From: RSpuris@aol.com
Date: 9/3/03 9:22

Vai neviens vēl nav lasījis šodienas DIENĀ Alda Rozentāla rakstu? Mani visvairāk interesē 7.rindkopas izvērtējums, taču arī daudzās (ne tikai dažās!!!) citās IR par ko runāt, domas izmainīt.

Ļoti gaidīšu!

_ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _

Acīmredzot, negatīvā attieksme pret asimilāciju ir palikusi no padomju laikiem, kad notika latviešu rusifikācija. Taču iekarot un asimilēt tautu vai atbraukt citā valstī un pašam asimilēties ar tās pamattautu, ir pilnīgi dažādas lietas. Būt asimilētam nozīmē pakļauties ārējam spiedienam, asimilēties nozīmē pašam izdarīt savu izvēli. Protams, nelielas etniskās grupas, neapdraudot nācijas vienotību, padara valsti daudzveidīgāku, taču lielas minoritātes pastāvēšana mēdz radīt pretrunas attiecībās ar pamattautu. Šķipsna sāls var padarīt ēdienu garšīgāku, savukārt spainis sāls noteikti padarīs to nebaudāmu. Pašu krievu asimilēšanās latviešos, manuprāt, ir nepārprotami pozitīvs process. Turklāt tas ir izdevīgs abām pusēm — gan valstij, gan pašam indivīdam.

Vēlme asimilēties ar pamattautu, kļūt līdzīgam, kļūt par savējo ir ļoti dabiska. Kļūt par latvieti nozīmē kļūt par Latvijas pamatiedzīvotāju. Asimilēšanās ir ne tikai brīvprātīga, tā prasa no cilvēka zināmu piepūli — iemācīties valodu, iedziļināties kultūrā, iejusties jauniegūtajā identitātē utt. Nevar asimilēties, neko nedarot. Un var visu to paveikt un neasimilēties — tā ir cilvēka brīva izvēle.

Man liekas, ka, runājot par sabiedrības integrāciju, netiek novērtētas trīs lietas. Pirmkārt, integrējas nevis cilvēku grupas (krievi, nepilsoņi), bet gan atsevišķi indivīdi. Tāpēc, veidojot integrācijas modeļus, ir lietderīgi aplūkot integrējamos nevis pēc viņu izcelsmes, bet gan pēc viņu vajadzības pēc integrēšanās: vieni vēlas asimilēties, citi vēlas, lai viņu bērni asimilētos, trešie vēlas integrēties, saglabājot savu etnisko identitāti, ceturtie vēlas atgriezties savā etniskajā dzimtenē, piektie vēlas taisīt traci Latvijā. Katrs indivīds pats izvēlēsies sev piemērotāko risinājumu — asimilēties, integrēties vai repatriēties.

Otrkārt, ir lietderīgi runāt par integrāciju kā par tiesību loku. Valsts nodrošina indivīdam visu integrēšanās tiesību kopumu līdz pat tiesībām asimilēties. Cilvēkam ir tiesības latviskot savu vārdu un uzvārdu, būt uzskatītam par latvieti, sūtīt savus bērnus latviešu skolā utt. Valsts nodrošina skolas, kurās pirmajā klasē bērniem intensīvi māca tikai un vienīgi latviešu valodu, lai, sākot ar otro klasi, viņi varētu brīvi mācīties latviski. Cilvēks pats izvēlas, cik daudz no šīm tiesībām viņš izmantos. Jo vairāk viņš integrējas, jo ērtāk jūtas šajā sabiedrībā. Un otrādi, — ja nevēlas integrēties, tad no tā izrietošajās neērtībās lai vaino pats sevi.

Treškārt, nav lietderīgi sabiedrības integrāciju sašaurināt līdz etniskā jautājuma risināšanai. Sabiedrības integrācija ir atsevišķu indivīdu pievienošanās vienotai nācijai, un šis process būtu straujāks un kvalitatīvāks, ja šī nācija strauji attīstītos dažādās jomās. Galvenokārt tas attiecas uz cilvēka tiesībām un brīvībām. Cilvēks labprāt integrētos vai asimilētos nācijā, kura viņam ir pievilcīga viņu interesējošajās jomās. Cilvēkam var būt svarīga dzimumu vienlīdzība, geju un lesbiešu tiesības, bērnu vai veco cilvēku tiesības. Kādam ir svarīgi, ka viņš ir luterānis, dievturis, ateists vai budists, citam ir svarīgas eitanāzijas tiesības. Šādu jomu ir daudz, risinājums katrā no tām varētu padarīt latviešu nāciju arvien pievilcīgāku. Jebkurai cilvēka uzvedībai ir mērķis, taču parasti zem ārējā mērķa slēpjas cits, daudz svarīgāks mērķis. Ja cilvēkam būs iespēja sasniegt šo dziļāko mērķi, tad ārējais (destruktīvais) mērķis atkritīs pats no sevis. Cilvēks pievienojas grupai nevis lai stiprinātu grupu, bet lai apmierinātu savas vajadzības. Viņš izdarīs visu iespējamo, lai stiprinātu grupu, ja būs pārliecināts, ka grupa apmierinās viņa vajadzības.

Ja latviešu valodas nebūtu — tā būtu jāizgudro

Tautu nevar iedomāties bez kopīgas valodas. Valoda ir pamats, uz kura var izveidoties tauta, nācija, valsts, jauna civilizācija. Man patīk Maisijas Landavas vārdi: "Valoda ir ne tikai mehānisms pasaules uzskatu izteikšanai, bet arī instruments pasaules atdzīvināšanai. Īstenība ne tikai tiek pārdzīvota un attēlota, tā patiešām tiek radīta ar valodas palīdzību." Valoda rada informatīvo telpu — autonomu, neatkarīgu, no ārpuses neietekmējamu telpu, kurā var veidoties jauna pasaule ar jaunām vērtībām. "Valoda ir maģija, kas rada pasauli." Katra valoda rada savu pasauli — ar savām krāsām, skaņām, emocijām, vērtībām, zināšanām un pārvērtībām. Citu valodu pasaulēs mēs esam province. Tikai latviešu valodas pasaulē mēs esam pasaules centrs. Tāpēc, ja latviešu valodas nebūtu, tā būtu jāizgudro no jauna.

Latviešu valoda ir vērtība nevis tāpēc, ka tajā runā Jānis vai Pēteris, bet tāpēc, ka tā ļauj mums — Latvijas iedzīvotājiem — radīt savu neatkarīgu pasauli, kuru mēs būvējam pēc sava prāta. Valoda ir drošības mehānisms, kas aizsargā nācijas informatīvo telpu, un kuru ārvalstu dienesti nespēj tik vienkārši pārkāpt. Tā ļauj mums nevis pakļauties, bet sacensties ar citām valstīm. Tā dod mums iespēju veidot labāku pasauli, kas ideālā var pārtapt par jaunu civilizāciju. Margarete Mida reiz teikusi: "Nekad nešaubies, ka neliela cilvēku grupa, kas aizrāvusies ar noteiktu mērķi, spēj izmainīt pasauli. Būtībā tikai tāda vienmēr arī kaut ko panāk."

Katrā krievā dzīvo mazs latvietis — ļaujiet viņam izaugt

Nav ne krievu tautas, ne latviešu tautas, ir tikai indivīdi, kuri tic, ka pieder kādai cilvēku grupai. Labāk ticēt, ka mēs visi esam viena komanda — Latvijas jeb latviešu nācija. Ja Latvijas pilsoņu kopums ir Latvijas tauta, tad mēs visi esam tautieši. Dabiskos apstākļos bērnam rodas mīlestība pret zemi, kurā viņš dzīvo, dabiska vēlme zināt šīs tautas valodu, būt par šīs tautas sastāvdaļu. Ja vien apkārtējie cilvēki neievirzīs šo dabisko procesu pavisam citā virzienā. Krievijai ir savas ģeopolitiskās intereses Latvijā. Krievijai ir iespējas, izmantojot krievu valodas radīto informatīvo telpu, ietekmēt šeit dzīvojošo krievu uzskatus un rīcību. Taču ir lieta, ko viņi nespēj ietekmēt un kas būs izšķiroša — tas ir dzīvs kontakts ar latviešiem.

Lai cik negatīvi krievs izteiktos par latviešu valodu, kaut kur viņa dvēseles dziļumos mājo sapnis, ka viņš spēj runāt latviski tikpat brīvi kā latvietis. Tomēr lielākā daļa krievu nav tik drosmīgi, lai pirmie sāktu runāt latviešu valodā. Un ja nu kādreiz krievs sāk runāt latviski, bet latvietis nez kāpēc turpina sarunu krieviski, tad viņš apjūk un bieži vien vairs nemaz necenšas to mēģināt vēl. Viņš tika pazemots, viņš gribēja runāt latviski, bet viņam lika saprast, ka tā nav viņa valoda, ka šī valoda viņam ir liegta. Viņa iekšējais latvietis tika iedzīts strupceļā.

Dažreiz arī paši latvieši šādās situācijās izskatās visai komiski. Kad latvietes runā krieviski, viņas reti saglabā smalko un patīkamo latvisko izrunu, parasti viņas izklausās vai nu pārāk vēsas, vai arī, mēģinot atdarināt krievisko izrunu, — gandrīz kā bezzobainas večiņas. Tikai neviens neuzdrošinās to aizrādīt, lai neaizvainotu. Turklāt, lai cik meistarīgi ir lietota kosmētika, krievu valodas lietošana arvien norāda uz piederību vecākai pāudzei.

Daudzi mani kolēģi ir krievi, bet es vienmēr ar viņiem runāju latviski. Dažs labs arvien atbild man krieviski, un tad mēs runājam vienlaikus divās valodās. Lai varētu brīvi runāt latviski, vispirms ir jāiemācās domāt latviski. Kad sarunas biedrs klausās, latviešu vārdi nonāk tieši viņa smadzenēs, un tajā brīdī viņa domāšanas process notiek latviski. Ik pēc brīža sarunas biedrs pilnīgi neapzināti pāriet uz latviešu valodu. Atsevišķas frāzes, atsevišķi vārdi. Bet tas ir tik aizraujoši — viņa iekšējais latvietis ņem virsroku un izlaužas brīvībā.

Es runāju latviski neatkarīgi no tā, kādā valodā tika runāts pirms tam. Pat ja cilvēks neko nesaprot, es vienalga katru reizi uzsāku sarunu latviski. Katru reizi, satiekot mani, viņš atceras, ka viņam blakus eksistē cita pasaule, kurā ieiet viņš sev liedz. Nav iespējams izmainīt citus, bet ir iespējams izmainīt sevi. Un šī sevis izmainīšana var kļūt par cēloni, lai arī otrais izmainītu sevi. Svarīgi formulēt mērķus tā, lai tos varētu sasniegt neatkarīgi no tā, ko darīs citi. Valodu, kurā runā sarunas biedrs, atstājiet viņa ziņā, izvēlēties valodu, kurā runājat jūs.

Saruna ir ne tikai informācijas apmaiņa, tā ir arī emociju apmaiņa. Pamatinformāciju saziņā nes ķermeņa valoda (ap 55%) un balss nokrāsa (ap 38%), vārdiskā daļa ir tikai ap 7%. Ja runāsiet draudzīgi un latviski, tad, pat ja cilvēks neko nesapratīs, saskarsme kopumā būs draudzīga, ar pozitīvām emocijām. Cilvēks varbūt pirmo reizi mūžā nožēlos, ka neprot latviski, jo valodas nezināšanas dēļ viņš nespēj turpināt šo patīkamo sarunu. Cilvēks var izrādīties vienkāršs tūrists, taču draudzīgums liks viņam nevis apvainoties, bet palūgt paskaidrot teikto kādā citā valodā. Noskaņojumu, toni, aizrautību, smaidu cilvēks noteikti sapratīs.

Uzsmaidiet un runājiet ar visiem latviski! Ja šaubāties, vai sarunas biedrs jūs saprot, vienkārši pajautājiet viņam: "Vai tu mani saproti?" Pat ja savstarpējās attiecībās izveidojies ieradums runāt krieviski, vienmēr var piedāvāt: "Ja gribi, varam runāt latviski, lai tu varētu praktizēties." Tas pacels jūsu attiecības jaunā līmenī. Un, ja beidzot viņš runā latviski, tad uzsmaidiet un parādiet, ka jums tas tiešām patīk. Tad viņš vēlēsies iepriecināt jūs vēl un vēl.

Katrā krievā dzīvo mazs latvietis. Ļaujiet viņam izaugt un kļūt lielam. Palīdziet viņam tikt brīvībā. Jo "eņģelis, ja viņu nelaiž brīvībā, pārvēršas velnā". Dodiet viņa iekšējam latvietim spārnus. Ja krievs ir labi iemācījies latviešu valodu un iejuties latvieša ādā, viņš vairs nekad nebūs tāds, kāds bija pirms tam. Ja reiz esi kļuvis par latvieti — tas ir uz mūžu.

Aldis Rozentāls, jurists, krievu izcelsmes latvietis

Publicēšanas datums: Trešdiena, 2003. gada 3. septembris.

http://www.diena.lv/komentari/lasit.php?id=194436

From: janis1207@netscape.net
Date: 9/4/03 2:10

Nav jau tur nekā jauna. Tikai atklātā tekstā pateikta puse patiesības. Otra puse ir - pie esošā krievu īpatsvara asimilācija latviešos nav iespējama. Tā vietā veidojas jauna nācija, latvijieši. Ar savu skatu uz dzīvi un pasauli un paradumiem, kuri diezgan ievērojami atšķiras no latviešiem tradicionālajiem, lai gan ir arī kopīgas iezīmes. Latvijieši ir agresīvāki un konkurētspējīgāki valdošajā tirgus demokrātijā par latviešiem. Tomēr latvijieši visticamāk nebūs stabila nācija, jo pašreizējo procesu iespaidā šeit iesakņoties nepaspēs. Ticamāk, ka tie ir tikai starpposms pirms latvijas izcelsmes eiropas pilsoņiem. Tāds nu ir tas mūsu ceļš pa iznīcības taku.

JJanis

From: 2g@pudele.com
Date: 9/4/03 4:06

Mierina doma, ka viss šajā pasaulē virzās uz priekšu pa iznīcības taku..

2G

From: janis1207@netscape.net
Date: 9/4/03 4:21

Velti ir strādāt,
Veltīgs ir darbs,
Galā tak zemē
Grauž tevi tārps!

/E. Veidenbaums/

Bet arī:

Iežūpo šodien,
Iežūpo rītu,
Un, ja nav naudas,
Dos tev uz krītu!

/E. Veidenbaums/

:) :)

JJ

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 9/4/03 6:37

Ričs: < Vai neviens vēl nav lasījis šodienas DIENĀ Alda Rozentāla rakstu?>

Mans mentors Henry Glassie, kuŗam vesela mūža pieredze intervējot cilvēkus pa visu pasauli teica, pirmam kārtam vajag pieņemt ko cilvēks saka & arī uz to tā reaģēt, nevis izlabot, pārmainīt, vai pārtulkot par kautko citu tapēc, ka pašam neliekas pareizs, vai nepatīk. (Tas ir arī vienā veidā atbildību atstāt tur kur tai jābūt - pašā aģentā - personā.)

Jurists Aldis Rozentāls uzrakstījis nopietnu, oriģinālu rakstu & tam varēja gaidīt nopietnas atbildes. Skatos, ka starp lasītāju piezīmēm Dienā ir personas & tautu apvainojumi kas nav raksta cienīgi.

Pirms tika polārā pretešķībā uzstādīti Volteriskā Apgaismotība iepretīm Herderiskai kultūras relativitātei (romantiskam nacionālismam), kā Juris teica, pirmsākumi bija Skotijā. Edinburgā iesākās Apgaismotība bet vienlaikus iedvesmots ar to, ka Skotiju apspieda angļi, Samuel Ferguson vāca balādes & McPherson izveidoja epu Ossian. Pēc tam Herders darīja līdzīgi - vācot dziesmas, iedvesmojies tieši Latvijā. Iesākumā nacionālisms izveidojās īpaši starp tautām kas bija citu tautu apspiestas, tā tad cilvēktiesības & nacionālisms bija apvienoti, nevis šķirti. Pretešķība izveidojās vēlāk & protams katra kustība ekstrēmā nonāk pie absurdā & ļaunā.

Liekas pienācis laiks šo polaritāti kuŗa ekstrēmi ir abi kaitīgi /1)globālistiska vienveidība & dažādības iznīcināšana atvietojot ar lētu virsuvēju monokultūru vs 2) haotiskam savstarpēji naidīgam, sevī ierāvušos, pat fašistiskam lokālismam./

Domāju nebūs viens vienīgs ideāls atrisinājums visiem visur, bet vairāki uz personīgā & plašākā līmens. Latvijā ir visai ekstrēma situācija dēļ tā, ka tajā notika ārkārtīgi strauja tautu sastāva maiņa vardarbības & kaŗa apstākļu dēļ nonākot pie tā, ka pamattauta & pamatvaloda patiešām ir apdraudēta (ja vēl pieliek klāt viszemāko dzimstību pasaulē).

Par Aldi Rozentālu, kas sevi apzīmē par krievu izcelsmes latvieti, ļoti ceru, ka viņam sniegs daudz draudzīgu & izpalīdzīgu roku - latviskas & apgaismotas rokas. Draugi senā nozīmē.

Mani nobēdināja īpaši (laikam jau Sveika paša) aleksim tikpat kā Aldi nosaucot par tautas nodevēju tapēc, ka Aldis neiet alekša ceļu.

aija

From: purapele@mail.delfi.lv
Date: 9/4/03 6:53

2G: < Mierina doma, ka viss šajā pasaulē virzās uz priekšu pa iznīcības taku.. >

Darvinisms joprojām ir spēkā - izdzīvo stiprākie un veselīgākie. Izmirst vājākie un destruktīvākie - arī tie, kuri sevi noskaņo uz "iznīcības taku"

Laimīgu taciņu

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 9/4/03 7:06

2G: < Mierina doma, ka viss šajā pasaulē virzās uz priekšu pa iznīcības taku.. >

Zinat ko, ņaudētāji, man Veidenbauma bilde NAV pie sienas, uzlieku George S. Patton & viņa teikto: "Lai Dievs izglābj mūs no tādiem draugiem, mēs varam tikt galā ar ienaidnieku." (God deliver us from suč friends, we can handle the enemy.)

Neesi uzvarēts, līdzko pieņemi sakāvi. (You're never beaten until you admit it.)

TIKAI DAROT KO CITI NESPĒJ, VIRZIES UZ PRIEKŠU. (It is only by doing things others have not that one can advance.)

Ja daru ko varu, pārējais izkārtosies. (If I do my full duty, the rest will take care of itself)

Nebaidies kļūdas.(Do not fear failure.)

Neklausies uz savām bailēm. (Do not take counsel of your fears.)

Uzvar nevis ierocis, bet neuzvaramā cilvēka dvēsele. (It's the unconquerable soul of man, and not the nature of the weapon he uses, that ensures victory.)

Ņemi kalkulētus riskus. (Take calculated risks.)

Tas kas apmierinās ar viduvējību nav sevis cienīgs. (Anyone in any walk of life who is content with mediocrity is untrue to himself.)

Glāze sviedru ietaupīs galonu asins. (A pint of sweat will save a gallon of blood.)

Neziņas gadījumā, uzbrūc. (In case of doubt, attack.)

& pēdīgi, īsti nezinu kā tulkot lai būtu īsti pareizais efekts & doma:

As I walk through the valley of death I fear no one, for I am the meanest mother fucker in the valley!

aija

From: 2g@pudele.com
Date: 9/4/03 7:22

purapele teica: < Darvinisms joprojām ir spēkā - izdzīvo stiprākie un veselīgākie. Izmirst vājākie un destruktīvākie - arī tie, kuri sevi noskaņo uz "iznīcības taku">

Aija teica: < Zinat ko, ņaudētāji, man Veidenbauma bilde NAV pie sienas, uzlieku>

Hmm, skatos, šeit dažiem pilsoņiem semantiskā izpratne ir tik labi attīstīta, ka viņi spēj, precīzāk, iedomājas, ka spēj izprast svešu cilvēku tekstus labāk par pašiem šiem cilvēkiem ;)

Aija, parādi man, lūdzu, ar pirkstu, kur un par ko es ņaudēju ar šo izteikumu??? Vai arī esi, lūdzu, tik laipna, un atsauc epitetu, kuru tu man veltīji, jo šis teksts bija fakta konstatācija un šādu apzīmēju sev es uzskatu par aizvainojošu. Vai arī varbūt tu vari nosaukt kaut ko, kam nav sākuma un nav gala? - Pat Laikam ir ;)

purapele:

Darvinisms mācīja, ka izdzīvo tas (tie), kas visefektīvāk piemērojas apkārtējās vides prasībām. Kas nozīmē, ka attiecīgā apkārtējā vidē izdzīvos tieši vājākie (kā to pierāda dažu valstu ekonomiskās sistēmas) un destruktīvākie (kā to pierāda līdz zināmai attīstības stadijai pierāda gandrīz visi totalitārie režīmi). Tēzi par "stiprāko" izdzīvošanu attīstīja visādi pseidodarvinisti, nacistus ieskaitot.

2G

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 9/4/03 11:53

Ok, 2G, man saskrēja asinis acīs jau kad lasīju to par iznīcības taku. Pēc tam no taviem vārdiem tikai spēju redzēt "Mierina doma...iznīcības taka." (Pat Patton-s kļūdas: ne vienmēr šaubu gadījumā šaut vispirms & prasīt jautājumus vēlāk.) Atvainojos!

Par iznīcība īsti nemierina nekas. Iznīcība ir iznīcība. Absolūts klusums bez muzikas.

Par Darvinu & tā populār- pseido- nelietīgiem sagrozījumiem esi kodolīgi trāpīgi izteicies, esmu arī pate Sveikā agrāk rakstījusi. Nez kas tik grūts galvā nesaprast ko Darvins teica & kas ir evolūcija & izlase.

Vajadzēja pievienot vēl vienu Pattona citātu, kas nav mierinājums, bet pragmātisks eksistenciālisms:

Ja uzvaru, mani nevar apstāt! Ja zaudēju, būšu beigts. (Uiss & tad ir vienalga.)

(If I win I can't be stopped! If I lose I shall be dead.)

aija

From: RUTENS@aol.com
Date: 9/4/03 11:54

Sveiki!

Aija rakstīja: <<Mani nobēdināja īpaši (laikam jau Sveika paša) aleksim tikpat kā Aldi nosaucot par tautas nodevēju tapēc, ka Aldis neiet alekša ceļu. >>

Vairāku iemesļu dēļ, Sveiku neregulāri lasu. Būtu ļoti pateicīga ja precīzi citāti arī tiktu pievienoti sveikotāja rezumējumiem. Nupat paskatījos Sveiks arhīvā un bez šo Tavu rakstu nevarēju atrast itin nekādus komentārus par šo Rozentālu rakstu, izņemot Riča un Ulža ieteikumu to lasīt.

Visu labu, Elizabete

From: janis1207@netscape.net
Date: 9/4/03 12:40

2G: <Tēzi par "stiprāko" izdzīvošanu attīstīja visādi pseidodarvinisti, nacistus ieskaitot.>

Tā nu gan ir viena interesanta tēze! Kā būtu ar dažiem piemēriem? Ja noturēšanās pie varas/dzīvības 10 - 30 gadus netiek uzskatīta par panākumu?

JJ

From: 2g@pudele.com
Date: 9/4/03 11:55

Kura tieši no tēzēm tev liekas interesanta? Tb, nojaušu, ka kaut kas manis teiktajā tev liekas nepareizs esam - kas tieši?

2G

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 9/4/03 12:23

Sveiki!

Aija rakstīja tā: <<Mani nobēdināja īpaši (laikam jau Sveika paša) aleksim tikpat kā Aldi nosaucot par tautas nodevēju tapēc, ka Aldis neiet alekša ceļu. >>

Un Elizabete tā: <Vairāk iemesļu dēļ, Sveiku neregulāri lasu. Būtu ļoti pateicīga ja precīzi citāti arī tiktu pievienoti sveikotāja rezumējumiem. Nupat paskatījos Sveiks arhīvā un bez šo Tavu rakstu nevarēju atrast itin nekādus komentārus par šo Rozentālu rakstu, izņemot Riča un Ulža ieteikumu to lasīt.>

Runa ir par lasītāju komentāriem Dienas mājaslapā. Aija bišķi pārsteidzīgi iedomājas, ka tur viens cilvēks vārdā Alex ir tas pats mūsējais. Te ir vainīgā vēstule...

Juris

Alex, 03.09.2003 12:52:37:

Pirmkart, es loti saubos, vai tads Aldis Rozentals vispar eksiste. Otrkart, tiem entuziastiem, kas te vinu dievina, ieteiktu parak neaizrauties. Loti atgadina tos latviesus, kas padomju laika ar citiem latviesiem (kur nu vel krieviem) runaja tikai krieviski. Sadi cilveki ir konjunkturisti, un mainoties apstakliem, medz tudal apmest kazoku. Es veletos bridinat latviesus, ka nekadas integracijas nesanakas, ja nenotiks dialogs ar tiem, kuru izpratne par integraciju absoluti atskiras no autora paustas. Es neredzu neko slikta no ta, ka krievi Latvijā turpinas justies ka krievi un runat latviski UN krieviski. Somijā darbojas lielisks princips: divas valodas, viena valsts. Neredzu, kapec Latvijā nevajadzetu tiekties pec ta pasa. Latviesiem butu vienreiz jasaprot, ka nekad krievu vairakums nedomas ka autors, un galvenais, ka Rozentala uzskati tiesi kaite un kave integraciju, nevis veicina to. Vai Jus pasi to neredzat?

From: purapele@mail.delfi.lv
Date: 9/4/03 12:27

2G: < Darvinisms mācīja, ka izdzīvo tas (tie), kas visefektīvāk piemērojas apkārtējās vides prasībām. Kas nozīmē, ka attiecīgā apkārtējā vidē izdzīvos tieši vājākie >

Eu, eu, te mēs iebrauksim akadēmiskas diskusijas purvā. Apgalvojumā "izdzīvos stiprākie" klupšanas vārds ir apzīmējums "stiprākie". Piekrītu, ka to varētu aizstāt ar vārdu "spējigākie". "Stiprākie" kā stiprākie fiziska spēka un veselības ziņā ir tāds arhaisks un primitīvs sapratnes līmenis. Protams, tad jau vadoties pēc Darvina teorijas uz pasaules dzīvotu elefanti vien.

P.

From: kingga@plu.edu
Date: 9/4/03 12:32

Man stav prata, ka sen jau iznikusi lielie dinozauri un plesigie zobenzobju tigeri. Palikusi ir tikai tie, kas var izdzivot sev piemerotos apstaklos. Latvijas problema nav tas lielums vai plesiguma trukums, bet speja tikt gala ar parmainam pasaules gaita un atrast veidus, ka tas sev griezt par labu.

Visu labako,
Gundars

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 9/4/03 12:46

Sveiki!

JJ prasīja 2G: < Kā būtu ar dažiem piemēriem?>

dzives dardziba
nav tik slikta
ja par to nav jamaksa
vinudien sastapu blusu
kas smaidija plati par visu
gimi par ko tik liksma mazais
bolsevik es uzprasiju
nupat parnacu no baigi labas
sunu izstades vina teica
edu pusdienas pie viena suna kas
bija vismaz simts dolaru marcina verts
nu kaunies gan par to vel lielities es
teicu kamer sodien pasaule
tik daudz kukainu un cilveku bez
edama pie velna ko doma publika
vina teica es nemu savu tiesu kur tik
to atrodu ta ir brasa valoda es vinai
pateicu ja nu es esmu brasa blusa
un brasi vardi man piestav nupat
pagajuso ceturtdienu brasi
iesoloju zoologiskaja darza
un iekodu lauvai nu un ko lauva
darija es vaicaju vina tur guleja
un mani pacieta teica blusa ko gan
citu vina vareja darit vina zinaja
ka pretoties bija veltigi kadu dienu
es teicu ari tu tapsi pieveikta
lai cik brasa pati nebutu
tad kas mani pieveiks vina vaicaja
mastodoni ir sen pagalam un
man nav bail no vienkarsa
zilona es paprasiju vinai nu un
ka ar mikrobi un vina tulit nobaleja
un kluva domiga tiesam katram
no mums ir kada maza lieta kas
par lielu
katram goliatam ir savs davids un
ta talak un ta joprojam
bet kas tad butu tas
kas iebiedetu vismazako no visiem
mikrobjiem tas butu vakums bet
kas tad vakumam piemit ka no
ta jabaidas vaicaja blusa vakumam
nekas nepiemit es teicu tas ir tas
kas padara to tik baigu neviens
pie pilna prata
nevar iedomaties vietu kur nav itin
neka un ja kads meginatu
iedomaties ka nekas ir kautkas
tad ari par pilnu pratu nevaretu
but runas nu tu palieci par gudru
prieks manis teica
blusa es nekad nēsmu baidijusies
no hipodermiskam propozicijam
jeb no hipotetiskam iņekcijam es
iesu vakarinot pie viena cilvekedaja
tigera un ja nu vakums mani pieveiks
tad es centisos tev nosutit zinu
pirms nemu savu galu es vinai teicu
dazi cilveki dzivo vakuma visu savu
muzu un pat to neapzinas nu tad vina
teica tas viniem neko neskade ne es
teicu viniem neskade bet skade gan
tiem cilvekiem kam saskare ar
viniem un ar siem vardiem mes
skiramies viens no otra un katrs
jutamies paraks par otru un vai tiesi
tas nav tas gandarijums
pec ka mes katrs censamies
visas savas sabiedriskajas
saskares

archy prusaks

From: hbush@apollo.lv
Date: 9/4/03 12:50

purapele rakstija: < Apgalvojumā "izdzīvos stiprākie" klupšanas vārds ir apzīmējums "stiprākie". Piekrītu, ka to varētu aizstāt ar vārdu "spējigākie".>

Izdzīvos izdzīvot spējīgākie. Pie tam, to principa var konstatet _TIKAI_ retrospektīvi. Tas ir: tie, kuri ir izdzīvojuši, ir bijuši izdzīvot spējīgāki. Mums nav iespejas a-priori jau agrak zinat, kuri tie būs, jo apstakļi mainas. Ari daba to a-priori nezina, tadeļ vienmer no jauna tiek radīti indivīdi diezgan plašā spēju diapazona (parasti iznāk tas pats slavenais Gausa sadalījums pa katru no parametriem, dažreiz vairaku sadalijumu superpozīcija). Daļa no indivīdiem izdzīvo - tie, kuri (ak, kads parsteigums!) bijuši izdzīvot spējīgakie konkrētos (vienmer mainigos) apstākļos.

Harijs

From: janis1207@netscape.net
Date: 9/4/03 12:57

Aija Veldre Beldavs: < Zinat ko, ņaudētāji, man Veidenbauma bilde NAV pie sienas, ...>

Bet velti! Viens no mūsu lielākajiem valodas/izteiksmes meistariem. Visādām zālītēm līdz viņam vēl augt un augt.

JJ

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 9/4/03 12:59

Sveiki!

Vēl par to izdzīvošanu, tiem no sveikotājiem kam laba anglene varbūt interesēs šis rakstiņš (pdf formātā) no britu dabas zinātņu žurnāla "Nature":

http://faculty.stcc.mass.edu/zagarins/sveiks/2003/languagedeath.pdf  

Tur divvalodu sistēmas modelētas ar vienkāršu matemātisku funkciju, kas dod rezultātus kas labi sakrīt ar vēsturiskiem datiem par minoritātes valodas izzušanu divvalodības kontekstā. Vienīgi stipri piestrādājot pie neprestīžas valodas prestīža celšanas(šai rakstā "status" parametra palielināšanas) varot piespiest šo funkciju tuvoties stabīlam divvalodības pastāvēšanas punktam integrētā sabiedrībā.

Juris

From: rumpis@nodzēsšodrazupudele.com
Date: 9/4/03 1:00

Latviešiem vajadzētu ņemt piemēru no žurkām, kas ļoti veiksmīgi piemērojas visām izmaiņām ;-)

Rumpis :)

From: rumpis@nodzēsšodrazupudele.com
Date: 9/4/03 1:00

Purapele: < Protams, tad jau vadoties pēc Darvina teorijas uz pasaules dzīvotu elefanti vien.>

Diez vai. Ziloņi baidās no pelēm ;-)

Rumpis :)

From: RSpuris@aol.com
Date: 9/4/03 1:06

Purapele: <Darvinisms joprojām ir spēkā - izdzīvo stiprākie un veselīgākie. Izmirst vājākie un destruktīvākie - arī tie, kuri sevi noskaņo uz "iznīcības taku">

Protams - kas grib mirt, lai jau mirst, kaut rīt, parejiem bus tīrāks gaiss. Taču bedigi ir tas ka nav neviena, kuram butu kada personiga doma par vai pret Alda rakstito. Izskatās ka vismaz sveikotājiem tāds raksts bijis nebijis... Ričs, vel viemer ceredams ko sagaidīt.

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 9/4/03 1:07

Sveiki!

Aija: << Zinat ko, ņaudētāji, man Veidenbauma bilde NAV pie sienas, >>

JJ: < Bet velti! Viens no mūsu lielākajiem valodas/izteiksmes meistariem. Visādām zālītēm līdz viņam vēl augt un augt>

Kas, staigājot pa košām puķu lejām,
Tik apskata, cik siena viņas dos,
Lai mani nelasa. Pie manām dzejām
Tik piktu prātu viņš sev iemantos.

Eduards Veidenbaums

From: kingga@plu.edu
Date: 9/4/03 1:41

Par izdzivosanu lasot, man nak prata stasts par turigu vecuku, kas taisijies precet jaunu skuki. Pieaugusie deli par so lietu satraukti, pieruna tevu, lai noskaidro par cik sadas laulibas ar visiem milestibas priekiem varetu but bistamas. Kad vecuks parnak majas no vizites pie arsta, vins stasta par arstu, kurs teicis ga, ka milesanas varetu beigties fatali. Ko nu, prasa deli, tad jau Tu tevs lizi neprecesi? -- Es, delini, esmu so lietu rupigi pardomajis. Es to Lizi precesu gan. Ja nu vina tomer mirst, lai vina mirst!

Visu labako pielagosanoas apstakliem,

Gundars