MAIJA SVĒTKI SECĒ

Cik vēl ir tādas vietas laukos?

Šo mēnesi lielākais vairums Latvijā pieminēja 8. maiju, kā drūmās okupācijas otrreizēju atgriešanos. Kā jau lasījām avīzē un arī paši tam bijām liecinieki, Rīgā pulcējās ģen. Jekelna "karātavu" laukumā gan ar rozēm, gan pašbrūvēto, liels pulks Latvijas valstij nelabvēlīgi pilsoņi gan nepilsoņi, kas sumināja okupāciju un viņas dižvadoni Josefu Džugasvilli. (Staļinu)

Paklausoties Latvijas lauku ļaudīs, izrādās, ka tāda klaigāšana un sumināšana nav bijusi tikai Rīgā, bet arī dažā labā lauku pagastā, kur vēl valda senais "padomju" gars.

Ļoti labs piemērs tam ir Seces pagasts Sēlijas nostūrī. Ne tas novads, kur piemin un sumina Jaunsudrabiņu, bet tas Sēlijas novads kur vēl vienmēr ar siltumu sirdīs pagasta darbinieki atceras Jozefa laikus. Tur spēlēja garmošku un nesa puķes pagasta vadība ar pagasta deputātu priekšnieci Barkēviču priekšgalā uz kritušo sarkanarmiešu labi uzkopto kapu vietu pagasta centrā. Sirsnīgākie ceremonija dalībnieki vēlāk laida riņķī lielo pudeli "krutkas". Tiešām svinēšanas brīdis bija sirsnīgs. Izpalika tikai izkaušanās daļa, kā Rīgā.

Kad Secē 1944. gada 11. augustā ienāca sarkanarmieši, tad Urālu apgabala tankisti, krievi, sarīkoja seciešiem pienācīgu Padomju varas atgriešanos atceri. Kā raksta viens secietis, kas to bija piedzīvojis: " Notika vairāki izvarošanas gadījumi, krievi staigāja apkārt pa lauku mājām, laupīja vērtslietas, traukus, galdus un pat sienas pulksteņus. Bija vairāki gadījumi kur aplaupītos pie pretošanās nošāva, kā Puķītes kundzi pie Staltāniem. Personīgi zinu par notikumu pie Šļūku mājām, kur kāda sieviete tikusi izvarota viņas vīram klātesot un pēc tam pati nelaimīgā, kā arī viņas vīrs nošauti. Varmācīga izvarošana notika arī pie Seces aptiekas, kur par upuri sarkanarmiešiem krita 3 meitenes. Divas no viņām tika nošautas un pamestas aptiekas verandā vismaz divas dienas, iekams pie eglīšu dzīvžoga apbedīja speciāli norīkoti sarkanarmieši. Civiliedzīvotāji neriskēja bez attiecīgas pavēles nošautās aizvākt.

Augusta beigās, kamēr vēl fronte bija Seces pagastā, vācieši tanku pavadībā izdarīja pretuzbrukumu Daudzevas virzienā. Viņiem līdzi gāja grupa secieši, daži nāca no jaunformētās Kureļa grupas Skrīveru pagasta "Robežās". Šī latviešu karavīru grupa palika frontes aizmugurē pēc vāciešu atkāpšanās, izlūkošanas nolūkos, lai iepazītos ar vietējiem apstākļiem. Tā viņi uzzināja par tankistu vienības mežonīgiem varas darbiem un izvēlējās savu atpakaļ ceļu pāri frontei tieši šīs tankistu daļas frontes sektorā pie lielā tīreļa purva Sēlpils pusē. Atgriežoties latviešu izlūku grupa iefiltrējās purvā īsi pirms priekšējās līnijas, un tad ar kārtīgām rokas ložmetēju kārtām un granātu sviedieniem izgāja cauri frontei uz vācu pusi. Krita viens latviešu karavīrs un divi tika ievainoti, bet lielais sarkanarmiešu kritušo skaits, guļ šodien Seces centrā, kur tos ik gadus godina un piemin Seces pagasta "varenie". Kritušā latviešu karavīru kapa vieta ir nogludināta, lai nemaisās vecai varai pa kājām. (skat. R.Bangerskis, Mana mūža atmiņas IV)

Vēl dzīvās Seces pagasta vecās mammas šo stāstu labi atceras, jo kad fronte pārgāja uz Rīgu, tad vietējie varas vīri un tā saucamā Sērenes "kuņa", Auškaps dzimusi Avots, sadzina visas apkārtējas sievas sarkanarmiešu līķu izvešanai no purva un apbedīšanai Seces centrā, tagad Padomju karavīru kapos. Auškapa darbiniecei labi neveicās vēlāk, viņu sašāva pie Dzenīšu-Anculānu mājām nacionālie partizāni. Pēc izveseļošanās pārcēlusies uz Rīgu un ilgus gadus strādājusi paša čekas centrā.

Seces pagasts ir viens no visvairāk okupācijā izvesto un noslepkavoto iedzīvotāju pagastiem. Pagasta vadība vēl vienmēr nevēlās iekārtot pagasta centrā piemiņas vietu izsūtītiem. Neesot vajadzīgs, jo kas tad vairs tos laikus atceras. Ir jau taisnība. Seces pamatskolā vēsturi māca vēl kā padomju laikos, jo neesot jaunu saprotošu skolotāju.

Šis ir tikai viens piemērs, viens pagasts Latvijā, kur vēl padomju laiki nav aizgājuši, un tamdēļ būtu jāprasa cik vēl ir tādas vietas Latvijas laukos.

Arturs Pormals

Kas jauns Latvijā?