Par 18.novembra Latviju

otrdiena, 2003. gada 25. martā
Pārdomas dienā, kad komunisti deportēja no Latvijas 42 133 cilvēku.

1. Eiropas Savienība un 18.novembra Latvija.
2. Latviskā izglītība Eiropas Savienībā.
3. Nacionālisms un daudznāciju valsts.
4. Celsim godā sentēvu ētiskos ideālus !

1. Prezidente V.Vīķe Freiberga balsos ''par'' ES, tāpat arī Zinātņu Akadēmijas prezidents Stradiņš un viņu nostāja var ietekmēt latviešu tautas vairākuma domas. Otrajā plānā ir atstāts fakts, ka Latvija atsakās no savās valstiskās suverenitātes pēc Nīcas nolīguma 40 (!) dažādās sfērās un fakts ir tāds, ka Briseles ES lēmumi būs juridiski ''spēcīgāki'' par mūsu pašu 18.novembra Latvijas valstiskuma interesēm. 4. maija Latvijas politisko virzību varētu nosaukt par mežonīgo liberālismu.

Beidzamajās Saeimās vēlēšanās nebija partijas, kura būtu orientēta uz 18. novembra Latvijas valstiskuma atjaunošanu - 4. mazās - dekolonizācijas partijas bija sadrumstalotas un ''pārpildītas'' sākot no padomju laika profesoriem līdz ultra radikāliem pērkoņkrustiešiem un bija ignorējušas iekļaut savos sarakstos padomju laika disidentus un Pilsoņu kongresa aktīvistus un arī pārstāvēt latviskos laukus -t.i. sarakstā tikai galvaspilsētas Rīgas iedzīvotāji. Tas,ka šādās partijas ir cilvēki, kuri grib svinēt Hitlera dzimšanas dienu un sapņo par vecajiem labajiem kolhozu laikiem, pat atgriešanos Krievijā parāda cik neizkopta un trausla ir vēl partiju demokrātija Latvijā. Diemžēl nākas secināt, ka nav Latvijā spēcīga personība,kura iestātos par 18.novembra Latvijas atjaunošanu; nesen saņēmu e- vēstuli no Jāņa Kučinska nelolot manas cerības, ka tēvzemiešu jaunieši varētu ko radikāli šajā ziņā mainīt - ''viņus interesē tika vara''. Tomēr Jāņa Kučinska iznākušās grāmatas apstiprina, ka vēl visas iespējas nav zaudētas un, ka mēs paši bez transnacionālo korporāciju palīdzības varam izveidot Latviju tādu kādu vēlamies. Ja nacionālām jauniešu kustībām nākotnē nebūs atbalstītāju un spēcīgu līderu, mēs klaušu kungu pātagas vietā drīz sagaidīsim Briseles kungu ne mazāk sāpīgo pātagu.

Latvija tik ilgstoši vēsturē ir bijusi citu tautu ''caurstaigājama'' un mūs ir apspieduši gan vāci un krievi, tad, manuprāt, tagad būtu neprāts atļaut mūsu vietā lemt kaut ko Briseles kungiem. Taisnība, pirmos desmit gadus ES mēs strauji uzplauktu uz viņu veco -novecojušo tehnoloģiju rēķina, bet ilgākā skatījumā t o m ē r mūsu Latvijai ir jābūt 18. novembra neatkarīgai Latvijai, varbūt tālākā nākotnē arī Baltijas valstu konfederācijai, bet Brisele ir pārāk tālu un mums nezināma.

Latvijas pašreizējo 4.maija valsti vislabāk raksturo uz ārzemēm nosūtītie diplomāti. M.Virsis piem. Vācijā un Austrijā ''parūpējās'' 1994.g. lai 20 000 krievu militāristi paliktu Latvijā un saņemtu pensijas no Krievijas. Stokholmā kāds tautietis vēsturniekam Uldim Ģērmanim tad vaicājis, ''Kāpēc M.Virsim vēl nav nokaltusi labā rokā ?'' U.Ģērmanis atbildējis - ''ka nokaltusi M. Virsim ir ne tikai labā roka, bet arī latviskā pašcieņa un pašapziņa.'' Vēstnieks Bērtulis Stokholmā aicinājis zviedrus investēt Latvijā, bet manuprāt, Bērtulim būtu jāaicina Zviedrijas uzņēmējus un valdību atvērt savu tirgu Latvijas precēm primāri, jo eksports ir vienīgais līdzeklis ekonomikas straujai augšupejai, to ir apstiprinājis arī latviešu ekonomists un nacionālpatriots G.Ķ.Kings. Arī Dānijā vēstnieks I.Bērziņs īsti neiederas, jo ir rakstījis doktora disertāciju par padomju stila kolektīvo saimniekošanu, ka zināms Dānija ir lauksaimniecības valsts un šādu ''mūsu diplomātu'' var neņemt tāpēc nopietni. Ka zināms Ārlietu ministrijas vadītāja S. Kalniete pati nav atbalstījusi Atmodas gadu Pilsoņu kongresu, bet ''nākusi'' no čekas izveidotās Tautas Frontes aprindām, kurām sākotnējais mērķis bija Latvija Krievijā. No vienas puses Latvijas problēma ir latviskās pašapziņas un pozitīvā nacionālisma trūkums, no otras ES uzspiestie mājas darbi. Kur rast juristus 18.novembra Latvijas aizstāvjus līdzīgus mūsu brašajiem Zemgales dēliem K.Ulmaņa laika paliek atklāts jautājums.

Dr. Kārla Ulmaņa 18 novembra Latvijas valstī uzcēla 111 jaunas skolu ēkas un 260 kapitāli pārbūvēja (pēc Videofilmas ''Ziedošā Latvija'' datiem) Kā zināms demokrātiskā valstī izglītības prioritātes nosaka demokrātiski ievēlēti attiecīgā laika politiķi, saskaņojot to ar savas nacionālās rūpniecības prioritātēm, bet pats galvenais balstoties uz 100 -150 gadu laikā filozofiskās domas pamatiem - veidotājiem, Latvijas situācijā tādiem kā piem. E.Brastiņš, Z.Mauriņa, vai J.Jaunsudrabiņš.

Par nacionālu skolu šī vārda patiesajā nozīmē var runāt, tad ja skolas ir vērstas uz savas tautas labklājības un savas valsts nacionālisma stiprināšanu. Diemžēl pašreizējās valsts skolās dominē ES un NATO stila ''brīvības izpratne''. Tā nav gluži tā pati nostāja kāda ir 18. novembra Latvijas valsts, Esmu sūtījis vairākas e -vēstules nacionālām neformālām jauniešu kustībām, lai pievērstu uzmanību faktam, ka vēl aizvien ''viss Latvijā'' tiek samērots ar Eiropas un pasaules standartiem un , ka mums nav izstrādāta ne nacionālā valstiskuma līmenī, ne ekonomikā pašiem sava 18.novembra Latvijas Izglītības programma. Tieši pretēji Radio un TV - katru dienu ziņo, ka ''krievu integrācijai'' tik un tik miljonu latu.., iestāšanās ES tik miljonu latu... Nedzird tādus terminus kā - ''jaunāko tehnoloģiju iepirkšanai no Japānas un Singapūras'' tik latu..., nacionālu skolu un Tautas augstskolu izveidei ''tik miljonu latu'', vai arī ''Krievu repatriācijas programmai no Latvijas'' tik latu... Klausoties Repšas valdības prioritātes, to nevar nesalīdzināt ar aklu iešanu Briseles kreiso sociāldemokrātu pavadā un pat Latvijas atdošanu -kolonizēšanu labprātīgi bagātajām valstīm. Kā zināms Repša savu politisko karjeru sāka kā komjaunatnes komsorgs.

Trešās Atmodas sākuma gados mēs Latvijā atļāvām ienākt Stokholmas Juridiskai un Stokholmas ekonomiskai augstskolai, tāpat arī Valmierā Norvēģijas stila ''politologu kalvei''. Mūsdienās mēs jau ar bažām skatāmies, ko šīs ''ārzemju augstskolas'' patiesi māca mūsu studentiem. Nebaidīšos šis skolas salīdzināt ar kolonizatoriskiem instrumentiem, kuriem latviešu pašu pozitīvais nacionālisms nav vajadzīgs - tiek sagatavoti ''strādnieki'' transnacionālām korporācijām." Šis apceres mērķis nav sīki izanalizēt tur strādājošo pasniedzēji zinātniskās kvalifikācijas, bet varam redzēt, ka piem. Beruga kungam, kurš sevi dēvē it kā par prorektoru Vidzemes augstskolā vispār nav zinātniska grāda, vienīgi SEPO diplomāta pase, tāpat līdzīgi Ziemele Stokholmas Juridiskā augstskolā muļķo jauniešus ar Latvijas ka daudznāciju valsts statusu. Rīgā uz Alberta ielas ir jābūt nacionālām izglītības iestādēm, kuras gatavo jauniešus 18. novembra Latvijas jauncelsmei. Būtu vēlams šim augstskolām mēģināt finansējuma avotus meklēt Latvijā, nevis ārzemēs piem. Sorosa fondā. Ārzemju lektorus varētu piesaistīt tikai vieslektoru statusā. Mācību programmas vajag izstrādāt Latvijas zinātniekiem. Uz Stokholmas ekonomisko augstskolu tiek ielūgts pat prof. M.Porters no Hārvardas universitātes, kurš kaunina latviešus ''iziet uz pilnīgu patstāvību'', jo tā tad būtu politiski nestabila un saimnieciski kropla. M.Porteram, Ziemelei un Berugam u.c. ''ārzemju viesiem'' latviešu nacionālisms nav vajadzīgs. No otras puses, ir daudzas t.s. krievu augstskolas, kuras gatavu savus kadrus Latvijas krievu uzņēmumiem -varam secināt ka pietrūkst Nacionālas augstskolas 18. novembra Latvijas valstiskuma interesēm.

Es aizstāvu Nacionālās Frontes Latvijā priekšsēdētajas vietnieces Līgas Krieviņas uzskatus, ka dekolonizācija nevis sanaido tautas, bet tieši otrādi -palīdz novērst etniskos konfliktus. Nacionālpatriote Līga Krieviņa arī aprāda, ka svarīga ir latviešu tautas Nacionālā Vienība mūsu jauncelsmē, tāpēc kolonistiem un viņu pēcnācējiem ir jārepatriējas atpakaļ uz viņu etnisko dzimteni. Par šo problēmu esmu nosūtījis arī Atklātu ē -vēstuli Jurim Saratovam no Apvienības Tēvzemei un Brīvībai LNNK -ar domu lūgt tēvzemiešiem ANO, Eiropas Savienību, Eiropas Padomi palīdzēt risināt krievu dekolonizācijas jautājumu no Latvijas t.i. 'atrast finansējumu un tehniskās iespējas' šī procesa realizēšanai.

Irāka, Afganistāna, bijušā Dienvidslāvija, Bosnija -Hercegovina, Ruanda, Burundi, Angola, Kosova, Austrumtimora, Iraka '' karstie punkti'' uz pasaules kartes. Ja, kāda mazā nacionālā valsts grib neatkarību un to ir apstiprinājusi referendumā, tai uz to ir visas tiesības, piem. mazajai čečenu tautai. Tagad arī bijušās Dienvidslāvijas vietā ir mazas nacionālas valstis, kuras ir atzinusi visa pasaule. Nacionālie konflikti, manuprāt, sakņojās tautas nabadzībā un nedemokrātiskā pārvaldes sistēmā. Svarīgi lielajām daudznāciju valstīm būtu saprast, ka nabadzīgo valstu ekonomiku var stiprināt t i k a i viņu pašu rūpnīcu un uzņēmu subsidēšana un tikai viņām pašām izdevīgi tarifi, nevis kolonizācijas instrumentu dažāda ''no malas'' uzspiešana, tos aizslēpjot aiz brīvā tirgus saukļa. Koloniālie kari apstiprina pašu daudznacionālo valstu zemo ētisko politisko kultūru. Nevar nepamanīt arī pašlaik notiekošā Irakas karā ASV neslēpto interesi par irākiešu naftas krājumiem. BBC TV jau rāda ''ASV pārvaldnieku'', kurš brīvi staigā un pēta irākiešu tautai piederošo bagātību. Tas būtu tas pats, kas Briseles birokrāti ''brīvi bradātu'' pa mūsu nacionālo bagātību - mežiem jau sastādot sarakstu ar izcērtamo un eksportējamo koku sarakstiem.

4. Augstu ētisko ideālu izvirzīšana ir labklājības valsts ideāli. Latvijā dzimstība ir zema, jo ekonomiski tā ir vāja, visdrīzāk ka apm. 20 000 abortu gadā ir izskaidrojams, ka māte apzinās ka nevarēs bērnu labi izaudzināt un izskolot -tāpēc no tā atsakās izdarot abortu. Mazākā mērā tas ir saistāms ar jauniešu neinformētību par dzimum jautājumiem - mūsdienās ar Internetu var iegūt jaunieši informāciju par sev interesējošu jautājumu dažu minušu laikā, nav jāgaida pat kad skolā parādīsies veselības mācības skolotājs.

Laikā, kad Latvijā nav izstrādāts stingrs ētiskais kods , mums uzspiež no malas citu valstu pieredzi. Piem. liberālo attieksmi pret homoseksuālismu, pedofīliju, eitanāziju, abortiem. No malas uzspiests lēmums -nav latvisks pēc savas būtības. Lai izstrādātu latvisko ētisko kodu būtu jārīko zinātniskās konferences un jāizdara par šo tematu zinātniski pētījumi. Tas ir jādara, jo Latvijā 2002.g. bijis viszemākais iedzīvotāju pieaugums Eiropā -dzimuši 7,3 bērni uz 1000 iedzīvotājiem. (Eirostat pētījums)Mūs apsteiguši igauņi ar 9,7 un lietuvieši ar 8,7. ANO eksperti izrēķinājuši, ka 50 gadus uz priekšu laikā Latvijā iedzīvotāju skaits samazināsies par 30 -50%.

Esmu publicējis grāmatā Homseksuālisms cilvēces negods un posts savas pārdomas par homoseksuālismu un mans secinājums ir tāds, ka mazām nacionālām valstīm ir jābūt stingrākiem ētiskiem izšķiršanās lēmumiem, nekā t.s. senajās Rietumu demokrātijās. Nedrīkstētu būt arī redzama Latvijā seksa žurnālu reklāma sabiedriskos kioskos, t.s. intīmklubu uzbāzīgā reklāma un tml. Ir atklājies ka ir CD diskā it kā pieejami Daugavpils vīrieši homoseksuālās pozās.( ja tā nav viltojums un provokācija) Visticamāk, ka viņi sevi ir pārdevuši par naudas dēļ. Tas vēlreiz apstiprina, ka bagātās valstis izmanto vājākās un ''varas demonstrācija notiek pat visintīmākajās jomās''. Nesen BBC TV redzēju sižetu, kur rādija istabu, kurā ir konfiscēti 20 -30 datori, kuros ir mājas lapas ar bērnu pornogrāfijas aģitāciju. Arī Latvijā vajadzētu darīt visu iespējamo, lai bērni un jaunieši nekristu par upuriem pasaules uzbāzīgajā seksa industrijā.

Risinājums, manuprāt, ir arī lauku vide, kurā var brīvi atdzimt latviešu daudzbērnu ģimeņu Dzīves vērtības. Kad mums apkārt ir somi un dāņi ar 5 milj. iedzīvotājiem, zviedri ar 8 milj., mēs ar saviem - 1,5 milj. latviešu izskatāmies pabāli uz mūsu Ziemeļu tuvo kaimiņvalstu fona. Nāk prātā literatūrkritiķes V. Ruņģes teiktais, ka ''mēs esam ziemciešu tauta'' -izturējuši līdz mūsdienām ir tikai paši stiprākie. Latviešiem,manuprāt, nav vēlama ģimenes saskaldīšanās -latviešu lauku sētā visas trīs paaudzes parasti dzīvoja kopā. Piem.. manas vecāmammas ģimenē, kurai tagad ir 85.g. ir bijuši 11 bērni, kas mūsdienās būtu ļoti liela ģimene. Jā...tie bija Ziedošās Latvijas Kārļa Ulmaņa laiki kad viņi dzima un, kad šādas ģimenes bija atbalstītas ! Mana vecāmamma ir savas dzīves laikā tikusies arī ar baltu valodas pētnieku Jāni Endzelīnu, kurš dzīvoja Valmierai tuvo Kauguru pagastā - mana vecāmamma atceras lauksaimniecības praksi viņa saimniecībā tajā laikā kā Smiltenes lauksaimniecības skolas audzēkne. Valodnieks Endzelīns ar visiem bijis biedrisks -draudzīgs nav augstprātīgi sevi norobežojis no pārējiem, teicis, ka svētdienā nekad nevajagot strādāt. Jaunākajās zinātniskajās publikācijās šāds latviskā vidē audzis zinātnieks ir mūsdienās nosaukts par izcilāko baltu valodas speciālistu. Latviešu tautas ētiskie ideāli mūsdienās ir jābalsta uz mūsu sentēvu Dzīves vērtībām.

P.S. Citi mani senāki raksti :
a) Nacionālpatriota Viļna Zaļkalna rediģētie Internetā <http://www.briviba.org>
Par nepieciešamām izglītības reformām Latvijā, Skatīt failu -<brv-jan -2002-6-Par..>
Eiropa nacionālu valstu kopība, <brv-okt-3-DI42001-sandisreinvalds.htm>
Latviešu jaunatnes kongress Rīgā, <bri-4-99-8.html> Jaunā Brīvības redaktora Uģa Bērziņa e- adrese ir <ugis.berzins@swipnet.se>

b) Apgāda Vieda izdotie raksti grāmatās - Par Latvijas dekolonizāciju, Nevienam mēs Latviju nedodam un Homoseksuālims -cilvēces negods un posts. Grāmatas var pasūtināt
<http://www.latvians.lv/nmln> , <lnf@e-apollo.lv>
Internetā varat izlasīt arī Latvijas Nacionālās frontes un apgāda Vieda biļetenā DDD -deokupācija, dekolonizācijas, deboļševizācija, Nr. 19. un Nr. 20. manus rakstus : Kuri mūsu valsts politiķi, atteikdamies atbrīvot Latviju no okupantiem, ir kļuvuši par latviešu tautas un valsts nodevējiem ? un otrs raksts Vai Latvijas valsts vadītāji, ministri deputāti, maksājot pensijas okupantiem, ir nodevuši un piesmējuši latviešu pensionārus, represētos, mediķus un bērnus ?

c) Latvietis Latvijā publicētais N.40 - 43. raksts 6 daļās ''Kā pasargāt Latviju no citu tautu virskundzības'' 2002.g. 10.okt. - 2002.g. 6.nov. Raksta kopijas var pasūtināt <http://www.latvietis.com>  <latvietis@parks.lv>  <latvietis@latvietis.com>
Man Mājas lapas adrese Internetā ir
<http://home.delfi.lv/sandisr>
Sanda Reinvalda Raksti - manuskripti latviešu valodā arī <http://www.geocities.com/sandis_reinvalds/>