From: RUTENS@aol.com
Date: 10/14/03 9:45

Sveiki!

Iesaku Ata Lejiņa rakstu "Dienā":
http://www.diena.lv/komentari/lasit.php?id=198505

[Nobeigums:
Viens ir skaidrs - galvenā Amerikas Savienoto Valstu un Eiropas saikne tagad vairs nav NATO, bet gan tiešas ASV - ES sarunas. Abām pusēm šo jauno realitāti nāksies iestrādāt savos jaunajos institucionālajos ietvaros. Latvijai savā topošajā jaunajā drošības koncepcijā ar šīm jaunajām realitātēm vajadzēs rēķināties.]

Visu labu,
Elizabete

Vašingtonas galvenās rūpes bija iespējamie kari citur pasaulē — Persijas līcī un Korejas pussalā. Tiesa, Teodoru Rūzveltu atsauca atpakaļ uz Adrijas jūru karstākajā bombardēšanas laikā, bet iesaistīties karā ar sauszemes spēkiem Kosovā, lai ātrāk izbeigtu karu, ASV nebija gatavas.

Mēs vēl neesam paguvuši iestāties NATO, kad uzliesmojusi krīze Ziemeļatlantijas aliansē, ko šāgada sākumā Kisindžers pareizi nosauca par vissmagāko NATO vēsturē. Turklāt šī krīze vistiešākajā veidā atspoguļo arī pāratlantisko attiecību krīzi kopumā. Lielā plaisa starp abu kontinentu krastiem nav radusies birokrātu pārpratumu dēļ — tai ir strukturāls raksturs. Un to neradīja Francija vai Vācija. Jau divos ASV karos Afganistānā un Irākā NATO tika nobīdīta malā; un ASV aizsardzības ministrs Ramsfelds pateica, kāpēc — brīvprātīgo koalīcijas (ASV vadībā) ir svarīgākas par aliansēm.

Kāpēc? Tāpēc, ka pēc Buša ievēlēšanas virsroku Amerikas Savienoto Valstu valdībā guva t.s. jaunie konservatīvie, angliski saīsinot — neocons. Viņu kredo četrus mēnešus pirms 11.septembra izteica pazīstamais komentētājs Čārlzs Krauthamers: “Bez precedenta dominējošās ASV (..) ir unikālā pozīcijā, lai pašas veidotu savu ārpolitiku. Pēc desmit gadiem, kad Prometejam nācās tēlot pigmeju, pirmais uzdevums jaunajai valdībai ir atjaunot Amerikas rīcības brīvību.” Šī rīcības brīvība bija visai drīz redzama ASV attieksmē pret ANO, Starptautisko krimināltiesu, Kioto protokolu utt. Vienīgi pret ANO Tonija Blēra iespaidā Bušs bija piekāpīgāks pirms Irākas kara, bet tagad, ieraugot bezdibeni paveramies senās Mezopotāmijas tuksneša smiltīs, atkal kļuvis pielaidīgāks.

Tas arī izskaidro pašreizējās Amerikas Savienoto Valstu un eiropiešu domstarpības, kas visskaudrāk izpaudās Irākas kara priekšvakarā. Daļa eiropiešu atbalstīja ASV, arī mēs, bet kara dēļ NATO piedzīvoja savu smagāko krīzi, jo Francija un Vācija centās apturēt karu. Turcija nonāca krustugunīs, bet beigās nolēma neatbalstīt Amerikas Savienotās Valstis. Šāds negaidīts lēmums tūlīt paaugstināja Turcijas iespējas kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti, jo ietekmīgām aprindām Francijā un Vācijā parādīja, ka tā nav ASV rokaspuisis. ASV savukārt pārstāja būt par Turcijas galveno aizbildni tās centienos kļūt par ES dalībvalsti. Pasaule vienā dienā izmainījās! Bet tas ir tikai viens no daudzajiem pārsteigumiem.

Šodien ASV vēstnieks Maskavā nosauc Krieviju par savu draugu pirmajās rindās cīņā pret terorismu. Reaģējot uz tādu brīnumu kā Francijas, Vācijas un Krievijas pretkara “ass", Amerikas Savienotās Valstis pārsteidza ar ne mazāku brīnumu, jau bēdīgi slaveno ASV viceprezidenta Šeinija formulu, — sodīt Franciju, ignorēt Vāciju, piedot Krievijai.

Atgādināsim, ka Francija un Vācija abas ir NATO dalībvalstis. Bet pirms gada Andžela Stenta, bijusī ASV Ārlietu ministrijas plānotāja, tagad analītiķe kādā ASV Krievijas, Austrumeiropas un Āzijas pētniecības centrā, rakstīja, ka ASV — Krievijas attiecības var gūt tādu pašu kvalitāti, kāda ir pāratlantiskajai aliansei. Viņa uzskata, ka Krievija stāv tuvāk Amerikas Savienoto Valstu nostājai par spēka lietošanu, ir paklausīgāka ASV, kamēr eiropieši ir vairāk patstāvīgi. Turklāt Krievija ir derīgāka cīņā pret terorismu. Vai tas izskaidro ASV centienus uzspiest Moldovas valdībai federālizācijas risinājumu, kurā valdībai būtu savā vidū jāuzņem augusta pučisti, kas valda atšķeltajā Moldovas daļā Piedņestrā? Vladimirs Sokors to sauc par otro Jaltu. ES ir citāda pieeja, ļaujot arī Rumānijai, Eiropas Savienības kandidātvalstij, piedalīties Moldovas jautājuma risināšanā, kā arī piedāvājot Eiropas Savienības miera uzturētājus karavīrus. Domājams, ka Moldovai tas būtu pieņemamāk nekā Krievijas karaspēks. Turklāt ES nav neviena hegemona, kas var uzspiest savu gribu pārējiem.

Drūmais pēckara stāvoklis Irākā jau jūtami modificē Amerikas Savienoto Valstu politiku attiecībā uz bijušajiem NATO dalībvalstu kara pretiniekiem. Drīz piedos arī Francijai (Vašingtonā uz ielām vairs neizlej franču vīnus), bet Bušs atcerējies, ka vajadzētu tomēr pateikties Šrēderam par vācu bruņoto spēku labo darbu Afganistānā.

Taču kur palika Sadama krievu ģenerāļi padomnieki Bagdādē? Vai viņi nebija tie, kas ieteica Sadamam nemēģināt atdarināt Staļingradu, bet tā vietā organizēt partizānu karu? Tas izvēršas plašumā un draud izveidot Amerikas Savienotajām Valstīm Irāku par to pašu, kas ir Čečenija Krievijai un Palestīna Izraēlai, tikai daudz lielākā apmērā, jo ASV ir globāla lielvara. Vai tas netuvina mūs t.s. civilizāciju karam? Afganistānā arī lietas neattīstās labvēlīgi — Taleban sāk atkarot savas zaudētās pozīcijas. Labi vēl, ka NATO ir pārņēmusi miera uzturēšanu no “brīvprātīgās koalīcijas”, jo tā izrādījās pagalam nepiemērota tādam uzdevumam kā miera uzturēšana.

Bijušais Izraēlas ārlietu ministrs Šlomo Ben-Amijs vēl īsi pirms kara Financial Times rakstīja, ka vajag daudz, lai iedomātos, ka miers starp Izraēlu un palestīniešiem ir saistāms ar režīma maiņu Irākā, nemaz nerunājot par to, ka visas galvenās problēmas arābu pasaulē ir risināmas, pazudinot Sadamu. Masveidīgi nemieri var izraisīt stratēģisku apvērsumu. Politiska zemestrīce Jordānijā būtu daudz lielāks drauds reģiona stabilitātei un mieram starp Izraēlu un palestīniešiem nekā Sadama režīms Irākā. Zbigņevs Bžeziņskis nesenā runā Berlīnē jautāja — ja kristu valdība Saūda Arābijā, Jordānā, Ēģiptē, kas uzvarētu brīvās vēlēšanās? Kas tagad uzvarētu vēlēšanās Irakā? Nav jāmin pat trīs reizes, atbilde tāpat skaidra.

Vecais poļu izcelsmes amerikānis, NATO paplašināšanās stratēģis, kas nav gatavs atdot Ukrainu Krievijai, tagad lūdz vāciešus nākt palīgā Irākā. Amerikāņiem nav ko baidīties no Eiropas, tāpēc nav ko skaldīt Eiropu vecajos un jaunajos eiropiešos. Tā kļūs par daļēju lielvaru, toties milzīgi svarīga saimnieciski finansiālā jomā ar lielu ietekmi pasaules politikā, strādājot kopā ar Ameriku.

Viņš ierosina pārstrukturēt NATO tā, lai tiktu atspoguļots ES politiskais spēks. Iespējams, ka tas ir risinājums NATO krīzei un palīdzēs ievirzīt Amerikas Savienoto Valstu un Eiropas attiecības jaunā gultnē, kur abas puses ir līdzīgas un respektē viena otru.

Viens ir skaidrs — galvenā Amerikas Savienoto Valstu un Eiropas saikne tagad vairs nav NATO, bet gan tiešas ASV — ES sarunas. Abām pusēm šo jauno realitāti nāksies iestrādāt savos jaunajos institucionālajos ietvaros. Latvijai savā topošajā jaunajā drošības koncepcijā ar šīm jaunajām realitātēm vajadzēs rēķināties.

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 10/14/03 10:40

Sveiki!

Vispirms, Atis Lejiņš aplami pārtulko "Coalition of the Willing" kā "Brīvprātīgo koalīcija". Tā nav nekāda "Brīvprātīgo koalīcija". Tā ir Gribīgo koalīcija.

Tad Atis Lejiņš citē Zbigņeva Bžezinska uzstādītu retorisku jautājumu:

< - ja kristu valdība Saūda Arābijā, Jordānā, Ēģiptē, kas uzvarētu brīvās vēlēšanās? Kas tagad uzvarētu vēlēšanās Irakā? Nav jāmin pat trīs reizes, atbilde tāpat skaidra.>

Tik tiešām nav jāmin trīs reizes. Tātad - demokrātija neder.

< [Zbigņevs Bžezinskis] tagad lūdz vāciešus nākt palīgā Irākā. Amerikāņiem nav ko baidīties no Eiropas, tāpēc nav ko skaldīt Eiropu vecajos un jaunajos eiropiešos. Tā kļūs par daļēju lielvaru, toties milzīgi svarīga saimnieciski finansiālā jomā ar lielu ietekmi pasaules politikā, strādājot kopā ar Ameriku. Viņš ierosina pārstrukturēt NATO tā, lai tiktu atspoguļots ES politiskais spēks. Iespējams, ka tas ir risinājums NATO krīzei un palīdzēs ievirzīt Amerikas Savienoto Valstu un Eiropas attiecības jaunā gultnē, kur abas puses ir līdzīgas un respektē viena otru.>

Ak tā. Amerikāņiem neesot ko baidīties no Eiropas. Neesot ko skaldīt Eiropu vecajos un jaunajos eiropiešos. Te nu bija Dzelzs Lēdijas diženais Gribīgais gājiens! Cik forši tas būtu, ja uz Amerikas neveiksmes pamata eiropieši tomēr iemācītos respektēt viens otru! Žēl, ka Atis Lejiņš nav uzrakstījis kādu lomu būtu jāspēlē Latvijas Dzelzs Lēdijai Eiropā gadījumā, ja, gribot,negribot būs jāsāk uzņemties atbildību par pasaules notikumiem, ne tikai uzņemties Gribīgumu būt uzvarētāja pusē?

Juris

From: senotajs@navigator.lv
Date: 10/15/03 3:56

Lejina k-gs izmanto attiecibu trijsturi ASV-ES-Krievija atstajot mala Kinu un Indijas-Pakistanas mezglu. Var jau meginat norakstit NATO, tomer lidzšineja vecas Eiropas piedalisanas konfliktu noregulejuma liek stipri apsaubit tas spejas paveikt ko paliekosu. daudzie islamticigie Eiropa nopietni apgrutinas ES realo darbibu konfliktu noregulejuma. Patiesi, NATO sastopas ar nopietnam sapratnes problemam dalibvalstu starpa ( piemeram, kaut vai Kanadas pozicija), tomer citas alternativas NATO pašlaik nav.

From: Jon.Plunt@gmx.li
Date: 10/15/03 4:51

Sveiki, sveiki

Te pielikumaa nu ir pierādījums, ka mierīgi var atrasties Eiropā gan geogrāfiski, gan polītiski, gan ekonomiski un tai paša laikā nebūt Eiropas Savienības dalībvalsts. Jāsaka, ka mūsu valdība mums meloja apgalvodama, ka nav šādas alternatīvas. Tāda mums bija. Izbija.

Kaut kāda maza pundurvalsts mierīgi diktē savus noteikumus ES lielvalstīm! Kaut gan pragmatiski skatoties viņi, iespējams, cīnās nevis par vēsturisku taisnību, bet gan cenšas izkaulēt atkal kādas priekšrocības savai banku sistēmai, kuru tā “iecienījuši” Vācijas un citu valstu bagātnieki. Iemesla pēc …..

Pievēršiet uzmanību ziņas pēdējai rindkopai.

*****************************

http://www.financenet.lv/news/abroad/index.php?id=65861

Eiropas ekonomiskās telpas paplašināšana otrdien tika bloķēta, jo Eiropas pundurvalsts Lihtenšteina, atsaucoties uz vēsturisku strīdu ar Čehiju un Slovākiju, atteikusies parakstīt paplašināšanas līgumu.

Lihtenšteinas atteikums parakstīt līgumu kļuvis par šķērsli 10 Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstu, tostarp arī Latvijas, uzņemšanai Eiropas ekonomiskajā telpā līdz 2004. gada 1. maijam, kad šīs valstis pievienosies ES. Eiropas ekonomiskajā telpā šobrīd ietilpst 15 ES dalībvalstis, kā arī Lihtenšteina, Islande un Norvēģija. Līgumu par 10 ES kandidātvalstu uzņemšanu bija paredzēts parakstīt laikā, kamēr ES prezidējošā valsts ir Itālija.

Taču Lihtenšteina atteikusies parakstīt līgumu, pamatojot savu lēmumu ar strīdu par tā dēvētajiem Beneša dekrētiem, saskaņā ar kuriem pēc Otrā pasaules kara no toreizējās sociālistiskās Čehoslovākijas tika izraidīti etniskie vācieši.

Saskaņā ar toreizējā Čehoslovākijas prezidenta Eduarda Beneša dekrētiem no bijušās Čehoslovākijas pēc Otrā pasaules kara tika izraidīti aptuveni trīs miļoni etnisko vāciešu un tūkstošiem etnisko ungāru. No 1938. gada valsti bija okupējusi nacistiskā Vācija.

Lihtenšteina uzsver, ka šo dekrētu dēļ cietuši arī daudzi tās pilsoņi.

Lihtenšteinas delegācijas izplatītajā paziņojumā teikts, ka Lihtenšteina nevar parakstīt līgumu par Eiropas ekonomiskās telpas paplašināšanu, jo, kamēr Prāga un Bratislava nav atcēlusi Beneša dekrētus, Lihtenšteina neatzīst Čehiju un Slovākiju.

Eiropas ekonomiskā telpa tika izveidota 1992. gadā.

Lihtenšteinai, Islandei un Norvēģijai, kas nav ES dalībvalstis, saskaņā ar šo līgumu IR TIESĪBAS piedalīties ES vienotajā tirgū, taču šīm valstīm NAV visu to saistību, kādas IR ES dalībvalstīm.

****************************************

Ziņu komentēja un pārkopēja Jon.Plunt@gmx.li

From: vidbeldavs@aol.com
Date: 10/15/03 4:53

Juri - Neseredzu nekadu "gribigumu" fraze "coalition of the willing" nozime. Jega saja fraze ir lidziga ka "I am willing to scratch your back if you behave nicely to me". Ir skaidrs ka sabiedrotie nav GRIBIGI bet ir ar mieru uznemties nepatikamu uzdevumu NEGRIBIGI ja kautkas tiek pretim dots. Lejina "brivpratigo koalicija" uztver jegu pareizak jo "brivpratigiem" ir negativa politiska izpratne -- vairak dziti nevis ka patiesam brivpratigi.

Vidvuds

From: Viesturs.Ragze@kc.lv
Date: 10/15/03 5:10

Sēņotājs: < Lejina k-gs izmanto attiecibu trijsturi ASV-ES-Krievija atstajot mala Kinu un Indijas-Pakistanas mezglu.>

sčiet, ka pilnigi logiski būtu atstāt malā Ķīnu, ja iet runa par Eiropas Savienības aktualajām lietām. un diez vai indijas-pakistanas attiecības tiešā veidā ietekmē eiropu.

< Var jau meginat norakstit NATO, tomer lidzšineja vecas Eiropas piedalisanas konfliktu noregulejuma liek stipri apsaubit tas spejas paveikt ko paliekosu. daudzie islamticigie Eiropa nopietni apgrutinas ES realo darbibu konfliktu noregulejuma.>

bet tur jau ir tā nianse, ka pec paplašināšanās Eiropas Savienība vairs nav uzskatāma par Veco Eiropu, bet tā ir pavisam jauns starptautisko attiecību subjekts, ar pavisam jaunām iespējām.

un, formulejums "eiropas islamticīgie apgrutinas konfliktu noregulejumu" liek prezumēt, ka vienigais konfliktu risinājums ir iespejams tikai "amerikas garā" - iebāžot austrumzemēs anglosakšu "demokrātiju". manuprāt tas ir pilnigi maldīgi, nepareizi un eiropai kaitīgi. it ipaši ņemot vērā faktus par veidu, kādā palielinās islāmticīgo skaits eiropā.

< Patiesi, NATO sastopas ar nopietnam sapratnes problemam dalibvalstu starpa ( piemeram, kaut vai Kanadas pozicija), tomer citas alternativas NATO pašlaik nav.>

diez vai tā ir.

v.

From: Jon.Plunt@gmx.li
Date: 10/15/03 5:23

Sveiki, sveiki

Juris raxtīja: < Žēl, ka Atis Lejiņš nav uzrakstījis kādu lomu būtu jāspēlē Latvijas Dzelzs Lēdijai Eiropā gadījumā, ja gribot, negribot būs jāsāk uzņemties atbildību par pasaules notikumiem, ne tikai Gribīgumu būt uzvarētāja pusē? >

Te nu gan vajag godīgi atzīt, ka Lejiņam nav vairs jāraxta par VVF lomu Eiropas kopējā ārpolītikā. Tādas vairs nebūs. Jo dziļāk Latvija ieies ES, jo mazāk kādam interesēs ko kaut kāda VVF vai Latvija domā par polītiskajiem procesiem pasaulē. Būs vien reālpolītiski jāstāv pie saviem ES provincītes ratiem.

Vēsturiskā ironija ir tā, ka arī PSRS laikos pastāvēja tāds komisks iestādījums kā Latvijas PSR ārlietu ministrija. Būs atkal jāmācās "vecā dziesma jaunās skaņās".

ads
Jons Plunts

From: 2g@pudele.com
Date: 10/15/03 5:52

Pluntu Jons: < Lihtenšteinai, Islandei un Norvēģijai, kas nav ES dalībvalstis, saskaņā ar šo līgumu IR TIESĪBAS piedalīties ES vienotajā tirgū, taču šīm valstīm NAV visu to saistību, kādas IR ES dalībvalstīm. >

Mļin!! ZB!!! Nu cik var par vienu un to pašu ar vieniem un tiem pašiem argumentiem!!! Nu aizej uz delfiem, atrodi pirmreferenduma ziņas un palasi tos komentu simtus un tūkstošus - tur Norvēģijas, Lihtenšeinas un Islandes gadījumi tik izrunāti krustu un šķērsu!!!

2G

P.S. Laikam vajadzētu ieviest k-kādu godazīmi par viena un tā paša atkārtošanu n reizes. Tik nezinu, vai to labāk būtu nosaukt eiropretinieku vārdā un apbalvot Žagariņu, vai Žagariņa vārdā un apbalvot eiropretiniekus...

From: senotajs@navigator.lv
Date: 10/15/03 6:19

Uz Ķīnu un Indiju, Pakistānu ir jāskatās kā uz kodolvalstīm, no kurām viena ir DP pastāvīgā locekle. Domat par mūsdienu pasauli neņemot vērā Krievijas-Kinas, Krievijas-Indijas, ASV -Ķīnas . attiecības būtu paŗlieku vienkāršota pieeja.

ES iespējas pēc paplašināšanās nebūs kā uz burvju nūjiņas mājienu pieaugušas. Paliks gan vecās problēmas, gan klāt nāks jaunās.

From: 2g@pudele.com
Date: 10/15/03 6:23

Pluntu Jons: < Te nu gan vajag godīgi atzīt, ka Lejiņam nav vairs jāraxta par VVF lomu Eiropas kopējā ārpolītikā. Tādas vairs nebūs. Jo dziļāk Latvija ieies ES, jo mazāk kādam interesēs ko kaut kāda VVF vai Latvija domā par polītiskajiem procesiem pasaulē. Būs vien reālpolītiski jāstāv pie saviem ES provincītes ratiem. >

Varētu padomāt, ka šobrīd tas kādam interesē :P

< Vēsturiskā ironija ir tā, ka arī PSRS laikos pastāvēja tāds komisks iestādījums kā Latvijas PSR ārlietu ministrija. Būs atkal jāmācās "vecā dziesma jaunās skaņās".>

Vēsturiskā ironija ir tā, ka LTF 15.gadadienā daļa latviešu vairs neatceras, par ko un pret ko LTF tika dibināta, un kādēļ tika postulēts, nosacīti runājot, kurss uz Eiropu/ES....

2G

P.S. Ārlietu jautājumus ES de facto neregulē un ES nav vienotas ārpolitikas, jo tās noteikšanas mehānisms ir izrādījies nēfektīvs. Taču šādas zināšanas jau nevar prasīt no visiem, kas vēlas pabļau... atvainojos, parunāt par ES..

From: Karlis.Gobleja@microlink.lv
Date: 10/15/03 6:33

Pluntu Jons: < Vēsturiskā ironija ir tā, ka arī PSRS laikos pastāvēja tāds komisks iestādījums kā Latvijas PSR ārlietu ministrija. Būs atkal jāmācās "vecā dziesma jaunās skaņās".>

Sveiki!

Laiks rādīs. Tomēr esmu pārliecināts, ka ES labi pamatots viedoklis nepaliks nesadzirdēts, atsķirībā no PSRS, kur tādu bija bīstami paust.

Kārlis

From: Asnate.Dimza@dati.lv
Date: 10/15/03 6:45

Domāju, ka vismaz daļa no 'eiroskeptiķīem' atceras un tāpēc aktivizējas sinhroni ar Krievijas Domi.

Asnate

From: Viesturs.Ragze@kc.lv
Date: 10/15/03 6:49

Senotajs: < Uz Ķīnu un Indiju, Pakistānu ir jāskatās kā uz kodolvalstīm, no kurām viena ir DP pastāvīgā locekle. >

man sčiet, ka domat par musdienu pasauli sčirojot valstis tikai pec tā vai viņām ir kodolieroči vai nav, ari ir stipri vienkaršota pieeja.

protams problemu kopums ķīna-indija-pakistāna ir sarežgīts, bet manuprat tas vairāk ir viņu vietējs konflikts, bez stipri izteiktas globalas komponentes (protams, izņemot ASV, kas visur grib jaukties iekšā).

ata lejiņa raksts vairāk versts uz eiropas-asv, asv-krievijas, krievijas-eiropas attiecībām, kur pārējo pasauli varetu uz bridi atstāt arpus redzesloka un apspriešanas. tā, manuprat, butu tikai labi, ja eiropa nato uzstatos kā vienots bloks, nevis kā juceklīgs sastavdaļu kopums. uzskatu ka tas pilnigi atbilst demokratijai - vienoties par kopigu politiku un pec tam tam kopā sekot (bez strīdiem)

v.

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 10/15/03 7:02

Sveiki!

Es uzrakstīju tā: << Vispirms, Atis Lejiņš aplami pārtulko "Coalition of the Willing" kā "Brīvprātīgo koalīcija". Tā nav nekāda "Brīvprātīgo koalīcija". Tā ir _Gribīgo koalīcija_.>>

Un Vidvuds tā:

< Ir skaidrs ka sabiedrotie nav GRIBIGI bet ir ar mieru uznemties nepatikamu uzdevumu NEGRIBIGI ja kautkas tiek pretim dots. Lejina "brivpratigo koalicija" uztver jegu pareizak jo "brivpratigiem" ir negativa politiska izpratne -- vairak dziti nevis ka patiesam brivpratigi.>

Ak tā? Pareizāk apzīmēt par brīvprātīgiem tāpēc, ka dzīti - nevis brīvprātīgi? Tas jau ir tas knifs, ka nav vis brīvprātīgi. Vienīgais Amerikas Gribīgo kaolīcijas dalībnieks , ka pavisam nopietni tic ASV prezidenta Buša kristīgajai labestībai ir Apvienotās Karalistes premjers - tas ir acīmredzo īsti gribīgs, jo tauta nu gan viņam nav nemaz gribīgāka pat par Dzlezs Lēdijas Latvijas tautu. Latvijas Dzelzs Lēdijas gribīgums turpretī izriet no realpolītiska apsvēruma, ka padošanās ASV varai ir svarīgāka nekā tautu pašnoteikšanās un starptautiska sadarbošanās valstu celtniecībā kā tādā.

Es rakstīju arī tā:

<< Žēl, ka Atis Lejiņš nav uzrakstījis kādu lomu būtu jāspēlē Latvijas Dzelzs Lēdijai Eiropā gadījumā, ja gribot, negribot būs jāsāk uzņemties atbildību par pasaules notikumiem, ne tikai Gribīgumu būt uzvarētāja pusē?>>

Un Mīļais Melnais Purapele - godīgi - tā:

< Te nu gan vajag godīgi atzīt, ka Lejiņam nav vairs jāraxta par VVF lomu Eiropas kopējā ārpolītikā.>

Vai Tu savā laikā godīgi nebūtu varējis arī atzīt, ka Latvijas Dzelzs Lēdijas gājiens ASV prezidenta G.W.Buša klēpī jautājumā par savu personīgo gribīgumu piedalīties Irākas izputināšanā arīdzan izrietēja no tā, ka VVF toreiz nebija nekāda loma Eiropas kopējā ārpolitikā?

Latvijai vienmēr būs tika viena vērtība pasaules norisēs - tās morālā balss un tās priekšzīme, kā risināt savas problēmas demokrātiski, miermīlīgi un ar prātu, nevis ar gribīgumu sēdēt kārtējā uzvarētāja klēpī.

< Jo dziļāk Latvija ieies ES, jo mazāk kādam interesēs ko kaut kāda VVF vai Latvija domā par polītiskajiem procesiem pasaulē. Būs vien reālpolītiski jāstāv pie saviem ES provincītes ratiem.>

Realpolītika ir tas, kas Latvijas vēsturē Latviju ir allaž vedinājis postā. Ar vārdu sakot, stāvēšana pie dotajiem ratiem un kaķu lāstu raidīšana debesīs. Ieteicu Tev un citiem ierobežotajiem tomēr parūpēties par savām demokrātiskajām pamatnostādnēm un uzņemties savu tiesu demokrātiskās atbildības savas valsts vadībā pirms nopunķoties par reālpolītikas netaisnībām.

< Vēsturiskā ironija ir tā, ka arī PSRS laikos pastāvēja tāds komisks iestādījums kā Latvijas PSR ārlietu ministrija. Būs atkal jāmācās "vecā dziesma jaunās skaņās".>

Jā, bet šoreiz Amerika Tevi neizglābs, jo starpība starp toreiz un tagad ir, ka toreiz bija ar varu uzspiests totalitārisms un tagad mēs brīvprātīgi un izrietot no reālpolitikas apspriedumiem atkratamies no demokrātijas. Latvijas tautas balsojums PAR iestāšanos Eiropas Savienībā NAV salīdzināms ar Latvijas tautas balsojumu iestāties PSRS! Tā vietā, ka Tu vēl ilgi raudātu par, teiksim, Latvijas valsts prezidentes lomu Latvijas tautas smadzeņu mazgāšanā, labāk padomā ko Tu, būdams Latvijas pilsonis, varētu darīt lai nodrošainātu savas valsts demokrātijas pamatnostādnes Satversmei atbilstošā Vēlēšanu likumā.

Juris

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 10/15/03 7:11

Miļais Divigā jokoja tā: < Tik nezinu, vai to labāk būtu nosaukt eiropretinieku vārdā un apbalvot Žagariņu, vai Žagariņa vārdā un apbalvot eiropretiniekus...>

Un Divigā vārdā mēs varētu pasniegt balvu visiem ierobežotajiem, kas nopuņķojušies stāv pie rata un īd par reālpolitikas nejēdzībām. Vai arī Reālpolitoloģijas balvu pašam Divigā pasniegt par nezināšanu WTF iz demokratija enivei.

Juris

From: 2g@pudele.com
Date: 10/15/03 8:02

Neatminos, kad sveikā būtu par "par reālpolitikas nejēdzībām" "īdējis" ;)) Jo tas būtu līdzvērtīgi īdēšanai par to, ka saule lec austrumos, nevis ziemeļrietumos, kā es to varbūt gribētu ;) Toties atminos, kurš par viena likuma vieniem labojumiem dīc 90% meilu ;)

< Vai arī Reālpolitoloģijas balvu pašam Divigā pasniegt par nezināšanu WTF iz demokratija enivei.>

Nu, ko es, pastarītis, varu līdzēt, ja tu liedzies apgaismot mani? ;)) Katru reizi, kad uzdodu kādu konkrētu jautājumu par demokrātības būtību un sūtību enivei, atbildi nesaņemu. Vai saņemu atbildi uz citu jautājumu - parasti uz jautājumu "Kādēļ Latvijā pie varas ir kleptokrāti?" un atbildi "Tādēļ, ka Vēlēšanu likums nav labots" ;)))

2G

From: Jon.Plunt@gmx.li
Date: 10/15/03 8:31

Sveiki, sveiki

Ha – ha- ha … re ko 2 G saraxtīja: <Vēsturiskā ironija ir tā, ka LTF 15.gadadienā daļa latviešu vairs neatceras, par ko un pret ko LTF tika dibināta, un kādēļ tika postulēts, nosacīti runājot, kurss uz Eiropu/ES.>

Nav labi apsmiet diskusijas oponentus, bet piedodiet man šo grēku! Latviešu tauta nekad neatcerēsies kādēļ tika dibināta LTF, jo tā nekad lāga nav zinājusi kādēļ tā tika dibināta!

Tik LTF lokomatīve Jānis Peters elitarājā žurnālā “Rīgas Laiks” pirms pāris gadiem atzinās, ka tā bija nomenklatūras revolūcija. Vienkārši bija nobriedusi situācija, kad viņi gribēja, prasti runājot, baudīt bagātību šī vārda kapitālistiskajā nozīmē. Visādas LTF bija tikai tāds PR pasākumus ar kuru tautai tika radīta ilūzija par “izcīnīto brīvību”. Tā teikt - organizēts ventilis.

Brīvība un neatkarība Baltijas un citām exPSRS republikām bija lieliska extra ko šai procesā varēja iegūt un tādi kā Peters vienkārši izmantoja polītisko konjunktūru, lai atdotu tautai nolaupīto pašcieņu un valstiskumu.

Cita lieta, ka nupat caur smadzeņu skalošanu esam “pievienoti” atkal.

"Smadzeņu skalošanas" upurus mēs redzam arī no dažiem “sveikotājiem”, kuri tik dēļ maniem atškīrīgajiem uzskatiem uzreiz iebāž “Krievijas simpatizētāju” maisā.

Tas, ka es esmu PAR Latvijas neatkarību nenozīmē, ka kaut kāda veidā to vēlos pievienot vai pabāzt apakašā NVS. Tā ir demagogija. Pie tam negodīga.

ads
JP

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 10/15/03 8:34

Sveiki!

Mīļais Reālpolītiķis Divigā nopunķojies īdēja tā: < Katru reizi, kad uzdodu kādu konkrētu jautājumu par demokrātības būtību un sūtību enivei, atbildi nesaņemu. Vai saņemu atbildi uz citu jautājumu - parasti uz jautājumu "Kādēļ Latvijā pie varas ir kleptokrāti?" un atbildi "Tādēļ, ka Vēlēšanu likums nav labots" ;)))>

Redzi, Mīļais Divigā. Te jau ir tā problēma, ka Tu manas vēstulītes nemaz nelasi. Nekad neesmu apgalvojis, ka Latvijā pie varas ir kleptokrāti tāpēc, ka Vēlēšnau likums nav labots. Esmu gan teicis, ka Latvijā pie varas ir kleptokrāti tāpēc, ka Latvijas tauta lēti noticēja brīvā tirgus sludinātājiem no Amerikas un prihvatizācijas kārtā atdeva valsti kleptokrātiem īpašumā. Teicu, ka to vairs itin nekādi nemainīt, pat ne ar mēslu dakšām ne. Teicu, ka t.s. kleptokrāti nemaz nav slikti cilvēki - pārsvarā gudri, labu domājoši īsteni patrioti viņi ir, jo vai viņi nevarēja daudz ērtāk dzīvot, teiksim, kaut kur kādā ārzonā nevis smērēties ar Latvijas valsts vadības problēmām? Teicu, ka Latvijas tautai, tā skaitā arī Tev, vajadzētu nevis mēģināt kleptokrātiju likvidēt ar lielu īdēšanu bet gan sadarboties ar kleptokrātiju, uzņemot uz saviem pleciem tautas tiesu atbildības par valsts vadīšanu, kā to paredz vēl arvien spēkā esošā Latvijas Republikas Satversme.

Juris

From: Jon.Plunt@gmx.li
Date: 10/15/03 8:41

2G: < Tik nezinu, vai to labāk būtu nosaukt eiropretinieku vārdā un apbalvot Žagariņu, vai Žagariņa vārdā un apbalvot eiropretiniekus...>

hmmm …. Eiropretiniekus apbalvot ar diženā Žagariņa Trīszaru ordeni? Manuprāt viens miglumērkaķis ir kaut ko sajaucis, jo Žagariņu Juris balsoja PRET Latvijas neatkarību un PAR pievienošanos ES.

ads
Jons Plunts

PS Nesen dzirdēju, kā Kalniete taisnojā, ka bezvīzu režīms ES ar NVS vēl tik drīz (!!!!!) nebūšot. Kungi un dāmas tik drīz - Nē, bet visādi citādi tas ir tikai laika jautājums. Vāāren plaša mana zeme dzimtā ...

From: Viesturs.Ragze@kc.lv
Date: 10/15/03 8:42

lielais latvju tautas sapņotājs no amerikas plašumiem vēstī šos vardus: < Teicu, ka Latvijas tautai, tā skaitā arī Tev, vajadzētu sadarboties ar kleptokrātiju, uzņemot uz saviem pleciem tautas tiesu atbildības par valsts vadīšanu, kā to paredz vēl arvien spēkā esošā Latvijas Republikas Satversme.>

tadejadi sferas ļoti labi tiktu sadalītas - "kleptokratiem" labumi, tautai - atbildība... njāā,

v.

From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
Date: 10/15/03 8:50

Pluntu Jons rakstīja: <Tas, ka es esmu PAR Latvijas neatkarību nenozīmē, ka kaut kāda veidā to vēlos pievienot vai pabāzt apakašā NVS. Tā ir demagogija. Pie tam negodīga.>

Bet pēc tam šis pats Pluntu Jons rakstīja tā:

< Eiropretiniekus apbalvot ar diženā Žagariņa Trīszaru ordeni? Manuprāt viens miglumērkaķis ir kaut ko sajaucis, jo Žagariņu Juris balsoja PRET Latvijas neatkarību un PAR pievienošanos ES.>

To, ka cilvēki, kas balsoja PAR pievienošanos ES, balsoja PRET Latvijas neatkarību, es sauktu par demagoģiju, turklāt negodīgu.

Vents

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 10/15/03 8:53

Mīļais Grūtsirdīgais Viesturs grūtsirdīgi nopūtās: < tadejadi sferas ļoti labi tiktu sadalītas - "kleptokratiem" labumi, tautai - atbildība... njāā,>

Mīļais Grūtsirdīgais! Atbildība par savu izvēli atdot valsti kleptokrātiem īpašumā Tev un man jau arī bez prasīšanas guļ uz kamiešiem. Tagad, kaut novēloti, derētu uzņemties arī savu tiesu atbnildības par valsts vadību demokrātijas kārtā, kā to paredz vēl arvien spēkā esošā Latvijas Republikas Satversme.

Juris

From: Jon.Plunt@gmx.li
Date: 10/15/03 9:25

Vents apvainojies: <To, ka cilvēki, kas balsoja PAR pievienošanos ES, balsoja PRET Latvijas neatkarību, es sauktu par demagoģiju, turklāt negodīgu.>

Jons Plunts atbild tieši tā kā domā:

Ach so – iestājamies kaut kādā Savienībā, kura ir ne tikai Eiropas Ekonomiskā savienība, bet kaut kas vairāk un neko nezaudējam no Neatkarības? Tā ja? Savienībā ar kopīgiem polītiskiem lēmumiem un nekādi latviešu pašnoteikšanās ierobežojumi...?

Mums vajadzēja būt atvērtiem gan Eiropai, gan visai pasaulei, bet kādēļ vajadzēja savu māju pievienot viņu komunālajam dzīvoklim?

Jā, mēs ieguvām kaut kādu iluzoru drošību, jā, mēs it kā ieguvām kaut kādas ekonomiska iespējas. Bet vai tādēļ bija jāupurē kaut kāda daļa neatkarības?????!!!

Atgādināšu – militāru drošību mums oficiāli garantē militāra organizācija NATO.

ES nekad neko tādu nav solījusi. Pat vairāk tās augstākās amatpersonas laipni tērgā ar Krieviju cerībā izbičot savu čomu firmām labākas iespējas neizmērojamā Krievijas tirgū.

Ekonomiskas iespējas … ? Piedod Vent, vai esi tika naivs, ka nesaprotu kam šīs iespējas radītas? Tikai un vienīgi lielajām Eiropas megakompānijām atvieglot darbu.

Lai tādi kā Rimi & Co vēl vairāk iznīdē vietējos veikalus, dāvājot vietējiem “geniālu” iespēju strādāt par kasieriem, krāvējiem un bulciņu fasētājiem. Ja īpaši labi uzvedīsies, tad varbūt par kādu vidējā līmeņa managerīti varēsi tapt. Izcili labiem kadriem tiks dāvāta iespēja būt par augsta līmeņa otrās pakāpes manageriem. Divi no miļona tiks atalgoti pēc 15 gadiem varbūt kļūstot par CEO.

Protams paliks vēl kādas vietējo aborigēnu firmiņas. Tās gan dzīvos tikai no lielo ārzemju megakompāņu laipni pamestajiem pasūtījumiem. Kā suņiem kauli atmesti.

Atver acis un apskaties no kādiem pasūtījiem pats dzīvo. Tikmēr kamēr viņiem nebūs jāizvieto pasūtījums kādā Eiropas tīkla firmā ar kuru ir noslēgts Eiropas tīkla jumta līgums.

TĀ LŪK VERGU DVĒSELES!

Tieši tā man pirms pāris gadiem pateica viens augsts Eiropas lielā biznesa pārstāvis, kad teicu, ka gribēšu kaulēties par noteikumiem ES. Vinš man ieteica nemurgot un nečurāt pret vēju tur kur viss sen ir izlemts un nolemts. Vinš lietoja daudz vārdus atvasinātus no “fuck” un precīzi uzzimēja nākošo piecu gadu nākotni. Tas bija pirms pieciem gadiem. Viss ir piepildījies. Latvieši kā auni ir aizgājuši viņiem iepriekš nolemto ceļu.

Atļaujiet nepriecāties!

JP

From: 2g@pudele.com
Date: 10/15/03 9:32

< Jons Plunts atbild tieši tā kā domā: <skipped>>

Labi, JP, es visu šo jau esmu izlasījies līdz kaklam delfos, tādēļ teikšu tev 1kārši: Pad..sāt jūs, eiropretinieki, un nav ko dūres vicināt pēc kautiņa, atkal un atkal runājot vienu un to pašu :P

< Latviešu tauta nekad neatcerēsies kādēļ tika dibināta LTF, jo tā nekad lāga nav zinājusi kādēļ tā tika dibināta!>

Zini, nevajag te gāzt savas kakas uz tiem tūkstošiem cilvēku, kuri ticēja LTF neatkarīgi no tā, vai tā bija vai nebija nomenklatūras radīta, gāja uz barikādēm un cerēja, ka plikām rokām apturēs tankus.

2G

P.S. Neatkarīgi no tā, vai tu esi vai neesi apzināts "Kremļa simpatizētājs", Kremlis ir vienīgais, kuram no tavām idejām paliek labāk....

From: Jon.Plunt@gmx.li
Date: 10/15/03 1:09

Ehh man patīk šovakar patrīt zobus gar DiviGā:

Vinš teica: < Zini, nevajag te gāzt savas kakas uz tiem tūkstošiem cilvēku, kuri ticēja LTF neatkarīgi no tā, vai tā bija vai nebija nomenklatūras radīta, gāja uz barikādēm un cerēja, ka plikām rokām apturēs tankus.>

Nu un kas būtu ja tie tanki būtu izbraukuši? Būtu vēsturē ieraxtīts vēls viens Tjananmeņas laukums, tāpat “reālpolītikas” vārda noraxtīts kopā ar pārdesmit tūkstošiem liegalbaļu gaļā pārstrādātiem Latvijas iedzīvotāju.

Tauta savā naivumā drīkst ticēt daudz kam, bet augstākiem politiķiem ir jāizjūt kaut kāda bijība pret nevainīgu cilvēku dzīvībām.

Šodien kādam būtu grūti pamatot jēgu šim barikādēm, jo galu gala neatkarība atnāca pēc 19-tā augusta cirka izrādes Maskavā. Rīgā tai laikā bija kluss un mēms. Nekādas barikādes, nekādas demonstrācijas. Baltijas kara apgabala okupanti norēcās “palikt mājās” stundas laikā ieņēma TV un Radio iedeva pa muti dažiem LTF lojāliem miličiem. OMON plosījās pa ielām, brašie DiviGā un DivsimttūkstošGā sēdējā mājās un kravāja silto veļu Sibīrijas ceļojumam.

Patiesībā jau nav ko daudz spriedelēt. Baltijas atdalīšanās no PSRS jau bija nolemta jau 87/88 gadā. Viss pārējais jau bija iedzīvotāju psichologiska sagatavošana.

LTF demonstrācijas un barikādes bija vienkārši veids, kā radīt “tautas izcīnītas revolūcijas” ilūziju. Realitātē viss pārējais notika smalkās paklāju spēlēs, kur Peters un pārējie izkombinēja/izkaulēja ļoti reālu polītisku neatkarību.

Vēl DiviGā man piešuj ļooooooooooti sarkanas pogas: <Neatkarīgi no tā, vai tu esi vai neesi apzināts "Kremļa simpatizētājs", Kremlis ir vienīgais, kuram no tavām idejām paliek labāk....>

Zini, Kremlim labāk paliek no Tava atbalsta ES. Viņi ir sapirkušies zemes gabalus Jūrmalā un citur Latvijā. Iebāzuši dziļi rokas Latvijas ekonomikā un pie ES kopā ar VakarEiropas magnātiem baudīs lielās pelņas labumus. Latvieši varēs pelnīt “lielo piķi” pārdot saldējumu jūrmalas smiltīs.

Kamēr Tu balsoji par ES, Kremļa “biezi” jau bija ielīduši šeit līdz ausīm un tagad baudīs eiropeiskos labumus. Atstājot mums paliekas no kungu galda. Tā nu viš’ i’.

Tiktāl par slikto.

Tālāk par labo. Ko mums darīt? Sāksim ar to, ka vajadzētu izlasīt jaunākajā žurnālā Exclusive ("Kluba" pielikums) Andreja Ēķa saraxtīto - Ko es vēlētos Jums pateikt. Tājā ir diezgan precīzi pateikts kurā virzienā latviešiem vajadzētu nākotnē stūrēt. Ēķā vārdiem sakot "kā iestādīt kartupeli, neiesaistīties "žurku skrējienā", pareizi "kodēt" jauno paaudzi".

Nav ne vārda par vai pret ES. Patiesībā Andrejs Ēķis, atškirībā no manis, bija aktīvs Eirooptimists. Bet tas stāsts ir par ko citu. Īpaši priecājos kā vinš citēja manu cienīto Igaunijas exprezidentu Lenartu Meri (Arī ES atbalstītāju).

ads

Jons Plunts

From: hbush@apollo.lv
Date: 10/15/03 2:26

2G rakstija: <Ārlietu jautājumus ES de facto neregulē un ES nav vienotas ārpolitikas, jo tās noteikšanas mehānisms ir izrādījies nēfektīvs.>

Ka mīl teikt viens mans kolēģis, lasītprasme ir arkartigi derīga māka, sevišķi ja to pielieto praktiski.

http://www.am.gov.lv/lv/index.html?id=4159#III_SADA%C4%BBA  

Projekts

LĪGUMS PAR EIROPAS KONSTITŪCIJU

(neapstiprināts tulkojums)

I DAĻA

[...]

I-15. pants. Kopējā ārpolitika un drošības politika

1. Eiropas Savienības kompetence kopējās ārpolitikas un drošības politikas jautājumos attiecas uz visām ārpolitikas jomām un visiem jautājumiem saistībā ar Eiropas Savienības drošību, tostarp pakāpenisku kopējas aizsardzības politikas izstrādi, kas var novest pie kopējas aizsardzības.

2. Dalībvalstis aktīvi un bez iebildumiem atbalsta Eiropas Savienības kopējo ārpolitiku un drošības politiku lojalitātes un savstarpējas solidaritātes garā, un ievēro aktus, kurus Eiropas Savienība pieņēmusi šajā jomā. Tās atturas no rīcības, kas ir pretrunā Eiropas Savienības interesēm vai varētu negatīvi ietekmēt tās efektivitāti.

[...]

I-23. pants. Ministru padomes veidojumi

[...]

2. Ārlietu padome, pamatojoties uz Eiropadomes noteiktām stratēģiskām pamatnostādnēm, veido Eiropas Savienības ārpolitiku un nodrošina tās darbību konsekvenci. To vada Eiropas Savienības ārlietu ministrs.

< Taču šādas zināšanas jau nevar prasīt no visiem, kas vēlas pabļau... atvainojos, parunāt par ES..>

No visiem, kuri "vēlas pabļau... atvainojos, parunāt par ES..", butu obligata karta jāpieprasa vispirms beidzot izlasīt Eiropas Konstitūcijas projektu, kurā visticamāk nu jau praktiski nekas būtisks vairs nemainisies lidz drīzai apstiprināšanai.

Tā ES, kura veidojas pašlaik, atšķiras no vecās līdzšinējās ES vel vairak, neka tauriņš no savas kūniņas. Jāsaka, mani joprojam parsteidz tads fakts, ka tikai niecigi maza daļa gan Eiroskeptiķu, gan Eirooptimistu ir papūlējušies izlasit Jaunās ES paša svarīgākā pamatdokumenta projektu un novērtēt tā iespējamo ietekmi uz mums.

Harijs

From: ugis.berzins@swipnet.se
Date: 10/15/03 2:34

Juris: < Vispirms, Atis Lejiņš aplami pārtulko "Coalition of the Willing" kā "Brīvprātīgo koalīcija". Tā nav nekāda "Brīvprātīgo koalīcija". Tā ir Gribīgo koalīcija_.>

Atis Lejins raksu uzrakstījis labi, ļoti iespaidots no francijas preses, sevisķi Le Monde.

Tulkojums nepareizs .... :-)

Skeptiķiem ieteici izlasīt rastu: "Coalition of the Willing Or Coalition of the Coerced" no Sarah Andersson, Phyllis Bennis un John Cavanagah. Raksts norāda kādēļ valstis bija "gribīgas" un nevis "brīvprātīgas"

From: 2g@pudele.com
Date: 10/15/03 3:42

Harijs: < No visiem, kuri "vēlas pabļau... atvainojos, parunāt par ES..", butu obligata karta jāpieprasa vispirms beidzot izlasīt Eiropas Konstitūcijas projektu, kurā visticamāk nu jau praktiski nekas būtisks vairs nemainisies lidz drīzai apstiprināšanai.>

Vajadzētu gan ;) Piemēram, I-39-7 ;))

"Eiropas lēmumus saistībā ar kopējo ārpolitiku un drošības politiku Eiropadome un Ministru padome pieņem vienprātīgi (!), izņemot gadījumus, kas minēti Konstitūcijas ĪI daļā" (žēl, ka tur tā slavenā 3.daļa nav iekļauta, taču afair tā bija par kopējo tirgu).”

Btw, šobrīd ES ietvaros eksistē Kopēja Ārējā un drošības politika, kurā ir teikts aptuveni tas pats. Tā nedarbojas tādēļ, ka valstīm lēmums ir jāpieņem vienprātīgi. Nekas īpaši nav mainījies ;)

< Jāsaka, mani joprojam parsteidz tads fakts, ka tikai niecigi maza daļa gan Eiroskeptiķu, gan Eirooptimistu ir papūlējušies izlasit Jaunās ES paša svarīgākā pamatdokumenta projektu un novērtēt tā iespējamo ietekmi uz mums.>

Šaubos. Ļoti šaubos. Taču, ņemot vērā šī pasākuma komplekso dabu, neapgalvošu, ka tā nav.

Un Pluntu Jons: < Ehh man patīk šovakar patrīt zobus gar DiviGā>

Nu patrin zobus, patrin.... ;)

< Tauta savā naivumā drīkst ticēt daudz kam (...)Šodien kādam būtu grūti pamatot jēgu šim barikādēm, jo galu gala>

Baidos, ka tu tā arī nesaprati, par ko es runāju - par tiem ierindas LTF biedriem, kuri patiesi ticēja, ka cīnās par neatkarību, un kurus tu tagad centies pielīdzināt idiotiem ;)

< neatkarība atnāca pēc 19-tā augusta cirka izrādes Maskavā. Rīgā tai laikā bija kluss un mēms. Nekādas barikādes, nekādas demonstrācijas.>

Barikādes bija - AP aizstāvēja miliči, pie tās un Brīvības pieminekļa cilvēki bija nepārtraukti, neskatoties uz LTF aicinājumu palikt mājās.

< Baltijas kara apgabala okupanti norēcās "palikt mājās" stundas laikā ieņēma TV un Radio iedeva pa muti dažiem LTF lojāliem miličiem. OMON plosījās pa ielām, brašie DiviGā un DivsimttūkstošGā sēdējā mājās un kravāja silto veļu Sibīrijas ceļojumam.>

Tieši tādēļ, ka es nesēdēju mājās (kaut gan atzīstu, ka nebiju arī, piemēram, AP aizstāvju rindās), zinu, ka situācija augustā Rīgā nebija gluži tāda, kā tu raksti.

Pie tam paradoksālākais ir tas, ka par augustu tu pārmet to, kam pretējo tu pārmet par janvāri. Tb, janvāri aicināja uz barikādēm - slikti, augustā aicināja palikt mājās - arī slikti.. Demagoģija ;)

< Patiesībā jau nav ko daudz spriedelēt.>

Ir vērts, ir... Baidos, ka ar šo vienkāršo, un tikai neinteliģentā un nepieredzējušā sabiedrībā efektīvo paņēmienu tev neizdosies iedvest pārliecību, ka visi tev piekrīt un tava patiesība ir vienīgā pareizā un neapstrīdētā ;)

< Tājā ir diezgan precīzi pateikts kurā virzienā latviešiem vajadzētu nākotnē stūrēt. Ēķā vārdiem sakot "kā iestādīt kartupeli, neiesaistīties "žurku skrējienā", pareizi "kodēt" jauno pāudzi".>

Patiesi ceru, ka tu netiksi pie tās kodēšanas, vismaz ne masveidā ;)

2G