Re: Jona Plunta emocionālais vēstījums Eiropas pacifistiem
From: Jon.Plunt@gmx.li
Date: 4/8/03 7:22
Sveiki, sveiki
Vakar jaunais nedēļas laikraxts "Kas notiek?" tā nokaitināja ar savu virspusējo skatījumu Irākas jautājumā, ka beidzot pats pieķēros pie raxtīšanas un saraxtīju visu ko domāju par Irāku, Dienvidslāviju, "pasaules policistu" ASV, utt.
Tālāk seko mans domraxts par augstākminēto tēmu. Pārāk īs gan tas nebūs. Toties no sirds. Nepārmetiet naivu ideālismu. Katram kāds trūkms:))
Stāsts noformēts arī kā privāts vēstījums redzamākajiem Latvijas "pacifistiem" Baibai Strautmanei un Ērikam Stendziniekam. Tikpat labi viņu
vietā var ievietot citu Eiropas valstu "pacifistu" līderu vārdus.*************************
Kas notiek ? Kas notiek, kas notika Eiropā un pārējā pasaulē ?
Teikšu atklāti, visiem eiropiešiem, kuri vēl spēj domāt un analizēt, šobrīd vajadzētu aiz kauna ielīst zemē un dziļi nokaunēties. It sevišķi aktīvajiem pacifistiem. Lai nebūtu pārpratumi, atzīšos, ka arī pats esmu eiropietis un pacifists. Līdzīgs tiem daudzajiem, kuri auguši ar Remarka un Vonegūta grāmatām. Tikai brīžam liekas, ka esmu tās lasījis mazliet uzmanīgāk nekā pārējie. Jo no abiem autoriem esmu pārņēmis dziļu nepatiku pret visa veida totalitāriem režīmiem, iemācījies cienīt līdzcilvēkus nemērīt attieksmi atkarībā no deguna garuma, leņķa vai ādas krāsas. (Tas ir nesmalks mājiens daudzajiem tautiešiem, kuri kādreiz ar aizrautību lasīja Remarka grāmatas, bet šodien mēdz sirgt ar virtuves antisemītismu un rasismu. Remarks dziļi ienīda šīs abas aprobežotības kaites)
Mans stāsts būs par šobrīd aktuālajiem notikumiem Irākā, par nesenajiem notikumiem bijušās Dienvidslāvijas teritorijā, pasaulē pēc Otrā pasaules kara un par pasaules žandarma ASV lomu visā iepriekšminētajā. Tas būs arī privāts vēstījums redzamākajiem pacifistiem Ērikam Stendziniekam un Baibai Strautmanei.
Sākšu ar mazliet emocionālu ievadu.
Kas notika pašā Eiropas centrā eksDienvidslāvijā pēdējos desmit gados? Vai eiropieši spēj sev godīgi atgādināt šo pavisam neseno pagātni? Visus 90-tos gadus lielākā daļa eiropiešu dzīvoja savu vairāk vai mazāk mietpilsonīgo dzīvīti dzēra kafiju, izklaidējās, mācījās, mīlējās, ķīvējās un vēl daudz ko citu ko vien var darīt mierīgā un stabilā dzīves ritumā. Tai pašā laikā, kad lielākā daļā šobrīdējo pacifistu, iespējams, mierīgi dzēra rīta kafiju, kādā citā Eiropas nostūrī, tādā pašā mierīgā rītā, pie kādās upes piebrauca autobuss pilns ar neapbruņotiem civilistiem bērniem, sievietēm, sirmgalvjiem. Bariņš līdz zobiem apbruņotu tēvaiņu (par vīriešiem vai cilvēkiem grūti nosaukt) izdzina viņus no autobusiem un sāk metodiski nogalināt. Dažādos veidos. Sievietes pirms tam brutāli izvarojot. Šis cits Eiropas nostūris bija eksDienvidslāvija. Kas notiek pārējā Eiropā tieši tai pašā laikā? Lielākā daļā eiropiešu beidz dzert savu rīta kafiju, uzkož kādu smalkmaizīti un dodas savās gaitās. Ciniska, briesmīga fantāzija? Diemžēl, diemžēl nē. To šodien apliecina daudzi tūkstoši izdzīvojušie. Vēl daudzi desmit tūkstoši to nekad nevarēs apliecināt jo guļ ar izdurtām acīm, novilktu ādu masu kapos. Atkārtoju tā nav briesmīga fantāzija, tie ir kaili dokumentāli pierādīti un apliecināti fakti. Nezinu kurš šodien vairs spēj pateikt cik tieši simti tūkstoši cilvēku tika nogalināti bijušās Dienvidslāvijas etniskajos konfliktos. Vēsturnieki vēl ilgi diskutēs par patiesajiem iemesliem, juristi meklēs vainīgos. Tomēr fakts paliek fakts šīs neaprakstāmās nežēlības notika Eiropā gandrīz desmit garu gadu garumā pavisam nesenā pagātnē. Varētu pat teikt vakar. Tāpat fakts ir tas, ka Eiropas mietpilsonīgā sabiedriskā doma bija puslīdz samierinājusies ar šo ikdienu kaimiņos. Neatceros milzīgas demonstrācijas un sabiedriskās domās viļņošanos. Kaut kas kaut kur kaut ko īdēja, bet tas bija vairāk lokāli. Vairāk gan pieauga ksenofobija, kur veicināja bēgļu masveida pieplūdums Vakareiropas stabilajās sabiedrībās. Eiropas augstākā diplomātija gan kaut mēģināja darīt, lai apstādinātu nebeidzamos konfliktus. Diemžēl pēc rezultātiem spriežot tā bija visai impotenta diplomātija. Jo rezultāti faktiski izpalika. Pat nemēģinu izsvērt kurš tur bija vairāk vai mazāk vainīgs. Civilisti tika masveidā slepkavoti, sievietes izvarotas, pilsētas bombardētas, zeme piesēta pilna ar kājnieku un cita veida mīnām. Pamazām konfliktam uzmanību sāka pievērst ASV. Sākotnēji, lai izvairītos no kārtējās pasaules policista birkas piekāršanas, amerikāņi mēģināja sarunāt pa labam. Tikai tā var izskaidrot traģikomisko faktu, kad augstākās ASV amatpersonas Slobodanu Milošēviču nosauca par "miera vīru. Miloševičs pieradis pie ANO mūžīgās pļāpāšanas, Eiropas diplomātijas neizlēmīgās impotences, tikai paņirdza par šo apzīmējumu un mierīgi turpināja problēmu risināšanu pēc sava prāta un saprašanas. Eiropieši nošausminājās un turpināja savu ikdienas dzīvīti. Šobrīdējie pacifisti joprojām dzēra savu kafiju. Neiedziļinoties diplomātiskās niansēs, visas augstākminētās, neaprakstāmās un bezgalīgās nežēlības tika pārtrauktas tikai pēc principiāla ASV ultimāta Milošēviča režīmam un tālāk sekojošās serbu militārās industrijas ātras un relatīvi precīzas sabombardēšanas. Šajā brīdī gan pamodās visa veida eiropiešu pacifisti. Pēkšņi ietrīcējās rīta kafijas krūzīte un smalkmaizītes iesprūda kaklā. Kā šodien atceros Ērika Stendzinieka sašutušo sejas izteiksmi TV ekrānā, kad viņš aicināja Latvijas valdību nosodīt ASV agresiju. Tikai viens jautājums kur tu Ērik, biji ar savu taisnīguma izjūtu, kad exDienvidslāvijā daudzu gadu garumā tika slepkavoti civilisti, izvarotas sievietes, ar kājnieku mīnām saspridzināti bērni un jaunieši tavā vecumā aizdzīti uz frontes līniju slepkavot tādus pašu, tikai citas tautībās jauniešus? Es tiešām nezinu cik un ko no Serbijas kara mašīnas sabumbošanas finansiāli ieguva ASV, man pilnīgi pietiek ar faktu, ka tas nebeidzamais ārprāts ir beidzies un kara noziedznieku sēž uz Hāgas starptautiskā tribunāla
apsūdzēto sola. Jaunieši vairs netiek masveidā iesaukti armijās, sievietes netiek izvarotas, masu kapu upuri pārapbedīti, lauki pamazām attīrīti no mīnām. Vai tas ir maz ? Jebšu vajadzēja ieklausīties pacifistiskās Eiropas tautas balsī un ļaut exDienvidslāvijas notikumiem ritēt savu gaitu vēl šodien?Un tagad pie Irākas.
Kas notika Irākā pēdējos divdesmit gadus? Tur valdīja asiņains režīms. Tas nav pieņēmums, tas ir neapstrīdams fakts. Tipiski staļinisks režīms ar visām no tā izrietošām sekām. Ierindas irākieši viens otru diendienā izspiegoja, specdienesti plosījās, musulmaņu līderi masveidā un brutāli represēti, nemitīga karošana. Tāda bija ikdienas dzīve mierīgajā, neatkarīgajā Irākas suverēnajā valstī. Jebkura brīvas domas izpausme beidzās ar KGB cienīgu aprunāšanos arābu gaumē. Ko tas nozīme - ir pat grūti iedomāties. Katrā gadījumā tas nav 1000 & 1 nakts stāsts. Minoritāšu problēmas tika risinātas noindējot pāris desmitus tūkstošus lieko ar ķīmiskajiem ieročiem. Šodien Eiropas pacifisti ar slapjām acīm runā par bumbu uzbrukumos bojā gājušajiem bērniem. Tas ir briesmīgi piekrītu. Tikai kur bija tas plašais sašutums, kad tūkstošiem kurdu bērneļi nosmaka savos vēmekļos no Huseina armijas uzmestajām ķīmiskajām bumbām? Kur bija protesta demonstrācijas par tiem bāreņiem, kuri vecāki ikdiena pie mazākās aizdomas pazuda Huseina specdienestu moku pagrabos? Tā bija irākiešu ikdiena pēdējos divdesmit gadus. Tāpat kā lielākai daļai eiropiešu rīta kafija ar smalkmaizītēm. Pacifisti dzēra kafiju, ANO nosodoši pļāpāja, Sadams būvēja pilis kamēr tauta burtiskā nozīmē sprāga badu. Huseins bruņojās un būvēja pilis, monumentus par naudu, kuru varēja izmantot, lai kaut cik pabarotu tautu. Iespējams, ka tā tas būtu turpinājies, ja vien neparādītos teorētiska vai faktiska iespēja, ka Irākas režīms varētu tikt pie masu iznīcināšanas līdzekļiem. Normālā pasaulē nelīdzsvarotiem, slepkavot kāriem tipiem neļauj turēt pat gaisa šautenes. Huseina gadījumā pasaulē nonāca pie iespējas, ka viens šāds tips varētu tikt ne tikai pie gaisa šautenes, bet pie . kodolbumbas. Ko tad mēs darītu? Ja mēs mazliet palapojam vēstures grāmatas, tad līdzīgu gadījumu atceramies. Pēc Otrā pasaules kara pie atombumbas tika Staļins. Tikpat nežēlīgs tips kā Huseins, varbūt vienīgi nosvērtāks un gudrāks. Iznākums toreiz bija skarbs pasaule nonāca pie nestabila Aukstā kara un ik pa brīdim balansēja uz globālas kodolkrīzes katastrofas sliekšņa. Grūti iedomāties, kas notiktu, ja Huseins tiktu pie šādas iespējas. Es tiešām neko nezinu par ASV naftas interesēm Irākā. Un, patiesībā, mani tas maz interesē. Mani interesē divas lietas stabilāka pasaule, kurā ir par vienu neaprēķināmu diktatoru ar kodolbumbu mazāk. Un viena tauta vairāk, kur tiek ievērotas elementāras cilvēktiesības vārda, sapulču un vēlēšanu brīvības. Tas ir tas ko no sirds novēlu visai civilizācijai un irākiešiem. Lai viņiem vairs nav jābaidās no katra trešā stukača" ikdienā, kārtējā asiņainā lielgabalu gaļas konflikta ar kādu no kaimiņvalstīm, lai viņiem nav jārisina etniskās problēmas ar ķīmisko ieroču palīdzību. Jā, cena kādu šodien par šiem pieticīgajiem mērķiem maksā ierindas irākieši, amerikāņu, briti, kurdi ir augsta. Bet kaut kad tam bija jāpieliek punkts. Kādam vajadzēja saņemties un pārcirst šo mezglu. Kamēr
pasaules drošība vēl nebija pakārusies šai mezglā. Un kas cits to vēl varēja izdarīt, ja ne pasaules policists ASV? Šobrīd gandrīz ikkatrs sevi cienošs pacifists lamā Bušu un ASV par pasaules žandarmu. Tai pašā laikā no elementāras sabiedrības kārtības zinām, ka bez policistiem nekur diemžēl nevar iztikt. Komunisti gan savā laikā solījās, ka iztiks. Tomēr pēc kāda laika bija spiesti izdomāt miličus. Kas šodienas globālajā sabiedrībā spēj pildīt šo lomu. ANO? Atvainojiet. Vai kāds spēj nosaukt kaut vienu konfliktu kuru puslīdz sakarīgi ir atrisinājuši ANO spēki. Lielākoties tie kalpo vien kā pudeles aizbāznis atsevišķos karstajos punktos. Kad kaut kur XX gs. reāli ir bijusi vajadzība risināt lietas, tad ar sakostiem zobiem to vienmēr ir darījusi ASV. Atcerēsimies pēckara Vāciju, Berlīni. Atcerēsimies Koreju. Kas noticis Ziemeļkorejā, kur uzvarēja tautas griba un kas noticis Dienvidkorejā? Jā, es zinu, ka šajā brīdī mēģinās atcerēties Vjetnamu. Bet vai kāds atceras kādēļ ASV iesaistījās šajā konfliktā? Iemesls bija pavisam vienkāršs apturēt komunisma izplatību arī šajā reģionā. Lai neatkārotos tas kas notika ar Austrumeiropu pēc Otrā pasaules kara. Vēl šodien daudzi gāna ASV par Jaltas nodevību. Protams, ka nekas nav balts un melns. Nekas nav absolūts. Arī ASV savā ārpolitika ir pieļāvusi ne mazums kļūdu. Bieži pacietības mērs plīsa tieši pēc megakorporāciju interešu tiešas aizskaršanas. Un tad jau bija grūti pierādīt ideālismu. Pēc kara pasaulē nereti tika atbalstīti apšaubāmi režīmi ar domu, ka tikai ne komunisti. Tomēr ja Eiropa būtu bijusi daudz konsekventāka un vienotāka, tad gan jau kopā ar ASV būtu rasti daudz konstruktīvāki risinājumi. Šobrīd Eiropa daudz vairāk domā par savām pragmatiskajām interesēm un nespēj vienoties par kopīgu ārpolītiku, kura būtu balstīta vairāk uz universālām demokrātiskām vērtībām nekā uz šauri iekšpolītiski populistiskām interesēm. Kuras nereti kalpo arī kā vīģes lapas, lai uz kopējā fona pa kluso mazliet uzpumpētu arī savas lokālās ekonomiskās interesītes. Šobrīd ir skaidrs, ka koalīcija pieliks punktu Sadama režīmam. Pacifistiem tagad atliek divas izvēlas vai turpināt lamāt pasaules policistu vai arī nākt klajā ar konstruktīviem risinājumiem kā reorganizēt ANO par reālu starptautisku organizāciju ar spēku un efektīviem mehānismiem, kuri patiesi veicina principiālu demokrātisku vērtību izplatību visā pasaulē. Pasaulē kur aizvien vairāk cilvēki tiek stabilām vērtībām cilvēktiesībām, runas, vārda, sapulču un vēlēšanu brīvībām. Lai aizvien vairāk valstīs tādi virtuves disidenti kā Stendzinieks un Strautmane var brīvi paust savu viedokli nebaidoties, ka viņus kāds huseinisks roklaiža nostučīs un vietējais KGB profilakses nolūkos atdauzīs nieres par pretvalstisku aģitāciju. Dažreiz ir grūti novērtēt šo brīvību līdz galam, kad sēdi pie pilnas siles.
From: Asnate.Dimza@dati.lv
Date: 4/8/03 7:55
Paldies, pilnīgi piekrītu visam rakstītajam.
Asnate
From: Viesturs.Ragze@kc.lv
Date: 4/8/03 8:02
vai uz emocionalu vestijumu var atbildēt kā savādāk, kā ar emocijām (piekrītošām
vai noliedzošām)?
tomer, dažus momentus komentet veletos.
< Nezinu kurš šodien vairs spēj pateikt cik tieši simti tūkstoši cilvēku tika nogalināti bijušās Dienvidslāvijas etniskajos konfliktos. Vēsturnieki vēl ilgi diskutēs par patiesajiem iemesliem, juristi meklēs vainīgos. >
patiesais iemesls bija tito nave un padomju savienibas nespēja uzturet savu ietekmi.
viens no tiešajiem ieganstiem bija (bosnijā?) gadijums, kad pie baznīcas piebrauca maskoti vīri apšāva kāzu ceremoniju. sīkums vai ne? tomer vainīgie netika mekleti un atrasti. tā vietā sākās pilsoņkarš.
< šautenes, bet pie .... kodolbumbas. Ko tad mēs darītu? Ja mēs mazliet palapojam vēstures grāmatas, tad līdzīgu gadījumu atceramies. Pēc Otrā pasaules kara pie atombumbas tika Staļins. Tikpat nežēlīgs tips kā Huseins, varbūt vienīgi nosvērtāks un gudrāks. Iznākums toreiz bija skarbs - pasaule >
kā zināms, staļins pie atombumbas daļeji tika tapec ka amerikas (nodeveji-pacifisti) zinatnieki tā nolēma. lai amerika nebūtu vienīgā, kam ir bumba.
< Šobrīd Eiropa daudz vairāk domā par savām pragmatiskajām interesēm un nespēj vienoties par kopīgu ārpolītiku, kura būtu balstīta vairāk uz universālām demokrātiskām vērtībām nekā uz šauri iekšpolītiski populistiskām interesēm. Kuras nereti kalpo arī kā vīģes lapas, lai uz kopējā fona pa kluso mazliet uzpumpētu arī savas lokālās ekonomiskās interesītes.>
"kopīga arpolitika kas balstita uz universalam demokratiskam vertibam" vs "šauri iekšpolitiski populistiskam interesēm".
tagad nu pasaki, kāda valdība, kas uzbuveta uz demokratiska pamata, var pieņemt lemumus, kas iet pretī tās tautas konkreto parstavju viedokli. (lai kā ar šo viedokli lamātu par "iekšpolitiski populistisku")
nav jabut ipaši inteligentam, lai apjaustu, ka tikai diktators var deklarēt "universalas vertibas" un istenot tās arpolitikā nerekinoties ne ar ko.
< Pacifistiem tagad atliek divas izvēlas - vai turpināt lamāt "pasaules policistu" vai arī nākt klajā ar konstruktīviem risinājumiem kā reorganizēt ANO par reālu starptautisku organizāciju ar spēku un efektīviem mehānismiem,>
viens "konstruktīvs" risinājums droši vien butu atdot ANO ASV vienpersonīgā parvaldībā. jo citādi, kur ņemt naudu spēkam un efektīviem mehanismiem, ja tā vajadzīga "populistiem" (bet citiem vardiem - tev un man un musu radiem).
viena lieta ir rezonierēt, bet otra lieta būs atbalstīt Latvijas valdību tās lēmumos, kad atnāks ANO vai NATO (vai vel kas) un paprasīs realus procentu desmitus no iekšzemes kopprodukta vispasaules policijas spēku barošanai. (pietiek bļāvēju jau tagad. iedomajies kas būs tad)
< kuri patiesi veicina principiālu demokrātisku vērtību izplatību visā pasaulē. Pasaulē kur aizvien vairāk cilvēki tiek stabilām vērtībām - cilvēktiesībām, runas, vārda, sapulču un vēlēšanu brīvībām. >
nekas šai pasaulē nav stabils - akmenī cirsts. tadejādi tu vari būt ar visām cilvēktiesībām, bļauttiesībām un izvēlēttiesībām, bet vienalga atdosi savas tiesības tam naudasmakam, no kā tu ceri saņemt visvairāk.
tapec pirms ko prasīt, atceries tos tūkstošus kas reali šodien mirst badu lai tu varētu labi dzīvot un sūtīt emocionalus vestijumus internetā.
< Dažreiz ir grūti novērtēt šo brīvību līdz galam, kad sēdi pie pilnas siles. >
tieši tā. labak sedet pie pilnas siles, kā pie sasistas siles.
v.
From: gliepins@nc.rr.com
Date: 4/8/03 8:04
Personīgi izjusts paldies Pluntam.
>>o<<>>o<<>>o<<>>o<<
Georgs Liepiņš, KE4HW
Rādio Amatieris un Profesionāls
Dīkdienis
>>o<<>>o<<>>o<<>>o<<
From: purapele@mail.delfi.lv
Date: 4/8/03 8:29
< vai uz emocionalu vestijumu var atbildēt kā savādāk, kā ar emocijām
(piekrītošām vai noliedzošām)? >
Īsumā atbildu Viesturam.
Ja šis būtu konstruktīvi balstīts vērtējums ar precīziem priekšlikumiem, tad
varētu pretdenēt uz Nobela prēmiju:)))
Kā jau savu pārdomu noslēguma rāxtīju - nekas nav melns un balts. ASV ir tālu no
ideālisma. Tomēr tuvāk nekā jebkura cita vara pasaulē. Tā vienkāršā iemesla
dēļ, ka viņi to var atļauties un savu demokrātiju attīstījuši pietiekami lielā
attālumā no Eiropas, kas ļāvis viņiem izvairīties no pārāk lielas
"realpolitik" ietekmes.
Skaidrs, ka šobrīd pasaule ir tālu no ideālās kārtības. Tomēr negribu piekrist, ka es un pārējie "baltās" pasaules iedzīvotāji "barojas" tikai tādēļ, ka trešo pasaules valstu iedzīvotāji badojas. Parasti kopā ar badu tur ir diktatoriski režīmi, mežonīgs korpucijas līmenis, utt.
Kaut vai salīdzinot - Ziemeļkoreja un Dienvidkoreja. Divi vienādi starta punktu, bet dzīves un sabiedrības līmenis šodien, maigi izsakoties, totāli atškirīgs. Ne jau no Ziemeļkorejas Dienvidkoreja uzbarojas. Drīzāk pat dienvidnieki palīdz ziemeļniekiem nenosprāgt pavisam badā.
Manuprāt patiesie starta punktu jebkurai sabiedrībai ir cilvēktiesības, pamatbrīvības un tirgus ekonomika. Tas rada augsni konkurencei un progresam. Protams no šo vērtību interpretācijas un tautas kulturālajām saknēm arī daudz kas ir atkarīgs, bet prasmīgi meistari spēj savienot, šīs kādreiz tik grūti savietojamās lietas.
ads
P.
From: uldis@parks.lv
Date: 4/8/03 8:38
Plunts: < Stāsts noformēts arī kā privāts vēstījums redzamākajiem Latvijas "pacifistiem" Baibai Strautmanei un Ērikam Stendziniekam. Tikpat labi viņu vietā var ievietot citu Eiropas valstu "pacifistu" līderu vārdus. >
Piekrītu Tev 120%.
No sevis varu piebilst, ka, manuprāt, nav pieļaujams, ka 3. gadu tūkstotī, kad cilvēce sāk(s) apgūt Saules sistēmu (un varbūt satiksies ar citpasauļu civilizāciju pārstāvjiem- anuwau, kurš var apgalvot, ka tas nenotiks) jebkur pasaulē politiskie oponenti ceptā veidā tiktu glabāti ledusskapī (tas tā, ja nu kāds atceras tādu Centrālāfrikas Impēriju), un ANO to vien spēj, kā pieņemt kārtējo rezolūciju, ka tā darīt nav labi, šmorēti sīpolmērcē takš tomēr labāk garšo.... Kādam ir jāsāk ieviest uz Zemes kārtību un labi, ka ASV to ir sākusi. Ceru, ka arī turpinās. Kādam tas ir jādara. Augstākrakstītais nenozīmē, ka ASV būtu mans ideāls, taču, kā Čerčils teica: "... nekas labāks vēl nav izdomāts".
Lai Jums adekvāta diena :)
Uldis
== Money is better than poverty, if only for financial reasons ==
/Woody Allen/
From: Zagarins@stcc.edu
Date: 4/8/03 8:49
Sveiki!
NAv man šobrīd laika rakstīt garu domrakstiņu visiem Melnā Žīda fon Purapeles apjūsmotājiem, sēdētāju pie pilnās siles un sava kunga rokā kodēju nopēlējiem, bet te iespraužu vienu rakstiņu, diemžēl anglenē, ko šorīt man piespēlēja viens labs draugs. Viens no vēstules autoriem ir Afganistānas prezidenta brālis, tas pats kas vada to labo restorānu Baltimorā kur arī GUndars ir ēdis, un Bostonā. Otrs ir Jack Kemp, atšķirībā no ASV prezidenta G.W.Buša, cilvēks apdāvināts ar veselīigu saprātu.
While our fearless Baptist fundamentalist president blabbers about what "free Iraq" wil be like, it might be interesting to read about the problems of "free Afghanistan". The following letter was forwarded to me by a friend.
Juris Žagariņš
From: "HNowrouz Nowrouz" HNowrouz@msn.com
To: afghaniyat@yahoogroups.com
Date: 4/8/03 3:00
Subject: The present and future of Afghanistan
The article by Mahmood Karzai, Hamed Wardak and Jack Kemp is the best synopsis of the truth regarding the current situation in Afghanistan and just about the best possible advice both for the government of President Karzai and the U.S. administration's foreign policymakers. The stakes, as pointed out, are enormous. But, is anyone in the White House, the Pentagon or the 'very' Foggy Bottoms, really interested?
If the U.S. is not listening or too distracted otherwise, it is incumbent on Mr. Karzai to speak up louder. He is too cautious and polite in dealing with the U.S. He really is a gentleman. I liked it when he exerted his independence by visiting Tehran soon after taking power while many people here were growling. He knows better what is best for Afghanistan; certainly better than most outsiders like so many of the U.S. politicians with their dismal records on that account. Recently I heard U.S. Senator Mr. Lieberman, a presidential candidate, say something to the effect that the U.S. will not treat the Iraqi people after "liberation", like what was allowed to happen to Afghanistan. I was wondering whether he was referring to the U.S. abandonment of Afghanistan after the Soviet had to leave or what. I was just trying to think politely! What is there to say?
Heidar Nowrouz
From: Musa Paktiawal
Sent: Monday, April 07, 2003 1:02 PM
To: afghaniyat@yahoogroups.com
Subject: Winning The Other War By Mahmood Karzai, Hamed Wardak and Jack Kemp
The Washington Post
April 07, 2003
Among the accomplishments of the partnership between Afghanistan and the United States are the liberation of Afghanistan's people from a tyrannical regime, the fading of old political resentments among different factions, the opening of schools and universities, the emancipation of Afghan women and the influx of capital to Afghanistan.
But the devil is in the details.
The current interim Afghan government, which has its origins in an agreement brokered in Bonn by world nations, has not performed to the expectations of the Afghan people. Instead of facilitating political openness and economic growth, the government is proving to be an obstacle to political and economic reform. There is considerable mismanagement, a hostile and chaotic bureaucracy (which continues to hinder entrepreneurship), a lack of a clear chain of command and no discernible mechanisms for ensuring accountability.
Even more disconcerting is the lack of a comprehensive vision. The central government does not have a transparent economic policy, with the exception of the role of the Central Bank. The few decrees issued by the central government have not been implemented beyond Kabul. International funds fail to affect the daily lives of Afghans because these funds encounter miles of red tape, layers of corrupt politicians and greedy warlords. The lack of a political vision has enabled two undemocratic trends: the resurgence of the monarchist camp an d the entrenchment of the warlords.
There are those who are campaigning for the reconstitution of the monarchy. These actions are destabilizing the central government and sowing seeds of distrust among the various political actors who, at least in their rhetoric, support a democratic vision. Such a force is ideologically opposed to democratic governance.
To make matters worse, Afghanistan's politics and stability are beholden to warlords who were in power before the rise of the Taliban. These warlords are despised as the main cause of corruption and tyranny. Democracy and free markets will never take root in an environment dominated by them. Unfortunately the reemergence of these warlords is directly related to U.S. financial and military support, which is the sole source of their power. This power allows the warlords to treat public funds as personal largesse.
At best, U.S. cooperation with the warlords serves to alienate the common Afghan citizen. A worst-case scenario is that Afghans will associate U.S. involvement with tyranny and become vulnerable to political manipulation by the Taliban and al Qaeda. President Hamid Karzai has unveiled a comprehensive disarmament, demilitarization and reintegration program that could work to sideline the warlords and help the president emerge as a strong leader with a popular vision.
Meanwhile the political agenda of the warlords is to maintain the status quo. In this framework, the central government's power is weakened and mostly confined to the capital. This allows the warlords to continue to exercise their political and economic policies autonomously -- policies based on nepotism, tribalism, ethnocentrism, closed markets, price controls, conflict of interest, corruption, inequality and injustice. This is a dangerous path, as the public good is controlled and consumed by the few, while the masses are deprived of subsistence and basic needs. As a result, the Afghan public is vulnerable to political manipulation against the international coalition.
The United States is closely identified with the current situation in Afghanistan. We are afraid that by appeasing the warlords and pursuing a gradualist approach to reform, the United States is losing the support of the Afghan people. While we are aware that Karzai is in a tough position, he needs to show stronger leadership. He should begin by putting together a strong team of economic and political advisers trained in democratic politics and free-market economics. The U.S. government should aggressively align itself with Karzai as he takes these bold steps. He has already taken a brave position regarding the disarmament of the warlords. The success of such a program will depend on the unequivocal support of the U.S. government and other world nations.
America's failure to give its unambiguous support to Hamid Karzai at this critical time in Afghan history could result in the question: "Who lost Afghanistan?"
Mahmood Karzai, a businessman and brother of Afghan President Hamid Karzai, is founder of the Afghan-American CHamber of Commerce. Hamed Wardak is vice president of the chamber. Jack Kemp, former congressman and Republican candidate for vice-president, is a co-director of Empower America.
From: purapele@mail.delfi.lv
Date: 4/8/03 9:00
Juri, vai Taleban un ben Ladenam joprojām vajadzēja saimniekot Afganistānā? Jā, šobrīd ir jāpalīdz Afganistānai risināt pēcpilsoņu kara problēmas un mierīgā veidā jānogludina jaunu konfliktu prēkļi. Bet kaut kas tomēr ir pānākts. Un tas jau ir sasniegums. Protams, ka ASV ir jāturpina rūpīgi un uzmanīgi strādāt pie veselīgas sabiedrības izveides atbalsta. Tu kā ASV pilsonis varētu aktīvāk mudināt savu valdību uz to. Varbūt arī Latvija bez medikiem uz turieni nosūtīs kādu skolotāju.
ads
P.
From: Viesturs.Ragze@kc.lv
Date: 4/8/03 9:15
kas padarīts - padarīts, un talibāns vairs afganistanā nesaimnieko.
jebkurā gadijumā, es vēlos teikt šo:
amerikai NAV tik daudz naudas, lai atrisinātu afganistanas pecpilsoņkar problemas. (ja arī būtu, pašlaik tā ir ieguldīta jaunos karos - esošos un planotos, ka ari, pats galvenais - pašas amerikas stagnejošās ekonomikas balstīšanā)
un par irāku - tāpat takš skaidrs, ka par irakas atjaunošanu samaksās katrs planētas zeme iedzivotājs, - lejot bākā degvielu, pērkot preces veikalos, kas atvestas ar tiem auto, kam bākā lej degvielu, ka ari ceļot galdā pārtiku, kas audzēta ar mehanismiem, kurus darbina tā pati no naftas iegūtā degviela....
v.
From: Zagarins@stcc.edu
Date: 4/8/03 9:32
Sveiks, Melnais Žīd fon Purapele!
Es Ameriku mudināju jau sen nepagriezt Afganistānai muguru pēc tam, kad Amerika ar Osama bin LAdena palīdzību patrieca Daini Turlaju un viņa puišus no Afganistānas un es arī jau sen mudināju Ameriku neatbalstīt Talebanu, kad Pakistāna to Afganistānā iepotēja. Es arī jau sen mudināju Ameriku neatbalstīt Saddamu Husseinu kad viņš indēja irāniešus un savus paša tautiešus lai paklausīgi atbalstītu ASV "nacionālās drošības intereses".
Amerikai nav vajadzīga nekāda vientiesīgo gribīgo Dzlezs Lēdiju koalīcija no bijušajām Padomijas republikām! Amerikai vajadzīga nopietna kritika. Amerikai vajadzīgi uzzināt, ka tautām interesē sava pašnoteikšanās un ka to atbalstīt ir vairāk vērts Amerikas naudas nekā Amerikas atbalstītos diktatoriskos režīmus laiku pa laikam gāzt ar sprāgstvielām un militārām okupācijām kas maksā simtiem miljardu dolāru gadā un kas neizbēgami ved uz arvien lielāku postu.
Juris
From: purapele@mail.delfi.lv
Date: 4/8/03 9:34
Viesturs: < un par irāku - tāpat takš skaidrs, ka par irakas atjaunošanu samaksās katrs planētas zeme iedzivotājs, - lejot bākā degvielu, pērkot preces veikalos, kas atvestas ar tiem auto, kam bākā lej degvielu, ka ari ceļot galdā pārtiku, kas audzēta ar mehanismiem, kurus darbina tā pati no naftas iegūtā degviela....>
Par Irāku & naftu.
Naftas cenu pasaulē veido daudz faktori no kuriem Irāka ir tikai labākajā gadījumā viens. Jebkurā gadījumā pildot sava auto bāku es labāk jūtos finansējam Irākas atjaunošanu nekā, piemēram, Sadama pilis, ieročus, specdienestus.
Protams liela daļa no pelņas, iespējams, neaizies tikai Irākas atjaunošanā vien. Savu tiesu paņems arī globālas naftas megakorporācijas. Bet tā tas ir bijis un būs. Vienīgā atškirībā, ka šoreiz varbūt mazāk tiks franču & krievu kompānijām, vairāk ASV.
Tai pašā laikā tikpat ciniski vērtējot - ASV megakorporācijas vēlēsies saglabāt investīcijām labvēlīgu vidi Irākā. Ar to saprotot arī sociāli & garīgi apmierinātus iedzīvotājus. Līdz ar to logiski varam sagaidīt, ka tiks investēts tādā sabiedrības iekārtā, kura atbalstīis un uzturēs šīs vērtības. Ja tas tā nebūs, tad būšu pirmais kurš skaļi kliegs. Ja tas tā nebūs, tad ASV agri vēl atkal dabūs ķēpāties ar jaunu Huseinu. Domāju,ka viņi vairs nav tik stulbi, lai to nesaprastu.
P.
From: Viesturs.Ragze@kc.lv
Date: 4/8/03 9:43
Purapele: < Tai pašā laikā tikpat ciniski vērtējot - ASV megakorporācijas vēlēsies saglabāt investīcijām labvēlīgu vidi Irākā. Ar to saprotot arī sociāli & garīgi apmierinātus iedzīvotājus. Līdz ar to logiski varam sagaidīt, ka tiks investēts tādā sabiedrības iekārtā, kura atbalstīis un uzturēs šīs vērtības. Ja tas tā nebūs, tad ASV agri vēl atkal dabūs ķēpāties ar jaunu Huseinu. Domāju,ka viņi vairs nav tik stulbi, lai to nesaprastu. >
lūk par šīm divām lietām es personīgi nēsmu nepavisam parliecināts.(lugtum atvainot, esmu pesimists.)
< Ja tas tā nebūs, tad būšu pirmais kurš skaļi kliegs. >
un par šo varbūt var daudznozīmīgi paklusēt. (atceroties vienas otras personas klaigašanu pirms saeimas velešanām...)
v.
From: osis@mailbox.riga.lv
Date: 4/8/03 10:24
Juris: < Amerikai vajadzīga nopietna kritika. Amerikai vajadzīgi uzzināt, ka tautām interesē sava pašnoteikšanās un ka to atbalstīt ir vairāk vērts Amerikas naudas nekā Amerikas atbalstītos diktatoriskos režīmus laiku pa laikam gāzt ar sprāgstvielām un militārām okupācijām kas maksā simtiem miljardu dolāru gadā un kas neizbēgami ved uz arvien lielāku postu. >
Pilnigi piekritu, jo:
1. Amerika pati rada šos diktatorus un pec tam tos gāž...
Iznak ists bizness vinu stilā:
- miljards dolaru aiziet diktatora gašanai ( nopelna militarais kompleks, un kaudze
visadu humanitaro )
- Miljards tiek investets sagrautajā valstī ( tikai amerikanu interesejošas sverās un
zem stingras vinu kontroles )
- Kara laikā miljardus lielu pelnu iegust tadi kā Soross( spekulejot ar valutu), visa
amerikanu naftas mafija( pacelot nevajadzigi cenas uz naftu) utt.
- Un pats galvenais par to samaksā visa pasaule , tai skaita ari es , tu un visi citi..
- Bet , vai kads nav iedomajies , ka investejot šos miljonus atpalikošo valstu
ekonomikā , varetu gut lielaku labumu..
- Laikam karam tomer jabut citadi tadu valstu ekonomikas kā ASV vienkarši nosprags.
Nekad uz pasaules nebus tads limenis ka ASV , jo vienkarši uz zemes nav tik daudz
resursu.Var but kads no ekonomikas specialistiem var pateikt kads varetu but videjais
limenis uz Zemes , ja visu nolidzinatu vienadi , domaju, ka zemaks ka Latvijā pašlaik...
Ar cienu Osvalds
From: purapele@mail.delfi.lv
Date: 4/8/03 10:48
Osvald, zini
arī Pearlharborai savā laikā uzbruka nevis japāņi, bet gan pārgērbies jaunais Kenedijs ar veco Rūzveltu. Un Merilina Monro bija VVF patiesā krustmāte.
From: kingga@plu.edu
Date: 4/8/03 10:56
Jon,
Dazu eiropiesu domu gajieniem vel nak klat interese piedalities Irakas jaunuzbuves lemumumu procesos. Tie, protams, nav par to, kur iegut naudu siem dargajiem pasakumiem. Tie ir par to, ka atgut Irakai aizdoto vai tur ieguldito naudu. Jautajums bus par to, vai si nauda atmaksajama aizdevejiem ari tad, ja rezims to ir izskiedis pret tautas intersem. Citiem vardiem, iespejams, ka jauna valdiba sos paradaus nevelesies maksat. Galvenie naudas oaradau atmaksas gaiditaji ir Francija, Krievija un Vacija.
Visu labako,
Gundars
From: Zagarins@stcc.edu
Date: 4/8/03 11:01
Sveiki!
Gundars skaitīja uz pirkstiem:
< Galvenie naudas oaradau atmaksas gaiditaji ir Francija, Krievija un Vacija. >
Ak tā. Mīļā labā kristīgā Amerika piedos Irākas parādus, ja?
Juris
From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
Date: 4/8/03 11:08
Osis: < Pilnigi piekritu, jo: 1. Amerika pati rada šos diktatorus un pec tam tos
gāž... Iznak ists bizness vinu stilā >
Atmiņas atsvaidzināšanai gribu atgādināt, ka laikā, kad ļoti aktīvi tika atbalstīti vai - gluži otrādi - apkaroti dažādi Huseina tipa trešās pasaules valstu diktatori, ASV nebija vienīgā noteicēja pasaules arēnā. Ļoti daudz ko noteica PSRS pastāvēšana un šīs lielvalsts piekoptā ārpolitika.
Laikam jau šodien to dažam labam ir izdevīgi aizmirst...
Vents
From: purapele@mail.delfi.lv
Date: 4/8/03 11:19
Gundars: < si nauda atmaksajama aizdevejiem ari tad, ja rezims to ir izskiedis pret tautas intersem. Citiem vardiem, iespejams, ka jauna valdiba sos paradaus nevelesies maksat. Galvenie naudas oaradau atmaksas gaiditaji ir Francija, Krievija un Vacija. >
OK. Lai viņi tur tiek galā ar savu grāmatvedību. Tikai jācer, ka viņi sapratīs, ka parādus labāk spēj atdot valsts, tauta ar pieaugošu IKP un dzīves līmeni.
Jebkurā gadījumā labāk ir pieņemama finansiāla grāmatvedība nekā diktatoriski slepkavnieciska grāmatvedība.
Šobrīd būs ļoti nopietni jādomā, kā realizēt normālu demokrātiju šajā netik viennozīmagajā valstī ar savu vēsturi, kultūru tradīcijām.
Kādreiz izdevās adaptēt demokrātiskas sistemās Japānā. Dienvidkorejā tik viegli negāja. Par Irānu nerunāsim. Tā bija dārga skola. Jācer, ka mācības ir saņemtas.
P.
From: Zagarins@stcc.edu
Date: 4/8/03 11:26
Sveiki!
Mīļais Apjomīgais atmiņas atsvaidzināšanas nolūkos pierakstīja tādu lietu:
< Atmiņas atsvaidzināšanai gribu atgādināt, ka laikā, kad ļoti aktīvi tika atbalstīti vai - gluži otrādi - apkaroti dažādi Huseina tipa trešās pasaules valstu diktatori, ASV nebija vienīgā noteicēja pasaules arēnā. Ļoti daudz ko noteica PSRS pastāvēšana un šīs lielvalsts piekoptā ārpolitika. Laikam jau šodien to dažam labam ir izdevīgi aizmirst... >
Simtprocentīgi piekrītu! Pēdējais laiks sodīt tos bijušos padlatviešus, kas ar ieročiem atbalstīja PSRS ārpolītiku!
Starp citu, Mīļā Apjomīgā atmiņas atsvaidzināšanas nolūkos gribu atgādināt, ka laikā, kad ASV ļoti aktīvi atbalstīja Saddamu Husseinu, runa nebija par Auksto karu pret PSRS bet gan par karsto karu pret Irānu, kuram nolūkam ASV piegādāja Saddamam Husseinam viņa piekoptai stratēģijai nepieciešamās indīgās gāzes kamēr par to pašu laiku ASV Irānai pārdeva spārnotas raķetes, lai tādā veidā pa kluso samksātu izdevumus par Ronalda Reagan privāto karu pret Nikaragvas tautu.
Juris
From: Zagarins@stcc.edu
Date: 4/8/03 11:31
Sveiki!
Mīļais Melnais Žīds fon Purapele par Irānu nerunāšot:
< Par Irānu nerunāsim. Tā bija dārga skola. Jācer, ka mācības ir saņemtas. >
Nerunāsim, nerunāsim, bet atzīmē manus vārdus. Gada laikā, pirms Irāna paspēs iegādāties pati savu kodolieroci, ASV saņemsies un uzdāvinās arī Irānai tādu pašu "demokrātiju" paru kādu Tu jūsmo. Tādu, kur valdībai nav ne iekšpolītika, ne ārpolītika bet kas paklausīgi izpilda ASV norādījumus. Nu, būs kāda Dzelzs Lēdija, no melnā maisa pasprukusi, droši vien, kas tekoši runā anglenē.
Juris
From: pistole@ebtech.net
Date: 4/8/03 1:27
Juri, pasaki tikai vienas valsts v'ardu, ar demokr'atija m'usu uztver'e, kur'a ASV milit'arie sp'eki ir jebkad iebruku'si un vald'ibu m'e'gin'aju'si main'it, kaut vai t'a nepiekrita ASV 'ar, iek's, vai financi'alai politikai?
Zigis.
From: Zagarins@stcc.edu
Date: 4/8/03 1:58
Sveiki!
NAv jau nemaz tik dikti grūti. Ir diezgan daudz tādu gadījumu, kur ASV varmācīgi novākusi demokrātiju "mūsu uztverē". Demokrātija bija jau grūti, bet gana zīmīgi iesakņojusies tai pašā Irākā kad ASV 1963. gadā palīdzēja nostiprināt Saddama BĀth partiju kā vienīgo valdošo. Irānā 1952. gadā Amerika noorganizēja apvērsumu, kas novāca demokrātiski ievēletu valdību un irāniešiem uzlika uz kakla Sahenšahu Pahlavi. NAv jau nemaz tik grūti, Zigi. ASV sarīkotie apvērsumi Vietnamā arī tās zemes demokrātiju galīgi nopostīja, nemaz nerunājot par Kampučejas konstitucionālo monarhiju. Dienvidamerikā arī netrūkst gadījumu, kur, tiklīdz tauta demokrātiskās vēlēšanās ievēlējusi kādu, kam Dzelzs Lēdijas loma nav patikusi, bez žēlastības sekojis ASV sarīkots apvērsums. Tev pašam, Zigi, derētu papūlēties, informēties. Galu galā, Tu pats arī dzīvo brīvā zemē, kur informācija brīvi piējama - tikai jāpasniedzas mazliet.
Juris
From: pistole@ebtech.net
Date: 4/8/03 5:41
Juri, p'arlasi v'elreiz ko es jaut'aju. Es rakst'iju par ASV "Milit'aro sp'eku" , nevis k'ada pu'ca pal'idz'e'san'a vai t'a organiz'e'san'a. Kan'adas vald'iba diem'z'el nepiekrita patreiz'ejam Irakas karam. Vai ASV mums uzbruks kad tiks gal'a ar Sadamu?
Zigis.
From: Zagarins@stcc.edu
Date: 4/8/03 5:51
Sveiki!
Zigis Pistole: < Vai ASV mums uzbruks kad tiks gal'a ar Sadamu? >
Ja es būtu Tu, es čurātu savās biksēs.
Juris, NATO Bruņoto Spēku apakškomandants
From: arubenis@ix.netcom.com
Date: 4/8/03 8:14
Purapele: < Tālāk seko mans domraxts par augstākminēto tēmu. >
Vau, kas par paladzinu! Nodrukaju un izlasiju! Zini ko? Vards vieta par visu ko pateici.
Es varu tagad iedomaties, ka varisies visi sie "miermili" par vinu "celo jutu" aizskarumu.
Man ir tikai viena nozela: zel ka Milosovics vai Sad-dums netiks klat visiem siem "miermiliem" apcirst galvas! Nosiekalosies, dusmas nokratisies un turpinas tala "milet mieru". Ezeli!
From: arubenis@ix.netcom.com
Date: 4/8/03 8:14
Juris: < Amerikai nav vajadzīga nekāda vientiesīgo gribīgo Dzlezs Lēdiju koalīcija no bijušajām Padomijas republikām! Amerikai vajadzīga nopietna kritika. Amerikai vajadzīgi uzzināt, ka tautām interesē sava pašnoteikšanās un ka to atbalstīt ir vairāk vērts Amerikas naudas nekā Amerikas atbalstītos diktatoriskos režīmus laiku pa laikam gāzt ar sprāgstvielām un militārām okupācijām kas maksā simtiem miljardu dolāru gadā un kas neizbēgami ved uz arvien lielāku postu. >
Kritika vajadziga. Tikai ne tavi sajukusie muldejumi, milais. Neesi nekads genijs, tikai no latviesa ratiem izbiris "miermilis". Kur bija Asbergs un Oga, ka no tevis neuztaisija kartigu latvieti? Vai ari Alida Cirule tik vien prata, ka iemacit dzejot par prusakiem? Nabadzins. Tiesam, man tevis zel, Jurit...
From: pistole@ebtech.net
Date: 4/8/03 8:27
Juri, es ne'cur'aju biks'es kad mani bumboja Dresden'e, Tu gan laikam b'utu to dar'ijis.
Zigis.
From: indulislacis@yahoo.com
Date: 4/8/03 9:29
Subject: Par Alidu Ciruli...
Arturs: < Vai ari Alida Cirule tik vien prata, ka iemacit dzejot par prusakiem? Nabadzins. Tiesam, man tevis zel, Jurit... >
Alida Cirule bija arī mana mīļā skolotāja, ko ļoti cienīju, bet dzejot par kukaiņiem viņa mani nemācija, taču nezinu, kas vēlāk Bostonā tika mācīts...
Indulis
From: beldavsa@indiana.edu
Date: 4/8/03 9:46
Jons: < Tālāk seko mans domraxts par augstākminēto tēmu. >
Oponējot Viesturam, ir iespējams atbildēt emocionālus vēstījumus ar netik emocionālām atbildēm.:) Ok par ideāliem & thx kad no sirds, bet Plunts NAIVS?! Nāah, neticu.
Iepretīm tiem kas jūsmoja par 100% un plus plus piekritību, vietām piekritu, bet galveno tēzi par Irakas kaŗa vēlamību neredzu kā esi apstiprinājis. Pat neskatoties uz cilvēkupuriem vai tiesībām, lai kaŗš būtu ilgtermiņā sekmīgs, tas prasīs daudz, daudz, vairāk.
< šobrīd vajadzētu aiz kauna ielīst zemē un dziļi nokaunēties. It sevišķi aktīvajiem pacifistiem. >
Kapēc tieši tagad un šobrīd iepretīm citām iespējām?
< Nezinu kurš šodien vairs spēj pateikt cik tieši simti tūkstoši cilvēku tika nogalināti bijušās Dienvidslāvijas etniskajos konfliktos. Vēsturnieki vēl ilgi diskutēs par patiesajiem iemesliem, juristi meklēs vainīgos. Tomēr fakts paliek fakts šīs neaprakstāmās nežēlības notika Eiropā gandrīz desmit garu gadu garumā pavisam nesenā pagātnē. >
Jā, tas ir kauns, bet tikpat var kaunēties arī par veselu strīpu briesmām kas notika pagājušā gadsimtā arī PĒC 2. pas. kaŗa un vai visā pasaulē (varbūt izņemot kādu Islandi vai citu pamestu stūri).
Dienvidslāvija varbūt drīzāk šokēja, ka -baltādaini "civilizēti" eiropieši- spēj masveidīgi laupīt, izvarot, spīdzināt un slepkavot gluži kā (tumšādaini) mežoņi. Otoh šai rasistiskai fantazijai par eiropiešu ētisko pārākumu vajadzēja stipri sasšķobīties, ņemot vērā, ka civilizācījas kalngales sasniegušie vācieši krita zem Hitlera vadības bet dziļās dvēseles krieviem nekas labāk nesanāca Staļina vadībā. Un ar to nav sasniegtas beigas. Kapēc uzskatīt par mazāk šausmīgu to kas notika dažādos līdzīgos slaktiņos Āfrikā, Āzijā, Latiņu Amērikā uc tāpat pagājušā gadsimts otrā pusē? Vai par tiem būtu mazāk jākaunās?
< Tāpat fakts ir tas, ka Eiropas mietpilsonīgā sabiedriskā doma bija puslīdz samierinājusies ar šo ikdienu kaimiņos. Neatceros milzīgas demonstrācijas un sabiedriskās domās viļņošanos. >
Tieši tā, nekā nedarīja, kā arī nedarīja cittur un joprojām (lasu ziņās par slaktiņiem Congo) nedara arī šodien, izņemot selektīvi.
Alan Riding-am ir raksts par Gunter Grass šodienas NYT. Kā zinam, Grass ir slavens filmotājs par naciķu kriminālaktivitāti (The Tin Drum, 1956, un Dog Years). Nu 75 g. vecumā viņš domā, ka vajadzētu apzīmēt arī netaisnību kad tā tika darīta pret ienaidniekiem, sabiedrotiem bumbojot vācu civīlistus kā arī bēgļus no austrumiem. Viņa pēdējā filma "Crabwalk ir par kuģa The Wilhelm Gustloff traģēdīju 1945. g un Grass norāda, ka līdz šim bija tabu/neatļauts šausmināties apr ienaidnieku upuriem. Tie uz kuģa bija civīlisti - bēgļi no sabiedroto sarkanarmiešiem. Baltija jūŗā kuģis ar 10,500 dvēselēm tika torpedēts un mazāk par 1,250 izglābās. To kas bija noticis ilgi noliedza gan Maskava, gan Berlīne.
Lai gan šausmīgs, ka līdz šim neatzīta kā traģēdīja, jo nebija sabiedroto upuri, Grass saprot, ka vismaz netīši nogalināti kaŗa upuŗi. Grass gan uzskata par tīši kriminālu sabiedroto pilsētu bumbošanu vai nu atriebībā, vai lai salauztu vāciešu tautas gribu.
Tieši šī kolektīvā atmiņa esot kautkā uzglabājusies līdz jaunai paaudzei un tas esot iemesls kapēc vācu tauta tagad lielā mērā esot noskaņoti pret iebrukšanu cita zemē un to pilsētu bumbošanu, jo nevēlas lai citiem būtu tas jāpiedzīvo. Tas, nevis vienkārš naivs pīsniķa, vai tējas un maizīšu mielošanās esot iemesls kapēc vācieši gribot izbēgt kaŗu.
var izlasīt:
http://www.nytimes.com/2003/04/08/books/08GRAS.html?pagewanted=2&th
Ko ar šo garo palagu gribu teikt, ka nav godīgi sabāzt kopā visus kas ir pret Irakas kaŗu vienā monolītiskā tējas un maizīšu vienaldzīgo maisā. Visā tavā gaŗā emocionālā vēstulē nēesi pietiekoši stipri norādījis kapēc tieši Iraka, kā arī nēesi konfrontējis to, ka joprojām nav pazudis nopietns drauds islāmiešu radikalizēšanā. (Skat. šodienas Susan Sačs rakstu. cik atsvešināti jūtas visliberālākie un progresīvākie islāmticīgie.)
< Miloševičs pieradis pie ANO mūžīgās pļāpāšanas, Eiropas diplomātijas neizlēmīgās impotences, tikai paņirdza par šo apzīmējumu un mierīgi turpināja problēmu risināšanu pēc sava prāta un saprašanas. Eiropieši nošausminājās un turpināja savu ikdienas dzīvīti. >
Jā, būs grūti atrast kādu kas simpatizē ar Miloševiču, tāpat kā ar Sadāmu. Miloševics bez tam slaktēja citu tautu piederīgos, kādēļ pat nevar uzskatīt par iekšēju lietu.
Amērika kā tā valsts ar visvairāk varu, noteikti var, ja grib ielikt savu spiedienu lai izveidotu ilgtermiņa veidu kā pāriet no kaŗiem uz kārtības uzturēšanu kuŗā patiešām ir iesaistīti visi godīgā veidā, nevis tikai Amērikas hegemonijā.
< Es tiešām nezinu cik un ko no Serbijas kara mašīnas sabumbošanas finansiāli ieguva ASV, man pilnīgi pietiek ar faktu, ka tas nebeidzamais ārprāts ir beidzies un kara noziedznieku sēž uz Hāgas starptautiskā tribunāla apsūdzēto sola. >
Jā, tas ir labi, ka slepkavas tiek tiesātas. Diemžēl tikai mazs, jāsaka simboliska daļa. Ir vesela strīpa ar asiņainiem ex-diktatoriem kā Haiti Papa Doc Duvalier kas mierīgi pavada savas vecumdienas kautkur tropiskās salās.
Jā Irākā pēdējos divdesmit gadus valdīja asiņains režīms, to neviens neapstrīd. Tās eksistancei lielā mērā jāpateicas pasaules pirmai varai kas acīmredzams vienīgā varēja kautko darīt jau sen atpakaļ bet nedarīja, tāpat kā tā nedara sakarā ar daudzko citu kas arī apdraud. Jautājums paliek, vai pat līdz kaŗš iesākas, vai kaŗš bija -vienīgais- veids kā atrisināt Irakas problēmas un vai patiešām nevarēja nogaidīt lai nebūtu tikai Amērika kā policists bet plašas pasaules atzīta rīcība. Vēlreiz, lai nesāsinātu pretešķībās islāmticīgos iepretīm rietumu pasauli.
< Tikai kur bija tas plašais sašutums, kad tūkstošiem kurdu bērneļi nosmaka savos vēmekļos no Huseina armijas uzmestajām ķīmiskajām bumbām? >
Jā. Tas bija liels negods. Tieši tapēc vēl mazāk saprotams rietumu un Amērikas selektīvais sašutums.
Taisnības un taisnīga sašutuma vārdā var runāt tad kad visur kur notiek valsts rīkotas vai pieņemtas masu slepkavības, īpaši pret kādu noteiktu vienību kuŗai uzvelta naida identitāte (reliģijas, etniskās piederības, vai citas kategorijas dēļ) tās ir tāpat nosodītas un tās pārtrauc internacionāla kārtība.
< Pacifisti dzēra kafiju, ANO nosodoši pļāpāja, Sadams būvēja pilis kamēr tauta burtiskā nozīmē sprāga badu. Huseins bruņojās un būvēja pilis, monumentus par naudu, kuru varēja izmantot, lai kaut cik pabarotu tautu. >
Atkal esi selektīvs. To pašu var teikt arī pat par demokrātiskām valstīm ar kapitālistisku iekārtu...Visbagātākā valstī pasaulē Amērikā ir tie kas mirst, jo viņi nevar atļauties ārstniecību un slimnīcas viņus nepieņem.
< Pēc Otrā pasaules kara pie atombumbas tika Staļins. Tikpat nežēlīgs tips kā Huseins, varbūt vienīgi nosvērtāks un gudrāks. Iznākums toreiz bija skarbs pasaule nonāca pie nestabila Aukstā kara un ik pa brīdim balansēja uz globālas kodolkrīzes katastrofas sliekšņa.>
Tu salīdzini Staļinu (vai Hitleru) ar Sadāmu?! Kāds ir tavs vērtējuma mērogs?
< Mani interesē divas lietas stabilāka pasaule, kurā ir par vienu neaprēķināmu diktatoru ar kodolbumbu mazāk. Unvvairāk, kur tiek ievērotas elementāras cilvēktiesības vārda, sapulču un vēlēšanu brīvības.>
Un es jau esmu teikusi, ka tik ilgi, ka tādas kodolbumbas ir dažām valstīm, vienalga vai tev tās liekās kā uzticamas, šis drauds pastāv. Gandrīz noteikti, jebkuŗa no šīm valstīm kuŗai ir kodolbumbas, ja tā jutīsies apdraudēta, tos arī lietos.
< Un kas cits to vēl varēja izdarīt, ja ne pasaules policistsASV? >
Tā tad atsakies no saviem demokrātiskiem ideāliem un lai stiprākā lielvara valda pēc savām interesēm neatbildot nekam citam?
< Vai kāds spēj nosaukt kaut vienu konfliktu kuru puslīdz sakarīgi ir atrisinājuši ANO spēki. >
Vai par šo stāvokli nav jābūt atbildīgām tām valstīm kas ar veto kontrolē ANO?
< Tomēr ja Eiropa būtu bijusi daudz konsekventāka un vienotāka, tad gan jau kopā ar ASV būtu rasti daudz konstruktīvāki risinājumi. Šobrīd Eiropa daudz vairāk domā par savām pragmatiskajām interesēm un nespēj vienoties par kopīgu ārpolītiku, kura būtu balstīta vairāk uz universālām demokrātiskām vērtībām nekā uz šauri iekšpolītiski populistiskām interesēm. >
Tu neesi norādījis kā šīs "universālās demokrātiskās vērtības" konkrēti darbojas uz augstāka līmens nekā šauri iekšpolitiskas (populistiskas vai oligarčiskas) intereses.
< Pacifistiem tagad atliek divas izvēlas vai turpināt lamāt pasaules policistuvai arī nākt klajā ar konstruktīviem risinājumiem kā reorganizēt ANO par reālu starptautisku organizāciju ar spēku un efektīviem mehānismiem, kuri patiesi veicina principiālu demokrātisku vērtību izplatību visā pasaulē. >
Kā arvienu, noticis kas noticis un notiks arī tā sekas, to grozīt vairs nevar. Tapēc jāsāk ar punktu ko darīt tālāk, kādas ir iespējas.
Tomēr nav veselīgi kad ir tāds uzskats (laikam Hitleram tāds bija), ka sekmīgam uzvarētājam nebūs jāatbild par savu rīcību. Nākošreiz varbūt neuzvarēs "pareizais" bet precedents uzstādīts, ka vara ir pati par sevi attaisnojums.
Ne tikai pacifistiem būtu jāpiestrādā kā var būt labāka un taisnīgāka internacionāla kārtība.
Tomēr ar cerībām,
aija
From: Zagarins@stcc.edu
Date: 4/8/03 11:39
Subject: Re: Par Alidu Ciruli...
Sveiki!
Jā, Alīda Cīrule bija viena no manām skolotājām un man acu priekšā rakstāmgalda plauktā ir vienmēr stāvējusi viņas 1972. gadā sastādītā Latviešu literātūras črestomātija. Allīda Cīrule man nemācīja nekādu impēriju vardarbībās līdzi skriešanu un nekādu latviešu demokrātiskā nacionālisma nonicināšanu. Nevaru iedomāties kur Ņujorkas Indulis un Klīvlendas Rubinarturs smēlušies fašisma mācības un kungu karu kūdīšanu bet esmu diezgan droš, ka ne jau no Alīdas Cīrules. Viņas grāmatā nupat atradu šitādu padomu no Andreja Pumpura:
Šo domāja, to domāja,
Sveši ļaudis daudz domāja.
Ko domāja sveši ļaudis,
To tu līdzi nedomā!
Tev jādomā: laiks atnāks,
Kad ikkatrs domāt sāks.
Juris, nedaudz par pesimistu pieaudzis
PS Šodienas Dienā bija starp citu lasāms arī šāds rakstiņš:
Narciss Reinfelds
Diena 04/08/03
Bet kur šīs zināšanas iegūt? Es mācījos ulmaņlaikā, vācu laikā un padomju laikā, un pat vieni un tie paši pasniedzēji katru reizi to mācīja citādi. Arī mūsu laikos pat visaugstākā ranga vēsturnieki daudz ko tautai slēpj.
1940.gadā mūs neviens nenosargāja un nevarēja nosargāt. 1939.g. 23.augustā tika noslēgts Rībentropa-Molotova pakts. Toreiz par šo paktu kā Eiropas sadalīšanas lēmumu neviens nezināja, un nākamajos 50 gados vēsturnieki par to klusēja. Šī pakta slepenajā protokolā Latvija tika piešķirta Padomju Savienībai, un tā 1940.g. 17.jūnijā Latviju okupēja. Šo okupāciju, kas turpinājās līdz 1941.gada 22.jūnijam, kad Latviju savukārt okupēja vācieši, mēs atceramies kā Baigo gadu. Karam turpinoties, padomju armija atkal tuvojās
Latvijai. Atceroties Baigo gadu, latvju tautas labākie dēli aizgāja leģionā cīnīties pret jaunu okupāciju. Cīnoties vācu pusē, leģionāri zināja, ka Vācija tiks sakauta, taču ticēja, ka pēc kara rietumvalstis palīdzēs Latvijai atgūt neatkarību. Taču antihitleriskās koalīcijas valstis (ASV un Lielbritānija), sabiedrojušās ar PSRS, Teherānas konferencē nolēma pēc kara Latviju atdot PSRS. Latvieši, to uzzinājuši, sarīkoja protesta mītiņu Doma laukumā. Par šo notikumu pat Okupācijas muzejā nekas nav minēts. Amerikāņiem bija uzspļaut uz latviešu tautu un viņas brīvības alkām. Suverēnās, neatkarīgās, visā pasaulē de iure atzītās Tautu Savienības locekles Baltijas valstis viņi atdeva PSRS. Šī okupācija, panākta ar ASV svētību, turpinājās 50 gadus. ASV mums nepalīdzēja atgūt neatkarību, un uzspiestā civilokupantu integrācija tikai apliecina viņu vienaldzību. Tāpēc tie, kas šodien neatbalsta ASV karu Irākā, nav jāuzskata par Huseina atbalstītājiem.
Man ir tiesības protestēt pret karu. Iepriekšējā karā es brīnumainā kārtā paliku dzīvs, bet abi mani brāļi no leģiona neatgriezās un bojā gāja arī vecākā brāļa 2 mēnešus vecais dēls. Neapvainojiet miera cīnītājus par Maskavas mīlēšanu un okupācijas fakta neatzīšanu. Maskava šo okupāciju realizēja ar ASV palīdzību.
From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
Date: 4/9/03 5:27
Juris Žagariņš rakstīja:
< Simtprocentīgi piekrītu! Pēdējais laiks sodīt tos bijušos padlatviešus, kas ar ieročiem atbalstīja PSRS ārpolītiku! >
Tiesāt atsevišķus padlatviešus pagaidām var tikai par viņu pastrādātiem kara noziegumiem, ja tādi tiek pierādīti. Tiesāt par brīvprātīgu līdzdalību PSRS agresīvās ārpolitikas īstenošanā (piemēram, kļūstot par padarmijas virsnieku) varētu tad, ja starptautiskā tiesā tiktu atzīts par noziedzīgu viss PSRS režīms ar kompartiju priekšgalā. Diemžēl uz to laikam velti cerēt, kamēr turpina pastāvēt pašreizējā Krievija.
< Starp citu, Mīļā Apjomīgā atmiņas atsvaidzināšanas nolūkos gribu atgādināt, ka laikā, kad ASV ļoti aktīvi atbalstīja Saddamu Husseinu, runa nebija par Auksto karu pret PSRS bet gan par karsto karu pret Irānu, kuram nolūkam ASV piegādāja Saddamam Husseinam viņa piekoptai stratēģijai nepieciešamās indīgās gāzes kamēr par to pašu laiku ASV Irānai pārdeva spārnotas raķetes, lai tādā veidā pa kluso samksātu izdevumus par Ronalda Reagan privāto karu pret Nikaragvas tautu. >
Es gan tajā laikā biju sīkaļa, bet vai tomēr nebija tā, ka abas lielvalstis mainījās lomām Irānas/Irākas aizstāvībā? Cik atceros, atkarībā no situācijas vērtējuma PSRS pārmaiņus pūlējās paplašināt savu ietekmi gan Irānas, gan Irākas virzienā.
Vai par "Reigana privāto karu pret Nikaragvas tautu" Tu sauc ASV atbalstu spēkiem, kas tur mēģināja gāzt kreiso režīmu?
Vents
From: purapele@mail.delfi.lv
Date: 4/9/03 5:47
Sveika, Aija
Izlasīju tavu garo vēstuli. Varu piekrist var nepiekrist. Tā tāda garāka diskusija, teorētiska. Tomēr uz dažām iebildēm mēgināšu atbildēt.
Aija: < Tieši tā, nekā nedarīja, kā arī nedarīja cittur un joprojām(lasu ziņās par slaktiņiem Congo) nedara arī šodien, izņemot selektīvi. >
OK. Tagad sabiedriskajai domai ir jāizškiras. Vai nu VISPĀR neko nedarīt slaktiņu novēršanai vai vismaz kaut ko mēgināt reāli darīt. Kā to darīja ASV Somālija un šodiena dara Irākā. Es dodu priekšroku kaut seletkīvai, bet reālai darbībai. Nevis vispārīgai vienaldzībai un bezdarbībai.
< Jā, tas ir labi, ka slepkavas tiek tiesātas. Diemžēl tikai mazs, jāsaka simboliska daļa. Ir vesela strīpa ar asiņainiem ex-diktatoriem kā Haiti Papa Doc Duvalier kas mierīgi pavada savas vecumdienas kautkur tropiskās salās. >
Aija, ASV iedeva Serbijai daudzus miljonus, lai tā atdotu Milosčeviču tiesai. Lai arī cik varena ASV būtu domāju, ka tai nauda nepietiek, lai izpirktu visus bendes no patvēruma vietām. Te ir jābūt daudz konsekvenatākai ANO lomai. Katrā ziņā apsveicami, ka vismaz viens diktators ir apsēdināts uz tiesas sola. Tas ir daudz vairāk nekā NEVIENS. Un nenoliedzami, ka pamatdarbu šim solim veica daudz lamātā ASV.
<< Tikai kur bija tas plašais sašutums, kad tūkstošiem kurdu bērneļi nosmaka savos vēmekļos no Huseina armijas uzmestajām ķīmiskajām bumbām? >>
< Jā. Tas bija liels negods. Tieši tapēc vēl mazāk saprotams rietumu un Amērikas selektīvais sašutums. >
Selektīvs vai neselektīvs, bet šīs briesmīgās akcijas organizētājs beidzot dabūs kādu bumbu uz galvas. Ko vinš neapšaubāmi bija pelnījis. Diemžēl pirms nāves vinš vēl paspēja paslēpties aiz citiem civīlistiem.
< Atkal esi selektīvs. To pašu var teikt arī pat par demokrātiskām valstīm ar kapitālistisku iekārtu...Visbagātākā valstī pasaulē Amērikā ir tie kas mirst, jo viņi nevar atļauties ārstniecību un slimnīcas viņus nepieņem. >
hmmm ... kapitālistiskais Darvinisms? Nedomāju, ka ASV ir bagātākā valsts pasaulē. Vispār jau diezgan selektīvi tu uz šo problēmu apskatījies. ASV ir mušpapīrs uz kuru lido visas pasaules gaišākie un ne tik gaišākie prāti. Gadās arī kāda kaudze saulesbrāļu. Tā ir baigi gara diskusija. Tomēr kaut kā nēsmu dzirdējis, ka, piemēram, daudz latvieši būtu būtu ASV gājuši bojā no bada un sliktas medicīniskas aprūpes.
< Tu salīdzini Staļinu (vai Hitleru) ar Sadāmu?! Kāds ir tavs vērtējuma mērogs? >
Kodolmērogs no vienas puses. No otras puses - totāls, ārkārtīgi nežēlīgs autoritārisms praksē un pēc definīcijas. No trešās puses - visi ūsaiņi.
< Gandrīz noteikti, jebkuŗa no šīm valstīm kuŗai ir kodolbumbas, ja tā jutīsies apdraudēta, tos arī lietos. >
Atbilde uz šo jautājumu ir pats sāls. Ir nenormāli milzīga atškirība vai kodolbumba ir demokrātiskas valdības kontrolē vai viena atseviškas personas privātā kontrolē. Pēdējā gadījumā globāla stabilitāte ir zem milzīga riska.
<< Un kas cits to vēl varēja izdarīt, ja ne *pasaules policistsöASV? >>
< Tā tad atsakies no saviem demokrātiskiem ideāliem un lai stiprākā lielvara valda pēc savām interesēm neatbildot nekam citam? >
Tikai komunisti spēj fantazēt par tādu sabiedrību, kura var iztikt bez policijas institūcijas. Arī globālai sabiedrībai ir nepieciešama policisti. Pretējā gadījumā pasaule nekad netiks galā ar tādiem "huligāniem" kā Huseins, Miloševičs, utt. Vienmēr uzradīsies kāds kurš vienkārši uzšpļaus starptautiskām normām. Un ko tad mēs darīsim?
< Vai par šo stāvokli nav jābūt atbildīgām tām valstīm kas ar veto kontrolē ANO? >
It kā jau jābūt. Bet lielākā daļa no šīm valstīm nepievērš nekādu uzmanību kaut kādām starptautiskā ētikas un demokrātijas normām. Viņām pirmajā vietā ir tikai un vienīgi geopolitiskas, iekšējās merkantīlas intereses.
< Tu neesi norādījis kā šīs "universālās demokrātiskās vērtības" konkrēti darbojas uz augstāka līmens nekā šauri iekšpolitiskas (populistiskas vai oligarčiskas) intereses.>
Morālās, ētiskās un cilvēktiesību normas attiecināt ne tikai uz savas valsts pilsoņiem, bet pacelt valstiski līmenī un savstarpējās valstu attiecībās. Latviski runājot - vienreiz izbeigt dzīvot pēc principa "ne mana cūka, ne mana druva".
< Ne tikai pacifistiem būtu jāpiestrādā kā var būt labāka un taisnīgāka internacionāla kārtība. Tomēr ar cerībām, aija >
Jā, tas nu ir daudz grūtāk nekā vienā laidā "pamatīgi kritizēt" pasaules policistu un samierināties ar lokālu diktatoru ikdienas zvērībām. Ar cerībām, ka izdosies pamazām rast reālus risinājumu,
P.
From: purapele@mail.delfi.lv
Date: 4/9/03 5:52
Vents: < Vai par "Reigana privāto karu pret Nikaragvas tautu" Tu sauc ASV atbalstu spēkiem, kas tur mēģināja gāzt kreiso režīmu? >
Vent, Juris Tev velk "matu skaldīšanas demagogiskajā mežā". Neapšaubāmi ASV ir sataisījusi daudz ziepes. Diezgan bieži ASV ceļš "ar labiem nodomiem bija bruģēts uz elli".
Juris vienmēr to izmantos, lai pierādīt, ka ASV valdība vienmēr ir bijusi un būs a priori sulba un merkantīla.
Žēl, ka vinš nemeklē un nerāda ceļu, kā to reāli mainīt. Tik vien kā skatās uz visu caur vienu specifisku prizmu.
ads
P
From: Zagarins@stcc.edu
Date: 4/9/03 6:49
Sveiki!
Aija žūžoja:
<< Ok par ideāliem & thx kad no sirds, bet Plunts NAIVS?! Naaah, neticu. >>
Melnais Žīds fon Purapele, a.k.a. Plunts ir naīvs un neinformēts.
Plunts:
< OK. Tagad sabiedriskajai domai ir jāizškiras. Vai nu VISPĀR neko nedarīt slaktiņu novēršanai vai vismaz kaut ko mēgināt reāli darīt. >
Tā ir labākā gadījumā naīva domāšana. Neviens ne šeit ne citur, atskaitot, protams a. god. plkv. Blimpu, nav ieteicis neko nedarīt.
Aija žūžoja:
<< Gandrīz noteikti, jebkuŗa no šīm valstīm kuŗai ir kodolbumbas, ja tā jutīsies apdraudēta, tos arī lietos. >>
Plunts vāvuļoja:
< Atbilde uz šo jautājumu ir pats sāls. Ir nenormāli milzīga atškirība vai kodolbumba ir demokrātiskas valdības kontrolē vai viena atseviškas personas privātā kontrolē. Pēdējā gadījumā globāla stabilitāte ir zem milzīga riska. >
Vispirms, Aukstā kara un pēc-Aukstā vēsture pierāda, ka kodolieroču pats sāls ir, ka jebkura no šīm valstīm, ja tā jutīsies apdraudēta, tos arī nelietos, bet tie atturēs lielākas varas no uzbrukuma. Milzīgais risks ir no lielvaras, kas ar gribīgo Dzelzs Lēdiju atbalstu ārdās ar sprāgsvielām un vardarbīgām okupācijām pret valstīm kurām nav kodolieroču bet kurās ASV līdz kaut kādam pagriezienam bija atbalstījusi gribīgus totalitārus diktatorus.
< Morālās, ētiskās un cilvēktiesību normas attiecināt ne tikai uz savas valsts pilsoņiem, bet pacelt valstiski līmenī un savstarpējās valstu attiecībās. Latviski runājot - vienreiz izbeigt dzīvot pēc principa "ne mana cūka, ne mana druva". >
Diemžēl lietas būtība ir tāda, ka a.god. plkv. Blimpa princips vēl arvien ir arī ASV princips - viss, kas ASV ir labs ir labs arī citām tautām, un lēmējs katrā gadījumā drīkst būt tikai ASV Vadoņa kliķe. Pareizāk būtu, ja ASV sāktu saprast, ka citu valstu celtniecība pēc to nomocīšanas, izpostīšanas, noārdīšanas prasa lielu, iejūtīgu, inteliģentu, un pazemīgu darbu kurā jāsadarbojās visām pasaules valstīm un kuram nepieciešamas stipras starptautiskās organizācijas kurās ASV nedrīkst būt vienīgā noteicēja. Lai ASV tādu lietu sāktu saprast, tai būtu jāsāk uzklausīt mazo valstu balsis, nevis ar kukuļiem vervēt gribīgo Dzlelzs Lēdiju koalīcijas un mazajām valstīm būtu jāsāk spēlēt morālu lomu pasaules polītikā, nevis piedāvāt gribīgas Dzlezs Lēdijas klēpī sēdēšanai.
Mīļais Apjomīgais rakstīja tā:
<< Vai par "Reigana privāto karu pret Nikaragvas tautu" Tu sauc ASV atbalstu spēkiem, kas tur mēģināja gāzt kreiso režīmu? >>
Nē, Mīļais Apjomīgais, tas bija karstais karš kas tika slepeni veikts pret Nikaragvas tautas centieniem panākt demokrātiju.
Mīļais Melnais atbildēja tā:
< Vent, Juris Tev velk "matu skaldīšanas demagogiskajā mežā". Neapšaubāmi ASV ir sataisījusi daudz ziepes. Diezgan bieži ASV ceļš "ar labiem nodomiem bija bruģēts uz elli". >
Nē. Tā nav nekāda matu skaldīšana demagoģiskajā mežā. Tā ir lietas būtība.
< Juris vienmēr to izmantos, lai pierādīt, ka ASV valdība vienmēr ir bijusi un būs a priori sulba un merkantīla. >
Lietas būtība ir, ka pasaules valdība kas sastāva no vienas vienīgas valsts Vadoņa kliķes nevar nemaz būt citāda kā a priori stulba un merkantīla.
< Žēl, ka vinš nemeklē un nerāda ceļu, kā to reāli mainīt. Tik vien kā skatās uz visu caur vienu specifisku prizmu. >
Celš kā to reāli mainīt ir skaidrs: ASV ir jāsāk uzklausīt mazo valstu balsis un mazajām valstīm ir jāpiedāvā sava vēsturiskā veselā saprāta balsis par tautu pašnoteikšanās principa stipro spēku, nevis jāpiedāvā savas gribīgā Dzelzs Lēdijas klēpī sēdēt.
Juris
From: purapele@mail.delfi.lv
Date: 4/9/03 7:00
Juris: < Ceļš kā to reāli mainīt ir skaidrs: ASV ir jāsāk uzklausīt mazo valstu balsis un mazajām valstīm ir jāpiedāvā sava vēsturiskā veselā saprāta balsis par tautu pašnoteikšanās principa stipro spēku, nevis jāpiedāvā savas gribīgā Dzelzs Lēdijas klēpī sēdēt. >
Šajā konkrētajā gadījumā ASV vajadzēja arī turpmāk uzklausīt mazās irākiešu tautas "paša likumīgākā pārstāvja" Huseina balsi un turpināt būt kurlai pret kurdu pieticīgajām vēlmēm uz pašnoteikšanos?
Es tiešam nevaru garantēt, ka kurdi beidzot tiks pie kaut kādas valstiskas neatkarības, bet jebkurā gadījumā ASV šajā regionā vairs nevajdzēs par katru cenu skatīties mutē Turcijai kā vienīgajai puslīdz sabiedrotajai regionā.
Tāpat mazā kurdu tauta beidzot varēs mazliet drošāk justies pret ķīmiskiem un cita veida nāvējošiem uzbrukumiem vismaz no "mazās tautas pārstāvja" Huseina puses.
Jā, selektīvs panākums. Bet panākums nevis bezdarbīgas teoretizēšana.
ads
P.
From: Zagarins@stcc.edu
Date: 4/9/03 7:13
Sveiki!
Mīļais Melnais Žīds fon Purapele uzstādīja naīvu jautājumu:
< Šajā konkrētajā gadījumā ASV vajadzēja arī turpmāk uzklausīt mazās irākiešu tautas "paša likumīgākā pārstāvja" Huseina balsi un turpināt būt kurlai pret kurdu pieticīgajām vēlmēm uz pašnoteikšanos? >
Huseins nav tauta. Huseins ir tas, kas izrietēja no ASV finansētiem pretdemokrātiskiem apvērsumiem, kuros netika vērā ņemtas Irākas tautas vēlēšanās.
Juris
From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
Date: 4/9/03 7:16
Juris Žagariņš šitā atbildēja uz manu jautājumu:
<< Vai par "Reigana privāto karu pret Nikaragvas tautu" Tu sauc ASV atbalstu spēkiem, kas tur mēģināja gāzt kreiso režīmu? >>
< Nē, Mīļais Apjomīgais, tas bija karstais karš kas tika slepeni veikts pret Nikaragvas tautas centieniem panākt demokrātiju. >
Nu, nu, pastāsti man, kā tad "Nikaragvas tauta" tur centās panākt demokrātiju? Vai tikai ne ar Fidela Kastro un Ernesto Če Gevaras vārdu uz lūpām?
Vents
From: purapele@mail.delfi.lv
Date: 4/9/03 7:24
Juris: < Huseins nav tauta. Huseins ir tas, kas izrietēja no ASV finansētiem pretdemokrātiskiem apvērsumiem, kuros netika vērā ņemtas Irākas tautas vēlēšanās. >
Manipulēšana ar daļējām patiesībām, zini kā saucas? Huseins nav tikai ASV inkubatorā izaudzināts bacilis, kurš tikai un vienīgi par amerikas onkuļa zaļajiem papīriešiem apvērsa baigi likumīgo Irākas iepriekšējo valdību.
Taisnība ir, ka ASV sakotnēji mēgiņa ar viņu manipulēt un pievēra acis uz viņam metodēm.
Nu, paši ievārija baigā ziepes. Labi, ka tagad tomēr beidzot saņēmušies tās izstrebet.
P.
From: beldavsa@indiana.edu
Date: 4/9/03 7:39
Sveiks, Jon
< OK. Tagad sabiedriskajai domai ir jāizškiras. Vai nu VISPĀR neko nedarīt slaktiņu novēršanai vai vismaz kaut ko mēgināt reāli darīt. Kā to darīja ASV Somālija un šodiena dara Irākā. Es dodu priekšroku kaut seletkīvai, bet reālai darbībai. Nevis vispārīgai vienaldzībai un bezdarbībai.>
Neesmu pret "selektīvā" kā tāda, jo vienmēr kautkur jāiesāk un visu nevar uz reizi. Bet tad šis selektīvais jābūt ļoti labi izdomāts PRECEDENTS, pēc iespējas godīgs, plaši atzīts kā taisnīgs un likumīgs. Precedents ir svarīgāks nekā viena gadījuma panākšana, jo tas noteiks cik likumīgi būs nākamās rīcības un vai to pieņems kā likumīgi tie kuŗiem likumi jāpieņem lai būtu pēc iespējas taisnīga kārtība.
Liekas tu gribi lai tikai tapēc, ka TU tā saki, lai citi pieņem. Ja kāc sagrābj varu un kautko paveic, arī, ja iznākums ir "labs" ticami svarīgāk ir kā tas tika darīts. Aleksandram pārcērtot mezglu ar zobenu ir viena nopietna nelaime. Tā noliedz likumīgu procesu un uzsver, ka zobens tiesa valda.
Ja tikai autoratīva zobens tiesa valda, nav vajadzīgi likumi. Klausi un dari kā teu liek tas kam ir zobens.
Šoreiz piekrītu Jurim, ka jābūt veids kā likumā taisnīgi un demokrātiski piedalīties visiem, nevis vienai varai sagrābt un piesavināt policista absolūto tiesu.
Vara patiešām saindē un arī padara aklu iepretīm valdāmiem. Tapēc, ka NEVIENAM nevar absolūti uzticēties, jābūt likumībai kuŗa uzstāda pretspēkus un KONTROLI lai neviens nevar iegūt absolūtu varu.
aija
From: Zagarins@stcc.edu
Date: 4/9/03 8:13
Sveiki!
Vents gribēja, lai es viņam pastāstu:
< Nu, nu, pastāsti man, kā tad "Nikaragvas tauta" tur centās panākt demokrātiju? Vai tikai ne ar Fidela Kastro un Ernesto Che Gevaras vārdu uz lūpām? >
Tagad nav daudz laika pastāstīt, bet lietas būtība ir tāda, ka Nikaragvas tautai nebija dota iespēja brīvas vēlēšanās izvēlēties nokratīt ASV uzsēdinātu diktatoru. Lietas būtība ir arī tāda, ka tas nav pareizi, ka PSRS bija atbildīga par Nikaragvas vai kādas citas ASV totalitārisma apspiestas tautas vedināšanu uz revolūciju. Ja Tu papūlētos mazliet lietas būtībā iedziļināties, ja Tu to darītu ar kaut cik atvērtu prātu, Tu viegli pārliecinātos, ka tas, ko ASV propaganda nosauca par "komunismu" nereti vien, arī Nikaragvas gadījumā, iesākās kā normāli polītiski mēģinājumu rīkoties atbilstoši tautas interesēm. Nereti pat, šie centieni iesākās ar tiešu atsaukšanos uz ASV vēsturisko pieredzi un priekšzīmi. (Piemēra pēc, Ziemeļvietnamas konstitūcija, kas tika uzrakstīta pirms impēriskos francūžus atvietoja impēriskie amerikāņi, tika pēc būtības nokopēta no ASV konstitūcijas). Varu ieteikt izlasīt, piemēram "The CIA in Guatemala", Richard H. Immerman, University of Texas Press, 1982. Tur ir arī par Nikaragvas apkarošanas priekšvēsturi. (Nebēdājies, autors nav nekāds Čomskija māceklis. Vēsturnieks kādā universitātē Teksasā un par viņa grāmatu ir labas atsauksmes no plašām nopietnām akadēmiskām aprindām.) Katrā ziņā, Tu vari būt drošs, ka neviena Nikaragvas tautas daļa necentās panākt demokrātiju ar Anastasio Somozas vardu uz lūpām, nedz arī neviena ASV Vadoņa vārdu pēc tam, kad ASV viņiem bija uzsēdinājusi Somozu..
Starp citu, vērts pieminēt, ka Amerikā vēl arvien ir modē katru apspiestās tautas daļas centienu panākt nozīmīgāku demokrātiju apzīmēt par "komunismu". Tā, lūk, ir visbīstamākā, visriebīgākā demagoģija.
Mīļais Melnais Žīds fon Purapele vaicāja:
< Manipulēšana ar daļējām patiesībām, zini kā saucas? >
Manipulēšana ar emocionālu, neinformētu atsaukšanos uz bubuļiem zini, kā saucās?
< Huseins nav tikai ASV inkubatorā izaudzināts bacilis, kurš tikai un vienīgi par amerikas onkuļa zaļajiem papīriešiem apvērsa baigi likumīgo Irākas iepriekšējo valdību. >
Lietas būtība nav puspatiesība. Savā demogoģijā pretendēt uz pilnu patiesību Tev neizdosies, ja pats minimāli nepapūlēsies apgūt pat puspatiesību. Neviens no Tevis neprasa pilnu patiesību, tikai pamatot savas emocijas kaut cik ar faktiem, nevis tikai uz personīgām bailēm no bubuļiem.
< Nu, paši ievārija baigā ziepes. Labi, ka tagad tomēr beidzot saņēmušies tās izstrebet. >
Nekā nav saņēmušies izstrēbt. Saņēmušies situāciju izmantot, lai uzspiestu savu varu un teikšanu atklāti turklāt vēl sagaidot, lai pasaules Melnie Žīdi fon Purapeles un Gribīgās Dzelzs Lēdijas minēto pasākumu apveltītu ar kristietīgas labdarības auru.
Juris
From: indulislacis@yahoo.com
Date: 4/9/03 8:55
Subject: Re: Par Alidu Ciruli...
Juris: < Nevaru iedomāties kur Ņujorkas Indulis un Klīvlendas Rubinarturs smēlušies fašisma mācības un kungu karu kūdīšanu bet esmu diezgan droš, ka ne jau no Alīdas Cīrules.>
Izcilais vientiesis, donkihotiskais, Dons Žagarinš, arvien mēdz pierakstīt citiem visādus savus brīnumainos izdomājumus - nu, laikam tās vēja dzirnavas ir atstājušas nearstējamu iespaidu...
Indulis (Alīdas Cīrules, ne fašisma, māceklis)
From: Zagarins@stcc.edu
Date: 4/9/03 9:10
Subject: Vēl par Aizmirsto karu
Sveiki!
JA nu kādam nopietni interesē ASV kristietīgās labdarības darbu progress, ieteicu izlasīt. Lietas būtība ir tāda, ka ASV māk tikai ārdīt, nevis celt. Diemžēl nav laika pārtulkot. Te vien rondkopa:
ASV karavadoņi vismaz varētu lauzt savas saites ar [afgāņu] karakungiem. Šīs saites tika izveidotas laikā pēc 9/11 lai uz lēto nostiprinātu kārtību Afganistānā. Tagad tās ir sākušas prasīt nepieņemamu maksu.
Facing the WarlordsWednesday, April 9, 2003; Page A20
AFGHAN MILITANTS loyal to the former Taliban government and al Qaeda have begun their long-expected spring offensive against the country's new regime and the U.S. forces supporting it -- and by some measures, they are winning. In the past couple of weeks the insurgents have staged attacks that have killed two American soldiers, a close political ally of pro-Western President Hamid Karzai and a Red Cross aid worker. In response, a number of international agencies have removed their personnel from the southern city of Kandahar and the surrounding provinces, which are the Taliban's base. The insurgents haven't yet posed much of a military threat to the 11,000 U.S. and allied troops still in Afghanistan, or to Mr. Karzai's administration in Kabul. But the offensive has demonstrated that little else in Afghanistan has been secured in the 18 months since the Taliban and its terrorist allies were driven from power.
Seen from a complacent Washington, Afghanistan still may look better than it did before the U.S. intervention. But experts following the country say they worry about a steady unraveling, much like that which preceded the Taliban's seizure of power in the mid-1990s. The symptoms are similar: Outside the capital, warlords and bandits rule the country, sometimes battling each other and regularly robbing their fellow citizens at highway checkpoints. At the borders, aid shipments and "customs collections" on imported goods are diverted to the warlords, depriving the central government of resources and revenue. The opium trade is booming. In some places, the Taliban's extreme practices, including the persecution of women, have been reimposed.
All of these phenomena have flourished in a vacuum knowingly created by the Bush administration, which refused to support the deployment of peacekeeping forces outside Kabul. Rather than disarm and disable the warlords, U.S. commanders continue to depend on them and even to finance some of them. The relationships help provide security for U.S. forces and support in some combat operations, but they also make it impossible to end the lawlessness in the countryside or extend the authority of Mr. Karzai's government. The new Afghan army that administration officials touted as an alternative to foreign peacekeepers remains years away from becoming a meaningful force. Meanwhile, few significant reconstruction projects have begun, partly because of security problems and partly because foreign donors have been slow to deliver on their promises.
With its focus on Iraq, the White House appears to be virtually ignoring Afghanistan's slow deterioration -- its former point man on the subject, Zalmay Khalilzad, has spent the past few months brokering deals with Iraqi exiles and Turkey. Yet only the Bush administration has the ability to reverse the country's negative momentum. It is already fighting the resurgent Taliban, so far with limited results; but it needs to develop, at last, an effective strategy for neutralizing warlords and investing Mr. Karzai's administration with real authority. One solution would be the extension of peacekeeping from Kabul to other parts of the country, perhaps in cooperation with the NATO alliance. Failing that, U.S. commanders could at least break their own bonds with the warlords. Those bonds were created in the days after 9/11 as a way of pacifying Afghanistan on the cheap. Now they are beginning to exact an unacceptable cost.
http://www.washingtonpost.com/ac2/wp-dyn/A60023-2003Apr8?language=printer
From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
Date: 4/9/03 9:37
Juris: <Tagad nav daudz laika pastāstīt, bet lietas būtība ir tāda, ka Nikaragvas tautai nebija dota iespēja brīvas vēlēšanās izvēlēties nokratīt ASV uzsēdinātu diktatoru. >
Aha. Vai tikai ne tāpēc, ka šajās "brīvajās vēlēšanās" pie varas būtu nācis kārtējais Kastro tipa populists ar saviem privātīpašuma likvidēšanas, nacionalizācijas, "vispārējās vienlīdzības" un "pretimperiālisma" plāniem? Būtu lielajai PSRS atkal viens kvēls drauģelis.
< Lietas būtība ir arī tāda, ka tas nav pareizi, ka PSRS bija atbildīga par Nikaragvas vai kādas citas ASV totalitārisma apspiestas tautas vedināšanu uz revolūciju.>
Kā tad nu ne? Visa Lumumbas universitāte Maskavā bija pilna ar trešās pasaules studentiem, arī no Nikaragvas, kuriem PSRS skaloja smadzenes sev labvēlīgā virzienā. Viņi atgriezās savās zemēs, kur bieži vien lielākā daļa līdzpilsoņu bija analfabēti, un sludināja tiem "brīvības un laimes valsti".
<Ja Tu papūlētos mazliet lietas būtībā iedziļināties, ja Tu to darītu ar kaut cik atvērtu prātu, Tu viegli pārliecinātos, ka tas, ko ASV propaganda nosauca par "komunismu" nereti vien, arī Nikaragvas gadījumā, iesākās kā normāli polītiski mēģinājumu rīkoties atbilstoši tautas interesēm.>
Nu ja šie "mēģinājumi rīkoties atbilstoši tautas interesēm" bija saistīti ar stūrēšanu īpašumu nacionalizācijas, privātīpašuma likvidēšanas, privātīpašnieku apspiešanas un citu sociālisma prieku virzienā, tad esmu spiests piekrist ASV propagandai. Navbadzīgas un mazizglītotas tautas nav grūti samusināt, ka atņemšana un sadalīšana ir labākais veids, kā visiem tikt pie labklājības. Tad arī demokrātiskā ceļā valstī pie varas var nākt komunisti. Bet par tautas interesēm gan es tās nesauktu.
< Nereti pat, šie centieni iesākās ar tiešu atsaukšanos uz ASV vēsturisko pieredzi un priekšzīmi. (Piemēra pēc, Ziemeļvietnamas konstitūcija, kas tika uzrakstīta pirms impēriskos francūžus atvietoja impēriskie amerikāņi, tika pēc būtības nokopēta no ASV konstitūcijas).>
Vai Tevis nosauktie fakti varēja novērst komunista Ho Ši Mina un viņa atbalstītāju nākšanu pie varas?
< Tu vari būt drošs, ka neviena Nikaragvas tautas daļa necentās panākt demokrātiju ar Anastasio Somozas vardu uz lūpām, nedz arī neviena ASV Vadoņa vārdu pēc tam, kad ASV viņiem bija uzsēdinājusi Somozu.. >
Iespējams, es pārāk maz zinu par to Nikaragvas tautas daļu, kas bija pret ASV stutēto Somosas diktatūru, bet vienlaikus arī neatbalstīja reformas komunistu gaumē un sadarbību ar PSRS. Ko šī tautas daļa darīja, lai sasniegtu savus mērķus?
< Starp citu, vērts pieminēt, ka Amerikā vēl arvien ir modē katru apspiestās tautas daļas centienu panākt nozīmīgāku demokrātiju apzīmēt par "komunismu". Tā, lūk, ir visbīstamākā, visriebīgākā demagoģija. >
Ko tu sauc par "apspiesto tautas daļu"? Un kādu nozīmīgāku demokrātiju Tu šai "apspiestajai tautas daļai" vēlies piešķirt?
Vents
From: Zagarins@stcc.edu
Date: 4/9/03 10:12
Sveiki!
Mīļais Apjomīgais, es nevienai tautas daļai, atšķirīgi no ASV stila Vadonības apjūsmotājiem, neko negrasos "piešķirt". Bet ja pati tauta cenšas panākt pati savu teikšanu, tad es tomēr neaizstāvu ASV stila Vadonības aizstāvju varmācīgos mēģinājums, šos centienus apspiest, nedz arī šīs Vadonības piekritēju mēģinājums šos centienus apsmiet.
Vakar, piemēram noskatījos programmu par ASV nēģeriem, kā viņi vēl pavisam nesen centās panākt savu teikšanu ASV un kā viņi tika apzīmēti par komunistiem un kā viņi tika kokos kārti un apslaktēti par to. Ja interesē mūzika, ieteicu noklausīties Billie Holliday dziesmiņu "Strange Fruit". (To uzrakstīja viena mana paziņa/ kaimiņa tēvs!) Tā nav tikai Lumumbas universitātē ražota dezinformācija. Tas ir vēsturisks fakts, un šitāda "linčošana" vēl ir dziļi jo dziļi daļa no Amerikas tautas raksturīpašības.
JA es būt kārtīgs katolis, es nemaz nemēģinātu tādu lietu aizstāvēt. Bēgdams no jau sen izkūpējušā komunisma un noliegdams demokrātijas nepieciešamību šai bēgšanā, Tu un visi pārējie Latvijas Melnie Žīdi fon Purapeles un Gribīgās Dzelzs Lēdijas skrieniet no mugurpuses tai pašā totalitārisma iekārtā atpakaļ iekšā.
Juris
From: purapele@mail.delfi.lv
Date: 4/9/03 10:17
Juris: < Tu un visi pārējie Latvijas Melnie Žīdi fon Purapeles un Gribīgās Dzelzs Lēdijas skrieniet no mugurpuses tai pašā totalitārisma iekārtā atpakaļ iekšā. >
ho-ho-ho, vienai dienai vai nav par daudz???!!!! Vispirms delfi mani noignorē, pēc tam Žagariņu Juris iebāž vienā maisā ar kaut kādu Girbīgu Dzelzs Lēdiju un tad ar šo maisu liek skriet no murgurpuses atpakaļ totalitārismā.
Vispār jauki skan "Melnais Žīds fon Purapele". Interesanti vai man ļautu pasē mainīt Jonu Pluntu uz šo vārdu?
ads
P.
From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
Date: 4/9/03 10:35
Juris Žagariņš rakstīja:
< Vakar, piemēram noskatījos programmu par ASV nēģeriem, kā viņi vēl pavisam nesen centās panākt savu teikšanu ASV un kā viņi tika apzīmēti par komunistiem un kā viņi tika kokos kārti un apslaktēti par to. >
Neatbalstu slaktēšanu un kāršanu kokos, bet, cik esmu lasījis, daudzi nēģeri patiešām simpatizēja dažādām kreisajām kustībām. Vai tad ne?
< JA es būt kārtīgs katolis, es nemaz nemēģinātu tādu lietu aizstāvēt.Bēgdams no jau sen izkūpējušā komunisma un noliegdams demokrātijas nepieciešamību šai bēgšanā,>
To nu Tu man neiestāstīsi, ka komunisms ir izkūpējis un ka komunisms jel kādreiz līdz pat pasaules galam kaut kur būs izkūpējis. Kamēr vien pastāvēs pasaule, būs arī ļautiņi, kas sapņos par "vienlīdzīgu un taisnīgu pasauli", kurā visi laimīgi un pārticīgi dzīvo, rīdami citiem atņemtus un "brālīgi sadalītus" labumus. No komunisma draudiem cilvēcei būs jābēg vienmēr un jebkurā pasaules malā. Es nenoliedzu demokrātijas nepieciešamību šajā bēgšanā, bet es ar demokrātiju laikam saprotu ko citu nekā Tu.
< Tu un visi pārējie Latvijas Melnie Žīdi fon Purapeles un Gribīgās Dzelzs Lēdijas skrieniet no mugurpuses tai pašā totalitārisma iekārtā atpakaļ iekšā.>
Tai pašā iekārtā? Komunismā!? Kādā veidā?
Vents
From: Zagarins@stcc.edu
Date: 4/9/03 11:20
Sveiki!
Mīļais Apjomīgais teicās esam lasījis:
< Neatbalstu slaktēšanu un kāršanu kokos, bet, cik esmu lasījis, daudzi nēģeri patiešām simpatizēja dažādām kreisajām kustībām. Vai tad ne? >
Es Tev varētu arī parādīt ticamus avotus, kur stāv rasktīts, ka bālģīmju tauta letiņi arī ir plaši jo plaši simpatizējuši dažādām kreisajām kustībām. VAi Tu nopietni domā, ka demokrātijā drīkst pastāvēt vienīgi labējās, zemes īpašnieku, aristokrātu un kapitālistu kustības?
< . . . es ar demokrātiju laikam saprotu ko citu nekā Tu. >
Priecātos dzirdēt, ko tad īsti Tu saproti ar demokrātiju? Cik es esmu manījis jau no ilgām sarunām ar Tevi, Tev nav ne jēgas, kas ir demokrātija.
<< Tu un visi pārējie Latvijas Melnie Žīdi fon Purapeles un Gribīgās Dzelzs Lēdijas skrieniet no mugurpuses tai pašā totalitārisma iekārtā atpakaļ iekšā. >>
< Tai pašā iekārtā? Komunismā!? Kādā veidā? >
Komunisms ir tukšs vārds, nerealizējams sapnis. Totalitārisms ir īsta un nopietna sabiedrības slimība, kas pasaules vēsturē atkal un atkal parādījusies zem visvisādiem nosaukumiem.
Juris