From: alex@chas-daily.com
Date: 4/28/03 3:32

NRA 2003-04-28

Sakam - izglitiba, domajam -...?

Maija beigās paredzamās protesta akcijas un petīcijas, vērstas pret līdzšinējo krievu valodas vidusskolu pāreju uz apmācību valsts valodā 2004. gadā, būs nopietna dzīvotspējas pārbaude Latvijas integrācijas politikai. Vai ierēdnieciskai rosībai, kas ir iztēlota par šādu politiku. Tas būs pārbaudījums arī visai sabiedrībai: cik patiesībā esam gatavi diskusijai par tik sarežģītu un emocijām apvītu tematu, cik augsta ir siena, kas šķir latviešus no krievvalodīgo kopienas.

Tad redzēsim, vai tie speciālisti un politiķi, kuri tik nelokami aizstāvēja izglītības latviskošanu, protestu un sūdzību, arī pārspīlējumu un noklusējumu sakaitētajā gaisotnē būs spējēgi saprotami pārliecināt par savu nostāju? Vai varbūt viņi ieslīgs konfrontācijā ar saviem oponentiem, izkliedzot pārmetumus par padomju laiku nelietībām vai atgādinājumus par lielkrievu šovinisma izpaudumiem formāli federatīvajā kaimiņvalstī? Un tādējādi radot iespaidu gan krievvalodīgajiem Latvijas iedzīvotājiem, gan visai sabiedrībai, gan arī citām valstīm un starptautiskajām organizācijām, ka reformas mērķis ir tikai un vienīgi klaja atriebība par okupācijas laikā pārdzīvoto.

Problēmas rodas valdošajai koalīcijai, jo pašā tās kodolā ir noklusināta pretruna - Pirmā partija, politikas manevros pieredzējusi un konjunktūru zinoša, jau prasīja atcelt krievu skolas pāreju uz valsts valodu. To noklusināja Jaunā laika nelokamība. Tagad Eināra Repšes partijas nostāju pārbaudīs diskusija ar labi organizētu, motivētu un daudzskaitlīgu opozīciju. Šādu spiedienu tā var neizturēt kaut vai tāpēc, ka Jaunais laiks ir pārāk mononacionāls šodienas Latvijas apstākļiem. Krīzes situācijā partijas latviskums, kas līdz šim tās biedriem radīja psiholoģisku komfortu, kļūs par klupšanas akmeni. Partijas ģenerālsekretārs nav pietiekams arguments, kas ļautu cittautiešiem saskatīt Repšes partijā viņu interešu izpratēju, kur nu vēl īstenotāju. Te mums ir pamācošs Igaunijas piemērs, jo tur krievu etniskās vai krievvalodīgās partijas nesenajās vēlēšanās zaudēja pārstāvniecību Valsts domē: perspektīvākie cittautiešu politiķi iesaistījās Igaunijas spēcīgākajās partijās un neigauņi par tām balsoja. Latvijā tas vēl šķiet neiespējami.

Taču vislielākās problēmas sagaida pašus pretestības organizētājus - partijas un sabiedriskās organizācijas. Protams, tām ir konstitucionālas tiesības tā rīkoties. Taču šie cilvēki iekulsies ķezā, ja sapulcēto cilvēku daudzuma un panākumu apreibināti, prasības izkāps no izglītības, tātad iekšpolitikas rāmjiem, sākot ārpolitiskus manevrus. Tieši tā pensionāru pikets 1998. gada martā, sākts ar tīri ekonomiskām prasībām, beidzās ar lielas politikas taisīšanu, nekārtībām un Krievijas ekonomisko boikotu (tas gan mūs sagatavoja kaimiņvalsts defolta krīzei). Latvijas uzņēmēji cittautieši neslēpj satraukumu: cilvēktiesību sargi nedomā, ka viņu it kā aizstāvētiem cilvēkiem nākās ciest, paliekot bez darba un ienākumiem. Krievija reizēm rāda aizrobežu tautiešiem lāča iedabu - gribot apmīļot, nosmacē apkampienā.

Jūsu Neatkarīgā

From: kingga@plu.edu
Date: 4/28/03 4:51

Aleksi, man paredzetas parmainas nenorada uz lielaku izveli, bet tikai izveles samazinasanos. Cik liela ir si samazinasanas? Cik liela izvele paliek? Pieaug? Es loti veletos atbildes uz siem jautajumiem:

1. Cik no mac*bam vidusskolu programmas mainas no krievu uz latviesu valodu? Vai to var izteikt procentos no mac*bu masas? Es pienemu, ka pasreiz dala no macibam (varb*t latviesu valoda, literatura, vesture) jau notiek latviesu valoda, un ka dala no mac*bam (varb*t krievu valoda, literat*ra un vesture) paliks nemainita. Tada piēja butu analoga pirmskara praksei.

2. Vai pastaves kada starpiba starp privatam un valsts uzturetam skolam?

Vai privatas skolas ir pa dalai valsts atbalstitas, vai nav? Kas paredzets?

3. Kas notiek ar cit*m speci*l*m skolam, i.e. Francu Liceju? Vai to skaits un macibu izvelel pavairosies?

Visu labako,

Gundars

From: arubenis@ix.netcom.com
Date: 4/28/03 10:14

Vai tad nu tas ir kads parsteigums, ka krievini nespej iemacities latviski? Tikai savu "po sobačemu", savu "ganžu" valodinu.

From: alex@chas-daily.com
Date: 4/29/03 1:17

Sveiki,

savu pastskasti šodien sakārtojot, atrādu vēstuli no Gundāra. Un -- ir kauns -- sapratu, ka laicīgi neatbildēju.

Negribu reanimēt vecu diskusiju, tomēr tieši uz šo vēstuli atbildēšu(un lūdzu man atvainot par nokavešanos).

Protāms, ka es nemaz negribu visus salikt pa maisiem. Manuprāt, būtu tikai normāli, ja skolēniem būtu izvēle. Un jo vairāk modeļu ir piedavāts, jo labāk.

Bet -- un man tas ir principiala nostāja -- daļai no tiem modeļiem būtu jāiekļauj iespēju mācīties (vairakums priekšmētu studēt) dzimtajā valodā.

Alex.

From: kingga@plu.edu
Date: 4/29/03 1:32

Aleksi,

paldies par jaunako. Ceru, ka Tev iznaks laika atbildet man ari par pasreizejo un paredzeto macibu izkartojumu skolas kur uzsvertas svesvalodas.

Manuprat, maksimala izvele ir loti svariga, bet svarigs ir ari minimalais zinasanu limenis valsts (saja gadijuma latviesu valoda). Es nebutu parsteigts, ka politiski neitrala, bet svariga svesvaloda varetu but anglu valoda vai kada cita svesvaloda valoda. Iespejams, ka dubultmerki nevar sasniegt ar parasto vuidusskolu, un varbut bus jaiekerto privatas paildus macibas. Ta tad ne diskusijai, bet ka lugumu plasakai informacijai, es Tev nosutiju pedejo vestuli.

Visu labako,

Gundars

From: alex@chas-daily.com
Date: 4/29/03 3:03

Sveiki,

Gundars: < Manuprat, maksimala izvele ir loti svariga, bet svarigs ir ari minimalais zinasanu limenis valsts (saja gadijuma latviesu valoda). >

Tomēr, šeit nav prētrunas, vai nē? Ir iespējam vienlaicīgi garantēt minimalu līmeni un pie tam nodrošināt maksimālu izveli. Man šķiet, ka Somijas pierēdze šeit var būt ļti vērtīga. Viņi vispār izdarija vienu paradoksalu lietu: skolas programas pasludināju otru valsts valodu (resp. somu zviedriem vai zviedru somiem) par otru svešvalodu. Tomēr, programā garante, ka, no vidusskolu beidzot, bērnam ir brīvi japarvald divas svešvalodas, un vienai pie tam oblīgati jābūt otrai valsts valodai.

Alex.

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 4/29/03 3:13

Kad visi runā lielvalodu kāda ir visapkārt un arī pašā valstī - krievu, sarunvaloda pāries īsā laikā uz krievu. Pasaule būs pazaudējusi vēl vienu valodu.

aija

From: alex@chas-daily.com
Date: 4/29/03 3:18

Negribu uzsakt to pašu diskusiju no jauna. Man jaunus argumentus nav, Tev ari. Tikai īsumā komentešu:

Un es teicu, ka tā nebūs. Un abiem apgalvojumiem ir vienāds spēks.

Alex.

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 4/29/03 3:30

Sveiki!

Bet kā palika ar reālpolītiku? Vai labāk nenogaidīsim, drošs paliek drošs, kamēr Amerika mums dod norādījumu, kurš šai gadījumā būtu tas mazākais no diviem ļaunumiem?

Juris

From: alex@chas-daily.com
Date: 4/29/03 3:52

Juri,

Vai Tu gribi man izprovocēt uz pilnigi cinisku atbildi? :-)

Nu, apsveicu Tevi, komandante -- izprovocēja, lūdzu:

Ar reālpolītiku, manuprāt, ir tā. Nesen viens kolēgis no Norveģijas man pajautāja, vai rusofonu avīžniekiem nav bail, ka pēc izglītības reformas 15 vai 20 gadu laikā vin'iem vairs nebūs lasītajus? Zini, kas es viņam atbildēja?

Ir bail. Un latviešu avīžniekiem arī jabūt -- tapēc kā reformas istenošanas gadījuma pec 15 gadiem šeit pavisam nebūs avīzes, izņemot "Stars and Stripes", kura būs izplatīta miera uzturēšanas karaspēka bazes.

Alex.

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 4/29/03 4:20

Sveiki!

Reālpolītiķis Alex atrakstīja tādu sava viedokļa raksturojumu:

Okei, tāda būtu tā dialektiskā hipotēze. A kāda būtu antitēze? Reformas neīstenošanas gadījumā Latvijas teritorijas iedzīvotājiem būtu ziņas jāsmeļas no Hua Xia Wen Žai? Un sintēze kāda? Globālā nāve no SARS? Vot, mazākais no visiem iedomājamiem ļaunumiem.

Juris, Humānais Bumbotājs

From: alex@chas-daily.com
Date: 4/29/03 4:31

Ir tads vecais joks:

<<Kīnas un Somijas robežā šodien viss ir mierīgi.>> Mūsu gadījuma, droši vien, <<Kīnas uz Zveidrijas>>.

Alex

From: alex@chas-daily.com
Date: 4/29/03 5:54

Gundars: < Es loti veletos atbildes uz siem jautajumiem: >

Sveiki,

1. Pašlaik situācija ir divaina.

No vienas puses, spēkā paliek Izglītības likums, kurš neparprotāmi parēdz pilnīgu pāreju uz valsts valodu ka vienīgi apmācības valodu no 2004. g. 1.sept.

No otras puses, Iz. ministrija piedava formulu "60-40", kur, respektīvi, 60 attiecas uz mācībam valsts valodā un 40 -- minoritātes valodā. Eksamenu vairums, tomēr, neatkarīgi no apmācības valodas, tiek kartoti latviski.

Talāk sakas visinteresantakais: ir arī trešaja puse. IzM saka, ka šī formula (60-40) ir piemērojama ne tikai vidusskolai, bet arī pamatskolai, kur jau vairakus gadus tiek istenoti četri apmācības modeļi. Neviens no tiem neatbilst "60-40" prasībam.

Bet ir ari ceturta puse. Cik saprotu, saskaņa jau ar citu likumu -- Visparejas izg. likumu, minorītātes valodā vidusskolas būs atļauts studēt "etniskas" disciplinas -- "gimenes" valodu un literatūru. Tomēr, lilkuma pants ir ļoti neskaidrs

Un piekta puse arī ir: t.s. bilingvala apmācība nav minēta vispār neviena likumā.

Kas attiecas tieši uz Jūsu jautājumu, tad šeit jau ir jaruna par modeļiem.

1. modeļis paredz, ka VISI priekšmeti tiek pasniegti TIKAI latviski, bet musdienu īpatnība ir tāda, kā visur, kur iet runa par "tikai latviski", ministrija liek saprast, ka tas varētu arī nozimēt "bilingvali", bet nekadas garantijas, ka šo "liberalismu" paturēs ilgi, nav.

2. modeļis paredz, ka priekšmēta tiek lietotas divas valodas.

3. (un pagaidam vispopularākais) modeļis paredz, ka mācības sakas dzimtaja valoda (izņemot latviešu valodas stundas), bet ar katru gadu tiek pievienots viens "latviskots" priekšmēts. Tatād, 9. klasē jau 8 priekšmēti tiek pasniegti tikai latviski (vai, pēc ministrijas teikto, bilingvāli).

4. modeļis. Viss sākas ar dzimto valodu, bet sākot no 5. klases aptuveni puse priekšmetu tiek pasniegti latviski (vai -- atkaļ -- bilingvāli).

Pastāv arī iespēja izstrādat skolas īpašu (t.s. autora) modeļi. kuru būtu jālicence IzM-jā.

2. Teoretiski -- parstāv. Praktiski -- lai privātskola būtu licencēta(lai tas izsniegtas atestāts būtu dērīgs), vināai ir jāpilda likuma prasības.

Par valsts atbalstu privatskolam pagaidam nekas nav zināms. Pirms paris gadiem bija baumas par to ka daļa no "latviešu" skolam itkā kautkādu financējumu bija dabujuši, bet pieradīt to nevaru un jebkādā gadijumā tas baumas drīz nomira.

3. Pagaidam neziņu.

Alex.

From: kingga@plu.edu
Date: 4/30/03 11:15

Paldies, Aleksi!

Man nav saubu, ka Tu esi pareizi paradijis veselu kaudzi neskaidribu un nepilnibu paredzetajas izglitibas programmas. Man tas ir zel, jo sada situacija noved pie nevajadzigierm asumiem un stridisanas. Ta apgrutina labu atrisinajumu izveidosanu.

Visu labako,

Gundars

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 4/30/03 4:04

Sveiki!

Gundars Alexim pateicās par "veselas kaudzes neskaidrību" apgaismošanu attiecībā pret paredzēto pāreju uz latviešu valodu izglītības iestādēs.

Es gan vēl pagaidīšu pirms pateikšos Alexim par pūlēm! Man liekas, ka nevis likums, bet Alexis u.c., kas runā par revolucionāriem paņēmieniem - par "štābiem" un par škandāla taisīšanu Eirovīzijas koncerta laikā un par Stars and Stripes ieviešanu par Latvijas vienīgo avīzi u.t.t. ir tas, kas noved pie nevajadzīgiem asumiem un strīdīšanās. Ja Alexim pašam pēc visas šīs garās runāšanas nav skaidrības par to, ko likums prasa, tad vismaz mēs varam droši mierināt Alexi, ka likums taču neprasa neko necilvēcīgu. Labāk būtu, ja Alexis palīdzētu mierīnāt savus tautas brāļus rusofonus, nevis meklēt arvien jaunus argumentus, kāpēc no rusofoniem nebūtu jāprasa mācīšanos valsts valodā. Jeb, kā Nils Muižnieks pateica (skat. "Kas jauns Latvijā": http://faculty.stcc.edu/zagarins/kjl.htm):

<< Protams, jebkuri konflikti vai jebkuras asas domu pārmaiņas kavē integrāciju. Bet šeit ir reālas bažas. Es domāju, ja mierināsim cilvēkus un skaidrosim, ka nekāda vardarbīga asimilācija nenotiks, ka šeit ir tie 40 pro-centi, tad lai pauž savu viedokli. Mēs palīdzēsim tām skolām, kas nav gatavas un turpināsim dialoga procesu. Tas ir normāli. Tas nav nekas jauns. Visi jau zināja 1998. gadā. >>

Juris

From: aabele@sveiks.lv
Date: 4/30/03 5:57

Redz, kā, ja grib, Žagariņš var būt arī gluži prātīgs. :-) Ir zemes, kur krievvalodīgo skaitliski daudz vairāk nekā Latvijā, bet nav dzirdēts, ka citur štābus dibinātu.

Bet pie mums ir bijusi nevis globālā sasilšana, bet minileduslaikmets - sals kopš oktobra, un vēl joprojām koki bez lapām, vārga zaļa zālīte. Tikai pērkons norūcis un vēl vētru sola. Liekas, ka būs izsalis arī dažs labs augļu koks un košumkrūms, tā saucamajai zelta slotiņai dzeltenie ziedi tikai pie pašas zemes, kur bija sniegs.

Ausma

From: pistole@ebtech.net
Date: 4/30/03 7:03

Juri, mēs taču par latviešu valodas mācīšanos ar Alexi esam daudz jau runājuši kad pievienojās listei. Vai tad Tu esi aizmirsis ka Alexis pats stās'tija, viņa sieva latviski nerunājot un ja būtu pienākusi pie grupiņās kurā runā latviski, aizietu projām. Jauna sieviete ar garu mūžu priekšā un grib dzīvot Latvijā! Nez vai tagad ir sākusi mācīties, jeb vēl joprojām uzskata par nevajadzīgu? Arī viņu meitai gribot mācīt kā primāro, tikai krievu valodu. Kā tad būs ar to bērnu, tēvs cenšās runāt latviski, māte nē, kas bērnam piepalīdzēs?

Alexis piemīnēja arī kādu kaimiņieni kuras mazu bērnu pieskatīja latviete un bērns sācis mājās runāt latviski. Māte bērnu esot paņēmusi projām, nevar taču mazam krievu bērnam mācīt kā primāro, latviešu valodu. Vēl tagad šī domāšana turpinās. Es biju citās domās par Alexi, bet tagad noskaidrojās ka viņa argumentācija pret latviešu valodu kā oficiālo, ir savtīgu iemeslu dzīta. Ko stāsta mums Sveikā ir viena lieta, ko krieviski runājošiem un mājās, cita. Originālos tekstus varu atrast, tikai negribās rakņāties.

Zigis.

From: gailitis@ca.inter.net
Date: 5/1/03 11:16

Zigi,

Diemžēl letiņji laikam ir pardaudz truli, lai aizstāvētu savu dzimtsmantojumu. Kā saki, mēs tos salmus jau kūlām vienreiz līdz apnikumam. Kamēr tā domājušie krievu izcelsmes cilvēki turpinās sludināt savas Latvijai prettautiskās idejas, nebūs Latvijai daudz cerību palikt pastāvigai. Un samērā mazā Latviešu valodas un kultūras lietotāju grupiņa ar laiku pazudīs lielajā cittautiešu pūlī. Tā nav tikai mana pārliecība, bet gan pasaules vēstures apliecinājums.

Vilis G. <')))><

Ps. Skaidrības labad jāpiebilst, man nav nekādu aizspriedumu, kādā valodā cilvēki sarunājās savstarpēji savās mājās, bet pieprasīt lai citi pievienojās un dod viņiem valodas privilēģijas ārpus mājām ir cita lieta. Laikam letiņi ir jau aizmirsuši kā tiem bija jādzīvo un jārunā padlaikos. :o((( Un vēl šodien vietām ir grūti saprasties ar ruskīšiem!

From: alex@chas-daily.com
Date: 5/1/03 11:10

Sveiki,

nu, viss atkal uzsakušies no jauna....

Juris: < Man liekas, ka nevis likums, bet Alexis u.c., kas runā par revolucionāriem paņēmieniem - par "štābiem" un par škandāla taisīšanu Eirovīzijas koncerta laikā... >

Lūdzu, paradi kur es runaja par štābiem un par skandāla taisīšanu. Tāds pan'emiens -- pierakstīt kaut ko oponentam un pēc tam varonīgi cīnīties ar viedokli, kuru oponents nekur nepauda, ir l'oti ērts, tapēc kā 100-procentīgi garantē uzvaru mahinatoram. Tipiska padomju propagandas metode.

Ne tikai man. Arī Tev, ja Tu esi godīgs cilvēks, tapēc ka ir DIVI likumi, kuri atrodas skaidrā pretrunā viens ar otru. Un vēl ir neoficiālā ministrijas nostāja (60\40), kura ir prētrunā ar abiem likumiem.

Ausma: < Redz, kā, ja grib, Žagariņš var būt arī gluži prātīgs. :-) >

Vai demonstrēt "revolucionāri-tiesisku apzin'u", Jūsuprāt, īsti nozīme "būt prātīgam"?

Ir gan. Bet ir tadas, kur, tāpat ka Latvijā, etniskie krievi bija valsts līdzdibinātaji. Piemēram, Igaunija un Lietuva. Un tur mazakumtautībam ir garantēta izglītība vin'u valodā. Latvijā tā arī bija -- pēc 1919. g. izglītības likuma. To uzskātīja par demokrātisku, kas palīdz veidot vienotu Latvijas tautu. Manuprāt, normāli, kad jo tālāk uz nakotni, jo vairāk valsti ir demokrātijas. Jūsuprāt, izskātas, tieši otrādi.

Zig'is: < Juri, m'es ta'cu par latvie'su valodas m'ac'i'sanos ar Alexi esam daudz jau run'aju'si kad pievienoj'as listei.>

Vēl viens padomju propagandas pan'emiens: nekorekta jēdzienu aizvietošana un apzināta jaukšana. Runa bija par 1) zināšanu apguvi skolā un 2) par latviešu valodas apguvi. Tas nav viens un tas pats.

Stāstija. Un arī stāstija, ka neuzskātu to par normalu. Tomēr, neviens likums nepadara normas pildīšanu par pienākumu, izn'emot kriminālnoziegumus. Ceru, kā Jūs, taču neuzskatāt valodas neprateja par kriminālnoziedznieku?

Tieši tā. G'imenes valodai jābūt pirmai. Tā ir principiāla nostāja. Kad svešvaloda kl'ūst par pirmu, nosaukums procesam ir asimilācija.

Nevienam -- ne tikai krievu -- bērnam nevar mācīt svešvalodu ka pirmo.

Un turpināsies.

Gaidu no Jums vai nu precīzu citātu par manu itkā "argument'aciju pret latvie'su valodu k'a ofici'alo", vai atvainošanos.

Origināltekstus krievu valodā? :-) Manu telefonsarunu atšiferejumus? :-)) Sarunu ar sievu stenogramas? :-)))

Vai atkal tads pats, Iosifa Visarionoviča stīlā: ne čtial, no osuždaju (ne esmu lasijs, bet nosodu)?

Vilis: < Kamēr tā domājušie krievu izcelsmes cilvēki turpinās sludināt savas Latvijai prettautiskās idejas,>

Varbūt, Jums tas ir pirmatklajums, bet Latvijas slāvu, ebreju utt. izcelsmes cilvēki ir Latvijas tautas neatn'emama sastavdal'a. Palasiet LR Satversmi. Tur par "latviešu tautu" neviena vārda nav, bet par "Latvijas tautu" -- ir gan. Un tauta ir pilson'u kopums, nevis valodas kategorijas definēta grupa. Un tiesības uz savu viedokl'i un tā atklātu paušanu ikkatram cilvēkam ar Satversmi ir garantētas. Ka arī tiesības ag'itēt prēt kada likuma un pat pieprasīt kāda likuma main'u (kamēr tas nav saistīts ar vardarbību) arī ir pilnīgi konstituconāli.

Ja Jūs uzskatat konstitucionāli likumīgas aktivitātes par prettautiskām, vai tas nozīmē, ka, Jūsuprāt, Satversme arī ir prettautiska?

Bet es pateikšu, ka nepazudīs. Un abiem apgalvojumiem ir vismaz vienāds spēks (kamēr manejas man -- dabiski -- patīk vairāk).

Vot tas būtu interesānti -- iepazīties ar vēstures analog'ijam. Nu, pastāstiet, lūdzu, kas tas par neveiksmīgu etnosu, kurš sākumā sastādija iedzīvotaju un velētāju vairākumu neatkarīgajā demokratiskajā valstī, un pec tam bez kara vai zemestrīces palīdzības pazaudēja i valodu, i kultūru?

Būtu l'oti divain'i, ja Jums tādi būtu. Tā pat turki ar armen'iem nedarija 1915. gadā.

Pieprasīt, lai pievienojas ir, manuprāt, noteikti nenormāli un vismaz nepieklajigi. Un par privileg'ijam nekādas runas nav. Mācīties skolā savā valodā -- tas nav nekādā tur privilēg'ija, bet l'oti normāla lieta.

Laikam. Pat sliktākajos stalinisma gados nevienam neienāca prātā slēgt latviešu skolas. Un bija vēl vesela virkne augstākas izglītības iestāžu ar latviešu valodu kā apmācības valodu.

Alex

From: pistole@ebtech.net
Date: 5/1/03 10:41

Alex, vai Jūs nebijāt tas kas to nupat atkal sāka?

Alex, Jūs labāk zinat par padomju propagandas paņēmieniem un tie Jums nāk dabīgi.

Ja Jūs būtu patiess ar saviem vārdiem, ka gribiet iekļauties (integrēties, ne asimilēties) Latvijas majoritātes sabiedrībā, tad nu gan Jums ir jāsāk ar savu 'gimeni vispirms. Kā lasu tas nenotiek. Atkārtošu vēl reiz, bērniem zināšanu un valodas apguve notiek skolās, arī latviešu valodā 'gimenēs runājošiem ir skolā jāmācās vārdu nozīme, lietošana un valodas gramatika, gluži tā pat kā krieviski runājošiem. Sabiedrībai ir visekonomiskāk visus bērnus mācīt valsts valodā.

Ja kaut ko neuzskata par normālu, tad ir jāmē'gina darīt visu iespējamo lai to normalizētu. Ir taču divi scenāriji, Pirmajā nemāk un nevar iemācīties, otrajā nemāk un arī negrib. Par pirmo var izteikt līdzjūtību ka ir muļķis, otrais norāda nicināšanu valsts likumam un etniskam vairākumam kurā dzīvo.

Ģimenes valoda var būt primārā 'gimenes sarunās, valsts valodai ir jābūt primārai ārpus 'gimenes loka. Pārvaldīt valsts valodu tik pat labi kā ģimenes ir integrācija.

Pilnīgi pārsviežoties uz valsts valodu (latviešu) un atstājot ģimenes (krievu) ir asimilācija. To no krievvalodīgiem neviens neprasa, integrāciju gan.

Kādā valodā latviešu deportēto bērniem mācīja Sibirijā? Krievu. Vai viņi latviešu valodu aizmirsa? Nē. Tāpat būs ar krievvalodīgiem Latvijā, ja negribēs, mātes valodu neaizmirsīs.

Steigā rakstot ielaidu kļūdu, izlaidu vārdu vienīgo, par to atvainojos = pret latviešu valodu kā vienīgo oficiālo.

Ori'ginālos tekstus, kurus Jūs rakstījāt Sveikā, latviešu valodā. Krievu valodā rakstītus tekstus neesmu lasījis un mani neinteresē, pietiek ar citu atreferējumiem. Par integrāciju Jūs runājiet, bet kā priekšzīmi savas 'gimenes integrāciju latviešu vidē, saviem krievvalodīgiem lasītājiem nepieminiet, jo tāda nav. Kā to lai uzskatu?

Par to ko Krievijas iepriekšējā paaudze nodarīja Latvijai, es jūsu paaudzi nevainoju. Lai jums būtu tās paaudzes nodarījumu augļi, Latvijas pārkrievošana, gan nevaru pieļaut, man tas pārāk dārgi maksāja.

Zigis.

From: arubenis@ix.netcom.com
Date: 5/1/03 11:20

Vel labaš: lai plito na Maskvu. Tur pavisam labi. Nav jamacas latviski. Var dziedat: Maskva maia... Lekt pleskas. Klausities garmosku. Grauzt semickas. Vo, i kul'tura, a cto eto v takoi Latvī? I rublia net. Vot kakaia svinstvo. Labu cela veju. Maskva ždjot.

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 5/1/03 11:29

Sveiki!

Alex! Piedod, ka Tev piekasījos par Tavu tautu brāļu solītiem revolucionāriem gājieniem, bet Tu taču pats jau no laika gala esi brīdinājis, ka ja LR valdība neatmetīs likumu par valsts valodu izglītības iestādēs, tad (daudzos dažādos vārdos) sūdi būšot - likumsakarīgi.

Kā sacīt jāsaka, tipiska padomju propagandas metode tā gluži nav vis Tev pierakstīt visai ekstrēmu nostāju pret šo likumu. No vienas puses, Tev svēta ir Tavas ģimenes valoda arī ārpus ģimenes un Tev svēta ir rusofonu atšķirīgā kultūra, kas citādi neesot saglabājama kā rusofonu valodu lietojot kā primāro valodu kur vien rusofoni apmetušies, bet no otras puses Tu saki, ka tas nav smuki, ka rusofoniem pēc jaunā likuma vēl arvien būšot jāiet atšķirīgās skolās, nevis tajās pašās kur mācās pārsvarā nerusofoni un tāpēc tagad rusofonu skolas tapšot otršķirīgas - likumsakarīgi. Tas nav konsekventi! Un ja likums nav ciets kā akmens, tad tas taču ir tikai par labu, un ja valdība visādi mēģina būt pretīmnākoša, tas tas taču ir tikai par labu, vai ne? Vai Tu nopietni vairāk respektētu tādu likumu, kas visos sīkumos dotu priekšrakstu par valodas prasību? Skaidrs, ka Tu līdzās ar saviem tautas brāļiem negribi noskaidrot nekādu likumu - Tu gribi, lai nekāda valodas likuma nemaz nebūtu. Kas par jēgu tagad taisīt štābus un škandālus par 70/30 (kā to prasa Igors Pimenovs) iepretī 40/60? (Latvijas krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācijas LAŠOR priekšsēdis taisīšot brēku pa visu pasauli, jo bērnam apgūt ģimenes kultūru un valodu neesot iespējams, ja skolā ģimenes valoda tiek lietota retāk nekā 70%!) Jeb vai galvenais ir - jo sliktāk, jo labāk? Vecs bolševiku revolucionāra triks!

Juris

From: RUTENS@aol.com
Date: 5/1/03 11:31

Sveiki!

Juris Ž rakstīja: [ ]< Ja Alexim pašam pēc visas šīs garās runāšanas nav skaidrības par to, ko likums prasa, tad vismaz mēs varam droši mierināt Alexi [ ] >

Ļoti priecājos uzzināt, ka Tev ir pavisam skaidrs kādas pārmaiņas notiksies 2004. gada septembrī vidusskolu programmās par ko Gundars jautāja un Alex atbildēja cik viņš patlaban spēj! Vai Tu būtu tik labs un mums visiem izskaidrot jauno plānu? Vai tas atvieto izglītības likumu, kas ir bijis spēkā esošs no 1999. gada? Jebšu 60/40 formula būs tikai papildus grozījums tam likumam?

Kā jau Tu pats labi zini, citā forumā esmu atzinusies, ka galīgi nevaru saprast par ko valsts vīri (t.i., Šadurskis un Nīls Muižnieks) runā kad intervījās tiek pieminēts 60%/40% formula, kas itin nekur neparādās pašreizējā izglītības likumā, ko Alex sīkāk izanlizēja.

Patiešām ļoti priecājos, ka Tu tik cieši turies pie notikumiem Latvijā, ka mums ir iespēja no Tevis uzzināt lietas būtību. Pievienoju gan Gundara konkrētos jautājumus, gan Alekša atbildes, tā lai Tev vieglāk atbildēt Gundara būtiskos jautājumus.

Liels paldies par to, ka ar savu zināšanām dalīsies!

Visu labu,
Elizabete

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 5/1/03 11:32

alex: < Kad svešvaloda kl'ūst par pirmu, nosaukums procesam ir asimilācija./.../ Nevienam -- ne tikai krievu -- bērnam nevar mācīt svešvalodu ka pirmo.>

Kā ar pamattautas asimilācīju un vai pirmās tautas pēctečiem nebūtu pamattiesības?

Kapēc, ja krieviski runājoš nonāk latviešu vēsturiskā zemē viņam jāuzskata latviešu valoda kā SVEŠVALODA? Tas, ka kāds grib uzspiest visiem latviešiem viņu senču zemē savu valodu kā otro valodu viņu ieliek kolonista statusā. Protams ne jau visiem nelatviski runājošiem ir šī iespēja.) Kapēc lai neizmantotu ierobežotos resursus sekmēt latgalisko, vai iemācīt vairak cilvēkiem lībiski un tā pasaulei saglabāt valodas dažādību?

Tad kad Latvija nodrošināja minoritātēm mācības savās valodās latviešu valoda un kultūra nebija apdraudētā kategorijā un nebija dažos gados citu tautu kaŗa apstākļu sekas pārplūdums pāri pa 40%.

Manuprāt nav aizstāvams iemesls kapēc latviešiem būtu -piespiesti- jāmācās tieši krievu valoda kā savu otro. Otrā var būt pēc izvēles ķīniešu, vācu, franču, senlatīņu, ebrēju, hopi indiāņu utt. Krievu valodas mācīšana vajadzētu būt brīvas izvēles, nevis obligāta.

aija

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 5/1/03 11:38

Sveiki!

Elizabete nikni aizstāv Alexi: < Liels paldies par to, ka ar savu zināšanām dalīsies! >

Kā jau nupat Alexim uzrakstīju, es nemaz nedomāju, ka tā ir liela traģēdija, ka likums par valsts valodu izglītības iestādēs nav pilnīgi skaidrs! Gluži otrādi, tā ir laba lieta!

Juris

From: kingga@plu.edu
Date: 5/1/03 11:49

Manuprat, katra sociali gruti pienemama reforma ir javeido vienkarsa, skaidra, ar labiem argumentiem, un pari visam lietam, tadai, kas vienadi attiecas uz visiem. Saja gadijuma gan tiem, kas velas iedzilinaties krievu, gan tiem, kas velas apgut vacu, francu vai anglu valodas, literaturu un kulturas mantojumu.

Visu labako,

Gundars

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 5/1/03 12:00

Sveiki!

Bet te ir runa par Latvijas tautas integrācijas procesu, nevis par vienlīdzību ar vācu, franču un angļu kultūrām!

Juris

From: kingga@plu.edu
Date: 5/1/03 12:20

Juri, pienemot, ka si ir integracijas programma, tomer ir janorada, kas ir nepieciesams integracija, un kas ir atstajams personigai izvelei. Es atri nonaku pie atzinas, ka programmai valsts valodas apgusanai ir jakoncentrejas uz esencialo valdu, literature un vesturi. To pasu var teikt par minoriates mantojuma izveli. Ta tad divas programmas, viena latviesu, otra svesvalodu. Man liekas, ka ari tad kads bus Prokrusta gultai par isu vai par garu.

Visu labako,

Gundars

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 5/1/03 12:24

Sveiki!

Latvija nav nekāda Prokrusta gulta!

Juris

From: alex@chas-daily.com
Date: 5/1/03 2:34

Sveiki,

Juri, es neesmu nekads Pimenova fans, bet cik man ir zināms, tieši Pimenovam un LAŠORam nekadas sakaribas ar minētu štābu nav. Štābs ir Ždanokas un Rubika veidojums, un, manuprāt, megin'ajums izlaupīt (pareizāks būtu teikt "hijack" iniciativu) un pāsināt situaciju līdz pilnīgas strupcel'a stavoklī.

Un uz parejos jautajumos atbildejot Tev (nekas jauns es Tev pateikt nevaru, bet var būt šolaik Tu būs spejigs mani sadzirdēt):

Tas ir l'oti konsekventi, tapēc es visu laiku runaju par divam scenarijam: slikto un vel sliktāko. Tu, nez kapēc, tas uzskāta ka vienu scenāriju, un tas ir nepareizi.

Redzi, pec otra scenarija visiem rusofoniem būtu jāmacas latviešu skolas, vai precizāk, Latvijas skolas ar parsvara latviešu apmācības valodu. Tas ir slikti, tapēc ka minoritāšu dzimtas valodas nav saglabājamas kā pirmas un pārstāv risks, ka tas var kl'ust par otriem vai vispār kadiem trešiem (pec angl'u; par kultūru jau vispār nerunaju). Tomēr, ir viens pluss: vismaz, pec adaptācijas perioda, bērniem būs pieiejama izglītība ar kvalitāti, kura būs ne sliktāk, ka valstī caurmēra.

Ar citiem vārdiem: pec adaptācijas perioda, i rusofoniem, i latviešiem būs vienadas izredzes.

Pec pirma scenārija (likumā paredzeta) būs skolas, kur gandrīz ka visa apmācība notiek latviski (respektīvī, valodas saglabāšana ir apdraudēta ne mazāk ka "latviešu" skolas), bet ar daudz sliktāku kvalitāti skolotaju valodas (ne)zināšanas del'.

Tas ir slikti, tapēc ka eksiste tada divaina paradība, kā patval'a – kad ikkatrs mudaks var traktēt likumu tā, kā vin'am šodien patīk.Un kad ir divi konfliktejoši likumi, un nav zināms, kurš ir stīprāks, tad vel sliktāk.

Vot tici man -- nekadas pretīmnakošanas un labvelības es nenoveroja.

Nē. Tapēc ka ar tadu ricību birokrāti vienkarši meg'ina sevi pasargāt, nevis cilvēkam izpalidzēt.

Respektētu. Tas nenozime, ka tads likums man patīktu vairāk, bet vismaz būtu skaidrs, kadas, galu galām, ir likuma prasības un kada veida tas var izpildīt un kur meklēt kadu kompromisu likumā ietvaros utt.

Paradi man lūdzu, kur un tieši ko es rakstija par valodas likumu.

From: kingga@plu.edu
Date: 5/1/03 3:41

Juris : < Latvija nav nekāda Prokrusta gulta!>

Loti labi! Latvija nav Prokrusta gulta dazadiem iebraucejiem. Diemzel, ir prokrustigi latviesi, kuri ir parliecinati, ka latviskumu var kadam iedzit ar sudainu koku (vai vinu ar vel sudainaku koku aizdzit projam).

Izglitibas reformai nepieciesamas divas fazes. Pirmaja jarupejas par latviesu valodas un kulturas mantojuma apgusanu, bet otraja sakt piedavat zinasanas, kas bus nepieciesamas universitate vai augstakas tehniskas izglitibas ieguvei. Es neticu, ka Latvija nevaretu atrast skolotajus pirmajai fazei. Otra faze var sekot mazliet velak. Kad skolnieki manis, ka vini universitate netiks pie stipendijam bez viniem svarigiem prieksmetiem (pasniegtiem latviesu valoda), vini pasi saks pec tiem uzprasities. Tacu ja kads velas studet fiziku Maskava, vins sadam studijam var sagatavoties privata skola vai papildkursos.

Visuma ari skolnieki velas vai nu tagad vai velak sev patikamu dzivi. Latviskais kulturas mantojums pec savas butibas nav nemaz tik nepatikams vai neinteresants; tas, starp citu, rtada dazadas saistibas ari ar citam kulturam.

Visu labako,

Gundars

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 5/1/03 3:46

Sveiki!

Es teicu tā:

<< rusofonu atšķirīgā kultūra, kas citādi neesot saglabājama kā rusofonu valodu lietojot kā primāro valodu kur vien rusofoni apmetušies, bet no otras puses Tu saki, ka tas nav smuki, ka rusofoniem pēc jaunā likuma vēl arvien būšot jāiet atšķirīgās skolās, nevis tajās pašās kur mācās pārsvarā nerusofoni un tāpēc tagad rusofonu skolas tapšot otršķirīgas - likumsakarīgi. Tas nav konsekventi! >>

Un Alex atbildēja tā:

Pastāsti, Alex, kas tas "adaptācijas periods tāds" un kāpēc tas attiecas gan uz "otro scenāriju" bet ne uz "pirmo scenāriju"? Vai Tu nopietni domā, ka rusofonu skolotāji nekad un nekādi nevarēs iemācīties pat tik daudz latviešu valodas, lai rusofonu bērniem izskaidrotu reizes rēķinu latviešu valodā?

Mudaku būs rītdien ne mazāk kā šodien neatkarīgi no likuma. Vismaz tiem rusofonu mudakiem, kas principā neatzīst valsts valodu būs bišķi jāsarauj.

Man šķiet, ka Šadurskis un Muižnieks dara vairāk nekā visi rusofonu kopienas vadoņi kopā lai veicinātu nopietnu sabiedrības integrāciju.

Likums ir priekš birokrātiem, lai viņi zinātu ko drīkst un ko nedrīkst. Atbildīgie birokrāti šoreiz būs skolu pārziņi un Izglītības ministrijas darbinieki. Viņi darbosies publikas acu priekšā un nevienam, varbūt atskaitot rusofonu sabiedrības vadoņus, nebūs nekādas vajadzības vedināt uz arvien lielākiem asumiem un tā tālāk. Likuma mērķis ir veicināt integrāciju. No birokrātu patvaļības neglābs visstringrākais likums ne labnāk kā tāds, kas nav stingrs. No birokrātu patvaļības glābs informēta sabiedrība un atbildīgi sabiedrības vadītāji. Nedabīgi stingrs likums tiek sistemātiski lauzts un birokrātu patvaļību vēl vairāk veicina nekā lokans likums. Integrācija ir ārkārtīgi sarežģīts process, bet to nedrīkst atstāt pašplūsmē, ņemot vērā rusofonu sabiedrības uzvedību kopš Rusofonijas atkāpšanās no Latvijas teritorijas.

Ja likums pieļauj nenoteiktību, tad likums pieļauj arī izņēmumus kamēr gala mērķis - sabiedrības integrācija - netiek apsmiets. Nestāsti man, ka Tu respektētu tādu likumu, kāds pastāvēja Rusofonijas laikos Latvijā.

Šai pašā savā pēdējā vēstulītē man rādās, ka Tu prasies stingrāku likumu tikai tāpēc, lai Tev būtu vieglāk viņam pretī runāt.

Juris

From: kingga@plu.edu
Date: 5/1/03 3:53

Paldies, Aleksi, par talako!

Patvala Latvija jau ir partak ilgi kopta, un ir pedejais laiks veidot sabiedribu, kur valda lielaka savstarpeja uzticiba (par milestibu soreiz nerunasim). Tapec es esmu norupejies par likumiem (vai noteikumiem).

Lai ari abi no maniem krievu klases biedriem vairak vai mazak asimilejas (viens pilnigi latviskojas, bet otrs, nemaz nepametot savu krievu mantojumu, pilnigi apguva latviesu kulturalo un politisko mantojumu un kluva par loti aktivu latviesu pretkomunistu), vinu pieredze man liek domat par iespejam dzivot divas kulturas vides.

Iespejams, ka gimene paguto var skola parbaudit un registret, lai pec tam to papildinatu ar augstaka limena kursiem; visiem viss nebutu jasak no sakuma!). Es par to neesmu ipasi domajis, bet Amerika var eksamineties, lai iegutu "advanced standing", lai macitos augstaka limeni.

Visu labako,

Gundars

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 5/1/03 4:02

Sveiki!

Gundars aizstāv rusofonus:

Skaidrs. Senā Grieķijā esot dzīvojis bubulis, kas ļaunas baudas pēc cilvēkus gūstījis un viņus ar varu pielāgojis savai gultai; procrustes nozīmē "the rack". Sadists, ar vārdu sakot. Par sadismu te nav runa. Kā nupat rakstīju Alexim, mudaki ir birokrātijas neatņemama sastāvdaļa. Likums par ko ir runa nav nekāds sūdains koks un Nils Muižnieks un Kārlis Šadurskis nav nekādi mudaki.

Cik es pats saprotu, pastāvošais likums nemaz nav principiālā pretrunā ar šādu piēju. NEsaprotu, piemēram, kāpēc rusofonu aizstāvji tā uztraucas, ka nevar saprast no kurienes "40/60" sadaļa ņemta, ja tā nav ierakstīta likumā. Galvenais taču ir tas, ka ar pašplūsmi nepietiek, lai rusofoni sāktu nopietni domāt par integrēšanos Latvijas sabiedrībā.

Juris

From: arubenis@ix.netcom.com
Date: 5/1/03 9:54

Aija: < Manuprāt nav aizstāvams iemesls kapēc latviešiem būtu -piespiesti- jāmācās tieši krievu valoda kā savu otro. Otrā var būt pēc izvēles ķīniešu, vācu, franču, senlatīņu, ebrēju, hopi indiāņu utt. Krievu valodas mācīšana vajadzētu būt brīvas izvēles, nevis obligāta.>

Aleksis noraizejies, ka latviesi neprot krievu valodu. Kapec gan ta butu japrot? Atskaitot, ja kads tiesam pats izvelas? Nakotne krievu valodai nebus parliecigi liela starptautiska nozime, ne vairak ka francu valodai. Ja kads negrib macities angliski, lai iemacas japaniski, hindi vai kiniski. Vismaz bus derigs tulks neparedzetai vajadzibai. Ja, Aleksim gruti aptvert, ka krievu ir tikai viena no Eiropas valodam un tai nav absoluti nekadu privilegiju, salidzinajuma ar visam citam valodam. So sovinistisko sapi par krievu valodas mazo ietekmi uz pasauli var labi izarstet. Japarcelas uz dzivi Maskava. Tur nebus jadoma par nepateicigajiem "latisiem", kuri noraida maskalu kulturu.

From: jg@sveiks.lv
Date: 5/2/03 3:25

Varbūt arī, kā raksta Aleksis, turki neuzspieda, kā armēņiem jārunā mājās, bet krievi, savulaik, latgaliešiem gan. Kā iznākumā daudzas tīras latgaliešu sādžas pārvērtās par krievu sādžām, pat uzvārdus nomainīja. Lielākā daļa, protams, pretojās gan šim, gan drukas aizliegumam.

Par valodu skolās, manuprāt, nav īsti laba risinājuma. Nevienam nav vajadzīgi cittautieši, kuri tik viegli aizmirst dizmto valodu un kultūru, bet latviešiem ir vajadzīga vieta uz zemes, kur savu valodu var neierobežoti lietot. Protams, visvienkāršākais būtu bijis dekolonizācija, bet vadoties no tā, kas ir, manuprāt, visam valsts pamatapmācībām būtu jānotiek valsts valodā. Skolās vajadzētu atļaut, pat no budžeta atbalstīt dzimtās(-o) valodas un kultūras mācību pulciņus. Īpašu aizsardzību vajadzētu veltīt nevis krievu, bet patiešām apdraudētu kultūras sakņu saglabāšanai, piemēram, igauņu, baltkrievu. Skolēnu panākumus dzimtās kultūras apguvē vajadzētu novērtēt atestātā.

Par latviešu kultūras pulciņu. Nekādi nevaru saprast, kāpēc valsts politika ir vērsta uz latviešu valodas izlokšņu aizmiršanu. Tās taču ir saknes literārajai valodai. Pat latgaliski, šķiet, nemāca nevienā skolā. Bet vēl ir laiks, lai bez pārcilvēciskām pūlēm iedzīvinātu šo izloksni.

Jānis

"
Noteikumi par latgaliešu izloksnes lietošanu
1921.gada noteikumi par latgaliešu izloksnes lietošanu
NOTEIKUMI PAR LATGALIEŠU IZLOKSNES LIETOŠANU
1. Visām valsts iestādēm un amata personām jāpieņem iestāžu un privātpersonu iesniegumi latgaliešu izloksnē.
2. Latgalē valsts un amata personām, kā arī pašvaldības iestādēm ir tiesība lietot latgaliešu izloksni sarakstoties, kā arī sludinājumos un uz izkārtnēm.
Rīgā, 1921. g. 11. augustā
Ministru prezidents Z. Meierovics
IekšĪetu ministrs A. Kviesis
Iekšlietu ministra biedrs Vlad. Rubuls
Valdības Vēstnesis, Nr. 183, 1921. g. 17. augustā
"

From: aivisb@navigators.lv
Date: 5/2/03 6:07

Alex : < Pat sliktākajos stalinisma gados nevienam neienāca prātā Slēgt latviešu skolas. >

Nu Tu, Alex, muļķības sarunaji!!
Cik latviešu skolas bija PSRS līdz 1938. gadam?
Cik skolas turpināja darbu pēc 1938.gadam?
Cik Latviešu biedrības bija līdz 1938.gadam?
Cik biedrības darbu turināja pēc 1938.gada?
Cik latviešu avīzes iznāca līdz 1938.gadam?
Cik avīzes latviešu valodā bija pēc 1938.gada?
Cik latviešu grāmatu izdevniecību bija līdz 1938.gadam?
Cik latviešu grāmatu izdevniecību turpināja pēc 1938.gada?
Te ir runa par latviešiem PSRS laikos, līdz 1940.gada 21.jūnijam.

Alex, pirms tu šādus apgalvojumus par staļina laikiem liec galdā, noskaidro atbildes uz manis uzdotajiem jautājumiem, un tikai tad runā....

Latvijā rusofoniem visiem kā viens ir jāzina Latviešu valoda un ir jāprot runāt tajā. Ja neprot, tad ir divas atbildes uz šo faktu: ir par stulbu, lai iemācītos latviešu valodu, jo ne jau vienu gadu vien te dzīvo, vai arī negrib, bet tad jau rusofons negrib, lai viņu uztver par līdztiesigu Latviešiem. Tāda ir un būs mana nostāja.

AB

From: alex@chas-daily.com
Date: 5/2/03 6:28

Kas šeit ir mul'k'ību runātajs, tas vēl ir liels jautājums.

Par pirmskarā PSRS runas nebija -- vismaz no manas puses. Man mūsu sarunas kontekstā tas vispar neinterēse jau tāpēc ka mūsdienu LR nav nekāda PSRS mantiniece. Ja Tu domā citādi, tad, protams, mums būs jādefinē diskusijas priekšmetu no jaunā.

Stalins nomira 1953. gadā, un Latvijas teritorijā tolaik de fakto eksistēja LPSR -- PSRS sastavdal'a. Vai Tev tas ir pirmatklājums?

Nekomentēšu. Vienīgu varu Tev ieteikt pirms tam, kad ar "hurrrrrrrrrrra!" saukli taisīt varonīgu ataku, izlasīt, ko īsti vin'š raksta – lai vismaz zināt, tieši kas ir jātak'ē.

Alex.

From: aivisb@navigators.lv
Date: 5/2/03 6:40

Un kas tad ir staļina laiki?

Pirmskara PSRS neskaitās? Kas tolaik vada PSRS? Svētais gars? Un ja nezini atbildes uz jautājumiem, tad pats padomā, ko raksti!!!

From: uldis@parks.lv
Date: 5/2/03 7:25

Alex: < Kas šeit ir mul'k'ību runātajs, tas vēl ir liels jautājums.>

Šeit nu, Alex, ir tas unikālais gadījums, kad man, kā arī negribētos, ir jāpiekrīt Aivim.

Un ja mēs tā konsekventi paskatītos un pārņemtu pieredzi, kā integrācijas jautājumus risina kaimiņos, tad no rītdienas visām minoritātēm Latvijā būtu likuma kārtībā noteikts arī krievu valodā rakstīt ar latīņu burtiem.

Lai Jums adekvāta diena :)

Uldis

== What some people mistake for the high cost of living is really the cost of high living ==
/Doug Larson/

From: stakeris@lanet.lv
Date: 5/2/03 8:13

Te nu Alex ir šo to aizmirsis. Pēc aculiecinieku stāstiem laikā no 1937. līdz 1939. gada PSRS tika slēgtas praktiski visas skolas, kurās mācības notika arī citās valodās. Tika slēgtas visas kultūras iestādes un izdevmiecības (Piem. "Prometejs" Ļeņingradā).

Ap 1950. gadu Rīgā tika daudzas skolas, kurās mācības notika latviešu valodā pārvērstas par skolām ar krievu mācību valodu. Pats 1949. gada pavasarī sāku mācīties Rīgas 36. pamatskolā Dzirciema un Kandavas ielas stūrī. 1949. gada rudenī tā jau bija skola kurā uzņēma tikai latviski nerunājošos un visiem latviski runājošiem nācās iet uz 1,5 km tālāk esošo Rīgas 5. vidusskolu. Jaunāko klašu skolnieki ziemā nedrīkstēja vienatnē iet mājās gar vēlāko Rīgas 34. vidusskolu, jo tur brīžam latviski nerunājošie noorganizēja regulāru latviešu skolnieku piekaušanu. Tā skolu, kuras modernā ēka bija būvēta pirms 1940. gada pārvērta un laikam pat tagad tā vēl nav skola, kurā mācības varētu apgūt latviski.

Sigurds, pats tos kautiņus pieredzējis un lielos baros uz mājām dodamies (līdz 1956. gadam).

From: RSpuris@aol.com
Date: 5/2/03 9:26

Juris: <(Latvijas krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācijas LAŠOR priekšsēdis taisīšot brēku pa visu pasauli, jo bērnam apgūt ģimenes kultūru un valodu neesot iespējams, ja skolā ģimenes valoda tiek lietota retāk nekā 70%!)>

Manuprat butu oti labi ja tas notiktu, jo tad visi uzzinatu (tie kas GRIB zinat!) ka tās ir tiras mulkibas. Gimenes kultura un valoda tiek uztureta gimenē un ar skolu tam ir ļoti maz sakara. Butu labi ja Aleksis butu ar mieru (laikraksts vinu sutitu) uz ASV un mes varetu atbalstit vina centienus so jautajumu noskaidrot uz vietas,jo seit tas ir loti skaidri redzams. Tas grupas, kuras grib, savu kulturu un valodu uztur daudzas paaudzes, bez jebkada valsts atbalsta. Kad ši GRIBA izniksts, cilveki aiziet par vieglako celu - pielagojas apkartnei un savas ipatnibas zaudē...

Manuprat mums nevajadzetu velti teret laiku ar cilvekiem kuri negrib zinat patiesibu, tolai izteikt savu neapmierinatibu, aizspiežot ausis pret citu sacito. Bet Aleksis tiešām varētu mūs apciemot, jo izskatas ka vins spetu savam laikrakstam ziņot par patiesiem notikumiem. Ne tā? Ričs.

From: alex@chas-daily.com
Date: 5/2/03 9:43

Richs: < nevajadzetu velti teret laiku ar cilvekiem kuri negrib zinat patiesibu >

Pilnīgi piekritu

Alex

PS Kur, Jūsuprat, atrodas Latvija? Centralamerikā vai tomēr Eiropā?

From: alex@chas-daily.com
Date: 5/2/03 9:49

Aivis: < Un kas tad ir staļina laiki? Pirmskara PSRS neskaitās? Kas tolaik vada PSRS? Svētais gars? >

OK, precizēšu: Pat sliktākajos stalinisma gados nevienam neienāca prātā slēgt visus latviešu skolas Latvijā. Tā der?

Alex.

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 5/2/03 9:56

Juris: < (Latvijas krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācijas LAŠOR priekšsēdis taisīšot brēku pa visu pasauli, jo bērnam apgūt ģimenes kultūru un valodu neesot iespējams, ja skolā ģimenes valoda tiek lietota retāk nekā 70%!) >

Centības saglabāt latviešu valodu un tradicionālo kultūru savā vienīgā senču zemē ir cita līmens nekā centības imigrantiem saglabāt savējo jaunā zemē.

Prioritātes...

Zudīs latviešu valoda un kultūra, tas būs uz visiem laikiem un tas jautājums tiek izlemts tieši tagad šinī paaudzē. Lieltautām vēl atliek laiks, resursi.

Man tas atgādina dažu ASV ziloņkaula torņu feministu akadēmiķu niknumu par to, ka viņas nav pietiekoši procentāli reprezentētas akadēmijā iepretīm tam faktam, ka aiz biezām filozofijas un teorijas grāmatām viņas diezgan neinteresējās par tiešiem izdzīvošanas jautājumiem miljonām sievietēm nabadzīgās zemēs (vai pat neredzamas pašā ASV) kuŗas justos visaugstākās debesīs, ja viņām būtu tikai tādas ziloņkaula torņu problēmas.

aija

From: pistole@ebtech.net
Date: 5/2/03 10:54

Cik skolas atvēra Sibirijā izsūtītajiem latviešu bērniem un vai vispār tur deva iespēju mācīties un runāt latviešu valodā? Pieņemsim ka tie netika ar varu aizsūtīti bet brīvprātīgi ar vecākiem aizceļoja, gluži tāpat kā krieviski runājošie tanī laikā ieplūda LPSR . Cik jaunas krievu valodas skolas atvēra tiem Latvijā? Nav runa par atriebšanos bet par integrācijas loģiku.

Zigis.

From: alex@chas-daily.com
Date: 5/2/03 11:17

Zigis: < Pieņemsim ka tie netika ar varu aizsūtīti >

Nepien'emsim: vin'i tur bija izsūtīti ar varu, un tas ir fakts. Un pie tam -- es visu laiku meg'ināju runāt par Latviju un pārsvarā par šodienas un rītdienas Latviju, bet visu laiku pretargumtācijas vietā dzirdu tikai -- bet Krievijā... bet Padomijā... bet cara laikos...

Ne visi kas šeit šodien dzīvo (vai vin'u bērni dzīvo) šeit ierādijās brīvprātīgi.

Integrācijas log'ika, manuprāt, ir l'oti vienkarša. Nav integrējamos un integrējošos, intergrejami ir visi, i latvieši, i krievi.

Alex

PS Un joprojām gaidu no Jums vai nu precīzu citātu par manu it kā "argument'aciju pret latvie'su valodu k'a ofici'alo", vai atvainošanos.

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 5/2/03 11:39

Sveiki!

Alex sūkstījās:

Šitā trobele, Alex, ir taču Tava vaina, jo Tu pirmais piesauci salīdzinājumu ar Krieviju: < Pat sliktākajos stalinisma gados nevienam neienāca prātā slēgt latviešu skolas. >

Un tad vēl tas:

Skaidrs. Bet integrācija nav panākama ne pašplūsmes ceļā ne ar nekādu stingrāku un absolūtāku likumu par to, kas 2004. gadā stāsies spēkā. Un rusofoniem ir jāmācās latviešu valoda un latviešiem ir jāmāca rusofoniem latviešu valoda.

Juris

From: RSpuris@aol.com
Date: 5/2/03 11:50

Netaisiet jokus - priekš manis tā ir pasaules centrā. Bet kāds tam sakars ar sacīto, ka dzīvē sen ir pierādijies, ka ne jau skolās bet gimenēs garantē kulturas un valodas uzturešanu/turpinašanu. Ričs.

From: alex@chas-daily.com
Date: 5/2/03 12:39

Richs: < Netaisiet jokus>

Kapēc?

Tad viss ir skaidrs.

Tāds, ka mes esam Eiropā, un šeit tadas lietas tiek risināti savadāk.

Alex

From: aabele@sveiks.lv
Date: 5/2/03 12:55

Alex, laikam Tev taisnība - ne visi cittautieši šeit brīvprātīgi ieradušies un nav atgriezušies savā etniskajā dzimtenē. Pilnīgi iespējams, ka uz šejieni atsūtīti paši nepilnīgākie. Vai gan citādi krievi visā pasaulē spēj izdzīvot bez krievu skolām un vēl saglabāt savu kultūru, tikai šeit ne. Neviens cits, tikai ar mazvērtības kompleksiem sirgstošais šaubās par savām spējam un prasa patsnezinkādas privilēģijas, kas tāpat nelīdz.

Man būtu tāds priekšlikums - tās krievu skolas, kas nav gatavas normālam mācību darbam Latvijā, lai mācās gadu ilgāk, par saviem līdzekļiem. PSRS laikos latviešu bērni mācījās gadu ilgāk nekā krievu skolu skolēni, domāju, ka šī prakse Krievijā attiecībā uz pakļautajām tautām pastāv joprojām. Un vēl pieprasa obligātu kiriļicu.

Ausma

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 5/2/03 1:28

alex: < Integrācijas log'ika, manuprāt, ir l'oti vienkarša. Nav integrējamos un integrējošos, intergrejami ir visi, i latvieši, i krievi.>

Katrs un katra vienība racionāli rīkojās pēc pašintereses, tikai personīgā identitāte ir nevien vienreizējais bet kopīgais un bez tam mainās laiktelpā. Resursi protams ierobežoti, jāizvēlas.

Jāņem vērā prioritātes un viens ir ilgtermiņā izveidojusies identitāte. To nevar precīzi izmērīt un tas nav īsti kvantificējams vai zinātniski cieš jēdziens, bet salīdzinot divus gadījumus ir iespēja prioratizēt.

Prioritāte ir tautas izdzīvošana un īpašu simpātīju var pievērst (kā pasaulei derīgu) kad tā rāda dzīvotspēju arī grūtos apstākļos, kad tā ar samērā maz resursiem izdarījusi daudz vairāk nekā citi ar vairāk resursiem, izveidojusi bagātīgu garīgu kultūru, kad dažādos laukos tā darbojas klasē ar tautām kas ir daudz lielākas un turīgākas.

Tautības jēdziens "latvietis" vai "krievs" ir nozīmīgs kultūrvēsturisks jēdziens, katrs saistīts ar vēsturisku laiktelpu bet krievu identitātes jautājums tomēr pirmam kārtām risinams savā senču zemē, nevis tik smagā veidā uzgāžams mazām tautiņām, šinī gadījumā tautai kuŗai vispārīgi ir vēl pienākums pret lībiešiem un latgaļiem un izteikti attīstīto novadu kultūrām.

Imigrantam nav jāzaudē sava senču kultūra, bet integrācīja neizbēgami ir ātzīt kā patiesu tās zemes tautas cīņu par eksistanci un mazākais to respektēt, arī ja nav spējīgs palīdzēt.

aija

From: baiba2000@hotmail.com
Date: 5/2/03 1:38

Aleksandrs - par valsts attieksmi pret rusofonu nespēju iemācīties latviešu valodu:

< Vot tici man -- nekadas pretīmnakošanas un labvelības es nenoveroja. >

Neticu, Aleksandr. Dariet ko gribat, bet neticu. 1992. gada 25. maijā ar Ministru padomes 189.-to lēmumu tika apstiprināts Valsts valodas prasmes atestācijas nolikums. Un tur skaidrā un gaišā latviešu valodā ir fiksēts, ka 3. (augstākās) pakāpes "runas un rakstu prasme ir nepieciešama (...) IZGLĪTĪBAS UN ZINĀTNES IESTĀŽU DARBINIEKIEM".

Šodien, ja nemaldos, ir 2003. gada 2. maijs. Tātad pēc 23 dienām apritēs apaļi 11 gadi kopš šī lēmuma pieņemšanas. Jūs taču negribēsit apgalvot, ka lielākā daļa rusofonu inteliģences, kas strādā Latvijas skolās, ir tik tupa, ka 11 gados nespēj iemācīties valsts valodu. Ja tomēr nespēj, - ko cilvēki ar zināmu diagnozi meklē mācību iestādēs? Tātad - ja tā nav valsts TOTĀLA piekāpšanās rusofonu pozīcijai, tad atļaujiet man sevi uzskatīt par Ķīnas ķeizaru.

Par rupjību atvainodamās, - Baiba

From: alnis@lis.lv
Date: 5/2/03 3:13

Baiba, vai neesat dzirdejusi par tiem cietajiem pauriem, kurus pat ar cirvi nevar parcirst!!!!!!! kā tados lai iemāca kādu otršķirīgu valodu- vietas nav, cciets "tupums" vien tur iekšā irrrrrr

Alnis.

P.S. Uzskatu, ka par šo tēmu nav vērts tērēt laiku un pelekās šūniņas.

From: alnis@lis.lv
Date: 5/2/03 3:14

Alex: < OK, precizēšu: Pat sliktākajos stalinisma gados nevienam neienāca prātā slēgt visus latviešu skolas Latvijā. Tā der? >

Jāāāā, tiesjām, tikai jau 5.klasēs vajadzēja likt eksāmenu krievu valodas rakstos, kuras dēļ man nācās sēdēt otro gadu, kaut gan ccitās vietās , piem. magtematikā biju teicamnieks. kā sjodien! TU LABĀK BEIDZ SAVU DEMOGOĢIJU UN "AIZVERIES"cietpauris tāds! Alnis.

From: alex@chas-daily.com
Date: 5/2/03 3:37

Juris: < Šitā trobele, Alex, ir taču Tava vaina, jo Tu pirmais piesauci salīdzinājumu ar Krieviju: “Pat sliktākajos stalinisma gados nevienam neienāca prātā slēgt latviešu skolas.”>

Ka Tu, droši vien, noveroja, es jau savu originalteikumu precizeja: Pat sliktākajos stalinisma gados nevienam neienāca prātā slēgt visus latviešu skolas Latvijā.

Vēl precizēšu: Pat sliktākajos stalinisma gados (1940., 1944-1953) nevienam neienāca prātā slēgt visus latviešu skolas Latvijā.

Tomēr, man par cara laikiem šeit stasta ari ārpus stalinisma kontekstā.

Man tā šk'iet, ka pats galvēnajs ir saprāst, ka "otrai pusei" arī ir savas sapes un meg'ināt tos vismaz ne stiprināt (jau nerunajot par "atvieglot"). Un ja viena puse meg'ina remdēt savas sapes, nemaz nedomajot par to, ka no tas otrai pusei sap vairāk, nav nekāda intergrācija. Tas ir konfrontācijas scenarijs un nekas cits.

Es jau rakstija vairākkart, kad cilvēkiem ir par ko runāt un ir velme to darīt, vin'i tā vai citādi sameklēs kopeju valodu ("sameklēt" nozīme tajā skaitā ari "apgut otras puses valodu"). Kad nav par ko runāt, tad arī perfekti apgutā kopēja valoda nepalīdzes.

Alex.

From: alex@chas-daily.com
Date: 5/2/03 3:51

Ausma: < Alex, laikam Tev taisnība - ne visi cittautieši šeit brīvprātīgi ieradušies un nav atgriezušies savā etniskajā dzimtenē. >

Varbūt Jūs negrib tas atzīst, bet drusin' vairāk neka puse rusofonu ir LR likumigie pilsoni -- pec senčiem.

Ja par vin'iem vispar var teikt, ka vin'i "šeit ieradušies", tad tikai fiziologiska kontekstā.

Tas lai paliek uz Jūsu sirdsapzin'ā.

Man personiski nebūtu nekas prēt macības pagarināšanas minorītāšu skolā. Varbūt tas nav obligāti jabūt atseviškais "liekamais" gads, bet saīsinātas skolas brīvdienas vai pagarinātas dienas, vai tos kombinacija. Par finansejumu ari varam diskutēt. Domāju, ka diezgan sapratīgi būtu "minoritāšu" pašvaldības ievest noteiktu papildnodok'lu skolas uzturešanai. Tomēr, domāju, ka reformas atcelšana būs spējīga atbrīvot tik lielu naudu, ka pietiek, lai samaksātu par "papildgadu" un vel būs atlikums pensijas palielināšanai.

Alex

From: alex@chas-daily.com
Date: 5/2/03 4:03

Baiba: < 1) "runas un rakstu prasme ir nepieciešama (...) IZGLĪTĪBAS UN ZINĀTNES IESTĀŽU DARBINIEKIEM".>

Vai, Jūsuprāt, tas ir labvelība?

2) Man jau ir apnīcis atkartot. Skolotaju darbadevejis ir valsts. Valsts vin'us visus savulaik parbaudija un gandrīz kā visiem izdeva sertifikātus par to, ka vin'i atbīlst prasībam. Valsts visu šo laiku nemaz nemeg'ināja izskaidrot, kas īsti notiek, bet rupejas tikai par to, kā skaistāk pateikt veletajiem (un Jums arī), ka viss ir kartība.

(Gandīz ka visi Latvijas iesdzīvotaji -- izn'emot pensionārus un bērnus -- savulaik vai nu tadu vai nu šadu valodas prasmes apliecību ir dabujusi. Uz papīra visa darbaspējīga Latvija jau sen brīvi runa latviski!)

Balstotiet uz izveidota mīta par "kartību", bija izplanota nakoša reforma -- vel vien mīts, kuru var istenot tikai uz papīra vai maksajot par to ar milzīgu izglītibas kvalitates kritumu.

Un tie pašie cilvēki, kuri pirms 2-3-4 gadiem Jums stastija par to, ka viss ir kartība, tagad Jums stasta par to, ka skolas sistēma gatava reformai. Vai Jūs esāt gatavi vin'iem vēlreiz uztīcēt?

Nē, tā nav. Tas ir slikti paslepts meg'inājums piekartot mītu reālitātes apstakl'iem un pilna negribešana godīgi atzīst, kā pašeirejzeja sistēma nedarbojas un jau sen vajadzīga kada cita.

Alex.

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 5/2/03 4:20

Sveiki!

Alex teica tā: <. . . pašeirejzeja sistēma nedarbojas un jau sen vajadzīga kada cita. >

Nū. Teiksim tāda, kur likums pavisam viennozīmīgi un stingri pasaka, ka rusofonu skolotājiem NAV obligati jāmācās valsts valoda? Un tikai tādā gadījumā, pēc vēl 11 gadiem rusofonu skolotāji būs sasnieguši 3. pakāpes runas un rakstu prasmi valsts valodā? Ja? Tāda, Tavuprāt, būtu tā īstā labvēlība?

Juris

From: aivis.b@delfi.lv
Date: 5/2/03 4:26

Alex: < bet br'ivpr'at'igi ar vec'akiem aizce'loja glu'zi t'apat k'a krieviski run'ajo'sie tan'i laik'a iepl'uda LPSR .>

Ak tā? Nu tad aju laiks mājup, brīvprātīgi. Ja jau te ir tik slikti, tad uz priekšu. Mājās taču vienmēr labāk.

Muļķības. Latviešiem nekur nav jāintegrējas, viņu zeme ir šī, viņu valodai te ir jāskan, kas te ir iebraukuši, lai priecājas, ka viņus ārā nemet un ļauj dzīvot. Ja jau vairāk kā desmit gadus te dzīvojot, nevar iemācīties valsts valodu, tad nu nav ko teikt, ja tie ir skolotāji, kas to nespēj, tad ir jāšaubās par viņu spējām mācīt un pašiem apgūt kaut ko jaunu, līdz ar to viņu pašizglītošanās spējas ir vērtējamas kā nulle...Lai ģimenē runā, kā grib, bet man ir tiesības Latrvijā runāt latviski un ir tiesības tikt saprastam jebkurā vietā, laikā. Nevis es nezinu krievu valodu, bet nevēlos Latvijā viņā runāt, tas ir princips, un saviem bērniem ieteikšu apgūt ne jau vienu vien svešvalodu. Un ja rusofoni piedāvā Latvijā divkopienu valsti, tad nu es tam nepiekritīšu nekādi, un būšu pirmais pretīi, par to cīnījies arī mans vecaistēvs, uņa vajadzēs, cīnīšos pats. Ja likumā noteikts pāriet uz mācībām valsts valodā, tad to pilda visi, nevis apspriezj, turklāt par šho likuma normu jau zināja ne vienu gadu pirms tā stājās spēkā, bija laiks pedagogiem iemācīties valodu, tas nenotika vienā dienā.... Alex, tavi argumenti par šo tēmu netur nekādu kritiku, ja 12 gadu laikā nevar vai negrib iemācīties valodu, tad nekāda pretīmnākšana nav vajadzīga, ir bijis jau pārejas laiks, bet ja tam pārejot nekas nav mainījies, tad secinājums ir tāds, ka rusofoni negrib vai nespēj mācīties valsts valodu un lietot to.

AB

From: aivis.b@delfi.lv
Date: 5/2/03 4:35

Minoritašu pašvaldībām? Kas tās tadas?

Man ir priekšlikums, lai pašu minoritāšu pārstāvji savas skolas sedz - ukraiņu vecāki maksā par saviem bērniem, uzturot ukraiņu skolas, krievi maksā par krievu skolām.... maksā gan par telpām, gan skolotaju algas - vai minoritātes būtu ar mieru, Alex, tā darīt? Es, pimēram, nevēlos, ka par maniem nodokļiem tiek uzturētas krievu skolas. Tas nekas, ka mani maksātie nodokļi nav 10 tūktošos latu mērāmi. Tas ir principa jautajums.

Turklāt Latvija rusofoniem - nepilsoņiem jau ir viena priekšrocība – nav jādien obligātais militārais dienests, kas viņiem neatņem veselu dzīves, mācību, un kaŗeras gadu. Viņi varētu veselu gadu tīirīt piespļudītās ielas 6 dienas nedēļā un tā veselas 52 nedēļas, tas būtu tikai taisnīgi ne, Alex?

AB

From: aivis.b@delfi.lv
Date: 5/2/03 4:40

Alex: < Tātad - ja tā nav valsts TOTĀLA piekāpšanās rusofonu pozīcijai, tad atļaujiet man sevi uzskatīt par Ķīnas ķeizaru.>

Atļauts, tikai kā dēvēt mūsu Ķīnas ķeizarieni? Vai vārds "Baiba" paliek spēkā?

Ar humoru, AB

From: kingga@plu.edu
Date: 5/2/03 4:41

Sveiki!

Baibas piemineta doma par Kinas keizara ipaso statusu man atgadina to, kas man patika ari pie Aijas teikta. Lielie un mazie nav vieni un tie pasi. Lielie un mazie nevar viena maza telpa sadzivot un izdzivot ar vienadam interesem un vienadam tiesibam. Laci un vaverities nevar lidztiesigi lekat kopigos kokos un savus bernus audzinat kopigas migas. Lielam un mazam sis spejas, iespejas un tiesibas nedrikst but tas pasas. Laci nevar meza rukt, ka meza viniem ir taisini tas pasas tiesibas izdzivot. Un ne jau laci vien. Domajot par Eiropas Savienibu, man patik, ka tur mazas valstis netaisas nodot ES valdisanu paris lielvalstim.

Visu labako modernos zveru darzos,

Gundars

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 5/2/03 5:45

Sveiki!

Gundaram patīk: < Domajot par Eiropas Savienibu, man patik, ka tur mazas valstis netaisas nodot ES valdisanu paris lielvalstim. >

Gundaram laikam patīk arī, ka Latvijas t.s. Dzelzs Lēdija sēd Vispasaules Vienīgās Superdižvalsts Superdižvadoņa Superdžī Superdubya Superdižklēpī?

Juris

PS Nesen (pag. Novembrī, NATO samitā Aspenā, Kolorādo) Čehijas bijušais prezidents Vaclavs Hāvels pateica tā:

“But we have another experience: that of being occupied by the Warsaw Pact states in 1968. At that time, the whole country repeated the word ‘sovereignty’ and condemned the official Soviet claim that the invasion was ‘fraternal assistance’ carried out in the name of values higher than state sovereignty: that is, in the name of socialism, whič they claimed was threatened here and that thereby, the very hope of mankind for a better life was threatened as well. Almost all of us knew then that it was really about Soviet hegemony and economic exploitation, nothing more. Still, millions of people in the Soviet Union probably believed that our sovereignty was being suppressed in the name of higher values, human values.”

“This second experience urges me to great caution. ... We have to weigh, again and again, on a delicate apothecary’s scale, whether the issue here is really to help people confronting a criminal regime, and the protection of humanity against its weapons, or whether it just might happen to be another version – far more sophisticated, of course, than the Soviet version in 1968 – of ‘fraternal assistance’”

Manā fiksā tulkojumā tas ir tā:

Juris Jūsfulais nocitēja Vaclāvu Hāvelu

From: aabele@sveiks.lv
Date: 5/3/03 4:48

Alex, ir noticis tā. Blēdis ir teicis, ka viņam ir 1000 latu. Visi tam noticējuši. Tagad pienācis laiks blēdim maksāt, bet nu izrādās, ka tie 1000 lati ir mīts. Alex piedāvā blēdim iedot tos 1000 latus, lai viņš var maksāt, bet vislabāk vispār no tā neprasīt nekādu maksu.

Kāpēc blēžiem visu pienest gatavu jau bļodinā? Lai tagad blēži ķepurojas, kā var, ja reiz citus mānījuši.

Skaidrs, ka blēži rusofoni, kas izlikušies, ka labi prot latviešu valodu, tagad ar visādām izdarībām cenšas noslēpt savu nesmukumu. Valsts pienākums ir celt šos blēžus gaismā, nevis palīdzēt viņiem noslēpt krāpšanos.

Ausma

From: aabele@sveiks.lv
Date: 5/3/03 4:51

Gundars: < Laci un vaverities nevar lidztiesigi lekat kopigos kokos un savus bernus audzinat kopigas migas.>

Labs salīdzinājums par lāčiem un vāverītēm, Gundar! Pie mums lāči, pamatojoties uz to, ka piedzimuši vienā mežā ar vāverītēm, grib lai vāverītes šos nēsā uz savām mugurām, jo, redz, lāči paši nespēj lēkāt pa kokiem un prasa vienlīdzīgas tiesības.

Ausma

From: aivis.b@delfi.lv
Date: 5/3/03 5:14

Un kā Alex skaidros vinotā alfabeta kirilicas iviešanu Krievijā? Cik mazas tautas ir krievijā? Cik valodas ir likvidētas? Mazās tautas nav minoritāte? Ja tu skaties pēc Eiropas modeļa, tad es skatos pēc Krievijas, un pilnīgi taisnīgi būtu, ja Latvijā visi krievi rakstītu Latīņu burtiem un runātu latviski.

AB

From: arubenis@ix.netcom.com
Date: 5/3/03 7:42

Alex: < Ne visi kas šeit šodien dzīvo (vai vin'u bērni dzīvo) šeit ierādijās brīvprātīgi.>

Bet brauksana majas - ta tacu var notikt brivpratigi? Sezaties tik vilciena un furkt - na rodinu, garam Zilupei. Vai tad jaiebaz tackas un jāizstumj lidz robezai? Laikam taja Latvija briniskiga dzive, kad tadi maskali par varu grib te palikt...

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 5/3/03 8:01

Eu Mīļais Rubīn! Lūdzams sēdies iekšā lidmobīlī un furkt - ārā no Homeland. Mums kārtīgiem amerikāņiem škandālmaherus nevajag.

Juris, Homeland Security Apakškomandants

From: gailitis@ca.inter.net
Date: 5/3/03 5:28

Sveiki,

.....atkal bezgaligas runas ar ruskišu valodas aizstavi! ;o)

Biķerniekam nevienmer piekritu un ka iepriekšejas e.m. pierada, mes vietam (arpolitika)saredzam lietas daudz citadak, un protams savu parliecibu skaidri izsakam, bet sekojošam 2 A.B. (e.m.) rindkopam, (paskaidrojot lietas butibu, Alexim) pilnigi piekritu un zinu ka puisim vismaz letiņu iekšlietas viņa galviņa ir "uzskruveta pareizi"!!!!!

Vilis G. <')))><

Ps. Vai nebutu pienakums Krievijai atmaksat Latvijai padlaikos nodarito skadi, un kur vel ("futzpah!")uzdrošinaties pieprasot lai letiņi vel apmaca krievu agrak ievestos krievvalodigos viņu valoda? PSRS meiģinaja parkrievot Latviju un ieveda krievvalodigos, un tagad vel uzdrošinas pieprasit lai tiem butu lidzigas valodas tiesibas! Šausmas kas par bezkaunibu!

Ja Krievija vel samaksatu par to 50 gados nodarito skadi, varbut vel varetu sniegt krievalodigiem palidzibu ar apmacišanos, bet ka jau Aleksis šeit pļapa katra e.m. viņi jau to nevelas darit, un vel uzdrošinas pieprasit valodas vienlidzibu ar letiņiem.

From: alex@chas-daily.com
Date: 5/4/03 9:27

Ausma: <Skaidrs, ka blēži rusofoni, kas izlikušies, ka labi prot latviešu valodu, tagad ar visādām izdarībām cenšas noslēpt savu nesmukumu. Valsts pienākums ir celt šos blēžus gaismā, nevis palīdzēt viņiem noslēpt krāpšanos.>

Tad kas te mums izbuvēja potjomkina sadžu? Vai tiešam Jūs domajāt, ka visi apliecības par naudu pirkti? Vai visi tiem kam apliecības ir, bet kuri valodu tomēr neprot, bija tik gudri, ka bija spējīgi apmānīt komisijas? :-)))))))))))))))))))))))

Droši vien, es labāk zinu, kas tieši Alex piedavā, vai ne?

Tad, Alex piedava rikoties GODĪGI:

1) atlaist no darbā visus skolotajus, kari nav spējigi stradāt likumā noteiktaja kartība (rezultāta būs jāslegt 3/4 no skolas ciet, bet tas nekas -- princīps ir dargāk)

2) atlaist no darbā ar aizliegumu nakotnē stradāt i valsts, i pašvaldības amatos visus tos ieredn'us, kuri pēc itkā "parbaudes" sertificejusi milzīgu daudzumu cilvēku ka derīgus.

Man, piemerām, parbaudes laika bija piedavāta augstakaja valodas prasmes kateg'orija (pec taja laikā formulējuma -- "parvald, kā dzimto valodu"). Tas man komisija tris cilvēku sastavā piedavāja, nevis kads tur viens korumpants. Un pie tam ne par kadu naudu nekadas runas nebija: tas bija vin'iem vajadzīga -- izsniegt man tadu apliecību. Padomju laikā mosaukums tadai praksei bija "pripiski" (droši vien, ka "pierakstīšanas" -- vai ka to labāk partulkot?).

Man doma par to, ka man būs "spravka", kura neatbīlst realitātei, bija pilnīgi nepieiejāma, un es atklāti pateica godatai komisijai, kā gribu "spravku", kura atspogul'o īstais zinašanas limenis. Rezultāta man tagad ir otra zēma kategorija -- skolā, piemerām, man stradāt nedrikst.

Un tie paši cilvēki no tas pašas sistēmas iekšēnes šodien uz visu pasauli vēsta, ka "skolas sistēma reformai ir gatāva!"

Ja drīkst, atkartošu jautājumu: vai Jūs esat gatavi vin'iem ticēt? Ne skolotajiem, bet tiem "sertifikātoriem"? Vot personiski Jus -- esat gatavi?

Alex.

From: alex@chas-daily.com
Date: 5/4/03 9:31

Aivis: < Un kā Alex skaidros vienotā alfabeta kirilicas iviešanu Krievijā? Cik mazas tautas ir krievijā? Cik valodas ir likvidētas? Mazās tautas nav minoritāte? Ja tu skaties pēc Eiropas modeļa, tad es skatos pēc Krievijas, un pilnīgi taisnīgi būtu, ja Latvijā visi krievi rakstītu Latīņu burtiem un runātu latviski. >

Es neesmu KF pilsonis -- kamer iespēja kl'ut par tadu brīvi un bez eksameniem man bija līdz 2000. g. Tomēr, es apzināti izlēma, ka -- paldies, negribu.

Un man, kā cilvēka, kas dzīvo valstī, kurš drīz būs ES locekl'is, dabiski daudz vairāk interese Eiropas pieredze, nevis kada tur Krievijas vai NVS vai Kīnas.

Jūs taču negirbāt man pastastīt, ka LR gatavojas iestašanai uz NVS????

Alex

From: aabele@sveiks.lv
Date: 5/4/03 11:01

Alex: < Droši vien, es labāk zinu, kas tieši Alex piedavā, vai ne? >

Mīļais Alex, tur jau tā lieta, ka vairs nav runa par ticēšanu vai neticēšanu, tagad jāparāda zināšanas praksē. Rusofoni negrib uzņemties atbildību, lūk, kas ir. Praktiskais darbs parādīs, kas melojuši, kas ne.

Ja arī pirms 10 gadiem eksāmenu komisija deva atlaides, rusofoniem vajadzēja saprast, ka viņiem jau tās zināšās būs vajadzīgas, ne papīram, un bija pietiekošs laiks iemācīties.

Ausma

From: alex@chas-daily.com
Date: 5/4/03 11:19

Ausma: < Mīļais Alex, tur jau tā lieta, ka vairs nav runa par ticēšanu vai neticēšanu >

Činavniekam Jūs esāt gatavi ticēt?

Alex

From: aabele@sveiks.lv
Date: 5/4/03 2:17

Rusofoni uzvedas kā bērni - skolnieks neko neprot, bet tiepjas - a man taču šajā priekšmetā teicama atzīme. Pieaugušajiem vajadzētu saprast, ka jāmācās ir savā labā, nevis priekš skolotāja.

Rusofoni kā tādi nēksistē ne Lielbritānijā, ne ASV, ne kur citur. Tas nozīmē tikai to, ka šeit krievvalodīgie tīšām šķeļ sabiedrību. Katra paša spēkos ir kļūt par pirmās vai otrās šķiras pilsoni, to nevar iebarot ar karotīti kā mannas putriņu.

Minoritāšu pašvaldības Alex skaidrojumā ir tīrais murgs un gaisa jaukšana. Tikpat labi varētu pašvaldības dalīt pēc dzimumiem - kur vairāk vīriešu, tur vīriešu pašvaldības, kur sieviešu pārsvars, tur matriarhāts. :-)

Ausma

From: kingga@plu.edu
Date: 5/4/03 3:51

Labrit, Ausma!

Rusofonu seit Vasingtona stata sarodas arvien vairak. Nav jau brinums. Nak klat ("begli") iecelotaji, un bez tam rusofoni sev pieskaita klat igaunus, latviesus un lietuviesus, visus slavus un vel ungarus. Ja seit to butu pietiekami daudz, lai vinus ieverotu, tad rusofoni sev pieskaititu vel visus parejos agrakas PSRS iedzivotajus.

Pasvaldibu seit rusofoniem nav un nebus. Rusofonu berni, ja pieparsijums ir pietiekami liels, var valsts skolas macities paris gadus krievu valodu ka svesvalodu. Ja vini velesies krievu papildskolas, tad tas bus tikai privatas. Japiezime gan, ka neviens nav izkarojis vairak privilegetu specialu pakalpojumu valsts labklajibas iestades ka rusofoni. Koledzas un universiates prasa labas anglu valodas zinasanas; ar citu dzimto valodu nepietiks.

Visu labako,

Gundars

From: aivis.b@delfi.lv
Date: 5/4/03 4:06

Alex: < Činavniekam Jūs esāt gatavi ticēt?>

Nē, nedz ierēdņiem , nedz rusofonu skolotājiem, abām kategorijām jāaiziet no darba!!

AB

From: kingga@plu.edu
Date: 5/4/03 4:10

Paldies, Aleksi, par jaunako!

Man gruti pieradit paregojumus, bet es sagaidu, ka krietna dala no rusofonu berniem Latvijas skolaska galvenoi svesvalodu, bet neizvelesies, bet anglu valodu. Ta ka skolnieku skaits Latvija saruk (visvairak rusofonu gimenes), tad ekonomisku apsverumu del vien Latvija domines latviesu skolas. Karjeras un starptautisko sakaru apsverumu del, sajas skolas daudz macis ari svesvalodas pec skolnieku izveles.

Kad es maciju viena no Kalifornijas valsts universitatem, tur krievu valodai nebija pieprasijuma pec pirma un otra svesvalodas limena kursa (krievu studentiem to nevajadzeja). Rusofonu studenti, pat no krievu inteligences un

aristokratu gimenem, uzsverti macijas anglu valodu. Es pienemu, ka sie studenti krievu valodu un diezgan dzilus ieskatus par Krieviju (ne PSRS) apguva majas vai majas un papildskolas vel pirms iestasanas universitate.

Visu labako,

Gundars

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 5/4/03 4:56

Sveiki!

Alex piedāvā rīkoties godīgi: < Tad, Alex piedava rikoties GODĪGI:

Kā jau Tev teicu, Alex! Man rādās, ka Tu šeit uzstājies ar ļoti vecmodīgiem bolševiku revolucionāra paņēmieniem: sak, jo sliktāk, jo labāk. Tu piedāvā "godīgu" konsekvenci, lai Tev būtu vieglāk pretī runāt Latvijas valodas likumam. Vai Tu nopietni domā, ka Tu esi "godīgāks" nekā, teiksim, Kārlis Šadurskis un Nils Muižnieks?

Juris

From: arubenis@ix.netcom.com
Date: 5/4/03 6:36

Alex: < Es neesmu KF pilsonis -- kamer iespēja kl'ut par tadu brīvi un bez eksameniem man bija līdz 2000. g. Tomēr, es apzināti izlēma, ka -- paldies, negribu. >

Ja Tu pats izvelejies nebut KF pilsonis, tad ko Tu brec/ Dzivo Latvija, runa latviski un visas citas vlaodas ko proti un precajies par dzivi brivaja pasaule. Ko tad tu vel raudi?

From: pistole@ebtech.net
Date: 5/4/03 8:34

Alex: < -- es visu laiku meg'ināju runāt par Latviju un pārsvarā par šodienas un rītdienas Latviju, bet visu laiku pretargumtācijas vietā dzirdu tikai -- bet Krievijā... bet Padomijā... bet cara laikos..>

Alex, Jūs un citi Latvijas rusofoni gribiet runāt tikai par tagadni un aizmirst vēsturi.

Sevišķi to ka pirms otrā pasaules kara Latvijas teritorijā dzīvoja apmēram 10% krieviski runājošie un tagad 40%. Kā apakšā rakstiet, ne visi Latvijā dzīvojošie krievi un viņu bērni šeit ieradās brīvprātīgi. Ja Jūs tā sakiet, pieņemu. Tagad jautāju Jums, kāpēc viņi neatgriezās šodienas Krievijā, bet grib dzīvot Latvijā kā krievvalodīgi un neintegrēties latviešu sabiedrībā? Tāpat arī tie kas tiešām brīvprātīgi Latvijā ieceļoja? Es zinu ka daži represētie latvieši palika Krievijā, bet nelasu ka viņi grib lai bērniem tur māca latviešu valodu. Tā tad, integrējās.

Loģiski integrācija ir tiešām vienkārša, Latvija bija un ir latviešu zeme (valsts) tiem kas ieceļoja, jeb vai šeit piedzima ir jāintegrējās Latvijas valsts vidē.

Es gaidu no Jums paskaidrojumu, kāpēc Jūs izgriezāt teikuma turpinājumu, ka tas it Jums savtīgs iemesls, jo Jūsu sieva nerunājot latviski. Tas ir ļoti labs iemesls kāpēc Jūs negribiet vienīgi latviešu valodu kā oficiālo, jo tādi viņai būs apgrūtinājums un pret to cīnaties, kaut vai sakiet ka nē.

Redziet Alex, Jūs atbildiet tikai uz tiem jautājumiem kuri ir izdevīgi, pārējos pilnīgi ignorējiet, vai izdzēšiet. Tādēļ nav vērts ar Jums dziļās diskusijās ielaisties. Pamudiniet gan sievu un meitu mācīties latviešu valodu, ja Latvijā dzīvot gribiet, viņām būs vieglāka dzīve.Zigis.

From: mahris@myself.com
Date: 5/5/03 12:13

Latvijas pilsonis Aleksis izsaka savas domas par to, kā mūsu kopīgajai valstij vajadzētu attīstīties. Tā dabiska jebkuŗa domājoša cilvēka rīcība. Vai varbūt Rubeņa kgam liekas, ka pieļaujami visi viedokļi, izņemot tos, kas pretrunā ar viņējo?

Mahris

From: jg@sveiks.lv
Date: 5/5/03 3:38

Strīdu par valodu, manuprāt, kļūtu pavisam maz, ja visi vienotos, ka Latvijā ir tikai viena privileģēta valoda - latviešu.

Nekur jau atklātā tekstā netiek pateikts, ka Alex cīnās par krievu valodu kā privileģēto Latvjiā, bet vai tad tiešām kādam liekas, ka var nodrošināt visām Latvijā dzīvojošām tautībām līdztiesīgu izglītību dzimtajā valodā.

Jānis

From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
Date: 5/5/03 4:01

Sveiki!

Par izglītības reformu -

http://www.diena.lv/komentari/lasit.php?id=183603

Vents

From: baiba2000@hotmail.com
Date: 5/5/03 4:23

Aleksandrs: <Vai lietuviešu skolas Jūs esāt gatāvi ar saviem nodokl'iem uzturēt? Ebrēju? Čigan'u? Igaun'u? Pol'u? Drikst Jūs palūgt publicēt pilnu sarakstu -- varbūt, tad es Jums samēklešu kadu minoritāšu skolu, kuru Jums nebūs tik prētigi uzturēt?>

Atkal nekorekti. Piemēram, lietuviešu vidusskolā lietuviski māca priekšmetus, kam ir tieša saikne ar Lietuvu - lietuviešu valodu, pasaules vēstures kontekstā - Lietuvas vēsturi. VISS pārējais - latviešu valodā. Arī igauņu u.c. skolās. Tieši šo pašu principu - lūdzu, arī krievu skolās (nav taču Latvijā "Dzīvnieku ferma", vai ne?)

Un par skolotāju atestaciju - ja man svilst, es tīri ciešami pusgada laikā varu apgūt kādas valodas pamatus. Krievu skolu pedagogiem šīs iespējas tika dotas ne pusgada, bet 12 gadu garumā. Rezultāts? Čiks. Un Jūs uzskatāt, ka šim čikam jākļūst par mērauklu? Nevarēšanai? Negribēšanai? Rusofoniskajiem "principiem"?

Ķīnas ķeizariene :-) Baiba

From: alex@chas-daily.com
Date: 5/5/03 6:34

Tikai Jūsu uztverē. Tas ir normāla mūsdiena Eiropas prakse. Minoritāšu pašvaldības "mana definicijā" vai pat autonomijas eksistē (un kadreiz pat ar konstitucionālam garantijam) Igaunijā, Lietuvā, Somijā, Zviedrijā, Norveg'ijā, Rumānijā, Slovākijā, Spanijā, Danijā, Austrijā, Lielbritānijā, Belg'ijā un nu nesen arī Francijā (Korsikā).

Bet vai nebūtu log'iski, teiksim, kadā no "pārsvarā sieviešu" pašvaldībām nodrošināt vieteja slimnīcā vairāk iespēju vērsties pie ārsta-g'inekologa un veikt specialīzētas "sieviešu" analīzes, bet kadā "pārsvarā viriešu" aprink'i -- pie ārsta-urologa?

Vot tieši tāpēc pretestība pret reformu ir tik liela: cilvēki neredz, kāds labūms vin'iem būs. Un es arī neredzu -- vismaz pēc pašreizēja reformas scenārija.

Alex

From: alex@chas-daily.com
Date: 5/5/03 6:39

Juris : < Vai Tu nopietni domā, ka Tu esi "godīgāks" nekā, teiksim, Kārlis Šadurskis un Nils Muižnieks? >

Ja. Vismaz es redzu problēmu -- un atklāti par to runaju, nevis meg'inaju padarīt iespaidu, ka nekadas problēmas nav.

Alex.

From: alex@chas-daily.com
Date: 5/5/03 6:40

Aivis: < Nē, nedz ierēdņiem , nedz rusofonu skolotājiem, abām kategorijām jāiziet no darba!! >

Īstenība, i ieredn'i, i skolotaji man ne īpaši interese. Bet kas būs ar bērniem?

Alex

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 5/5/03 6:53

Alex: < Īstenība, i ieredn'i, i skolotaji man ne īpaši interese. Bet kas būs ar bērniem?>

Normāls bērns var iemācīties pat vairākas valodas ļoti ātrā laikā (mēnešos, mazāk nekā gada laikā) bez īpašiem kompleksiem. Tikai tie kas ļauj saviem gadiem ievilkt viņus negribīgā mentālā staignājā ir nespējīgi garīgi invalīdi kas citiem jāžēlo un jābalsta.

aija

From: alex@chas-daily.com
Date: 5/5/03 7:20

Aija: < Normāls bērns var iemācīties pat vairākas valodas ļoti ātrā laikā >

Man jau vairs spēkus nav atkartot to pašo: eksistejošas latviešu skolas nav spējigi pien'emt pat ceturtdal'u rusofonu bērnus.

Kas būs ar parejim 3/4?

Alex

From: alex@chas-daily.com
Date: 5/5/03 7:34

Baiba: <Piemēram, lietuviešu vidusskolā lietuviski māca priekšmetus, kam ir tieša saikne ar Lietuvu - lietuviešu valodu, pasaules vēstures kontekstā - Lietuvas vēsturi. VISS pārējais - latviešu valodā. >

Var būt, ka lietuvieši ir ar tadu situāciju apmierināti. Var būt, vin'i nav spējigi organizēties. Var būt vel 25 iemesli, kapēc ta. Īstenība, jautājums ir -- vai tas ir vin'as izvele vai nespēja aizstavēt savas interēses.

Nē, neuzskātu. Mes varam šeit runāt par to, kā skolotaji ir vienkarši slink'i vai lielkrievijas šovinisti vai idioti vai varon'i -- bet viss tas nevar mainīt jautājuma būtību: kas būs ar bērniem, ja skolotaji nevar izpildīt likuma prasības?

Alex

From: uldis@parks.lv
Date: 5/5/03 7:47

Alex: < Īstenība, i ieredn'i, i skolotaji man ne īpaši interese. Bet kas būs ar bērniem? >

viņi zinās nu jau 2 valodas, un ir pilnīgi skaidrs, ka tas atstās neaprakstāmi deģenerējošu iespaidu uz viņu trauslajām dvēselītēm un pilnīgi izsmels viņu smadzeņu resursus, un kur vēl morālā trauma- iekarotājiem jārunā

iekaroto suniskajā valodā, plus vēl apcelšana no advancētāko beztautībnīeku puses par gansu valodas mācīšanos...(ir taču labi zināms, ka visas dizjās tautas, sākot ar latīņiem un beidzot ar igauņiem ir dizjas tikai tāpēc, ka nekad navauzījušas mēli barbaru valodās).Pilnīga traģēdija, vārdu sakot.

Lai Jums adekvāta diena :)

Uldis

From: arubenis@ix.netcom.com
Date: 5/5/03 7:52

Juris: < Vai Tu nopietni domā, ka Tu esi "godīgāks" nekā, teiksim, Kārlis Šadurskis un Nils Muižnieks?>

Man liekas, ka Aleksis megina tevi saraudinat par savu bargo likteni. Un Tu nepieklajiga karta megini šamiņo salidzinat ar nezin kadu Sadurski vai Muiznieku!

Kaunejies reiz!

From: kingga@plu.edu
Date: 5/5/03 11:00

Mila keizariene!

Tiem, kas ir apguvusi svesvalodu zema sarunu limeni, tehnisko valodas dalu seit iemaca viena menesi; ari tiem kas pec tas nemaz neilgojas. To vidu ir doktorandi, kam janoliek svevalodu eksameni tada limeni, lai to varetu lietot, izdarot savus petniecibas darbus. Eksamenam parasti ir divas dalas. Pirmaja ir jatulko no svesvalodas uz valsts valodu kada

zinatniska raksta dala. Otraja jaspej vienkarsaku rakstu vai macibas gramatas izvilkumu izlasit un parrunat ar eksaminetaju. Ja nav sekmju pirmaja reizie, eksamenu var atkartot vel divas reizes.

Visu labako,

Gundars

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 5/5/03 11:54

Sveiki!

Es Aleksim jautāju tā: << Vai Tu nopietni domā, ka Tu esi "godīgāks" nekā, teiksim, Kārlis Šadurskis un Nils Muižnieks? >>

Un Alex atblidēja tā:

Apsveicu, Alex! Prieks būt iepazinušamies ar tik kritiski domājošu cilvēku, kā Tevi!

Jeb kā Deniss Hanovs Venta no šodienas Dienas piespēlētajā rakstā "Nevienam politiskam spēkam izglītības kvalitāte nerūp " par to izteicās:

"Tas fakts, ka likumā nav skaidras reformas definīcijas, ļauj ekspluatēt to un apgalvot, ka 2004.gadā notiks mazākumtautību valodas, kultūras un skolas ātra un vispārēja iznīcināšana. Ar tādu apokaliptisku noskaņojumu mazākumtautību presei līdz 2007.gadam ir nodrošināti skaļie virsraksti un automātiska tirāžas palielināšanās, turpinot veidot aizspriedumus un informatīvu izolāciju, no kuras var iziet tikai kritiski domājošais (???) lasītājs."

Hanovs arī raksta, ka būtu labi likumu traktēt viennozīmīgāk, lai tādiem kritiski domājošiem tautiešiem kā Alexim nerastos iespaids, ka ierēdniecība tik vien dara, lai radītu "iespaidu, ka nekādas problēmas nav." Es pats gan domāju, ka viennozīmīgāks likums tikai būtu izejpunkts vēl lielākai ekspluatācijai un vēl apokaliptiskākam noskaņojumam...

Alex, pirms dažām dienām Tu mums rakstīji par diviem scenārijiem:

un

Jautājums: Kāpēc Tu izslēdzi "adaptācijas perioda" iespēju pirmajā scenārijā? Kāpēc Tu ar pilnu krūti atdodies apokalipses sludināšania un kāpēc Tu savā argumentācijā apšaubi Kārļa Šadurska un Nila Muiznieka un lielā vairuma Latvijas latviešu labo gribu panākt Latvijas tautas integrāciju?

Juris