Uldis Ģērmanis un latviskā izglītība

Raksta mērķis ir analizēt tos sociāli politiskos un ekonomiskos faktorus, kuri vislabāk atbilstu Latvijas nacionālām atīstības vajadzībām. Viens no šiem faktoriem ir latviskā izglītība un mans uzsāktais projekts - '' Vēsturnieks Uldis Ģērmanis un latviska izglītība''. Raksts ir kā kritiska analīze par līdz šim paveikto, bet lai šī kritika mums palīdz globālajā pasaulē saskatīt - patiesos Ētiskos un Latviskos ideālus !

SATURS

1. Neļausim Eiropas institūcijām 'ielauzties' Latvijas likumdošanā.

2. Vēsturnieks Uldis Ģērmanis un latviskā izglītība.

3. Globalizācija un Trešais ceļš.

4. Stiprie ozoli un Zaļā ētika.

########################################################

1. Eiropas Savienība līdz šim vēl neko nav darījusi lai nosodītu 30 - 60 milj. komunisma upurus un lai Dekolonizētu Latviju. Tas ir tāpēc, ka ES patiesībā ir kreiso sociāldemokrātu politiskais modelis. Mani nepārliecina Eiropas Savienības labi finansētas reklāmas kampaņas. Pret argumentētājiem nav pat vienas desmitās daļas finansējuma, ko iegulda 'par' kampaņu rīkotāji. Uz to aizrāda arī Kluba 415 līderis J.Sils savā ar pretargumentiem ''Bez skaistas maskas'' apkārtrakstā. Ja Lietuvā nebūtu otrā referenduma dienā mākslīgi organizētas t.s. 'kolektīvas nobalsošanas' pat no katoļu baznīcām, balsojums būtu, iespējams, negatīvs. Ja 63% piedalās balsošanā un 8% saka ''nē'', tad par ES bija tikai -55 % Lietuvas iedzīvotāju. Man ir žēl, ka lietuvieši nu ir nodevuši savu valstiskumu Briseles jurisdikcijai. Latvijā tikai 36,25% pavalstniekiem ir jābalso ''jā'' lai mēs piebiedrotos lietuviešiem, jo balsotāju skaitam jābūt vismaz pusei no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos skaita.

Mēs būtībā esam iespiesti starp diviem Eiropas dzirnakmeņiem. Latvijas 40% lauku iedzīvotāju, kuri ir latvieši tiks 'reducēti' uz 4-9% Eiropas Savienībā. Tas nozīmē latviešu emigrēšanu uz krieviskajām pilsētām, jo kā zināms Latvijas galvaspilsētā Rīgā latviešu skaits nepārsniedz - 30%. Turpmāka runāšana par lauku jauniešu iniciatīvu laukos būs vairāk simboliska, tāpat arī nacionālu Tautas augstskolu darbība latviskā lauku vidē.

No vienas puses Latvijas ministru kabinets no sava budžeta pats labprātīgi (?) piešķīris Latvijas Institūtam 90 000 Ls, bet tautas informēšanai pirms tautas nobalsošanas par iestāšanos Eiropas Savienībā - 990 000 Ls. No otras puses Eiropas cilvēktiesību tiesā (ECT) Strasburgā Ždānoka, Podkolzina, Lavents nekaunīgi pieprasa lielas kompensācijas pret Latvijas valsti un varam secināt, ka ECT pārāk iejaucās Latvijas nacionālajā likumdošanā - tās balsojumi ir vienpusīgi - nespējot saskatīt t.s. krievu problēmas jautājumu atrisinājumu Dekolonizācijā. Mums ECT skaidri ir jāpasaka, ka mēs bijušajiem un esošiem komunistiem neļausim iekļūt Saeimā. Latvieši ar Latvijas krieviem runāsim tikai latviski !

Ekonomiskā jomā padomju tehnoloģiju atpalicību dēļ ES izsitīs no ierindas Latvijas konkurēt nespējīgus uzņēmumus -tas reāli nozīmē to, ka mūsu pašu rūpnīcas tiks par lētu naudu nopārdotas ES ārzemju investoram ''modernizācijai'' - vēlāk paturot akciju kontrolpaketi savās rokās. Augstas kvalitātes preces mēs varam ražot iepērkot modernas tehnoloģijas paši par savu naudu bez ES palīdzības.

2. Es aizstāvu pedagoģisko koncepciju kā skolā ir maksimāli jāattīsta bērna pašapziņa un pašiniciatīva. Lai varētu runāt par tautisko izglītību apkārt ir jābūt latviskai videi bez uzspiestām subkultūrām. Krievi 40% mācību laiku savās skolās varēs runāt savā ''dzimtajā valodā'', bet Latvijas lielākajās pilsētās nav latviska vide un šie 40% r e ā l i ikdienā būs vismaz 60 -70%. Lai šo problēmu atrisinātu ir jāaktualizē Latvijas Pilsoņu Kongresa Trešās Atmodas gadu Dekolonizācijas prasība - lai latvieši Latvijas lielākajās pilsētās būtu vairākumā. Prezidentes prof. V.Vīkes Freibergas viltus gājiens ar it kā dažādām valodas zināšanu pakāpēm krievu deputātiem, ir uz brīdi apklusinājis kreisos Eiropas birokrātus, bet reāla dekolonizācija vēl nav notikusi. Vai viņa riskēs ar savu 70% atbalstu Latvijas iedzīvotāju vidū un pieprasīs starptautiskās institūcijās Dekolonizāciju ? Dekolonizācija mazinātu etnisko spriedzi arī Latvijas skolās un krievu jaunieši varētu atgriezties savās etniskajās tēvu - tēvu mājās Krievijā. Nepavalstniekiem 504 277, jeb 21, 63% Latvija būtu jāatstāj. Putinām Krievijā pret to iebildumu nav - ir vajadzīga tikai mūsu pašu Saeimas politiķu griba šo jautājumu risināt, ja to nedarām, tad piekrītam kosmopolītu domāšanai - ''ubi bene, ibi patria'' -''Kur man labi tur man tēvija...''

Latvijā vēsture pašlaik tiek mācīta no ''lielas impērijas'' pozīcijām - vai tā bija PSRS vai nu jau ES. Otrs trūkums, ka vēsture tiek nevajadzīgi 'pārblīvēta ar gadu skaitļiem' noklusējot to, kas patiesi stiprina tautas pašapziņu. Vēl aizvien latviešu patriota vēsturnieka Ulža Ģērmaņa vēstures grāmata skolās nav galvenā galvenokārt tāpēc, ka tā nav analīze no impēriskām pozīcijām un nav pārblīvēta ar gadu skaitļiem un tāpēc arī nav guvusi dažādu ierēdņu labvēlību ministrijās un skolās tiek maz izmantota.

Es šajās dienās esmu nosūtījis <info@ngo.org.lv> Nevalstisko organizāciju centram (NVO) projekta pieteikumu Uldis Ģērmanis un latviskā izglītība -kurā ir četras apakšprogrammas : metodiska mācību līdzekļa izstrādāšana Latvijas skolām vēstures mācīšanai, grāmatas Latviešu tautas piedzīvojumi piemērošana speciāli skolām - katram skolniekam, diskusijas neformālās jauniešu organizācijās par vēsturnieku Uldi Ģērmani kā personību un Ulža Ģērmaņa vairāk nekā 10 grāmatu domu graudu kopsavilkuma izdošanu. Par šo projektu esmu informējis ar latviešu patriota Viļņa Zaļkalna fondu Zviedrijā.<vzfonds@swipnet.se> <ugis.berzins@swipnet.se> Ja Jūs vēlaties kādā veidā atbalstīt šo projektu ,lūdzu kontaktējiet uzdotās e -pasta adreses.

Šim projektam u.c. izglītojošiem projektiem naudu nekad nevajag žēlot, jo tas ir vērsts uz ikviena aktīvu piedalīšanos diskusijās par savas tautas vēsturi. Ar to mēs izteiktu savu valstisko prioritāti - latvieši izkopsim sevī valstisko pašapziņu ! Der atcerēties, ka Pirmās republikas laikā : ''Skolnieku skaits tautskolās dubultojās no 67 skolniekiem uz 1000 iedzīvotājiem 1914.g., uz 80 jau 1920.g., 1937.g. sasniedzot 137. Tas bija iespējams, jo pirmās republikas laikā izglītībai veltītais bija pēc aizsardzības budžeta otrs lielākais.'' (Gundars Ķeniņš Kings rakstā 'Latvieši, zinātne un Baltijas telpa' : <http://faculty.stcc.edu/zagarins/Kjl.htm>)

Atklāts jautājums ir tikai kā šo projektu efektīvi realizēt, ja Latvijas valdības ministrijas atkal (sic!) izpārdod Latviju krievu vai Rietumu lielfirmām latviešus atstājot savā tēvzemē bez ekonomiskās varas. Skolā nav iespējams bērniem samelot, ka tagad Briselē ES lems mūsu ekonomiku un ar laiku līdz ar to arī politiku un Latvijas intereses paliks otrajā plānā. Nesen Lauku Avīzē rakstniece Māra Svīre rakstīja, ka Latvijas vēsture nav tik spoža, lai ar to lepotos. Gribu uzsvērt, ka patriotismu var mācīt ne tikai Latvijas vēsturē bet arī literatūrā, dziedāšanā vai pat matemātikā risinot uzdevumus par Latvijas tautsaimniecību, taču vēsture jeb Civilizācijas vēsture vislabāk dod atbildi kāpēc komunisms noslepkavoja 20.gs. - 60 milj. (!) 'nevainīgu simtiem tautu cilvēku' kā par to rakstījis vēsturnieks Visvaldis Lācis. Ja nenotiks komunisma ļaundarību analīze 21 -22.gs. tas var atkārtoties atkal no jauna.

3.Trešā ceļa sociāli politiskā analīze bija mana maģistra darba (LU, 1996) vienas nodaļas apakštēma <http://home.delfi.lv/sandisr/folk.htm> Šodien es nezin vai būtu tik liels ''advokāts'' Trešā ceļa filozofijai, jo tā būtībā izslēdz jēdzienu ''nacionālās intereses''. LU prof. S. Ankrava atzīst ka t.s. bagātajā pasaulē uzreiz ielekt nav iespējams un t.s. bagātajām valstīm jēdziens - 'nacionāls' nozīme - 'valstisks'.(Jaunā Gaita Nr.231, 2002) Šī valstiskuma izpratne nozīmē krievu integrāciju Latvijā, kur manuprāt, optimālāks variants būtu Dekolonizācija.

Nacionālpatriots Helmuts Salnājs savā rakstā Ekonomisko milžu 'demokrātiskās cīņas' secina, ka terorisma apkarošanas piesegā lielās nācijas ir apņēmušās nodarboties ar ''godīgu'' pasaules resursu sadali - piem. Irākā naftas rezervju sadalē,Čečenijas konflikts tiekot uzturēts, jo caur to notiek naftas tranzīts, Turkmenistānā arī naftas produktu tranzīts un vēl papildus tur esot vienas no lielākajām dabas gāzu krātuvēm. Gan krievi gan amerikāņi melojot, jo gan vieni gan otri ir ieinteresēti tikai ''pēc iespējas veiksmīgākā savas politikas realizācijā'' : <http://www.hamburga-lv.de> Latvijas Pilsoņu kongresa aktīvists J.Kučinskis savukārt raksta par ''diplomātisko slazdu'' kā globālistu stratēģiju.(rakstā Cīņa pret Rietumu koloniālismu) Kā savādāk ASV sagrābt līdz 70% pasaules naftas atradņu, ja ne ar diplomātisku viltu gāžot nepaklausīgās valdības ?

Latvijas dabas resursu mežu noplicināšana un lauku izlaupīšana notiek ''netieši'' - tiek nodibinātas it kā latviskas koku pārstrādes firmas, bet patiesība koki tiek pa lēto eksportēti un pārdoti. Tāpat zemnieki cieš no ārzemju pārtikas Latvijas veikalos. Vai man zemkopības ministrs M.Roze var pateikt kāpēc Valmieras veikalos pārdod somu bez holesterīna margarīnu, bet Latvijas sviestu un margarīnu somi neņem pretī ? Mums nav vajadzīgi ES dotāciju solījumi nākotnē, bet tikai pieeja Eiropas tirgum. Vai man prezidente V.Vīķe -Freiberga var pateikt ko rusificētajās pilsētās darīt bijušam, bet ES izputinātam latviešu zemniekam ? Sākt strādāt krievu firmā lielākajās pilsētās, kur vidēji pat līdz 85% dzīvojošo runā krieviski ? Diemžēl atbildi uz to nedos ne 5 - 10 nedz arī pat 15 vizītes uz ārvalstīm, bet drīzāk gan šāds pats vizīšu daudzums uz Latvijas laukiem. Lai Latviju ārzemēs labāk pārstāv diplomāti un profesori ar zināšanām starptautiskajā likumdošanā.

Tas ko mēs Latvijā vēlāmies ir liela preču izvēlē un zemas cenas, taču pasaulē Trešais ceļš ir burtiski laušanās ar varu lielajos tirgos - to praktiski realizē starpnacionālās korporācijas. Latvijā no 1993.g. sava veida Trešā ceļa politiku īstenoja Latvijas Ceļš -vidēji ar 14% vēlētāju balsu atbalstu, taču nespēja nodrošināt nacionālā kopprodukta pieaugumu un latviešu redzamāku turību, tas noveda pie zaudējuma beidzamās vēlēšanās. Latvijas Ceļa galvenā problēma bija ekonomistu trūkums ar kapitālistisku domāšanu.

Šis t.s. labējās sociāldemokrātijas Trešā ceļa modelis jeb Zviedru sociālisms ir orientēts uz to, ka 80% valsts iedzīvotāji sastāda t.s. vidusslāni, 10% ļoti turīgi un tikai 10% ir nabadzīgi.

Eiropas Savienības modelis ar vairāk nekā 400 miljoniem potenciālo patērētāju ir devis 'zaļo gaismu' starpnacionālām korporācijām vienādām visā Eiropā un ir līdzvērtīgs konkurents ASV un Āzijas tirgiem. Eiropas monetārā sistēma savukārt ar Eiro nepārprotami liecina par federālu Eiropu, tāpēc latviešu rakstnieces Māras Zālītes ES salīdzināšana ar Tautu Savienību ES reklāmas bukletā... Latvija -Eiropa... ar Dr. Kārļa Ulmaņa laiku nav precīza. Turklāt Tautu savienība kā zināms nepaglāba Latviju no vācu un krievu okupācijas un nacionālais kopprodukts tad mums bija 15% augstāks kā somiem.

Ejot Trešo globalizācijas ceļu ASV politiski nerēķinās ar starptautiskām institūcijām, ne ar G7 dalībniecēm un pašlaik sapņo kā vērienīgāk izmanto Irākas naftas bagātības. Bušs pat ieviesis terminu ''ļaunuma ass'' visām valstīm, kuras nepakļaujas ASV diktātam. Bet tomēr bagātajām valstīm ir jādara daudz vairāk, piem. Afganistānā, kura tika sabombardēta meklējot teroristus vidējais dzīves ilgums afgāņiem pašiem ir tikai 40 - 45.g., kas neliecina par 21.gs. t.s. bagātās pasaules patiesām rūpēm pār nabagām.

Pārvērtēt (bet nepasakot skaidri kas būtu jādara) ASV lomu pasaulē un pašu mājās, aicina ASV Hārvardas Universitātes Pedagoģijas fakultātes prof. Ellen Condliffe Lagemann : '' Mēs pasaules vēsturē esam pati bagātākā valsts un mums ir jāizstrādā vairāk rīcības stratēģiju kā palīdzēt citām valstīm attīstīties - ekonomiski, politiski, reliģiski un izglītības jomā.'' Tieši pedagoģija ir tā zinātne , kura balstās uz dažādu sociālo faktoru analīzi, lai tos precīzi izprastu. (piem. bērnu kuriem nav pietiekams uzturs, nav pajumtes, nav iespējas nokļūt pie ārsta un nabadzību sabiedrībā kopumā) <http://www.gse.harvard.edu/news/features/lagemann06052003.html> Kaut vairāk amerikāņu būtu ar tādu misijas apziņu kā prof. Lagemane.

4. Pēc. prof. T.Jundža datiem no 191 valsts vismaz divas trešdaļas ir mazas, tāpēc mums nav jākrīt panikā kā izmirstošai tautai, bet būtu lietderīgi izpētīt zinātniekiem kādi faktori ietekmē tautas dabisko pieaugumu, vai tikai ekonomiskie ? Ja Āfrikā sieviete dzemdībās vēl mūsdienās ir bez kāda datoru aprīkojuma ''un iznes dzemdību sāpēs viena pati'', tad Japānā sieviete dzemdību laikā var skatīties nomierinoši ekrānā peldot delfīnus (šī delfīnu peldēšana ir saskaņota pat ar sievietes elpu ), un jaunais tēvs ar mobilo telefonu pirmais fotografēt savu jaundzimušo mazuli un foto publicēt uzreiz Internetā. Skaidrs, ka latviešu sieviete ir pelnījusi tikpat labu savu mazuļa sagaidīšanu kā Japānas māmiņa.

Valsts politika, kura orientēta uz iekšzemes kopprodukta pieaugumu 6,1 - 7,7 % bieži balstās uz dabas resursu izpārdošanu pa lēto uz ārzemēm. Taču māka ir šo kopproduktu samērot ar pasaules standartiem un ar pašu spēkiem radītām nacionālām attīstības programmām. Ja tik ļoti gribas tomēr pārdot savu tēvu tēvu mežu tad naudu ieguldīsim pērkot pasaules pašas modernākās tehnoloģijas. Piem. CNN šajās dienās ziņo, ka ASV ir uzsākts četrgadīgs projekts ar Apple ( par37,2 milj. dolāru) par pārnēsājamo kompakto (laptops) datoru izsniegšanu 17 000 - 7 klases (!) skolniekiem un 3 000 skolotājiem. CNN fotogrāfijā redzama skolniece ar šo datoru gatavojot multivides prezentāciju par Seno Grieķiju. <http://www.cnn.com/2003/TECH/ptech/06/15/school.laptops.ap/index.html>

Latvijas Zaļo redzējums balstās vispirms savā tēvzemē Latvijā, tad Baltijā, tad Ziemeļvalstīs un tikai tad 'plašajā Eiropā'. Trešās Atmodas pirmie lielākie vēstneši bija zaļie par nepiesārņotu Daugavu - kustība pret Daugavpils HES celtniecību. Pirmās Vides Aizsardzības kluba akcijas Trešās Atmodas sākumā bija arī Lūgšana par Baltijas jūru ar cerību kā šo Lūgšanu sadzirdēs mūsu tuvās brāļu tautas. Daļai Vides Aizsardzības kluba biedru tā bija arī Lūgšana, lai krievi bez kara atstāj Latviju. Uz šo Lūgšanu mūsdienās aicina Latvijas Nacionāla fronte, kurā ir daudz jauniešu. Tas liecina par veselīga nacionālisma atdzimšanu jauniešos un tādu kā Ceturtās Atmodas aizsākumu. Piem. Nacionālās frontes priekšsēdētāja vietniece Liene Apine Ārlietu ministrei S.Kalnietei atklāti ir uzdevusi jautājumu par Latvijas pašreizējo - de facto un de iure statusu, jo Trešās Atmodas sākumā faktiski tika izveidota jauna VDK kontrolē t.s. - 4.maija valsts.

Mūsu pamats ir mūsu zemes Ozoli - ozolu birzis, tāpēc ir arī Latvijas zaļo beidzamo četru gadu akcija - ''Stiprie ozoli'', stādot ozolus ar piemiņas zīmi no vietām kurām Latvijā nākuši Stipri cilvēki. Mans latviska stipruma avots savukārt ir strauja vienmēr saules atspulgā mirdzošā Gauja. (Šogad tikko norībēja pirmais zibens Valmierā pie Gaujas parādījās tramplīns peldētājiem no kura lekt Gaujā.)

Galvenā Latvijas zaļās ētikas problēma, manuprāt, ir mazais dabiskais latviešu pieaugums. Eiropā ir poļi 30 milj., francūži 60 milj., vācieši vairāk kā 80 milj., mēs tikai -1, 5 milj. latviešu Latvijā. Vai šis mūsu skaits nav atbilde arī uz to kāpēc Latvijā tomēr ir cilvēki, kuri simpatizē ultra labējiem, piem. Lepeniem, Haideriem, Djūkam u.c. ? Ultra labēji retorika nav tomēr risinājums, bet gan Aicinājums - ''kopsim savas ģimenes, radīsim bērnus !'', kuru ir izteicis Latvijas radio 1.programmas žurnālists A. Skalbergs Treju vārtu Nr.205. (2002) Un tieši Līgo laiks ar papardes zieda meklēšanu nav tam piemērotākais ?

Līgo ! Līgo !

Ar labākiem novēlējumiem un latvisku sveicienu,

Sandis Reinvalds

P.S. Citi mani senāki raksti latviešu un angļu valodā. Bibliogrāfija (1992.g.- 2001.g.) :

a) Latviešu Preses biedrības Vācijā apkārtraksts/biļetens Brīvais Vārds (redaktori Alberts Spoģis un Alberts Eglītis) Nr. 4 (21) 2000.g. oktobrī. Kādu es vēlētos redzēt Latvijas parlamentu nākošos desmit gados ? (9 -11.lpp. ) Ticība savai tautai. (11 -12. lpp.) Skatīt recenzijas Brīvā Latvijā Nr. 690 (E.B.) un Nr.696.(V.Kandis) Angļu teksts <http://home.delfi.lv/sandisr/nation.htm> Trust in own nation. Brīvā Vārda redakcijas adrese ir : A.Spoģis, Breslauer Str. 44, 48 157 Munster, Deutschland -Germany.

b) Galvenais demokrātijas stūrakmens, manuprāt, ir nacionālas neformālas jauniešu kustības. Latviešu jauniešu memorands - 2001, Latvietis Latvijā Nr.8 (85) 2001.g. 1.-7.marts, 1-2.lpp. <http://www.latvietis.com> <latvietis@parks.lv> <latvietis@latvietis.com> Šis memorands tika iesniegts arī Daugavas Vanagu Latvijā jaunatnes vadītājam I.Balodim Globālās dienās Valmierā 2001.g. augustā. Angļu teksts <http://home.delfi.lv/sandisr/youth.htm> What can Latvian youth give to the 21st century Europe.

c) Analītisks vērtējums par Daugavas Vanagu Latvijā Jaunatnes semināru ''Būt Latvijai, būt Latviešu tautai!'' Valmierā. Latviešu valodā publicēts Utopija - nākotne - Daugavas Vanagu Jaunatnes vienotā informatīvā izdevumā, (Janvāris, 2001, Nr.11, 13 - 19.lpp.) <http://utopija.re-lab.net> <jvaivars@mail.lv> <elpa@apollo.lv> Angļu teksts

<http://home.delfi.lv/sandisr/eternity.htm>By calling the symbol of eternity.

d) Vēl joprojām Latvijā Zaļiem kopā ar zemniekiem ir 12 vietas Saeimā labēji centriskā Repšas valdībā un Latvijas Zaļie gluži kā Trešās Atmodas sākumā - vēl aizvien ir 'latviskuma stariņš' rusificētajā Latvijā. Zaļās kustības vēsture Latvijā ir patiess ceļš uz latviskās identitātes izkopšanu, tagad jau ar stingiem Zaļās ētikas kritērijiem.

Kā šis Latviskuma ceļš bija un ir iespējams ? Varbūt mani Latvijas ekoloģijas problēmām daži veltītie raksti <http://www.lursoft.lv> to daļēji atsedz :

Kurp ved Zaļais ceļš ? LTF Daugavpils nodaļas izdevuma Daugavpils vēstnesis

( 3.okt.,1992; redkolēģijas vadītājs Šnepsts, redaktors L.Ancāns) Argumenti pret HES (1992) Daugavpils rajona laikrakstā Avangards (4.04.1992., Nr.32) 2.lpp. - izvērstāks Nedarīsim pāri mūsu likteņupei. (1996) (Diena. 2.08.1996, 2.lpp. Nr.180.) <diena@diena.lv> Angļu teksts - <http://home.delfi.lv/sandisr/daugava.htm> Let us do no harm to the river of our fates. Papild.i nf. arī - Dainis Īvāns Jaunā Avīzē 10.01.1998 Nr.8, 34 raksta par Daugavas HES kā pieminekli Atmodas laikam.

Ignalīnas AES problēma un tās risinājumi. Zaļās alternatīvas iedzīvināšana.

(Diena, 1998.g., 3.janvāris, 2.lpp.) <diena@diena.lv>

<http://home.delfi.lv/sandisr/ignalina.htm> Ignalina Atomic Power plant (IAPP) Problem and its Solutions. Embodiment of the Green Alternative. Raksts balstīts uz J.Lobela 'The litle green book' datiem. Dienā 9.01.1998.g. Valdis Gavars no Latvenergo recenzē šo rakstu un aicina uz diskusiju par enerģētikas nākotni. Papild.inf.skat. arī Annas Gavares rakstu ''Daugavpilieši jūt Ignalīnas ēnu'' Neatkarīgā rīta avīzē. 10.01.1998.g.

Būtiņģes naftas termināls - Baltijas jūras reģionam ekoloģiski, ekonomiski un politiski nepamatots projekts. (1998) (Jaunā Avīze, 5.01. -5.janv.,1998.g./ Nr.3; <http://home.delfi.lv/sandisr/3.htm>Butinge oil terminal. Agris Pilsums Jaunā Avīze 8.janv. 1998.g. recenzē šo rakstu.<ja@ja.parks.lv>

Nē ! -Celulozes rūpnīcai -Jā ! Mežu ministrijai. (1998) 'Jaunā Avīze' - 'Jā' - 26.sept. -3.okt. 1998.g.<ja@ja.parks.lv> <http://home.delfi.lv/sandisr/celuloze.htm> On the cellulose plant construction problem.

 

Kas jauns Latvijā?