Tatjana Sņegovska

2003-05-27, NRA

Visi dzīvnieki ir vienlīdzīgi, bet daži ir vienlīdzīgāki

23. maija mītiņā Par brīvu izglītības valodas izvēli izskanēja fragments no grupas Līvi dziesmas Dzimtā valoda. Uzreiz pēc mītiņa Latvijas ziņu aģentūru steidzīgie reportieri piezvanīja grupas dalībniekiem un izplatīja informāciju par to, ka dziesma tika izmantota pretēji autortiesību aizsardzības likumam, un grupa Līvi gatavojas mītiņa organizatorus iesūdzēt tiesā.

BNS raksta: «Līvi uzskata, ka šāda rīcība ir «mūsu brīvības un neatkarības ideālu zaimošana, tā ir ņirgāšanās par Latvijas vēsturi, beigu beigās - arī par mums, Līviem».Grupa norāda, ka dziesma Dzimtā valoda patiešām bija Latvijas nacionālās atmodas pirmsākumu himna, taču pauž neizpratni par to, kādēļ tieši šī dziesma izmantota «pretvalstiskā masu pasākumā».»

Taču vēl kāda nianse - krievi mītiņa laikā dziedāja līdzi. Zināja šo dziesmu. Kopā taču reiz stāvējuši zem viena karoga par brīvu Latviju.

Tagad tikai ar skumju smaidu varu atcerēties tos laikus un milzīgo plakātu pie Ministru padomes ēkas, kurp tēvs bija mani atvedis uz barikādēm. Uz plakāta bija rakstīts - Krievu brāļi, dzīvosim kopā brīvā Latvijā! Tie, kas toreiz bija tankos, kurus mēs tā arī nesagaidījām, aizbrauca. Palikām mēs, savējie, tie, kas šeit dzimuši, tā teikt, brāļi un māsas. Tie, kas zem vieniem karogiem gājuši un kas par Latvijas neatkarību referendumā balsojuši (es toreiz līdz vēlēšanu urnai vēl nebiju izstiepusies, tāpēc atbildēšu tikai par savu vecāku balsīm).

Saldi skan vārdi. Ministru un citu pašu cienījamāko ļaužu solījumi neiedarbojas uz muļķa tautu un nepārliecina, ka izglītības vērtība dzimtajā valodā jau sen devalvējusies, ka tai vispār nav nekādas vērtības. Jums jābūt laimīgiem par to vietu, kuru mēs jums ierādīsim. Bērnos, kuri šeit dzimuši un līdz galam neapzinās savu vainu par vecmāmiņu un vectētiņu grēkiem, ir grūti ieaudzināt vainas apziņu. Bērniem grūti paskaidrot, kāpēc viņi atšķiras no saviem vienaudžiem, kuri tāpat jūt līdzi Latvijas hokejistiem, paslepu no vecākiem vārtrūmē dzer Latvijas alu un priecājas par Mašu Naumovu. Bērni - tā nav jūsu darīšana. Lieciet viņus mierā! Tā sanāk? Un grupas Līvi dziesmu neklausieties, tā nav jūsu dziesma! Tā ir par dzimto valodu? Bet krievu valodu taču par tādu nedrīkst uzskatīt! Latviski tagad likts mācīties ķīmiju un matemātiku.

Man to sarežģīti paskaidrot savai meitiņai. Kamols kaklā. Un kur tieši Krievijā ir viņas dzimtene, ja vecmāmiņa nāk no Viļāniem, bet vectēvs no Varakļāniem, arī ir grūti paskaidrot. Kāpēc krievu skolām, kuras Latvijā pastāv jau vairāk nekā divus gadu simtus, tagad jāpārdzīvo grūtākie laiki? Kāpēc vectētiņš, kurš agrāk tik ļoti lepojās, ka aizsargājis Latvijas neatkarību, negrib skatīties mazmeitiņai acīs, kad viņa jautā par skolas lietām? Grūti ir kaunēties visu laiku un staigāt nolaistu galvu, dažkārt gribas muguru iztaisnot, bet vai ir mums tādas tiesības? Līvi, kā tas ir jūsuprāt?

Kad tu nespēsi ne dziedāt, ne raudāt,
Kad tu nespēsi vairs it nekā,
Ar debesīm, zemi tu klusēsi,
Tas būs tavā dzimtā valodā.

Kas jauns Latvijā?