From: profundis@inbox.lv
Date: 9/2/03 12:00

Aija Veldre Baldava rakstīja: < [Amerikas] vaina nav pašā demokrātijā bet tās nepilnīgā izpildē, kā arī lielas daļas amerikāņu tautas narcistiski ierobežotais skats/ neziņa par citiem.>

Kā rezultātā US politisko un pilsonisko tiesību ziņā ir atpalikusi, nonākusi subdemokrātisko režīmu zonā. Jo par demokrātiju 'pēc definīcijas' Amerikā var smagi diskutēt :(.

< Liekas tie kas pietiekoši ilgi dzīvojuši zem totalitārianisma nozīmīga daļa ir tā ievainoti ierāvušies sevī, ka vairs nespēj sevi atvērt attīstīties nozīmīgi citādi. Varbūt vnk. reiz cerība uzdota & pārgājusi pesimistiskā cinisismā zaudēts zinams elastīgums.>

Sistais zina sitiena spēku, bet ne jau viņu bija vairums. Sita tos, kas izcēlās uz fona, bet 'fonam' pāri nedarija. Tas viss mācīja cilvekiem vienu - esi pelēka niecība un tev dzīvē labi klāsies. Un sasodīts, es strīdēšos ar katru, kas apgalvos, ka, piemēram, G. Astra nebija brīvs! Viņš bija brīvs, jo brīvība ir gara ipašība, nevis ārējs atribūts! <tuvāk skat. Imanuelu Kantu kaut vai Praktiskā prāta kritikā.> P.s. daudz amerikāņu nav 'brīvi', vēl vairāk musdienās jau no 60 gadiem valda 'bēgšana no brīvības'. Cilvēki vairs negrib atļauties tādu luksus preci kā mokoši 'brīvs gars', bet gribas vienkārši 'patērēt'! ?? Kā ir ar šo parādību?? Un kāda loma šeit ir ārējai brivības formai - demokrātijai?? Heh, Aija uzsver ka demokrātijā cilvēki ir spējīgi mainīties (mācīties) daudz ātrāk, bet es iebilstu , ka mainība jau nav prieskšrocība. Ja tev ir ko zaudēt, protams, tu domāsi ilgāk pirms atteikties! Un pavisam bībeliski, ja bagātajam jāzaudē 1 Ls viņš nedomās ne uz pusi tik ilgi cik par to domās nabags. Bagātais mainās - viņam tas viegli, bet cilvēks, kurš savām prasmēm ir savu dienišķo kumosu parādā krietni padomās pirms uzsākt ko jaunu piedevām vēl nedrošu! Tāpēc uzmanīgi ar kritizēšanu pirms iepazīšanās, saprašanas un līdzjušanas. Un šis kā reizi ir punkts, kas demonstrē, ka Amerikā ar cilvēcību iet slikti. Amerikāņi ar grūtībām izprot citas tautas, kultūras un vērtību sistēmas. Amerika ir zaudējusi savu elastību uztverē, ja viņai vispār kādreiz tāda ir bijusi (jo uztveres trūkumu nevar uzskatīt par elastīgu uztveri). Amerika savā ziņā ir iegājusi tai pašā laikmetā kurā bija Ķīna pirms 1. pasaules kara, kad viņai likās, ka visa pasaule ir viena Ķīna. Pazudusi ir elastīga atvērta pieeja. Amerikāņi klausās paši savu propagandu tikmēr kamēr paši sāk tai ticēt - piedodiet, bet tas vairs neizklausās labi, apstākļos, kad uz citiem vairs šī propaganda neiedarbojas. Un šāda valsts atļaujas pamācīt citus kā dzivot? Smieklīgi!~

Ar cieņu!

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 9/2/03 12:52

Astra ir labs piemērs, protams, ka brīvs visīstākā nozīmē, brīvs pat nebrīvībā, pieņēma galējo pārbaudi & piedāvā cerību, ka visus par vergiem nevar pataisīt.

Astras brīvais gars neizriet no totalitārās sistēmas bet spītējot tai (in spite of). Astram līdzīgi parādīsies manuprāt jebkādā sistēmā; tādi arī būs Amērikā. (Protams ir sabiedrības kas īpaši adaptējušās izdzīvot ļaunos apstākļos izceļot varoņētiku kā vadošu (ar cenu, ka stipri duāli atšķir savējos & svešiniekus).

Taču vai teiksi, ka totalitārianisms ir -vēlams- dēļ tā lai izsauktu šos īstos varoņus? (Liekas kristīgā ticība ar savu "ciešana noved pie apskaidrības & šķīstuma" principu, lai gan novēro attīstības patiesību, tomēr manuprāt saduras ar ierobežojumu kad paplašināta par politiku kas pieņem to kas būtu nepieņemams - veselu vienību ciešanas kādas izraisījušas netaisni likumi & dominanto vienību smaga apspiešanas atbalstīšana.

Domāju, var atzīt, ka tikai caur uguni & plūdiem parādās cilvēka ekstrēmā varonība, izturība, spējas, bet tas nenozīmē mums jāatbalsta iekārta kas prasa ekstrēmos upurus. Tādi apstākļi rodas dabā & vēsturē nelūgti jau diezgan. Manuprāt optimāli/pietiek trenēties & mācīties kā izdzīvot grūtos apstākļos arī sabiedrībā kas nav tik nežēlīga & atzīst cilvēktiesības.

aija

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 9/2/03 1:25

Sveiki!

Tas pats profundis: < Un sasodīts, es stridešos ar katru, kas apgalvos, ka piemeram G.Astra nebija brīvs! >

Kāpēc Tu domā, ka kāds kaut ko tādu Tev apgalvos?

< P.s. daudz amerikaņu nav 'brīvi'...>

Cilvēks kas pats brīvi iesēstas mucā un liek sevi barot pa spundas caurumu ir tomēr tik pat brīvs kā Gunārs Astra.

< Un kāda loma šeit ir ārējai brivības formai - demokrātijai??>

Demokrātija nav tikai lai garantētu indivīda brīvību bet lai darītu indivīdu atbildīgu par savu likteni pat ja tas būtu pretrunā ar viņa brīvo gribu.

< ... mainība jau nav prieskšrocība. /.../ Bagātais mainās - viņam tas viegli, bet cilvēks, kurš savām prasmēm ir savu dienisķo kumosu parādā krietni padomās pirms uzsākt ko jaunu piedevām vēl nedrošu!>

Aplami! Bagātajam nav jāmainās - nabagam jāmainās vienkārši lai izdzīvotu. Īpašumtiesības likumi ir nepieciešami, lai nabags varētu tik pat brīvi tirgoties un vairot savu mantību kā bagātnieks, bet bagātnieks izvēlas nedemokrātisku kārtību lai nabags šim pa kājām nemaisītos. Tāpēc tās nav loģiski argumentēt, kā šeit dara dažādi t.s. "robežnieki", ka labie nodomi ir svarīgāki nekā rūpīgi sargāta demokrātiska, t.i. Satversmē pamatota likumība.

< Tapēc uzmanīgi ar kritizēšanu pirms iepazīšanas, saprašanas un lidzjušanas. >

Plānajiem prātiņiem vairāk nekā iepazīšanos, saprašanas un līdzjušanas vajag lai viņiem laiku pa laikam nelabā balsī uzbrēc.

< Un šis kā reizi ir punkts, kas demonstrē, ka amerikā ar cilvecību iet slikti. >

Ar cilvēcību iet slikti ne jau tikai Amerikā vien. Taču neskatoties uz to, ka amerikāņi ar vieglu roku uzdevuši demokrātisko atbildību tādos jautājumos kā pasaules iekarošana un uzkundzēšanās svešām tautām, tomēr vēl arvien kā jau kopš savas revolūcijas 18. gadusimtā rāda pasaulei priekšzīmi tautas nama deputātu ievēlēšanā un reģionālajā pašvaldībā.

< Un šāda valsts atļaujas pamacīt citus kā dzivot? Smiekligi!~>

Daudz smieklīgāka izskatās Latvijas Republikas Dzelzs Lēdija, kad viņa visas pasaules priekšā uz tīvī stāsta, ka Latvijas tauta zinot labāk nekā tās citas Eiropas tautas, ka Amerikai varot uzticēties pamācīt citus kā dzīvot.

Juris

From: profundis@inbox.lv
Date: 9/3/03 1:30

Aija: <Taču vai teiksi, ka totalitārianisms ir -vēlams- dēļ tā lai izsauktu šos īstos varoņus?>

Es nesaku, ka totalitārisms ir vēlams, bet gan ka demokrātija - kā jau to norādija Aristotelis - nemaz nav viennozīmigi pozitīvi - demokrātija nav nekāda ABSOLŪTĀ vērtība, bet gan tikai līdzeklis konkrētiem apstakļiem. Jo godīgi sakot, sabiedrībai līdz demokrātijai vajag 'izaugt'. Un kas tad ir demokrātija? Likumība? Totalitārismā likumība bieži vien ir augstākā pakapē, kaut arī daudz necilvēciskāka un nežēlīgāka. Labie nodomi - tautas paruna saka: ar labiem nodomiem ceļš uz elli bruģēts :). Es domāju - zināt nevaru jo par demokrātiju esmu tikai lasījis - ka demokrātija ir vērtību sistēma: cilvāka tiesības - ar pamatvērtību uz cilvēka dzīvību (Irākas gadījumā smagi parkāpta), jo visas pārējās tiesības ir sekundāras, tiesībās uz brīvību, utt. Un demokrātijā būtu jābūt, ka visas valsts tiesības ir pakāpi zemākas nekā cilvēktiesības.

Ar cieņu!

From: profundis@inbox.lv
Date: 9/3/03 3:00

Es pats: << Un sasodīts, es stridēšos ar katru, kas apgalvos, ka, piemēram, G.Astra nebija brīvs! >>

Juris: < Kāpēc Tu domā, ka kāds kaut ko tādu Tev apgalvos?>

Tāpēc, ka vinš dzīvoja zem diktatūras!

< Cilvēks kas pats brīvi iesēstas mucā un liek sevi barot pa spundas caurumu ir tomēr tik pat brīvs kā Gunārs Astra.>

Par Diogena brīvību neviens nestrīdas, bet runa ir par 'nespēju' būt brīvam, jo brivību nomāc dzīvnieciskas tieksmes 'patērēt'. Jo viņi jau neizvēlas dzīvot bez brivības, bet gan nespēj dzīvot 'brīvi'.

< Demokrātija nav tikai lai garantētu indivīda brīvību bet lai darītu indivīdu atbildīgu par savu likteni pat ja tas būtu pretrunā ar viņa brīvo gribu.>

Cilvēks nevar darīt neko pretēji savai gribai, izņemot, kad viņš nav spējīgs īstenot savu gribu t.i. stāvokī kad viņš ir vairāk dzīvnieks nekā cilvēks - piemēram, šoka stāvoklī [es nerunāju par viegli slimiem cilvēkiem - bet par ideāli veselu cilvēku] . Viņš var atteikties no pašlabuma, var ateikties no saprātīgas rīcības, bet to visu viņš panāk ar gribu.

< Bagātajam nav jāmainās - nabagam jāmainās vienkārši lai izdzīvotu. Īpašumtiesības likumi ir nepieciešami, lai nabags varētu tik pat brīvi tirgoties un vairot savu mantību kā bagātnieks, bet bagātnieks izvēlas nedemokrātisku kārtību lai nabags šim pa kājām nemaisītos.>

Nabagu 'piespiež' mainīties izmantojot nāves draudus - cilvēktiesību pārkāpums, ko Latvijā vairs nepieļauj pat pret noziedzniekiem (nāvessods ir aizliegts). Bet ir pieņemams pret nabagiem :) Bet bagātajiem ir jāizvēlas mainīties, savādāk viņi kļūs nabagi vai izvirtīs - dabas likums - kā teica Rainis: izdzīvos, kas pārmainīsies :)

< Plānajiem prātiņiem vairāk nekā iepazīšanos, saprašanas un līdzjušanas vajag lai viņiem laiku pa laikam nelabā balsī uzbrēc.>

Nevajag būt tik ciniskam, jo kurš gan noteiks kurš ir ar plāno prātiņu, kurš nav - tici man, agrāk vai vēlāk arī līdz tevīm tiks.

< Ar cilvēcību iet slikti ne jau tikai Amerikā vien. Taču neskatoties uz to, ka amerikāņi ar vieglu roku uzdevuši demokrātisko atbildību tādos jautājumos kā pasaules iekarošana un uzkundzēšanos svešām tautām, tomēr vēl arvien kā jau kopš savas revolūcijas 18. gadusimtā rāda pasaulei priekšzīmi tautas nama deputātu ievēlēšanā un reģionālajā pašvaldībā.>

Jap, par to jau arī ir runa - ilūzija par demokrātiju ir palikusi, kamēr pats saturs jau kaut kur pazudis - ne velti Amerikā ir prezidentu klani Buši, Kenediji utt līdzīgi kā Kimerseni Ziemeļkorejā :)

tas pats -->> jurim :)

From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
Date: 9/3/03 4:24

Žagariņš: << Ar cilvēcību iet slikti ne jau tikai Amerikā vien. Taču neskatoties uz to, ka amerikāņi ar vieglu roku uzdevuši demokrātisko atbildību tādos jautājumos kā pasaules iekarošana un uzkundzēšanos svešām tautām, tomēr vēl arvien kā jau kopš savas revolūcijas 18. gadusimtā rāda pasaulei priekšzīmi tautas nama deputāatu ievēlēšanā un reģionālajā pašvaldībā.>>

"Tas pats": < Jap, par to jau arī iet runa - iluzija par demokratiju ir palikusi, kamēr pats saturs, jau kaut kur pazudis - nevelti amerikā ir prezidentu klani Buši, Kenediji utt lidzigi kā Kimerseni Ziemeļkorejā :) >

"Tas pats" ir Žagariņa cienīgs sarunu partneris - sēžot Latvijā, labāk par Žagariņu zina, ka Amerikas reģionālā demokrātija ir tikai ilūzija. Varbūt nevajag lasīt visādu Latvijas un Krievijas antiamerikānistu murgus, bet pašam aizbraukt uz ASV un apskatīties, kā tur ir ar reģionālo demokrātiju.

Par "prezidentu klaniem" ASV dzirdu pirmo reizi. Neatceros lasījis, ka kaut viens ASV prezidents būtu varējis sagatavot par savu pēcteci prezidentūrā savu dēlu vai kādu citu radinieku (atšķirībā no Ziemeļkorejas). Neviens jau neliedz politiķa amatu mantot paaudzēs, bet līdz ievēlēšanai arī jātiek. Kenedijus, kuru dzimtā bija diezgan daudz ietekmīgu politiķu, dažkārt dēvēja par klanu, bet no viņiem par prezidentu spēja kļūt tikai JFK.

Vents

From: profundis@inbox.lv
Date: 9/3/03 5:10

Tici man Vent, man Amerika ir vienaldzīga kā nevienam citam līdz brīdim kamēr 'viņa nāk pie manis un sit pie krūts - cik es pareiza un cik tu stulbs'. Atzīstu, es nezinu visus demokrātijas institūtus un spriežu pēc gala iznākuma, jo vērtējot 'skrūvītes', daudz ko var attaisnot - kaut gan 'mašīna' kopumā ir monstrs. Žēl Vent, ka tu nedzīvoji PSRS, tur patiesība netika rakstīta nekur - jo tad tu tikpat sirsnīgi varetu aizstāvēt rakstītos komunistiskos melus. Par klaniem runājot, nav nekāds noslēpums, ka vairums prezidentu nāk no 'noslēgta augstāko aprindu loka' un tikai retais spēj izlauzties no 'malas'.

From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
Date: 9/3/03 5:59

< Tici man Vent, man amerika ir vienaldziga kā neviens cits, lidz brīdīm kamēr 'viņa nāk pie manis un sit pie krūts - cik es pareiza un cik tu stulbs'.>

Jā, Amerika tā dara, un tas nenozīmē, ka mums būtu Amerikai akli jātic. Taču šobrīd pilnīgi piekrītu Žagariņam, ka ASV ārpolitika un ASV iekšējā demokrātija reģionu un pašvaldību līmenī ir divas atšķirīgas lietas. Simpātijas vai antipātijas pret kādas zemes imperiālistisko ārpolitiku nenozīmē, ka no šās zemes iekšējās pārvaldes modeļa nevarētu mācīties. Ja nevar, tad jāpamato, kāpēc, un jāpiedāvā kaut kas jēdzīgāks. Ceru, ka tā nebūs Muamara Kadafi "Zaļā grāmata".

< Zēl Vent, ka tu nedzivoji PSRS, tur patiesība nebija rakstīta nekur - jo tad tu tikpat sirsnīgi varetu aizstavēt rakstītos komunistiskos melus.>

Esmu gan dzimis, gan dzīvojis PSRS - veselus 20 gadus. Ārpus Latvijas esmu bijis tikai tūrisma braucienos.

< Par klaniem runajot, nav nekads noslepums, ka vairums prezidentu nāk no 'noslegtas augstāko aprindu loka' un tikai retais spēj izlauzties no 'malas'.>

Vairums ietekmīgu politiķu un valstu vadītāju visā pasaulē nāk no "'noslegta augstāko aprindu loka' un tikai retais spēj izlauzties no 'malas'". Tas nenozīmē, ka nekur pasaulē nepastāv cik necik līdzsvarots demokrātisks valsts iekšējās pārvaldes modelis.

Vents

From: profundis@inbox.lv
Date: 9/3/03 7:30

Es patiešām atvainojos, man nav nemazākas nojausmas kādas ir pašvaldības USA. Bet man kaut kā neticās, ka valstī vienlaikus var valdīt n-to štatu labas vietējās pašvaldības, un tik slikta federālā valdība. Un es vēlreiz vēlos atzīmēt, ka man nav nemazākas informācijas par vietējo varu USA, tāpēc atvainojos, ja esmu pateicis kādu vārdu lieki!

Ar cieņu ....

From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
Date: 9/3/03 8:04

Man nav arī īstas pārliecības, ka ASV federālā valdība pagaidām būtu "TIK SLIKTA", vismaz tajos jautājumos, kas attiecas uz valsts iekšējo uzturēšanu un tās attieksmi pret saviem iedzīvotājiem. To gan droši varu teikt par kādreizējo PSRS federālo valdību - tā patiešām bija TIK SLIKTA. Tiesa, attiecībā uz ASV varu maldīties, tāpēc labprātāk uzklausīšu to cilvēku viedokli, kas šajā valstī dzīvo.

Valsts var īstenot imperiālistisku ārpolitiku arī tad, ja tās iekšienē ir vairāk demokrātijas nekā citās. Piemēram, man radies priekšstats, ka 19. gadsimtā Lielbritānijā bija krietni vairāk demokrātijas un cilvēka brīvību nekā, piemēram, Krievijā, Vācijā vai Austroungārijā. Taču tas nenozīmē, ka starptautiskajā arēnā Lielbritānija būtu bijusi mazāk imperiālistiska.

Labi, nemācīsimies no ASV, tā ir pārāk tālu, pārāk liela un piekopj imperiālistisku ārpolitiku. Mācīsimies no Somijas, kā mums iesaka Purapele, - tā ir tuvāk un labāk saprotama, šķiet, arī ar impērijas sindromu nesirgst. Man gan šķiet, ka tajos jautājumos, kas attiecas uz valsts iekšējo demokrātiju, šīs mācības neko daudz neatšķirsies, principi jau ir vieni un tie paši. Žagariņš min Ameriku tāpēc, ka pats tur dzīvo. Un, nepiekrītot Žagariņam, ka man tagad būtu nekavējoties visiem iespējamiem līdzekļiem jāpieprasa viņa ieteiktais vēlēšanu likuma grozījums, es viņam pilnīgi piekrītu, ka reģionālajai pārstāvniecībai demokrātijā ir ļoti svarīga nozīme. Gan ASV, gan Somijā, gan Latvijā.

Vents

From: profundis@inbox.lv
Date: 9/3/03 9:00

Ahā, nu man pielēca par ko ir runa. Runājot par no vēlēšanu apgabaliem ievēlētiem cilvēkiem - es esmu kategoriski pret.

1) Kas šadā gadījumā nes atbildību? Indivīds ko ievēl? Kas izstrādā programmu - partija ko pārstāv šis cilvēks - viņš personīgi? Tie ir jautājumu kuru kopsakars nav viennozīmīgs!

2) Kā ar polītikas pārmantojamību? Partija ir spiesta rēķināties ar saviem iepriekšējiem lēmumiem, bet mainoties cilvēkiem - jo cilvēki mēdz izsmelt savu potenciālu, un nogurt - kas nes atbildību?

3) Viedokļu dažādība! Partijā jau iekšēji jānotiek diskusijai, kuras gaitā tiek sagatavots viedoklis, kas atbilst partijas interesēm. Kā ir ar unikālu personību? Viņam diskutēt un būt elastīgām vispār nepieklājas - jo savādāk viņš līdzinājas vējrādītājām!

4) Pārstāvniecība! Nav nekāds noslēpums, ka pie apgabalu vēlēšanas likuma formas netiek ievērota proporcionalitāte! proti viena cilveka balss vienā apgabalā sver 1/1000 bet citā 1/10000!

Tie ir iebildumi, ko es ātrumā atceros no savām vājām politikas studijām pret apgabala vēlēšanas sistēmu. Plusi bija

1) var atsaukt ievēlēto pārstāvi,

2) vieglāk izprotama saite ar ievēlēto pārstāvi. Vai vēl kas bija?

From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
Date: 9/3/03 9:29

<Ahā, nu man pieleca par ko ir runa.>

Laikam gan nepielēca. Runa nav par vienmandāta sistēmu, ko apraksti tālāk, bet gan par to pašu proporcionālo, kāda Latvijā ir pašlaik. Starpība tā, ka šobrīd viens un tas pats kandidāts drīkst balotēties visos 5 Latvijas vēlēšanu apgabalos vienlaikus. Tas krietni palielina viņa iespējas vismaz vienā tikt ievēlētam, kā arī sekmē "lokomotīvju" sistēmu, kad viens populārs kandidāts, kas balotējas visos apgabalos, "ierauj" sev līdzi Saeimā arī 10 nevienam nezināmus. Tāpat tas nepozicionē katru deputātu kā viena noteikta apgabala pārstāvi, kaut arī saskaņā ar likumu viņš beigu beigās tāpat tiek ievēlēts tikai vienā apgabalā. Ar vārdu sakot, reģionālo pārstāvniecību tas neveicina.

Žagariņš domā, ka šādu praksi vajadzētu aizliegt - lai katrai partijai ir 5 pilnīgi atšķirīgi saraksti: pa vienam Rīgā, Vidzemē, Kurzemē, Zemgalē un Latgalē.

Vents

From: profundis@inbox.lv
Date: 9/3/03 10:01

Ahā, runa ir pratīga. Bet es ieteiktu šai sakarā ņemt vērā citu līdzīgu sistēmu pieredzi. Un man ir stipras aizdomas, ka tas 'Latvijas izdomājums' - plusiņi un mīnusiņi tautu mulsina daudz vairāk, turklāt tā tadā butaforija vien ir jo velāk partijas tapat palūdz 'liekos' pavākties malā. Mans piedāvājums ir uz kādiem gadiem 20 balsot viennozīmīgi tikai par partijas nosaukumiem. Tas pievērstu lielāku uzmanību partijām un šī sistēma kļūtu stabilāka! Līdz ar to arī atkristu vajadzība dalīties pa apgabaliem - galu galā Latvija tak nav federāla valsts, bet gan unitāra valsts.

From: kingga@plu.edu
Date: 9/3/03 12:38

Tas pats profundis ir devis mīnusus un plusus pārstāvju ievēlēšanai "no vietām". Iespējams, ka te ir vērojamas dažādu sistemātisku pieeju īpatnības.

Man no plusiem svarīgākais ir otrais. Atsaukšanas iespēja ir svarīga, bet to praktiski pielietot var tikai reti; referendumi parasti savienoti ar lielu demagoģisku propagandu.

Par mīnusiem:

(1) Ievēlētais pārstāvis ir vienmēr atbildīgs par saviem darbiem un nedarbiem. Ja arī viņu nav viegli atsaukt, viņu noteikti var neievēlēt nākošā reizē.

(2) neesmu manījis, ka partiju lēmumi un programmas būtu pēc sava rakstura nemainīgas.

(3) Pārstāvniecība ir saistīta ar (a) pārstāvja deklarētiem uzskatiem un viņa darbību; (b) pārstāvja atsaucību uz vēlētāju noskaņojumu; tāpēc arī pārstāvis bieži vien uzvedas ka vēja rādītājs.

(4) Mani pārsteidz nevērība pret proporcionalitātes principu. Man tā rāda, ka sistēma nestrādā, jo citādi būtu sūdzības konstitucionālā tiesā.

Nevaru piekrist domai vēlēšanās balsot tikai par kādas partijas listi. Tas nevairotu atbildības sajūtu partijās. Drīzāk otrādi, ja partijas darbība nesaskan ar pārstāvja uzskatiem, šis pārstāvis vismaz ASV var mainīt partiju, nezaudējot savu pārstāvja vietu. Galvenais princips ir tas, ka pārstāvis, ne viņa partija, pārstāv vēlētājus.

Visu labāko,
Gundars

From: kingga@plu.edu
Date: 9/3/03 1:14

Valsts pārvaldes kvalitāti varētu nosacīt tautas prasības un darbinieku kvalitāte. Salīdzinot ar Eiropas valstīm, tauta ASV prasa vai gandrīz tūlītējus atrisinājumus īstām vai pat iedomātām problēmām. Katrā ziņā, pa reizei tādas prasības sabungo valdību (vai otrādi, valsts vadība sabungo tautu)tik tālu, ka valdība iziet uz kļūmīgiem gājieniem. Ja ASV pašreiz būtu cits prezidents, iespējams, ka konflikts ar Irāku būtu bijis pastiepts ilgāk, bet karš būtu nenovēršams pašreizējos pasaules lielākos konfliktos. Jau sen ASV ir uzskatīts, ka valsts darbs nav laba karjeras izvēle; tur ir sava taisnība. Manā pieredzē tikai labākie federālās valdības ierēdņi (dažkārt arī virsnieki) ir piemēroti saviem uzdevumiem. Mazākie federālie gariņi nav sevišķi kompetenti, par štāta valdības ierēdņiem nerunājot. Pašvaldību kvalitātē ir milzīga dažādība, bet tas tiešām turas tuvāk pie tautas. Tie nu būtu mani pieticīgie uzskati, bez īpašiem pierādījumiem.

Tiem, kas meklē pierādījumus, var stāstīt par savām pilsētu valdēm, muļķībām Kalifornijas nodokļu sistēmā un apbrīnojami lielām federālās valdības kļūdām Irākas lietā (pat īsti nepadomājot par gaidāmās okupācijas problēmām).

Tiem, ka vēlas nopietnāk vērtēt Buša valdības nesagatavotību lielajiem visas pasaules notikumiem un darbībai pēc 11.septembra, ieteicu iepazīties ar ļoti nopietno, bet lieliski uzrakstīto grāmatu:

M. J. Abar. The Shade of Swords. London and New York: Routledge, 2002.

Visu labāko,
Gundars

From: profundis@inbox.lv
Date: 9/4/03 3:20

Gundars: < Nevaru piekrist domai vēlēšanās balsot tikai par kādas partijas listi. Tas nevairotu atbildības sajūtu partijās. Drīzāk otrādi, ja partijas darbība nesaskan ar pārstāvja uzskatiem, šis pārstāvis vismaz ASV var mainīt partiju, nezaudējot savu pārstāvja vietu. Galvenais princips ir tas, ka pārstāvis, ne viņa partija, pārstāv vēlētājus.>

Šis priekšlikums izriet no vienkāršas loģikas. Mēs ievēlam ko - deputātus? Es domāju, ka nē, bet gan ierēdņus, kas konsekventi īsteno savus solījumus. Solījumus sagatavo partija - izveidojot fundamentālu programmu valsts un sabiedrības attīstībai. Es domāju, ka bieži ir pat tā kā, ka tas viens deputāts nevar pārzināt pilnīgi visu programmu, jo neviens cilvēks nav universāls. Ja mēs neuzticamies 'birojam', kas pārrauga šos ierēdņus, mēs nedrīkstam atbalstīt šī 'biroja' nonākšanu pie varas. ( Man ir svešs harizmātisms un viss ar viņu saistītais) Vienkārša un ērta shēma. Vai es kļūdos?

From: kingga@plu.edu
Date: 9/4/03 11:58

Liekas, ka Tas pats tomēr maldās. Kā citādi izskaidrot to, ka Latvijas partiju programmas ir tik līdzīgas un tik daudzsološas? Kāpēc gan Latvijas partijām tik maz uzticas?

Ir gan jāpiekrīt, ka ievēlētam pārstāvim vismaz ASV ir savi darbinieki, kas viņam palīdz gan izskaidrot likumprojektu detaļas, gan uzturēt sakarus ar vēlētājiem.

Visu labāko,
Gundars

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 9/4/03 12:27

Sveiki!

Mīļais tas pats profundis par polītiskām partijām:

< Ja mēs neuzticamies 'birojam', kas parauga šos ieredņus, mēs nedrikstam atbalstīt šī 'biroja' nonakšanu pie varas. ( Man ir svešs harizmatisms un ar viss ar viņu saistītais) Vienkarša un ērta šema. Vai es kļudos?>

Skaidrs, ka polītiskas partijas demokrātijā ir nepieciešamas. Tās ir nevalstiskas organizācijas kas darbojas, lai īstenotu saiti starp parlamentu un tautu. Latvijā tās ir varas kāru indivīdu atbalsta komandas. Nopietnākā demokrātijā tās ir organizācijas kas veicina tautas piedalīšanos valdības veidošanā. Bet nekas nav vienkāršs un ērts šai shēmā. Palasi vēsturi un redzēsi, ka nekas nav jauns zem saules. Arī Padomju Savienība dižojās par demokrātiju, kurai svešs harizmātisms.

Es domāju, ka Latvijas Satversme ir īsa, kodolīga un pietiekoši labi pamatota apgaismības vērtībās. Es domāju, ka nav vērts daudz spriedelēt par radikālām pārmaiņām Latvijas vēlēšanu likumā.

(Iemesls kāpēc nav vērts - vara Latvijā pieder prihvatizācijas kārtībā pie varas nonākušai elitei, kuru es saucu par kleptokrātiju, un tā bez lielām nekārtībām neļaus sevi nobīdīt malā). Bet, tāpat kā, domāju, mēs visi varam vienoties, ka Pirmajā Republikā vēlēšanu likumā bija nepilnības ka noveda Latviju ulmanisma postā, mēs varam arī vienoties, ka tagadējā vēlēšanu likumā ir nepilnības, kas novedušas mūs tagadējā situācijā, ko varam raksturot kā milzīgas bezdibenīgas aizas pastāvēšanu starp tautu un tās deputātu namu. No ulmanisma vēstures mācījāmies uzlikt 5% baŗeru partijām. Tagad vajadzētu vēlēšanu likumā (ne jau Satversmē!) ierakstīt jaunu likumu, kas liedz partijām jaukt Satversmes noteikumu, ka tautas deputāti jāvēlē no atsevišķiem vēlēšanu apgabaliem. Vēlēšanu likums ir atbilstošs šim noteikumam tik tālu, ka pastāv gan pieci atsevišķi vēlēšanu apgabali, taču partijām nav liegts šo kārtību jaukt, balotējot savas "lokomotīves" pa visiem apgabaliem. To vajadzētu aizliegt. Tas viss. Tas neapdraudēs kleptokrātijas privilēģijas un varu bet tas piespiedīs partijām veidoties par plašākām organizācijām, nevis tikai kleptokrātijas kontrolētām varas kāru indivīdu atbalsta komandām.

Juris

From: profundis@inbox.lv
Date: 9/5/03 8:21

Gundars: < Liekas, ka Tas pats tomēr maldās. Kā citādi izskaidrot to, ka Latvijas partiju programmas ir tik līdzīgas un tik daudzsološas? Kāpēc gan Latvijas partijām tik maz uzticas?>

Tāpēc, ka mūsdienu partijas jau ir šauras ekonomiskas grupas, kas cīnās par varu. USA ir liela valsts tur viss tas izskatās labi, bet Latvijas mērogā viegli komiski. Jocīgi no malas izskatās, kad 'strīpainie' ar 'pumpainajiem' cīnās :)) Un mūsdienu partijām nav nekādas vajadzības uzturēt saziņu ar tautu, jo pietiek saglabāt savus iekšējos noslēpumus un mērķtiecīgi iztērēt sponsoru naudu. Tā ir prakse un tā ir teorija vienlaicīgi, jo balstās uz interešu stiprumu un kompromisu noliegumu, kā tas arī ir USA. Latvijā tas nav iespējams, jo konkurenti šādā līmenī ir pāris grupejumi, kas varu pārdala uz 'vienošanās' pamata. Nekādi principi, nekādas politiskas nostādnes - tikai lieliska tieksme pēc varas, tā sakot - mums viņa īsti nav vajadzīga, bet Jums mums viņu atdot ir kaut kā bail, ka neaizskarat mūsu ekonomiskās intereses.

Mans priekslikums paredz arī partiju rakstura maiņu. Jo ja uzsvaru liek uz organizāciju, tad vairs nav personiskas simpatijas, lokomotīvju problēmas utt. Kā tas arī praksē ir! Jo vairums šo lokomotīvju nonāk pēc vēlēšanām noliktavā. Bet lielākā tautas daļa uzskata ka viņi ir ievēlējuši taisni lokomotives, kamēr pie varas ir 'citi'.

Es personīgi savā laikā interesējos par man simpātisku partiju, kuras ideoloģija viennozīmigi noliedza sektantismu un kura it kā bija 'pilsoņu veidota' nevis uzsponsorēta. Un ziniet, mani atbiedēja ieskšējās 'klanu' cīņas - visi rausa tik priekš sevis. Es domāju, ka vairums no iekšlatviešiem momentāni atbalstītu partiju aizliegumu un 'vienpersonīgu' patvaldību, ja uzzinātu patiesību par mūsdienu partijām.

Un tas notiks agrāk vai vēlāk, ja nenotiks kaut kāda reforma vai notikums, kas piespiedīs tautu iekļauties partijās. Jo patiesībā pirmā demokrātijas skola nākamajiem priekšstāvjiem - deputātiem ir jāiziet taisni partijas rindās. Bet mūsdienās šī pamatskola iet secen, līdz ar to parlamentā sēž viegli vadami birokrāti. Vai mums viņus vajag labot?? Priekš kam, bet vajag viņus prast izmantot pareizi - izmantot savās interesēs, nevis par prieku 'plutokrātiem'!

Ar cieņu ....

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 9/5/03 8:53

Sveiki!

Tas pats profundis: < USA ir liela valsts tur viss tas izskatās labi, bet Latvijas mērogā viegli komiski. >

Nepareizi! Demokrātijai, lai tā darbotos pareizi, nav vajadzīga liela valsts. No Amerikas gigantisma izriet gigantiskas problēmas par spiti tam, ka Amerikā demokrātija strādā labāk nekā viegli komiskajā Latvijā.

< Mans priekslikums paredz arī partiju rakstura maiņu. Jo ja uzsvaru liek uz organizāciju, tad vairs nav personiskas simpatijas, lokomotīvju problēmas utt. >

Tas, ka Tu savu uztveres uzsvaru lieci šā vai tā nemainīs faktu, ka LAtvijas "partijām" ir izdevīgi reģionālo vēlēšanu sistēmu apiet ar "lokomotīvēm".

< Jo vairums šo lokomotīvju nonāk pēc vēlēšanām noliktavā. Bet lielākā tautas daļa uzskata ka viņi ir ievēlējuši taisni lokomotives, kamēr pie varas ir 'citi'. >

Nu nez vai gluži noliktavā : o ) Vai Tu mums mēģināsi iestāstīt, ka Repšes kungs pēc vēlēšanām nonāca noliktavā?

< Es domāju, ka vairums no iekšlatviešiem momentāni atbalstītu partiju aizliegumu un 'vienpersonīgu' patvaldību, ja uzzinātu patiesību par mūsdienu partijām.>

Es domāju, ka vairums iekšlatviešu tīri labi zina patiesību. Galu galā, brīva zeme, brīva prese.

< Un tas notiks agrāk vai vēlāk, ja nenotiks kaut kāda reforma vai notikums, kas piespiedīs tautu iekļauties partijās. >

Ar tautas piespiešanu Tu varēsi nodarboties tad, kad tauta Tevi būs iecēlusi par Vadoni. Bet tauta partijas gan varētu piespiest darboties demokrātiskāk, ja tauta pati un Tu pats sadūšotos prasīt likuma maiņu, kas liktu partijām iegaumēt Satversmes prasības jēgu sakarā ar reģionālām vēlēšanām - neļaut partijām likt reģionālo sarakstu priekšā pārreģionālās "lokomotīves".

Juris

From: profundis@inbox.lv
Date: 9/5/03 10:50

Juris: < Tas, ka Tu savu uztveres uzsvaru lieci šā vai tā nemainīs faktu, ka LAtvijas "partijām" ir izdevīgi reģionālo vēlēšanu sistēmu apiet ar "lokomotīvēm".>

Bet ja liktu uzsvaru vēlēšanu likumā, kā es to iesaku - atteikties no +/- un atstāt partijas sarakstu, vai pat vienkārši 100 partijas biedrus, kas atbildēs par partijas darbību, tad būs grūtāk apiet, jo iekšlatvieši vēlē cilvēkus - deputātus - it kā te būtu vienmandāta vēlēšanu sistēma - viņiem grūti atradināties un nav jau arī lielas vajadzības iedziļināties, lai atklātu atšķirību!

< Vai Tu mums mēģināsi iestāstīt, ka Repšes kungs pēc vēlēšanām nonāca noliktavā?>

Taisni tā, neskatoties, ka viņš ir premjers - viņš ir bez varas, jo jāsadzīvo ar sponsoriem un vēl jādara kas tautai patīkams! Jo politisks kamikadze neviens negrib būt! Un vienlaicīgi visi IR, jo sponsoriem nevajag tradīcijas, bet gan nelaist pie varas 'konkurentus'.

< Es domāju, ka vairums iekšlatviešu tīri labi zina patiesību. Galu galā, brīva zeme, brīva prese.>

Bet lai analizētu un saprastu vajadzīga interese, bet tādas nav jo iekšlatvieši uztver, ka viņi ir ievēlējuši savus +++ un tad tie ir atbildīgi un nevis partija, kas vispār ir tāds mistisks formējums. :)

< Bet tauta partijas gan varētu piespiest darboties demokrātiskāk, ja tauta pati un Tu pats sadūšotos prasīt likuma maiņu, kas liktu partijām iegaumēt Satversmes prasības jēgu sakarā ar reģionālām vēlēšanām - neļaut partijām likt reģionālo sarakstu priekšā pārreģionālās "lokomotīves".>

Lūdzu tad demokrātiski paskaidro man ko tas dos. Labi būs reģionālās "lokomotīves" un cilvēki balsos par lokomotīvi nevis par programmu. Tas būtiski neko nemaina. Vajag reformu, kas liktu cilvēkiem saprast, ka viss ir pilnīgi savādāk nekā Augstākās Padomes laikos. No otras puses, tauta ir 'jādabon' iekšā politiskajos procesos kā lēmeja, nevis kā loterijas dalībniece! Referendumi - tas ir pārāk dārgi un neefektīvi. Mūsdienās iekšlatvieši turpina padomju laika tradīcijas - karjeristi lien virsū valstij ar saviem pakalpojumiem, godīgie turās no tās pa gabalu - iznākums ir paredzams un novērojams lieliski! Ir jāsalauž šī atsvešinātība starp latviešu tautu un Latvijas valsti. Jeb kā teica man kāds dzīves pārguris students - es gribu noliegt, nozākāt un pazemot šo valsti, lai latvieši sadusmotos un parādītu ko šī tauta var. Ja Krišjānis Valdemārs teica - latvji brauciet juriņā, mūsdienās ir jāsaka - latvji organizējieties savu interešu aizstāvībai.

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 9/5/03 11:29

Sveiki!

Tas pats profundis man atbildēja tā:

< Bet ja liktu uzsvaru vēlēšanu likumā, kā es to iesaku - atteikties no +/- un atstāt partijas sarakstu, vai pat vienkārši 100 partijas biedrus, kas atbildēs par partijas darbību, tad būs grūtāk apiet, jo iekšlatvieši vēlē cilvēkus - deputātus - it kā te būtu vienmandāta vēlēšanu sistēma - viņiem grūti atradināties un nav jau arī lielas vajadzības iedziļināties, lai atklātu atšķirību! >

Tā +/- māžošanās ir bleķis un tas nav svarīgi vai to atmet vai neatmet ja katra saraksta virsgalā ir pārreģionāla lokomotīve kas padara pārējos kandidātus atbildīgus lokomotīvei (jeb lokomotīves atbalsta komandai "partijai") bet atbrīvo pārējos kandidātus no jebkādas atbildības pret atsevišķu apgabalu vēlētājiem.

Jūs iekšlatvieši vēlējat cilvēkus it kā tur būtu vienmandātu sistēma tikai par tik, par cik jūs vēlējat par lokomotīvēm. Bet tā ir sliktāka par vienmandātu sistēmu jo lokomotīve sev līdzi velk veselu varzu, kas nav atbildīga nevienam kā tikai pašai lokomotīvei. Nonākuši parlamentā, lokomotīves veido koalīcijas padomi, kurai nav jāatbild par nevienu atsevišķas "partijas" programmu jeb solījumiem vēlētājiem.

< Taisni tā, neskatoties, ka viņš ir premjers - viņš ir bez varas, jo jāsadzīvo ar sponsoriem un vēl jādara kas tautai patīkams! Jo politisks kamikadze neviens negrib būt! Un vienlaicīgi visi IR, jo sponsoriem nevajag tradīcijas, bet gan nelaist pie varas 'konkurentus'. >

Latvijas problēma nav, ka Repšes kungam pietrūkst varas un teikšanas : o )

Latvijas problēma ir, ka Saeimas deputāti atbild tikai Repšes kungam vai kādai citai lokomotīvei (un tās sponsoriem) un nemaz neatbild saviem vēlētājiem. Protams, Repšes kungs ar godu kalpo visai tautai, bet visi jaunlaikieši ar godu kalpo tikai Repšes kungam (un tādā veidā, netieši, protams, visai tautai) bet ne sava apgabala vēlētājiem.

<... iekšlatvieši uztver, ka viņi ir ievēlējuši savus +++ un tad tie ir atbildīgi un nevis partija, kas vispār ir tāds mistisks formējums. :)>

Cik es pazīstu iekšlatviešus, tie gudrākie no viņiem ir dziļi ciniski par šo vēlēšanu tingeltangeli un tie dumjākie no viņiem grib, lai par to neviens nerunātu.

< Lūdzu tad demokrātiski paskaidro man ko tas dos. Labi būs reģionālās "lokomotīves" un cilvēki balsos par lokomotīvi nevis par programmu.>

JĀ. Būs reģionālas lokomotīves un tas būs zīmīgs solis pareizā virzienā. Reģionālās lokomotīves būs atbildīgas pārreģionālām partijām un tas nozīmēs, ka partijām būs jārūpējas par daudz nopietnākām partiju programmām, kas nedrīkstēs būs pretrunīgas atsevišķos apgabalos. Reģionālām lokomotīvēm būs jāatbild reģionāliem vēlētājiem un partijai, nevis tikai partijai. Reģionālas partijas un koņunktūras jeb vienas Saeimas partijas izbeigs gaisu jaukt, partijas nostabilizēsies, vervēs plasāhkus biedru skaitus un veidos konsekventas, konkurējošas programmas atbilstošas savu atšķirīgo biedru grupējumu atšķirīgajām interesēm.

No harizmātisma Tu izglābsies tikai tādā gadījumā, ja Tu iekārtosi to pašu veco labo Padomju kārtību, kur bija tikai viena partija bez nekādas konkurences.

< Vajag reformu, kas liktu cilvekiem saprast, ka viss ir pilnīgi savādāk nekā Augstakās Padomes laikos. >

Tas Tev pašam jāsaprot un negaidi, ka kāds Tev to piespiedīs saprast. Tu to sāksi saprast tad, kad beigsi pa gaisu grābstīties pēc lielām pārmaiņām un sāksi saprast, ka Latvijas Republikas Satversme ir pieteikoši labs un stiprs demokrātijas pamats.

< No otras puses, tauta ir 'jādabon' iekšā politiskajos procesos kā lēmeja, nevis kā loterijas dalībniece! >

KAd partijas sāks darboties valsts mērogā pa atsevišķajiem apgabaliem tā, kā tas Satversmē paredzēts, tad arī tauta sāks meklēt iespējas piedalīties polītiskajos procesos un izbeigs Dievu lūgt pēc žēlastības no kungiem.

< Referendumi - tas ir pārāk dārgi un neefektīvi. >

Referendums ir līdzeklis ar ko tauta pati var veikt likuma maiņu gadījumā, ja elitei tāda maiņa nenāk ne prātā. Dārga lieta tā ir un prasa lielu darbu bet šai gadījumā tā ir absolūti vajadzīga jo cita likumīga līdzekļa nav.

< Mūsdienās iekšlatvieši turpina padomju laika tradīcijas - >

Grūtsirdīgi vaimanā un Dieviņu lūdz lai Šis sagādātu Apjomīgas Paketes un lai Šis piespiestu tautu būt labākai. LAbāk būtu uzrakstīt vēstulīti kādai latviešu avīzītei par to, ka vajadzīga ir likuma maiņa, kas aizliegtu atsevišķu varaskāru indivīdu atbalsta komandām (t.s. "partijām") balotēt savas lokomotīves pa visiem vēlēšanu apgabaliem pretrunā ar Satversmes garu un jēgu.

< Ja Krīsjānis Valdemārs teica - latvji brauciet juriņā, musdienās ir jāsaka - latvji organizējieties savu interešu aizstāvībai.>

Mums te Sveikā ir pieredze ar tādas organizēšanās izgāšanos. Saucās "Rītdienai". Viens prasīja korupcijas likvidēšnau, cits prasīja tautas pāraudzināšanu, cits prasīja bezpartejisku nevalstisku organizāciju kas pateiktu vēletājiem par ko balsot un par ko nebalsot, viens prasīja vienu brīnumu, cits prasīja citu brīnumu, bet kad nonācām pie tā, ka vismaz varētu prasīt likuma maiņu, kas liegtu pārreģionālām lokomotīvēm balotēties pa visiem vēlēšanu apgabaliem, mūsu pasākums izčākstēja un pats priekšsēdis iestājās repšistos ar solījumu Repšes kungu mēģināt pierunāt iekārtot mums šādu likumu. Vēlak mums atrakstīja, ka Repšes kungs esot norādījis, ka tauta, lūk, neprasot neko tādu, tātad kāda vella pēc pūlēties?

Juris

From: profundis@inbox.lv
Date: 9/5/03 12:10

Jeb tu gribi teikt, ka Latvijā uz šo brīdi ir ievēlēts lielisks 'patvaldnieks' ar visu savu 'galmu'? Varbūt! Kaut gan diezin vai...

Bet ko darīt? Nu aizliedzot izvietot vienu lokomotivi visos apgabalos būs divi mīnusi - radīsies reģionālas partijas - piemēram Latgales laiks, kas balstās tikai uz Latgali utt... Otrām kārtām vienas lokomotīvju grupas vietā būs 5 turklāt katrā novadā būs dažādāki solījumi (jo pazudīs valsts integritātes nozīme) varbūt pat pretēji un atruna - es esmu pareizais viņš (tās pašas partijas pārstāvis runā nepareizi, novēršiet viņa iekļūšanu un atbalstiet mani utt!) Jauns iemesls populismam. Turklāt Latvija ir tik maza, ka, ja palīdz vienam, palīdz visiem. Latvijā pat nav īsti reģionālas problēmas cik nozaru problēmas - piemēram agrārais jautājums. Un turklāt cilvēki būs atrauti no valsts... un par tādu valsti es nedodu ne aprūsējuša rubļa.

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 9/5/03 12:39

Sveiki!

Tas pats profundis: < Nu aizliedzot izvietot vienu lokomotivi visos apgabalos būs divi mīnusi - radīsies reģionālas partijas - piemēram Latgales laiks, kas balstās tikai uz Latgali utt...>

Nē. Gluži otrādi. Izbeigs parādīties tādas reģionālas partijas kad pārreģionālās partijas sāks atbildēt atsevišķu apgabalu vēlētājiem tieši. Reģionālām partijām nebūs nekādas jēgas mēģināt konkurēt ar pārreģionālām partijām jo tam nebūs nekādas izredzes pārkāpt 5% slieksni. Izbeigs veidoties ik četrus gadus arī koņunktūras "partijas" jeb atsevišķu indivīdu atbalsta komandas, kas lūko iekļūt koalīciju padomē. Vispār, partiju nebūs tik daudz un partijas būs lielākas, stiprākas un varēs pat notikt tā, ka atsevišķas partijas veidos valdību, tādā veidā pieturoties pie atbildības par programmu.

< Otrām kārtām vienas lokomotīvju grupas vietā būs 5 turklāt katrā novadā būs dažādāki solījumi (jo pazudīs valsts integritātes nozīme) varbūt pat pretēji un atruna - es esmu pareizais viņš (tās pašas partijas pārstāvis runā nepareizi, novēršiet viņa iekļūšanu un atbalstiet mani utt!) Jauns iemesls populismam.>

Nē. Partija kas darbojas valsts mērogā nevarēs veidot atsevišķos apgabalos pretrunīgas programmas. Es Tev varu pateikt, ka tāda lieta pat lielajā Amerikā nav problēma.

< Turklāt Latvija ir tik maza, ka ja palīdz vienam, palīdz visiem. >

Tā ir totalitārisma iedoloģija, vienalga vai mazā valstī vai lielā.

< Latvijā pat nav īsti reģionālas problēmas cik nozaru problēmas - piemēram agrārais jautājums. Un turklāt cilvēki būs atrauti no valsts... un par tādu valsti es nedodu ne aprūsējuša rubļa.>

Bleķis. Demokrātijā indivīda pienākums ir rūpēties par sevi un reģiona pienākums ir rūpēties par sevi. Prasīt lai indivīds un reģions pirmā vietā liek valsti ir totalitārisms. Lojalitāte valstij ir visam pamatā, tā piemīt katram inidvīdam un katram reģionam katrā valstī, bet patriotismu nostādīt kā orgainzatorisko valsts vadības pamatu ir totalitārisms ne demokrātija.

Juris

From: profundis@inbox.lv
Date: 9/5/03 12:47

Juris: < Mums te Sveikā ir pieredze ar tādas organizēšanās izgāšanos. Saucās "Rītdienai". >

Hmzs, te nu Tu kā reizi saskaries, ka tautai jau nevajag, lai kāds atrisinātu vienu problēmu (to pat Repše var). Cik es neesmu ar iekšlatviešiem strīdējies tik viņi man saka - oki, jā, tā kā tagad ir ir nepareizi, bet saki kā ir pareizi. Galu galā, tas noiet līdz pasakai par čūskām un trusīšiem: ja trusīši pieprasīs, lai čūskas viņus neēd, tad drīz pienāks laiks, ka trušīšiem pieprasīs, lai viņi pārtiek no akmeņiem, tā sakot, visi mēs no netaisnības dzīvojam :) Proti, viņi prasa metodisku rīcības programmu no katra viena līdz premjeram un valsts politikas pēdējai skrūvītei. Protams, ka neviens individuāli neko tādu sniegt nevar - tāpēc visi nogroza galvas. Un nedod Dievs mēģināt - jo latvietis ir neticīgs kā pats nelabais, ja tu neteiksi to, ko viņš pats ir izdomājis. Līdz ar to apvienot viņus ir ārkārtīgi grūti - gan sava labuma gūšanai, gan vispārējā labuma - ne velti mūsdienu partijas ir tik mazskaitlīgas. Vajag skaidru un viennozīmīgi cēlu mērķi, lai viņi varētu apvienoties - ziedoties - gūt panākumus sīkstā cīniņā. (No dzīves - daudzi eiroskeptiķi kas nav idioti un karjeristi taisni uz šī punkta balstās - viņi saka, ka latviešus saliedēs cīņā pret jauno Eiropas impēriju.) Proti, Latvija ir noforsējusi pakaļdzīšanos un ieskrējusi Rietumu demokrātijas 60-90 gados, kad Rietumi paši nezina vairs ko viņi grib, kādā virzienā attīstīties utt. NAV mērķa! Līdz ar to neviena kārtība, neviena prasība pēc kārtības nerodas... kā vēl vakar man teica kāds pensionārs - lai jau kungi zog, mēs tāpat nezinam ko ar to mantu iesākt, un vai nav vienalga kurš to notērē!

From: profundis@inbox.lv
Date: 9/5/03 1:00

Juris: < Bleķis. Demokrātijā indivīda pienākums ir rūpēties par sevi un reģiona pienākums ir rūpēties par sevi. >

Hmzs, jā, nu te parādās mūsu atšķirīgās domāšanas.

< Prasīt lai indivīds un reģions pirmā vietā liek valsti ir totalitārisms>

Unitārisms - un tādai valstij kā Latvijai tas ir būtiski, jo praktiski mēs jau esam tikai viena maza province! Latvijā nav iespējama federālā domāšana. No otras puses - es domāju mazāk par sevi, jo es dzīvošu jebkurā sistēmā cilvēka cienīgu dzīvi, bet gan par tiem kas nav nedz tik prātīgi, nedz ar tik spēcīgi! Tāpēc es uzstāju, ka shēmai jābūt fundamentālai, universālai, un elementārai vienlaicīgi! Lūdzu izstāsti kā Tu stādies priekšā manu domu gājienu nākamajās vēlēšanās - pēc kā man izvēlēties vēlamo listi, ja pieņemam, ka ir īstenota Tava idealā sistēma? Proti, es uzstāju, lai pievērstu uzmanību 'programmai', nevis personām!

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 9/5/03 1:37

Sveiki!

Tas pats profundis par latviešu tautu pateica tā:

< ... apvienot viņus ir ārkartīgi grūti - gan sava labuma gūšanai, gan vispārējā labuma /.../. Vajag skaidru un vienozīmīgi cēlu merķi, lai viņi varētu apvienoties - ziedoties - gūt panākumus sīkstā cīniņā. /.../ NAV mērķa! Līdz ar to neviena kārtība, vai prasība pēc kārtības nerodas... kā vēl vakar man teica kāds pensionars - lai jau kungi zog, mēs tapat nezinam ko ar to mantu iesakt, un vai nav vienalga kurš to noterē!>

Deivids Hjūms teica tā: "Izvēlēties labāk visas pasaules bojāeju, nevis skrambu pirkstā - tas nav pretrunā ar prātu." (Bet ir pretrunā ar cilvēcību.)

Nav vajadzīga nekāda liela, asiņaiņa apokalipse lai apvienotu tādu mazu tautiņu kā latviešus. Vajag apzināties, ka Tu pats esi tai tautiņai piederīgs un saprast, ka, paldies Dievam Tavai valstij ir atjaunots Satversmes pamats kas ir Eiropas Apgaismības mantojums. Tava atbildība ir nevis prasīt pasaules bojā eju, bet pasūkāt pirkstiņu un uzrakstīt kādu rakstelīti kādai Iekšlatvijas avīzītei par to, ka vēlēšanu likumu derētu saskaņot ar Satversmes prasību pēc reģionālām vēlēšanām, aizliegt partijām balotēt savas lokomotīves pa visiem vēlēšanu apgabaliem.

Un, lai gan tas pats profundis mums stāsta, ka Latvijas tauta esot unikāli nesavaldāma, tomēr...

Nav runa par federālismu bet par demokrātiju. KAs tā Tev par Padomjulaikos ieaudzinātu tieksmi prasīt par katru cenu totalitāru unitārismu? KĀ jau esmu skaidrojis Mīļajam Rumpim vai Mīļajajm Melnajam vai čort viņu zin kuram Mīļajam nu jau nezin cik reižu, arī viduvēja lieluma pilsētiņas valde sastāv no indivīdiem kas ievēlēti no atsevišķiem kvartāliem, nevis no visas pilsētas.

< No otras puses - es domāju mazāk par sevi, jo es dzīvošu jebkurā sistēmā cilvēka cienīgu dzīvi, bet gan par tiem kas nav nedz tik pratīgi, nedz arī tik spēcīgi. Tāpēc es uzstāju, ka shēmai jābūt fundamentālai, universālai, un elementārai vienlaicīgi! >

HA! Komunists atradies!

< Lūdzu izstāsti kā Tu stādies priekšā manu domu gājienu nākamajās vēlēšanās - pēc kā man izvēlēties vēlamo listi, ja pieņemam, ka ir īstenota Tava idealā sistēma? Proti, es uzstāju, lai pievērstu uzmanību 'programmai', nevis personām!>

Nekas nemainīsies uz nekāda burvja mājiena! Ja Tu sāktu ar rakstiņa uzrakstīšanu kādai LAtvijas avīzītei par to, ka vajadzētu gādāt par vēlēšanu likuma atbilstību Satversmes prasībai pēc vēlēšanām pa apgabaliem, tad varbūt tiešām varētu pienākt tāds laiks (ne jau nākamajās vēlēšanās!) kad Tev būs saredzama nopietnāka izvēle Saeimas vēlēšanās, nevis tikai lieliska iespēja izklaidēties un izvēlēties starp lokomotīvju frizūrām un ancukiem. BEt arī tad tā nebūs nekāda ideāla sistēma!

Juris