāk nekā Tu ticu uz cilvēku brālīgu sadzīvi demokrātiskas valsts ietvaros. Es, atšķirībā no Tevis, nedomāju, ka rusofonu bērniem būs jāiet ar heroīnu tirgoties, ja likums noteiks, ka viņu skolotājiem būs jāsāk mācīties valsts valodu.

Juris

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 12/3/02 8:01
Subject: Re: minoritātes\\Alex--->

Sveiki!

Vents pateica tā:

Jā, un par to, vai vēlēšanu likumā vajadzētu prasīt, lai tiktu ievērota reģionālā reprezentācija arī Tev nav priekšstata.

Juris

From: alex@chas-daily.com
Date: 12/3/02 8:13
Subject: Re: minoritātes\\Alex---> V. Pūkam

Sveiki!

Vinni: < Nerimstas un nerimstas tērgāšana par minoritātēm. Tādas valstis, kurām pietiek resursu var atļauties uzturēt skolas minoritāšu valodā, tāpat veidot tiem savu vidi, kur tie dzimtajā valodā ieguvuši arī augstāko izglītību, var strādāt un veidot karjeru. Teritoriāli mazās un resursiem ne īpaši lutinātās to nevar. >

Nu jau apnikuši to pašu sarakstu atkārtot: Somija (maza, bēt bagata), Norvegija (maza un bagata), Slovakija (maza un nabaga), Rumanija (liela un ļoti nabaga), Spanija (liela un diezgan bagata), Bulgarija (videja un arkartīgi nabaga), Beļgija (maza un bagata), Igaunija (lot'i maza un diezgan nabaga), Lietuva (nedaudz lielāk, bet trucīgāk)...

Tad izteikums "Teritoriāli mazās un resursiem ne īpaši lutinātās to nevar" ir realitātei neatbilsojošs.

Vinni: < Latvijas gadījumā nav grūti saskatīt, ka atkāpšanās no stingras nostājas latviešu valodas, kā vienīgās valsts valodas, vismaz vēl tuvākos divdesmit gadus, var novest tikai pie krievu un iespējams arī angļu valodas ekspansiju visās sfērās. >

Kada ir sakarība starp vēlmes saglabāt vidusskolas minoritāšu valodas un latviešu valodas pozicijam? Kur te ir prētruna? Bet angļu ekspansija būs jebkada gadijumā.

Vinni: < Tāpēc arī nepieciešami mākslīgi pasākumi, kuri nosargā latviešu valodu. >

Neapšaubami.

Vinni: < Dzimto valodu itin labi var apgūt ģimenē, draugu lokā, vai arī speciālās svētdienas skolās, kur padziļināti mācīties savas tautas kultūriu un vēsturi. >

Aizpagajuša gadsīmta praktika.

Vinni: < Protams ir daudz krievvalodīgo, kuri arī pēc 10 gadu Latvijas valsts dibināšanas tā arī nav iemācījušies latviešu valodu. (...) Protams ir daudz krievvalodīgo, kuri arī pēc 10 gadu Latvijas valsts dibināšanas tā arī nav iemācījušies latviešu valodu. Un ja netiks pārveidota izglītības sistēma krievvalodīgo bērnu apmācībai latviešu valodā, arī pēc vēl 10 gadiem situācija būs tieši tā pati. >

Izkropļojota loģika. Latviski neprot pieaugušie, bet viņiem mes neko padarīt nevaram. Nu tad labi, izdarisīm bērniem.

Vinni: < Bet tādi pļāpātāji, kā krievu zjurnālisti, kuripļāpā par minoritāšu tiesībām >

Vai, Tavuprāt, tadas eksistē? Un, ja eksistē, tad kapēc par tiem nedrikst rakstīt? Un, starp citu, Tavuprāt, tad tieši kadas viņi ir?

Vinni: < patiesi krievvalodīgos dzen bezcerības purvā, kur vairojas narkomanija un noziedzība. >

Tas ne īpaši labi raksturo humanisma limenis sabiedrīibā.

Vinni: < Esmu mēģinājis ko vērst par labu, runājot ar vienu otru krievu zjurnālistu. Bet te atbilde vienkārša, mēs rakstām to ko pieprasa. >

Gribu akcentēt: to ko pieprasa. Vot par šo -- no visu krieviskirakstošas cunftes -- īpašais "paldies" Tev un parējim pilsoņiem, kas caur savas partijas Saeimā balsoja par Radio un Televizijas likuma, par sviestmaizi (bez sviesta) atdodojot visdargako Latvijas valsts īpašumu (t.n. informacijas tēlpu) Maskavai.

Vinni: < Vienmēr vajag paskatīties, kuram tas vai šis ir izdevīgi. Tas, ka mūzjīgi pastāv valodas problēma, dod maizi un arī politisko kapitālu saujiņai krievu pseidopatriotu. >

Vai dobeļam-tabunam nedod?

Alex

From: aabele@sveiks.lv
Date: 12/3/02 8:16
Subject: Re: minoritātes\\Alex---->Aija Veldre Beldavs

Alex, ja rusofonu minoritāte patiešām justos savā valstī par kaut ko atbildīga, tā uz visu to nenoskatītos nolaistām rokām un nevaimanātu. Jums pašiem vajag sekot, lai jūsu bērnu skolotāji atbilstu sertifikācijai, lai viņi mācītos latviski paši un mudinātu to darīt arī skolēniem, nevis otrādi.

Pusotrs gads vēl ir pietiekoši, lai atrocītu piedurknes un izdarītu to, kas nav padarīts 10 gados. Ģimenēs, kur sarunvaloda krievu, ir pietiekoši izglītotu, progresīvu jaunu cilvēku, kas perfekti prot latviešu valodu. Atrodiet viņus, runājiet ar viņiem, pārlieciniet, lai viņi kļūst par skolotājiem, kaut vai patriotisma dēļ. No tā taču atkarīga rusofonu bērnu nākotne. Tāpēc ka viņi labi pratīs savas valsts valodu, krievisko dvēseli taču nezaudēs, toties labi zinot latviešu valodu viņiem visi ceļi uz karjeru ir vaļā. Ne jau tie ir īstie krievu patrioti, kas bļaustās un vaimanā, kūda uz latviešu valodas ignorēšanu. No tā jaunā paaudze tikai kļūst garīgi nabagāka. Neapzodziet savus bērnus, cerēdami, ka Latvijā atkal būs tāpat kā padomijas laikos!

Būtu es izglītības ministrs, rīkotos, kā iepriekš rakstīja Vents - nekādas piespiešanas, lai ikdienā mācās visus priekšmetus kaut vai ķīniski. Taču pārbaudes un eksāmeni komisijas klātbūtnē visos priekšmetos notiek latviski un tikai latviski (atskaitot, protams, krievu valodu un literatūru). Skolās ir visādas vecāku komitejas un citi demokrātiski veidojumi - lai skatās, kurš pedagogs nespēj bērnus sagatavot, tam jāmeklē cits darbs. Ne jau papīra gabals, ko sauc par sertifikātu, ir noteicošais, bet gala iznākums.

Ausma

From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
Date: 12/3/02 8:49
Subject: Re: minoritātes\\Alex--->

Juris: < Jā, un par to, vai vēlēšanu likumā vajadzētu prasīt, lai tiktu ievērota reģionālā reprezentācija arī Tev nav priekšstata. >

Tieši šajā jautājumā man ir gan priekšstats. Es piekrītu, ka reģionālās reprezentācijas ievērošana nāktu Latvijas demokrātijai tikai par labu.

Man ir arī kāds cits priekšstats. Es nedomāju, ka piecu dažādu sarakstu ieviešana vēlēšanās kaut par mata tiesu tuvinātu reģionālās reprezentācijas principu. Lūdzu, nepārmet man, ka es uzstājos pret reģionālās reprezentācijas principu. Es pret to neuzstājos. Bet es nepiekrītu, ka pieci dažādi vēlēšanu saraksti nozīmē reģionālās reprezentācijas principu vai pat tikai ceļu uz to. Vai Tev tas vēl nebija zināms?

Vents

1. Esmu ar mieru atsākt šo diskusiju tikai tad, ja Tev manā viedoklī vēl kaut kas nav tapis skaidrs.

2. Tādu likuma grozījumu kopumu, kas varētu nodrošināt Latvijā reģionālās pārstāvniecības principu, es Tev šobrīd nevaru piedāvāt - neesmu tik gudrs. Domāju, ka tas varētu būt saistīts ar kāda jauktās vēlēšanu sistēmas modeļa ieviešanu Latvijā.

3. Manuprāt, galvenā atšķirība starp Tavu "luterismu" un manu "katolicismu" ir tāda, ka Tu jebkurā situācijā dosi priekšroku rīcībai, arī tad, ja īsti droši nebūs pārliecināts par šās rīcības sekām. Tavuprāt, kaut ko darīt vienmēr ir labāk nekā neko nedarīt. Savukārt es allaž centīšos saglabāt esošo situāciju (lai cik sliktu), ja vien nebūšu droši pārliecināts par pārmaiņu nepieciešamību. Manuprāt, bezdarbība gandrīz vienmēr ir labāka par tādu rīcību, kad īsti droši nezina, ko dara. Uz šās bāzes mēs varam rīkot nesamierināmus ticības karus.

From: aircruiser@worldnet.att.net
Date: 12/3/02 8:50
Subject: Re: minoritātes\Alex....Rubinam

Juris: < Es domāju, ka es daudz vairāk nekā Tu ticu uz cilvēku brālīgu sadzīvi demokrātiskas valsts ietvaros. Es, atšķirībā no Tevis, nedomāju, ka rusofonu bērniem būs jāiet ar heroīnu tirgoties, ja likums noteiks, ka viņu skolotājiem būs jāsāk mācīties valsts valodu. >

BRAVO JURI

Zigrida

From: paulis@mii.lu.lv
Date: 12/3/02 8:55
Subject: Re: minoritātes\\Alex---->Aija Veldre Beldavs

Ausma Abele: < Alex, ja rusofonu minoritāte patiešām justos savā valstī par kaut ko atbildīga, tā uz visu to nenoskatītos nolaistām rokām un nevaimanātu. >

Nu ka lai nevaimana! Tik labi 50 gadus tika okupets un kolonizets, un tagad tas draud pazust.

Turies Alex, lai okupacijas augli neaizietu posta!

Negativists Paulitis

From: alex@chas-daily.com
Date: 12/3/02 9:22
Subject: Re: minoritātes\\Alex--->Ventam

Sveiki!

Vents Zvaigzne: < Dažas lietas man atkal nav skaidras. Kura iedzīvotāju daļa ir tā, kas nedomā par latviešu valodas mācīšanos? Bērni vai pieaugušie? Vai krievu skolēni, kas šogad beidz 12. klasi, prot vai neprot latviski? Un, ja prot, tad kā? Cik liela daļa teicami, cik liela - labi, cik liela - apmierinoši un cik - neapmierinoši? Kurš no sveikotājiem beidzamajā laikā ir sastapies ar krievu skolu absolventiem šādā vecumā un var dalīties savos novērojumos? Manējie pagaidām ir visnotaļ pozitīvi (gan tikai valodas prasmes jomā), bet jāatzīst, ka ar diez cik daudziem jauniešiem šajā vecuma grupā nav bijis darīšanas. >

Nesen Časa bija publikacija par skolu Sedā. "Krievu" ciemats ar "krievu" skola ar parsvara "krievu" skolotajiem. Tomēt, direktors ļoti nopietni nodarbojas ar latviešu valodas pasniegšanu (bet pats runa latviski nu tā... ar vārdu sakot, vispār runa) Samekleja labu skolotaju, pēc tam vēl vienu, pats ar savu auto katru dienu viņu vest us skolu utt. Ziņi, kads procents no absolventiem iestajas universitātē? No 35 līdz pat 65. Katru gadu. Bez nekadas matemātikas pasniegšanas latviešu valoda.

Vents Zvaigzne: < Par to, ka daļa nelatviešu iedzīvotāju (un man nelāgi šķiet, ka diezgan liela daļa - gan pieaugušie, gan jaunieši) šeit jūtas kā Krievijā Ne pavisam pareizi. Nevis kā Krievijā, bet ka kautkada reformēta Padomijā. Padomju Savienība, bet ar kapitalizmu. Īstu Krieviju viņi neziņ -- un negrib zināt. >

Vents Zvaigzne: < Viņi jutīsies kā Krievijā arī tad, kad skolas pāries uz latviešu valodu, un pat tad, kad paši pratīs latviski tikpat labi, cik krieviski. Es pat zinu vairākus, kas visnotaļ pieklājīgi runā latviski, bet vienalga jūtas kā Krievijā. Nevis kādu ārēju apstākļu dēļ, bet pirmām kārtām tāpēc, ka GRIB justies kā Krievijā. >

Samaiņi Krieviju uz Padomiju, un Tev būs taisnība. Un vēl: tu raksta, kā <<Viņi jutīsies kā [Padomijā] arī tad, kad skolas pāries uz latviešu valodu,>> bet es baidos no vēl sliktako: ka tad (pēc skolas pārejas) viņi jutīsies kā nelikumīgi okupētā Padomijās teritorijā.

Vents Zvaigzne: < Ko ar viņiem darīt, nezinu. Piespiest nejusties kā Krievijā nevar, pierunāt nejusties kā Krievijā - diezgan pazemojoši, turklāt man nav lielas ticības šāda pasākuma veiksmei. Dabūt šo grupu no Latvijas ārā arī laikam gan nav iespējams (un uz pieres jau nevienam nav rakstīts, kā īsti viņš šeit jūtas). Tā Latvijai ir problēma un būtiska. Kā to risināt, nezinu. >

Es jau rakstijā -- dod viņiem izmirst, taja paša laikā meģinajot izdarīt viss, lai viņas bērni bijā jau ar citu noskaņojumu. To var darīt tieši caur skolas sistēmu, bēt cītadi, neka tas ir tiek darīts.

Vents Zvaigzne: < Bet, ja runa ir tieši par ŠO PROBLĒMU, tad ne ar kādām skolu reformām to atrisināt nevar, jo tā nav ne skolēnu, ne skolotāju, ne mācību programmu, ne mācību valodas problēma. Ar skolu reformu var vienīgi vēl uzlabot skolēnu apmācību latviešu valodā, bet, cik lielā mērā tas šobrīd ir vajadzīgs, man nav priekšstata. >

Ar gudru un pārdomatu skolas reformu var arī šiem bērniem paradīt, ka viņi, lūk, dzīvo pie sevis, ka viņiem Dzimtene ir šeit, nevis kada mītiska Lielkrievijā vai (kapitalistiska) Padomijā, ka viņi un viņas VALODA un KULTŪRA arī ir neatņemama plašakas Latvijas nacionalas kultūras sastavdaļa, ka viņiem ir par ko lepotijes šeit, nevis Vladivostokā vai Zadŗučinskā.

Franči teica, ka "skola ir musu pilsoņu kalve un patriotisma smēde", un tas ir pilnīgi pareizi. Jautājums ir, ka šo rezultātu dabūt. Tiem pašiem frančiem ar arabiem ne īpaši izdosies -- neskaitot uz to, ka visi skolas absolvēnti runa skaista un pareiza franču valodā. Tad mēs nakam pie tā provokatīva jautajumā, kadu mes ar Tevi aprunaja, kafeinīcā sežot -- par himnu. Un pie vēl grūtāka jautājumā -- ka definēt "naciju". Ka etnisko grupejumu? Vai ka politisko?

Alex.

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 12/3/02 9:26
Subject: katolisms redux

Sveiki!

Katolis Vents ir gatavs karot par bezdarbību:

No vienas puses Vents ir par reģionālo reprezentāciju:

Bet no otras puses Vents domā, ka esošie vēlēšanu apgabali nav reģionāli:

Un apjomīgāku paketi arī Vents nevar iedomāties:

un

Okei, ja nebūs tapis kaut kas skaidrs, tad sazināsimies gan.

Juris

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 12/3/02 9:38
Subject: Re: minoritātes\\Alex--->Ventam

Alex: < VALODA un KULTŪRA arī ir neatņemama plašakas Latvijas nacionalas kultūras sastavdaļa, ka viņiem ir par ko lepotijes šeit, nevis Vladivostokā vai Zadŗučinskā. Franči teica, ka "skola ir musu pilsoņu kalve un patriotisma smēde", un tas ir pilnīgi pareizi. Jautājums ir, ka šo rezultātu dabūt. Tiem pašiem frančiem ar arabiem ne īpaši izdosies -- neskaitot uz to, ka visi skolas absolvēnti runa skaista un pareiza franču valodā. Tad mēs nakam pie tā provokatīva jautajumā, kadu mes ar Tevi aprunaja, kafeinīcā sežot -- par himnu. Un pie vēl grūtāka jautājumā -- ka definēt "naciju". Ka etnisko grupejumu? Vai ka politisko? >

Pat visstabilākās ilgtermiņa tautas tādas ir tapēc, ka pašizveido šo identitāti. Nevar salīdzināt kautko ar mazāk "biezuma" un "dziļuma" kā politiska grupa ar tautu (mainīgiem un vairākiem politiskiem grupējumiem) kas izveidojusies adaptējoties īpašiem apstākļiem un tā sevī sakrājot informācīju ar vērtību kādu nevar uz reizi "izcept." Stabilitātes ziņā, pārejot no paaudzes uz paaudzi (filozofiski Nozick closest continuer) vistuvākā pārņēmēja principu ievērojot, šādu informācīju var pielīdzināt citiem dzīves kodiem kā DNS lai gan runa ir par kultūru, nevis bioloģiju.

aija (cenšoties saprast Gaijas balsi)

From: kingga@plu.edu
Date: 12/3/02 10:28
Subject: Re: minoritātes\\Alex---->Aija Veldre Beldavs

Ausma: < Alex, ja rusofonu minoritāte patiešām justos savā valstī par kaut ko atbildīga, tā uz visu to nenoskatītos nolaistām rokām un nevaimanātu. >

Ausma, apsveicu Tevi par atkal vienu lieliski uzrkastitu vestuli!

Gundars

From: alex@chas-daily.com
Date: 12/3/02 10:35
Subject: Re: minoritātes\Alex ----->Jurim Z.

Sveiki!

Juris Zagarins: < rusofoniem rusofonu skolas rusofoniskajā valodā un nerusofoniem nerusofonu skolas nerusofoniskajā valodā. . . >

Vai, piedod man, Tev nebūs gruti samaiņit skaņuplati?

Juris Zagarins: < Es, atšķirībā no Tevis, nedomāju, ka rusofonu bērniem būs jāiet ar heroīnu tirgoties, ja likums noteiks, ka viņu skolotājiem būs jāsāk mācīties valsts valodu. >

Tu var galu galā, skaidri atbildēt, kas būs 2004. gada 2. septembrī? Kas ir likumā, es ziņu, droši vien, labāk neku Tu un vismaz ne sliktāk. Bet Tu var jau partraukt taurēšanu (atvaiņo, ja kas) un no ikdienas realitātes viedokļa man pateikt, kas būs?

Vot, teiksim, atskan zvans, sakas nerusofoniska stunda bijušā rusofonu un tagad nerusofoniskā skolā. Teiksim, matematīkas stunda. Skolotaju sauc Maŗa Ivanovna, un šodien, t.n. 2002. g. 3.decembrī, viņai ir kabatā apliecība -- "spravka" -- kas viņa prot valsts valodu atbilstoši vissaugstakaj kategorijai, bet istenībā viņas zinašanas ir daudz sliktāk, neka man. (Man ir otra -- videjā -- kategorija, bet es to dabuja pilnīgi godīgi, bez koņakam un bez ministrijas spiediena uz mana priekšnieka.)

Vot pastasti man, kas būs talāk klasē.

Alex.

From: pooh@mail.delfi.lv
Date: 12/3/02 11:33
Subject: Re: minoritātes\\Alex---> V. Pūkam

Alex: < Nu jau apnikuši to pašu sarakstu atkārtot: Somija (maza, bēt bagata), Norvegija (maza un bagata), Slovakija (maza un nabaga), Rumanija (liela un ļoti nabaga), Spanija (liela un diezgan bagata), Bulgarija (videja un arkartīgi nabaga), Beļgija (maza un bagata), Igaunija (lot'i maza un diezgan nabaga), Lietuva (nedaudz lielāk, bet trucīgāk)... >

Katra valsts lemj pati.

Tu laikam nezini cik liela ir Latvija un kādi tai ir resursi. Apskati karti.

Krievi pabeidzot vidusskolu latviešu valodā zinās latviešu valodu, un vēlāk nestaigās un nevaimanās, ka valodu neviens viņiem nemāca. Latviešu valoda būs apdraudēta tikam vismaz 85% iedzīvotāju Latvija tonezinās un brīvi tajā nerunās.

Vinni: << Dzimto valodu itin labi var apgūt ģimenē, draugu lokā, vai arī speciālās svētdienas skolās, kur padziļināti mācīties savas tautas kultūriu un vēsturi. >>

Alex: < Aizpagajuša gadsīmta praktika. >

Var padomāt, ka trijos gados kā gadsimts sācies kaut kas mainījies. Ko gan citu var izdomāt vietā? Izveidot entās minoritāšu skolas un pēc tam atkal veidot kursus, lai visi zinātu valsts valodu. Tāda tā jaunā pieredze.

Vinni: << Protams ir daudz krievvalodīgo, kuri arī pēc 10 gadu Latvijas valsts dibināšanas tā arī nav iemācījušies latviešu valodu. (...) Protams ir daudz krievvalodīgo, kuri arī pēc 10 gadu Latvijas valsts dibināšanas tā arī nav iemācījušies latviešu valodu. Un ja netiks pārveidota izglītības sistēma krievvalodīgo bērnu apmācībai latviešu valodā, arī pēc vēl 10 gadiem situācija būs tieši tā pati. >>

Alex: < Izkropļojota loģika. Latviski neprot pieaugušie, bet viņiem mes neko padarīt nevaram. Nu tad labi, izdarisīm bērniem. >

Ja latviešu bvalodu būtu visās krievvalodīgo skolās ieviesuši pirms desmit gadu, tagad situācija būtu labāka, un zēni armijā ejot arī latviešu valodu zinātu. Tā kā iepriekš izvēlētā politika, kad domāja krievvalodīgos saprotam situāciju un mācāmies latviešu valodu, ir izgāzusies un situācija nav neko daudz labāka, kā 1993. gadā. Bet no tā varēja izbēgt, un cerams, ka tagad vismaz ar vairāk kā 10 gadu nokavēšanos situāciju labos, lai pēc 10 gadiem atkal nebūtu ap simtis tūkstošu jauniešu, kuri latviešu valodu neprot un nespēj veidot savu dzīves karjeru.

Vinni: << Bet tādi pļāpātāji, kā krievu zjurnālisti, kuripļāpā par minoritāšu tiesībām. >>

Alex: < Vai, Tavuprāt, tadas eksistē? Un, ja eksistē, tad kapēc par tiem nedrikst rakstīt? Un, starp citu, Tavuprāt, tad tieši kadas viņi ir? >

Tiesības visiem Latvijā vienas un viena valsts noteikta valoda. Strādā mācies audz. Nesaprotu kāpēc kādam būtu jābūt privileģētam, bez skaidra iemesla. Es saprotu, ka ir cilvēki ar īpašām vajadzībām, kuriem nepieciešamas viņu tiesības īpaši ievērot. Bet neredzu kā būtiski krievs no latvieša atšķirtos, ka vienam vienas tiesības, bet otram citas. Jāprot latviešu valoda, jāzin vēsture, jāmācās, jāievēro likumi, jākļūst par pilsoni. Tās ir tiesības.

Vinni: << patiesi krievvalodīgos dzen bezcerības purvā, kur vairojas narkomanija un noziedzība. >>

Alex: < Tas ne īpaši labi raksturo humanisma limenis sabiedrīibā. >

Tieši par to runāju. Pilnīgi nehumāni bija valstī, kur ieviesta viena valoda, no valsts puses atbalstīt izglītības sistēmu, kurā vieni mācās latviski, bet citi krieviski, lai pēcāk tie, kuri mācījušies krieviski ir zemākā stāvoklī. Tas ar steigu ir jālabo.

Vinni: << Esmu mēģinājis ko vērst par labu, runājot ar vienu otru krievu zjurnālistu. Bet te atbilde vienkārša, mēs rakstām to ko pieprasa.>>

Alex: < Gribu akcentēt: to ko pieprasa. Vot par šo -- no visu krieviskirakstošas cunftes -- īpašais "paldies" Tev un parējim pilsoņiem, kas caur savas partijas Saeimā balsoja par Radio un Televizijas likuma, par sviestmaizi (bez sviesta) atdodojot visdargako Latvijas valsts īpašumu (t.n. informacijas tēlpu) Maskavai. >

Es balsoju par PCTVL, jo esmu TSP biedrs. Neatceros, ka manis balsotā partija kaut ko tādu būtu lēmusi, bet var jau būt, ka maldos.

Vinni: << Vienmēr vajag paskatīties, kuram tas vai šis ir izdevīgi. Tas, ka mūzjīgi pastāv valodas problēma, dod maizi un arī politisko kapitālu saujiņai krievu pseidopatriotu. >>

Alex: < Vai dobeļam-tabunam nedod? >

Jā protams arī otra flanga pseidopatrioti no tā barojas. Un nereti tiek veidotas abpusējas provokācijas.

Pūks

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 12/3/02 1:15
Subject: Re: minoritātes\Alex ----->Jurim Z.

Sveiki!

Aleksim līdz kaklam mana taurēšana: < Tu var galu galā, skaidri atbildēt, kas būs 2004. gada 2. septembrī? Tu var jau partraukt taurēšanu (atvaiņo, ja kas) un no ikdienas realitātes viedokļa man pateikt, kas būs? >

Es Tev varu pateikt, ka ja vēl nebūs bijusi humanitārā apbumbošana tad drīz gan jau būs bijusi.

Marija Ivanovna skaidrā angļu valodā notaurēs Tom Lehrer slaveno dziesmu:

    "And who deserves the credit?
    And who deserves the blame?
    Nikolai Ivanovich Lobachevsky is his name!"

Juris

From: alex@chas-daily.com
Date: 12/3/02 1:16
Subject: Re: minoritātes\\Alex---->Paulim-negativistam

Sveiki!

Paulis Kikusts: < Nu ka lai nevaimana! Tik labi 50 gadus tika okupets un kolonizets, un tagad tas draud pazust. Turies Alex, lai okupacijas augli neaizietu posta! >

Protāms, ikkatram ir tiesības, teiksu smalki, mileties ar vēsturi tada pozā, ka viņam labāk patīk un cik viņam ir fantazijas. Vai starpkarā Latvijā minoritāšu skolas (8, ja nemaldos, valodas) arī bija okupacijās augli? Īpaši, teiksim, ebreju skolas. Ārkartīgi gribu zinat, tieši kad un ar kadu karaspēku ebreji Latviju okupēja. Un vecticībnieki arī – kad un ar kadu armiju?

Es jau no paša sakuma piedavaja runat TIKAI par LR pilsoniem – par "likumigas" minoritātes parstavjiam, kam nekadas sakaras ar okupaciju nav. Kapēc viņiem nedod tas, kas viņu vecvecākiem jau bija?

Alex.

From: alex@chas-daily.com
Date: 12/3/02 1:46
Subject: Re: minoritātes\Alex ----->Jurim Z.

Juris: <"And who deserves the credit? And who deserves the blame? Nikolai Ivanovich Lobachevsky is his name!">

Sveiki,

ziņi, no Tavas atbildes ir redzams, kā, īstenība, Latvijas problemas Tev nemaz neinterese. Tu ar milzīgu prieku un entuziasmu gatavs bezgalīgi runat par kadu virtualu problēmu vai ar to pašu prieku un entuziasmu apstrīdēt viedokļis, kads oponents nemaz nebijs izteicis. Bet kad Tev piedava padomat par realas problēmas risināšanu, tad Tev uzreiz paliek garlaicīgi, un Tu sāk slavēt "atras un visaptvērošas" risinājumus -- pie tam nemaz neinteresejas par to, kadam sekam priekša Tavi risinajumi mums var stādit.

Un, piedod, bērni kā tadi Tev neinterese, tikai un vienīgi kā kadas abstraktas būtnes. Pirma asocijācija: "another brick in the wall" un bezsejas figuras no Parkera filmās... Caurmēra statistikas vienības, un viss.

Pastasti vel par humanitāru bumbvedēju, ja sen nestastija... :-((

Alex.

From: alex@chas-daily.com
Date: 12/3/02 2:19
Subject: Re: minoritātes\\Alex---> V. Pūkam

Sveiki!

Vinni: < Katra valsts lemj pati. >

Protāms. Nekad nepstrīdēja. Vienīga lieta, kadu es apstrīdēja ir Tavs izteikums ka "teritoriāli mazās un resursiem ne īpaši lutinātās to [minoritāšu skolas] nevar [uzturēt]". Un apstrīdeja, manuprāt, veiksmīgi: ar saraktu rokām. Un sarakstā ir 9 Eiropas valsti – i nabagie, i bagati, i lielie, i mazie.

Vinni: < Tu laikam nezini cik liela ir Latvija un kādi tai ir resursi. Apskati karti. >

Vēlreiz apskatija. Mazak, neka Lietuva un lielāk, neka Igaunijā. Un ar resursiem visiem ir pamerām līdzīgi slikti.

Vinni: < Krievi pabeidzot vidusskolu latviešu valodā zinās latviešu valodu >

Nu, varbūt -- ja skolas būs latviešu valodā, nevis Maŗaivanovnas "latviešu" valodā.

Vinni: < un vēlāk nestaigās un nevaimanās, ka valodu neviens viņiem nemāca. >

Vai jauna paaudze vot tā dara, no tagadejas skolas aizejot?

Vinni: < Latviešu valoda būs apdraudēta tikam vismaz 85% iedzīvotāju Latvija to nezinās un brīvi tajā nerunās. >

Kur ir dabujami tik brinišķīgi precīzas ciparus? Kada slepēna gramātā? Kapēc 85, nevis 90 vai 80?

Vinni: < Var padomāt, ka trijos gados kā gadsimts sācies kaut kas mainījies. >

Nepilni divi gadi, tomēr. Nu, labi, lai būs nevis "aizpagajuša", bet "pagajuša"

Vinni: < Ko gan citu var izdomāt vietā? Izveidot entās minoritāšu skolas un pēc tam atkal veidot kursus, lai visi zinātu valsts valodu. Tāda tā aunā pieredze. >

Bet kapēc nedrikst vienlaicīgi mācīties minoritāšu skolā un apgust ur valsts valodu? Tā, kā bija starpkaru Latvijā?

Vinni: < Ja latviešu valodu būtu visās krievvalodīgo skolās ieviesuši pirms desmit gadu, tagad situācija būtu labāka, un zēni armijā ejot arī latviešu valodu zinātu. >

Varbūt. Nav interesanti par to runāt. Tev, gadijuma, laika mašina garažā nestav?

Vinni: < un situācija nav neko daudz labāka, kā 1993. gadā. >

Es dzirdēja arī pretejos vērtijumus -- ka ir labāka. Un to pašo man teica oficiala statistika.

Vinni: < Bet no tā varēja izbēgt, un cerams, ka tagad vismaz ar vairāk kā 10 gadu nokavēšanos situāciju labos, lai pēc 10 gadiem atkal nebūtu ap simtis tūkstošu jauniešu, kuri latviešu valodu neprot un nespēj veidot savu dzīves karjeru. >

Kapēc Tu doma, ka reforma būs veiksmīga? Ar Maŗuivanovnu? Un kas Tev ir vajadzīgs -- lai Latvija nebūtu minoritāšu skolas vai lai minoritātes zinātu valodu?Vinni: < Tiesības visiem Latvijā vienas un viena valsts noteikta valoda. Strādā mācies audz. Nesaprotu kāpēc kādam būtu jābūt privileģētam, bez skaidra iemesla. Es saprotu, ka ir cilvēki ar īpašām vajadzībām, kuriem nepieciešamas viņu tiesības īpaši ievērot. Bet neredzu kā būtiski krievs no latvieša atšķirtos, ka vienam vienas tiesības, bet otram citas. Jāprot latviešu valoda, jāzin vēsture, jāmācās, jāievēro likumi, jākļūst par pilsoni. Tās ir tiesības. >

Vai es pareizi Tev saprot -- ka minoritātes eksistenci kā tadu Tu neatzīst un no ta izriet, kā nekadas minoritāšu tiesības arī nav?

Vinni: < Pilnīgi nehumāni bija valstī, kur ieviesta viena valoda, no valsts puses atbalstīt izglītības sistēmu, kurā vieni mācās latviski, bet citi krieviski, lai pēcāk tie, kuri mācījušies krieviski ir zemākā stāvoklī. Tas ar steigu ir jālabo. >

Cilvēkam ir jābūt izvēles iespeja. Pienemsīm uz mirkļu Tavu hipotezi, kā minoritāšu skolas pēc definicijas bus otrās škīras iestades (es uz to nemaz netīcu, bet nu pieņemsīm). Bet ziņi, varbūt kads būs gatavs maksat par savu fiks-ideju ar otršķīrību.

Vinni: < Es balsoju par PCTVL, jo esmu TSP biedrs. Neatceros, ka manis balsotā partija kaut ko tādu būtu lēmusi, bet var jau būt, ka maldos. >

Vai Jurkans Tev jau atsutija goda rakstu par to, ka tu balsojā par regionalu divvalodību, par pilsonības "gandīz-ka-nulles" variantu, par minoritāsu skolas saglabašanu, par attiecības ar Krieviju, un pret NATO?

Vai Tev partijas priekšvelešanas progrāamma pirms balsošanas bija zināma?

Alex

From: ZAGARINS@stcc.edu
Date: 12/3/02 2:39
Subject: Re: minoritātes\Alexim no Jura

Sveiki!

Aleksis domā, ka es bezgalīgi priecājos ar viņu sarunāties: < Tu ar milzīgu prieku un entuziasmu gatavs bezgalīgi runat par kadu virtualu problēmu vai ar to pašu prieku un entuziasmu apstrīdēt viedokļis, kads oponents nemaz nebijs izteicis. >

Pārlasi pats, ko Tu esi izteicis un Tu atradīsi, ka Tu pats esi izteicis, ka rusofonu bērniem būs jāiet ielās pārdot heroīnu gadījumā, ja Maŗai Ivanovnai būs jāmācās nerusofonu valodā pasniegt matemātiku.

Es nedomāju, ka rusofonu bērniem būs jāiet ielās pārdot heroīnu, gadījumā ja Maŗai Ivanovnai uzdos mācīties nerusofonu valodā pasniegt matemātiku.

Tu, bērns, man esi ļoti interesants.

Eh?

Booom. Kabooom. Tumsa un bads. Miers virs zemes.

Juris

PS Ja godīgi, es nevaru Tev pateikt kas notiks 2004. gadā un es šaubos vai Tu vari. Bet līdz tam laikam nebūtu slikti, ja Maŗa Ivanovna iemācītos nerusofoniski pateikt, kas bija Nikolajs Ivanovičs Lobačevskis.

From: alex@chas-daily.com
Date: 12/3/02 2:46
Subject: Re: minoritātes\\Alex---->Ausmai

Sveiki,

pirmkārt gribu Jums pateic paldies -- Jūs esāt speijigi dzirdēt. (Tas ir nopietni un godīgi un no tīra sirdi.)

Vo. Bet tagad vēl pastrīdēsim. :-))

Ausma Abele: < Jums pašiem vajag sekot, lai jūsu bērnu skolotāji atbilstu sertifikācijai, lai viņi mācītos latviski paši un mudinātu to darīt arī skolēniem, nevis otrādi. >

Skolotaji, tomēr, ir valsts darbinieki un Jūs nevarat uzlikt visu atbildību tikai uz vecākiem.

Ausma Abele: < Ģimenēs, kur sarunvaloda krievu, ir pietiekoši izglītotu, progresīvu jaunu cilvēku, kas perfekti prot latviešu valodu. >

Vot tad atkaļ ir jautājums -- kur viņi prasme sanemuši un kada valoda viņi mācījās skolā? Krievu, vai ne? Tatad tas ir nav skolas valodas jautājums, bet kads cits?

Ausma Abele: < Atrodiet viņus, runājiet ar viņiem, pārlieciniet, lai viņi kļūst par skolotājiem, kaut vai patriotisma dēļ. >

Laba idēja. Bet, man šķiet, ka es jau rakstijā par to, kadas idējas var būt populari zem ORT propagandas bombardejumā un kadas – nekada gadijumā.

Ausma Abele: < No tā taču atkarīga rusofonu bērnu nākotne. >

Protāms.

Ausma Abele: < Tāpēc ka viņi labi pratīs savas valsts valodu, krievisko dvēseli taču nezaudēs, >

Arī -- protāms.

Ausma Abele: < toties labi zinot latviešu valodu viņiem visi ceļi uz karjeru ir vaļā. >

Un šeit var tikai piekrīt.

Ausma Abele: < Būtu es izglītības ministrs, rīkotos, kā iepriekš rakstīja Vents - nekādas piespiešanas, lai ikdienā mācās visus priekšmetus kaut vai ķīniski. Taču pārbaudes un eksāmeni komisijas klātbūtnē visos priekšmetos notiek latviski un tikai latviski (atskaitot, protams, krievu valodu un literatūru). Skolās ir visādas vecāku komitejas un citi demokrātiski veidojumi - lai skatās, kurš pedagogs nespēj bērnus sagatavot, tam jāmeklē cits darbs. Ne jau papīra gabals, ko sauc par sertifikātu, ir noteicošais, bet gala iznākums. >

Ziņiet, grības Jums uzdāvinat ziedus. (Godīgi.) Princīpā, tam, ko Jūs tikko aprakstijā, nosaukums ir "minoritāšu izglītības visusskolas programma". Nu, gandrīz ka. Ne pavisam precīzi, bet pilnīgi pieņemami. Par sīkumiem varam vēl pastrīdēties, bet tas patiešam ir sikumi. Piemēram, acimredzāms, ka "tikai latviski" pārbaudes sistema būs derīga tikai vidusskolā, bet pirms tam "latviskuma limenis" būs japaaugstināt pakapeniski sakot uzreiz no sakumā, lai vidusskolā dabut jau pilnas spējas brīvi, skaisti un pareizi latviski runāt un rakstīt par jebkadu temātu -- no matematikas lidz bioloģijas. Vot par katra pakapiena "augstumu" vēl ir jāpadomat, bet princīpa man domstarpības ar Jums šeit nav. Un, domāju, ka arī "prētisitības" limenis

Ar milzīgu cieņu,
Alex.

PS Tikai viena lieta vēl ir. Likums: <<2004.gada 1.septembri - valsts un pasvaldibu visparejas videjas izglitibas iestazu desmitajas klases un valsts un pasvaldibu profesionalas izglitibas iestazu pirmajos kursos macibas tiek uzsaktas tikai valsts valoda.>>

From: paulis@mii.lu.lv
Date: 12/3/02 3:30
Subject: Re: minoritātes\\Alex---->Paulim-negativistam

Alex: < Es jau no paša sakuma piedavaja runat TIKAI par LR pilsoniem -- par "likumigas" minoritātes parstavjiam, kam nekadas sakaras ar okupaciju nav. Kapēc viņiem nedod tas, kas viņu vecvecākiem jau bija? >

Te, luk, ir sakne! Ta "minoritate" sevi nekad nav nodalijusi no okupantiem. Lidz ar to viniem dod okupantu dalu.

Un mes esam dasni. Ta ka uz prieksu Alex, nepadodies!

Negativists Paulitis

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 12/3/02 4:06
Subject: Re: minoritātes\Jurim no Alexa

Sveiki!

Aleksis tomēr atzīstās, ka precīzi nevar pateikt, vai 2004. gadā Latvijas rusofonu bērniem būs jāiet ielās pārdot heroīnu:

Tomēr rusofonu tautas raksturu Aleksis pazīstot labāk nekā es:

Tavs personīgais raksturs mums visiem pamazām atklājas ar katru Tavu vēstulīti. Bet es Tev varu pateikt, ka man šeit MAsačuzetsā katru semestri manās klasēs ir pa dažam rusofonam, un dažiem no viņiem ir bērni skolas vecumā un daži no viņiem ir paši bērni, dažiem no viņiem ir gaišas galvas un dažiem viss iet pa vienu ausi iekšā un pa otru atkal ārā, bet viņi visi ir normāli cilvēki un mērkaķa ātrumā apgūst šejienes nerusofonu valodu. Tā kā - es gan neesmu nemaz tik sliktās domās par kolektīvo rusofonu tautu kā Tu.

JĀ, nu tur man jāatzīstas ka es no Tevis savās zināšanās atpalieku. Es nevienu rusofonu tautības skolotāju nepazīstu. Laikam baigie duraki viss viņu kolektīvs, ko?

Juris

From: indulis@gleske.org
Date: 12/4/02 12:46
Subject: Re: minoritātes

Aija raksta: < ....No pārrunām izriet, ka krievvalodīgie kas neprot latviski neprot, jo grib dzīvot Latvijā kā krievvalodīgie, nevis kā latviski runājošie un viņi grib lai valsts un etniskie latvieši to pieņem un atbalsta, kur protams etniskiem latviešiem nav motivācijas to darīt. Tā tad vienalga cik draudzīgi kaimiņi, asimilēties negribēs arī, ja nav pat krievs bet kā Alex stāstīja dažādu tautību bet krieviski runājošu.... >

Jā, Aija, ir jau jauki runāt par to ka krievvalodīgie grib dzīvot Latvijā bet negrib piedalīties Latvijas valstī, it kā tas būtu tīri pieņemams.

Kāda velna pēc tad viņi grib tanī Latvijā dzīvot? Jādomā ka tomēr kāds labums tur nāk. Tad arī varētu domāt ka var sagaidīt no viņiem kādu pretīmnākšanu, bet tas laikam būtu par daudz.

Kā jau Aija raksta tālāk: < .....Pati esmu pieradusi savā kompānijā, ja viens ir pretīmnākoš, otrais arī tāds cenšas būt. Bet ir arī tāds uzskats, ka ja otrais tev kautko dod, vaig ņemt un par viņa vājību nosmīnēt, protams pretīm neko nedodot. Došanu pat var iztulkot kā veltīgu apmierināšanas mēģinājumu (appeasement). (Ekstrēmālais piemērs protams ir Neville Čamberlana veltīgais mēģinājums pielabināt Hitleru dāvājot tam nepiederošas zemes.) Iepretīm balkāniskai domāšanai vairums latviešu ir ar mieru pieņemt nesen ienākušos svešas kultūras un valodas cilvēkus visumā miermīlīgi. Tas ir daudz vairāk nekā vairums citur pasaulē ar kautcik līdzīgiem apstākļiem. Acīmredzams, lai valsts nebūtu nestabīli dalīta, tā neiztiks bez pieprasījuma lai cilvēki kas spējīgi iemācīties iemācās valsts valodu, ja grib zinamas sabiedrības priekšrocības. Tajā pašā laikā jāveltī kādi resursi iespējami, ieskaitot no ārpuses pabalstu, lai piedāvātu valsts valodas mācīšanos arī kā pozitīvu ieguvumu. >

Tur jau tas suns aprakts - cik ir krievi kas uzskatītu latviešu valodas iemācīšanos par pozitīvu ieguvumu?

Alex: <<Nu, pienemsim, ka no 2003. g. 1. janvarī visi skolotaji, kas līkumu nepild, tiek atlaisti no darbā. Pēc optimistiska vērtejuma – aptuvēni trešdaļa no visiem, pēc pesimistiska -- divas trešdaļas.>>

Aija: < Kas ir taisnīgs laiks profecionālam cilvēkam iemācīties valodu lai izpildītu likumu? Manuprāt tādu termiņu vaig uzlikt un tad, ja gribam likumus turēt, nevis smieklīgus padarīt, tie kas iemācījušies arī būtu jāatlaiž. Tas arī jāņem vērā, ka nav pareizi visiem jācieš, jo indivīdi negrib iemācīties valsts valodu kā prasīts pēc likuma. >

Paldies, Aija, labs raksts. Ietaupa man laiku, nav pašam jaraksta...

Indulis Gleske

From: indulis@gleske.org
Date: 12/4/02 1:24
Subject: Re: minoritātes\\Alex---->Paulim-negativistam

Paulis Kikusts: << Nu ka lai nevaimana! Tik labi 50 gadus tika okupets un kolonizets, un tagad tas draud pazust. Turies Alex, lai okupacijas augli neaizietu posta! > >

Alex: < Protāms, ikkatram ir tiesības, teiksu smalki, mileties ar vēsturi tada pozā, ka viņam labāk patīk un cik viņam ir fantazijas. Vai starpkarā Latvijā minoritāšu skolas (8, ja nemaldos, valodas) arī bija okupacijās augli? Īpaši, teiksim, ebreju skolas. Ārkartīgi gribu zinat, tieši kad un ar kadu karaspēku ebreji Latviju okupēja. Un vecticībnieki arī – kad un ar kadu armiju? >

Alex, lai cik dedzīgi Tu te ņemies, Tava looģika arvien smird.

Ir starpība starp brīvas, neatkarīgas Latvijas atbalstu minoritātēm kas sevi uzskata pa "latviešiem" un pēckara atbalstu lielai minoritātei kas par lielāko tiesu ir 50 gadu okupācijas kulturāls piesārņojums. Pirmo gadījumu var uzskatīt par valsts brīvprātīgu atbalstu valsts labā, bet otro par izspiešanu.

Alex: < Es jau no paša sakuma piedavaja runat TIKAI par LR pilsoniem – par "likumigas" minoritātes parstavjiam, kam nekadas sakaras ar okupaciju nav. Kapēc viņiem nedod tas, kas viņu vecvecākiem jau bija? >

Ja nebūtu okupācijas sekas, Tu te nemaz nerunātu, jo nebūtu problēma, Latvija mierīgi tiktu galā ar 'likumīgū minoritāti.

Indulis Gleske

From: pooh@parks.lv
Date: 12/4/02 1:49
Subject: Re: minoritātes\\Alex---> V. Pūkam

Alex: < Vienīga lieta, kadu es apstrīdēja ir Tavs izteikums ka "teritoriāli mazās un resursiem ne īpaši lutinātās to [minoritāšu skolas] nevar [uzturēt]". Un apstrīdeja, manuprāt, veiksmīgi: ar saraktu rokām. Un sarakstā ir 9 Eiropas valsti -- i nabagie, i bagati, i lielie, i mazie. >

Vai kādā no Tevis minētām valstīm pēdējo 50 gadu laikā ir bijusi ilgstoša okupācija, kuras gaitā iepludināti okupētājvalsts pilsoņi, un valsts pilsoņi tikuši ar dazjādām represijām iznīcināti un bijuši spiesti pamest tēvzemi, līdz stāvoklis šajā valstī ir tāds, ka valsts pilsoņi, pret iebraucējiem ir turpat vai puse pret pusi.

Vinni: << Tu laikam nezini cik liela ir Latvija un kādi tai ir resursi. Apskati karti. >>

Alex: < Vēlreiz apskatija. Mazak, neka Lietuva un lielāk, neka Igaunijā. Un ar resursiem visiem ir pamerām līdzīgi slikti. >

Un?

Vinni: << Krievi pabeidzot vidusskolu latviešu valodā zinās latviešu valodu>>

Alex: < Nu, varbūt -- ja skolas būs latviešu valodā, nevis Maŗaivanovnas "latviešu" valodā. >

Varbūt te neiederas. Esmu pabeidzis skolu latviešu valodā mācoties un latviski protu gluzji ciešami. Nedomāju, ka vairāk par desmit gadus mācoties latviešu valodā arī jebkuras tautības cilvēkbērns nezinās latviešu valodu :)

Vinni: << un vēlāk nestaigās un nevaimanās, ka valodu neviens viņiem nemāca. >>

Alex: < Vai jauna paaudze vot tā dara, no tagadejas skolas aizejot? >

Nē, to kultivē krieviskie masu saziņas līdzekļi, kuri cenšas parādīt, ka latviešu valodas zināšana ir pretīga un kārtīgam krievam zem cieņas esoša lieta. Bez maz vai savdabīgs spīdzināšanas rīks ar, kura palīdzību latvieši spīdzina minoritātes.

Vinni: << Latviešu valoda būs apdraudēta tikam vismaz 85% iedzīvotāju Latvija to nezinās un brīvi tajā nerunās. >>

Alex: < Kur ir dabujami tik brinišķīgi precīzas ciparus? Kada slepēna gramātā? Kapēc 85, nevis 90 vai 80? >

Protams vēl jaukāk ir 90%. Tie nav jāmeklē grāmatā, bet ja valstī vismaz 3/4 nepārvalda valsts valodu, tikam šai valodai un valstij ir problēmas.

Alex: < Bet kapēc nedrikst vienlaicīgi mācīties minoritāšu skolā un apgust tur valsts valodu? Tā, kā bija starpkaru Latvijā? >

Šī Tevis piedāvātā pieredze ir izrādījusies neefektīva, apstākļos, kad iepludināto no okupētājvalsts puses cittautiešu skaits ir kļuvis ievērojami lielāks kā tas bija kliķu un ulmaņlaikos.

Vinni: << Ja latviešu valodu būtu visās krievvalodīgo skolās ieviesuši pirms desmit gadu, tagad situācija būtu labāka, un zēni armijā ejot arī latviešu valodu zinātu. >>

Alex: < Varbūt. Nav interesanti par to runāt. Tev, gadijuma, laika mašina garažā nestav? >

Katrā gadījumā tas, ka nenotika latviešu valodas apmācības ieviešana arī krieviski runājošo skolās pirms desmit gadiem tagad ir izveidojušas stāvokli, dēļ kā tagad te pļāpājam. To saskatīt nav vajadzīga laika mašīna. Un liekot lietā loģiku, nav grūti prognozēt, kas būtu noticis, ja krievu bērni būtu apguvuši nu jau desmit gadus mācības latviešu valodā. Viņi šo valodu zinātu.

Vinni: << un situācija nav neko daudz labāka, kā 1993. gadā. >>

Alex: < Es dzirdēja arī pretejos vērtijumus -- ka ir labāka. Un to pašo man teica oficiala statistika. >

Protams labāka, taču ne daudz labāka. Jo problēma joprojām palikusi. Līdzekļu latviešu apguvei iztērēts daudz, bet efekts salīdzinoši ar latviešu valodas ieviešanu krievalodīgo skolās (kad rezultāts pēc 10 gadiem būtu tuvu 100%) ir mazāks.

Vinni: << Bet no tā varēja izbēgt, un cerams, ka tagad vismaz ar vairāk kā 10 gadu nokavēšanos situāciju labos, lai pēc 10 gadiem atkal nebūtu ap simtis tūkstošu jauniešu, kuri latviešu valodu neprot un nespēj veidot savu dzīves karjeru.>>

Alex: < Kapēc Tu doma, ka reforma būs veiksmīga? Ar Maŗuivanovnu? Un kas Tev ir vajadzīgs -- lai Latvija nebūtu minoritāšu skolas vai lai minoritātes zinātu valodu? >

Izglītības reforma par, kuru iet runa, nepieprasa minoritāšu skolu slēgšanu. Taču valsts izglītīas programma minētajās skolās tiks pārveidota atbilstoši valsts un tās valodas prasībām, kurām jābūt visiem iedzīvotājiem vienādām. Izņēmumi protams būs un tie joprojām skars to bērnu izglītošanu, kuriem ir īpašas vajadzības. Pārējiem, šī pāreja nodrošinās vienādas starta pozīcijas un izbeigs dazjādas privilēģijas, kad kāda daļa valsts iedzīvotāju par valsts

līdzekļiem tiek apmācīti vispārizglītojoši krievu valodā un pēcāk papildus tērēti līdzekļi, lai šos cilvēkus atkal apmācītu valsts valodā. Bez tam šajā privilēģētajā stāvoklīi esošie vēl apvaino valsti, ka tā par maz rūpējas, lai viņiem iemācītu latviešu valodu, jo dēļ tā viņi tagad ir otrās šķiras pilsoņi.

Vinni: << Tiesības visiem Latvijā vienas un viena valsts noteikta valoda. Strādā, mācies, audz. Nesaprotu kāpēc kādam būtu jābūt privileģētam, bez skaidra iemesla. Es saprotu, ka ir cilvēki ar īpašām vajadzībām, kuriem nepieciešamas viņu tiesības īpaši ievērot. Bet neredzu kā būtiski krievs no latvieša atšķirtos, ka vienam vienas tiesības, bet otram citas. Jāprot latviešu valoda, jāzin vēsture, jāmācās, jāievēro likumi, jākļūst par pilsoni. Tās ir tiesības. >>

Alex: < Vai es pareizi Tev saprot -- ka minoritātes eksistenci kā tadu Tu neatzīst un no ta izriet, kā nekadas minoritāšu tiesības arī nav? >

Minoritāšu Latvijā ir visai daudz. Piemēram es esmu minoritāte, jo mans augums ir zem vidējā, kas daudzos gadījumos arī ir uzlicis papildus slodzi, lai gūtu līdzīgus rezultātus, kā vairākums. Un tas tikai viens no piemēriem. Cilvēki ir visai dazjādi. Visiem ir vienas starta pozīcijas. Es kā mazā auguma īpašnieks varu veidot klubus apvienības un dazjādi izkopt savas prasmes jau kopā ar līdzīgajiem.

Tāpat arī tie, kuriem cita tautība ir tiesības likuma robezjās izpausties gan reliģiski, gan savā tautas kultūrā. Tās ir minoritāšu tiesības. Bet saņemt kaut kādu īpašu privilēģiju kopumu, kā piemēram mūsu gadījumā, īpašus izglītības nosacījumus, var tikai mentāli vai fiziski citādie. Nedomāju, ka krieviski runājošie pieder kādai no minētajām grupām. Un šeit nevar būt runa par minoritāšu tiesībām. Tāpat, kā basketbolu spēlējot nevar man piemērot kaut kādas īpašas tiesības, kā piemēram atļauju man pie groz pakāpties uz ķeblīša.

Krieviski runājošie savas valodas prasmes var izmantot tālākizglītojoties, jo vairākās zinātnēs, pat vairumā, literatūra krievu valodā ir plašāk pieejama kā latviešu valodā. Es piemēram studēju psiholoģiju, un nu jau puse literatūras man jālasa krievu valodā un jo augstāks kurs, jo tādas literatūras krievu valodā būs vairāk.

Vai man būtu jāsāk runāt par tiesībām apgūt izglītību latviešu valodā. Domāju, ka nē.

Vinni: << Pilnīgi nehumāni bija valstī, kur ieviesta viena valoda, no valsts puses atbalstīt izglītības sistēmu, kurā vieni mācās latviski, bet citi krieviski, lai pēcāk tie, kuri mācījušies krieviski ir zemākā stāvoklī. Tas ar steigu ir jālabo. >>

Alex: < Cilvēkam ir jābūt izvēles iespeja. Pienemsīm uz mirkļu Tavu hipotezi, kā minoritāšu skolas pēc definicijas bus otrās škīras iestades (es uz to nemaz netīcu, bet nu pieņemsīm). Bet ziņi, varbūt kads būs gatavs maksat par savu fiks-ideju ar otršķīrību. >

Jā, tagad ir zināms daudzums vecāku, kuri bērnus vispār nelaizj skolā, dēļ tradīcijām, reliģisku apsvērumu dēļ, vai vēl kāpēc. Tās itkā būtu viņa tiesības, bet vai bērnam nebūtu tiesības tomēr gūt liegtās zināšanas, kuras piedāvā valsts un tad izlemt vai likt tās lietā, vai nē? Domāju, ka vecākiem nav tiesību apriori lemt bērnu otršķirībai.

Vinni: << Es balsoju par PCTVL, jo esmu TSP biedrs. Neatceros, ka manis balsotā partija kaut ko tādu būtu lēmusi, bet var jau būt, ka maldos. >>

Alex: < Vai Jurkans Tev jau atsutija goda rakstu par to, ka tu balsojā par regionalu divvalodību, par pilsonības "gandīz-ka-nulles" variantu, par minoritāsu skolas saglabašanu, par attiecības ar Krieviju, un pret NATO? >

Ir gan man Jurkāna kunga oparakstīts papīrs, tikai tas gan nav goda raksts. PCTVL nav kompartija, kur solis pa labi, solis pa kreisi, un lode pierē (protams alegoriski). Viens ir dazji īpaši izcelti saukļi vēlētāju piesaistei, cita lieta ir reālpolitika. Par attiecībām ar Krieviju un NATO, mums saskan. Par reģionālo divvalodību jāsaka, ka arī šeit vajadzēja ieviest kaut kādu pārejas variantu, un to ieviest jau pirms desmit gadiem. Vienlaikus pārveidojot izglītības sistēmu vispārizglītojošām skolām, pārejai uz latviešu valodu priekšmetu apguvē. Minoritāšu skolas likvidēt nav paredzēts. Papildus vispārizglītojošai daļai vienmēr var palikt tādi priekšmeti, ka pādziļināta dzimtās valodas apguve, tēvzemes vēsture, literatūra. Kas būtu pamats etniskoīpatnību saglabāšanai.

Alex: < Vai Tev partijas priekšvelešanas progrāamma pirms balsošanas bija zināma? >

Jā protams. Bet šī programma tomēr nav Hamurapi stabs. Tas ir skats virzienā, kurā ejams. TSP programma(arī PCTVL) nekādīgi nevar būt skatāma, kā pretdarbība valsts izglītības sistēmas sakārtošanai, vai palīgs otršķirīgo, sabiedrībā integrēties nespējošo pilsoņu skaita palielināšanai. Protams, ka pastāv vārdu spēle, lai piesaistītu vēlēšanu urnām arī tos pilsoņus, kuri naidīgi noskaņoti pret pastāvošo iekārtu, jo arī tādu netrūkst.

Pūks

From: pooh@parks.lv
Date: 12/4/02 1:49
Subject: Re: minoritātes\Jurim no Alexa

Juris: < Aleksis tomēr atzīstās, ka precīzi nevar pateikt, vai 2004. gadā Latvijas rusofonu bērniem būs jāiet ielās pārdot heroīnu: >

Jāssaka, ka tagad, kad citas alternatīvas izaugsmei, dēļ latviešu valodas nezināšanas nav, tieši ar šo rusofonu bērni nereti nodarbojas. Un ne tikai ar to vien. Un tam šos nolēmuši tie, kuri spēlējas ar minoritāšu tiesībām.

Domāju, ka latviešu valodas apguve šo situāciju varētu ietekmēt labvēlīgi, un, lai arī kopējo situāciju tas neuzlabos, tacu tagadējo situāciju, kad noziegumos, kas saistīti ar narkotikām 3/4 ir krievvalodīgie, tas varētu izmainīt.

Vēl jāsaka, ka tas nedaudz liks vairāk pieskatīt latviešiem savus bērnus, jo kamēr, pašlaik krievvalodīgie bērni ir viegls laupījums kriminālām aprindām, dēļ to nespējas integrēties sabiedrībā, kam viņus nolēmusi valsts neizlēmība izglītības sistēmas maiņā jau gadus desmit pirmāk. Pašlaik latviešu bērnus, kuriem ir lielākas iespējas sākt veidot savu dzīves karjeru jau pacmitnieku vecumā, ir grūtāk iesaistīt destrukturālās, kriminālās darbībās.

Pūks

From: alex@chas-daily.com
Date: 12/5/02 11:03
Subject: Re: polit. darījums\Alex ----->Jurim Ž.

Sveiki,

gribu Tev pastastīt par manas parrunas ar Čas galv. redaktori. Īsuma, esmu gatāvs izpildit savas līgumsaistības -- publicēt Časa (rusofoniskā valodā) Tavu komentāru (vai viedoķli) par vēlēšanas sistēmas reformu. Viņa nesola to uzreiz publicēt, diezgan pamatoti pateicot, kā pirms tam ir jāizlasit tekstu, bet principā viņa ar mieru. Un no savas puses (savas pilnvaras robežos) jebkadā gadijumā, neatkarīgi no tā, vai raksts būs publicēts avīzes "papīrversijā", es apņemas to publicēt Časa Interneta mājas lapā komentāru un viedoķlu sadaļa (ar piezīmi "WWW only"). To mes varam izdarīt ļoti ātri, 2-3-4 dienas laikā. Tas arī ir drošāks, tapēc ka "papīrā" kadreiz pedeja brīdi notiek divainas lietas (kad, teiksim, trukst vietas lapā, un pedeja rindkopa varētu būt izdzēsta, lai tekstu iebāztu).

Tehniskas prasības: brīva stila teksts latviski vai angliski (tulkojumu mēs nodrošināsim; ja Tu gribi -- drošības pēc -- var nosaukt kada cilvēka Rīgā, kam Tu gatavs uztīcēt un kas prot rusofoniski, es viņam(ai) tulkojumu paradīšu). Tektam jābūt ne garāks par 2,500 Word simboli (apmēram 400 vārdi), ar parakstu (varētu būt arī pseidonīms, bet labāk ar īstu vārdu). Parakstā būs labi iekļaut arī Tavas "regalijas" (pēc Tavas izvēles) -- zolīda skata pēc.

Ja piedavajums Tev ir pieņemāms, grības zināt, ko Tu doma darīt no savas puses, lai ligumsaistības izpildītu.

Alex

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 12/5/02 12:46
Subject: Re: polit. darījums\Alex ----->Jurim Ž.

Sveiks, Aleksi!

Priecājos! Lai gan 400 vārdi ir diezgan skopi. Še pielikumā viens salikums. Kā tas skan? Regālijas? Te pielieku arī mana ģīmja līdzība. Vai der?

Uzraksti Tu man kaut ko apmēram tādā pašā garumā un mēģināšu pierunāt Astru Moori to ielikt klaida latviešu avīzē "Laiks". Pats redaktors Ojārs Celle gan, manā pieredzē, ir vairāk ieinteresēts sava personīgā viedokļa pubilicēšanā nevis kāda cita. Kā zini, mūsu saruna vairāk vai mazāk visā garumā atrodama manā mājas lapā <<KAs jauns Latvijā?>>. Tur drīzumā salikšu arī ceturto turpinājumu. No tās arī domāju iztaisīt kaut kādu destilāciju pavasara "Jaunajai gaitai". Ja Tu gribi, lai es vēl kaut ko no Tevis mājas lapā <<KAs jauns Latvijā?>> ielieku, sūti tik šurpu katrā laikā, vienalga kādā garumā.

Juris

PS Par manu vārdu tulkojumu rusofoniski es Tev uzticos.

Kā zināms, Latvijā ir pieci vēlēšanu apgabali: Rīga, Kurzeme, Zemgale, Vidzeme un Latgale. Kā zināms, Latvijas Satversmē ir ierakstīta prasība par reģionālo reprezentāciju Saeimā pēc proporcionalitātes principa - katram apgabalam pienākas deputātu skaits proporcionāli balsstiesīgo pilsoņu skaitam, un deputāti tiek ievēlēti no partiju sarakstiem proporcionāli partijām nodotiem balsu skaitiem.

Bet vai tas ir visiem zināms, ka Latvija ir pati vienīgā valsts visā pasaulē kur atļauts parlamenta deputāta kandidātiem balotēties vairāk nekā vienā vēlēšanu apgabalā?

Protams, ir arī tādas demokrātiskas valstis, kur Satversme nemaz neparedz reģionālu reprezentāciju. Piemēram, Izraēlā un Nīderlandē visa valsts ir viens vēlēšanu apgabals zem tīrās proporcionālās sistēmas. Taču Latvijas Satversme tādu kārtību Latvijā neparedz.

Latvijas vēlēšanu sistēma patlaban strādā tā, ka par kādu kandidātu atdotās balsis visos apgabalos nemaz netiek skaitītas kopā. Ja partija vispār pārvarējusi 5% barjeru, tad konkrēto deputātu apstiprina tajā apgabalā, kur viņš saņēmis visvairāk balsu, citos apgabalos tiek apstiprināts nākamais kandidāts, kas ieguvis vairāk balsu. Vienīgi, ja kāda kandidāta popularitāte ir pamatīgi uzpumpēta, viņš var savu sarakstu vilkt vairākos apgabalos, un šos vilcējus sauc par lokomotīvēm. Tas nav ne īsti godīgi ne demokrātiski, jo bez lokomotīves varbūt saraksts netiktu pāri barjerai, bet popularitāte parasti ir uzpūsta ar t.s. vēlēšanu tehnoloģijām un apziņas manipulācijas metodēm.

Šī sistēma neko labu nemaz nevar piedāvāt. Oligarhu manipulāciju rezultātā Saeimā veidojas koalīcija, un visus svarīgākos valsts dzīves (sevišķi ekonomiskos), jautājumus lemj ārpus jebkādiem likumu rāmjiem esošā "koalīcijas padome". Tajā pasūtījumus izdara oligarhi un tur pieņem lēmumus saistošus valdībai un nosaka obligātos balsojumus deputātiem - bandiniekiem. Tauta tiek muļķota!

Tā vietā, ka Latvijas pilsoņi balsotu katru reizi par “tiem pašiem vēžiem citā kulē”, vai nevajadzētu mainīt vēlēšanu likumu, lai liegtu partiju bosiem savus deputāta kandidātus balotēt vairāk nekā vienā vēlēšanu apgabalā? Tātad, katram vēlēšanu apgabalam savu atšķirīgu sarakstu un nevienu “lokomotīvi” pa visiem sarakstiem!

Protams, vēlēšanu likums pats par sevi nav galvenais iemesls Latvijas polītisko partiju bezatbildībai. Galvenais iemesls ir, ka “prihvatizācijas” kārtā pie varas un teikšanas nonākušie kungi neuzskata par vajadzīgu pret tautu izturēties īpaši atbildīgi. To mēs viegli mainīt vairs nevaram. Toties viegli varam pārmainīt likumu tā, lai mūsu kungiem būtu izdevīgi pieļaut demokrātiskākas partijas - Satversmei atbilstošas. Un nedomāju, ka tāda maiņa prasītu lielu cīņu pret mūsu kungiem. Kungiem mēs varētu pavisam godīgi pateikt, ka mūsu cerība ir padarīt Latvijas tautu vieglāk un labāk savaldāmu, nemaz nemēģināt kungus atstumt no savām naudas silēm.

Latvijas Satversmē par vēlēšanām ir atrodami sekojošie panti:

Nav jāmaina Satversme! Jāmaina vēlēšanu likums, lai tas turpmāk būtu pilnībā atbilstošs Satversmes 7. panta garam un jēgai. Latvijas Republikas vēlēšanu likumā jāieraksta tikai viena vārdkopa: “Katrs Saeimas deputāta kandidāts drīkst kandidēt tikai vienā no Latvijas pieciem vēlēšanu apgabaliem.” Tad arī partijas būs spiestas iedziļināties reģionu polītikā, meklēt biedrus un kandidātus no plašāka pilsoņu klāsta. Partijas nebūs vairs tikai savu lokomotīvju atbalsta komandas kas parādās jeb pārveidojās tikai reizi pa dažiem gadiem Saeimas vēlēšanu laikā, bet tās strādās un un veidosies pastāvīgi un tās būs svarīga daļa no visas tautas polītiskās dzīves un demokrātiskās izaugsmes.