Kādus piecdesmit gadus atpakaļ, kopā ar dažiem latviešu studentiem , vasarā un studiju brīvlaikā, strādāju uz būvēm, pie maza cementa būvuzņēmēja Strēdera. Īpašnieks Strēders bija jau ļoti gados un pie viņa toreiz strādāja tikai latvieši, nesenie iebraucēji, no Vācijas. Viņš latviešu priekšstrādniekam tā uzticējās, ka parādījās tikai reizēm no rīta darba vietās, lai ar mums parunātos.

Vairāk ar viņu iepazīstoties, atklājās, ka viņš ir pēc izcelsmes Volgas vācietis. Pazinis vairākus latviešu strēlnieku virsniekus nosaukdams tos vārdā. Vispār viņš izrādīja neparastu draudzību pret latviešiem. Viņa stāstījums bija par krievu revolūcijas laikiem un šodien varam nožēlot, ka mūsu uzmanība viņa teiktajam toreiz varēja būt labāka.

Revolūcijas laikā viņš bija bijis sarkano pusē, kā zirdzinieks artilērijas pulkā. Sajūsminājies par lielajām pārmaiņām pēc tam ir ieticis cara ārējas apsardzes komandā Ekaterinburgā. Toreiz parasti ārējās apsardzes vīriem bijusi liela interese iekļūt iekšējā apsardzē, jo tur bijuši dažādi labumi, bet ne vienmēr tas izdevies.

1819.gada, jūlijā, kad baltie jau bijuši Ekaterinburgas tuvumā, sākušās jukas un nekārtības sarkanās armijas pusē. Cara apcietinājuma vietas tuvumā, pie Ipatjeva mājas, kāda dezertējusi vienība pametusi lielgabalu. Viens no iekšējās apsardzes "vareniem" sasaucis visus kopā un noprasījis, kurš ir dienējis artilērijā. Strēders tur norīkots un kādi no ārējās apsardzes, ieskaitot dažus latviešus. Viņš licis saprast, ka sardzes darbs vairs ilgi nevilksies, jo baltie ir par tuvu. Licies tīri dabīgi, ka norīkoto vidū bijuši latvieši, jo šim priekšniekam bijušas nesaprašanās vienmēr ar ārējās apsardzes latviešiem. Tie uz viņu vienmēr tēmējuši savus sarkastiskos jokus, saucot viņu par paunu žīdu. Ne Strēders, ne latvieši nav zinājuši kaut ko par artilēriju. Viņi noveduši lielgabalu lejā pilsētā, kur pēc tam meklējušies pēc artilērijas munīcijas un kādu īstu artilēristu.

Drīz sarkanarmija nonākusi īstā atkāpšanās panikā un viss beidzies ar to, ka lielgabalnieki saņemti balto gūstā. Latvieši tūliņ nozīmēti nošaušanai, sevišķi jau kad uzzināts, ka bijuši cara apsardzē. Pārējie sagūstītie dzīti viņiem garām, lai uzzīmētu kas ir vēl no cara sargiem. Strēders, vēl toreiz ASV, atcerējās kāda sava biedra latvieša stingro skatu ejot garām, bet viņš nav uzrādījis Strēderu.

Strēders caur Rumāniju vai Ungāriju ticis ar laiku uz ASV, kur nodibinājis pats savu mazu uzņēmumu un vienmēr pieņēmis, cik iespējams , latviešu darbiniekus.

A.Pormals