Re: Briseles rokā

From: liepag@idirect.com
Date: 10/27/03 8:33

Sveiki!

Gundara rakstā avīzē Latvija Amerikā (2003.g. 25. oktobrī) bija minētas vairākas firmas, kas redzamas Latvijā, to starpā Monsanto. Firma attīsta augus ar ģenētiskām modifikācijām. Tas ir ļoti kontroversiāls temats. Eiropā ir skaidri noteikumi, ka uz pārtikas precēm jābūt rakstītam, vai tās satur vai nesatur šādi modificētus produktus. Eiropā ir liela pretestība pret šiem produktiem. Ziemeļamerikā tik skaidru noteikumu nav. Es nezinu, vai Monsanto firma jau darbojas kādā Eiropas zemē, bet šis izskatās kā "Trojas zirgs" lai caur nabadzīgāku zemi, kā Latvija, tiktu iekšā Eiropā.

Anita

 

 

From: viksning@georgetown.edu
Date: 10/27/03 9:20

Sveiks sveikotāji!

Tā nebūt nav -- Latvija pieņēma daudz brutālākus noteikumus PRET GMO nekā ES vispār -- jau 2000. gadā. Tātad mēs ES tumsonību šinī jautājumā esam pat pārtrumpojuši.

Juronkulis (skat manu rakstu šī mēneša The National Interest)

 

 

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 10/27/03 9:40

Sveiki!

Juronkulis aicināja:

< . . . skat manu rakstu šī mēneša The National Interest>

Acīmredzot par brīvu velti tie neokoni savas grudības publiski nepauž, bet šitas viens teikums no Mīļā Juronkuļa raksta tika tomēr arī plašākai publikai parādīts:

< Sure, the countries of "New Europe" are friends of the United States right now--but what happens when Brussels gets a hold of them?>

[Tiesa, "Jaunās Eiropas" valstis pagaidām ir draudzīgas pret ASV - bet kas notiks kad Brisele tās dabūs rokā?]

Atliek tikai minēt. Stāsies ārā no Gribīgo Koalīcijas?

Juris

 

 

From: janis1207@netscape.net
Date: 10/27/03 10:33

Juronkulis: < Tā nebūt nav -- Latvija pieņēma daudz brutālākus noteikumus PRET GMO nekā ES vispār -- jau 2000. gadā. Tātad mēs ES tumsonību šinī jautājumā esam pat pārtrumpojuši.>

Nu...to vēl nevar zināt, tumsonība vai gaismonība.

Viss atkarīgs no tā, *kā* īsti modificē tos gēnus.

Ja viss nostrādāts pareizi, nekas slikts nenotiks, bet - ir arī vesela virkne "slikto" scenāriju:

1) pastiprināta normālu vai modificētu augšanas hormonu producēšana dzīvniekiem. Rezultāts: cilvēku, kuri tos ēdīs, masveida aptaukošanās,

2) pret augu slimībām vai kaitēkļiem veiktas modifikācijas. Rezultāts: iespējama agrāk maz izplatitu augu slimību/kaitēkļu savairošanās varētu minēt vēl citus.

Ļoti labi saprotu, ka no kukurūzas, kurā ielikti tomāta (piemēram) gēni *man* tiešā veidā nekas slikts nenotiks, bet - jāskatās arī tālāk uz priekšu.

JJ

 

 

From: Jon.Plunt@gmx.li
Date: 10/27/03 11:14

"[Tiesa, "Jaunās Eiropas" valstis pagaidām ir draudzīgas pret ASV - bet kas notiks kad Brisele tās dabūs rokā?]”

Tā Žagariņu Juris pārtulkoja Juronkuļa teikto.

Jons Plunts apvaicājas:

- eu, kā tad mums palika ar tādiem “niekiem” kā neatkarība iekš ES?
- Juronkulis mierīgi saka – “Brisele dabūs rokā”.

Tā nu viš’ i' - De facto mēs arī būsim zem Briseles un nav ko tur īpaši izlikties. Un jo tālāk, jo vairāk. Mazais pirkstinš ir iedots. Protams, lielie ES atbalstītāji tagad formāli atrunāsies, ka tā gluži nav. Vienīgais mans padoms – ja melojat, tad vismaz nedariet paši sev.

Pabiedēja mūs mazliet ar "briesmīgo Krievijas lāci", "bada maizi ārpus Eiropas" un mēs palēkdamies ieskrējam ES kūtī. Šobrīd kamēr ES ir relaitīvi jauna, nenoslīpēta organizācija mēs vēl varēsim tēlot neatkarību. Bet lietas vienmēr iet savu logiski pragmatisko gaitu. ES mērķis ir kļūt par globāli konsolodētu spēku. To nav iespējams panākt bez stingra "centra". Tas ir tikai laika jautājums, kad Brisele par tādu kļūs un mums ar savu "neatkarību" būs vien jāstāv klusu. Informācijas un cilvēku plūsma kļūs aizvien plašāka un straujāka, tas nevarēs notikt bez kopējas valodas. Jau šobrīd ir skaidrs, ka tā būs angļu.

Jons Plunts

 

 

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 10/27/03 11:43

Sveiki!

Mīļais Melnais Pluntu Jons gauži raud: < Pabiedēja mūs mazliet ar "briesmīgo Krievijas lāci", "bada maizi ārpus Eiropas" un mēs palēkdamies ieskrējam ES kūtī.>

Zini, Pluntu Jon, sen jau Tev bija laiks palēkdamies prasīt Satversmei atbilstošu demokrātiju savā valstī, nevis īkšķīti zīst un bimbāt par savu līdztautiešu neizdibināmo tupību.

Juris

 

 

From: Jon.Plunt@gmx.li
Date: 10/27/03 12:04

Juri, tu taču zini manus nākotnes plānus un tie nav saistīti ar manam tupam prātam nesaprotomu vēlēšanu sistēmas maiņu.

Jau sen ir nolemts, ka

1. atteikšos no LR pilsonības
2. lūgšu polītisko patvērumu Igaunijā
3. pārcelšos uz Igaunijai piederošo Roņu salu
4. tur izveidošu radio staciju "Roņu salas Balss” un raidīšu uz Latviju neatkarīgu informāciju par notikumiem Latvijā un pasaulē.

ads

Jons Plunts

 

 

From: kingga@plu.edu
Date: 10/27/03 12:04

Sveiki! Esmu atgriezies mājās no kristībām Bostonā un ciemošanās Hingamā, Hullā, Kohasetā, Nantaketā un pat "Tālo Rietumu" Leksingtonā.

Paldies Anitai par komentāru. Es allaž vēlos uzklausīt savu lasitāju domas. Savu rakstu rediģētā formā LA vēl neesmu izlasījis. Tomēr esmu drošs, ka neesmu pieminējis Monsanto kā firmu, kas jau ko ražo Latvijā. Es biju uzskaitījis vairākas internacionāli pazīstamas, progresīvas firmas, kas darbojas visā pasaulē (to starpā Šveices-Zviedrijas ABB, kas ar jaunāko tehnologiju un savām divām filiālem jau palīdz celt Latvijas saimniecību). Ir iespējams, ka daži no šīs lielās firmas ražojumiem ir pērkami Latvijā. Kā jau Juronkulis piemin sava piezīmē, Latvija noteic, ko tur var ievest, ko ne, izņemot to, ka Latvija nevar uzstādīt vieglākus noteikumus par tiem, kas jau valda ES. Šajā ziņā uztraukumam par Monsanto Latvijā nav pamata.

Monsanto esmu (ar pārtraukumiem) apsekojis jau kopš 1957. gada. Tā ir neapšaubāmi viena no progresīvākajām ķīmijas un bioloģijas nozares firmām. Taisni tāpēc tā sastrādā ar grupām, kas seko ekoloģiskām pārmaiņām, un ir viena no pazīstamā angļu ekologa Džona Elkingtona pirmajiem klientiem. Tas, protams, ir gudri, ja ne nepieciešami, uzņēmumam, kas vēlas izmantot jaunāko no tā, ko visai pasaulei dod zinātnieki.

Ja nu Anitai nepietiek ar to, ka Monsanto vispār cenšas uzmanīgi darboties sabiedrības dotajos rāmjos, tad man tiešām žēl. Liekas, ka naidīga propaganda ir jau aizsteigusies Monsanto darbiem priekšā.

Juronkulim paldies par runu Ņujorkā, ko tagad esmu izlasījis LAIKĀ. Tā man patika un noderēja. Vai mūsu kolēģi Ņujorkā spēja sekot līdzi visiem Juronkuļa skaitļiem ir interesants jautājums. Tagad viņi var visu to izlasīt un tā to saprast labāk.

Visu labāko,

Gundars

 

 

From: janis@arcor.de
Date: 10/27/03 5:37

JJanis wrote:

< - ir arī vesela virkne "slikto" scenāriju: 1) pastiprināta normālu vai modificētu augšanas hormonu producēšana dzīvniekiem. Rezultāts: cilvēku, kuri tos ēdīs, masveida aptaukošanās,>

Tas tiešām izskaidrotu visu ... ;) Bet nez kāpēc tie kas ar visu spēku reklamē HGH, stāsta tieši pretējo.

< 2) pret augu slimībām vai kaitēkļiem veiktas modifikācijas. Rezultāts: iespējama agrāk maz izplatitu augu slimību/kaitēkļu savairošanās varētu minēt vēl citus. Ļoti labi saprotu, ka no kukurūzas, kurā ielikti tomāta (piemēram) gēni *man* tiešā veidā nekas slikts nenotiks, bet - jāskatās arī tālāk uz priekšu.>

Variants #1) Nelietojam GM sēklu. Labība ieaug nezālēs. Vai arī lietojam citu ķīmiju un tuvējā upē apsprāgst puse zivju un pļavā 100% sienāžu.

Variants #2) Lietojam GM sēklu. Labība neieaug nezālēs. Pārtika ir daudz lētāka. Varbūt nākotnē parādīsies supernezāles un labība atkal ieaugs nezālēs.

Es šeit izvēlētos #1.

Viss jau var būt, bet šobrīd izskatās, ka ES iebildumi pret GM vairāk ir saistīti ar nevēlēšanos atvērt savu tirgu konkurencei.

Jānis J. (cits)

 

 

From: RUTENS@aol.com
Date: 10/27/03 5:44

Sveiki!

Iesaku izlasīt:

Izstrādāts Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumprojekts

http://www.delfi.lv/news/national/politics/article.php?id=6642243

Izvilkums:

"Aksenoks pastāstija, ka darba grupa arī atbalstījusi priekšlikumu, ka tiem Saeimas, pašvaldību vai valdības locekliem, kā arī Valsts prezidentam, kurus ievēlēs EP, būs jānoliek iepriekšējās pilnvaras neatkarīgi no tā, vai konkrētā persona piekrīt vai nepiekrīt strādāt EP.

Ministrs skaidroja, ka šāda norma likumā paredzēta, lai izvairītos no iespējas, ka partijas kandidātu sarakstos izvirzīs partiju lokomotīves, kuras sabiedrībā ir labi atpazīstamas, taču pēc ievēlēšanas šie cilvēki no mandāta EP atsacīsies."

Visu labu,

Elizabete

 

 

From: janis@arcor.de
Date: 10/27/03 5:57

Anita Liepiņa:

< Es nezinu, vai Monsanto firma jau darbojas kada Eiropas zeme, bet sis izskatas ka "Trojas zirgs" lai caur nabadzigaku zemi, ka Latvija, tiktu ieksa Eiropa.>

Rakstu diemžēl neesmu lasījis. Kas attiecas uz likumu par GM marķēšanu Eiropas Savienībā, tad tas tika pieņemts pavisam nesen. Droši, ka daudzi nelasīs, kas rakstīts uz iepakojuma. Bet vai tāpēc aizliegt pavisam ir pareizi..? ASV valdība, savukārt, saskata problēmu pašā marķēšanā un grib lai arī to atceļ.

Bet ko saka zinātne par GM pārtiku? Ja jau ASV atļauj, tad tak nevar būt cilvēkam gluži bīstami, vai ne?

Jānis J.

 

 

From: RUTENS@aol.com
Date: 10/27/03 5:59

Sveiki, velreiz,

Dēļ manas dzīves apstākļiem man nav iespējams piedalīties "Sveiks" diskusījās. Bet jau pirms gada (skat. zemāk) rakstīju, ka varbūt tieši sakarā ar EP vēlēšanām parādītos iespēju arī Saeimas vēlēšanas likumu beidzot izlabot. Tagad, kad valsts ministrs tik skaidri ir izteicies par to likuma trūkumu, būtu labi ja e-taure un citi līdzekļi tiktu lietoti, lai dot kārtīgu spiedienu valdībai. Šeit ir tā 'zeltā izdevībā' (kā angliski saka).

Visu labu,

Elizabete

Subject:Re: tāme , likumi un miesa
Date:Mon, 18 Nov 2002 01:11:02 -0500
From: RUTENS@aol.com
Newsgroups:latnet.sveiks
[ ]
Bet tieši attiecībā uz Latvijas iestāšanos ES, taču kāda komisija jaunus likumus ierosināstā lai ES pārstāvjus ievēlētu, kas laikam it kā paredzēts 2004. gada jūnījā. (Protamsnav zinams vai 2003 gada augusta paredzētais referendums par ES iestāšanos būs labvēlīgsun īstenība, ņemot vērā aptaujas, pašreiz nav iemeslis domāt ka pilsoņi balsos 'jā'par iestāšanos.) Bet vai kāda komisija par šiem jautājumiem attiecībā uz ES pārstāvjui evēlēšanu jau tagad darbojās? Man patlaban nav skaidrs vai Centrālā vēlēšanas komisija, vai Eiropas lietukomisija jebšu pavisam cita grupa izstrādās jaunos likumus, kas bus vājadzīgi. (CVK un ELK tīmekļa lapās par šo nekas vēl nav minēts.) Kaut ES pārstāvju ievēlēšanai navnekāds sakars ar Saeimas vēlēšanas likumu, man liekas ka varētu vismaz mēģināt spiestvaldību tai laikā izskatīt *visus* vēlēšanas likumus vienkopus. Ja nu tai laikā arī presē parādītos rakstus un būtuspiediens Saeimas vēlēšanas likumu pārmainit, varbūt izdotos. Šeit būtu darbs kādam uz vietas Latvijā uzzināt detaļus par attiecīgām komisijām utt. *** Varbūt arī bez referenduma ir iespējams izlabot vēlēšanas likumu ar to vienu teikumu***
[ ]

 

 

From: uldis@parks.lv
Date: 10/27/03 6:21

Plunc konstatēja:

< Jau šobrīd ir skaidrs, ka tā būs angļu>

Un labi. Man viņa tīk nesalīdzināmi labāk, nekā krievu. Kā teica viens mans igauņu čomax: "visas valodās visskaistākie vārdi ir "Es Tevi Mīlu". Taču, kad krievi saka "Ja Tjebja Ļubļu", es vienalga dzirdu tikai "Bļu Bļu"..."

Lai Jums adekvāta diena :)

Uldis

 

 

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 10/27/03 6:37

Sveiki!

Elizabete ziņoja:

"Aksenoks pastāstija, ka darba grupa arī atbalstījusi priekšlikumu, ka tiem Saeimas, pašvaldību vai valdības locekliem, kā arī Valsts prezidentam, kurus ievēlēs EP, būs jānoliek iepriekšējās pilnvaras neatkarīgi no tā, vai konkrētā persona piekrīt vai nepiekrīt strādāt EP."

"Ministrs skaidroja, ka šāda norma likumā paredzēta, lai izvairītos no iespējas, ka partijas kandidātu sarakstos izvirzīs partiju lokomotīves, kuras sabiedrībā ir labi atpazīstamas, taču pēc ievēlēšanas šie cilvēki no mandāta EP atsacīsies."

Eh???

Juris

 

 

From: janis1207@netscape.net
Date: 10/28/03 1:12

Janis Jekabsons wrote:

< ..... 1) pastiprināta normālu vai modificētu augšanas hormonu producēšana dzīvniekiem. Rezultāts: cilvēku, kuri tos ēdīs, masveida aptaukošanās,>

Tas tiešām izskaidrotu visu ... Bet nez kāpēc tie kas ar visu spēku reklamē HGH, stāsta tieši pretējo.

Umm, atkal jāskatās, *kā* tas tiks paveikts. Augšanas stimulācija pastiprināti ekspresējot attiecīgo hormonu gēnus vai ievietojot modificētus hormonus producējošus gēnus ir ļoti vilinoša - relatīvi vienkārši paveicama un dos drošu rezultātu. "Gudrās" metodes prasa laiku un naudu. Kuras izvēlēsies normāls ražotājs?

Jānis J. (cits):

< Viss jau var būt, bet šobrīd izskatās, ka ES iebildumi pret GM vairāk ir saistīti ar nevēlēšanos atvērt savu tirgu konkurencei.>

Aha :) Man arī nav nekādu ilūziju, ka politiķi varētu saprast gēnu tehnologijas dziļāk apslēptos plusus un mīnusus. Toties salikt 2+2 un nelaist ASV savā tirgū - to gan!

JJanis

 

 

From: aabele@sveiks.lv
Date: 10/28/03 3:28

Jonam Pluntam viss ir ārkārtīgi skaidrs. Varbūt viņš var izskaidrot, kāpēc vakar vācu TV stacija ZDF raidīja latviešu filmu par Dauku nevis angliski, bet latviski un ar subtitriem vācu valodā? Un kāpēc krievu Piebaltijas TV kanālā (PBK), ne arī citos krievu kanālos nekas tāds nav redzēts un dzirdēts, visi raidījumi, tai skaitā latviešu filmas, ir dublēti krieviski, bez subtitriem pat mordviešu, baškīru, tatāru vai kādā citā Krievijas tautu valodā?

Arī LTV 7 krievu raidījumos latviskie subtitri nav redzami, kaut gan tie palīdzētu krievvalodīgajiem tuvināties savas valsts pamatiedzīvotāju valodai un krieviski neprotošajiem gūt plašāku ieskatu par dzīvi Latvijā.

Cik zināms, ES kūtīs katram mājlopam ir sava vieta, jēriem neliek maut kopā ar govīm.

Ausma

 

 

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 10/28/03 5:33

Jon Plunt:

< Pabiedēja mūs mazliet ar "briesmīgo Krievijas lāci", "bada maizi ārpus Eiropas" un mēs palēkdamies ieskrējam ES kūtī.>

Varēs vismaz paturēt latīņu burtus - nebūs jāpārliek viss kirilicā. Šaubos, arī, ka igauņiem tik degoša vajadzība pēc kirilica.:)

aija

 

 

From: Jon.Plunt@gmx.li
Date: 10/28/03 5:56

Zini Aija, es vienmēr esmu bijis mazliet lepns un patiesi priecīgs, ka saprotu kirilicu. Manas kirilikas zināšas dod nepārvērtajamo iespēju skatīties uz pasauli no dažādiem lenķiem. Nevajag domāt, ka rietumnieciskais skatu lenķis vienmēr ir tas pareizākais un skaidrākais. Kirilikā lasītais dod iespēju redzēt arī citus lenķus. Līdz ar to mans skats uz lietām parasti ir izsvērts no vairāk lenķiem, kā citiem.

Tai pašā laikā, ja runājam par burtiem - neviens nevienam pat visskarbākajos Stalina laikos īsti nav licis visu pārlikt kirilikā. Ojārs Vācietis, Čaks un citi raxtīja latīņu burtiem. Cita lieta, ka viņu darbus pārtulkoja krieviski un izplatījā miļoniem citu lasītāju. Tad gan tika lietota kirilika:)

Un kur tu redzi lielu atškirību. Igaunijā, Somijā un citur jau sen blakus vārdam "Sadam" raxtīts "Port", ceļu norādes uz Rīgu ir raxtīta "Riga" nevis "Rīga". Un tā tas no dienas uz dienu jo vairāk. Kaut kā taču ES cilvēkiem vajadzēs saprasties.

Ausma savukārt pamāca Pluntu Jonu lauksaimniecības lietās:

<Cik zināms, ES kūtīs katram mājlopam ir sava vieta, jēriem neliek maut kopā ar govīm.>

Zini Ausma, brīviem meža zvēriem brīvība vienmēr bus dārgāka par vissiltāko kūti. It seviški laikā, kad lācis sācis pārdomāt iespēju sākt dzīvot … kūti:)

ads

Jons Plunts, Vabadus Ruhnu

 

 

From: uldis@parks.lv
Date: 10/28/03 6:14

Plunc wrote:

< Tai pašā laikā, ja runājam par burtiem - neviens nevienam pat visskarbākajos Stalina laikos īsti nav licis visu pārlikt kirilikā.>

Nepaguva puisis, aizgāja labākos medību laukos. Kazahus, moldāvus un vēl dazjus gan paguva pārmrst uz kirilicas rakstību un plāns bija arī par Baltijas tautām.

Lai Jums adekvāta diena :)

Uldis

 

 

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 10/28/03 6:28

Jon Plunts:

< Tai pašā laikā, ja runājam par burtiem - neviens nevienam pat visskarbākajos Stalina laikos īsti nav licis visu pārlikt kirilikā.>

Tu jau teici ar laiku viss tiecas standardizēties kur rietumos nekāda maiņa rakstībā nebūtu, bet austrumos šī standardizācīja būtu kirilikā. Kā ar Ausmas norādēm par krievu kūtrumu lietot latviešu subtitrus LTV 7? (Nemaz nerunājot par vispārējo tieksmi cittautu filmās izmest subtitrus pat tautu valodas kādas ir Krievijas telpā?)

Nesen apmeklēju antropoloģijas priekšnesumu kur rādīja kā Tuva (tā kas etnomuzikologiem slavena ar īpatnējo kakla dziedāšanu) pārtautojās krievu spiedienā. Krievu valoda nu ir -vienīgā- oficiālā valoda Tuvā, kādēļ tuviešu valoda & tauta lemta izmirstībai jau šajā pāudzē. To pašu te stāstīja dažas dienas atpakaļ mongoliete kuŗas tauta tika sadalīta trīs daļās, viena Buŗātijā, pārējās kaimiņos. Nekrievu tautas īpaši Sibīrijā tiek pilnīgi asimilētas acīmredzams ar nežēlīgu valodas politiku.

< Zini Ausma, brīviem meža zvēriem brīvība vienmēr bus dārgāka par vissiltāko kūti. It seviški laikā, kad lācis sācis pārdomāt iespēju sākt dzīvot kūtī.:)>

Ja lācis dzīvos kūtī, tas tiks pieradināts. Pieņemu, ka ar ievākšanos kūtī lācis nekļūs automātiski par saimnieku. Pieņemu saimnieks saskatītu konkurenci & pārējiem dzīvniekiem arī būtu intereses.

aija

 

 

From: 2g@pudele.com
Date: 10/28/03 6:50

Ausma: < Un kāpēc krievu Piebaltijas TV kanālā (PBK), ne arī citos krievu kanālos nekas tāds nav redzēts un dzirdēts, visi raidījumi, tai skaitā latviešu filmas, ir dublēti krieviski, bez subtitriem pat mordviešu, baškīru, tatāru vai kādā citā Krievijas tautu valodā?>

Tā ir tikai daļa no visaptverošās nomenklatūras, čekistu un padomju tankistu - varenāko tankistu pasaulē - sazvērestības ar mērķi atņemt latvju tautai tās brīvestību iestāties NVS ;)

2G

 

 

From: 2g@pudele.com
Date: 10/28/03 6:54

Uldis: < Nepaguva puisis, aizgāja labākos medību laukos. Kazahus, moldāvus un vēl dazjus gan paguva pārmrst uz kirilicas rakstību un plāns bija arī par Baltijas tautām.>

Nu ko tu, Uldi... Staļinpaps bija labs, viņa tanki - labākie tanki pasaulē! - vispirms atbrīvoja mūs no tirāniskā Ulmaņa jūga, tad atbrīvoja no asiņainā nacistu jūga, un pa starpu vēl deva iespēju krietnai tautas daļai par pliku velti aizbraukt ekskursijā pa veco bolševiku izsūtīja vietām un vēl tālāk. Šis gaišais, labais cilvēks taču nebūtu tā rīkojies ;)

2G

 

 

From: Jon.Plunt@gmx.li
Date: 10/28/03 7:05

Sveiki, sveiki

Aija brīdina un norāda uz atklātiem varas darbiem:

< Nekrievu tautas īpaši Sibīrijā tiek pilnīgi asimilētas acīmredzams ar nežēlīgu valodas politiku.>

Jons Plunts piekrīt, bet norāda uz slēptākiem un dziļākiem draudiem:

Jā, jā man nav noslēpums, ka krieviskums tika uzspiests un tika veikti daudzi pasākumi, lai nomāktu mazās tautas. Pēc Stalina nāves šis spiediens palika vājāks. Tragikomiski ka vēlākajos gados šo rusifikācijas spiedienu no Kremļa turpinājā mūsu tautietis Pelše. Tomēr tā ir pagātne. Runāsim par nākotnei. Tas trauksmes zvans ko es zvanu ir tikpat nopietns. Rusifikācijai bija vieglāk pretoties, jo tas bija atklāts un brutāls spiediens. Līdz ar to vieglāk identificējams jeb ieraugāms. Bieži vien tas pat stimulēja mazām tautiņām vēl vairāk konsolidēties jeb saliedēties ap savu identitāti un nopietnāk uzturēt savu kultūru, valodu, utt.

Ar atklātu iendaidnieku vienmēr vieglāk cīnīties.

Šobrīd situācija ir draudīgāka. Globalizācijai un tai sekojošā angļu valoda iespiežas mūsu sadzīvē, kultūrā plūstoši, lienoši. Nav atklāts spiediens. Mēs skaidri neredzam draudus. Tā ir kā lēni plūstoša gāze.

Godīgi sakot es pat nevaru nekādi argumentēt kādēļ mums to nevajadzētu apgūt un mēgināt izvairīties. Mēs droši atdodam mazo pirxtiņu un nebaidamies, ka tulīt tiks paņemta roka:(

A’ par kiriliku mums nevjag uztraukties. Jo krieviem pašiem savas rūpes pietiek. Viņi jau sen domā, ka pasargāt kiriliku no hieroglifiem. Tas šodien vēl ir joks, bet rītdien tā varētu būt realitāte. Krievi izmirst vēl straujāk nekā latvieši. Viņu demogrāfiskā situācija ir vairāk kā tragiska. To vēl pastiprina alkočolisms. Kā Fredis teica - Krievijā apdzērušies vīrieši katru gadu nosit tikpat daudz sievietes cik gāja bojā kara laikā. Karš turpinās.

Aija par lāčiem:

< Ja lācis dzīvos kūtī, tas tiks pieradināts. Pieņemu, ka ar ievākšanos kūtī lācis nekļūs automātiski par saimnieku. Pieņemu saimnieks saskatītu konkurenci & pārējiem dzīvniekiem arī būtu intereses.>

Kūts paliek kūts. Ar vai bez pieradinātiem lāčiem.

ads

Jons Pluns, dzimis brīvībai

 

 

From: 2g@pudele.com
Date: 10/28/03 7:57

< Jons Pluns, dzimis brīvībai>

Un cik plašas ir šīs brīvības robežas? Piemēram, vai tu pieņem valsts eksistenci? Utt.

2G, ziņkārīgs

 

 

From: liepag@idirect.com
Date: 10/28/03 8:32

Sveiki!

Juronkulis: < Latvija pieņēma daudz brutālākus noteikumus PRET GMO nekā ES vispār -- jau 2000. gadā. Tātad mēs ES tumsonību šinī jautājumā esm pat pārtrumpojuši. (skat manu rakstu šī mēneša The National Interest)>

Ir apbrinojami, ka musu mitnes zeme iespaido musu domasanu. Man nebutu Juronkulim jasatast par globalo ekonomiju. Kanadas kviesu razotaji ir loti nobijusies no Monsanto varenibas. Ja iesej Monsanto apstradatus kviesus, tos var vienreiz appust ar Roundup indi, ari Monsanto razojums, nomirst visas nezales un var nokult kviesus. Nelaime tikai ta, ka nevar nokontrolet,ar ko kviesi saziedesies un nevar vairs garantet "tomsonigajiem" Eiropas pircejiem, ka tie nav GMO kviesi. Publikacijas nosaukums The National Interest runa pats par sevi.

Anita

 

 

From: Jon.Plunt@gmx.li
Date: 10/28/03 8:42

2G,ziņkārīgi jautā:

< Un cik plašas ir šīs brīvības robežas? Piemēram, vai tu pieņem valsts eksistenci? Utt.>

Jons Plunts atbild.

Jā, es pieņemu valsts eksistenci. Brīvas valsts eksistenci, kurā gala vārdu pieņem valsts iedzīvotāji nevis “Maskavas, Briseles vai Beidzinas roka.”

Es neesmu sajūsmā, kā Juronkulis atzīst ka de facto “jaunās eiropas” valstis tagad bus “Briseles rokā”.

Protams, ka globalizācijas laikos nav iespējams izvairīties no ekonomisku varenu valstu ietekmes jeb “rokām”.

Tā tas ir bijis, ir un bus.

Geogrāfiski un vēsturiski mums vienmēr ir bijušas briesmas nonākt “Maskavas rokā”. Tomēr šis drauds līdz ar iestāšanos NATO tika novērsts. Tā nav vienkāršā teoritizēšana. Maskava mīl uzpiest savu gribu polītiski un ekonomiski. Ja mazās valstis izrāda raxtura spītību un stingru raxturu, tad Maskava nekautrējas lietot militāru spēku. Tomēr ar iestāšanos NATO šis drauds tika likvidēts, jo jebkurš uzbrukums vienai NATO dalībvalstij nozīmē uzbrukumu visām. Ar šādu iespēju Maskava diezin vai riskētu. Te arī nelīdzētu kaut kādas “aizkulišu” vienošanās ar citām lielvalstīm, piemēram, ASV. Jo tādā gadījumā pārējās mazās NATO dalībvalstis zaudētu jelkādu uzticību gan NATO, gan ASV vai Liebritānijai. Tā būtu pārāk dārga maksa jebkuram iespējamam tirgum ar Maskavu.

Tātad – mums jau bija savs vairogs pret iespējamiem krievu varas darbiem. Līdz ar to mums bija iespēja pašiem noteikt ar ko un sadarboties. Normāli mazās valstis tādos gadījumos vaikli balansē starp lielvarām un nevienam līdz galam nedodas rokās.

Pievienojoties ES mēs zaudējam šo iespēju sev izdevīgi balansēt jo pievienojamies vienai rokas – Briselei. Nav jēga diskutēt – laba vai sliktai. Mēs esam piesieti un būsim spiesti iet šai pavadā. Kas laikam ritot kļūs aizvien ciešāka.

Es saprotu, ka Latvijas polītiķi pieņēm acīmredzamāko un it kā drošāko, ērtāko nākotnes ceļu. Tikai paliek jautājums vai ērtākais vienmēr ir tālredzīgākais.

ads

JP, tas kuram jau no sen laikiem nepatīk izvēlēties tikai no viena vienīga piedāvājuma. Vēlēšanas kurās piedalās tikai viens kandidāts jau pēc definīcijas ar absurdas.

 

 

From: 2g@pudele.com
Date: 10/28/03 8:47

Jons Plunts atbild:

< Jā, es pieņemu valsts eksistenci. Brīvas valsts eksistenci, kurā gala vārdu pieņem valsts iedzīvotāji nevis "Maskavas, Briseles vai Beidzinas roka.">

Žēl, bet pārējais uz brīvības robežām neattiecas, bet gan ir tev tik ļoti mīļā pretES aģitācija (kaut gan, kā teiktu krievu - pēc kautiņa ar dūrēm nevicinās).

Labi, tātad, valsts ir OK. Nākamais jautājums: Kāda no brīvības viedokļa ir starpība, vai valsts ir Latvija vai kāda cita - federatīva ES (pieņemsim, ka tas kādreiz notiks, kaut es personiski šaubos, vai mēs to piedzīvosim), Krievija, Ķīna vai vēl kaut kas?

2G

 

 

From: Jon.Plunt@gmx.li
Date: 10/28/03 9:28

DiviGā vēl nesaprot:

< Kāda no brīvības viedokļa ir starpība, vai valsts ir Latvija vai kāda cita – federatīva ES (pieņemsim, ka tas kādreiz notiks, kaut es personiski šaubos, vai mēsto piedzīvosim), Krievija, Ķīna vai vēl kaut kas?>

Tāda, ka tavs liktens tiks izlemts nevis no Latvijas iedzīvotāju izvēlētiem valsts pārstāvjiem, bet gan no Briseles birokrātiskā monstra. Un tur kaut kādu tur latviešu viedoklis nevienu lāga neinteresēs. Mīļa miera labad jeb liekulīgā politkorektuma dēļ gan mums tiks dāvāta kaut kāda formāla “demokrātijas” ilūzija. Kurai jau šobrīd domājošie lāga netic.

Manuprāt Latviju 20.septembrī bija pārņēmis “Kaupo” sindroms. Arī vinš tika apžilbināts ar metropoles gaismu spožumu, ziedoja brīvibu pret solītajām zelta važām. Tas gan vēlāk izrādījās viltotas un ātri nosūbēja.

Kaut gan ilgtermiņa vēsturē izrādījās, ka … glāba latviešu tautu. Vācu jugs kā konservu bundža izglāba latviešu tautu. Tas verdzināja latviešus, bet bija pārāk augstprātīgs, lai uzsūktu sevī. Tautas, kuras bija ārpus šīs konservu bundžas tika uzsūktas no slāvu kaimiņiem.

ES turpretī neizskatās, ka būs “konservu bundža”.

ads

JP

PS. Krievu teicienu "pēc kautiņa ar dūrēm nevicinās" attiecini vien uz sevi. Jona Plunta brīvības gars nevaid miris.

 

 

From: 2g@pudele.com
Date: 10/28/03 9:57

Plunts: < . . . tavs liktens tiks izlemts nevis no Latvijas iedzīvotāju izvēlētiem valsts pārstāvjiem, bet gan no Briseles birokrātiskā monstra. >

Mans liktenis - kādā ziņā? Jo, redz, šī jēdziena izpratnes var atšķirties - es to saprotu kā eksistencei tieši svarīgus jautājumus; tad, kad es lasu, ka kāds izlems manu likteni, man prātā nāk lēmumi no sērijas "pakārt, apcietināt, neļaut strādāt" utt utjp. Tātad, tev demokrātija ir svarīga? Bez tam, liela daļa no šobrīd spēkā esošajiem Latvijas normatīvajiem aktiem ir pieņemti saskaņā ar ES prasībām, paredzot Latvijas iestāšanos ES. Kā tu tos vērtē? Vai tava nostāja nozīmē, ka ideālā gadījumā būtu nepieciešama Latvijas normatīvās sistēmas revīzija? Kādos jautājumos?

< kaut kādu tur latviešu viedoklis nevienu lāga neinteresēs. Mīļa miera labad jeb liekulīgā politkorektuma dēļ gan mums tiks dāvāta kaut kāda formāla "demokrātijas" ilūzija. Kurai jau šobrīd domājošie lāga netic.>

Un kas atšķir domājošos no nedomājošiem? Kaut vai aptuveni domājošo definīciju varētu uzzināt?

< PS. Krievu teicienu "pēc kautiņa ar dūrēm nevicinās" attiecini vien uz sevi. Jona Plunta brīvības gars nevaid miris.>

Nesaprotu, kā es to varu attiecināt uz sevi šajā situācijā. Es taču ik pārnedēļas nesūtu listē tekstus par to, kādu pareizu izvēli Latvijas tauta izdarīja 20.septembrī ;)

Par to nevaidmirušo brīvības garu - mežabrāļu kustību dibināsi, vai kā?

Turklāt es joprojām nesaprotu, kādā līmenī tu lieto šo apzīmēju - individuālā, etniskā, nacionālā? No vienas puses, tu runā par _savu_ brīvības garu indivīda līmenī, no otras puses, tavi pārējie izteikumi liecina, ka tu nebūt nepriecājies par Latvijas iestāšanos ES, kurā indivīda brīvība formāli tiek garantēta vairāk un praktiski īstenota labāk nekā Latvijā.

2G

 

 

From: jg@sveiks.lv
Date: 10/28/03 9:57

20. septembris bija arī kaut kāda piemiņas diena vēsturiskajam Kaupo - vai nu dzimšanas vai nāves diena.

Par jautājumu "Kada starpība, Latvijas valsts vai Eiropas valsts?". Starpība tautu pašnoteikšanās tiesību aizsskārumā. Līdz ar to arī cilvēktiesību aizskārumā.

Par to uz kādiem pamatiem radās Latvijas valsts, kuras konstitūcijā tika ierakstīta nu jau pārkāptā neatkarības neaizskaramība varat palasīt 1917. gada stenogrammā:

http://www.historia.lv/alfabets/L/la/lpnp/dokumenti/1.sesija_prot.htm

Jānis

 

 

From: 2g@pudele.com
Date: 10/28/03 10:04

Jānis: < Par jautājumu "Kada starpība, Latvijas valsts vai Eiropas valsts?". Starpība tautu pašnoteikšanās tiesību aizsskārumā. Līdz ar to arī cilvēktiesību aizskārumā.>

Ko tu tieši ar to domā? Ja tas ir mājiens uz to, ka iestāšanās ES pārkāpj šīs tiesības, tad jājautā, kādā veidā var tikt pārkāptas tautas pašnoteikšanās tiesības, ja lēmumu tauta pieņēma referendumā? 8-0

2G

 

 

From: jg@sveiks.lv
Date: 10/28/03 10:18

Nevajag jau nu izlikties par nezinīti. Tad jau arī Padomju Latvijas valdību vajadzēja uzskatīt par likumīgu, jo par to taču tauta nobalsoja - tas personīgi 2G.

Atbildot tieši uz jautājumu: Jā iestāšanās Eiropas Savienībā ir nelikumīga, jo tā netika apstiprināta ar nepieciešamās pārstāvniecības tautas nobalsošanu.

Jānis

 

 

From: 2g@pudele.com
Date: 10/28/03 10:59

Jānis: < Jā iestāšanās Eiropas Savienībā ir nelikumīga, jo tā netika apstiprināta ar nepieciešamās pārstāvniecības tautas nobalsošanu.>

Paskaidro, lūdzu, sīkāk, esi tik laipns. Jo visi jau nav tik....... zinoši.

2G

 

 

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 10/28/03 11:28

Sveiki!

Elizabete mums vakar atsūtīja izvilkumu no DELFI ziņām:

Izstrādāts Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumprojekts
http://www.delfi.lv/news/national/politics/article.php?id=6642243

<< "Aksenoks pastāstija, ka darba grupa arī atbalstījusi priekšlikumu, ka tiem Saeimas, pašvaldību vai valdības locekliem, kā arī Valsts prezidentam, kurus ievēlēs EP, būs jānoliek iepriekšējās pilnvaras neatkarīgi no tā, vai konkrētā persona piekrīt vai nepiekrīt strādāt EP." >>
<< "Ministrs skaidroja, ka šāda norma likumā paredzēta, lai izvairītos no iespējas, ka partijas kandidātu sarakstos izvirzīs partiju lokomotīves, kuras sabiedrībā ir labi atpazīstamas, taču pēc ievēlēšanas šie cilvēki no mandāta EP atsacīsies.">>

Un es to vakar komentēju tā:

<Eh???>

Šorīt Elizabete, būdama steigā, man atbildēja angļu valodā un lūdza man pārtulkot viņas atbildi latviešu valodā:

<< "Ministrs skaidroja, ka šāda norma likumā paredzēta, lai izvairītos no iespējas, ka partijas kandidātu sarakstos izvirzīs partiju lokomotīves, kuras sabiedrībā ir labi atpazīstamas, taču pēc ievēlēšanas šie cilvēki no mandāta EP atsacīsies.">>

Šo teikumu varētu papildināt - "un tad cits kandidāts partijas sarakstā nāk lokomotīves vietā." Lai gan domāts varbūt bija Andra Šķēles precedents, kad viņš kā lokomotīve ievilka gan TP kandidātus 8. Saeimā bet pats "atkāpās" kad nesaņēma premjera krēslu, runa te ir par vispārējo nedemokrātisko principu kas valda Saeimas vēlēšanās, ka kandidātiem atļauts kandidēt vairāk nekā vienā vienīgā vēlēšanu apgabalā. Ja, pēc Aksenoka teiktā, nav pieņemami Eiropas Parlamenta vēlēšanās pieļaut lokomotīvēm kandidēt, uzvarēt, un tad atkāpties lai atļautu nākošajam (mazāk pazīstamam) kandidātam pēc kārtas pārņemt viņa mandātu, tad kāpēc tāda kārtība ir gan pieņemama Saeimas vēlēšanās? Saeimas lokomotīvēm ir atļauts savus vārdus likt kaut vai pat visu piecu vēlēšanu apgabalu sarakstu priekšgalos un tad atkāpties no četriem lai dotu vietu nākošajam (mazāk pazīstamam) pēc kārtas. Tātad, ja šī sistēma ir gana laba Latvijas parlamentārām vēlēšanām, tad uz kāda pamata mēs plānojam šo sistēmu mainīt Eiropas Parlamenta vēlēšanām? Vai mēs baidāmies, ka Eiropa varētu pēkšņi saprast cik satrunējusi mūsu demokrātija ir bijusi zem Vēlēšanu likuma kas bijis spēkā pēdējās četrās Saeimas vēlēsahnās?

Visās mūsu runās par Saeimas vēlēšanu likumu es līdz šim neesmu redzējusi, ka kāds būtu nopietni izpētījis vēlēšanu +/- porciju un to salīdzinājis ar Satversmes 6. un 7. pantu:

"6. Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās."
"7. Sadalot Latviju atsevišķos vēlēšanu apgabalos, Saeimas deputātu skaits, kurš ievēlams katrā vēlēšanu apgabalā, noteicams proporcionāli katra apgabala vēlētāju skaitam."

Vēlēšanu likums darbojas bez vainas atbilstoši Satversmes 7. pantam, jo CVK izrēķina Saeimas deputātu skaitu katram vēlēšanu apgabalam proporcionāli katrā apgabalā rezidējošo vēlētāju skaitam. Veids, kā uzvarošās partijas tiek noteiktas skaidri atbilst demokrātiskām tradīcijām un Satversmes garam: partijas sacenšas savā starpā lai iegūtu katra vēlētāja uzticību izvēlēties vienas partijas sarakstu Saeimā "vispārējā, vienlīdzīgā, tiešā, aizklātā un proporcionālā" balsojumā.

Taču kad vēlētāji vienā apgabalā izvēlas kandidātus no vienas partijas saraksta piezīmējot viņu vārdiem "+" zīmi, un ja tas kandidāts parādas vienlaicīgi vairāku apgabalu sarakstos tad Satversmes 6. pantā ierakstītā tiesība uz "vienlīdzīgām vēlēšanām" tiek skaidri pārkāpta. Te nu vairs nav tā, ka vienas partijas kandidāti sacenšas savā starpā par vēlētāja "+" zīmi, bet gan viena apgabala vēlētāji sacenšas pret cita apgabala vēlētājiem par kandidātiem kas beigu beigās reprezentēs tikai *vienu* no apgabaliem. Demokrātiskās vēlēšanās par vēlētāju balsīm jāsacenšas partijām un kandidātiem, *nevis* vēlētājiem jāsacenšas savā starpā. Šī perversā sacensība var sagādāt vēlētājiem pat četros no visiem pieciem apgabaliem tukšu butaforiju, t.i. ilūziju, ka viņu "+" zīmītes tiek skaitītas par viņu izvēlētajiem sava apgabala kandidātiem. Tā vietā četros no pieciem apgabaliem kāds cits, varbūt pavisam svešs kandidāts saņem šo mandātu.

Jāatkārto: ja nav pieņemami Eiropas Parlamenta vēlēšanās pieļaut lokomotīvēm kandidēt, uzvarēt un atkāpties lai atļautu kādam citam saņemt lokomotīvei nodoto mandātu, tad kāpēc tas ir pieņemami Saeimas vēlēšanās?

Juris pārtulkoja Elizabetes Rūtenas vārdus

PS Tā vietā, ka mēs te brēcam un punķojamies par Eiropas kūtī iekļūšanu, vai nebūtu labāk ja mēs sāktu uzvesties kā pieauguši cilvēki un, kaut gan ar fantastisku nokavēšanos sāktu rīkoties kā savas valsts cienīgi pilsoņi un uzņemtos atbildību par savas demokrātijas Vēlēšanu likumu atbilstību Satversmei?

Te pielieku klāt arī Elizabetes otro vakardien Sveikā ierakstīto vēstuli:

From: RUTENS@aol.com
Date: 10/27/03 5:59

Sveiki, velreiz,

Dēļ manas dzīves apstākļiem man nav iespējams piedalīties "Sveiks" diskusījās. Bet jau pirms gada (skat. zemāk) rakstīju, ka varbūt tieši sakarā ar EP vēlēšanām parādītos iespēju arī Saeimas vēlēšanas likumu beidzot izlabot. Tagad, kad valsts ministrs tik skaidri ir izteicies par to likuma trūkumu, būtu labi ja e-taure un citi līdzekļi tiktu lietoti, lai dot kārtīgu spiedienu valdībai. Šeit ir tā 'zeltā izdevībā' (kā angliski saka).

Visu labu,

Elizabete

********

Subject:Re: tāme , likumi un miesa
Date:Mon, 18 Nov 2002 01:11:02 -0500
From:RUTENS@aol.com
Newsgroups:latnet.sveiks
[ ]
Bet tieši attiecībā uz Latvijas iestāšanos ES, taču kāda komisija jaunus likumus ierosināstā lai ES pārstāvjus ievēlētu, kas laikam it kā paredzēts 2004. gada jūnījā. (Protams nav zinams vai 2003 gada augusta paredzētais referendums par ES iestāšanos būs labvēlīgsun īstenība, ņemot vērā aptaujas, pašreiz nav iemeslis domāt ka pilsoņi balsos 'jā'par iestāšanos.) Bet vai kāda komisija par šiem jautājumiem attiecībā uz ES pārstāvjui evēlēšanu jau tagad darbojās? Man patlaban nav skaidrs vai Centrālā vēlēšanas komisija, vai Eiropas lietukomisija jebšu pavisam cita grupa izstrādās jaunos likumus, kas bus vājadzīgi. (CVK un ELK tīmekļa lapās par šo nekas vēl nav minēts.) Kaut ES pārstāvju ievēlēšanai navnekāds sakars ar Saeimas vēlēšanas likumu, man liekas ka varētu vismaz mēģināt spiestvaldību tai laikā izskatīt *visus* vēlēšanas likumus vienkopus. Ja nu tai laikā arī presē parādītos rakstus un būtuspiediens Saeimas vēlēšanas likumu pārmainit, varbūt izdotos. Šeit būtu darbs kādam uz vietas Latvijā uzzināt detaļus par attiecīgām komisijām utt. *** Varbūt arī bez referenduma ir iespējams izlabot vēlēšanas likumu ar to vienu teikumu***
[ ]

Kas jauns Latvijā?