Re: Izglītība

 

From: alex@chas-daily.com
Date: 12/17/02 5:15
Subject: Re: Izglītība

Sveiki!

http://www.theatlantic.com/unbound/flashbks/bilingual.htm

The Battle over Bilingual Education, The Atlantic Monthly, Dec. 11th., 2002

...Bilingual-education programs have existed in the United States since the late eighteenth century, when European immigrant children were instructed in their native languages. Ohio adopted bilingual-education legislation in 1839, and Louisiana followed suit eight years later; by the mid nineteenth century, classes in various states were being conducted in such languages as German, French, Dutch, Swedish, and Greek...

...the Supreme Court ruled for Kenny Lau, an eight-year-old Chinese-American from San Francisco who was granted equal protection under the law because, as his case presented, his unfamiliarity with the English language denied him an adequate education... etc.

Alex

 

 

From: pistole@ebtech.net
Date: 12/17/02 10:02
Subject: Re:Izglītība

Sveiks Alex!

Tu piemini Ameriku un laikam gribi to salīdzināt ar Latviju. Amerikā un Kanādā angļu valodu nesaprotošie ir pirmās paaudzes imigranti kas nāk no dzimtām zemēm kurās angļu valodu nerunā un tos skolo intensīvi tā lai angļu valodu iemācītos un viņi to tiešām grib darīt. Latvijas situācija nu gan nav tāda pat. Rusofoni, kas Latvijā ir dzimuši vai dzīvoja jau vairākas paaudzes, latviešu valodu varēja, bet negribēja mācīties. Jaunie kas ieradās padomju okupācijas laikā nebija imigranti parastajā nozīmē, bet Latvijas neaicināti okupanti kas arī negrib mūsu valodu mācīties. Būtu labi ja visi rusofoni varētu latviešu valodā sarunāties kaut vai tā kā Tu to dari rakstot Sveikā. Kā ir ar Tavu paša ģimeni, saprotu ka esi precējies, vai Tava sieva runā vai intensīvi mācās latviešu valodu, kā ir ar Taviem bērniem?

Zigis.

 

 

From: alex@chas-daily.com
Date: 12/17/02 11:05
Subject: Re:Izglītība\\Alex--->Zigim

Sveiki!

Negrību tieši salīdzināt ASV ar Latviju -- parāk dažada vēsture un parāk atšķiras naciju veidošanas metodikas. Vienkārši, es padomaja, kā raksts Atlantičā -- laba ilustrācija divam lietam: 1) kā var arī vot tā (jau sen ir vērts kartīgi iestudēt Kalifornijas skolas reformu, īpaši ņēmot vērā, kā reforma ietēkmeja "videja" vai "caurmērīga" universitātes studenta attēlu) 2) kā sarunas par to, ka ASV viss ir "English only", nepamatototi. No raksta izriet, kā ne-angļu valodas skolas apmācības tradicija Amerikā ir vissmaz 150 g. veca.

Un -- jā, esmu precētes. Sieva runa daudz sliktāk, neka es, un ne īpaši grīb. Var man neticēt, bet viņas darbā un ikdienas dzīve visas lietas var nokartot krieviski: darbs "krievu" privātfirma nav saistīts ar klientiem, un veikalos visi runa pirceja valodā. Meita -- viņai februari būs 5 -- divas dienas nedeļa apmekle t.s. "bilingvalu" klase Darziņa muzikas skolā un vēl divas dienas bērnudarzā vinai notiek t.s. "latviešu valodas dienas", kad gandrīz ka visa audzinašana notiek arī bilingvali. Domaju, kā viņai ar valodu būs daudz labāk, neka man. Tomēr, es grību saglabāt viņai iespēju mācīties skolā krievu valoda.

Alex.

PS FYI: gan man, gan sievai ir 6 darba dienas nedeļā, pa 12 (un kadreiz pat pa 14) stundas katra.

 

 

From: alex@chas-daily.com
Date: 12/17/02 11:56
Subject: Re:Izglītība\\Vienkarši statistika -- bez komentāriem\\\Alex

Sveiki,

Pēc Baltijas Sociālo zinātņu instituta (BSZI) datiem, minoritāšu skolu gatavība reformai 2004. g. ir:
    relatīvi augsta -- 16%
    vidēja -- 40%
    zema -- 38%
    ļoti zema -- 6%

No BSZI direktores Brigitas Zepas teiktā:
   
  -- PILNĪGI reformai nav gatava NEVIENA SKOLA visā Latvijā;
    -- tikai 20% no t.s. bilingvālo skolotaju kopskaita prot labi latviski;
    -- 51% no skolotajiem (pārsvarā "vecie kadri" -- AK) un 64% no skolu direktoriem (pārsvarā "jaunie" -- AK) uzskata, ka reformas procesā bērnu priekšmetu zināšanas pasliktināsies.

Alex.

PS. Informācija skanējuši pagajušaja nedelļa Ventspilī, konferencijā "Izglītība un sabiedrības integrācija".

 

 

From: aabele@sveiks.lv
Date: 12/17/02 1:37
Subject: Re:Izglītība\\Vienkarši statistika -- bez komentāriem\\\Alex

Alexa statistikai pievienoju diskusiju TV. Arī bez komentāriem.

Ausma

Diskusija: Pāreja uz latviešu mācību valodu krievu skolās
www.DELFI.lv  17. decembris

Ingus Bērziņš: Labvakar! Šī ir tiešā ētera diskusija „Vērtības. Viedokļi. Vērtējumi" Latvijas televīzijas pirmajā kanālā. "2004 god. Vzjatj da otmenitj!" (Ņemt un atcelt! - tulkoja Ausma). Tāds liels virsraksts lasāms laikraksta „Čas" pirmajā lapsas pusē. Tas ir temats, kas nenozūd no Latvijas krievu preses pirmajām lappusēm pēdējā laikā. Tas ir temats, kuru atzīmē arī EDSO komisārs, tad kad tas nesen tikās ar Latvijas augtākajām amatpersonām. Reizē tas ir temats, par kuru latviešu publikai īsti nekas nav zināms. Un tieši tāpēc studijā ir aicināti ne politiķi, ne ierēdņi, bet divi cilvēki, kas ikdienas satopas ar reformu – pāreja uz latviešu valodu mazākumtautības skolās.

Irma Jufko ir 13.vidusskolas direktora vietniece un Igors Pimenovs ir Latvijas krievu mācību valodas skolu atbalsta asociācijas valdes priekšsēdētājs. Šis mans minētais laikraksts „Čas" raksta ka 80% krievu skolu nav gatavas pāriet uz latviešu valodu. Tas cipars ir satraucošs, ja ņem vērā, ka 2004. gada septembris nav aiz kalniem. Cik, jūsuprāt, šis satraucošais cipars ir patiess?

Igors Pimenovs: Šis cipars mainās. Mani pārliecina vairāk tas zinātniskais pētījums, kuru paveica Baltijas zinātņu institūts un šī gada augusta mēnesī tika paziņots, ka praktiski puse no direktoriem, skolotājiem un arī vecākiem uzskata, ka šai pārejai skolas vēl nav gatavas. Šajā pētījumā tika apjautātas 50 skolas no 166. Manuprāt, tomēr svarīgāks jautājums ir, vai ir nepieciešama šī pāreja?

Ingus Bērziņš: Jūsu viedoklis par pusi skolu vai 80% minētajā „Čas", kā tad tur īsti šajās skolās ir?

Irma Jufko: Tie skaitļi ir diezgan nopietni. Es gribu pateikt par mūsu pieredzi. Es domāju, ka jau 95.gads bija tas gads, kad sāka jau par to runāt un tas bija pirmais darbs, kad skolas valde, vecāki sāka domāt par to, ka drīz būs tas moments, kad mācību process notiks latviešu valodā. Bija diezgan liels laiks pārdomāt savu ceļu uz izglītību latviešu valodā. Pašreiz mēs esam 2002.gadā. Daudz ir izdarīts. Nopietns darbs bija ar administrāciju, ar skolotājiem, ir latviešu valodas kursi. Visus šos gadus mēs gatavojām skolotājus, viņiem bija iespēja paaugstināt savas valodas zināšanas, profesionāli tālākas izglītības kursi, kur bija dota iespēja kvalificēt savas profesionālās iespējas, uzzināt metodes, kas varētu būt tieši bilingvālajai metodei, pamēģināt pašiem dažādas metodoloģijas, kas jau bilingvālajā izglītībā, tas nozīmē – pieredzes semināri, projekti, kur bija iesaistīti skolotāji. Mēs bijām vienā projektā, bilingvālajā projektā ar Norčēpingas skolām Zviedrijā – tas bija ļoti labs darbs skolotājiem.

Ingus Bērziņš: Ja es rezumēju Jufko kundzes teikto, tad tas skanēja tā – laika bija pietiekoši, lai tas, kurš gribēja būtu pietiekoši gatavs. Cik lielā mērā jūs tādam uzstādījumam piekrītat?

Igors Pimenovs: Kursi un nodarbības skolotājiem bija, mēs tikai nesen sākām saprast, kas ir bilingvāla izglītība, jo no paša sākuma reformā netika noteikts, kas ir bilingvāla izglītības, jo šī pāreja notiek aizstājot krievu valodu ar latviešu. Šī pāreja notiek daudzās skolās, tā pieredze, ko runāja cienījamā kolēģe, patiešām notiek. 13.vidusskola ir bāka, uz ko iet arī citas vidusskolas, bet vidējā līmenī, tomēr, mēs redzam ka notiek bilingvālās izglītības profanācija.

Irma Jufko: Mēs meklējam pareizu skaidrojumu, ko nozīmē bilingvālā izglītība un es uzskatu, bija iespēja atrast dažādus variantus - piemērot, pānalizēt. Mums arī bija varianti, kurš būs tas skolotājs, kas strādās bilingvālajā izglītība – vai tas ir skolotājs, kam dzimtā valoda būs latviešu valoda? Kurā vecumā to vislabāk bija sākt, ar kuru klasi? Šeit palīdzēja zinātnieki. Mēs gaidījām vairāk palīdzības no zinātniekiem, bet psiholoģiskais aspekts, ka bērni ir spējīgi uztvert jaunu materiālu – šeit ir varianti kā strādāt, kā palīdzēt bērniem, un patiešām, kā iet pa pareizo ceļu.

Ingus Bērziņš: Pimenova kungs, man liekas, ka es sadzirdēju pretrunu. No sākuma jūs teicāt, ka iespējams vajadzētu diskutēt par to, vai tas ir vispār vajadzīgs, bet pēc tam jūs teicāt, ka 13.vidusskola ir tāda kā bāka uz kuru visiem tiekties. Kā tad tur īsti ir?

Igors Pimenovs: No paša sākuma skolotāji saprata, ka bilingvāla izglītība tika izmantota kā pāreja uz latviešu valodu. No paša sākuma mērķis bija apmācīt vidusskolu tikai latviešu valodā un lai viņš panāktu šo iespēju, bija jāievieš pamatskolā šo bilingvālo izglītību. Varbūt tāpēc daļa skolotāju un direktoru to nopietni neuztvēra. Tikai nesen parādījās kursi latviešu valodā. Bet kad es runāju, ka šī skola ir tā bāka uz kuru visiem ir jāiet – tas bijazināmā mērā joks. Mēs patiešām varam mākslīgos attēlos izveidot jebkuru skolu kā bilingvālu izglītības avotu. Bet vidējā līmenī mums trūkst gan mācību līdzekļu, gan speciālistu. Un šis trūkums nosaka, ka šī bilingv ālā izglītība rit uz priekšu ļoti lēnām.

Ingus Bērziņš: Vai tas, ka jūs 13.vidusskolas piemēru saucat zināmā mērā par joku, vai tas nevelk uz to, ka tādi elitārie piemēri, kas grib izkalpoties latviešu ierēdniecībai, un grauj krievu kopienu Latvijā?

Igors Pimenovs: Es nedomāju, ka tā ir kaut kāda veida izkalpošanas metode. Es ticu ka skolas grib, lai skolēniem būtu labākas mācību iestādes lai apgūtu latviešu valodu ar modernākām mācību iespējām. Tie, kas atbalsta iespē ju izvēlēties mācīšanos dzimtajā valodā, nedomājot par to, kas kam kalpo, mēs uzskatam, ka mācīšanās dzimtajā valodā nosaka profesionālo līmeni skolniekam.

Irma Jufko: Es nedomāju, ka mēs es autsaideru lomā. Šeit mums ir mazliet cita pozīcija. Mēs esam skolotāji, mums ir skola, mēs izpildām valsts pasūtījumu, ir likums, kuru mēs arī izpildām un mēs to likumu gribam izpildīt labā profesionālā līmenī, tāpēc, ka mēs esam skolotā ji ar augstāko izglītību un mēs esam atbildīgi par to, ko mēs darām. Šeit mēs strādājam kopā – skolotāji, skolnieki un viņu vecāki. M ūsu skolā ir 840 skolēnu, tad cik var būt vecāku. Protams, šeit var būt dažādas pozīcijas un tas nozīmē, ka mums vajag atklāti runāt ar vecākiem. Izklausīt katru, saprast un atrast tādu vienu kopēju variantu. Protams, ka lielākā daļa no mūsu vecākiem grib turpināt savu izglītību augstskolā, bet augstskolā izglītība notiek valsts valodā. Viņi grib atrast savu vietu darba tirgū, vieniem ir vajadzīga latviešu valoda ne tikai sarunu līmenī, bet viņiem ir jāprot lietot latviešu valodu profesionālā līmenī. Tas nozīmē, ka mēs 3 skolotāji, skolēni un vēcāki meklējam savu ceļu. Tas ir ļoti labi, ja mēs varam garantēt tādu variantu realizēt bilingvālo izglītību, neaizmirstot par izglītības kvalitāti.

Ingus Bērziņš: Es gribētu pievērst jūsu uzmanību vienam video fragmentam – tas atainos šodien internetā notikušo aptauju, kur mūsu raidījums portālā DELFI – tātad pamatā latviešu publikai – ļāva izteikties interneta lietotājiem, kā jūs vērtējat 2004.gada reformu.
    Kā tu vērtē pāreju uz latviešu mācību valodu mazākumtautību skolās?
    Tā ir vajadzīga un būs veiksmīga – 56%
    Jāšaubās vai iecerētā reforma izdosies – 23%
    Tā nav vajadzīga, lai mācās savā valodā – 20%
Cik lielā mērā, jūs, vadot šīs aktivitātes varat vērtēt to, cik valsts palīdz, sagatavo un atbalsta?

Igors Pimenovs: Man ir grūti spriest, cik lielā mērā valsts palīdz skolām. Es gribēt pievērst uzmanību pētījumam uz kuru es atsaucos raidījuma sākumā. Vērtējumus, kurus jūs nupat piedāvājāt ir izteikti no latviskas vides, tātad šī auditorija, lielākoties, bija latvieši. Diemžēl latviešiem ir slikta izpratne, kā šajā reformā jūtās krieviski runājošie cittautieši. Piemēram, 52% mazākumtautības direktori, 42% skolotāji, 40% skolēnu un 42% vecāku atbalsta pārmaiņas. Nav runas par to, vai būs sekmīga reforma vai nebūs. Cilvēki runā par to, vai ir nepieciešama šī reforma. Mūsu lielākās bažas ir, ka ne valsts lielākā daļa latviešu nesaprot, ka ir liela sabiedrība, kas gribētu saglabāt valstī mācīties dzimtajā valodā. Es neuzskatu, ka šo reformu vajadzētu nomest malā. Mēs zinām, ka daudz vecāku un skolotāju jau ir sagatavojušies šai reformai un šī reforma jau rit kādus 3 gadus. Es gribētu lai reizē ar šo reformu tiktu dota iespēja arī cita pieeja šai reformai, vai arī tiktu saglabāta iespēja mācīties dzimtajā valodā.

Ingus Bērziņš: Kādas ir jūsu prognozes, cik lielā mērā šāda minētā iniciatīva no valsts puses varētu būt apmierināta?

Igors Pimenovs: Tas būs atkarīgs no tā, cik pārliecinoši izglītības patērētāji varēs pārliecināt, ka Latvijā tomēr pastāv šis pieprasījums izglītībai krievu valodā.

Ingus Bērziņš: Vai jūs esat painteresējies Eiropas ESDO vai savienības prastību norma, ka šī reforma varētu neatbilst cilvēktiesību normām?

Igors Pimenovs: EDSO novērotāji orientē mūsu valsti uz to, lai tiktu turpināts dialogs starp valsti un izglītības patērētāju. Hāgas rekomendācijas orientē dot pēc iespējas lielākas iespējas mācīties minoritātēm dzimtajā valodā – tas ir mūsu gan zobens, gan arī vairogs. Mēs gribam pievērst valsts uzmanību pie šī dokumenta.

Ingus Bērziņš: Raidījuma nobeigumā es gribētu pievērst jūsu uzmanību video sižetam. Daži viedokļi, kas parāda, cik neviennozīmīgi sabiedrība vērtē šo izglītības reformu.

Krievs: Ja man būtu jāmācās vēlreiz, es no paša sākuma uzreiz mācītos latviešu skolā, ja vien vecāki mani neietupinātu krievu skolā.

Brencis: Likums ir likums un tas ir jāpilda. Turklāt domājot par integrāciju šāds solis ir pilnībā nepieciešams. Ja turpinās pastāvēt divkopienu valsts, tad agri vai vēlu parādītos oficiāla divvalodība. Cits jautājums, ka valstij ir rūpīgāk jāpiestrādā pie šīs programmas.

Novērotājs: Ja es nedzīvotu Latvijā un nebūtu latvietis, tad ar lielu ziņkāri paskatītos kā beidzas šis bīstamais eksperiments – milzīgai, vā ji integrētai minoritātei liegt izglītību dzimtajā valodā. Igauņi kā parasti bija prātīgāki un no šīs, visticamāk Lubjankā radušās ieceres laikus atteikties. Latviešiem atliek tikai aizmiegt acis un drāzties tikai uz priekšu – a vdrug proņesjot.

Ingus Bērziņš: Kāda ir jūsu prognoze, cik lielā mēra 2004.gada septembrī mazākumtautības skolas, sākot ar 10.klasi, sāks mācības latviešu valodā, vai arī šī reforma tiks atlikta uz laiku?

Irma Jufko: Es domāju, ka tas ir diezgan grūti prognozējams. Es domāju, ka visiem maniem kolēģiem ir jāsāk domāt par 2004.gadu un jāsāk veidot revīziju. Ir laiks arī padomāt par kadru sastāvu, mācību literatūru, kādi projekti un kādi semināri ir nepieciešami. Labi būtu, ja skolai būtu tāds plāns, ko viņi domā izdarīt šajā laika periodā. Noteikti vajag veidot sadarbību starp skolām. Pozitīva attieksme, arī atbalsts tām skolām, kur mācības notiek latviešu valodā. Mums vajadzētu domāt par astotajām klasēm, kuras pēc 2 gadiem būs tās klases, kuras mācīsies latviešu valodā.

TV diskusijas beigas.

 

 

From: pistole@ebtech.net
Date: 12/17/02 2:05
Subject: Re:Izglītība Alex.

Alex, Tava sieva taču ir ļoti labs piemērs kāpēc Latvijā dzīvojošos rusofonus ir ar likuma varu jāpiespēz mācīties latviski. Kā Tu pats saki, viņa nemāk, tā tad negribēja un vēl joprojām negrib valsts valodu mācīties, jo var iztikt bez tās, bet Latvijā dzīvot grib. Jā, amerikā ir citu valodu skolas, bet tanīs tomēr intensīvi māca angļu valodu. Ne tikai divas stundas nedēļā, kā Tu saki bija ar Tevi. šaubos vai latvieši daudz uztrauktos ja rusofonu skolās būtu intensīva latviešu valodas mācīšana. Ir arī pierādīts fakts ka bērni visvieglāk iemācās svešu valodu skolās, ja dzird tikai to. Latviešu emigrantu bērni ārzemēs skolās arī pazaudēja pirmo mācības gadu, bet tad valodu apguva un viss gāja uz priekšu sekmīgi. Nebūtu briesmīga nelaime ja arī rusofonu bērni vienu skolas gadu pazaudētu latviešu valodu mācoties, bet pēc tam to pārvaldītu tekoši. Ja Tava meita skolā mācās latviešu valodu, kas Tev aizliedz viņai mājās mācīt krievu? Tu taču ar sievu krievu valodā sarunājies un līdz ar to meita krievu iemācīsies.

Zigis.

 

 

From: alex@chas-daily.com
Date: 12/17/02 3:09
Subject: Re:Izglītība Alex.---Zigim

Sveiki!

Zigis: < Alex, Tava sieva taču ir ļoti labs piemērs kāpēc Latvijā dzīvojošos rusofonus ir ar likuma varu jāpiespēz mācīties latviski. >

Nu, manu sievu ne ar vienu likumu neizdosies piespriest iet vidusskolā... Skolas reforma domatā bērniem, nevis pieaugušiem, pareizi? Un vēl. Domaju, Tava vēstule atlslēgvārdi ir "iztikt bez tā".Ziņi, domāju, kā šeit ir musu galvēna domstarpība. Es domaju, kā jebkads cilvēks var dzīvot jebkadā valsti pavisam neviena valoda neziņajot. Tas ir viņa tiesības -- kamēr viņš pats pēc savas skaidras izvēles gatavs dzīvot paštaisīta getto. Un neviens likums nevienā valstī nevar viņu piespriest mācīt valodu, kadu viņš kā privātpersona macīt negrib, kamēr viņš nepretende uz kadu amatu. (Tev, protāms, ir zināms, kā gan Eiropā, gan Amerikā, gan Israelā eksitstē immigrantu rajonus, kur iedzīvotaji runa tikai vai galvēnokārt sava valoda. Un ar šo viņi neparkap nekadu likumu.) Kada Tev ir stārpība, kada valoda rūna cilvēks, ar kam Tev nekadas kopejas darīšanas nav, nebija un nebūs? Cilvēks parkaps likumu, kad viņš nodokļus nemaksa, nevis tad, kad viņš valodā nerūna. Domāju, kā līdzīnat valodas prasmi ar kadu "nodokļu" nozīme valodu pazemināt.

Bet jā cilvēks grib taisīt kaŗeru un, ar vārdu sākot, dzīvot normalā "plašā" sabiedrībā, nevis getto, tad valodu ir jāziņ un pēc iespējas perfekti. Un, protāms, par bērniem domajot, esmu parliecināts, kā viņiem, skolu beidzot, valodu ir jāziņ (pēc kadas metodikas -- cits jautājums), vienkarši lai vinīem būtu iespēja iedzīvoties plašā sabiedrībā visplašākaja nozīme. Bet, jā pēc skolas bei?šanas cilvēks pats izvēles dzīvot getto un iemācītu valodu aizmirst, nevis Tu, nevis likums nekas viņam padarit nevar.

Pistole: < Jā, amerikā ir citu valodu skolas, bet tanīs tomēr intensīvi māca angļu valodu. Ne tikai divas stundas nedēļā, kā Tu saki bija ar Tevi. >

Atslēgvārds ir "intensīvi", ar citiem vārdiem -- jautājums ir: cik laba ir mācīšanas programma, nevis kadā valodā tiek pasniegta matematika. Ar mani -- lūdzu, neaizmirst! -- tas bija padomijas laikā. Esmu jau pietiekoši vecs. :-))

Pistole: < Ir arī pierādīts fakts ka bērni visvieglāk iemācās svešu valodu skolās, ja dzird tikai to. Latviešu emigrantu bērni ārzemēs skolās arī pazaudēja pirmo mācības gadu, bet tad valodu apguva un viss gāja uz priekšu sekmīgi. Nebūtu briesmīga nelaime ja arī rusofonu bērni vienu skolas gadu pazaudētu latviešu valodu mācoties, bet pēc tam to pārvaldītu tekoši. >

Es dzirdēja, kā rūna Amerikas latvieši otrajā paaudzē. Latviski sliktāk nekā angliski, ar akcentu, ar vārdu trukumu, neskaitoties uz to, kā gimenes valodā viņiem bija latviešu. Es kadreiz viena tada cilvēka taisni jautajā -- "Kada Tev ir dzimta valoda?" "Protāms, latviešu!" "Bet kada valodā Tu doma, sežot pie sevis viens pats?" "Angliski..."

Vēl ļoti īsa parbaude -- "karsta pannas roktura tests". Kada valoda cilvēks kliedz... Un to es arī novēroja ASV...

Un šeit, Latvijā, viena mums pazistama rusofonu (un latviski pavisam nerunajoša) ģimene izlema atdot meitu uz latviešu bērnudarzu -- lai izvarīties no problēmas nakotnē. Darba slodze viņiem ir līdzīga, kā man. Pēc nepilnu gadu mate noverojā, ka meita, viena spelejot, rūna ar lellem latviski, nevis itkā dzimtā valodā. Un uz jautājumu par domašanas valodu arī atbildēja -- "latviski".

Vot no tā es grību izvarities gandrīz par jebkadu cenu. Man vajag, lai mana meitā idealā variantā zinātu valsts valodu ne sliktāk, kā dzimtu, nevis -- dzimtu sliktāk, nekā valsts. Un domāju, kā jebkadas tautas vecakiem jebkada pasaules zemē atteiksme ir tada paša.

Pistole: < Ja Tava meita skolā mācās latviešu valodu, kas Tev aizliedz viņai mājās mācīt krievu? > 75-stundas darba nedeļa. Un sievai arī apmēram tads pats.

Pistole: < Tu taču ar sievu krievu valodā sarunājies un līdz ar to meita krievu iemācīsies. >

Vai Tev tas neskan divaini: "iemācisies dzimtu valodu"?

Stārp citu, Tava doma par "papildusgadu" skolā sakrīt ar tam, ko es pats jau sēn domāja. Pagarināt programmu par vienu gadu un visu to laiku veltīt valodas apguvei. Tikai lai nebūtu tā, kā pirmais gads pilnīgi veltīts tikai valodai, bet šo gadu līdzsvaroti sadalīt.

Alex.

PS Labs jautājums: kas īsti vajādzīgs -- lai Latvijā nebūtu krievu vidusskolas vai lai ne-latvieši zinātu un lietotu valsts valodu?

 

  

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 12/17/02 3:22
Subject: Re:Izglītība Alex.

Sveiki!

Zigis teica tā: < Latviešu emigrantu bērni ārzemēs skolās arī pazaudēja pirmo mācības gadu, bet tad valodu apguva un viss gāja uz priekšu sekmīgi. >

1950. g. kad es pirmo reizi tiku iesēdināts skolā kā pirmklasnieks, es ne vārda nezināju pa angliski. Skolotāja mani ielika kaktā par to, ka es visus jautājums atbildēju ar "yes", domādama, ka es kaut kādu velnu tur ar viņu dzenu. To dienu gāju mājās pinkšķēdams. Vienu gadu vēlāk man ļāva "pārlēkt" otrai klasei, jo es tad jau zināju vairāk angļu valodas (nemaz nerunājot par citām lietam!) nekā caurmēra amerikānis. Latviešu valodu man par nodokļu maksātāju naudu neviens nekad nav mācījis, bet es tomēr latviešu valodu māku labāk nekā dažs labs latvietis kas visu mūžu Latvijā nodzīvojis. Tā nu viņš ir.

Aleksis starp citu informēja:

<< FYI: gan man, gan sievai ir 6 darba dienas nedeļā, pa 12 (un kadreiz pat pa 14) stundas katra. >>

Manai mammai un manam papam toreiz bija tāpat.

Juris, kārtīgs ģēnijs

 

 

From: alex@chas-daily.com
Date: 12/17/02 3:29
Subject: Re:Izglītība Alex--->Ģēnijam

Sveiki!

1. Vai Tu nedoma, kā "nodokļu maksātāju nauda" un "musu nauda" ir tads pats?

2. Vai Tu, tik taupīgs, nedoma, kā parkartot visu sistēmu -- līdz pat pilnas skolotaju korpusa pamaiņas -- būs daudz dargāk, nekā izdarīt eksistejošai sistēmai kartīgs "fine-tuning" ("smalkregulēšanu", droši vien)?

Alex, kārtīgs darbaholiķis

 

 

 

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 12/17/02 3:51
Subject: Re:Izglītība Ģēnijs - - - > Darbaholiķim

Sveiki!

No vienas puses Aleksis tā:
< 1. Vai Tu nedoma, kā "nodokļu maksātāju nauda" un "musu nauda" ir tads pats? >

Bet no otras puses tā:
< 2. Vai Tu, tik taupīgs, nedoma, kā parkartot visu sistēmu -- līdz pat pilnas skolotaju korpusa pamaiņas -- būs daudz dargāk, nekā izdarīt eksistejošai sistēmai kartīgs "fine-tuning" ("smalkregulēšanu", droši vien)? >

Droši vien būtu dārgs prieks atrast kādu rusofonu, kas zina kas tas Nikolajs Ivanovičs Lobačevskis tāds. Starp citu - par manu naudu te nebija runas, es ceru.

Juris Anglofons

 

 

 

From: aabele@sveiks.lv
Date: 12/17/02 6:13
Subject: Re:Izglītība Alex.---Zigim

Alex, ja Tu par jebkādu cenu gribi izvairīties no tā, ka Tava meita kādreiz varētu domāt latviski, tas nozīmē, ka abi ar sievu neesat izvēlējušies pareizo valsti, kur dzīvot. Tas ir viss. Kāpēc sagādāt problēmas sev un kaimiņiem? Dzīvojiet paši, kā gribat, taču neviens jums nav devis tiesības "par jebkādu cenu" aiztikt citus, šķelt un tracināt sabiedrību. Ļaujiet mierīgi strādāt tiem, kas jau no 1995.gada cītīgi apgūst latviešu valodu un mācīšanas metodiku! Jūsu "Čas" ir to vidū, kas tikai maisa gaisu un apgrūtina darbu visiem, kas šajā valstī grib justies kā savējie, nevis svešnieki.

Starp citu, vakara un neklātienes vidusskolas, domātas pieaugušajiem, joprojām pastāv...

Ausma

 

 

From: signis@kssc.lv
Date: 12/17/02 10:00
Subject: Re:Izglītība Alex.---Zigim

Šajā ziņā piekrītu Ausmai un arī Alexam :-)

Lai arī šeit daudz citēta amerikas likumdošana un izglītības likumi, tas tomēr nenodrošina šo mazākumtautību nacionālo īpatnību saglabāšanu. Kā Alex jau minēja, otrā vai trešā latviešu paaudzes vairākums amerikā tikpat kā vairs nerunā latviski. Integrējušies..., lai arī cik bēdīgi tas nebūtu.

Domāju un ceru, ka ar laiku šāds process sagaidāms arī Latvijā. Negribētos, lai notiktu otrādi, kā jau ir noticis Kirgizstānā (un arī dažās citās bijušās padomijas republikās). Tur cilvēki lepni saka, ka viņi ir kirgīzi nevis krievi, bet pēc tam atzīst, ka labāk tomēr runā krieviski un arī domā krieviski.

"Karstās pannas" tests nebūs gluži precīzs. Pieņemu, ka aptuveni puse Latvijas latviešu šā testa rezultātā varētu nolamāties krieviski ;-), lai arī tā nav tā valoda, kurā viņi domā.

Signis

PS Interesanti gan kā vēl beigsies latīņamerikānu integrācija amerikā? Vai tiešām integrēsies, vai arī ASV būs spiesta samierināties ar spāniski runājošiem dienvidu štatiem :-)

 

 

 

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 12/18/02 5:24
Subject: Re:Izglītība\\Alex--->Zigim

Alex: < Meita -- viņai februari būs 5 -- divas dienas nedeļa apmekle t.s. "bilingvalu" klase Darziņa muzikas skolā un vēl divas dienas bērnudarzā vinai notiek t.s. "latviešu valodas dienas", kad gandrīz ka visa audzinašana notiek arī bilingvali. . . . Tomēr, es grību saglabāt viņai iespēju mācīties skolā krievu valoda. >

Tu dari kā tev liekas tavam bērnam būs labāk un par to kritizēt tevi nevar, to var pilnīgi saprast. Tava meita pieņemu ir vismaz tikpat gudra kā tu, kapēc viņai droši vien labi padotos mācības vienalga kādā skolā. Esi izrēķinājis, ka vislabāk ir paturēt krievu valodu kā pamatvalodu. Galu galā lielvaloda & izdevīga, netikai latviešu senču teritorijā. Un tavai sievai nebijusi vajadzības, jo var likties viss ir tāpat arī, ja neiemācas latviski. Cieņa tev, ka pats esi to izdarījis un tava meita zinās vēl vienu valodu lai bagātinātu savu pieredzi.

Bet tāpat nevari gaidīt lai būtu pirmā sirdslieta latviešiem izdot trūcīgus resursus lai uzturētu citas valodas uz latviešu valodas rēķina savā senču zemē, īpaši to valodu kas tur bijusi uzspiesta kā kungu valoda 50 gadi iepretīm pirmām saknēm iesniedzoties pirmātnē latviešu un protolatviešu senču attīstības gaitā. Tomēr, pragmātiski un racionāli darīs ko varēs izpildīt likumu un prasības, jo racionāli alternatīvi nav. Latviešiem būs ļoti jāgrib uzturēt savu valodu lielvalodu spiedienu ietvarā. Ārpusē nepalīdzēs, ja tas kautkā nekalpo globālas intereses.

Manuprāt šādas globālas intereses īsteni ir, tikai tā balss arī nav stipra iepretīm tirgotājiem un politiķiem. Tā var asiem biznessintelektuāļiem likties tikpat bezcerīga kā romantizēt pirmās tautas Amērikā.

Šinī laikmetā spiediens ir mazām tautām asimilēties un zaudēt savas valodas. Kautkāda iemesla dēļ (manuprāt ekoloģiski neataisnojama un cilvēcei stulba) ir pieņemta politika, ka šāda saglabāšana nav vajadzīga un pat kavē progresu. Vismaz to izpausmi kā mazu tautu nacionālismu apkaro itkā pretēju globālisma progresam.

Galvenais paņēmiens ir jaukt mazu tautu un valodu centību saglabāt savu neatkarīgu īpatnību ar neataisnojamām un pretīgām kustībām: šovinismu, rasismu, nacismu, fašismu un (feministēm īpaši) ar vīriešu šovinismu. Tas, lai gan nav būtiska (necessary) saikle starp šīm neaizstāvamiem uzskatiem un gribēšana saglabāt tautas identitāti. Tas ir negodīgi, netaisni un nepareizi bet tā tas ir. Un stulbie, pašmīlīgie nacionālisti tikai pastiprina globālisma tautu sakausēšanu. Ar to paliks pāri tikai dažas lieltautas.

Tāda ir dzīve, tāda ir politika un galvenā vara ir tiem kas pie šprices bet tiem kam tā mazāk ir brīvība uz tā attieksme.

Šeit ārpusē viena daļa latviešu pamatpieredze bija visai nopietni upurēties lai saglabātu latviešu valodu, jo juta to kā tautas izdzīvošanas pienākumu. Sūtīja bērnus mācīties latviski brīvdienas, lai gan protams bērni negribēja uzdot savu brīvo laiku un pašiem vecākiem bija jāizdod līdzekļi transportam un citādi (jo ne jau visi dzīvoja kopā gheto bet izkaisīti).

Un ar skolotājiem, kā bija tā bija - kur ta bija nauda algot speciālistus.

Pati, kā var redzēt no valodas kļūdām, latviešu skolas netiku apmeklējusi, jo nedzīvoju latviešu centrā kur tāda skola būtu pieejama. Saglabāju ģimenē lietojot un pašmācības ceļā (galvenokāart daudz lasot) cik nu labi varēju angļu valodas apkārtnē. Saskatīju šajā apkārtnes pasaulē daudzko būtisku arī latviešu pasaulei.

aija

 

 

 

From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
Date: 12/18/02 5:30
Subject: Re:Izglītība Vents---Ausmai

Sveiki!

Ausma rakstīja: < Alex, ja Tu par jebkādu cenu gribi izvairīties no tā, ka Tava meita kādreiz varētu domāt latviski, tas nozīmē, ka abi ar sievu neesat izvēlējušies pareizo valsti, kur dzīvot. Tas ir viss. >

No tā es saprotu, ka Ausma uzskata - Latvijai būtu atklāti jāveido tāda politika, lai šeit dzīvojošiem cittautiešiem latviešu valoda pamazām (varbūt vairāku paaudžu laikā) kļūtu par dzimto. T.i., lai notiktu līdzīgs process kā ar latviešiem, kas dzīvo ārzemēs.

Iebraucēju paaudzēm latviešu valoda ir pamatvaloda, ko lieto ģimenēs, un gandrīz visi tajā arī domā. Tad seko paaudzes, kas latviešu valodu prot visnotaļ labi, bet jau domā savas mītneszemes valodā. (Piemēram, mans darba kolēģis Latvijā dzīvo jau 10 gadus un citur doties negrasās, arī latviešu valodas zināšanas ir ļoti uzlabojis, bet vēl arvien domā angliski un diez vai dzīves laikā šo ieradumu mainīs.) Un visbeidzot seko paaudzes, kas latviešu valodu jau mācās kā svešvalodu, ja jūt pret saviem senčiem pietiekami lielu cieņu, lai to darītu.

Protams, dažādās ģimenēs šis process notiek ar dažādu ātrumu, bet agrāk vai vēlāk nenovēršami skar visas. Un to sauc par asimilāciju. Vieni asimilējas trijās paaudzēs, citiem tas notiek ilgākā laikā. Cilvēkiem, kas dzīvo tradicionālā, samērā noslēgtā vidē (kā, piemēram, latviešu ciemi Sibīrijā), asimilācija var aizņemt ilgāku laiku, bet pamazām tā skar arī viņus. Es piekrītu Ausmai, ka nelatviešu asimilācija latviešu vidē notiek jau šobrīd un notiks arī turpmāk, ja vien saglabāsies neatkarīga Latvijas valsts un latviešu valoda kā valsts valoda. Manuprāt, tas ir neizbēgams process, un tāpēc pat nav vērts apspriest, cik tas pozitīvi vērtējams. Skaidrs, ka arvien pieaugs tādu nelatviešu ģimeņu skaits, kuru bērni sāks domāt latviski, kaut arī ģimenēs turpinās sazināties dzimtajā valodā. Tāpat ir skaidrs, ka garantēt pilnīgu drošību pret asimilāciju krieviem var tikai pārcelšanās uz Krieviju. Arī tad būs problēmas, jo šāds solis savukārt prasīs asimilēšanos vietējo krievu vidū. Rietumu vai Krievijas latvieši, kas pārcēlušies uz dzīvi Latvijā, pazīst šo sajūtu - no vienas puses, līdzšinējā mītnes zemē viņi (viņu bērni, mazbērni) agrāk vai vēlāk būtu asimilējušies. No otras puses, arī šeit, Latvijā, viņiem vairs nav iespējams saglabāt ierasto dzīvesveidu, saziņas valodu, paradumus, un tas rada diskomfortu. Bieži vien arī "berzēšanos" ar "vietējiem" - kā tad īsti bija pareizi un kas vairāk samaitājis "īsteni latvisko" dzīvesveidu: dzīve Rietumos, svešu tautu vidū, vai 50 gadus ilgusī komunistu kundzība tepat Latvijā.

Bet vienā ziņā mums ar Ausmu ir atšķirīgi uzskati. Manuprāt, ir bīstami šādu procesu uzkrītoši stimulēt un valsts līmenī pasludināt par vēlamu. Vecāki parasti vēlas, lai viņu bērni būtu līdzīgi viņiem - neatkarīgi no tā, kur viņi dzīvo un kādā valodā sarunājas. Un tāpēc diez vai ir prātīgi teikt šiem vecākiem - mēs vēlamies, lai jūsu bērni (vai varbūt mazbērni), šeit dzīvojot, domātu citā valodā nekā jūs. Gluži skaidrs, ka vecāki darīs visu (tāpat kā latviešu vecāki to ar dažādām sekmēm darījuši daudzviet pasaulē), lai tā nenotiktu.

Cik atceros, Ausma uzskata, ka tie ārlatvieši un viņu pēcteči, kuri tagad, kad Latvija ir neatkarīga, tomēr nevēlas pārcelties šeit uz dzīvi, arī ātrākā vai ilgākā laikā asimilēsies. Droši vien, ka daudzviet tā būs. Bet vai vajag to viņiem mest acīs un pasludināt par bezjēdzīgiem viņu centienus panākt abus mērķus - dzīvot ārpus Latvijas un saglabāt latvietību?

Turklāt man jāatzīstas, ka es jūtos krietni drošāk, ja latvieši dzīvo daudzviet pasaulē un cenšas saglabāt savu diasporu latviskumu. Tādu vispārēju latviešu koncentrēšanos "latviskas Latvijas" teritorijā es diez ko neatbalstu, tāpat nenosodu daļas latviešu pašreizējo emigrēšanu no dzimtenes. Protams, man būtu patīkami, ja tie, kas emigrē, nesteigtos asimilēties citu tautu vidū. Latviešu diasporas manī viestu zināmas cerības, ka gadījumā, ja Latviju piemeklē kāda dabiska vai mākslīgi izraisīta kataklizma, kas varētu apdraudēt šejienes iedzīvotāju dzīvību vai veselo saprātu, latviešu tautai tomēr būtu iespējas izdzīvot ārpus Latvijas.

Vents

 

 

From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
Date: 12/18/02 6:07
Subject: Re:Izglītība\\Vents--->Aijai

Aija rakstīja: <Bet tāpat nevari gaidīt lai būtu pirmā sirdslieta latviešiem izdot trūcīgus resursus lai uzturētu citas valodas uz latviešu valodas rēķina savā senču zemē. >

Paga, paga. Latvijas valstī iekasētie nodokļi, par kuriem tiek uzturētas skolas, nāk gan no latviešu, gan cittautiešu kabatām, tos maksā gan pilsoņi, gan nepilsoņi. Latvijas valsts naudu saukt par latviešu naudu ir vismaz riskanti. Latvieši varētu pretendēt uz zināmām privilēģijām par valsts naudu (ko maksā visi), bet nevar uz šiem līdzekļiem raudzīties kā uz "latviešu naudu".

Vents

 

 

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 12/18/02 6:17
Subject: Re:Izglītība\\Vents--->Aijai

Nesaku, nevar secināt no tā ko saku, ka valsts nauda būtu etnisko latviešu. Valsts nauda ir valsts nauda izlietot pēc vajadzības un tā sabērta kopā no visu pavalstnieku kabatām bet kā to lietos izlemj pēc budžeta. Visi pavalstnieki protams nav etniski latvieši.

aija

 

 

 

From: alex@chas-daily.com
Date: 12/18/02 6:47
Subject: Re:Izglītība Alex.--->Ausmai

Sveiki,

droši vien, ka Jums patīk dzīvot mēlnbaltā pasaulē. Ja kam viedokl'is ar Jūsu nesakrīt, tad uzreiz -- čemodans-stacija-Pleskava -- un apgalvojumi par naidniecisku darbibu. Un vēl. Vai Jūs pavisam lasat, ko es rakstu -- vai tikai meklejat savas sazvērstības teorijas apstiprinajumus?

Nelasišanas piemērs:

Ausma: < Tu par jebkādu cenu gribi izvairīties no tā, ka Tava meita kādreiz varētu domāt latviski >
Es TO negribu. Es skaidri rakstija: <<Man vajag, lai mana meitā idealā variantā zinātu valsts valodu ne sliktāk, kā dzimtu, nevis -- dzimtu sliktāk, nekā valsts.>>

Un vēl. Ausma: < abi ar sievu neesat izvēlējušies pareizo valsti, kur dzīvot. >
Es neko neizvēlējos. Esmu šeit dzimis.

Ausma: < šķelt un tracināt sabiedrību. >
Ziniet, varbūt Jums tas būs atklājums, bet es arī esmu sabiedrības sastavdal'a. Un tie, kas doma lidzīgi man, arī.

Ausma: < Ļaujiet mierīgi strādāt tiem, kas jau no 1995.gada cītīgi apgūst latviešu valodu un mācīšanas metodiku! >
Lai vin'i veiksmīgi strāda -- uz veselību, man nekas prēti nav!

Ausma: < kas šajā valstī grib justies kā savējie, nevis svešnieki. >
Es šajā valstī sevi jutu kā savējais, nevis svešnieks, un cītādi nekad nav bijis. Man ir domstārpības ar Jums par to, kā labāk šajā valstī organizēt dažadas lietas, bet no tā neseko, kā ta nav mana valsts. Jums -- un nevienam citam! -- nav monopola uz taisnību vai uz kadu dievišk'u zināšanu. Atklāta nepiekrišana kadam viedoklim ir normala un likumīga demokratijas izpausme, nevis kada iekšeja ienaidnieka pazīme.

Var tikai vēlreiz atkartot jautājumu: kas Jums ir īsti vajadzīgs -- lai Latvijā nebūtu krievu vidusskolas vai lai nelatvieši zinātu un lietotu valsts valodu?

Alex.

 

 

 

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 12/18/02 7:23
Subject: Re:Izglītība\\Ģēnijs ---> visai pasaulei

Sveiki!

Aija Ventam paskaidroja: < Valsts nauda ir valsts nauda izlietot pēc vajadzības un tā sabērta kopā no visu pavalstnieku kabatām bet kā to lietos izlemj pēc budžeta. >

Vot kur latviešu valodas glābiņš atradies - valsts kases sabalansētība pēc SVF standartiem. Ventaprāt tikai ekonomiskā atpalicībā latviešu valoda vispār var pastāvēt.

Vents Ausmai teica tā: <<Manuprāt, ir bīstami šādu procesu [asimilāciju] uzkrītoši stimulēt un valsts līmenī pasludināt par vēlamu.>>

Manuprāt ir vēl bīstamāk pretējo procesu [sabiedrības polarizāciju] uzkrītoši stimulēt un valsts līmenī pasludināt par vēlamu. (Un valsts naudu tērēt, lai to veicinātu.)

Juris

 

 

From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
Date: 12/18/02 8:48
Subject: Re:Izglītība\\Ģēnijs ---> visai pasaulei

Sveiki!

Juris Žagariņš rakstīja: < Vot kur latviešu valodas glābiņš atradies - valsts kases sabalansētība pēc SVF standartiem. Ventaprāt tikai ekonomiskā atpalicībā latviešu valoda vispār var pastāvēt. >

Nu jau nu gan... :))))))) Vai drīkstu zināt, kur grābti šie viedie secinājumi?

Vai tiešām Juris uzskata valsts stimulētu asimilāciju par līdzekli sabiedrības polarizācijas mazināšanai?

Tad gribu atgādināt, ka visi pēdējā pusotra gadsimta laikā Latvijā dažādu varu īstenotie kādas mazākumgrupas asimilācijas mēģinājumi ir beigušies tieši ar sabiedrības polarizēšanos.

Ar sabiedrības polarizēšanos beidzās Krievijas caru Aleksandra III un Nikolaja II ierēdņu mēģinājumi asimilēt latviešus vienotā krievu tautā.

Ar sabiedrības polarizēšanos beidzās Kārļa Ulmaņa ierēdņu mēģināmi asimilēt Latvijas mazākumtautības (ieskaitot latgaliešus) vienotā latviešu tautā.

Ar sabiedrības polarizēšanos beidzās pat samērā pārdomātie PSRS ierēdņu mēģinājumi asimilēt latviešus vienotā padomju tautā.

Metodes ir bijušas dažādas - sākot ar tiešu aizliegumu skolās runāt dzimtajā valodā (cara laikā latviešu skolās, Ulmaņa un padomju laikā - latgaliešu skolās) vai atļauju mazākumtautību skolās mācīties tikai "tīrasiņu" mazākumtautību pārstāvjiem (Ulmaņa laika prakse) un beidzot ar plānveidīgu, pakāpenisku dzimtās valodas izstumšanu no sabiedriskās dzīves un visbeidzot arī no skolām (padomju laika prakse - 80. gadu 2. pusē krievu valodas stundu skaits latviešu skolās pieauga, eksāmeni šajā priekšmetā bija obligāti, savukārt latviešu valodas eksāmenus, sākot ar 90. gadiem, bija plānots pakāpeniski padarīt par fakultatīviem).

Pat vismaigākās asimilācijas metodes, kādas vien bijušas valsts atbalstītas un ierēdņu īstenotas, allaž novedušas pie sabiedrības polarizācijas. Varbūt Juris var izklāstīt savus apsvērumus, kas liek domāt, ka šoreiz būs gluži pretēji?

Vents

 

 

 

From: aabele@sveiks.lv
Date: 12/18/02 9:12
Subject: Re:Izglītība Vents---Ausmai

Vent, laikam palikšu uz Tevi dusmīga - kad esmu teikusi, ka ārlatviešu centienus saglabāt latvietību uzskatu par bezjēdzīgiem? Gluži otrādi, arī es jūtos drošāk, ka aiz Latvijas robežām vēl ir tautieši, kas patiešām kataklizmas gadījumā varētu aizvietot mūs. Jebkura koncentrēšanās vienā vietā ir bīstama. :-) Mana vēlme ir vienīgi tā, ka ārlatvieši vismaz kādu pārstāvi no savas dzimtas varētu ziedot uz tēvzemes altāra, tas ir, pa kādai saknei ielaist arī Latvijā, lai sakari ar dzimteni būtu ciešāki.

Neesmu vēlējusies arī rusofoniem ar varu par dzimto valodu pieņemt latviešu. Asimilācija un laba savas valsts valodas prasme nav viens un tas pats. Jā, esmu pārliecināta, ka jebkuram, kas Latviju izvēlējies par patstāvīgu dzīvesvietu, un vēl jo vairāk - ja te ir dzimis, obligāti labi jāprot latviešu valoda. Tas nebūt neizslēdz to, ka pašiem latviešiem labi jāzina vismaz viena vai vairākas svešvalodas, lai varētu sazināties ar īslaicīgiem viesiem vai cilvēkiem visā pasaulē. Bet ar jebkuru patstāvīgo Latvijas iedzīvotāju man jābūt iespējai sazināties savas valsts valodā. Man pilnīgi pietiek ar to, ka tik daudzus gadus šeit vajadzēja justies kā Krievijā - veikalā krieviski, uz ielas krieviski, pie ārsta krieviski, iestādē veidlapas jāpilda krieviski, darbā dokumentācija krieviski, lai, lūk, krievu ierēdņi tos varētu kontrolēt. Latviskas bija vienīgi tikšanās ar latviešu rakstniekiem, dzejniekiem, mūziķiem, varbūt tāpēc mēs viņus tik ļoti mīlējām. Es vēl ceru nodzīvot līdz tam laikam, kad savas valsts galvaspilsētā patiesi varēšu justies kā Latvijā, nevis kādas Krievijas pilsētā.

Ar interesi apmeklēšu šeit dzīvojošo nacionalitāšu tautiskos sarīkojumus, tāpat kā tagad TV skatos gan turku, gan tunisiešu, gan krievu, gan citus nacionālos raidījumus. Man no laika gala tas ir ļoti paticis. Domāju, ka daudz vērtīgāk Latvijas krieviem būtu rīkot Puškina dienas vai pankūku svētkus, ermoņiku un balalaiku koncertus, nekā bļaustīties protesta mītiņos, paužot savu naidīgo nostāju pret

šīs zemes valodu. Negatīvās enerģijas tāpat pasaulē pietiek. Jā, un tur Signim taisnība - spontāna lamāšanās latviešu vidū notiek krieviski. Ja vērtē pēc tā, tad Latvijā ir 99% rusofonu. :-)

Ausma

 

 

From: aabele@sveiks.lv
Date: 12/18/02 9:12
Subject: Re:Izglītība Alex.--->Ausmai

Alex, vēlreiz atkārtoju - "gandrīz par jebkadu cenu" ir Tavs paša izteiciens, un latviski tas skan ļoti nelāgi. Tā ka "melnbalts" esi Tu pats un Tava avīze "Čas". Jūs aizstāvat tikai vienu viedokli, bet žurnālistam jāprot uzklausīt arī otru, uzreiz nemeklējot "sazvērestības teorijas". Minētā TV diskusija šajā ziņā ir labs piemērs, uzklausa abus viedokļus. Es teikšu, ka krieviem, kas vēlas normāli iekļauties Latvijas sabiedrībā, ir visgrūtāk - tādas kā 13.vidusskola jūs kaut kā nemaz "nepamanāt", labākajā gadījumā. Tā vietā, lai viņus atbalstītu.

Man nav nekas pretī pret Krievijas finansētām krievu vidusskolām Latvijā. Ceru, ka ar laiku Latvija pietiekami atbalstīs latviešu skolas Maskavā, Pēterburgā un Augšbebros. Un ne tikai Latvijā.

Bet latviski jāprot sazināties ikvienam vietējam Latvijas iedzīvotājam. Es uzsveru - vietējam. Jebkuru jaunu cilvēku, kas te piedzimis un uzaudzis, bet neprot runāt latviski, nekādi nevaru uzskatīt par lojālu savai valstij.

Ausma

 

 

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 12/18/02 9:20
Subject: Re:Izglītība\\Ģēnijs ---> visai pasaulei

Sveiki!

Es votojos šitā: << Vot kur latviešu valodas glābiņš atradies - valsts kases sabalansētība pēc SVF standartiem. Ventaprāt tikai ekonomiskā atpalicībā latviešu valoda vispār var pastāvēt. >>

A Vents vienos smieklos:
< Nu jau nu gan... :))))))) Vai drīkstu zināt, kur grābti šie viedie secinājumi? >

Nu, ja Latvijas valstij Ventaprāt naudu pienākās izdot par rusofonu rusofonisko izglītibu, tad vienīgais glābiņš latviešu valodai ir tukša kase, nu.

< Vai tiešām Juris uzskata valsts stimulētu asimilāciju par līdzekli sabiedrības polarizācijas mazināšanai? >
Nē, Juris uzskata valsts stimulētu polarizāciju par līdzekli sabiedrības integrācijas mazināšanai. Juris par asimilāciju pat nesapņo, jo asimilācija ar tādiem durakiem kā rusofoniem nemaz nav vēlama. Vēlams ir gan, lai rusofoni iemācītos uzturēt sakarus nerusofoniskajā valsts valodā.

< Tad gribu atgādināt, ka visi pēdējā pusotra gadsimta laikā Latvijā dažādu varu īstenotie kādas mazākumgrupas asimilācijas mēģinājumi ir beigušies tieši ar sabiedrības polarizēšanos.>
Cik reizes tas te nav teikts un cik reizes tas Tev pa vienu ausi iekšā un pa otru ārā: Latvija nav salīdzināma ne ar Krieviju, ne ar Vāciju, ne ar Ameriku. Latvijas teritorijā izglītības iestādēs likt lietot latviešu valodu nemaz nevar būt par iemeslu kaut kādai polarizācijai. Tas nav tas pats, kas Krievijai aizliegt Latvijas skolās lietot latviešu valodu. Latvija nav imperialistiska vlasts un nekad tāda nav bijusi. Latvijas teritorijā rezidējošo rusofonu lielais pārsvars nav nekāda indigēna kutlūrvienība, kas ir salīdzināma ar latviešu tautu un tāpēc par katru cenu sargājama no asimiliācijas. Gluži otrādi - latviešu tauta ir tā, kas ir apdraudēta un sargājama no rusofoniskas mankurtizācija.

< Ar sabiedrības polarizēšanos beidzās Kārļa Ulmaņa ierēdņu mēģināmi asimilēt Latvijas mazākumtautības (ieskaitot latgaliešus) vienotā latviešu tautā. >
Te nu mēs atgriežamies pie Alda Pūra bēdīgi slavenās tezes, ja? Vai ir pierādījumi, ka Latvijā rezidējošie lietuvieši kalpoja Sarkanarmijā tikai tāpēc, lai atriebtos latviešiem par nedemokrātisko kopēdināšanas programmu?

< Pat vismaigākās asimilācijas metodes, kādas vien bijušas valsts atbalstītas un ierēdņu īstenotas, allaž novedušas pie sabiedrības polarizācijas. >
Te nav runa par nekādām smagām asimilācijas metodēm. Te ir runa par likumu, kas gādātu par to, lai rusofoniem rastos vajadzība mācīties nerusofonisko valsts valodu.

< Varbūt Juris var izklāstīt savus apsvērumus, kas liek domāt, ka šoreiz būs gluži pretēji? >
Šoreiz nav nekas salīdzināms ar to, ko rusofoni mēģināja panākt pret nerusofoniem PSRS laikā. Vai ventaprāt katolisms vipār pieļauj tādu tik prastu intelektuālu relatīvismu?

Juris

 

 

From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
Date: 12/18/02 9:41
Subject: Re:Izglītība Vents---Ausmai

Ausma: < Vent, laikam palikšu uz Tevi dusmīga - kad esmu teikusi, ka ārlatviešu centienus saglabāt latvietību uzskatu par bezjēdzīgiem? >

Lūdzu piedošanu un ņemu savus vārdus atpakaļ.

Vents, nevēlas, lai Ausma dusmotos

 

 

From: alex@chas-daily.com
Date: 12/18/02 10:33
Subject: Re:Izglītība\\Ģēnijam

Sveiki

G'enijis: < Latvijas teritorijā rezidējošo rusofonu lielais pārsvars nav nekāda indigēna kutlūrvienība, kas ir salīdzināma ar latviešu tautu un tāpēc par katru cenu sargājama no asimiliācijas. Gluži otrādi - latviešu tauta ir tā, kas ir apdraudēta un sargājama no rusofoniskas mankurtizācijas. >

Vot tagad man viss ir pilnīgi skaidri.

"All animals are equal, but some animals are more equal than others"

Paldies -- par atklatību.

Alex.

 

 

 

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 12/18/02 10:45
Subject: Re:Izglītība\\Ģēnijam

Sveiki!

Aleksim viss pilnīgi skaidrs: < Vot tagad man viss ir pilnīgi skaidri. >

Aleksis pat nocitēja Džordžu Orvelu: < "All animals are equal, but some animals are more equal than others" >

Yes, and some animals are just plain animals.

< Paldies -- par atklatību. >

Ņe za što, tovarišķ.

Juris

 

 

From: pistole@ebtech.net
Date: 12/18/02 11:00
Subject: Izglītība Alex.---Zigim

Alex: <Nu, manu sievu ne ar vienu likumu neizdosies piespriest iet vidusskolā... Skolas reforma domatā bērniem, nevis pieaugušiem, pareizi? >

Es taču nerakstīju ka es, jeb kāds cits, grib Tavu sievu piespiest iet skolā lai mācītos latviešu valodu. Ja pati brīvprātīgi to negrib darīt, tad ir jau par vēlu lai ar likumu piespiestu.

< Es domaju, kā jebkads cilvēks var dzīvot jebkadā valsti pavisam neviena valoda nezinājot. >

Dzīvot jau var, ja valsts likumi to pieļauj, parasti tas ir nepilsonis. Tomēr Tu pats nesen rakstīji ( ja gribi atradīšu) ka saskarē ar valsts ierēdni, klientam ir jārunā valsts valodā, tā tad latviešu. Pieklājības dēļ, Tu gan sagaidi lai ar klientu runā viņa valodā. Tavas sievas gadījienā, krievu. Nu tad valsts ierēdnim ir perfekti jāpārvalda divas valodas, cik tādi rusofoni ir? Kāpēc latviešiem ir jārunā divās valodās un ne krieviem?

< Tas ir vinā tiesības -- kamēr vin'š pats pēc savas skaidras izvēles gatavs dzīvot paštaisīta getto. Un neviens likums nevienā valstī nevar vinū piespriest mācīt valodu, kadu vin'š kā privātpersona macīt negrib, kamēr vin'š nepretende uz kadu amatu. >

Taisnība Tev ir, tikai atkal lai kāds būtu pilntiesīgs pavalstnieks, ja nav kurls un mēms, viņam ir jāpārvalda valsts valoda. Viens no pamata likumiem, pieprasot pavalstniecību ir zināt valsts valodu.

< Tev, protāms, ir zināms, kā gan Eiropā, gan Amerikā, gan Israelā eksitstē immigrantu rajonus, kur iedzīvotaji runa tikai vai galvēnokārt sava valoda. Un ar šo vinī neparkap nekadu likumu.) >

Protams ka tādi ir un neviens viņiem neaizliedz tur, nedz citur, runāt savā starpā dzimtajā valodā. Tā ir pirmā imigrantu paaudze. Viņu bērniem gan nav izvēle, likums nosaka ka vecākiem ir jāsūta bērni līdz noteiktam vecumam skolā, vai tie ir dzimuši vecajā mājas zemē vai jaunajā.

< Kada Tev ir stārpība, kada valoda rūna cilvēks, ar kam Tev nekadas kopejas darīšanas nav, nebija un nebūs? >

Nav galīgi nekāda starpība, kamēr ar mani negrib runāt man nesaprotamā valodā.

< Cilvēks parkaps likumu, kad vin'š nodoklūs nemaksa, nevis tad, kad vin'š valodā nerūna. Domāju, kā līdzīnat valodas prasmi ar kadu "nodoklū" nozīme valodu pazemināt. >

Parādi kur es teicu ka ir sakarība nodokļu maksāšanai vai nemaksāšanai ar valodu?

< Bet jā cilvēks grib taisīt kaŗeru un, ar vārdu sākot, dzīvot normalā "plašā" sabiedrībā, nevis getto, tad valodu ir jāzin' un pēc iespējas perfekti. >

Atkal taisnība.

< Un, protāms, par bērniem domajot, esmu parliecināts, kā vinīem, skolu beidzot, valodu ir jāzin' (pēc kadas metodikas -- cits jautājums), vienkarši lai viniēm būtu iespēja iedzīvoties plašā sabiedrībā visplašākaja nozīme. >

Piekrītu, arī tam ka valdībai ir tiesība izdot likumus par bērnu skološanu, cik ilgi un kādā valodā kurus priekšmetus, vai visus, ir jāmācās.

< Bet, jā pēc skolas bei?šanas cilvēks pats izvēles dzīvot getto un iemācītu valodu aizmirst, nevis Tu, nevis likums nekas vinām padarit nevar. >

Geto dzīvot jau var, arī kā hermits, tomēr kas ir galvā, iemācītu valodu gan nekad pilnīgi aizmirst vairs nevar. Dzīvojot angļu valodas vidē, vai Tu domā ka es latviešu valodu esmu aizmirsis, kaut gan man bija tikai 15 gadi kad atstāju Latviju 1944 gada rudenī un nu jau esmu 73 gadus vecs vecis?

< -- jautājums ir: cik laba ir mācīšanas programma, nevis kadā valodā tiek pasniegta matematika. >

Atkal taisnība, tikai ko nozīmē mācīties valodu? Mācoties valodu ir arī jāmācās kā tanī skaitīt un rēķināt, ir vienkāršāk to visu apvienot. Labi saprast un runāt kādā valodā, nozīmē būt spējīgam to lietot visāda veida sarunās.

< Ar mani -- lūdzu, neaizmirst! -- tas bija padomijas laikā. Esmu jau pietiekoši vecs. :-)) >

Neesmu aizmirsis ka augi padomju laikā. Kuri bija vainīgie, latvieši vai krievi, kas noteica ka Tev latviešu valodu ir jāmācās skolā tikai divas stundas nedēļā? Ja būtu gribējis, vai Tev nebija tiesības izvēlēties un mācīties latviešu skolā?

< Es dzirdēja, kā rūna Amerikas latvieši otrajā paaudzē. Latviski sliktāk nekā angliski, ar akcentu, ar vārdu trukumu, neskaitoties uz to, kā gimenes valodā vinīem bija latviešu. >

Normālas latviešu valodas skolas, kurās māca visus priekšmetus latviešu valodā, Amerikā un Kanādā nav un nekad nebija. Ir sestdienas skolas, kurās vienu reizi nedēļā, ja vecāki grib, māca latviešu valodā. Pārējo nedēļas daļu mācās angļu valodas skolās. Latvieši Amerikā nekad nedzīvoja geto. Labi ja pa reizei svētkos no sākuma sanāca kopā, pēc tam arī tas samazinājās. Latvieši ieceļojot kā imigranti rietumos, mēģināja integrēties jaunajā vidē. Ne dibināt šeit jaunu Latviju, kā to grib krievi darīt Latvijā. Latviešu valodas uzglabāšana bija personīga izvēle. Neaizmirsti ka 45 gadus nezinājām vai vispār kādreiz uz Latviju tiksim un valodas zināšana būs vajadzīga. ārzemēs dzīvojošo latviešu valodas zināt spēju nevar godīgi salīdzināt arLatvijā dzīvojošo rusofonu stāvokli.

< Es kadreiz viena tada cilvēka taisni jautajā -- "Kada Tev ir dzimta valoda?" "Protāms, latviešu!" >

Atkal jautājums, ko nozīmē dzimtā valoda? Vai tā kuras zemē dzima, jeb vai tā kurā vecāki sarunājās? šeit ir daudzas jauktas ģimenes, ar tikai vienu latvieti. Ja māte tad varbūt ka bērns kaut cik iemācīsies latviski, ja tikai tēvs, tad nu gan ir lielas šaubas.

< "Bet kada valodā Tu doma, sežot pie sevis viens pats?" "Angliski..." >

Protams ka tā, jo taču mācījās angļu valodas skolā.

< Un šeit, Latvijā, viena mums pazistama rusofonu (un latviski pavisam nerunajoša) gīmene izlema atdot meitu uz latviešu bērnudarzu -- lai izvarīties no problēmas nakotnē. Darba slodze vinīem ir līdzīga, kā man. Pēc nepilnu gadu mate noverojā, ka meita, viena spelejot, rūna ar lellem latviski, nevis itkā dzimtā valodā. Un uz jautājumu par domašanas valodu arī atbildēja -- "latviski". >

Kāda tam nelaime, ar tikai krieviski runājošo māti taču labi spēja sarunāties krieviski, varēja pareizi atbildēt un varēja atšķirt ar kuru ir jārunā kādā valodā.

< Vot no tā es grību izvarities gandrīz par jebkadu cenu. Man vajag, lai mana meitā idealā variantā zinātu valsts valodu ne sliktāk, kā dzimtu, nevis -- dzimtu sliktāk, nekā valsts. Un domāju, kā jebkadas tautas vecakiem jebkada pasaules zemē atteiksme ir tada paša. >

Tur Tu kļūdies. Kad nāks laiks, meita pati izvēlēsies kādā valodā viņa kā pieaugusi Latvijā runās. Tev kā tēvam ir pienākums viņai to iespēju dot. Taisni otrādi, imigranti ar visām pūlēm cenšās bērniem mācīt jaunās valsts valodu un apzinās ka jo vairāk valodas labi māk, jo labāk būs dzīvē.

<< Pistole: Ja Tava meita skolā mācās latviešu valodu, kas Tev aizliedz viņai mājās mācīt krievu? >>
< 75-stundas darba nedelā. Un sievai arī apmēram tads pats. >

Ja Tev un sievai ir 75 stundu gara darba nedēļa, tad tā ir jūsu izvēle, svarīgs ir cits un meita nav jūsu pirmā vietā.

<< Pistole: Tu taču ar sievu krievu valodā sarunājies un līdz ar to meita krievu iemācīsies >>
< Vai Tev tas neskan divaini: "iemācisies dzimtu valodu"? >

Nemaz neskan dīvaini, tāpēc jau ( vismaz latviski) to sauc par mātes valodu, tā ir pirmā kuru bērns dzird, ja māte vispār bērnu pati audzina.

< Labs jautājums: kas īsti vajādzīgs -- lai Latvijā nebūtu krievu vidusskolas vai lai ne-latvieši zinātu un lietotu valsts valodu? >

Protams ka svarīgais ir lai zinātu valsts valodu, diemžēl rusofoni, ieskaitot Tevi, mēģina atrast visādus iemeslus lai to labi nemācītos. Nāc ar priekšlikumu, kā rusofonu domāšanu par latviešu valodu varētu labprātīgi mainīt.

Zigis.

 

 

 

From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
Date: 12/18/02 11:28
Subject: Re:Izglītība\\Ģēnijs ---> visai pasaulei

Sveiki!

Juris Žagariņš rakstīja: < Cik reizes tas te nav teikts un cik reizes tas Tev pa vienu ausi iekšā un pa otru ārā: Latvija nav salīdzināma ne ar Krieviju, ne ar Vāciju, ne ar Ameriku. Latvijas teritorijā izglītības iestādēs likt lietot latviešu valodu nemaz nevar būt par iemeslu kaut kādai polarizācijai. Tas nav tas pats, kas Krievijai aizliegt Latvijas skolās lietot latviešu valodu. Latvija nav imperialistiska vlasts un nekad tāda nav bijusi. >

Vai tas, ka valsts nav imperiālistiska, sabiedrības polarizāciju padara par neiespējamu? Manuprāt, dzimtās valodas un bērnu izglītības jautājumiem jāpieiet ļoti uzmanīgi it visās zemēs - mazās un lielās, imperiālistiskās un neimperiālistiskās.

< Latvijas teritorijā rezidējošo rusofonu lielais pārsvars nav nekāda indigēna kutlūrvienība, kas ir salīdzināma ar latviešu tautu un tāpēc par katru cenu sargājama no asimiliācijas. Gluži otrādi - latviešu tauta ir tā, kas ir apdraudēta un sargājama no rusofoniskas mankurtizācija. >

Es arī nesaku, ka būtu jāveic kādi īpaši pasākumi, lai aizkavētu rusofonu asimilāciju - lielā mērā tā tāpat notiks. Bet šādas asimilācijas stimulēšana administratīvām metodēm ir pavisam cita lieta. Tu gan šeit Sveikā vari mētāties ar frāzēm, ka rusofoni ir duraki, mankurti un nav nekāda kultūrvienība (patiesībā tas nozīmē - kultūras ziņā nevērtīgi), bet diez vai uzstāsies ar šādām frāzēm rusofonu auditorijas priekšā. Un, ja tomēr uzstāsies, jau iepriekš parūpējies par miesassargiem - savas kopienas nonicināšanu cilvēki mēdz uztvert kā lielāku apvainojumu nekā savas paša personas nonicināšanu. Visi un visā pasaulē.

< Te nu mēs atgriežamies pie Alda Pūra bēdīgi slavenās tezes, ja? Vai ir pierādījui, ka Latvijā rezidējošie lietuvieši kalpoja Sarkanarmijā tikai tāpēc, lai atriebtos latviešiem par nedemokrātisko kopēdināšanas programmu? >

Zini, šo tēzi esmu dzirdējis savā ģimenē un no pašu 30. gadu Latvijas mazākumtautību pārstāvjiem jau sen pirms Alda Pūra rakstudarbiem. Un ne kopēdināšanas programmu sakarā. Ne visi no tiem, ar ko esmu runājis, skrēja kalpot Sarkanarmijā un priecājās par "pievienošanos" PSRS. Bet par Ulmaņa krišanu gan priecājās un Ulmaņa Latvijas modelim diez ko lojāli nebija.

< Šoreiz nav nekas salīdzināms ar to, ko rusofoni mēģināja panākt pret nerusofoniem PSRS laikā. Vai ventaprāt katolisms vipār pieļauj tādu tik prastu intelektuālu relatīvismu? >

Mans katolisms to varbūt pieļautu, bet to nepieļauj mana loģiskā domāšana. Ja, vairākas reizes atkārtojot, līdzīga rīcība rada līdzīgas sekas, vai tādā gadījumā nav runa par likumsakarību?

Vents

 

 

 

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 12/18/02 12:07
Subject: Re:Izglītība\\Ģēnijs ---> visai pasaulei

Sveiki!

Vents Zvaigzne man jautāja: < Vai tas, ka valsts nav imperiālistiska, sabiedrības polarizāciju padara par neiespējamu? >

Protams, ka ne! Polarizācija manuprāt notiek vismiermīlīgākajās valstīs ja tās valdības atsakās vai vienkārši nevīžā uzņemties atbildību par polarizācijas cēloņiem. Piemēram, Amerikas valdība uzņēmās atbildību par nēģeru integrāciju tikai pēc tam, kad polarizācija bija jau nonākusi konflikta stāvoklī, kamēr valdība bija lolojusi vēlmju domāšanu, ka šādas lietas vislabāk kārtojas pašplūsmē un pēc kristīgās ticības mācībām un atsevišķu cilvēku labās gribas. Nekā! Vajadzēja ar varu likt bālģīmjiem iet vienās skolās ar nēģeriem un pat maksāt lielu naudu par autobusiem, kas segregētās tautas daļas saveda kopā.

< Manuprāt, dzimtās valodas un bērnu izglītības jautājumiem jāpieiet ļoti uzmanīgi it visās zemēs - mazās un lielās, imperiālistiskās un neimperiālistiskās. >

Dzimtai valodai valsts lai nevienai neskaras klāt, bet valstij ir pienākums valsts valodu mācīt it visiem valsts iedzīvotājiem. Valstij nav nekāda pienākuma gādāt par speciālām skolām katrai atsevišķai dzimtai valodai valsts robežās ja valsts valoda ir viena. Valstij jābut uzmanīgai, lai tā nebūtu par šķērsli citvalodību mācībām, bet tai nav nekāda pienākuma ar valsts līdzekļiem kavēt valsts valodas apgūšanu valsts robežās.

< Tu gan šeit Sveikā vari mētāties ar frāzēm, ka rusofoni ir duraki, mankurti un nav nekāda kultūrvienība (patiesībā tas nozīmē - kultūras ziņā nevērtīgi), bet diez vai uzstāsies ar šādām frāzēm rusofonu auditorijas priekšā. >

MAn nekāda iemesla nebūtu kautrēties nosaukt par durakiem tos rusofonu skolu skolotājus, kas ar savu slikto priekšzīmi ir kavējuši valsts valodas apgūšanu savās rusofonu skolās. Par mankurtu es apzīmēju katru, kam atmiņas traucējumi liedz mācīties savas valsts valodu un kas domā, ka viņa kultūra pamatojas šādos atmiņas traucējumos un kas domā, ka viņu bērni piedzimst ar līdzīgiem garīgiem traucējumiem.

< Un, ja tomēr uzstāsies, jau iepriekš parūpējies par miesassargiem - savas kopienas nonicināšanu cilvēki mēdz uztvert kā lielāku apvainojumu nekā savas paša personas nonicināšanu. Visi un visā pasaulē. >

Jo lielāks duraks jo lielāks kulaks. Vot kulaks par šmulaku. A mani pasargās NATO. Vot!

< Ne visi no tiem, ar ko esmu runājis, skrēja kalpot Sarkanarmijā un priecājās par "pievienošanos" PSRS. Bet par Ulmaņa krišanu gan priecājās un Ulmaņa Latvijas modelim diez ko lojāli nebija. >

Es neaizstāvu Ulmani un es nedomāju, ka tā lieta par ko te ir runa būtu salīdzināma ar kaut kādu ulmaņlaika "latviskās Latvijas" atjaunošanu.

< Ja, vairākas reizes atkārtojot, līdzīga rīcība rada līdzīgas sekas, vai tādā gadījumā nav runa par likumsakarību? >

Pārskati vēsturi un mācies - valsts neiejaukšanās tautu polarizācijas tendencēs allaž novedusi uz bēdīgām sekām. Valsts šīs tendences var novērst tikai ar likumiem, kas prasa integrāciju, nevis ar likumiem, kas atbalsta pātrinātu polarizāciju.

Juris

 

 

 

From: alex@chas-daily.com
Date: 12/18/02 12:27
Subject: Re: Izgl'it'iba\\\Alex---->Zigim

Sveiki,

paldies Tev par pamatīgu vēstule. Daži komentāri:

Pistole: < Tomēr Tu pats nesen rakstīji ( ja gribi atradīšu) ka saskarē ar valsts ierēdni, klientam ir jārunā valsts valodā, tā tad latviešu. Pieklājības dēļ, Tu gan sagaidi lai ar klientu runā viņa valodā. Tavas sievas gadījienā, krievu. Nu tad valsts ierēdnim ir perfekti jāpārvalda divas valodas, cik tādi rusofoni ir? Kāpēc latviešiem ir jārunā divās valodās un ne krieviem? >

Pagaidi, pagaidi. Ja krievs grib stradāt valsts vai pašvaldības iestādē, tad, protāms, viņam ir jāprot latviešu valodu -- tik labi, lai viņš pilditu savas pienakumus ne sliktāk, neka viņa latviešu kolēģi. To es ne tikai nekad neapstrīdeja, bet uzskatu par par pilnīgi normalu prasību. Ierēdnis, kas nav spējigs kartīgi sazinaties valsts valodā, vienkarši neatbīlst profesijas prāsībam un nevar pretendēt uz tadu darbu. Tas ir sakumpunkts, pamats.

Manuprāt, normalu situaciju var aprakstīt tā: latvietis Latvijā būs apkalpots valsts valodā VISUR -- i Rīgā, i Daugavpilī, i Rezeknē. Kas nekada veida neizslēdz, kā kada noteikta pašvaldība, kur minoritātes īpatsvārs ir liels, minoritātes parstavji var sazinaties ar vieteju varu sava valoda.

Redzi, situacija: Pie pašvaldības ierēdņa Ivanova nāk apmeklētajs Petrovs. Kada valodā Ivanovam būs jāapkalpo Petrovu? Man šķiet, kā krievu. Bet, kā pie tam pašam Ivanovam nāk apmeklētajs Berziņš, Ivanovam būs Berziņa jāapkalpo kartīgā latviešu valodā. Un kad Berziņš nāk uz veikalu, kur Petrovs stradā, tad Petrovam būs jāpkalpo Berziņa latviski.

Tu pats rakstijam, kā Tev " nav galīgi nekāda starpība [kada valoda vinī sava stārpa runa], kamēr ar mani negrib runāt man nesaprotamā valodā".

Pistole: < Taisnība Tev ir, tikai atkal lai kāds būtu pilntiesīgs pavalstnieks, ja nav kurls un mēms, viņam ir jāpārvalda valsts valoda. Viens no pamata likumiem, pieprasot pavalstniecību ir zināt valsts valodu. >

Pilnīgi Tev piekrītu.

Pistole: < Parādi kur es teicu ka ir sakarība nodokļu maksāšanai vai nemaksāšanai ar valodu? >

Tā Tu nekur nerakstijā, un to savu izteicienu es atsaucu kā nekorēktu un lūdzu man piedod.

Pistole: < Piekrītu, arī tam ka valdībai ir tiesība izdot likumus par bērnu skološanu, cik ilgi un kādā valodā kurus priekšmetus, vai visus, ir jāmācās. >

Tiesība, protāms, valdibai (precizāk, parlamentām) ir. Tomēr, domāju, kā gan valdibai, gan parlamentam ir arī pienakums -- uzzināt, ko doma par likumu likuma subjekti un izklausīt un n'emt vēra vin'as viedoklis. Īipaši, jā subjektu īpatsvars valstī ir ap 40 procentiem un stārp pilson'iem -- 25%.

Pistole: < Atkal taisnība, tikai ko nozīmē mācīties valodu? Mācoties valodu ir arī jāmācās kā tanī skaitīt un rēķināt, ir vienkāršāk to visu apvienot. Labi saprast un runāt kādā valodā, nozīmē būt spējīgam to lietot visāda veida sarunās. >

Taisnība. Bet, ka Tu zin'i, stārp universitātes studentiem ir diezgan daudz rusofonus. Un praktiski vin'i visi nāk no tīra "krievu" skolas. Rēdzi, vin'us eksistence pierada, manuprāt, kā ir pilnīgi iespējam mācīties minoritāšu valodā skolā un pie tam zināt valsts valodu tik labi, lai nokartot latviski visas eksamenus un veiksmīgi mācīties talāk. Prētrunas stārp mācīšanu savā valodā un valsts valodas apguves NAV. Viss ir atkarīgs ne no tā, kada valoda ir pasniegti priekšmēti, bet no programms kvalitātes un motivācijas.

Pistole: < Neesmu aizmirsis ka augi padomju laikā. Kuri bija vainīgie, latvieši vai krievi, kas noteica ka Tev latviešu valodu ir jāmācās skolā tikai divas stundas nedēļā? >

Tu zini, man nekad neienaca prātā painteresēties, kas pēc tautības bijuši LPSR izglītības ministrs un LKP CK sekretārs izglītības un kultūras jautājumos. Man tas ir vienalga: sarkanie vin'i bija.

Pistole: < Ja būtu gribējis, vai Tev nebija tiesības izvēlēties un mācīties latviešu skolā? >

Godīgi? Taja laikā un tajos apstakl'os bija grūti iedomāties, ka valodas problēma eksiste kā tada. Zināma mēra "gul'amistabas" mikrorajoni bija "rusofonu geto".

Pistole: < Ne dibināt šeit jaunu Latviju, kā to grib krievi darīt Latvijā. >

Tā nav -- vismaz lielai dal'ai. Var teikt pilnīgi otrādi: atjaunot pirmskara republikas izglītības likumu. :-)

Pistole: < Latviešu valodas uzglabāšana bija personīga izvēle. >

Neaizmirsti ka 45 gadus nezin'aj'am vai visp'ar k'adreiz uz Latviju tiksim un valodas zin'a'sana b'us vajadz'iga. Es to zin'u un man ir milzīga cien'a pret tiem cilvēkiem, kas saglabaja Dzimtenes sajutu sirdī.

Pistole: < Ārzemēs dzīvojošo latviešu valodas zināt spēju nevar godīgi salīdzināt ar Latvijā dzīvojošo rusofonu stāvokli >

Stāvokli salīdzināt nevar, tendences tomēr var.

Pistole: < Atkal jautājums, ko nozīmē dzimtā valoda? Vai tā kuras zemē dzima, jeb vai tā kurā vecāki sarunājās? šeit ir daudzas jauktas ģimenes, ar tikai vienu latvieti. Ja māte tad varbūt ka bērns kaut cik iemācīsies latviski, ja tikai tēvs, tad nu gan ir lielas šaubas. >

Dzimtā valoda, manuprāt, ir g'imenes valoda; no tas nak cilvēka identitāte; to var novērot gandrīz instinkta limen'ī. Teiksim, man ir pilnīgi vienalgā, kada valodā -- krieviski vai ang'liski -- būs televizora lietošanas pamācība. Bet instinktivi -- un pilnīgi neracionāli -- es saku to lasīt no krievu dal'as. Pēc tam, drošības pēc, vēl izlasišu angliski -- tapēc ka no pierēdzes man ir zināms, kā tulkojums var būt neprecīzs. Tomēr es saku no krievu lappuses.

Pistole: < Protams ka tā [domat angl'iski, sežot viens pats], jo taču mācījās angļu valodas skolā. >

Redzi: savā dabiskajā stavoklī cilvēks doma angliski -- tapēc ka vin'am tā ir ertāk. "Parslēgšāna" uz it kā dzimto valodu -- atsevišks akts. Tas varbūt neprāsa nekadas īpašas pules, bet tomer domat dzimtā valodā šīm cilvēkam ir mazāk dabiski. Un tas ir pirmais solis valodas zaudešānai.

Pistole: < Kāda tam nelaime, ar tikai krieviski runājošo māti taču labi spēja sarunāties krieviski, varēja pareizi atbildēt un varēja atšķirt ar kuru ir jārunā kādā valodā. >

Nelaime, manuprāt, ir tada, kā bērnam par dabiskāku kl'uva nevis gimen'es valoda, bēt kada cita.

Pistole: < Tur Tu kļūdies. Kad nāks laiks, meita pati izvēlēsies kādā valodā viņa kā pieaugusi Latvijā runās. Tev kā tēvam ir pienākums viņai to iespēju dot. >

Taisni otr'adi, imigranti ar vis'am p'ul'em cen's'as b'erniem m'ac'it jaun'as valsts valodu un apzin'as ka jo vair'ak valodas labi m'ak, jo lab'ak b'us dz'iv'e. Par "runāt" nekada jautājuma nav. Jautājums ir par "domāt" -- kā es aprakstijā augšā.

Pistole: < Taisni otrādi, imigranti ar visām pūlēm cenšās bērniem mācīt jaunās valsts valodu un apzinās ka jo vairāk valodas labi māk, jo labāk būs dzīvē.  Protams ka svarīgais ir lai zinātu valsts valodu, diemžēl rusofoni, ieskaitot Tevi, mēģina atrast visādus iemeslus lai to labi nemācītos. Nāc ar priekšlikumu, kā rusofonu domāšanu par latviešu valodu varētu labprātīgi mainīt. >

Es nemēg'ināju atrast iemeslus nemācīt. Es mēgīnāji pieradīt, ka latviešu interese saglabāt savu valodu NEATRODAS pretrunā ar rusofonu interēsi nepazaudēt savu valodu un, respektīvi, īpatnību. Un diemžel es neesmu tik gudrs, lai piedavāt gatavu recepti ar pantiem un termin'iem. Dažas idējas man ir, gatavas strateg'ijas, nemaz nerunajot par taktiku, nav. Viena lieta ir pilnīgi skaidra -- veicināt dialogu, kā, stārp citu, piedava Nils Muižnieks. Kopa meklēt problēmas risinašanu -- atzistot, ka problēmas pastāv abam puses un ka problēmas atšk'irās. Bet kopumā mana atbilde īsuma -- nezinu. Bet ko es ZINU droši, garantēti un uz 100 % -- kā pašreizejā strateg'ija un taktika nevar uzlabot attieksmi un var tikai pasliktināt. Valodu var zināt, bet nelietot. Valodu var prast, bet ienist. Valodu var apgut, bet lietot kā ieroci (padomju skolas 40jos gados bijs tads sauklis: "Jazik vraga nado znat'!" -- "Ienaidnieka valoda ir jāzina!", un tas bijs sauklis angl'u valodas mācīšai.)

Alex.

 

 

 

From: baiba2000@hotmail.com
Date: 12/18/02 1:09
Subject: Re:Izglītība\\ - Ventam

Dieviņ augstais! Tālāk vairs nav, kur iet. Vents : < Ar sabiedrības polarizēšanos beidzās Kārļa Ulmaņa ierēdņu mēģināmi asimilēt Latvijas mazākumtautības (ieskaitot latgaliešus) vienotā latviešu tautā. >

 Tātad Tu apgalvo tik brrrrrrrrrrrriesmīgas lietas, ka man tīri vai sirdsdrapes jādzer (;-) - ne tikai KU, arī man  nekas neiznāks, ja es gribēšu asimilēt  savu personīgo sīci ???  - viņš taču man arī pa pusei ir "mazākumtautība"...

Tūlīt zvanīšu uz mājām - vai šis jau ir   polarizējaies, vai nav :-(((((((((((((((((((

           Līdz sirds dziļumiem satriektā Baiba  (citiem vārdiem sakot, - beidz spokoties :-)  )


 

From: baiba2000@hotmail.com
Date: 12/18/02 1:28
Subject: Re:Izglītība\\ - Alex

Aleksandr, atcerietes, kā mēs  kafijojām :-) . Trijatā. Un latviski. Bet modelējam jaunu situāciju : bez Jums un Venta mūsu kompānijā būtu arī Jūsu sieva. Šajā gadījumā ne ierēdnes, pārdevējas vai kādā citā "dienesta" statusā, bet gluži vienkārši - kompānijā. Kādā valodā mums vajadzētu sarunāties, ja reiz Jūsu kundze kategoriski ir pret "iešanu vidusskolā" (citiem vārdiem sakot, - pret latviešu valodas apguvi) ? Angliski, vāciski, krieviski?  Un - 3. gadu tūkstotī pašā Vecrīgas centrā. Savdabīgi, vai ne?                                                             Baiba


 

From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
Date: 12/18/02 1:44
Subject: Re:Izglītība\\ - Ventam

Baiba: < - beidz spokoties :-) >

Latgaliešus var dēvēt arī par etnisku vai kultūrvēsturisku grupu vai kā citādi (pašu latgaliešu vidū nav vienotas nostājas šajā ziņā, palasi portālu http://www.latgola.lv un pakonsultējies ar mūsu Rubeņarturu), bet skaidrs ir tas, ka, Latvijas valstij dibinoties, latgalieši netika gluži "bāzti vienā maisā" ar pārējiem latviešiem. Tika uzskatīts par pašsaprotamu, ka latgaliešiem ir sava rakstu valoda, ka skolās viņi mācās un runā "pa savam", izdod savu literatūru utt. Ulmanim šāda situācija likās draudīga, īpaši tāpēc, ka Latgalē bija arī vislielākais mazākumtautību īpatsvars un vislielākās asimilācijas iespējas. Tāpēc Ulmanis aktīvi darbojās, lai "integrētu" latgaliešus latviešu tautā, t.i., lai visā Latvijā ieviestu vienotu literāro valodu un mazinātu atšķirības starp viņiem un "pārējiem latviešiem". Vari painteresēties, kā latgaliešiem tas patika. Arī padomju laikā latgaliešu īpatnības tika apkarotas - vēl mani vienaudži 70.-80. gados par sarunāšanos latgaliešu mēlē tika likti kaktā un dažiem pēc vecām, labām cara laiku tradīcijām pat kaklā uzkārts uzraksts.

Vents

P.S. Kā Tavam sīcim ar latgaliešu mēli?

 

 

 

From: alex@chas-daily.com
Date: 12/18/02 2:14
Subject: Re:Izglītība\\ - Alex ---> Baibai

Sveiki, Baiba!

Baiba: < Aleksandr, atcerietes, kā mēs kafijojām :-) . Trijatā. Un latviski. >

Protāms, atceru. Nekas tik labi neveicina saprašanu, kā tasīte labas kafijas. :-))

Baiba: < Bet modelējam jaunu situāciju : bez Jums un Venta mūsu kompānijā būtu arī Jūsu sieva. Šajā gadījumā ne ierēdnes, pārdevējas vai kādā citā "dienesta" statusā, bet gluži vienkārši - kompānijā. Kādā valodā mums vajadzētu sarunāties.... Angliski, vāciski, krieviski? >

Es jau rakstija -- kā cilvēkiem ir par ko runāt, vin'i būs spējigi sameklēt kopēju valodu. Kad nav -- tad pat kopēja valoda nepalidzes. Bet, no realitātes viedokl'a, baidos, kā mes tomēr paliktu trijatā. Es jau rakstija par paštaisīto geto.

Baiba: < ja reiz Jūsu kundze kategoriski ir pret "iešanu vidusskolā" (citiem vārdiem sakot, - pret latviešu valodas apguvi) ? >

Nu, tik traki tomēr nav. Es rakstija, kā vin'a "ne īpaši grib" -- tas ir citāts. Tomēr, meg'inājumi vina'i bijuši -- un, no formala viedokl'a, nopietnāk, nekā man (teiksim, kursos es nekad nemācījas -- vin'a mācījas vēl 1989. vai 88. -- neatcēros -- gada).

Baiba: < Angliski, vāciski, krieviski? Un - 3. gadu tūkstotī pašā Vecrīgas centrā. Savdabīgi, vai ne? >

Cik man ir zināms, Rīgā ir l'oti savdabīga pilseta un nekad nebijā vienvalodīga vide. Anglu valoda šeit nav tradicionāla, tomēr vācu, krievu un vēl ebreju (idiš) -- pedejas gadsimtas tris vai četras laikā noteikti bija :-)) Kadreiz pat Rīgas Domē uzstašanas bija tris valodas, ja nemaldos.

Un man arī ir jautājums. Modelējam citu situāciju: es piedavaju Jums pievienoties mana kompanijā, kas sapulcējas pie galdin'a blakus. Tur mes esam -- teiksim, tris rusofoni. Visi prot latviski ne sliktāk, kā es. Kada valoda sarunāsimies? :-))

Alex

 

 

From: baiba2000@hotmail.com
Date: 12/18/02 2:37
Subject: Re:Izglītība\\ - Ventam ''

Ar "'mēli"? Hmm... Ar kuŗu no mēlēm - to, kuŗā raksta, vai to, kujrā diferncē - "sipisnīks", "pameikstais"? Lasīt, protams, pesonīgais opozicionārs var. Bet, kā pats zini: ja ezeram četri stūri, tad katrā no tiem runātā "mēle" ir cita. Līdz ar toviņš runā tikai tēva novada izloksnē.

Bet Tu taču negrasies apgalvot, ka, teiksim, Rubeņu Arturs, latgalietis būdams, nav latvietis?!? Piesargies, mīļais, man ir klusas aizdomas, ka kungs Rubenis Tev var pamatīgi uzknābt šai jautājumā. Un varbūt Tu teiksi, ka arī rucavietis nav gruntīgs latvietis? Tad jau mēs, tie rīdzinieki, paldies Allāham, esam tie īstākie ;-) Urrrrrrrrrrrrrrā! Vienmēr esmu teikusi, ka Rīga ir pasaules naba. Un, otrkārt, man, Latvijas austrumpusē esot, nācies dzirdēt labus vārdus par Ulmaņlaiku: jaunas skolas esot tikušas celtas - i vēl tagad bērni tajās mācās. Un latgaliešu rakstīto valodu (ja bērniem ir vēlme) var skolā apgūt fakultatīvi. Tikai nez kāpēc pret obligātu tās ieviešanu (neabsolutizēju, bet vismaz sarunās ar mani) ir iebildis vairums skolotāju un bērnu vecāku - valoda Latgalē nezūd, bet bērniem rastos papildslodze literāro latgaļu mēli apgūstot. Acīmredzot mēs Latgaēi eam gājuši pa dažādām taciņām ;-) Baiba

P.s. Ne-latgaliešiem (arī Ventam :-) - sipisnīks un pameikstais ir viens un tas pats vecais labais biezpieniņš :-))))))))))))))) Labu apetīti.

 

 

 

From: aabele@sveiks.lv
Date: 12/18/02 3:53
Subject: Re: Izgl'it'iba Zigim, turpin'ajums.

Alex, pirms kara Rīgā nebija rusofonu geto, tāpēc tagad ir pilnīgi cita situācija, ir jātiek galā ar okupācijas sekām un nevar runāt par pirmskara republikas izglītības likuma pilnīgu kopēšanu.

Bet par to "ienaidnieka valodu" un "valodas nīšanu" - tie ir Tavi vārdi, Alex, nepieraksti atkal man tos. Zini, man pat grūti iedomāties tādu situāciju, jo krievu valodu kā tādu nekad neesmu ienīdusi. Man tikai visu mūžu ir sāpējusi sirds par manas valodas apspiešanu tās vienīgajā mājvietā. Tāpat neesmu ienīdusi vācu valodu, kaut gan 700 gadus bijām zem vācu jūga. Manuprāt, valoda ir kā dzīvs cilvēks, kad tā zūd, tas ir vēl smagāks zaudējums par cilvēka nāvi. Ne vāciešiem, ne krieviem vēl nedraud valodas izzušana, bet latviešiem globalizācijas laikmetā nāksies balansēt uz ļoti ļoti šauras laipiņas. Ja paši neko nedarīsim savas valodas labā.

Alex, man tāpat kā Tev var būt savs viedoklis, nepārmet uzreiz "čemodānus". Taču tā, pēc manas saprašanas, ir drausmīga dzīve - nīst tās valsts valodu, kurā tu dzīvo. Varbūt patiesi tādos gadījumos čemodāni ir problēmas atrisinājums. Vieglākos gadījumos, iespējams, var līdzēt psihologs. Bet dzīvot ar naidu sirdī - kāpēc?

Alex, Tev ir dārga krievu valoda, man - latviešu. Savā ziņā esam līdzīgi. Kāpēc Tu domā, ka mīļā miera labad latviešu valodai pasaulē joprojām jāļauj atrasties bārenītes lomā, lai krievu valoda šeit arī turpmāk varētu izplesties tāpat kā agrāk? Ausma

 

 

From: aabele@sveiks.lv
Date: 12/18/02 3:53
Subject: Re: Izgl'it'iba\\\Alex---->Zigim

Tu nonāc pretrunās, Alex! Cik daudz atbilst savai profesijai no PCTVL ievēlētie deputāti, kas knapi varēja nolasīt no lapiņas solījumu? Cik spējīgi viņi ir sekot notiekošajam Saeimā? Tos, kuri labi prot latviešu valodu, rusofonu vēlētāji par "profesionāļiem" nezin kāpēc neuzskata. Par tādiem kā Jurkāns, Turlais šoreiz nerunāsim, bez viņiem frakcija izklausītos, nu, diezgan savādi, par tādu komandu, droši vien, Pūks nebūtu balsojis. :-) Un kas no PCTVL paliktu pāri Rīgas domē, ja atskaitītu Dolgopolovu?

Ausma

 

 

From: alex@chas-daily.com
Date: 12/18/02 4:23
Subject: Re: Izgļit'iba \\\Alex---->Ausmai

Sveiki!

Ausma: < Tu nonāc pretrunās, Alex! >

Ziņiet, deputāts nav ierēdnis -- vismaz demokrātijas apstakļos. Ja veletaji grib, viņi var izvelēt pavisam kurlmēma. Tas ir viņas tiesības -- garantētas Satversmē. Un nekadas pretrunās man nav -- es rakstija par ierēdniem.

Un runajot par "bitem", var teikt, ka manuprāt, tas, kas atbilst deputatu amatam, starp viņiem gandrīz ka pavisam nav. Un ne tikai pēc valodas prāsmes pazīmes.

Bet Sergej(s) Leonidovič(s) (Dolgopolovs) skaisti runa latviski, vai nē?

Alex

 

 

From: alex@chas-daily.com
Date: 12/18/02 4:43
Subject: Re: Izgļit'iba Alex--->Ausmai

Sveiki vēreiz!

Ausma: < Alex, pirms kara Rīgā nebija rusofonu geto, tāpēc tagad ir pilnīgi cita situācija, ir jātiek galā ar okupācijas sekām un nevar runāt par pirmskara republikas izglītības likuma pilnīgu kopēšanu. >

Tomēr Maskavas forštads (priekšpilseta) eksisteja. Un daudziem ielam tur pirmais nosaukums bijs krieviski (Dvinskaja -- Daugavpils, Režickaja -- Rezeknes, jā nemaldos, bija arī Korotkaja -- Īsa, Voroņa -- Varnu utt.) Un re kā Jums interēsanti sanaks -- atjaunotā valstī tomēr atjaunosim tikai tas, kas ir izdevīgi. Kadam jābūt tam ne-atjaunotu likumu procentam, lai valsts pazaudētu tiesības saukties par "atjaunotu"?

Ausma: < Bet par to "ienaidnieka valodu" un "valodas nīšanu" - tie ir Tavi vārdi, Alex, nepieraksti atkal man tos. >

Mani. Nepierakstu.

Ausma: < Kāpēc Tu domā, ka mīļā miera labad latviešu valodai pasaulē joprojām jāļauj atrasties bārenītes lomā, lai krievu valoda šeit arī turpmāk varētu izplesties tāpat kā agrāk? >

Nu un kapēc Jūs domā, ka es gribu latviešu valodai atvelēt ubadziņas-bārenītes lomu?

Bet, godīgi, es nevaru saprast, kā latviešu valodai draud krievu skolas saglabašana.

Alex.

 

 

From: uldis@parks.lv
Date: 12/18/02 4:55
Subject: Re: Izgļit'iba\\\Alex---->Ausmai

Alex: < Bet Sergej(s) Leonidovič(s) (Dolgopolovs) skaisti runa latviski, vai nē? >

Es krieviski runāju labāk, kā viņš latviski, un arī krieviski es runāju labāk par viņu, tici man. (Viņš un viņam līdzīgi pasaules vazaņķi ar to arī izceļas, ka nerunā labi pat savā "matjerinskij jazik". (Hmmm, kā to varētu cenzēti pārtulkot?)

Lai Jums adekvāta diena :)

Uldis

 

 

 

From: arubenis@ix.netcom.com
Date: 12/18/02 5:12
Subject: Re: Izglitība Alex.---Zigim

Signis: < Šajā ziņā piekrītu Ausmai un arī Alexam :-) Lai arī šeit daudz citēta amerikas likumdošana un izglītības likumi, tas tomēr nenodrošina šo mazākumtautību nacionālo īpatnību saglabāšanu. >

Taisni ta. Labi pateikts.

< Kā Alex jau minēja, otrā vai trešā latviešu paaudzes vairākums amerikā tikpat kā vairs nerunā latviski. >

Es teiktu par ceturto un piekto paaudzi, ka tas notiek ta ar latviesiem.

Protams, bija iznemumi. Tadi te ieradas un vairs nerunaja latviski. Integrējušies..., Atrak - asimilejusies. Piecdesmitajos, sesdesmitajos... imigranties vajadzeja tulit piemeroties - lai izdzivotu. Latini tagad to nedara.

< lai arī cik bēdīgi tas nebūtu. Domāju un ceru, ka ar laiku šāds process sagaidāms arī Latvijā. >

Tas ir, ja latviesi tiesam runas, domas un jutis latviski. Par tiem citiem nebutu daudz ko uztraukties - lai asimilejas, integrejas vai izcelo uz siltam zemem.

< Negribētos, lai notiktu otrādi, kā jau ir noticis Kirgizstānā (un arī dažās citās bijušās padomijas republikās). Tur cilvēki lepni saka, ka viņi ir kirgīzi nevis krievi, bet pēc tam atzīst, ka labāk tomēr runā krieviski un arī domā krieviski. >

Nu, vai vecakas paaudzes latviesi Latvija biezi nedoma - padomiski? Visi zog. Valsts nedod.

< "Karstās pannas" tests nebūs gluži precīzs. Pieņemu, ka aptuveni puse Latvijas latviešu šā testa rezultātā varētu nolamāties krieviski ;-), lai arī tā nav tā valoda, kurā viņi domā. >

Drosi vien. Mes makam lamaties ari angliski, utt. Kultura tak "javeicina", ko?

 

 

 

From: arubenis@ix.netcom.com
Date: 12/18/02 5:12
Subject: Re: Izglitība Alex.---Zigim

Ausma: < Alex, ja Tu par jebkādu cenu gribi izvairīties no tā, ka Tava meita kādreiz varētu domāt latviski, tas nozīmē, ka abi ar sievu neesat izvēlējušies pareizo valsti, kur dzīvot. Tas ir viss. >

Labi pateikts. Delfos palasiju komentarus par latviesu valodas macisanos.

Viens no pedejiem komentariem, ko bija rakstijusi krieviete, bija vispratigakais. Vina teica gluzi to pasu ko Ausma: ja nepatik Latvija,

lai svesinieki izcelo uz savu "Lejputriju". Vienalga ka to zemi sauc.

 

 

 

From: uldis@parks.lv
Date: 12/18/02 5:27
Subject: Re: Izglitība Alex.---Zigim

Arturs: < Viens no pedejiem komentariem, ko bija rakstijusi krieviete, bija vispratigakais. Vina teica gluzi to pasu ko Ausma: ja nepatik Latvija, lai svesinieki izcelo uz savu "Lejputriju". Vienalga ka to zemi sauc. >

Viņi tak tur nevienam nav 100 gadus vajadzīgi. Lejputrijas Valsts Dome nesen kā pieņēma jaunu likumu par pilsonību, īsumā preambula ir sekojoša: "kurš vēl nav 10 gados pieņēmis Lejputrijas pilsonību, lai iet podā".

Lai Jums adekvāta diena :)
Uldis

 

 

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 12/18/02 6:10
Subject: Re: Izglitība\\ - Alex ---> Baibai

Alex: < Un man arī ir jautājums. Modelējam citu situāciju: es piedavaju Jums pievienoties mana kompanijā, kas sapulcējas pie galdiņa blakus. Tur mes esam -- teiksim, tris rusofoni. Visi prot latviski ne sliktāk, kā es. Kada valoda sarunāsimies? :-)) >

Baibas vietā atbildēt nevaru, tomēr nodomāju kapēc nē latviski?

Indianas univ. iknedēļu, izņemot pa eksāmenu laiku un starp semestriem ir latviešu kafijas stunda kurju noturam vietējā krodziņā ar pamatnolūku runāt latviski.

Kad pāris gadus atpakaļ iesākās, mūsu prezidenta sieva latviski neprata, jo nav etniska latviete, un arī paša baltiešu studentu prezidenta valoda vēl nebija visstiprākā, lai gan etnisks latvietis. Tagad sieva kautcik prot un vīra valoda ir stipri uzlabinājusies pēc ceļojuma uz Latviju. Dažreiz piebiedrojas viesi no Latvijas uzlabinot valodas kvalitāti, bet citādi esmu starp trim kas vislabāk latviski runā. Pārējiem bieži jāpārtulko standartvaloda, nemaz nerunājot par tagadējo žargonu.

aija

 

 

 

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 12/18/02 6:33
Subject: Re: Izglitība\\ - Alex ---> Baibai

Sveiki!

Aija stāstīja par IU latviešu kafijas stundu: < Kad pāris gadus atpakaļ iesākās, mūsu prezidenta sieva latviski neprata, jo nav etniska latviete, un arī paša baltiešu studentu prezidenta valoda vēl nebija visstiprākā, lai gan etnisks latvietis. Tagad sieva kautcik prot un vīra valoda ir stipri uzlabinājusies pēc ceļojuma uz Latviju. >

Lai mācītos valodu, nav jābut ģēnijam! Jābūt klaunam ar lielu sarkanu degunu!

Kad es biju Afganistānā, Amerikas sūtņa sieva vienā pieņemšanā mēģināja pateikt, ka bija asinis ziedojusi. Persiešu valodā asinis ir khūn. Bet nabaga dāma nevarēja izrunāt "kh" skaņu. Teica "Man emrouz kūn dodām" nevis "Man emrouz khūn dodām". Tas ir, teica ka šodien devusi dirsu, nevis - devusi asinis.

Juris

 

 

 

From: uldis@parks.lv
Date: 12/18/02 6:47
Subject: Re: Izglitība\\ - Alex ---> Baibai

Gadās... kad man bija gadi 17, man gadījās nepareizi pateikt piedāvājot krēslu igauņu meitenei igauniski - nevis "istu sīn", bet "situ sīn", otrā versija nozīmē nevis sēdies šeit, bet dirs šeit :(

Kam sūdzēsies, vārdi takš diezgan līdzīgi priekš igauņu valodas iesācēja :)

Lai Jums adekvāta diena :)
Uldis

 

 

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 12/18/02 8:12
Subject: Re: Izglitība\\ - Alex ---> Baibai

Juris:

< Lai mācītos valodu, nav jābut ģēnijam! Jābūt klaunam ar lielu sarkanu degunu! >

Ok, ok, te jau vesels kalns ar liepām atgādina, nevis uzlabojusies bet imprūvējusies. :)))

aija

 

Kas jauns Latvijā?