Šajos ieskatos un spriedumos par saimniecisko dzīvi Amerikā, un netiešāk arī Latvijā, es atļaujos uzsvērt to, ko parasti mazāk ievēro tautsaimnieki un citi saimnieciskās izaugsmes novērotāji. Es savos uzskatos visvairāk vados no dažādu uzņēmumu vadības prakses, un tā cenšos turēties tuvāk realitātei. Šo pārdomu pamatā ir doma, ka saimnieciskās rosības izaugsmei ir ļoti liela loma katrā valstī. Cenšanās noturēt saimniecisko darbību maz mainītu faktiski noved pie reālo ienākumu samazināšanās, jo visas valstsis, lielās un mazās, mainās atsaucībā uz lielajām pārmaiņām visā pasaulē. Ja kopīgais maizes klaipiņš kļūst arvien mazāks, samazinās izredzes uz labāku rītdienu un ierosina nebeidzamus strīdus par ienākumu sadali. Tikai kopprodukta pieaugums var nodrošināt skolu kvalitāti, nozīmīgus atbalstus mazturīgiem, pietiekamus ienākumus augošam pensionāru skaitam, pieklājīgas algas uzņēmumu un iestāžu darbiniekiem un, protams, Latvijas nākotnei nepieciešamos uzņēmēju kapitāla ieguldījumus. Turpretim valsts saimnieciskai politikai ir vērojama samērā maza loma. Ja valdība to veido kā galveno un noteicošo attīstības faktoru, pieredze gandrīz visur pasaulē norāda uz agrāku vai vēlāku šādas pieejas nesekmīgu. Ja valdība tikai nosaka attīstības politiku, tad to iedzīvina vai bremzē visa saimnieciskā dzīvē iesaistītā tauta. Saimniecisko attīstību tās kopumā veido tautas pārstāvji un citi valsts likteņlēmēji, dažādākie individi un firmas, patērētāji un ražotāji, blēži un kontrabandisti. Šo iespaidu izpausmes var būt ļoti dažādas. Skandāli un blēdības, kari un nemieri, teroristu nedarbi, kari un nemieri, pat pilnīgi negaidītas sērgas un citas katastrofas mazina drošības izjūtu un savstarpēju uzticamību, kā arī vairo uzņēmēja un viņa darbinieku risku. Kopīgi panākumi visvairāk veicina sadarbošanos un sekmē pievēršanos jauninājumiem. Par to jau daudz domā Amerikas lielfirmas, kas NAFTA līguma rezultātā meklē jaunus partnerus kaimiņzemēs Kanādā un Meksikā.

Salīdzinot ar tām, Latvijas uzņēmējiem ir ieteicams pievērsties iespējamiem sabiedrotiem Eiropas Savienībā. Tur ir atrodami nākošie lielie iekšzemes tirgi, gan precēm, gan pakalpojumiem. Ražot tikai īsti vietējam tirgum kļūs neizdevīgi un nedroši.

Nedroša mīņāšanās Amerikā

Kā jau zināms, pēdējos pāris gados Amerikas saimniecība šūpojas, brīžiem augstāk, brīži zemāk, taču stipri tuvu saimnieciskās krīzes līmenim. Lai veicinātu saimniecisko rosību, Amerikas federālā rezerves banku (centrālā) sistēma ir jau ļoti plaši atvērusi naudas makus un maisus aizņēmumu meklētājiem. Valdība mudina tautu drošāk iepirkties, un ieguldīt vairāk naudas privātā sektora pasākumos. Prezidents Džordžs Bušs pagarina pabalstus bezdarbniekiem uz vēl 26 nedēļām un sola nedzirdēti lielas nodokļu atlaides tiem, kas saņem dividendes. Rezultāti nav iepriecinoši tiem, kas gaida ātro saimniecisko atkopšanos. Kā jau varētu sagaidīt, zemās augļu likmes īstenībā vairāk palīdz samazināt valdības augļu maksājumus valsts obligāciju turētājiem un to lielo svaru valsts budžetā. Privātā sektora finansisti nemaz nesteidzas aizņemties naudu, ja nav labu iespēju to izdevīgi ieguldīt. Ja presidents Bušs sagaida veselu miljonu jaunu darba vietu 2004. gadā, neviens vēl droši nevar pateikt, ko un kad solītā nodokļu atlaide mainīs saimnieciskā attīstībā. Skeptiķi vēlas lielāku atbalstu saviem domu biedriem. Viņi saka, ka ieteiktās atlaides īstenībā būšot Ziemassvētku vecīša dāvānas konservatīviem vēlētajiem un devīgiem prezidenta labvēļiem. Taču ir arī nedaudzas firmas, kuras jau tagad akciju tirgū atgūst daļu no zaudētā. Tikai no tās varēs dot jaunas darba vietas. To vēl ir maz. Saredzamās peļņas iespējas vēl nespēj pacelt vērtības akciju tirgū pacelt daudz augstāk. Amerikā, kur plānošanā ir vairāk pārrunu un mazāk valsts tiešu pavēļu reizēm nepārdomātai rīcībai, praktiskais uzsvars vienmēr būs uz firmas spējām konkurēt grūtos apstākļos vai citādi uzlabot savu darbību. Tāpēc plānu specifika pārmaiņu apstākļos ir bieži jāpielāgo jauniem apstākļiem. Pienākums uzlabot pieprasīto preču un pakalpojumu vērtību un samazināt to izmaksas stāv pirmā vietā. Pat labākā gadījumā, valsts politika iedarbojas lēnāk, šodien pavisam lēni. Kopproduktam (visas saimnieciskās rosības kopsummai) mazinoties, jau sākas gaidītie strīdi par saimnieciskās politikas prioritātēm un piemērotām programmām. Arodbiedrības vēlas kaut īslaicīgi nosargāt darba vietas, patērētāji vēlas lētas cenas un maz ierobežotu importu. Garām ejot, jaatzīmē, ka Amerikā jau pāris simt gadus dominē tikai viena prasība starptautiskā tirgū. Tā nav kontrole, bet tā ir iespējami brīva tirdzniecība, kur var pirkt un pārdot bez lielākiem grūtībām. Dažu ietekmīgu politiķu ierosinātie dzelzs un tērauda importa ierobežojumi, kas skar arī Latviju, uzskatāmi par īslaicīgiem izņēmumiem. Arī Latvijā saimnieciska politika un prakse bieži sava starpā nesaskan. Tā augstās muitas gluži neparedzēti veicina kontrabandas tirdzniecību. Konkursu noteikumus var daudzkārt neievērot un apiet. Augošais kredits patērētājiem paceļ importa līmeni negaidītā augstumā. Kopā ņemot, Amerikā, un arī Latvijā, valsts politika pat šķietami stabilā situācijā kļūst neskaidra un nedroša. Tāpēc gaidāmie praktiskie rezultāti arī kļūst nedrošāki.

Gan Amerikā, gan citos lielajos tirgos mēs gaidām maz pozitīvu politisku un saimniecisko pārmaiņu nākošā vai divu gadu laikā. No vienas puses, pieticīgā

apgrozījuma pieaugumā dominēs lētu importa preču tirdzniecība, bet rūpniecībā rosības tempus bremzēs gan zemāks pieprasījums, gan centieni paaugstināt ražību. Visur, kā Amerikā, tā Latvijā, lielākās sekmes visu sasniegumu vidū būs tiem, kas aktīvi spēs paredzēt un izmantot pārmaiņu atnestās iespējas. Uz brīdi padomāsim par bezdarbu. Mēdz teikt, ka saimnieciskos atplūdus raksturo pieaudzis bezdarbs. Krīze sākoties ar to brīdi, kad darbus un ienākumus zaudē vērotāja radi un draugi, bet īsti dziļa depresija atnākot tad, kad vērotājs pats zaudē savu darbu. Šodien ieilgstoši saimnieciskie atplūdi jau ved uz iespējamu krīzi Amerikā. Šajā pavasarī bezdarbs sasniedz augstāko līmeni astoņos gados, un ieguldītāju ienākumi ir stipri samazinājušies. Skatot apšaubāmus politikas rezultātus, nedrošības sajūta pieaug un kavē saimnieciskās rosības pilnveidošanos. Apšaubītas pozitīvas prognozes pašas nekādus labumus nenes.

Amerikāņi mēdz nomierināt savus bērnus tad, kad bērni ir norūpējušies par nākošiem Ziemassvētkiem un gaidāmo, agrāk isti nesatikto Ziemassvētku vecīti. Jā, Virdžīnija," viņi saka meitenei, "Ziemassvētku vecītis tiešām ir. Un viņš Ziemassvētkos noteikti pie mums pienāks." Šodien, nedrošākos saimniecisko atplūdu laikos, amerikāņi mierina sevi un citus, ka jau drīz, drīz vien, viss būs labāk un drošāk. Šī skaidrošanās ir aktīva, jo visi ļoti labi zina, ka saimnieciskās rosības atkopšanos nenosaka tikai valdības politika. Šajā atkopšanās procesa milzīga loma ir psīholoģiskai attieksmei. Ja visi būtu pārliecināti, ka jau rīt sāksies jauni zelta laiki, tad saimnieciskā darbība sāktu iet šajā virzienā. Šaubas un rūpes ir tās, kas visvairāk ierobežo saimnieciskās rosības tālāku attīstību. Un tāpēc mēs biežāk dzirdam, "Jā, Virdžīnija! Centies visu pareizi padarīt! Viss būs labi!" Taču liela atkārtošanās arī satrauc. Mūs satrauc skaļi aicinājumi patērētājiem pirkt vairāk, līdz ar to samazinot kopīgo risku. Starpība ir tā, ka bērnu uzticēšanas

Ziemassvētku vecītim ir nesalīdzināmi mazāk riskanta par lieliem ieguldījumiem ar apšaubāmu lietderību. Šis ieskats mūs noved pie patērētaju mainīgās lomas saimniecībā.

Patēriņš šodien.

Patēriņš mainās, un prasības aug. Vispirms tomēr ievērosim, ka Amerikas saimniecībai zināmu stabilitāti vienmēr dod milzīgais iekšējais tirgus. Pagājušā, 2002. gadā iekšējais kopprodukts noturas mazliet virs 10 triljoniem dolāru (viens Amerikas triljons ir miljons miljonu dolāru), vai apmēram 36 000 dolāru uz galviņas. Ka man aizrāda profesors Juris Vīksniņš, pakalpojumos aiziet lielākā daļa, apmēram 25 000 dolāru uz galviņas. Ja divu procentu zaudējums vai ieguvums neizklausās liels, tie tomēr ir tā pati nauda, ko prezidents Bušs sola nodokļu atlaidēm. Ja arī dolāru faktiskā pirktspēja Amerikā pašā ir mazāka par to, ko vēl varam Latvijā salīdzināt ar 285 latiem vai 325 eirām valūtas tirgos, šī ir tiešām ievērības cienīga summa. Man liekas, ka Latvijas apstākļos, šāds procentuāli ļoti augstais pieaugums nebūtu debess manna, bet gandrīz viss aizietu agrāk neparedzētos, visvairāk importa preču pirkumos. Līdzīga lieluma zaudējums Latvijā būtu katastrofisks, jo tad samazinātos ierastie pirkumi ar naudu no jau plāniem maciņiem. Tāpēc jau arī medz teikt, ka tad, kad Amerika noklepojas, tās kaimiņiem var piemesties plaušu karsonis.

Manuprāt, lielāki ieguldījumi nāks ar akciju vērtības pieaugumu biržās, kas savukārt var nākt lielāku, jau puslīdz droši saredzamu peļņu. Konkrēti, tā var nākt ar zemu inflāciju vietējo pakalpojumu pirkumos un vispār augstāku ražību. Pēdējā ir savukārt saistīta ar lielāku apgrozījumu patērētāju tirgos. Ja varam izšķirt apmēram astoņus patērētāju tirgus, ko noteic pircēju dzīves veids, mums šoreiz pietiks novērot trīs patērētāju kategorijas. Pirmajā redzam bagāto sabiedrības virsslāni un tam piekļauto vidušķiras augstāko slāni ar labāk samaksāto profesiju parstāvjiem un uzņēmējiem. Izaugsmei ļoti svarīga loma ir vidusšķiras lielākai daļai, kas var ļoti izškirīgi paātrināt vai piebremzēt savus atliekamos pirkumus. Vidusšķiras zemākais slānis ir skolotājiem un bibliotekāriem sakļaujas kopā ar sabiedrības zemāko un trūcīgāko šķiru.

Šodien, šajā vasarā kara darbības izbeigšanās Irakā atnes vienīgo īsti lielo ietaupījumu Amerikas saimniecībā. Tas ir naftas cenu kritums visā pasaulē no 40 dolāriem par mucu vēl zem 30 dolāriem. Visumā mēs vēl tomēr redzam parasti optimistisko amerikāņu lielu mīņāšanos un izjūtam nervozu plānošanu nākošo Ziemassvētku sezonai un nedrošus lēmumus par ieguldījumiem tālākai nākotnei. Šis ir arī laiks, ka lielveikalu iepircēji saņem norādījumus par Ziemassvētku sezonai atvēlētiem līdzekļiem, kas domāti gan ierasto, gan jaunu preču pasūtījumiem. Jau senie grieķu filosofi uzsvēra, ka tirgus ir vienmēr pilns ar nevajadzīgām precēm. Taču bagātā zemē, kur lielām masām ir samērā daudz brīvas naudas, kārdinājumi un impulsīvas iegribas ir svarīgākas par nopietni apsvērtām vajadzībām. Tāpēc arī svētku dāvānu pirkšana ir lielākais sezonas notikums Amerikas saimnieciskā pasaulē. Ir veikali, kam vismaz puse no visas gada apgrozības ir saistīti ar Ziemassvētku sezonu. Ja padomā, pat vidusšķiras Macy's un Nordstrom veikali īstenībā balles kleitas un kungu uzvalkus pārdod tikai vienu vai divas reizes gadā! Pirmās svētku sezonas vēsmas pircēji jau sajūt tūlīt pēc skolu sākšanās. Ja agrāk Ziemassvētku rotas veikalos varēja redzēt tikai pec amerikāņu Pļaujas svētkiem novembra beigās, tad tagad universālveikali vairs uz tiem negaida. Nedrošos laikos tiem ir svarīgi sev jau agri iekarot lielāku tirgus daļu. Palielinot preču realizācijas apjomu un pārdodot preces lētāk, vismaz daži veikalu vadītāji cer iegūt vairāk peļņas. Citi, īpaši luksa veikalos Neiman-Marcus un Saks Fifth Avenue, uz svētkiem paceļ cenas. Šo veikalu bagātie, un pat tikai iztikušie klienti par cenām daudz nedomā.

Amerikas saimnieciskā dzīvē jāizšķir vairākas mainīgas, bet tomēr ietekmīgas pircēju grupas. Jau pieminējam bagātniekus, kuri pirms pāris simt gadiem Francijā izveidoja luksa preču patēriņa raksturu galmā un tā radīja jaunas rūpniecības nozares. Arī šodien turīgie pircēji, ieskatot īstos jaunbagātniekus, veido īpatnēju un nozīmīgu skaitā pieaugošu patērētāju slāni. Šie pircēji pērk to, ko viņi vēlas.

Šī grupa saslēdzas ar otro pircēju slāni, augstākā līmeņa vidusšķiru, ieskaitot turīgos pircējus ar lieliem parādiem. Manuprāt, šie patērētāji ir tie, kas Amerikā visvairāk pērk jaunas mājas un jaunas automašīnas un vēl citas lielas patēriņa preces ar lielu izvēli. No vienas puses, šīs grupas pirkumi pieaug. No otras, to vidū daudzi ir tiešām atliekami pirkumi, kas kopumā var pat ļoti svārstīties. Trešā kategorijā ir tie, kuri savu naudu izdod un iekrāj maz. Es šajā grupā lieku zemāko vidusškiras slāni un lielo darba ļaužu masu. Viņi pirkumi, ko var uzskatīt kā pirmās nepieciešamības preces un pakalpojumi amerikāņu sabiedrībā, ir samērā stabili,vienkārši un visvieglāk prognozējami. Kā to rāda viņu niecīgie iekrājumi, ap 10 000 dolāriem ģimenē, var teikt, ka šie patērētāji izdod visu savu naudu. Viņi ir arī tie, kuri, viņu rocībai nepieaugot, arvien lielāku vērību pievērš lētām cenām. Ar visu ierobežoto rocību, viņi tomēr kļūst ar katru dienu apaļāki, maz izglītojas, un kuriem visgrūtāk ir atrast pat vienkāršākos darbus. Viņu vienkāršos darbus datorizēt un mehanizēt ir visvieglāk. Viņu saražoto var visvieglāk aizstāt ar importa mantu. Ja sen zaudējuši darbu apģērbu darbnīcās, viņi ir lielākie Ķīnas tekstīliju pircēji. Viņi vairs nestrādā auto rūpniecībā un viņu auto ir lietota japāņu vai korejiešu markas mašīna. Viņi arvien vairāk iepērkas ļoti sekmīgās Wal-Mart ķēdes veikalos. Tur sludina lēto preci.

Atskatoties uz aizgājušo svētku sezonu, bagātie pirka to, ko viņiem iegribējās, varbūt arī daudz ko īpaši nelietderīgu, ieskaitot Viņa un Viņas Motorlaivas. Dzīvokļu cenas Ņujorkas Parka avēnijā un lepnākos citu lielpilsētu rajonos ir jau astronomiskas. Tie, kuri apseko bagāto klientu tirgus, jau paredz ka britu firmas Rolls-Royce jaunie vācu Īpašnieki prasīs vismaz ceturto daļu no miljona dolāriem par savu lepnāko modeli. Daži garlaikoti bagātnieki pirks jahtas Ņurošelā vai cels jaunas villas Karibu jūras salās. Šeit jāuzsver, ka šo untumaino pircēju prasības ir savā būtībā eksluzīvas, un tāpēc ir grūti paredzēt viņu iedomātās vai īstās vajadzības. Viņu izdevumi, un pat viņu ieguldījumi, kļūst par modes un iegribu lietu. Mēs zinām, ka viņu dzīves veids nākotnē mainīsies maz un viņu izdevumi turēsies augstā līmenī. Jāšaubās gan, vai tie spēs nozīmīgi mazināt bezdarbu Amerikā pašā. Neplānotie, lielāko tiesu importa vai impulsa pirkumi ārzemēs drīzāk vairo nedrošības sajūtu saimniecībā.

Kā jau pieminēts augstāk, Amerikas augstākās vidusšķiras pirkumi ir tie, kas var līdzsvaroti nodrošināt Amerikas saimniecisko rosību. Bez tiem būtu grūti uzturēt augstu nodarbinātības līmeni. Vidusšķiras spējas un vēlēšanās iepirkties aug vēl ātrāk, jo pēc savas izrīcības šīs aprindas nav lieli taupītāji. Ģimenēs ar lieliem gada ienākumiem virs 100 000 dolāriem, viņu aktīvos redzam arvien lielākas mājas, trīs automašīnas un tikai ap 150 000 dolāru ieguldījumus vērtspapīros. Arī šie pircēji vairāk un vairāk pievēršas dažādiem pakalpojumiem. Ja vecākie dodas uz sauļošanās saloniem, jaunākie vairāk domā par slēpošanu tuvākos kalnos. Drošākie dodas uz peldēšanos un sauļošanos plūdmalēs, kur vairāk un vairāk var sastapt īsti plikos.

Šīs tendences vairo lielo universālveikalu problēmas. Pietrūkstot tradicionāliem vidusšķiras pircējiem, šie veikali pārorientējas uz citiem. Viena daļa sāk ierobežot savu preču sortimentus un uzsver to lētumu, citi mēģina pielāgoties turīgajiem pircējiem. Ja šī plašā patēriņa tirgus attīstību Francijā raksturo Carrefour veikali, tad Parīzes universālveikali Printemps un Galleries Lafayette, nomainījuši vadību, pārkārtojas uz vidusškiras virsslāni un vēl turīgāku klientu saimi un cenšas apsteigt tādus mazākos luksa veikalos kā Hermēs. To pašu redzam Berlīnes KdW (Kaufhaus des Westens), bet slavenais Londonas Harrod's jau atver mazas filiāles pasaules lidlaukos.

Kopā ņemot, lielā Ziemassvētku iepirkšanās vairs nespēj dot agrāk tik gaidītos, tagad mazākos pasūtījumus tiem, kuri ražo Amerikas iekšējam tirgum.

Nodarbinātība un saimnieciskā rosība.

Nodarbinātība Amerikā vēl īsti neatgriežas ierastā līmenī. Tas, ka Džordžs Bušs atļauj uz ilgāku laiku pagarināt bezdarbnieku pabalstus savā ziņā stiprina pirmās nepieciešamības preču patēriņu, šis solis tomēr arī apstiprina bažas par bezdarbu arī tuvākā nākotnē. Oficiālais bezdarbnieku, respektīvi darba meklētaju skaits, nav vis pieci, bet seši procenti visā Amerikā, un ap septiņi procenti Vašingtona štatā. Manuprāt, Amerikā, kur normāli strādā apmēram puse no 280 miljonu iedzīvotājiem, pašreiz pietrūkst vismaz miljons darba vietu, bet citi minētu vēl astoņus vai pat deviņus miljonus nodarbināmo, kuriem darba vuetu trūkst. bez darba. Pēc tautsaimnieka Artūra Okūna vienkāršotā aprēķina, iztrūkstošais viens procents nodarbināto samazina saimniecisko rosību par diviem procentu punktiem, kas liekas būt reālais iztrūkums zem normālā līmeņa. Šāds, samērā neliels un īslaicīgs iztrūkums nav liela visas tautas problēma, bet mums jādomā par nākošiem un vēl tālākiem Ziemassvētkiem.

Visas iedzīvotāju grupas noveco. Tapēc arī visvairāk pieaug izdevumi par uz vietas ražoto pārtiku, zālēm un ārstēšanās pakalpojumiem. Atklāti sakot, trūcīgiem pensionāriem Amerikā veselības kopšanai nekas nozīmīgs nav iekrāts. Ja viņi spēj, viņi turpina strādāt. Vairojas diezgan skaļas prasības pēc lielākiem sociāliem atbalstiem. Jau tagad darbu vietu skaits ārstniecības nozarē ātri pieaug. Ar šo pieprasījumu, so pakalpojumu cenas vietējā tirgū nemazināsies. Veco ļaužu izdevumu līmenis pieaugs. Tā nonākam pie ne sevišķi oriģinālā atzinuma, ka veicināt optimālu iedzīvotāju nodarbi ir svarīgākais saimnieciskās attīstības mērķis gan bagātajā Amerikā, gan trūcīgajā Latvijā. Reāli skatoties, saimnieciskā rakstura valsts politika tomēr, Amerikā vairāk, Latvijā mazāk, nav un nevar būt īsti racionāla. Te notiek cīņa par varu, un par valdošo aprindu par varas atbalstu tautā. Nodarbinātība vienkārši nav lielākā valdību prioritāte. Kā parasti, peldētāju liktenis ir atstāts viņu pašu rokās. Amerikā bezdarbnieku skaits (to vidū visvairāk mazkvalificētie strādnieki) turas ap 5-6 procentiem, apmēram tāpat kā augstas ražības zemēs Japānā un Zviedrijā, bet krietni zemāk kā Francijā, Italijā un Vācijā. Minimālās algas ir virs 5 dolāriem stundā, bet vairums saņem algas virs 10 dolāriem stundā. Rūpniecībā caurmērs ir ap 15 dolāriem, bet kopā visi personāla izdevumi stundā turas ap 20 dolāriem stundā. Tur, kur saimnieciskā dzīve ir daudzveidīga, ienākumu izlīdzināšanās nav sagaidāma. Visu nodarbināto vīriešu ienākumi turas zem 30 000 dolāriem gadā. Sievietēm, kuras visvairāk strādā pakalpojumu nozarēs tie sasniedz ap 17 000 dolāru gadā. Lielpilsētās vidējās algas ir apmēram divreiz augstākas par Amerikas caurmēra algām. Vēl jāpiezīmē, ka ienākumu un sociālie nodokļi Amerikā ir ap 26 procenti (vēl klāt nāk štata nodokļi) no ienākumiem, salīdzinot ar 27 procentiem Francijā un 24 procentiem Lielbritānijā.

Latvijas uzņēmējiem šīs augstās algas ārzemēs norāda uz iespējām, pat nepieciešamību atrast jaunus partnerus un sabiedrotos ārpus Latvijas. Pat pieņemot, ka daļa no Latvijas maznodarbinātie paliek dzīvot uz laukiem un savus pieticīgos ienākumus papildinās ar piemājas dārziņa audzināto, ir svarīgi, ka šis iespējas ir dotas. Iedzīvotāju novecošanās Latvijā jau tagad norāda uz gaidāmām grūtībām nodrošināt augstu labklājības līmeni visiem, visā tautā. Ja visi nevar būt labni nodrošināti, tad ir svarīgi, lai arī trūcigie varetu izdzīvot. Tāpēc pat minimālas un nepilnīgas darba iespējas Latvijā, gluži kā tas bija jaunuzbūves laikāpec Pirmā pasaules kara, kļūst svarīgas.

Vienkārši sakot, nenostrādātais bezdarba laiks ir zaudēts. Šīs darba stundas nevar uzkrāt, un tās nevar noguldit bankā citai reizei. Reāli sarucis pieprasījums samazina jaunos ieguldījumus visās saimniecības nozarēs. Ieildzis pieprasījuma deficits ir bīstams, un tas ir novēršams pēc iespējas ātri. Kā to rāda Latvijas pieredze Pirmās republikas laikā, pat samērā neražīgi paveikts darbs ir vērtīgs.

Ja vēl nesen lorda Džona Mēnarda Kēnsa un viņa sekotāju ietiektie soļi nodarbības uzlabojumiem ir valdībai mākslīgi palielināt iepirkumus, ieguldījumus, pasūtījumus un pabalstus, tad tie Latvijas apstākļos šodien ir apšaubāmi. Latvijas rūpniecības attīstību nebremzā nepietiekams vietējais pieprasījums. To kavē nepietiekama eksporta iespēju izmantošana. Vairums Latvijas iedzīvotāju arī nākotnē būs pilsētnieki. Pilsētās visvieglāk ir pieejama papildus izglītība, un pilsētās veidojas jauni rūpniecības un pakalpojumu nozaru grupējumi. Tur var iegūt pieredzi prasmi un pat statrptautiskos sakarus gluži kā tas notiek Amerikas slavenajā Silikonielejā pie Stanforda Universitātes. Tā Latvijas pilsētās nākotnē var veidoties plaša Latvijas saimniecības bāze.

Mainīgās iespējas.

Uzlabojumi saimnieciskā rosībā sadalīsies nevienādi. Gan Amerikā, gan Latvijā visvairāk iegūs tie, kas pēc lielāka sava laika ieguldījuma savā izglītībā strādās vērtīgāku un vairāk pieprasītu darbu jaunās nozarēs. Tas nozīmē, ka īpaši jaunie darba meklētāji iegūs gan ar lētāku importu, gan sava darba augļu izdevīgāku eksportu. Pat izdevīga situācija mainīsies bieži un ātri. Nepietiks tikai ar tradicionāli mācības iegūtām zināšanām, bet svarīga būs apsviedība, veiklība sastrādāt ar agrākiem nepazītiem līdzdarbiniekiem un iejutība jauno apstākļu prasībās.

Lielajos tirgos pietrūkst ražošanas darba iespēju. Kā to rāda ASV pieredze, jau pieminētais NAFTA līgums plaši paver Amerikas durvis Kanādas un Meksikas uzņēmējiem. Viņi te ienāk nekavēti, bet viņus un viņu preces vēl nepazīst. Viņiem ir dotas iespējas. Par iepazīšanos viņiem, tāpat kā Latvijas uzņēmējiem ES, visvairāk ir jārūpējas viņiem pašiem. Tādas pat iespējas visvairāk paveras tad, kad arī tur var iesaistīties agrāk neievēroti piegādātāji. Lielās pārmaiņas pirkumu ražošanas un pirkumu dinamikā tikai pa daļai spēj aizstāt zaudētos vienkāršos Amerikas darbus ar vērtīgākiem. Izaugsme ir nepieciešama, bet izaugsmei ir arī savas robežas. Ja patērētāji sevi samērā viegli pieradina pie zemākām cenām un lielākas dažādības, arvien lielāka rodas pretestība vietējo strādnieku aprindās pret tik dinamisku internacionāla rakstura saimnieciskā darba sadali. Citiem vārdiem, visizdevīgāk ir iekļūt iekšā lielajā tirgus telpā un baudīt tur pieejamās priekšrocības.

Ja Latvijas uzņēmēji jau izprot kvalitātes prasības un pienākumu piegādāt salīgto laikā, pašreizēja saimnieciskā dinamika sliecas uz zemo cenu kā izšķirošu faktoru jaunās attiecībās. Amerikā importa preču dažādība veicina pircējus vairāk salīdzināt to kvalitāti un to cenas, kā arī arī izmēģināt pilnīgi jaunus ražojumus. Lielie tradicionālie, Centram līdzīgie J. C. Penney veikali savas pozicijas tagad Ziemassvētkos spēj noturēt tikai ar konsekventu ilgstošas izpārdošanas politiku visā svētku sezonā. Tā raksturojas ar veikalu atvēršanu agri no rīta, vēl pirms darbu un skolu sākuma, pazeminātam cenām un agresīvu reklāmu, kā arī ar samazinatu peļņas apjomu. Līdz ar šīm pārmaiņām bankrotē mazāk mainīgie lielveikali, piemēram K-Mart veikalu grupa, un grūtībās nonāk pazīstamie, bet mazelastīgie BigMac pārdevēji. ASV un dažās Eiropas valstīs vēl pastāv pieņemams līdzsvars. Uz to vispirms norāda augstais nodarbinātības līmenis. Bagātās zemēs tas pieļauj arī tālāku izaugsmi pakalpojumu nozarēs. Tieši lētie importi rosina dibināt jaunus lēto preču tirdzniecības centrus. Tie ir būtībā ar precēm piekrauti šķūņi, kur mazāk naudīgos pircējus pievelk tikai zemā cena un pieņemamā kvalitāte. Kā jau minēts. augtin aug gados vēl jaunā Wal-Mart veikalu ķēde, kas tagad sāk dominēt Amerikas mazumtirdzniecībā un atver jaunus veikalus taupīgiem pircējiem. Taču aug arī mazāku pakalpojumu bodītes. Tās, ieskaitot Sietlas Starbuck's minikafejnīcas mazliet atgādina Apsara tējas namiņus Rīgā. Kā vienā, tā otrā vietā veikaliņš kalpo klīstošo pircēju atelpas brīžiem. Arī Starbuck's mainās. Ja tur agrāk malko tikai kafiju un parrunāt klejojumos novēroto ar satiktiem draugiem, Starbuck's paļaujas uz augošu apgrozību Amerikā un citur. Tur sākt pārdot arī preces. Tā Starbuck's šogad sāk pārdot Takomas saldumu firmas Brown & Haley jauno, tirgus izmēģinājumos rūpīgi pārbaudīto mandeļu konfekšu marku Mocha Roca. Redzam, ka arī pieticīga peļņas tiesa var finansēt jaunas filiāles.

Kopā ņemot, Amerikā un ES lielajās valstīs varam sagaidīt pastiprinātus meklējumus samazināt izmaksas rūpniecībā gan ar lētākiem materiālu un detaļu pirkumiem, gan ar augstāku ražību. Turpretīm iekšējā tirdzniecībā varam sagaidīt jaunu lētāku preču importu. Manuprāt, šie divi pārmaiņu viļņi agrāk vai velāk novedīs pie importa ierobežojumiem Amerikā un ES. Tapēc Baltijas valstīm ir svarīgi iekļūt ES iekšējā tirgū un veidot savu saimniecisko attīstību zem ES lielvalstu lietussarga.

Ņemot vērā Latvijas zemās caurmēra algas (295 eiras, salīdzinot ar 374 Igaunijā un 327 eiras Lietuvā), ir domājams, ka īpaši Latvijā rūpniecība nav izveidojusi spējas ražot vērtīgākas eksporta preces. Anglijas Bankas vērtējumos spēcīgākās Eiropas rūpniecības zemes pašreiz ir Beļģija, Somija, Spānija, Dānija, Nīderlande un Lielbritānija. Vācijas augstās algas un lielie nodokļi arī norāda uz iespējamu jaunu interesi iepirkt materiālus un pusfabrikātus lētāk. Nākotnē ASV un ES daudz vairāk domās un runās par to, kā noturēt iedzīvotāju nodarbi un spēju konkurēt. Latvijā šī pārmaiņu dinamika rada gan savas līdzsvara problēmas, gan jaunas iespējas. Šajā ziņā Latvijas uzņēmējiem paveras durvis sadarbībai ar jauniem partneriem. No tām piemērotākās ir tās, kas jau sekmīgi darbojas ES. Šīs firmas veido ilgtermiņa attiecības, jo tikai ilgstošā sadarbībā tās var nonākt pie attiecōibām, ko raksturo savstarpējā uzticamība un izpalīdzība.

Labākie partneri.

Latvijas labākie partneri rūpniecībā, ieskaitot IT, ir profitablas ārzemju firmas, kas pašreiz cenšas uzlabot savu darbību un peļņas spējas. Šīs ir firmas ar sekmīgu pieredzi dinamiskās parmaiņās. Gluži kā Amerikas iepircēji meklē sev izdevīgākus lēto ražojumu piegādātājus, Latvijas uzņēmējiem ir jāpēta jaunas iespējas un prasības ārpus Latvijas robežām. Viņiem ir jāpārdomā kā veidot savu labāko devumu pasaules saimniecībai un kā atrast sev jaunus partnerus un sabiedrotos, īpaši ES. Firmas, kas jau ir nonākušas grūtībās, ir tās, kas visvairāk rūpējas par subsīdijām un mākslīgu darba vietu uzturēšanu, lai nezaudēti savus labākos darbinieku. Tur, kur tās samazina savas darbības apjomus, darbinieki bēg uz drošākiem darbiem un tā pasliktina firmas iespējas ilgāk izvilkt savu dzīvību. Nozīmīgs piemērs ir bankrotējušā, aizdevēju vadītā K-Mart grupa, kas pagājušā gada slēdza 283 vājākos veikalus, bet šogad slēgs vēl 326 visā Amerikā. Šādas firmas ir nedroši partneri Latvijas firmām, kas nevar atļauties zaudēt maksājumus par jau pasūtīto un pārdoto. Manuprāt, jau piemērotāki partneru paraugi ir naudīgie Wal-Mart un Nordstrom veikali, IBM un Microsoft uzņēmumi. Microsoft naudas netrūkst, bet trūkst labu ieguldījumu iespēju. ASV juridiskās normas šīm firmām neļauj uzpirkt konkurentu uzņēmumus un tām nepieļauj izvērsties par monopolu. Nesamazinot darba vietas, lētāki materiālu un programmu iepirkumi šai joprojām augošai firmai dod iespējas noturēt peļņu un stabilizēt akciju vērtību pieklājīgā līmenī. Kā to saka firmas vērtētāji, Microsoft pašreiz vairs nevar rēķināties, ka tajā ieguldītais kapitāls turpinās tai dot ierasto 40-50 peļņas procentu peļņu.

Ir vērts atgādināt Harvarda Universitātes profesoru Maiklu Porteru, labu Baltijas un Ziemeļeiropas pazinēja, domas, ka labākā nākotne Baltijas telpā ir paredzama firmām, kas, sadarbībā ir piedzīvojumiem bagātām Ziemeļvalstu firmām veidos savstarpējas sadarbības ķekarus, savdabīgus sabiedroto grupējumus, kur katrs piedāva savu labāko, bet visi kopā mācās strādāt labāk un saimnieciskāk.

Slēdzieni

Man nav šaubu, ka pašreizējie atplūdi un nenokārtotie drošības jautājumi aizkavēs strauju tālāku saimniecisko izaugsmi visā ASV un ES. Dažādi faktori, īpaši iedzīvotāju novecošanās un jaunās tehnoloģijas jau prasa augstāku ražību un darba vietu aizsardzību gan Amerikā, gan ES. Taču tie paši faktori kļūst labvēlīgāki Latvijai kā ES valstij. Lieltirgus savienības arī nākotnē rūpēsies par visas savienības valstu labklājību, un Latvijai nebūs tik nepieciešami cīnīties par savu mazo un dažkārt neekonomisko iekšējo tirgu.

Uz brīdi ieskatīsimies, kas notiek lielā iekšējā tirgū. Trūcīgākie patērētaji, ņemot vērā viņu pieticīgo rocību, kļūst patstāvīgāki savos vajadzību, kvalitātes un cenu vērtejumos. Viņi ir prasīgāki. Rezultātā mēs varam sagaidīt, ka Wal-Mart parādīsies un darbosies arī Latvijā. Tām ir visgrūtāk iekarot pārtikas tirgus, jo te jāpazīst un jārespektē dažādu iedzīvotāju ieradumi un viņu kultūras un sabiedriskās normas. Ja arī šādas firmas Latvijā iepirks vietējos uzņēmumos ražotas preces, tad šiem piegādātājiem būs nopietni jāpārdomā sava tirgošanās strateģija un sava cenu politika.

Tādi lieluzņēmumi kā Sietlas Boeing lidmašīnu fabrikas un Microsoft jau sen ir izveidojušas savas apgādes un ražošanas satelītu organizācijas. Šādām firmām netrūkst darbu, ko nodot uzticamiem, labi kvalificētiem mazākiem kontraktoriem. Tie nav izvietojušies tikai Vašingtona štatā, bet tie ir atrodami visā Amerikā un pat talāk. To nekad un nekur nav par daudz. To vienmēr pietrūkst, un tos vienmēr meklēs. Šīm iespējām tomēr ir nopietni jāgatavojas. Bībeliski runājot, tikai ģeķīgās jaunavas iznieko dārgo eļļu savās lampās. Gaidītie līgavaiņi viņām var tumsā paiet garām. Šie novērojumi visvairāk attiecas uz lielāku eksportu un jaunām sadarbības iespējām ES iekšējā tirgū. Latvijas iestāšanās ES, kā jau teicu, paver durvis uz jauniem partneriem un agrāk neizveidotu sastrādāšanos un visiem izdevīgāku darbu sadali.

Ieteikumi latviešiem.

Man ir vismazāk ieteikumu Amerikas latviešiem. Piecedsmit gaudu laika viņi vai viņu vecāki nav baidījušies ne viegla, ne grūta darba. Viņi ir sekmīgi sacentušies Amerikas skolās un augstskolas. Lielais vairums no viņiem ir labi iekārtojušies profesionālos darbos. Viņi ir savai dzīvei nodrošināti ar zināšanām un ieguldījumiem.

Interesanti, ka vai instinktīvi, latvieši Amerikā, savas vietas meklējot, ir ļot maz pievērsušies lauksaimniecībai. Viņus vairs daudz arī neredz fabrikās strādājot. Viņi ir saskatījuši sev piemērotas jaunas iespējas, un viņi ir tām izdevīgi pielāgojušies.

Latviešiem Latvijā es ieteicu daudz nerēķināties ar to, ka viņiem var dot valdība. Es vēlos, lai īpaši viņu jaunieši iegūst sev iespējami labāko izglītību un pieredzi nozarēs ar augošu pieprasījumu. Ja šo iespēju Latvijā vēl nav, šie jaunieši var sekot kaut vai tunīziešu paraugam. Tunīzieši savu labāko pieredzi un pat savu sākuma kapitālu iegūst Francijā un ci†uir ES. Pēc tam viņi atgriežas dzimtenē un sniedz nozīmīgu devumu savas tautas un valsts izaugsmē. Ar izglītību un pieredzi viņi var droši ieiet arī vēl neskaidrā nākotnē.

Jā, ar viņiem Ziemassvētki nāks! Taču viņi paši ir tie, kas gādās par dāvānām sev un citiem. Tagad ir laiks plānot šim gadam un tālākiem sasniegumiem!