Re: Atkal R
ītdienai
From: alnis@lis.lv
Date: 11/4/03 4:49
Sveicināti!
Savelkot kopā mūsu auglīgajā un izsmeļošajā diskusijā izteikos apsvērumus un priekšlikumus, uzrakstīju šādu kopsavilkumu. Lai gan rakstot domāju par tā sūtīšanu uz LA tomēr patreiz apsveru arī citus variantus. Bet tas nemaina lietas būtību. Lūdzu izlasiet to, ja ir priekšlikumi, papildinājumi, pretenzijas, lūdz rakstiet.
Alnis.
V
ēlēšanu likums- tautvaldības garants.Jau pagājis gads kopš 8.Saeimas vēlēšanām, vietas Saeimā ieņēmuši jauni, gan arī liels pulks vecie tautas kalpi. Tauta, pārdzīvojusi atraugas un nevarības kaunu par vēlēšanu iznākumu, kārtējo reizi savā bezcerībā un bezspēcībā pieķērusies ticībai brīnumam Jaunā laika izskatā, lai gan jāpiebilst, ka pirmoreiz tas ir diezgan pamatoti.
Kā tas bijis pēc katrām vēlēšanām, nozuda vai apklusa daudzas mazās partijas ar visiem saviem skaļajiem saukļiem un solījumiem. Starp tiem arī viens no skaļākajiem, populārākajiem un tautu interesējošākiem- Saeimas un Prezidenta vēlēšanu likumu maiņa, pieskaitot vēl jauno Bojāra Satversmi.
Ko mēs varam no tā secināt? Tikai to, ka visas šis pļāpas un saukļi bijuši pirmsvēlēšanu mānekļi, jo, ja kāda no šīm partijām darbotos nopietni tautas un Latvijas labā, tās strādātu vēl šodien, censtos īstenot šos savus mērķus, jo nākošās vēlēšanas nav aiz kalniem, un tautas popularitāti var iegūt tikai ar redzamiem darbiem.
Sabiedriskā organizācija Rītdienai ir pamatīgi izpētījusi vēlēšanu likumus visā pasaulē, tās uzdevumā pirms vēlēšanām biju uzrakstījis LA plašu rakstu, kurā centos lasītāju iepazīstināt ar likuma galvenajiem principiem, bet tā beigās uzaicināju partijas uz diskusiju par viņu ierosinātajām likuma izmaiņām, taču neatsaucās neviena, ko es izskaidroju tikai ar vienu (un esmu pārliecināts, ka man ir taisnība) -pilnīgu šodienas likuma nepārzināšanu, nemaz nerunājot par tām daudzveidībām un niansēm, ko paši piedāvā.
Saeimas un pašvaldību vēlēšanu likumi- tas ir sākums ar ko tiek realizētas tautas tiesības uz valsts pārvaldi, un, atkarībā no tā ,kāds ir šis likums, kā to saprot un izprot tauta, arī tiek vai arī netiek realizēts dzīvē šis svarīgais Satversmes nosacījums.
Bet kur tad ir tie zemūdens akmeņi, kādēļ jau otrā dienā pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas tauta ir vīlusies, sašutusi, neapmierināta?!
Labam likumam vajadzētu garantēt :
a) garantijas vēlētājam ievēlēt sev vēlāmu pārstāvi,
b) teritoriālo pārstāvniecību,
c) saikni starp deputātu un vēlētājiem,
d) partiju atbildību par dotajiem solījumiem.
Satversmē par Saeimas vēlēšanu likumu ir teikts:
5. Saeima sastāv no simts tautas priekšstāvjiem.
6. Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās.
7. Sadalot Latviju atsevišķos vēlēšanu apgabalos, Saeimas deputātu skaits, kurš ievēlams katrā vēlēšanu apgabalā, noteicams proporcionāli
katra apgabala vēlētāju skaitam.Bet vēlēšanu likums to papildina un precizē:
7. Saeimas vēlēšanām Latvija sadalāma piecos vēlēšanu apgabalos: Rīga, Vidzeme, Latgale, Kurzeme, Zemgale.
8. Centrālā vēlēšanu komisija
nosaka katra apgabala ievēlējamo deputātu skaitu proporcionāli iedzīvotāju skaitam .UN TE PĒKŠŅI:
10.(3) Vienu un to pašu kandidātu!!! var pieteikt tikai viena nosaukuma sarakstā vienā vai vairākos vēlēšanu apgabalos .?!
40. Ja viens un tas pats kandidāts ievēlēts vairākos vēlēšanu apgabalos, tad tas uzskatāms par ievēlētu tājā, kur saņēmis visvairāk balsu, bet pārējos viņa vietā stājās nākošais, kurš saņēmis visvairāk balsu.
Parasti prakstiski gan tas iznāk, ka vietā stājas stipri zemākā vietā un mazāk balsu saņēmušais.
Uzskatām, ka ar vēlēšanu likuma normu, kas atļauj kandidātam balotēties visos /vairākos vēlēšanu apgabalos ir pārkāpta Satversmē un vēlēšanu likuma punktos izteiktā jēga un maldināts vēlētājs, jo :
Te arī ir viens no galvenajiem iemesliem kādēļ pēc katrām vēlēšanām tautā ir izbrīns un vilšanās, ka Saeimā ir iekļuvuši nevēlami, nepopulāri cilvēki.
Tikai ar vienu nepareizu vārdu likumā ka tiek pieļauta vēlētāju maldināšanu un viņu tiesību pārkāpumi un likuma jēgas sagrozīšana sabiedriskā organizācija Rītdienai uzskata ,ka minētie vēlēšanu likuma punkti ir labojami tādejādi, ka jāsvītro vai vairākos, un vārds apgabalos- vienskaitlī apgabalā. Bet punkts 40.vispār svītrojams no likuma.
Daudzi, lasot šo ierosinājumu atkal sacels brēku, ka tas ir par maz, ka jāmaina likums pēc būtības. Bet atcerēsimies, ka visās nopietnajās diskusijās par sistēmām un to priekšrocībām vienmēr ir izrādījies, ka katrai ir arī savi trūkumi, kas nozīmē, ka ideāls likums nav un arī nebūs. Kaut vai Lietuvas piemērs, kur ir jauktais likums, kuru mēs uzskatījām par vienu no pieņemamāko un labāko, kuru arī pieminēja Prezidente viņu liela daļa ir neapmierināti un dibina partiju, kura cīnīsies par šī likuma nomaiņu.
Tādēļ arī mēs daudz piestrādājām un centāmies izdomāt, ko labu varētu dot likuma maiņa, un vienmēr esam attdūrušies uz būtiskām sliktām pusēm. Jautājums bija tikai labā un sliktā sapratnē un novērtējumā, kas arī sadala tautu dažādu modeļu piekritējos, taču visupirms katram no sirds gribētu ieteikt- pirms saki savu vārdu, iepazīsti problēmu, jo sevišķi tik svarīgā kā tautvaldības garantēšanā.
Tādēļ arī Rītdienaināca pie atziņas, ka nevajaga lauzt un plēst un atkal būvēt jaunu, bet gan salabot to pašu veco. Un izrādās, ka šāda neliela likuma maiņa dod daudz un izmaina to būtiski:
ūtu pieļauta Satversmes normas pārkāpšana- vēlēšanas pa apgabaliem- daļēja pārvēršana par vienapgabala vēlēšanām.1. paplašīnātos partiju darbība visā Latvijā, tajās būtu iespējas darboties arī labiem, gudriem un godīgiem pilsoņiem no provinces, kas sekmētu tautas aktivitāti politikā, mazinātu appātiju un kūtrumu
2.uzlabotos saikne starp deputātu un vēlētājiem, jo jau kandidāta statusā nākošajam deputātam būtu nepieciešamība vairāk tikties ar vēlētāju, lai iegūtu to uzticību, atpazīstamību, lai iepazītos ar problēmām, veidotu programmu.
3. solījumi un to izpilde būtu reālāka, jo deputātam būtu arī vairāk jādomā par nākotni- nākošajām vēlēšanām.
4. vēlētājs zinātu par kādām personām viņš balso, bet pēc ievēlēšanas- kas viņa apgabalu pārstāv
5. partijām būtu jāveido nopietnas komandas tā, lai tās pārstāvji strādātu katrā vēlēšanu apgabalā, reāli kandidāti pat būtu jāpiesaista māzākām teritorijām, lai palielinātu viņu atpazīstamību un saikni, kas šo likumu jau tuvinātu mažoritārajam principam
6. un savā ziņā vissvarīgākais- samazinātos partiju skaits, jo šeit mazājām partijām izredzes ir munimālas.
7. neb
From: Zagarins@stcc.edu
Date: 11/4/03 7:13
Es Alņa sacerējumu tālāk par pirmo rindkopu nelasīju un nelasīšu un nekādā ziņā neatbalstīšu nevienu "kopsavilkumu" kas iesākas ar nekaunīgu Repšes kunga atbalsta komandas reklāmu.
Juris
From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
Date: 11/4/03 7:27
Izmet laukā otro teikumu un lasi vesels. ;)
Vai arī nedarīsi to principa pēc?
Vents
From: beldavsa@indiana.edu
Date: 11/4/03 7:39
Jā, neesi cimperlīgs, tik daudz kā uzlikt rediģētāju ar "neievērot" pavēli kur kaut kas traucējoš īpatnējs var iemācīties visi. Īpaši kad piedāvāts darbs par ko esi nezcik ilgi monomaniakāli visiem lobējis.
Iesūtamā raksta versijā var uzsist "delete" uz visa nevajadzīgā.
aija
From: Zagarins@stcc.edu
Date: 11/4/03 9:34
Nu labi. Izlasīju.
< Vēlēšanu likums- tautvaldības garants.>
Virsraksts ir labs
< Jau pag
ājis gads kopš 8.Saeimas vēlēšanām, vietas Saeimā ieņēmuši jauni, gan arī liels pulks vecie tautas kalpi.>Tā varētu teikt.
< Tauta, pārdzīvojusi atraugas un nevarības kaunu par vēlēšanu iznākumu, kārtējo reizi savā bezcerībā un bezspēcībā pieķērusies ticībai brīnumam Jaunā laika izskatā, lai gan jāpiebilst, ka pirmoreiz tas ir diezgan pamatoti.>
Nost! Nost! Nost!
< K
ā tas bijis pēc katrām vēlēšanām, nozuda vai apklusa daudzas mazās partijas ar visiem saviem skaļajiem saukļiem un solījumiem.>Tā varētu teikt.
< Starp tiem arī viens no skaļākajiem, populārākajiem un tautu interesējošākiem- Saeimas un Prezidenta vēlēšanu likumu maiņa, pieskaitot vēl jauno Bojāra Satversmi. Ko mēs varam no tā secināt? Tikai to, ka visas šis pļāpas un saukļi bijuši pirmsvēlēšanu mānekļi, jo, ja kāda no šīm partijām darbotos nopietni tautas un Latvijas labā, tās strādātu vēl šodien, censtos īstenot šos savus mērķus, jo nākošās vēlēšanas nav aiz kalniem, un tautas popularitāti var iegūt tikai ar redzamiem darbiem.>
Nost!
< Sabiedrisk
ā organizācija Rītdienai ir pamatīgi izpētījusi vēlēšanu likumus visā pasaulē>Tā varētu teikt.
< , tās uzdevumā pirms vēlēšanām biju uzrakstījis LA plašu rakstu, kurā centos lasītāju iepazīstināt ar likuma galvenajiem principiem, bet tā beigās uzaicināju partijas uz diskusiju par viņu ierosinātajām likuma izmaiņām, taču neatsaucās neviena, ko es izskaidroju tikai ar vienu (un esmu pārliecināts, ka man ir taisnība) - pilnīgu šodienas likuma nepārzināšanu, nemaz nerunājot par tām daudzveidībām un niansēm, ko paši piedāvā. >
Nost!
< Saeimas un pašvald
ību vēlēšanu likumi- tas ir sākums ar ko tiek realizētas tautas tiesības uz valsts pārvaldi, un, atkarībā no tā ,kāds ir šis likums, kā to saprot un izprot tauta, arī tiek vai arī netiek realizēts dzīvē šis svarīgais Satversmes nosacījums.>Tā varētu teikt, bet tas nav svarīgi kā to izprot un saprot tauta. Svarīgi ir, ka tādu likumu ievēro "partijas".
< Bet kur tad ir tie zemūdens akmeņi, kādēļ jau otrā dienā pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas tauta ir vīlusies, sašutusi, neapmierināta?! >
Nost!
< Labam likumam vajadz
ētu garantēt :Tā varētu teikt.
< Satversmē par Saeimas vēlēšanu likumu ir teikts:
5. Saeima sastāv no simts tautas priekšstāvjiem.
6. Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un
proporcionālās vēlēšanās.
7. Sadalot Latviju atsevišķos vēlēšanu apgabalos, Saeimas deputātu skaits,
kurš ievēlams katrā vēlēšanu apgabalā, noteicams proporcionāli katra
apgabala vēlētāju skaitam.>
Tā varētu teikt.
< Bet vēlēšanu likums to papildina un precizē:
7. Saeimas vēlēšanām Latvija sadalāma piecos vēlēšanu apgabalos: Rīga,
Vidzeme, Latgale, Kurzeme, Zemgale.
8. Centrālā vēlēšanu komisija nosaka katra apgabala ievēlējamo deputātu
skaitu proporcionāli iedzīvotāju skaitam
.>
Tā varētu teikt.
< UN TE PĒKŠŅI:
10.(3) Vienu un to pašu kandidātu!!! var pieteikt tikai viena nosaukuma
sarakstā vienā vai vairākos vēlēšanu apgabalos .?!
40. Ja viens un tas pats kandidāts ievēlēts vairākos vēlēšanu apgabalos,
tad tas uzskatāms par ievēlētu tājā, kur saņēmis visvairāk balsu, bet
pārējos viņa vietā stājās nākošais, kurš saņēmis visvairāk balsu.
Parasti prakstiski gan tas iznāk, ka vietā stājas stipri zemākā vietā un
mazāk balsu saņēmušais. Uzskatām, ka ar vēlēšanu likuma normu, kas
atļauj kandidātam balotēties visos /vairākos vēlēšanu apgabalos ir
pārkāpta Satversmē un vēlēšanu likuma punktos izteiktā jēga un
maldināts vēlētājs, jo :
1) vēlētājam tiek atņemtas garantijas, ka viņa visvairāk izvēlētais
kandidāts kļūst par viņa pārstāvi,
2) tādejādi par apgabala pārstāvi no saraksta visvairāk balsis un
uzticības saņēmušā vietā faktiski nāk kāds, kuram varbūt pat ir (-)
bilance un vēlētāju attieksme apgabalā saskaitot + un -,
3) viens populārs kandidāts, ievēlēts visos apgabalos, ieliek Saeimā vēl
četrus deputātus, kurus faktiski tauta nav ievēlējusi,
4) teoretiski šis punkts pieļauj iespēju pārvērst visu vēlēšanu sistēmu
par viena apgabala vēlēšanām, jo pieļauj visu kandidātu ierakstīšanu
visos apgabalos.>
Tā vazrētu teikt, bet notiekošais ir pat sliktāks par viena apgabala vēlēšanām, jo tautas balss tiek mudžināta un izķēmota līdz nepazīšanai ar izlikšanos, ka vēlēšanas notiek pa atsevišķiem apgabaliem.
< Te arī ir viens no galvenajiem iemesliem kādēļ pēc katrām vēlēšanām tautā ir izbrīns un vilšanās, ka Saeimā ir iekļuvuši nevēlami, nepopulāri cilvēki. Tikai ar vienu nepareizu vārdu likumā ka tiek pieļauta vēlētāju maldināšanu un viņu tiesību pārkāpumi un likuma jēgas sagrozīšana sabiedriskā organizācija Rītdienai uzskata, ka minētie vēlēšanu likuma punkti ir labojami tādejādi, ka jāsvītro vai vairākos, un vārds apgabalos- vienskaitlī apgabalā. Bet punkts 40.vispār svītrojams no likuma.>
Tā varētu teikt.
< Daudzi, lasot šo ierosinājumu atkal sacels brēku, ka tas ir par maz, ka jāmaina likums pēc būtības. Bet atcerēsimies, ka visās nopietnajās diskusijās par sistēmām un to priekšrocībām vienmēr ir izrādījies, ka katrai ir arī savi trūkumi, kas nozīmē, ka ideāls likums nav un arī nebūs. >
Tā varētu teikt.
< Kaut vai Lietuvas piemērs, kur ir jauktais likums, kuru mēs uzskatījām par vienu no pieņemamāko un labāko, kuru arī pieminēja Prezidente viņu liela daļa ir neapmierināti un dibina partiju, kura cīnīsies par šī likuma nomaiņu.>
Nost!
< T
ādēļ arī mēs daudz piestrādājām un centāmies izdomāt, ko labu varētu dot likuma maiņa, un vienmēr esam attdūrušies uz būtiskām sliktām pusēm.>Nost!
< Jaut
ājums bija tikai labā un sliktā sapratnē un novērtējumā, kas arī sadala tautu dažādu modeļu piekritējos, taču visupirms katram no sirds gribētu ieteikt- pirms saki savu vārdu, iepazīsti problēmu, jo sevišķi tik svarīgā kā tautvaldības garantēšanā.>Nost!
< T
ādēļ arī Rītdienaināca pie atziņas, ka nevajaga lauzt un plēst un atkal būvēt jaunu, bet gan salabot to pašu veco. Un izrādās, ka šāda neliela likuma maiņa dod daudz un izmaina to būtiski:1. paplašīnātos partiju darbība visā Latvijā, tajās būtu iespējas darboties arī labiem, gudriem un godīgiem pilsoņiem no provinces, kas sekmētu tautas aktivitāti politikā, mazinātu appātiju un kūtrumu>
Tā varētu teikt.
< 2.uzlabotos saikne starp deputātu un vēlētājiem, jo jau kandidāta statusā nākošajam deputātam būtu nepieciešamība vairāk tikties ar vēlētāju, lai iegūtu to uzticību, atpazīstamību, lai iepazītos ar problēmām, veidotu programmu.>
Tā varētu teikt.
< 3.solījumi un to izpilde būtu reālāka, jo deputātam būtu arī vairāk jādomā par nākotni- nākošajām vēlēšanām.>
Tā varētu teikt.
< 4. vēlētājs zinātu par kādām personām viņš balso, bet pēc ievēlēšanas- kas viņa apgabalu pārstāv >
Tā varētu teikt.
< 5. partijām būtu jāveido nopietnas komandas tā, lai tās pārstāvji strādātu katrā vēlēšanu apgabalā, reāli kandidāti pat būtu jāpiesaista māzākām teritorijām, lai palielinātu viņu atpazīstamību un saikni, kas šo likumu jau tuvinātu mažoritārajam principam >
Tā varētu teikt, bet labāk nemaz nelieto tādu vārdu kā "mažoritārais"! (Tas prasās pēc nevajadzīgas skaidrošanās.)
< 6. un savā ziņā vissvarīgākais- samazinātos partiju skaits, jo šeit mazājām partijām izredzes ir munimālas.>
Tā varētu teikt.
< 7. nebūtu pieļauta Satversmes normas pārkāpšana - vēlēšanas pa apgabaliem - daļēja pārvēršana par vienapgabala vēlēšanām. >
Kā jau teicu, notiekošais ir daudz sliktāks par vienapgabala vēlēšanām.
Juris
PS Mīļā Ms. Zhoozhoo, "monomaniakāla" ir bijusi mana nostāja pret nesakarīgu žoožošanu un bezpalīdzību un grūtsirdību un bezpartejiskumu, nemaz nerunājot par apjomību.
From: beldavsa@indiana.edu
Date: 11/4/03 9:48
Piekrītu Jurim, ka vajag rediģēt tā, ka izlaiž visu nevajadzīgo par kuŗu iznāks tikai blakus strīdi.
<"monomaniakāla" ir bijusi mana nostāja pret nesakarīgu žoožošanu...>
Delete. (Nost!) [nav sakarā] aija