From: maikls@latnet.lv
Date: 3/16/03 2:35

ASV prezidents Džordžs Bušs, kurš svētdien Azoru salās tiekas ar Lielbritānijas un Spānijas premjeriem Toniju Blēru un Hosē Mariju Asnaru, paziņoja, ka pirmdien ir pēdējais termiņš balsot par otro ANO Drošības padomes rezolūciju attiecībā uz Irāku. Pasaulei būs pienācis "patiesības brīdis" Irākas jautājum ā, teica Bušs. "Es ceru, ka padome savu darbu paveiks."

"Irākas režīms atbruņosies pats vai arī tiks atbruņots ar spēku - un šis režīms nav atbruņojies," Bušs sacīja preses konferencē.

Uz žurnālistu jautājumu, vai viņš grib teikt, ka pirmdien aizveras "diplomātiska risinājuma iespēju logs", ja Drošības padome nepieņems otro rezolūciju, Bušs atbildēja: "Jā, tieši to es saku. Rīt ir diena, kad mēs noskaidrosim, vai diplomātija spēj darboties".

Vienlaikus viņš piebilda, ka Irākas prezidents Sadams Huseins varētu novērst karu, ja dotos projām no Irākas.

Bušs izteicās, ka centīsies panākt, lai Irākas pagaidu valdība "veidotu brīvu Irāku" un "piesaistītu Irākas tautas talantus nācijas atjaunošanai". "Mēs esam noskaņoti veidot apvienotu Irāku ar demokrātiskām institūcijām," sacīja Bušs. "Lai sasniegtu šo vīziju, mēs cieši sadarbosimies ar starptautisko kopienu, arī ar Apvienoto Nāciju Organizāciju un mūsu koalīcijas partneriem. Ja būs vajadzīgs militārs spēks, mēs centīsimies strauji panākt jaunas Drošības padomes rezolūcijas, lai nodrošinātu plašu līdzdalību procesā, kas būs vērsts uz palīdzību Irākas tautai veidot brīvu Irāku."

Savukārt Blērs izteicās, ka Irākas dabas resursi tiks izmantoti visas irākiešu tautas interesēs.

From: hbush@apollo.lv
Date: 3/16/03 5:03

Pats dīvainakais man liekas tas, ka laikam taču ASV prezidents pats tic šādam iznākumam. Vēsture gan māca kaut ko pilnīgi citu: šāda no ārpuses, kā slīkonim sinepju plāksteris uzspiesta, vietējiem nepieņemama kārtība nekad nepieaug, ta sabrūk tikko aiziet to uzturošie durkļi vai pat vēl ātrāk. Vietā nāk tādi ekstremāli režīmi, kā bija Taleban Afganistānā. Starp citu, Taleban idejas Afganistānā diemžēl ne tuvu nav uzvarētas, drīzāk otrādi - nostiprinātas "akciju" rezultātā. Pie mazākās iespējas Taleban, vai kaut kas tam līdzīgs, drīzā nākotnē atgriezīsies pie varas ar jauniem spēkiem un diemžēl lielas daļas iedzivotāju atbalstu.

Amerikā pašlaik lielu ievērību izsaucis gadījums ar nolaupītas meitenes Elizabetes Smartas atrašanu. Izrādās, ka viņa visu laiku bijusi turpat vai deguna galā visiem meklētājiem - sākot ar policiju un beidzot ar ģimeni. Tikai nolaupītāja - kāda pusjukuša reliģiska fanātiķa - veiktās reliģiskās propagandas un smadzeņu skalošanas rezultātā viņas griba bija paralizēta, visa personība faktiski nomainīta ar citu, padevīgi paklausīgu, atsakoties pat no pašas iespējas mēģināt bēgt, pat paklausīgi nosaucoties svešā vārdā, kad bija jāatbild kas viņa ir.

Varētu domāt, ka liela daļa no ASV iedzīvotājiem ir tādā pašā lomā - pilnīgi padevīgi paklausīgi, pat bez mazākā mēģinājuma saprast kas notiek, ar izslēgtu loģiku, savu individualitāti ļaujot aizvietot ar propagandas meliem, uzņemot tos kā īstenību pēdējā instancē. Pat tad, kad meli jau atklājušies, par tiem kaut kā ļoti viegli tūlīt aizmirst un vairs nekad neatceras, gluži kā pēc hipnozes seansa - tā tas bija, piemēram, pirms 1. Līča kara ar viltoto "ļauno irakiešu izvaroto Kuveitas meitenīti" ASV TV pārraidēs, kura īstenībā izrādījās Kuveitas sūtņa ASV meita un visu laiku atradās ASV - iestudēts teātris, kurš tika izmantots par "pēdējo pilienu" kara sākšanai. Tā tas bija ar viltoto interviju ar "koncentrācijas nometnē ieslodzīto albāni" Kosovā. Tā tas ir tagad ar pierādīti viltotajiem materiāliem par it kā atsākto Irākas kodolprogrammu - "galvenais pierādijums" kara pamatojumā izrādījies safabricēts. Izmeklēšana Kongresā tagad gan ir ierosināta, bet kam tas vairs interesē...

Ja uz brīdi atslēdzamies no deklarētajiem lozungiem, tad objektīvi ASV pēdējos gados vairākkārt enerģiski darbojusies tieši tādā veidā, lai gala rezultātā veicinātu islama radikālisma nostiprināšanos un ietekmes paplašināšanos. Apzināti vai neapzināti - tas jau ir otršķirīgs jautājums. Arī karš Irākā novedīs pie tā paša, neatkarīgi no tagadējā ASV prezidenta naivajām ilūzijām par "demokrātisku Irāku" rietumu gaumē. "Revolūciju nevar eksportēt", to uz savas ādas bija sapratuši pat PSRS komunisti. Demokrātiju arī nevar eksportēt un aizšaut turp kur gribas, īpaši jau uz raķešu smailēm vai aviobumbām ne. Tā pacietīgi jāaudzina uz vietas. Bet tas, protams, ir daudz grūtāks process, nekā zalves.

Atvainojos, ja esmu kādu aizskāris. Vienkārši skumji šajā vēl mierīgajā vakarā pirms nevajadzīga, dārga, asiņaina kara, no kura labums būs tikai ekstrēmistiem.

Protams, tas ir tikai mans privāts viedoklis u.t.t.

Harijs

From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
Date: 3/17/03 8:47

Harijs Bušs rakstīja:

Tas nav _tikai_ Harija privāts viedoklis. Piekrītu gandrīz visam, ko Harijs pēdējā laikā rakstījis par briestošo karu Irākā. Domāju, ka neesmu vienīgais.

Vents

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 3/17/03 8:55

Sveiki!

Harijs, starp citu, izteicās kritiski par . . .

Harijam un visiem citiem kas nebaidās nopietni padomāt par notiekošo ietiecu uzmeklēt amerikāņu žurnāla New York Review of Books š.g. 27. marta numuru un izlasīt rakstu Thomas Powers, “War and Its Consequences”. Raksts arī atrodams tīmeklī:

http://www.nybooks.com/articles/16155

Šai rakstā Thomas Powers (cienījama balss ASV ārpolītikas jautājumos, cilvēks kas sarakstījas daudzas nopietnas un svarīgas grāmatas, to skaitā "The Man Who Kept the Secrets: Ričard Helms and the CIA" (1979), "Heisenberg's War: The Secret History of the German Bomb" (1993), pamato savu ieskatu, ka tie kungi, kas kustina G.W.Bušu, starp kuriem viens no galvenajiem ideologiem ir Donalds Rumsfelds, plāno krietni vien vairāk nekā megalomaniāku Saddamu Husseinu atvietot ar Irākas tautas demokrātiski izvēlētu prezidentu. Tuvākā nākotnē pēc Irākas "iekarošanas" paredzama Irānas "iekarošana", un pēc tam - kas to lai zina.

Juris

From: RSpuris@aol.com
Date: 3/17/03 1:00

Tā jau ir tā lieta - ja amerikāņu dzīvē ir kāds vājais punkts tad tā ir attieksme pret vēsturi. Sak - skatīsimies nākotnē! Kādēļ mācīties, apgrūtināt sevi ar pagātnes nelaimēm? Tas tiek ļoti bieži skandināts un gūst atbalstu, jo ir taču vieglākais ceļš.

Un tieši tādēļ mums ļoti nopietni jāizvērtē mūsu vēsture. Nevis lai meklētu tikai vainīgos un naglotu tos pie kauna staba, bet lai izprastu notikušo. Kaut vai to, ka mus neglabs nekādas galējas (ekstrēmas) idejas, vai stiprais vīrs, bet vienīgi pašu skaidrais goda prāts un darbs, darbs, darbs.

Ričs.

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 3/17/03 1:34

Pie subjekta par mentalitāti kāda valda militārās iestādēs var palasīt nesenās ziņas, ka vairāk kā 50 Amērikas sieviešu militārās kadetes (pāri pa 30%) tikušas augstāka dienesta pakāpes karjavīru izvarotas. Tikai retās līdz šim sūdzējas vai tiesājas, jo līdzīgi kāda ir mentalitāte bandās un cietumos par sūdzēšanos var iznākt vēl sliktāk. Kā vienas kadetes tēvs, pats virsnieks teica, viņa meita bija ar mieru ja nepieciešams ziedot savu dzīvību tautas labā un bija apsvērusi iespēju, ka varētu tikt izvarota un mocīta, ja viņu sagūsta ienaidnieks, bet viņa nebija sagatavojusies uz tā, ka izvaros viņas pašas komandas cilvēki...

Par gadījuma izmantošanas mentalitāti var palasīt par nevien amerikāņu National Solidarity Movement 23. g. veco Corrie Smith kurjai bija mugurā spilgtas oranžas krāsas drēbes kurju sabrauca tanks lai gan viņa bija skaidri redzama bet 9 palestīniešu civīlistiem (ieskaitot 4 g.v. meiteni) kas nekā cita nevarēja darīt bet palikt mājā kamēr šaudīšanās notika.

Var gaidīt, ka citas lielvaras darīs gluži tā pat, vai tā būtu Krievija, Ķīna, vienalga, jo precedentu uzstāda VADĪBĀ esošie, tie kam vajadzēja parādīt kautko pārāku par prasto viszemiskāko.

aija

From: kingga@plu.edu
Date: 3/17/03 2:17

Paldies, Harij!

Ir labi dzirdēt arī Latvijā tik reālo pārliecību, ka uzskati var mainīties, daži straujāk un daži lēnāk, tikai ļoti, ļoti lēnām.

Demokrātiskās struktūras var ierosināt un tās var pat izveidot, taču uzvedība nemainās bez lielas un ilgas pāraudzināšanas.

Visu labāko,

Gundars

From: pistole@ebtech.net
Date: 3/17/03 2:35

Sveiks Juri, jau ilgi mēs esam par Irāku gudri sprieduši. Man nemaz neinteresē redzēt līķus. Nu ir pienākusi diena kad Apvienotajām Nācijām ir tiešām jāpierāda vai viņām ir mugurkauls un deklarācijas ir par pilnu ņemamas, vai tā ir tikai tukša kladzināšana. Kā Tu labi zinī, angliski ir teiciens, "Shit, or get off the pot." "Let the dice fall where they may."

To jauno amīšu sievieti, kuru sabrauca izraeliešu buldozers, arī man nav nemaz žēl. Ir gan žēl viņas vecākus, par emocijām, līdzekļu izdošanu un laika tērēšanu, ka neizdevās, uzaudzinot tik stulbu meitu kas ir ar mieru tīšām izaicinoši nogulties priekšā mašinērijai. Droši vien atdarināja Ķīnas demonstrātoru un tanku.

Zigis.

From: hbush@apollo.lv
Date: 3/17/03 3:21

Ja Tu domā to, kuru izraēļi 16. martā vienā mierā tīšām sašķaidīja ar buldozeru, tā bija Rachel Corrie no Olympia, Washington. Kā tas notika, var redzēt:

http://electronicintifada.net/v2/article1248.shtml

Photo story: Israeli bulldozer driver murders American peace activist
"The Israeli Army are attempting to dishonour her memory by claiming that Rachel was killed accidentally when she ran in front of the bulldozer. Eye-witnesses to the murder insist that this is totally untrue. Rachel was sitting in the path of the bulldozer as it advanced towards her. When the bulldozer refused to stop or turn aside she climbed up onto the mound of dirt and rubble being gathered in front of it wearing a fluorescent jacket to look directly at the driver who kept on advancing. The bulldozer continued to advance so that she was pulled under the pile of dirt and rubble. After she had disappeared from view the driver kept advancing until the bulldozer was completely on top of her. The driver did not lift the bulldozer blade and so she was crushed beneath it. Then the driver backed off and the seven other ISM activists taking part in the action rushed to dig out her body. An ambulance rushed her to A-Najar hospital where she died."

Ko rakstījusi viņa pati februārī, var izlasīt:

http://electronicintifada.net/v2/article1254.shtml

Rachel Corrie: In her own words
Excerpts from an e-mail from Rachel Corrie to her family on February 7, 2003

Harijs

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 3/17/03 3:32

Slavenā Kent State U. bilde kur nespējā saprast studente nometusies pie nošautā:

http://www.cnn.com/COMMUNITY/transcripts/2000/5/4/filo

aija

From: pistole@ebtech.net
Date: 3/18/03 2:48

Zigis.