From: liepag@idirect.com
Date: 1/16/03 7:58

Purapele rakstīja: < . . . iesāku lasīt un nopratu, ka lasu privātu saraxti. Atvainojos. Tomēr līdz šai vietai tiku. >
<< 1987.g. 18.nov. biju pie Brivibas pieminekla un 1989.g. augusta staveju Baltijas cela. >>

Ta nebija privata sarakste, drosi vareji lasit.

Es runaju par 1987.g. 18.novembri.

Es 18.novembra rita ( 9/10) devos pie pieminekla. Ap vinu sijajas loti jaukta publika. Armijas viri, milicija, dazadi druma izskata privatie (paligmilicija, VDK, u.c. ???) un parasta publika. Dazi bija ar pukem un lika vinas pie pieminekla. Seviski ieveroju staltu damu melna kostima/meteli ar lielu platmali, kas loti mierigi nolika savu puski. Es vinu nepazinu. Tani laika neredzeju, ka kads butu aizkavets vai aizturets. Nedzirdeju publiskas runas. Neredzeju neviena suna un neredzeju fotografus publika. Bija sajuta, ka kaut kas tiek gaidits.

Man bija 11'os sarunata tiksanas Ridzene. Ari tani apkartne bija gajeji un auto masinas. Iznacam ara ap 12/13 un neredzejam vairs neviena cilveka un auto. Sapratam, ka esam izoleta zona. Zinajam, ka Daugavmala bija paredzets partijas rikots mitins un nolemam doties uz to. Sprosta milicijas/armijas kede bija ar muguru pret mums Basteja/Aspazijas bulvaros. Izgajam vinai cauri - mums neko neprasija. Otra virziena nevienu nelaida.

Ap mitinu malas loti raiba publika. Pienaceji ( mes) tikam fotografeti. Es smaidiju drumiem fotografiem. Pie pieminekla atpakal tikt nevareju.

Pecpusdiena saka stipri lit. Man ir sajuta , ka tas glaba situaciju, tas ir neizcelas jukas, kam vareja but asinainas sekas tad un velak.

Vakara gar staciju devos uz operu. Opera bija armijas ielenkta, bet cilvekus ar biletem laida cauri ieksa. Starpbridi runaju ar vienu no solistiem, kas stastija, ka pecpusdiena pie Universitates ir bijusi dazu cilveku skala klieksana.

Pec operas ielas bija patuksas un vairs kontrole nebija.

Labprat lasitu par Tavu pieredzi.

Guntis

From: berzins.ugis@telia.com
Date: 1/17/03 5:34

Juris: < Interesanti, ko toreiz par Lešinski rakstīja Uldis Ģērmanis (Adekvātajam Uldim zināšanai - zociķu līdzskrējējs kopā ar Ģirtu Zēgneru no Trimdas balkona un Fantastisko Tautieti Uģi Bērziņu) >

Juris savā rakstā pieskārās dažām iteresantām problēmām, ar dažu labu toreizējās politikas analīzi, bet diemžēl ir daži trūkumi un arī dažas būtiskas nepareizībās. Par to nākamreiz ....

Adekvātais Uldis: << Radikālāko atsķirību starp zociķiem un normāliem cilvēkiem definēja tas pats Bulgakovs:
    - "Mēs cīnamies, lai nebūtu bagāto".
    - "Savādi, mans tēvs atkal gribēja, lai nebūtu nabago". >>

Vispirma gribu adekvātam Uldim citēt no fantastiskā tautieša "Dzīves pieredzes grāmatas": "Nobody will remain poor"

Visi gandrīz citē trimdas sociāldemokrātus. Visiem "aizmirsies", ka sociāldemokrāti bija vienīgā politiskā latviešu partija, kuru klusībā atbalstāji, bet publiski apkaroja visi cēlie patrioti, zemnieki, nacionālie latvieši un vēl spēcīgāk nīda, apkaroja, apmeloja Padlatvijas lielākie gari .......

Nesaprotu, vai adekvātam Uldim ir slikta atmiņa, va nav lasījis vēsturi un arī neseko mūsdienu ES reālpolitikai! Adekvātais Uldis ir labā sabiedrībā ar ļoti daudziem, kas neprot atšķirt sociāldemokrātijas centienus no komunisma! Saprotu, būtu pārāk grūti lamāt vairumu ES valstu iedzīvotājus par sarkaniem un "sociķiem" - būtu vēl mazāk laika domāt .... ::-) :-) ;-) ;-)

"Melnās avis" ir visās politiskās partijās - dažas partijas no viņiem šķiras, citas ieceļ atkal un atkal un atkal jaunā amatā ........

Patiešām nenovēlu adekvātam Uldim piedzīvot, ka pēc 10 gadiem kad 90% no Latvijas valsts piederēs ārcemniekiem un multinacionāliem uzņēmumiem, mazbērni ies strādāt fabrikās 60 stundas nedēļā - par maizi un guļas vietu - izglītību iegūs "varenās privātskolās" valdošās un kalpojošās augstākās šķiras ierēdnu bērni .......

Mes latviesi patiesam esam viena fantastiska tauta.

Ugis G. Berzins, vēl vienmer gatavodams referātu.

PS Adekvātais Uldis kautko pārpratis, Bulgakovs salīdzina komunistus ar sociāldemokrātuiem ........ Latvijas sociāldemokrāti necīnās pret bagātiem bet prasa tikai savu atbildību!

From: uliss@ibna.org.lv
Date: 1/18/03 3:21
Latvijas sociāldemokrāti necīnās pret bagātiem, bet drudžaini cenšas izlaupīt Rīgas Domes kasi.
Ilmārs, kas nespēj saskatīt Latvijā sociāldemokrātu partiju.

From: berzins.ugis@telia.com
Date: 1/18/03 5:59

Labdien,
patiesības labā jāpievienojas teiktajam attiecībā uz Rīgas Domi un daudzām citām lietām. Kā jau agrāk esmu minējis, tagadējās izrīcības Rīgas Domē ir Latvijā ak tik parastā valdošās pāudzes uzvešanās, kura nav īpatnēja tikai vienai bet ir raksturīga visām Latvijas partijām!

Varu tikai papbrīnīties, ka visas nebūšanas skaidri aprakstītas presē, zināmas valsts kontroles iestādēm - bet nekas netiek darīts lai darbības novērstu vai aizkavētu .....

Latvijā sociāldemokrātijai ir dziļas saknes, daļa diemžēl stāv malā un nemēģina cīnīties par ideoloģiju, jo netic dažiem "vadoņiem". Pārmaiņas nevar notikt ar novērošanu vai "lamāšanos", katram indivīdam, kas vēlas pārmaiņas, ir pie tā jāpiestrādā!

Mes latviesi esam viena fantastiska tauta.

Ugis G. Berzins

PS Politiskie gudrinieki nosoda sociāldemokrātiskās partijas šķelšanos un neapbalvo tos, kuŗi cīnās par tīrāku un patiesāku politiķu darbibu! Fantastiski!

From: Girts.Zegners@t-online.de
Date: 1/19/03 1:08

Sveiks!

Pedejā nedelā biju parslogots ar darba pienakumiem, tamdel tikai sodien varu pameginat atbildet Gunta pirms nedelas rakstito. Jautajums ir, par cik sīs musu eks-trimdinieku diskusijas par t.s. sava laika "kulturas sakariem" starp Latvijas "radoso inteligenci", galvenokart dzejniekiem, sveikotajiem liekas interesantas. Tema ir parak plasa un nopietna, tai vajadzetu citu forumu neka musu vestkopu.

Tomer dazas piebildes pie Gunta teiktā:

< Kas attiecas uz meliem, tad Lesinskis, lidzigi Paulam Ducmanim, prata sakabinat patiesibu un nepatiesibu. >

Ja Tu runā par laiku, kad abi stradaja "Dzimtenes Balsī", Tev ir taisniba. Par laiku pec Lesinska parbegsanas, kategoriski Tev runaju pretim. Labaku analizi par visu so problematiku no tās "insaidera" puses nebiju lasijis. Un nestāsti ludzu tacu ari tadas blēņas, ka Lesinskis neko vairak neaprakstija, vai Viviana vai Astrida ar kuru (trimdinieku vai čekistu/cekistu) gajusi gultā resp. kuram sedejusi biezak klepī...

< Bez informaciju par Tavu tevu, vai vins deva informaciju, pa piemeram, cik zinotajus vai spiegus vini VDK saverveja, kur vini dzivoja, kadu informaciju vini mekleja, VDK darbinieku vardus un pienakumus, cik noklausijas sarunas, kur vel atradas "foto studijas" bez tas pretim Rigas hotelim, kurus cilvekus VDK izmekleja (vins man nemineja, ka es biju vien no "VDK lietam"), u.t.t., u.t.t. >

Kā Tu zini, ka vins par visām sīm lietām Rietumos nezinoja? Varbut Tev nezinoja, bet citiem stastija?

< Ir iepejams, kads nezinaja vai vismaz nesaprata, ka VISAS Paomju ar arzemem/arzemniekiem saskarosas institucijas un cilveki bija pilniga VDK kontrole. Tiriba un bistamiba ir tads relativs jedziens........ Bez tam, man ta spele patika. Neuzskatiju ( un neuzskatu vel sodien), ka VDK un RCMP bija visgudras un visvarenas. Stradaja ar lidzigam metodem ( par to publiski reiz runaju 3 x 3 Katskilos). >

Vairums trimdinieku, kas nonaca kontaktos ar LPSR emisariem, dzejniekiem, rakstniekiem, bija neticami naivi un "dumji". Visu so "speliti" saprata labi ja 10 %. No trimdā uzaugusiem vel mazāk... Un vienkarsi neticu, ka Tu ar Dardedzi u.c. torontoiesiem bijat TIK DIKTI gudri. Bet tā laikam ir mana problema...

< Nedomaju, ka Guntim Zarinam bija vajs raksturs. Tikai Dievs to zin kapec vins pakaras. >

Acimredzot vinam tomer sai zinā bija loti smagas psihologiskas un psihiskas problemas. Iesaku Tev palasit jau manis piemineto arkartigi interesanto Ingunas Sekstes ievadu 2001.g. Latvijā izdotajā gramatā! Par so tematu neko labaku neesmu lasijis. Tur viss tas ieksejais konfikts ir samerā siki aprakstits, s.c. sadi 2 teikumi: "Velak vestulēs G.Salinam vins atzist, ka ir lietojis narkotikas un dzeris.... I.Auzins atceras, ka A.Sakse kadā sarunā izteikusies: Rigā ar vinu speleja divkosigu speli. G.Zarins ir iekluvis varas un ideologisko mehanismu zobratos... klust tikai par manipulejamu figuru, kuru nepieciesamibas gadijumā var upuret." Tik talu patiesam interesantais I.Sekstes ievadraksts.

Pats ar Gunti Zarinu protams nekad nevareju tikties, jo biju 15 g.v., kad vins iztaisija pasnavibu. I.Sekste: "Vins nododas dzersanai, pats velak posmu no 1948. lidz 1952.g. raksturodams ka dzersanās turneju pa melno rotām."

Mans tevs, par kuru "Dzimtenes Balsī" rakstija Lesinskis, bija kadas sis latviesu buvrotas komandieris Vacijā un atceros, ka velak par to gimenē tika runats.

Par Veltu Tomu ir raksti KAROGĀ 1/2001, par I.Ziedoni domaju 25 g.v. studentes E.Eglajas-Kristsones rakstu "Imanta Ziedona saskarsme ar trimdas literatiem un literaturu" (KAROGS 5/2002). Te vajadzetu garu garu rakstu, lai aprakstitu tās vietas, kurām piekritu, nepiekritu vai par kurām varetu un vajadzetu strideties. Tas nav izdarams paris teikumos, kas jau izriet no V.Tomas raksturojuma "Meness sērdzīgā, meness apmātā". Bez tam Toronto kā lielakai trimdas latviesu "pilsetai" bija sava ipatneja specifika.

E.E-K. raksts manuprat ir loti sekls, jo piem. nemegina pat aptuveni raksturot ta laika apstaklus okupetajā Latvijā un trimdā, kas tā "Kulturas sakaru komiteja" (KSK) tada bija utt. Tomer 3 zimigi citati no sī raksta, kas aptuveni raksturo to, par ko diskutejam:

I.Lesinskis: "I.Ziedonis sai sakaru lietai bija daudz tuvak neka J.Peters...

I.Ziedonis komentē I.Lesinska teikt:. "Ko nozimē <zino>? Te ir nozīmju pārbīde... Var but gan ideologisks <klaczinojums>, gan formala atskaite... Manas atskaites paris reizes publicetas presē, ap kurām tad dīdījās ideologiski gan viena, gan otra puse."

E.E.-K.: "Savukart Andrievs Ezergailis runā par K.Skujenieku un I.Ziedoni kā pretpoliem kulturas sakaru jomā un formulē arī KSK lomu: <KSK bija tas iestadijums, kas virinaja vārtus uz abām pusēm. Skujenieks un Ziedonis seit ir tadi pretmeti: abi bija "brauceji" - viens brauca uz katorgu, otrs uz Rietumiem kulturu nest. Abi apdzivoja to pasu telpu un laiku, bet pretpolos>"

Man pasam ar I.Ziedoni bija saskarsme 1980.g. Ziemsvetkos Stokholmā, kur vins refereja latviesu publikai. Toreiz es biju baigi vilies, jo vins paspeja pateikt ... neko... Biju no kada mana radinieka - dzejnieka dzirdejis par neilgi ieprieks notikusā Rakstnieku Savienibas kongresa diskusijām par latviesu dzejas kontekstu PSRS merogā. Toreiz Uldis Berzins no LKP ideologiem "Literaturā & Makslā" baigi bija dabujis pa purnu. Kad Ziedonim loti "neitrali" jautaju, ko vins mums trimdiniekiem (sarikojumā klāt bija ari Stokholmas literati J.Kronbergs, P.Johansons, A.Irbe, J.Gulbitis u.c.) par so RS kongresu varetu pastastit, vins spitaligi izvairijās no atbildes un teica, ka kongresā nekas svarigs nēsot bijis, vins tajā tā isti nemaz nav piedalijas, un tamdel vairāk uzturejies pie bufetes dzerot snabi nekā pasā RS plenumā... hahahaha...

Man tas gan nelikās tik jocigi kā Ziedonis... Atzistos, ka ar to bridi manās acīs Ziedonis zaudeja to "gloriju", kādu vinā saskatija daudzi trimdinieki, kas aiz sajusmas "ģība nost", kad dzirdeja tikai I.Ziedona vardu. Un tadu "jusminu" visvairak bija Amerikā un Kanadā...

Varbut kadu citu reizi varesim vel padiskutēt, kad abi uzrākstisim musu "memuarus"...

G.Zegners
no vecā labā R-Eiropas balkona, pār kuru savā laikā ari pārsalca daudzi "kulturas sakaru" vilni un kuram tapat ka dardedzietim Guntim "tā spele patika", bet kas butibā tomer nekada spele nebija...

From: Pormals@aol.com
Date: 1/19/03 3:16

Personīgi saku braukt uz Latviju jau no 1968 gada, kad no Sibirijas bija atgriezušies dzivi palikusie - mate un bralis. Tapat, varbut ne tik izprotosa veida, ka Girts, tiku iepazinies ar visiem Kulkoma "duziem, ka Aneraudu, Liepu, Lešinski, dze."Vilku", etc. un iepriecina Girta Z. objektivie minetie spriedumi par ta laika piedzivojumiem ar sakarniekiem. Mana sieva vienmer atceras vinas pirmo saskari ar siem viriem jau 1967. gada, kad vina bija Riga ar manu 9.g. veco meitu. Kultkoms izkartoja meitai deklamaciju Latvijas Radiofona, un kad prasija ko meitens skaitis, vina atbildeja dzejoli "Latvju meitene", ko bija macijusies Kr.Barona skola Cikaga. Kungi gaja pec tam apspriesties. Vel vairak "kungus" uztrauca apstaklis, kad vini tiesa intervija prasija kur meitens macijies tik labu latviesu valodu "Nu protams latviesu skola Cikaga, kur mums ir briniskiga latviesu skola un plasa skolnieku saime".

Pormals

From: purapele@mail.delfi.lv
Date: 1/20/03 3:20

Guntis : < Labprat lasitu par Tavu pieredzi. >

Sveix,

es biju 1987.gada 23.augustā pie Brīvības pieminekļa. Kaut kā sanāca, ka trāpījos pa vidu starp puķu licējiem, ar čekistiem lamājošiem, miličus grūstošiem. Savām acīm redzēju, ka vienam čekistam kreklu saplēsa lupatās un viena čekiste aiz miliču kordona auroja uz pūli, ka "par maz jūs (latvieši) esiet šauti, šausim vēl, utt". Vispār cirks bija pamatīgs. Pēc tam apmēram gadu gaidīju, ka mani savāx, jo biju pie pieminekļa biju vienā kompānijā ar īstiem režīma naidniekiem. Nobijies biju kā diegs. Tā vietā vien sagaidīju kaut kādas tizlas sarunas no cilvēkiem, kuri bija saistīti ar čeku. Tad arī sapratu, ka ir dots rīkojums vairs nevienu neaiztikt, tikai "procesu ievirzīt" pareizajās sliedēs. 1988.-tais gads jau nāca ar tādu brīvību, ka KGB cilvēkus varēja sūtīt "uz poda" bezmaz vai atklāti. Tai pašā 88.tajā - Latvijas Universitātē kāds zinošs pasniedzēja man teica, ka "viss ir izlemts, PSRS ies prom no Latvija. Tagad palicis tikai jautājums, kā pareizi sagatavot iedzīvotājus šim procesam un kā atstāt pēc iespējas lielāku Krievijas ietekmi un vietējo pārvaldi." Drīz arī sekojo slavenais Radošo savienību plēnums, Tautas Frontes izveide, Vulfsona slavenā runā, utt.

Ja godīgi, tad par tā laika procesu vadīšnu un veiklu spēli pret KGB centieniem "kontrolēt procesu", nevar pārvērtēt Jāņa Petera filigrāno kompromisu manevrēšanu. Vinš par to samaxāja ar apzinātiem traipiem biogrāfijā un dvēselē. Var teikt - vinš pārdeva savu dvēseli pašam nelabajam, lai palīdzētu savai tautai tikt uz taisnākā brīvības ceļa. Manuprāt vinš ir īstais un patiesais Atmodas varonis. Protams kopā ar "Helsinku" grupu un pārējiem.

Atgriežoties pie 87-tā 18.novembra. Aizgāju pie tiem pašiem augusta paziņām un prasīju - ko darīt? Viņi man teica, ka "Amerikas balss" ieteikusi palikt mājās un lieki nelīst zem KGB zābakiem. Jo bija ziņas, ka šoreiz būs daudz smagāka KGB attiexme. Tomēr vakarā aizgāju līdz pilsētas centram. Tur bija pilns ar miličiem un armiju. Mēgināju pieiet tuvāk piemineklim līdz kāds milicis man teica - "Labāk nelien". Tā kā man kabatā nebija biļete uz rietumiem, bet austrumu virziens pavisam nevilināja, tad paklausīju viņa padomam:):)

P.

From: baiba2000@hotmail.com
Date: 1/20/03 2:36

Purapele: < vinš pārdeva savu dvēseli pašam nelabajam, lai palīdzētu savai tautai tikt uz taisnākā brīvības ceļa.>

Par pirmo apgalvojumu pierādījumus nelūdzu, par otro gan gribētos.....

Baiba

From: purapele@mail.delfi.lv
Date: 1/21/03 3:16

Sveika, Baiba!

tas ir garāx stāsts. Būdams saistīts ar Latvijas un PSRS kompartijas eliti Peters veikli manipulēja, lai pēc iespējas nesāpīgākā un Latvijai izdevīgākā veidā bīdītu atdalīšanos no PSRS.

Jo radikālie disidenti to darīja tikai krasas konfrontācijas veidā un tas nedeva nekādās lielās polītiskās manevrēšanas iespējas.

Ja tā var teikt, Peters bija neatkarības lobijs pašā kompartijas elitē.

Man jau agrāk bija info un aizdomas par viņa patieso veikumu. Pirms kāda laika žurnālā "Rīgas Laiks" lasīju interviju ar Peteru. Tajā vinš ļoti pamatoti un precīzi to pierāda pats.

Ņemot vērā citus informācijas avotus, sliecos ticēt viņa vārdu patiesumam. It seviški ņemot vērā pašreizējo situāciju, kad Peters no neatkarības nav guvis sev nekādus ne morālus, ne materiālus guvumus.

Manuprāt tas tikai apliecina, viņa darbības nesavtīgumu un ziedošanos mērķa labā.

Es nemaz nerunāšu par Petera fantastisko veikumu pirms Armodas. Viņa ieguldījums latviešu identitātes un pašapziņas uzturēšanā nav pārvērtējams.

Protams, lai to visu varētu paveikt, viņam vajadzēja iekarot un nostiprināt savas pozīcijas visādos "kultkomos", LPSRS CK un citās apšaubāmās organizācijās. Tā šobrīd ir liela viņa dziļākā problēma. Neskatoties uz to, ka vinš to darīja savas tautas labā.

P.

From: janis1207@netscape.net
Date: 1/21/03 5:10

Tik tā ieminēšos:

Peters nudien veikli manipulēja, palīdzot izveidot L(PS)R pa Maskavas prātam. Baltijas valstīs visās tādi peteri bija, kas veco eliti par jauno palīdzēja transfomēt, cietpaurus pa ceļam atmetot. Gandrīz kā "Ceplī": viņi bija vareni - un būs!

JJanis

From: Pormals@aol.com
Date: 1/21/03 6:23

Jautajums no nezinataja viedokla. Vai Peterss laipoja jau toreiz, jeb tikai tagad. Kadi ir fakti un kas, ir veikla zurnalista vai rakstnieka spalvas rezultats?

Cikaga.

From: purapele@mail.delfi.lv
Date: 1/21/03 8:25

Cikaga: < Vai Peterss laipoja jau toreiz, jeb tikai tagad. Kadi ir fakti un kas, ir veikla zurnalista vai rakstnieka spalvas rezultats? >

Sveiks,

es negribētu uz viņu attiecināt vārdu "laipoja". Toreiz vinš drīzāk manipulēja ar kompartiju un okupācijas iestādēm. Valodnieciski var strīdēties, bet vinš nekad nezaudēja pašcieņu un tādēļ negribu teikt, ka vinš īpaši locījās vai laipoja. Vinš varbūt runāja Ēzopa valodā, bet tiem kam vajadzēja tie saprata. Vinš mācēja uzrunāt tautu vēl dziļas stagnācijas laikā un klusi pūta cerības oglītes.

Tagad, šodien vinš nelaipo vispār. Agrākā elite viņu bija pabīdījusi malā, aizmirsusi. Šobrīd vinš klusi darbojas Pirmās Partijas fonā un vada Konstantīna Čakstes fondu. Zīmīgi - viņam ar Čaksti ir daudz kas kopīgs.

Žurnāliste Ieva Lešinska žurnālā "Rīgas Laiks" pirms kāda laika mēgināja pētīt Petera fenomenu. Tomēr tā ir komplicēta jaunāko laiku vēsture un objektīvu spriedumu grūti dot. Esmu diezgan kritisks vērtētājs (atceries manu attieksmi pret VVF, Vulfosnu, Škēli), bet Petera sniegumus vērtēju augsti un nekaunētos viņa priekšā noņemt cepuri.

Tā vai šitā esmu dziļi sekojos Latvijas iekšpolītiskajiem notikumiem vēl no 80-tajiem.

Peters spēlēja ļoti nozīmīgu lomu latviešu kultūras un identitātes saglabāšanā tajos drūmajos melu & murgu laikos. Manā uztverē daudz nozīmīgāku lomu nekā Ziedonis.

80-to gadu beigās vinš uzņēmās faktiskā līdera lomu, neļaujot uzņemties iniciatīvu patiesiem hamaleoniem. Vinš izmantoja savas augstās kompartijas ierēdņa iespējas, lai notikumus grozītu pēc iēspējas labākus Latvijas valstiskuma atjaunošanai.

Ja īstos disidentus čekisti pie publiska vārda teikšanas nelaida kilometra attālumā un uzreiz iespundēja cietumā vai aizsūtīja uz Mordovijas lēgeriem, tad Peteram viņi lāga neko nevarēja padarīt. Un Peters to izmantoja 100 %.

Nesenas vēstures pētītājiem iesaku izlasīt laikraksta "Literatūra un Māksla" 1987.gada 21.augusta numuru. Ņemot vērā, ka tie vēl bija diezgan stipri komūnistiski laiki, tad tas numurs ir vienkārši fantastisks, neticams. It seviški tādēļ, ka iznāca ... divas dienas pirms 87.gada 23.augusta.

Peters & Co bija radījis tādu iekšpolītisko stāvokli, ka kaut kas tāds bija vispār iespējams. Vinš aktīvi saspēlējās ar progresīvo, reformistu spārnu no Krievijas, kuri pamatīgi iespaidoja Gorbačovu. Tur zem "glastonstj" birkas tika publicēti tādi raxta, ka deadexgensek Brežnevs kapa desmit reizes apgriezās un Andropova brilles aizsvīda.

Peters to veikli izmantoja un ar atsauci uz Maskavu ļāva brīvajam vārdam plūst aizvien plašāk un plašāk. Palasiet kaut vai tā laika žurnālu "Avots", man liekas 87-tā, vai 88-tā gadā sāka izdot.

Ne visur Peters bija klāt, bet vinš radīja fonu, kas ļāva atdzimt brīvai presei. Kas savukārt ļāva tautai atkal noticēt pašiem sev.

ads

P.

P.S. Mēgināšu atrast Petera interviju "Rīgas Laikā". To gan nianšu nezinātājiem varētu būt grūti saprast. Daudzām domām ir dziļāki konteksti.

From: purapele@mail.delfi.lv
Date: 1/21/03 8:31

Jjanis: < Baltijas valstīs visās tādi peteri bija, kas veco eliti par jauno palīdzēja transfomēt, cietpaurus pa ceļam atmetot. Gandrīz kā "Ceplī": viņi bija vareni - un būs! >

Jā, un bija liels daudzums, kuri pārbijušies zem segas klusi klausījās "Amerikas balsi" un jutās drosmīgi, kad pēc desmitās vodkas pudeles virtuvē zem galda varēja krieviem dūri parādīt.

Jāni, tu runā par transformētu jauno eliti. Tikai atgādināšu, ka to veidoja arī tādas "nacionāli" noskaņotas, Haritonova "pastnieku" partijas kā TB/LNNK, mūsu drauga A.Škēles Tautas Partija un LC "lokomatīves".

Nekādi krievi, tie paši latvieši vien'

P.

From: AstridaJ@aol.com
Date: 1/21/03 8:59

Purapele: < Peters spēlēja ļoti nozīmīgu lomu latviešu kultūras un identitātes saglabāšanā tajos drūmajos melu &murgu laikos. >

Paldies Purapele!

Es simtprocentigi piekritu Tevis teiktajam. Man laimejas Jani Peteru mazliet personigi iepazit 70-to gadu beigas. Jau toreiz vins ar mani runaja par temam un ceribam, par kuram vinam nebutu pienacies ar arzemnieku runat. Tas butu varejis loti kaitet ka vina ta manai veselibai. Mani neviens un nekad neparliecinas, ka vins nav viens no musu lielakajiem patriotiem. Astrida

From: janis1207@netscape.net
Date: 1/21/03 9:10

Eh, šī ir neskaitāmas reizes diskutēta tēma. Ik pa laikam kāds mēģina pierādīt, ka kompartijā vajadzēja stāties - un tad tik lietas varētu sākt bīdīt!

Līdz šim nevienam nav izdevies... Būtu interesanti arī palūkoties, kādi tad bija drosmīgā Petera nopelni *pirms* Gorbačova reformu sākuma. Vēl varu ieteikt palasīties Lešinski. Tur arī par Peteru šis tas ir teikts. Par pēkšņo transformāciju no nacionālista uz komunistu.

JJanis

PS Tēma Pilsoņu kongress, Tautas fronte, kompartija un jaunā elite prasītu veselu grāmatu. Ceru, ka nāks atkal kāds Niedra un uzrakstīs "Kā tās lietas tika darītas".

From: purapele@mail.delfi.lv
Date: 1/21/03 9:22

Jjanis: < Ik pa laikam kāds mēģina pierādīt, ka kompartijā vajadzēja stāties - un tad tik lietas varētu sākt bīdīt! >

Ko tur daudz pierādīt. Aizbrauc uz Lietuvu un apskaties, kā vietējie komūnisti pamanījušies apslaukt Maskavu. Viņi 100 % izmantoja cinisko teicienu - "Ja tevi izvaro un nav nekādu cerību no tā izvairīties, tad centies vismaz gūt baudu". Šai gadījumā - labumu.

Pragmatiska upura loma vienmēr ir labāka nekā vienkārša upura liktenis.

P.

From: purapele@mail.delfi.lv
Date: 1/21/03 9:38

JJanis: < Būtu interesanti arī palūkoties, kādi tad bija drosmīgā Petera nopelni *pirms* Gorbačova reformu sākuma. >

Jā gan, palūkojies gan. Desmitiem dzejas un prozas darbi, kas tā vai šitā, bet runāja par Dzimteni Latviju. Daudzas dziesmas ar Paula mūziku, kas aizrāva ne tikai intelektuāļu saujiņas, bet visplašākās tautas masas.

Bīstama spēle ar komūnistu cenzūru, lai kaut kas tāds vispār tiktu pie publiskas atskaņošanas.

Jebkurā gadījumā tauta tika pie kāda sakarīga un iedvesmojoša brīvibas malka.

Es nezinu vai lielāku efektu Peters & Pauls būtu guvuši raxtot pagrīdes žurnālus un kaisot pretokupācijas lapiņas. Tas būtu īss laika brīdis pirms nokļūšanas dziļā cietumā. KGB ar šādiem gājieniem nejokoja - Kriminālkodeska pants "Pretpadomju propoganda", izsisti zobi un restes Mordovijā.

Un nemurgo, ka Peters to darīja kaut kādas "nākotnes elites" labā. Ne vinš ir privatizējis lielrūpnīcas, ne milzu zemes gabalus, ne sabuvējis milzu villas, ne ticis pie "offšore" miļonu vexeļa. Pavisam noteikti vinš nav pieskaitāms pie jaunbagātniekiem. Viņam nekur nav nekāda lielā ekonomiskā ietekme.

Šobrīd Latvijā ir daudz pārvērtētu "varoņu". Peteru es gribētu devēt par dziļi nenovērtētu.

To varētu skaidrot arī ar to, ka vinš bija ļoti smalks un efektīvs spēlētājs, ko ierindas cilvēkam grūti izprast. Viņa tragēdija ir tā, ka sava spēka vairošanai tajos gados pārāk cieši saistījas ar Kompartiju un KGB. Tas nodrošināja aizsardzību, zināmu imunitāti un rīcības brīvību. Ko vinš godprātīgi izmantoja Latvijas neatkarības idejas labā. Esmu par to pārliecināts redzot viņa paveiktos darbus un rīcību konkrētās situācijās.

Iespējams, ka vinš apzinājās, ka jau brīvā Latvijā vinš ar šādu pagātni nekur nebūs vajadzīgs.

P.

From: janis1207@netscape.net
Date: 1/21/03 10:20

Zelta cilvēks...

Nez, kāpēc ļaudis intensīvi mēļoja par viņa noslieci uz zināmas markas automašīnām (kamēr bija vētnieks Maskavā) un citām interesantām lietām, kas tur notikās? Vienā brīdī mazs troksnītis izcēlās gan, taču aši noklusa. Līdz šim nebiju arī nevienu vēl sastapis, kas viņa dzeju par nacionālistisku un tam laikam bīstamu sauktu. Izrādās - ir tādi tomēr! Nu, un protams padomju varai tolaik vajadzēja "kontrolētu kabatas nacionālismu" lai tauta (tfu tfu tfu!) ar īstu nacionālismu neaizrautos.

JJanis

From: baiba2000@hotmail.com
Date: 1/21/03 10:25

Purapele: < viņam vajadzēja iekarot un nostiprināt savas pozīcijas visādos "kultkomos", LPSRS CK un citās apšaubāmās organizācijās. >

Jā, neesmu ne mediķe, ne krimināliste, līdz ar to - atzīstos - nezinu, vai eksistē tāds jēdziens "pašizvarošana". Laikam jau ne. Man likās, ka mēs nediskutējām par kāda kunga literāro talantu, bet par to, ko viņš pats izvēlējās kā piedevu savam talantam. Pīlādzis ir skaists koks, tikai nezinu, kā jūtas šis dzejnieks, tam garām iedams. Un, starp citu, ļoti saistoš ir arī stāsts par to, kā (ar kā svētību)dzejnieki kļūst par inspirētu kustību faktiskajiem vadītājiem. Un pēc tam pārliek krustu uz pārlieku trausliem pleciem. Lai nu kā "pašizvarošana" man neškiet īpasi simpātiska nodarbe. Bet tās, protams, ir personiskas emocijas. Baiba

From: janis1207@netscape.net
Date: 1/21/03 10:30

Purapele: < Aizbrauc uz Lietuvu un apskaties, kā vietējie komūnisti pamanījušies apslaukt Maskavu.>

Jā jā, to jau gaidīju, ka Lietuvu pieminēsi :DD

Tur jau nu gan piena upes ķīseļa krastos tecēja un komunisti kā saulītes smaidīja. Atvaino, bet šo nav jēgas turpināt.

JJanis

From: Asnate.Dimza@dati.lv
Date: 1/21/03 10:37

Nav jēgas, ja mūs neuztrauc nācijas izdzīvošanas problēma. Tas, ka Lietuva nav pārkrievota, ir Sņečkus un viņa līdzgaitnieku nopelns.

Skaidrs, ka Petera lielā sāpe bija latviskās identitātes saglabāšana.

Asnate

From: guns@lanet.lv
Date: 1/21/03 10:40

Purapele: < Pragmatiska upura loma vienmēr ir labāka nekā vienkārša upura liktenis. >

Tas man atsauc atmiņā vecu aņuku.

Avarējuša kuģa pasažierus izskalo cilvēkēdāju salā, kur šiem skaidri pasaka: visus noēdīs, bet ādu uzvilks bungām. Ar lielu lūgšanos tiek izkaulēta pēdējā vēlēšanās. Francūzim pēdējo reizi mūžā tiek dāma, anglim pīpe, krievam šnabis. Latvietis lūdz naglu. Saņēmis prasīto, viņš skaļi sauc: "Piga jums būs, ne bungas!", sparīgi durstīdams savu vēderu.

Gunars

From: purapele@mail.delfi.lv
Date: 1/21/03 10:59

Baiba: < Lai nu kā "pašizvarošana" man neškiet īpasi simpātiska nodarbe. Bet tās, protams, ir personiskas emocijas. >

Sveika, sveika

cita starpā, ja nemaldos Radošo savienību plēnuma (pirms Tautas frontes) memorands bija gandrīz 1:1 kā pirms kāda laika to bija radījusi "Helsinki- 86" grupa.

Baiba, atškirība ir tā, ka "helsinku-86" vēstījumu bija redzējuši & lasījuši tikai retais, bet Radošo savienību plēnuma memorandu (jeb kā to sauca) publicēja visi lielākie masu saziņas līdzekļi.

Faktiski to Vēsti ar Petera palīdzību nodeva plašai tautai. Jautājums - vai svarīgi lāpas nesēji vai gaisma? Ja Peters to lāpu pacēla augstāk un tā gaisam nonāca pie daudz vairāk prātiem - vai tas nebija svētīgs darbs? Atgādināšu, ka šodien Peters nekliedz pēc lauriem un nekar sev kakla varoņa bildi. Vinš izdarīja konkrētu darbu. Bet lai vinš pie tādas iespējas tiktu viņam iepriekš vajadzēja pārdoties komūnistiem.

Jā, Tautas Fronte bija daļēji inspirēta kustība. KGB to centās pakļaut savai kontrolei liekot sev vajadzīgus cilvēkus ietekmīgākajos posteņos. Peters šo procesu klusi un veikli sabotēja līdz Tautas Fronte izslīdēja no KGB kontroles. Protams var diskutēt līdz kādam līmenim. Tomēr rezulātu mēs šodien redzam - krievu armija ir ārā galīgi, Latvijas valsts skaitās atjaunota un pārgājusi zem NATO lietussarga.

Jā, jā, es zinu, ka tas vēl rada citas bezgalīgas diskusijas. Bet lielākais ir paveikts un nevar noliegt Petera nopelnu šai procesā.

Šodien Latvijā mēs varam mēgināt runāt par galvenajām brīvībām - pulcēšanos brīvību, vārda brīvību un demokrātiska parlamenta vēlēšanu tiesībām.

Par to kādā formā un attīstībā ir šīs brīvības - var ilgi diskutēt. Tomēr mēs varam sevi salīdzināt ar citām exPSRS republikām. Kaut vai ar Baltkrieviju, Ukrainu, Moldovu, utt. Par Vidusāziju nerunāšu.

KGB arī vairs nav. Tā savus principus konvertējusi dolāros un īpašumos. Krievija geopolītiska ir izstumta no šī regiona. Savu ietekmi tā izmisīgi cenšas atjaunot vien raustot Ventspils trubu un kūdot nepilsonīgus pensionārus. Bet ... Latvijas budžets un ārēja tirdzniecība sen vairs nav atkarīga no Krievijas tirgus un naftas tranzīta.Krievu pensionāri lēnām izmirst un krievu jaunā pāudze mācās sadzīvot ar jauno Dzimteni un Krieviju negrib pat sapņos redzēt. Jo ... tur rēgojas tādas brīniškīgas iespējas kā brīvbiļete uz Čečeniju un citas "extras".

Tas viss noticis nieka desmit gados. Vēsturē šāds laika posms tāds mirklis vien ir. Peters bija šī procesa sākumā un galvgalī.

Kaut arī "pašizvarojies". Piekrītu, ka tas nav nekas patīkams un normāls. Tomēr rezultātus mēs redzam. Jautājums vai mēs to spējam novērtēt un izmantot ir cits. Bet tur nevajag vainot Peteru. Vinš palīdzēja mums tikt pie iespējām. Mēs vairāk nepērkam desas un ziepes par taloniem, nebaidamies no "ceļojuma pie baltajiem lāčiem" par katru nepārdomātu vārdu un ceļojot uz ārzemēm nav jāraxta paskaidrojums kādēļ māsīcas vectēva krustēvs Latgales mežos sarkanos mazliet atšāvis.

P.

From: purapele@mail.delfi.lv
Date: 1/21/03 11:01

Jjanis: < Jā jā, to jau gaidīju, ka Lietuvu pieminēsi :DD Tur jau nu gan piena upes ķīseļa krastos tecēja un komunisti kā saulītes smaidīja. Atvaino, bet šo nav jēgas turpināt. >

Tiešām ar kretīnu, kurš nespēj saredzēt atškirību starp Lietuvas autobāņiem un Latvijas izburbušajiem pēdējās nozīmes magistrālītēm, diskutēt nav vērts.

From: baiba2000@hotmail.com
Date: 1/21/03 12:30

Purapele: < Ja īstos disidentus čekisti pie publiska vārda teikšanas nelaida kilometra attālumā un uzreiz iespundēja cietumā vai aizsūtīja uz Mordovijas lēgeriem, tad Peteram viņi lāga neko nevarēja padarīt. Un Peters to izmantoja 100 %. >

Jā, vispār interesantas analoģijas: divi latviešu dzejnieki, divi latviešu likteņi -  Peters un Knuts Skujenieks (ja jau reiz tiek pieminēti Mordovijas lēģeri). Pielieku klāt arī Vizmu Belševicu (bez lēģera, taču ar aizbāztu muti tepat Latvijā).

Protams, katram savas simpātijas...                    Baiba

From: peteris@louisville.edu
Date: 1/21/03 1:53

Subject: RE: Sveika, saule !

Jjanis: < Ik pa laikam kāds mēģina pierādīt, ka kompartijā vajadzēja stāties - un tad tik lietas varētu sākt bīdīt! >

Sveicieni! Drosi vien ta jau ari bija. Atceros abas Tautas frontes 1. kongresa dienas pec lielas manifestacijas Mezaparka. Visa gimene - nespejam atiet no televizora, visi zemes darbi staveja. Un, drosi vien, mes Latvija nebijam vienigie. Bet, tiras zinkares pec, mani sodien loti interese, vai Sandra Kalniete sava sirdi ir piedevusi Ivanam Cizevskim no Kraslavas vina uzstasanos? Vismaz TV ekrana izskatijas, ka cilveks ir nemis "atklatibu" nopietni un meginaja atcereties savas bernu dienu iespaidus vacu laika. Tapat TV ekrana izskatijas, ka ar to vinam Sandru Kalnieti bija izdevies briesmigi aizvainot.

Peteris Romanovskis

From: norandris@rcn.com
Date: 1/21/03 2:40

No Sandras Kalnietes Es lauzu tu lauzi, mes lauzam, vini luza (Jumava, 2000.g.), 59. lpp., rakstot par LTF dibinasanas kongresu 1988.g. 8. un 9. oktobri:

"Lielu ieveribu izpelnijas kads Ivans Cizevskis no Kraslavas puses, kurs atlavas apsaubit vienu no padomju mitologijas sturakmeniem - ienaidnieka diabolizaciju. Vins teica: «Atceros ari vacu zaldatus, vini nemaz nebija tik briesmigi, ka mes stastam... Labi cilveki.» Sodien Cizevska teiktais neliekas nekas ipass, bet tolaik nebija nevienas krieviski runajosas auditorijas, kur neprasitu, lai fronte sniedz paskaidrojumus un oficiali nosoda «so fasistu». Uz koordinacijas centru pec kongresa atnaca vairaki fronti atbalstosi krievu tautibas cilveki un pazinoja, ka Cizevska sarunata del izstajas no frontes. Ta Cizevska sindroms kluva par tadu ka refrenu, kas atkal un atkal atkartojas frontes pretinieku nosodosaja argumentacija. Divainakais, ka ta ari palicis neatbildets jautajums, ka Cizevskis iekluva zale, jo vinam delegata mandata nebija. Katrs, kas debates pieteicas, vareja runat, nebija lidzekla, ka izvairities no lidziga rakstura provokacijam, un notikusais bija provokacija."