Re: Atkal Rītdienai II

 

From: liepag@idirect.com
Date: 11/6/03 9:10

Sveiki!

Juris par Alna rakstu:

< Nu labi. Izlasīju.>
<< Vēlēšanu likums- tautvaldības garants.>>
< Virsraksts ir labs>

Paldies Alnim par uzmetumu un Jurim par redakciju. Šādai tiešai un skaidrai redakcijai esmu ar mieru parakstīties. Tas, kas izņemts ārā, būs vēl noderīgs, jo vajadzēs skaidrot un argumentēt arī vēlāk.

Anita

 

 

From: kingga@plu.edu
Date: 11/6/03 11:30

Alni, man ir pietiekama pazīšanās LA redakcijā, lai manus ieteikumus tur vērtētu nopietni. Kā Tev labāk, vai vēlies (1) ieteikumu vizītei redakcijā uz pārrunām, (2) vienkāršu ieteikumu apskatīt "Rītdienas" materiālus, vai (3) pieteikumu, ka Tu stāsies sakaros ar LA?

Lūdzu pārskati vēl sava priekšlikuma tekstu! Pagudro, ko Tu vēlētos no LA! Padomā, kā visu saskaņot lielākam efektam (vai esi šajā lietā runājis ar Baibu?)! Vēlies runāt ar kādu no Latvijas PR ekspertiem?

Visu labāko,

Gundars

 

 

From: arubenis@ix.netcom.com
Date: 11/6/03 8:18

Alnis:

< Ja izlasijāt uzmanīgi, tad rakstīju, ka šis ir variants, kads varētu būt priekš LA. Dodot to citur, protams, tas jāpārstrādā. Tādēļ neņemiet, lūdzu, vērā lieko, bet lasiet, domājiet un izsakieties tikai par būtisko - likuma izmaiņas sakarā: kas Jūsuprāt būs sliktāk, kas labāk, kas var vēl mainīties bez izteiktā, kas var nemainīties no minētā. Un dirst ejiet tad, kad katrs pats vēlaties.>

Tonis, milais, tonis. Ar tadam gudribam nevar staties sabiedribas prieksa. Tonis ir spalgi spiedzoss. Un tad gribesi, lai lasitaji atbalsta. Neesi jocigs.

 

 

From: alnis@lis.lv
Date: 11/7/03 8:56

Sveiki!

Un kā izskatas šāds variants?

Alnis.

_ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _

Vēlēšanu likums- tautvaldības garants

Jau pagājis gads kopš 8.Saeimas vēlēšanām, vietas Saeimā ieņēmuši jauni, gan arī liels pulks vecie tautas kalpi.

Kā tas bijis pēc katrām vēlēšanām, nozuda vai apklusa daudzas mazās partijas ar visiem saviem skaļajiem saukļiem un solījumiem, tai skaitā arī solījumi mainīt “netaisno Saeimas vēlēšanu likumu”.

Saeimas un pašvaldību vēlēšanu likumi- tas ir sākums ar ko tiek realizētas tautas tiesības uz valsts pārvaldi, un, atkarībā no tā ,kāds ir šis likums, kā to saprot un izprot tauta, arī tiek vai arī netiek realizēts dzīvē šis svarīgais Satversmes nosacījums.

Labā likumā vajadzētu būt:

a) garantijas vēlētājam ievēlēt sev vēlāmu pārstāvi,
b) teritoriālā pārstāvniecība,
c) stiprināta saikne starp deputātu un vēlētājiem,
d) prasīta partiju atbildība par dotajiem solījumiem, >

Satversmē par Saeimas vēlēšanu likumu ir teikts:

p.5. Saeima sastāv no simts tautas priekšstāvjiem.
p.6. Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās.
p.7. Sadalot Latviju atsevišķos vēlēšanu apgabalos, Saeimas deputātu skaits, kurš ievēlams katrā vēlēšanu apgabalā, noteicams proporcionāli katra apgabala vēlētāju skaitam.

Bet vēlēšanu likums to papildina un precizē:

p.7. Saeimas vēlēšanām Latvija sadalāma piecos vēlēšanu apgabalos: Rīga, Vidzeme, Latgale, Kurzeme, Zemgale.
p.8. Centrālā vēlēšanu komisija nosaka katra apgabala ievēlējamo deputātu skaitu proporcionāli iedzīvotāju skaitam…

UN TAD PĒKŠŅI:

p.10.(3) Vienu un to pašu kandidātu!!! var pieteikt tikai viena nosaukuma sarakstā vienā vai vairākos vēlēšanu apgabalos .?!
p.40. Ja viens un tas pats kandidāts ievēlēts vairākos vēlēšanu apgabalos, tad tas uzskatāms par ievēlētu tājā, kur saņēmis visvairāk balsu, bet pārējos viņa vietā stājās nākošais, kurš saņēmis visvairāk balsu. Parasti prakstiski gan tas iznāk, ka vietā stājas stipri zemākā vietā un mazāk balsu saņēmušais.

Uzskatām, ka ar vēlēšanu likuma normu, kas atļauj kandidātam balotēties visos /vairākos vēlēšanu apgabalos ir pārkāpta Satversmē un vēlēšanu likuma punktos izteiktā jēga un maldināts vēlētājs, jo :

1) teoretiski šis punkts pieļauj iespēju pārvērst visu vēlēšanu sistēmu par viena apgabala vēlēšanām, jo pieļauj visu kandidātu ierakstīšanu visos apgabalos
2) vēlētājam tiek atņemtas garantijas, ka viņa visvairāk izvēlētais kandidāts kļūst par viņa pārstāvi,
3) tādejādi par apgabala pārstāvi no saraksta visvairāk balsis un uzticības saņēmušā vietā faktiski nāk kāds, kuram varbūt pat ir (-) bilance un vēlētāju attieksme apgabalā saskaitot + un -,
4) viens populārs kandidāts, ievēlēts visos apgabalos, ieliek Saeimā vēl četrus deputātus, kurus faktiski tauta nav ievēlējusi,

Taču notiekošais ir pat sliktāks par viena apgabala vēlēšanām, jo tautas balss tiek mudžināta un izķēmota līdz nepazīšanai ar izlikšanos, ka vēlēšanas notiek pa atsevišķiem apgabaliem.

Te arī ir galvenais iemesls, kādēļ pēc katrām vēlēšanām tautā ir izbrīns un vilšanās, ka Saeimā ir iekļuvuši nevēlami, nepopulāri cilvēki. Tikai ar vienu nepareizu vārdu likumā tiek pieļauta vēlētāju maldināšana un viņu tiesību pārkāpumi un likuma jēgas sagrozīšana.

Sabiedriskā organizācija “Rītdienai” uzskata, ka minētie vēlēšanu likuma punkti ir labojami tādejādi, ka jāsvītro…vai vairākos, un vārds – apgabalos- liekams vienskaitlī- apgabalā. Bet punkts 40.vispār svītrojams no likuma.>

Daudzi, lasot šo ierosinājumu atkal sacels brēku, ka tas ir par maz, ka jāmaina likums pēc būtības. Bet atcerēsimies, ka visās nopietnajās diskusijās par sistēmām un to priekšrocībām vienmēr ir izrādījies, ka katrai ir arī savi trūkumi, kas nozīmē, ka ideāls likums nav un arī nebūs.

“Rītdienai”ir pamatīgi izpētījusi vēlēšanu likumus visā pasaulē un nākusi pie atziņas, ka nevajaga lauzt un plēst un atkal būvēt jaunu, bet gan lēnām labot esošo, tādejādi iespējami mazāk pieļaujot jaunas kļūdas. Un izrādās, ka šāda neliela likuma maiņa dod daudz un izmaina to būtiski:

1. paplašīnātos partiju darbība visā Latvijā, tajās būtu iespējas darboties arī labiem, gudriem un godīgiem pilsoņiem no provinces, kas sekmētu tautas aktivitāti politikā, mazinātu appātiju un kūtrumu,
2..uzlabotos saikne starp deputātu un vēlētājiem, jo jau kandidāta statusā nākošajam deputātam būtu nepieciešamība vairāk tikties ar vēlētāju, lai iegūtu to uzticību, atpazīstamību, lai iepazītos ar problēmām, veidotu programmu,
3.solījumi un to izpilde būtu reālāka, jo deputātam būtu arī vairāk jādomā par nākotni- nākošajām vēlēšanām,
4. vēlētājs zinātu par kādām personām viņš balso, bet pēc ievēlēšanas- kas viņa apgabalu pārstāv,

5. partijām būtu jāveido nopietnas komandas tā, lai tās pārstāvji strādātu katrā vēlēšanu apgabalā, reāli kandidāti pat būtu jāpiesaista māzākām teritorijām, lai palielinātu viņu atpazīstamību un saikni, kas šo likumu jau tuvinātu mažoritārajam principam,
6. domājam, ka samazinātos arī partiju skaits, jo šeit mazājām partijām izredzes ir munimālas.
7. nebūtu pieļauta Satversmes normas pārkāpšana - vēlēšanau pa apgabaliem daļēja pārvēršana par vienapgabala vēlēšanām.

Un, kā jau tika minēts, notiekošais ir daudz sliktāks par vienapgabala vēlēšanām.

Juris, Alnis.

 

 

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 11/7/03 3:41

Sveiks, Alni!

Es vēl drusku pielaboju pēc savas gaumes un uzliku spellcheckeri. Nezinu gan ko darīt, lai Mīļajam Roobenam tas tonis būtu pa prātam...

Juris

_ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _

Vēlēšanu likums- tautvaldības garants

Jau pagājis gads kopš 8.Saeimas vēlēšanām, vietas Saeimā ieņēmuši gan jauni tautas kalpi, gan arī liels pulks to pašu veco, bijušo.

Kā tas bijis pēc katrām vēlēšanām, nozuda vai apklusa daudzas mazās partijas ar visiem saviem skaļajiem saukļiem un solījumiem, tai skaitā arī solījumi mainīt “netaisno Saeimas vēlēšanu likumu”.

Saeimas un pašvaldību Vēlēšanu likums - tas ir likums ar kuru tiek realizēta tautas līdzdalība valsts pārvaldē, un ar kura tiek vai arī netiek realizēti dzīvē demokrātijas pamatnosacījumi Satversmē.

Labam likumam vajadzētu:

a) garantēt vēlētājam iespēju vēlēt par sev vēlamu pārstāvi,
b) garantēt teritoriālo pārstāvniecību,
c) garantēt aktīvu saikni starp deputātu un vēlētājiem,
d) garantēt kandidāta atbildību par dotajiem solījumiem.

Satversmē par Saeimas vēlēšanām ir teikts:

p.5. Saeima sastāv no simts tautas priekšstāvjiem.
p.6. Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās.
p.7. Sadalot Latviju atsevišķos vēlēšanu apgabalos, Saeimas deputātu skaits, kurš ievēlams katrā vēlēšanu apgabalā, noteicams proporcionāli katra apgabala vēlētāju skaitam.

Bet vēlēšanu likums to papildina un precizē:

p.7. Saeimas vēlēšanām Latvija sadalāma piecos vēlēšanu apgabalos: Rīga, Vidzeme, Latgale, Kurzeme, Zemgale.
p.8. Centrālā vēlēšanu komisija nosaka katra apgabala ievēlējamo deputātu skaitu proporcionāli iedzīvotāju skaitam…

UN TAD PĒKŠŅI:

p.10.(3) Vienu un to pašu kandidātu!!! var pieteikt tikai viena nosaukuma sarakstā vienā vai vairākos vēlēšanu apgabalos .?!
p.40. Ja viens un tas pats kandidāts ievēlēts vairākos vēlēšanu apgabalos, tad tas uzskatāms par ievēlētu tajā, kur saņēmis visvairāk balsu, bet pārējos viņa vietā stājās nākošais, kurš saņēmis visvairāk balsu. Parasti praktiski gan tas iznāk, ka vietā stājas stipri zemākā vietā un mazāk balsu saņēmušais.

Uzskatām, ka ar vēlēšanu likuma normu, kas atļauj kandidātam balotēties visos /vairākos vēlēšanu apgabalos ir pārkāpta Satversmē un vēlēšanu likuma punktos izteiktā jēga un maldināts vēlētājs, jo :

1) teorētiski šis punkts pieļauj iespēju pārvērst visu vēlēšanu sistēmu par viena apgabala vēlēšanām, jo pieļauj visu kandidātu ierakstīšanu visos apgabalos,

2) vēlētājam tiek atņemtas garantijas, ka viņa visvairāk izvēlētais kandidāts kļūst par viņa pārstāvi,

3) tādejādi par apgabala pārstāvi no saraksta visvairāk balsis un uzticības saņēmušā vietā faktiski nāk kāds, kuram varbūt pat ir (-) bilance un vēlētāju attieksme apgabalā saskaitot (+) un (-),

4) viens populārs kandidāts, ievēlēts visos apgabalos, ieliek Saeimā vēl četrus deputātus, kurus faktiski tauta nav ievēlējusi.

Taču notiekošais ir pat sliktāks par viena apgabala vēlēšanām, jo tautas balss tiek mudžināta un izķēmota līdz nepazīšanai ar izlikšanos, ka vēlēšanas notiek pa atsevišķiem apgabaliem.

Te arī ir galvenais iemesls, kādēļ pēc katrām vēlēšanām tautā ir izbrīns un vilšanās, ka Saeimā ir iekļuvuši nevēlami, nepopulāri cilvēki. Tikai ar vienu nepareizu vārdu likumā tiek pieļauta vēlētāju maldināšana un viņu tiesību pārkāpumi un likuma jēgas sagrozīšana.

Sabiedriskā organizācija “Rītdienai” uzskata, ka minētie vēlēšanu likuma punkti ir labojami tādejādi, ka jāsvītro…vai vairākos, un vārds – apgabalos- liekams vienskaitlī- apgabalā. Bet punkts 40.vispār svītrojams no likuma.>

Daudzi, lasot šo ierosinājumu atkal sacels brēku, ka tas ir par maz, ka jāmaina likums pēc būtības. Bet atcerēsimies, ka visās nopietnajās diskusijās par sistēmām un to priekšrocībām vienmēr ir izrādījies, ka katrai ir arī savi trūkumi, kas nozīmē, ka ideāls likums nav un arī nebūs.

“Rītdienai” ir pamatīgi izpētījusi vēlēšanu likumus visā pasaulē un nākusi pie atziņas, ka nevajag lauzt un plēst un atkal būvēt jaunu, bet gan lēnām labot esošo, tādejādi iespējami mazāk pieļaujot jaunas kļūdas.

Izrādās, ka šāda neliela likuma maiņa dod daudz un izmaina to būtiski:

1. paplašinātos partiju darbība visā Latvijā, tajās būtu iespējas darboties arī labiem, gudriem un godīgiem pilsoņiem no provinces, kas sekmētu tautas aktivitāti politikā, mazinātu apātiju un kūtrumu,

2. uzlabotos saikne starp deputātu un vēlētājiem, jo jau kandidāta statusā nākošajam deputātam būtu nepieciešamība vairāk tikties ar vēlētāju, lai iegūtu to uzticību, atpazīstamību, lai iepazītos ar problēmām, veidotu programmu,

3. solījumi un to izpilde būtu reālāka, jo deputātam būtu arī vairāk jādomā par nākotni - nākošajām vēlēšanām,

4. vēlētājs zinātu par kādām personām viņš balso, bet pēc ievēlēšanas- kas viņa apgabalu pārstāv ,

5. partijām būtu jāveido nopietnas komandas tā, lai tās pārstāvji strādātu katrā vēlēšanu apgabalā, reāli kandidāti pat būtu jāpiesaista mazākām teritorijām, lai palielinātu viņu atpazīstamību un saikni, kas šo likumu jau tuvinātu mažoritārajam principam,

6. domājam, ka samazinātos arī partiju skaits, jo šeit mazajām partijām izredzes ir minimālas.

7. nebūtu pieļauta Satversmes normas pārkāpšana - vēlēšanas pa apgabaliem daļēja pārvēršana par vienapgabala vēlēšanām.

Un, kā jau tika minēts, lai gan Saeimas vēlēšanas no visas valsts kā viena apgabala būtu burtisks Satversmes pārkāpums, tas, kas pēc tagadējās kārtības notiek Saeimas vēlēšanās ir pat vēl rupjāks Satversmes jēgas pārkāpums.

Juris, Alnis.

 

From: uldis@parks.lv
Date: 11/7/03 4:18

Slikc spellčekeris, iekšh "likums ar kuru" aiz "likums" commac prasās. Kauču arī, IMHO, pat ar to commatu tas uiss priexh kaķiem.

Lai Jums adekvāta diena :)

Uldis

== Moral indignation is jealousy with a halo ==
/H. G. Wells/

 

 

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 11/7/03 4:35

Sveiks, Mīļais Adekvātais!

Mīļš paldies par commacu!

< Kauču arī, IMHO, pat ar to commatu tas uiss priexh kaķiem.>

Neviens jau nekādas lielas cerības nelolo ne no Mīļā Roobena atbalsta komandai piederīgajiem ārzemēs rezidējošiem exletiņiem nedz arīdzan no ierobežotībā nopīpējušiemies katoliskajiem exkomunistiem. Tikai to es Tev varu pateikt droši, ka mans kaķis Cocopuff zina daudz vairāk par demokrātiju nekā Tu un Tavs bēdu brālis Mīļais Roobens abi divi kopā.

Juris

 

 

From: uldis@parks.lv
Date: 11/7/03 6:01

Man, protams, priex, ka mūsu vidū ir vismaz viens Sveikotājs ar īsteni latvisku vārdu, piedevām vēl spečuks demokrātijā :)

Lai Jums adekvāta diena :)
Uldis

== Moral indignation is jealousy with a halo ==
/H. G. Wells/

 

 

 

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 11/7/03 6:40

Mans kaķis Cocopuff liek sveicināt!

Juris

== Human history becomes more and more a race between education and catastrophe. ==
/H. G. Wells/

 

 

From: uldis.matiss@rogers.com
Date: 11/7/03 8:57

Piedāvāju dažus komentārus.

Uldis Matīss

----- Original Message -----

Vēlēšanu likums- tautvaldības garants.

Likums nevar garantēt tautvaldību

Labam likumam vajadzētu:
a) garantēt vēlētājam iespēju vēlēt par sev vēlamu pārstāvi,

Pilnīgi neloģisks teikums. Ja es gribu ievēlēt A un Alnis grib ievēlēt B, kā vēlēšanu likums var garantēt, ka mēs ievēlējam abiem vēlamos kandidātus?

b) garantēt teritoriālo pārstāvniecību,
c) garantēt aktīvu saikni starp deputātu un vēlētājiem,
d) garantēt kandidāta atbildību par dotajiem solījumiem.

Visos šajos punktos ir nepareizi teikt “garantēt” Kā var garantēt, ka ievēlētais deputāts būs atbildīgs par saviem solījumiem?

2) vēlētājam tiek atņemtas garantijas, ka viņa visvairāk izvēlētais kandidāts kļūst par viņa pārstāvi,

Kā var atņemt garantijas, kuras neviens nav devis?

3) tādejādi par apgabala pārstāvi no saraksta visvairāk balsis un uzticības saņēmušā vietā faktiski nāk kāds, kuram varbūt pat ir (-) bilance un vēlētāju attieksme apgabalā saskaitot (+) un (-),

Vai tiešām kāds vēlētājs būtu tik aptaurēts, ka viņš balsotu par šo sarakstu tikai tāpēc, ka vienīgi lokomotīvei būtu gatavs dot (+) un pārējiem dotu tikai (-)?

4) viens populārs kandidāts, ievēlēts visos apgabalos, ieliek Saeimā vēl četrus deputātus, kurus faktiski tauta nav ievēlējusi.

Uz šo arī attiecas mans komentārs zem 3)

Taču notiekošais ir pat sliktāks par viena apgabala vēlēšanām, jo tautas balss tiek mudžināta un izķēmota līdz nepazīšanai ar izlikšanos, ka vēlēšanas notiek pa atsevišķiem apgabaliem.

Neloģisks secinājums

1. paplašinātos partiju darbība visā Latvijā, tajās būtu iespējas darboties arī labiem, gudriem un godīgiem pilsoņiem no provinces, kas sekmētu tautas aktivitāti politikā, mazinātu apātiju un kūtrumu,

Vai tad tagad labi, gudri un godīgi pilsoņi no provinces nevar darboties partijā?

6. domājam, ka samazinātos arī partiju skaits, jo šeit mazajām partijām izredzes ir minimālas.

Kāpēc?

Un, kā jau tika minēts, lai gan Saeimas vēlēšanas no visas valsts kā viena apgabala būtu burtisks Satversmes pārkāpums, tas, kas pēc tagadējās kārtības notiek Saeimas vēlēšanās ir pat vēl rupjāks Satversmes jēgas pārkāpums.

Kamdēļ rupjāks?

 

 

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 11/7/03 11:12

Sveiki!

Alnis rakstīja tā:

<<Vēlēšanu likums - tautvaldības garants>>

Un Mīļais Roobenists Matīsu Uldis komentēja tā:

<Likums nevar garantēt tautvaldību>

Aha. Parādījies vēl viens čistais komunists.

Juris

 

 

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 11/8/03 7:37

Sveiki!

Mīļais Komunists uzstādīja tādu jautājumu:

< Kā var garantēt, ka ievēlētais deputāts būs atbildīgs par saviem solījumiem?>

Kā vispār tik stulbu jautājumu var vaicāt cilvēks kas ir audzināts zem komunisma? Kā krievu tautas Apgaismības epigons Vļadimirs Iļičs Ļeņins pats teica:

"Vienīgais tautvaldības garants ir bruņota tauta."

Juris

 

 

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 11/8/03 7:42

Mīļais Komunists vaicāja:
< Vai tad tagad labi, gudri un godīgi pilsoņi no provinces nevar darboties partijā?>

Radio Erivaņa atbild:
Principā jā, taču praksē tādu labo gudro godīgo provincēs neviena nav.

 

 

 

From: hbush@apollo.lv
Date: 11/8/03 7:49

Juris Zagarins rakstija:

< Kā krievu tautas Apgaismības epigons Vļadimirs Iļičs Ļeņins pats teica: "Vienīgais tautvaldības garants ir bruņota tauta.">

Interesantā kārtā arī Tomass Džefersons rakstīja:

"The strongest reason for the people to retain the right to keep and bear arms is, as a last resort to protect themselves against tyranny in government".

Ja jau tik dažādi cilvēki (ne tikai šie divi) tik dažādās vietās nonāk pie viena un tā paša secinājuma, tad iespējams, ka tā vienkārši ir taisnība.

Harijs

 

 

 

From: arubenis@ix.netcom.com
Date: 11/8/03 8:08

Alnis:

< Un kā izskatās šāds variants?>

Kapec gan vajadzigas visas sis peticijas? Visas versijas ir garas. Tonis ir augstpratigs, sak mes zinam par visiem labak.

Pardomajot peticijas tekstu, domaju ka Latvijas velesanu likuma un noteikumos nekadus labojumus nevajag. Latviju sadalit 100 iecirknos neatmaksajas, jo ir tikai 1 mil. balsotaju.

Tam miljonam pietiks ar pienemto kartibu. Varbut vienigi deretu pacelt partiju ieklusanas barjeru uz 10%, tad pie varas butu 3-4 partijas 7-9 vieta. Tas stipri vien palidzetu nostabilizet stabilu valdibu.

Iebildumi par to, ka pasreizeja kartiba saeima ienakot tautas neieveleti deputati, ir aplami. Ja velesanas piedalas kaut vai 30 partijas (un ja tam katrai ir visi 100 kandidati), tad siem 3000 kandidatiem notiek atsijasanas process ar + vai - zimem. Partiju iegutais vietu skaits talak atsija sekmigos kandidatus no nesekmigajiem. Saprotams, ta ir gandriz ka "loterija", bet tomer tauta par so ievelamo 100 balso.

Apgalvojums, ka Saeima ieeimot neieveleti kandidati, ir aplams. Ari ievelesanas noteikumi ir skaidri noteikti. Tapec aplams savkart ir apgalvojums, ka veletaji tiekot apkrapti.

Latvija ir parak maza zemite, lai taisitu 100 iecirknus. Kas nu algos to birokratiju? Pietiek jau tagad kad CVK iztere naudu velesanas.

Es iesaku "Ritdienai" pameklet praktiskaku darba pasakumi un neteret laiku ap velesanu noteikumiem. Lietojot pasreizejo peticiju stilu, nekur talu netiksim. Tikai aizbaidis pasreizejos piekritejus...

 

 

From: arubenis@ix.netcom.com
Date: 11/8/03 8:27

Esmu sanemis no Zagarina kaka "Creampuffs" atsutitu, sabiedriskas kustibas "Nakotne" aicinajumu:

Visus aicina un sauc
Muzigas Latves balss.
Latves pilsoni, brali un masas!

Sabiedriska kustiba "Nakotne", (turpmak: s/k) savakusi, caurskatijusi un parspriedusi 25 Eiropas un 25 Amerikas valstu satversmes, secina ka Latves apstakliem 21.g.s. sakuma vispiemerotaka ir un paliek 1022.g. satversme. Bet ka visam antikam lietinam kuras mes milam un dargi turam, pieklajas dot nelielu spodrinajumu.

Tapec: s/k aicina tautiesus piebiedroties musu ieceretajai "uzspodrinåßanai". KO més spodrinasim? To pasu veco labo 1022.g. satversmi! Tikai, ar papildinajumu, ierobezosim partiju skaitu.

KA to izdarit? Pāugstinat saeima ievelamo partiju barjeru, no 7 uz 12%. Ko tas dos? Ierobezos siko partiju eksistenci un dos iespeju izveidot stabilu vairakuma partiju rasanos.

Mes iesakam 1022.g. satversme izdarit ari nelielu labojumu, proti: atskirt likumdeveju varu no izpildvaras. Sis labojums ari nostiprinas tiesu varas neatkaribu, lai istenotu vienu likumu un vienu taisnibu visiem!

Lai likumdosana klutu bezpartejiska un objektiva, mes aicinam tautas parstavju namam veidot divstavu palatu, proti:

1/ saeima augsstava tautas vietnieki ievelami tiesi no novadiem, pec skaita 75, ievelami no 75 Latvijas velesanu iecirkniem;

2/ saeimas apaksstava Rigas kundzini, 25 skaita, ievelami no musu dizpilsetas 25 iecirkniem.

Ko tas dos? Katru likumu un priekslikumu caurskatis abas palatas, nodrosinot tautas balsi!

Mes iesakam Latves prezidentu velet tautai tiesi, dodot pilnvaru vinam veidot valdibu, protams, ar saeimas piekrisanu.Ko tas dos? Prezidents bus atbildigs tautai, nevis saeimai. Ka so lielo parmainu istenot?

Mes aicinam Latves pilsonus visas tevzemes novados un Riga veidot darba grupas, kuras veiks pilsonu apskaidrosanu ar sanaksanam un parrunam.

Novadi un Riga notures tautas saiesanas priekslikumu izsijasanai un detalu izkristalizesanai. Pec tam sekos nobalsosana un izmainu istenosana dzive.

Lai dzivo Latve, musu NAKOTNE!

Rakstiet mums! <Nakotne@tagad.lv>

Navigi gudrs kakis. Niau-niau! Lai dzivo Nakotne! AR-is.

 

 

 

From: uldis.matiss@rogers.com
Date: 11/8/03 8:34

Juris:
< Aha. Parādījies vēl viens čistais komunists.>

Nekas nemainās. Tas ir pazīstams Jura Žagariņa stils. Ja cits uzraksta kaut ko, kas Jurim nepatīk, tad bez argumentiem, rakstītājs tiek nolamāts.

Uldis Matīss

 

 

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 11/8/03 8:49

Mīļais Bezpartejiskais Bloks pauda savu vienkāršību:

< Ja jau tik dažadi cilveki (ne tikai šie divi) tik dažadas vietas nonak pie viena un ta paša secinajuma, tad iespejams, ka ta vienkarši ir taisnība.>

Jā gan. Vivat, crescat, floreat Al Qaeda in aeternum! Un pa purnu katram kas kaut ko vāvuļo par kaut kādu demokrātiju. Sekosim Jānim Kučinskim un gaidīsim Mīļā Vadoņa Glābēja nākšanu!

Juris

== Banking establishments are more dangerous than standing armies.==
Thomas Jefferson

 

 

 

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 11/8/03 8:50

Mīlais Komunists:
< Nekas nemainās. Tas ir pazīstams Jura Žagariņa stils. Ja cits uzraksta kaut ko, kas Jurim nepatīk, tad bez argumentiem, rakstītājs tiek nolamāts.>

Ja rakstītājs ir komunists, tad rakstītājs ir bez žēlastības nolamājams.

Juris

 

 

 

From: hbush@apollo.lv
Date: 11/8/03 9:01

Juris Zagarins rakstija:

< Jā gan. Vivat, crescat, floreat Al Qaeda in aeternum! Un pa purnu katram kas kaut ko vāvuļo par kaut kādu demokrātiju.>

Džefersons un citi pieredzejuši cilveki bija parliecinati, ka tautai jabut apbruņotai, tieši lai aizsargatos _pret_ tirāniju. Ta ka nevajag tik prasti demagoģet, Žagariņ, Tev jau nu gan būtu labi jazina, ko Founding Fathers rakstija un kada bija viņu pieeja tautvaldībai. Starp citu, viņu pieeja tīri labi attaisnojas diezgan ilga laika, līdz juridiskais zars uzurpeja parlieku lielu varu valsti un sāka pa savam "izgudrot par jaunu" ASV Konstituciju un ierobežot pilsoņu pamata tiesibas.

Harijs

 

 

 

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 11/8/03 9:24

Harijs:

< ... jazina, ko Founding Fathers rakstija un kada bija viņu pieeja tautvaldībai. Starp citu, viņu piēja tīri labi attaisnojas diezgan ilga laika, līdz juridiskais zars uzurpeja parlieku lielu varu valsti un sāka pa savam "izgudrot par jaunu" ASV Konstituciju un ierobežot pilsoņu pamata tiesibas.>

Tajā brīdī kad iedzīvināts uzskats, ka publika ir pārāk dumja lai saprastu & līdz ar to jāizlemj cenzūrai kas tai pieejams & lasams & kas nē, demokrātija vairs nepastāv.

 

 

 

From: hbush@apollo.lv
Date: 11/8/03 9:51

Tik tiešām tā. Tad ari vajadzetu tautā pastiepties rokām pec ieročiem... bet ja ari tie ir atņemti, un - pats galvenais - brīvības griba un apziņa izčākstējusi, tad ir bēdīgāk.

Harijs

 

 

 

From: aabele@sveiks.lv
Date: 11/8/03 10:38

Arturs Rubenis:

< Sabiedriska kustiba "Nakotne", (turpmak: s/k) savakusi, caurskatijusi un parspriedusi 25 Eiropas un 25 Amerikas valstu satversmes, secina ka Latves apstakliem 21.g.s. sakuma vispiemerotaka ir un paliek 1022.g. satversme. >

1022.gada satversme - tas ir vareni! Saeimas un satversmes jēdzienu izgudrotājs Juris Alunāns tad vēl nemaz nebija dzimis.

Par Nākotnes saturu. Ja dižpilsētu Rīgu pielīdzina vienam novadam, tad proporcijai jābūt 25 pret 100, jo ir taču nevis 3, bet 4 novadi - Vidzeme, Zemgale, Kurzeme un Latgale. Un kāpēc no Rīgas kundziņiem taisīt veselu stāvu? Labāk būvēt nevis pili ar augšu un apakšu, bet gan katra novada Saeimas deputātus salikt atsevišķās, vienlīdzīgās vienstāva kotedžās, un katram to deputātam jārūpējas gan par savu kotedžu, gan valsti kopumā. Citādi ir kā tagad - rusofoni nejūt nekādu atbildību ne par saviem novadiem, ne valsti, viņuprāt, jo sliktāk, jo labāk. Un kādu atbildību no rusofoniem prasīt - viņi taču gandrīz vienmēr ir opozīcijā, popularitātes iegūšanai starp krievvalodīgajiem pietiek ar staigāšanu un bļaustīšanos pa ielām un trīspirkstu kombinācijas parādīšanu uz Saeimas izdotajiem likumiem.

Protams, ik kotedžā nāktos saspiesties vairāku partiju deputātiem. Taču no viņiem varētu prasīt atbildību par savu novadu. Gluži vienkārši tad plineriem, bekasoviem un ždanokām nebūtu laika dancot pēc Krievijas lāča stabules un skraidīt uz Briseli, viņi būtu spiesti tieši gādāt par saviem vēlētājiem, risināt viņu sociālas problēmas. Un uz Briseli viņi skrietu nevis lai saglabātu krievu laiku privilēģijas, bet gan lai saskaņotu investīcijas savos novados. Tagad rusofoni applaudē Bekasovam par blēņu sacerēšanu un izplatīšanu, bet par to, ka Latgale grimst alkoholā, noziedzībā un nabadzībā, atbildību no šī deputāta neprasa.

Ausma

 

 

From: kingga@plu.edu
Date: 11/8/03 1:35

Nav pamata domāt, ka 100 tautas pārstāvju, ko ievēl miljons vēlētāju būtu par daudz. Ideāla lieluma vēlēšanu iecirkņi pieļautu ustādīt kandidātus, ko vēlētāji pazīst vai var ātri iepazīt. Pašreiz Latvijā ievēl pārstāvjus, kuru vārdi ir pazīstami vai vismaz bieži dzirdēti.. Viņi paši parasti nav vēlētājiem pazīstami.

Gundars

 

 

 

From: hbush@apollo.lv
Date: 11/8/03 2:05

Gundar King rakstija:

< Pašreiz Latvijā ievēl pārstāvjus, kuru vārdi ir pazīstami vai vismaz bieži dzirdēti..>

Diemžel patiesibā ir vēl sliktāk. Ievēl cilvekus no partiju sarakstiem, kuru galvgalī ir pazistami vai vismaz bieži dzirdeti cilveki. Par pārējiem parasti nav pietiekošas vai pat nekādas nojausmas pat attiecīgās partijas atbalstitajiem, tadel Saeima nonak daudz "tumšo zirdziņu", visadas faktiski pusanonīmas personas, kuri nav nedz pazistami tautai, nedz ari jutas atbildigi tautas priekša. Tas, savukart, ir traģisks, bet neizbēgams blakus efekts obligatajai, Satversmi parkapjošajai prasibai, ka _tikai_ partijas drikst pieteikt Saeimas deputatu kandidatus. Tad nu partijas saforme tadus "spermatozoīdus" - sarakstus, kuru galvu pazist visi, bet visa garā, nepazīstama un tautai nepietiekami zināmā tālākā "aste" ievelkas Saeima vienkarši galvai līdz.

Harijs

 

 

 

From: RUTENS@aol.com
Date: 11/9/03 6:02

Sveiki!

Harij, pavisam piekrītu, ka vēlētāji gandrīz tikai lokomotīves pazīsta un pārsvarā dēļ viņu personībām balso un tamdēļ daudzi "tumšo zirdziņu" iekļūst Saeimā. Bet ņemot vērā Tavu pārliecību, ka Satversme paredza ka pilsoņiem ir tiesības kandidēt uz Saeimas krēsļiem arī neiestājoties partijā, man interesē Tavi uzskati par pašreižējo vēlēšanas likuma barjeru.

Ja varētu vēlēšanas likumu mainīt, tā lai pilsoņiem būtu iespēja kandidēt arī neiestājoties partijā, vai Tu būtu ar mieru, ja spēkā paliktu 5% barjers arī tiem, kas kandidē atsevišķi, bez partijas? 8. Saeimā 5% barjers nozīmēja, ka tai bija vajadzīga 49 667 vēlētāju balsis nacionālā līmenī, pirms partijai būtu cerības iekļūt Saeimā no kāda apgabala. Sešām partijām tas arī izdevās. Bet bez tam arī 41 delegātiem bija pozitīva bilance starp + un mīnusiem, tā lai tie *it kā* būtu varējuši personīgi to 5% barjeru izturēt. (Konkrēti- - 6 Tautas partijas, 16 Jauno Laiku un 19 PCTVL kandidāti 'pārvarēja' 5% barjeru ar savu +/- bilanci vismaz nacionālā līmenī. CVK vairs nepiedāvā internetā dātus par apgabala līmeņa +/- balsojumus individuāliem kandidātiem un līdz ar to nezinu cik liela atbalsta katram bija tai apgabalā kur viņš/viņa ieguva savu Saeimas krēslu.) Patlaban vismaz šķiet iespējams individam izturēt šo barjeru nacionālā līmenī. Bet vai tas Tev ir par prātam šo barjeru vispār saglabāt?

Un ko Tu domā par Repšes nesen izteikto velmi pāugstināt barjeru līdz pat 7%, dēļ viņa cerības samazinātu partiju skaiti Saeimā? Atkal lietojot 8. Saeimas dātus, tas būtu nozīmējis, ka partijai (jebšu individuālam kandidātam) būtu bijis vajadzīgi 69 843 balsis nacionālā līmenī. Ja tāds barjers būtu bijis spēkā 8. Saeimas vēlēšanās, tad 8 JL, bet 10 PCTVL kandidātu personīgi to būtu *it kā* pārvarējuši.

Man tikai jāpiebilst, ka es lietoju 8. Saeimas dātus *tikai* kā piemēru. PCTVL protams jau ir iziris un vairs nepastāva un mēs neviens nezinam kas būtu noticis, ja netikai partijām bet arī individiem būtu bijušas tiesības kandidēt uz 8. Saeimas krēsļiem. Ir vismaz iespējams, ka tas būtu mainijis rezultātus.

Harij, ar šiem jautājumiem es tikvien mēģinu saprast kāds ir Tavs iebildums pret pašreizējo vēlēšanas likuma. Man drusku grūti ticēt ka tas dēļ neiecietības pret partijām, it sevišķi ņemot vērā ka Latvijā darbojās parliamentāra demokrātiju, ko Satversmes panti un sastāvdaļa kopums parredza. Es vairs neatceros tieši kad Tu pirmo reiz pieminēji neapmierinātību par to, ka tikai partijas, bet ne individi spēj kandidēt. Bet tai laikā "Sveikā" rakstīju, ka man pašai nebija iebilduma pret šādas pārmaiņas, jo man nelikās ka praktiski tam būtu lielas nozīmes. Nu - nebūs daudz tādu, kas varēs financēt jebšu atrast atbalstu savai kandidatūrai uz Saeimas krēslu. Un ja nu gadienā kāds tur nokļūs šādā veidā bez citiem līdzdomātājiem, tad šaubos ka būs lieli panākumi, bet diez vai kaut kas slikts notiksies. Labums būtu tas, ka Saeimas princips būtu ievērots un tam gan ir lielas nozīmes.

Visu labu,
Elizabete

 

 

 

From: profundis@inbox.lv
Date: 11/9/03 6:42

Rutenas kundze raksta:

< Nu - nebūs daudz tādu, kas varēs financēt jebšu atrast atbalstu savai kandidatūrai uz Saeimas krēslu. >

Te kā reizi izpauzas Rutenas kundzes neticiba politiski atbildigai sabiedrībai. Rutenas kundze apriori paziņo, ka balsis ir jāpērk! (Var jau būt ka vainiga ir pareizrakstība un bija domats jeb vietā vai!)

Par parejo - es pilnīgi nepiekrītu indiviualismam, ka vislabakai kontroles formai! Vai tiešām jus esat aizmirsuši, par tadiem brinumiem, kā puļa afektiem, popularitates un realā labuma nesakritību - kura vislabakais pieradijums bija pirmās Latvijas parlamentarisma peorids, ka Saeimas popularitate strauji kritās, neskatoties uz to ka saeima veica gigantisku darbu likumdošanas jomā un izveidoja saimniecisko sistemu, kuru veiksmīgi izmantoja varas uzupators K.U. Cilveki, vēsturi vajag ņemt nopietni! Es nemaz nerunašu par Hitlera, uc fašitisko rezīmu DEMOKRĀTISKO ieviešanu! Organizetai strukturai nevar staties pretīm INDIVĪDS! Tapec individuala tauatas priekstavja atbildība tautas priekšā ir utopija! No otras puses es pilnīgi piekritū ka musdienu latvijā nav (nu vismaz es nespeju atrast) neviena partija, kas tuvotos politiski atbildīgas un DEMOKRATISKAS partijas idealām.

Proti, mans secinajums visu to pānalizejot, ir ka problema ir nevis velešanu likumā, bet gan likumā par sabiedriskām organizacijām un politiskajās tradicijās latvijā. (lidzīgi, kā nevajag vainot olimpisko speļu nolikumu faktā, ka olimpiskajas spēles netiek vairs sasniegti pasaules rekordi, ja tur piedalāas specigakie no specigajiem atletiem no mūsu sabiedrības, bet viņi ir tikai ar vienu roku un kāju!)

Ar cieņu....

ps. Man tiešām ir nesaprotami, kapēc cilveki tik drausmīgi grib redzēt saeima harizmatiskas personības? Vai tapēc, lai varetu savu atbildību noprojicēt uz tām, lai paši justos labāk? Es saeimā saskatu 100 ieredņus, kas pilda sabiedrības pasūtijumu! Šos ieredņu kontrolē PARTIJA, kas arī nes atbildības un lēmumu detalizacijas smagumu. Tagad visu laiku iet runa par ratu jugšanu zirgam priekšā - par 100 priekštavju atbildību, un partijām kā šo priekstavju KONTROLEMO objektu! Hmzs, vai tas ir prāta darbs? Proti, mans lugums, ir pirms rakstīt par šadu vai tadu koncepciju, iekļaut tajā arī Veletaju un proti, divus veletaju tipus: politiski aktivos ( idealā variantā - kadas partijas dalibnieku!) un pasivos (es neko negribu, bet man patīk balsot!)

 

 

 

From: hbush@apollo.lv
Date: 11/9/03 7:02

Elizabete Rūtena rakstīja:

< Harij, pavisam piekrītu, ka vēlētāji gandrīz tikai lokomotīves pazīsta un pārsvarā dēļ viņu personībām balso un tamdēļ daudzi "tumšo zirdziņu" iekļūst Saeimā.>

Pie kam ievēro, ka "tumšo zirdziņu" skaits ir daudz lielaks par pazīstamo deputātu skaitu. Faktiski Saeimas vairakumu pilniba kontrole tieši šī veletajiem butiba nepazīstama daļa. Es to nekadi nevaru nosaukt par demokratijas idealu ;-) Nav brinums, ka īsi pec _katrām_ velešanam briest liela neapmierinatiba - sak, ko mēs te atkal esam ievēlējuši un ko viņi tagad dara...

< Bet ņemot vērā Tavu pārliecību, ka Satversme paredza ka pilsoņiem ir tiesības kandidēt uz Saeimas krēsļiem arī neiestājoties partijā,>

Ja, pie tam mana parlieciba balstas pavisam vienarši uz Satversmes tekstu. Esmu jau to daudzreiz citejis un negribu atkartoties, bet vai Tu, lūdzu, varetu citet Latvijas Republikas Satversme kaut vienu vietu, kur partijam paredzeta jebkāda regulejoša loma valsts politiskaja struktura?

Mani iebildumi visvairak ir saistiti nevis ar kadas citas kartibas "bīdīšanu", ka neapmierinatibu ar konfliktu starp velešanu likumu un Satversmi. Tas man liekas ļoti bistams precedents, kad mazak svarigs konkrets likums atļaujas ierobežot valsts pamatlikumā - Satversme noteiktas pilsoņu tiesibas. Ja gribeja tadu kartibu ieviest, tad bija vispirmam kartam jamaina Satversme, lai taja atspoguļotu partiju lomu valsts struktura, to tiesibas un pienakumus u.t.t. Tas nav izdarits. Partijas, no Satversmes viedokļa, Latvija vispar _nēksiste_ ka valsts politiskas strukturas daļa (ir tikai 102. panta atļauts pilsoņiem partijās apvienoties, tapat ka citas sabiedriskas organizacijas).

< man interesē Tavi uzskati par pašreižējo vēlēšanas likuma barjeru.>

Barjeras un kvotas man tomer liekas otršķiriga lieta, salidzinajuma ar velešanu sistemas principialo uzbuvi un kvalitati.

< Un ko Tu domā par Repšes nesen izteikto velmi pāugstināt barjeru līdz pat 7%, dēļ viņa cerības samazinātu partiju skaiti Saeimā?>

Katra sekmīga partija vienmer centisies pāugstinat šadas kvotas tikmer, kamer bus droša parlieciba, ka viņus ieveles tik un ta ;-) Klasiskais piemers - Latvijas Ceļš. Tieši Latvijas Ceļš savos spēka laikos panaca, ka tika ieviesta 5% barjera. Toreiz viņi pat iedomaties nevareja, ka pašu ieviesta barjera viņus pašus dažus gadus velak atstās aiz parlamenta durvīm. Katra tāda kvota ir maksliga un no pirksta izzīsta, ta neizbegami samazina vēlētāju iespejas atspoguļot savas intereses Saeima.

Protams, no organizatoriska viedokļa ir vieglak sava starpa vienoties dažam (nedaudzam) partijam vai pat vienai partijai, neka daudzam. Un te nu mes pie ta neizbēgami nonakam: visvienkaršak ir parvaldit valsti, ja ir tikai viena partija, bet tas vienlaicigi ir demokratijas gals. Viss, kas ir pa vidu starp vienas partijas diktaturu ka komunistu laikos, un tiešu kandidātu velešanu Saeima bez visadam partijam - visadas kvotas, barjeras, partiju tiesības un ta joprojam - ir sava butiba demokratijas ierobežojums.

Padoma pati: pie tagadejas sistemas taču nav pilnigi nekādas jēgas sēdēt zālē tiem 100 deputatiem, ja vienalga viņi bariem spiesti balsot pec frakcijas vaditaja kartiņas signāla. Retie "nepaklausības" gadijumi ir izņemums, kas tikai apstiprina likumsakarību. Ja jau deputatiem vienalga nav individuālas izvēles iespeju, tad taču nav jēgas viņiem visiem tur nīkt un imitet brīvu izvēli, var sanākt kada istaba frakciju vadītāji un nobalsot katrs ar tik balsim cik ir viņa frakcijai... Be tā taču ir _pavisam_ _cita_ valsts politiska struktura, neka aprakstita Satversme, vai ne? Un tās ir tiešas sekas partiju izgudrotajai kandidatu "atfiltrešanas" sistemai un līdz ar to partiju varai pār deputātiem.

< Harij, ar šiem jautājumiem es tikvien mēģinu saprast kāds ir Tavs iebildums pret pašreizējo vēlēšanas likuma.>

Ļoti vienkarši: Neviens Latvijas valsts likums nedrikst ierobežot Satversme garantetas pilsoņu pamata tiesibas un brivibas.

< Latvijā darbojās parliamentāra demokrātiju, ko Satversmes panti un sastāvdaļa kopums parredza.>

"Tu saki??" ((C) Paulīne :-)

Harijs

 

 

 

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 11/9/03 7:16

tas pats:

< Te kā reizi izpauzas Rutenas kundzes neticiba politiski atbildigai sabiedrībai. Rutenas kundze apriori paziņo, ka balsis ir jāpērk! (Var jau būt ka vainiga ir pareizrakstība un bija domats jeb vietā vai!)>

Tas no tava pirksta izzīsts, it ka Elizabetes teiktais iztulkojams kā neticība politiski atbildīgai sabiedrībai - konstruktīvi turēties pie struktūras apskates, nevis ticības vērtējumiem.

Atbildīga sabiedrība ir tāda, ja ar piemērotu vēlēšanas struktūru veicina tās atbildību. Atrisinājumā nav nostādīt & polāri izvēlēites starp indivīdu & pūli bet atrast apstākļiem optimālu struktūru kādā indivīds var nozīmīgi izteikt savu balsi & kļūt daļa no statistiski nozīmīgas izvēles.

Elizabetes & Harija šodienas izmaiņa arī cenšas konstruktīvi to panākt.

aija

 

 

 

From: arubenis@ix.netcom.com
Date: 11/9/03 3:57

Harijs Bušs:

< Komunisti to jau sen ieteica un ari izdarīja - samazināsim lidz vienai partijai, un miers. Pec tam 99,9% vēlētāju draudzigi nobalso "par" šo partiju (lai tik pameģina nenobalsot), un vairs nav vajadzigas nekadas koalicijas... vai _tadu_ "kartibu" Tu gribi?>

Pietiks ar 3-4 partijam. Vairak gan ne. Kur mes nemsim naudu algot partiju birojus?

 

 

 

From: kingga@plu.edu
Date: 11/9/03 6:23

Man nemaz nav grūti piekrist Elizabetei un Harijam!

Demokrātijai par labu nāks kārtība, kas paredz tikai viena pārstāvja ievēlēšanu no katra iecirkņa. Tāpat, ir vieglāk savaldīt stingrās rokas entuziastus tad, ja partijām jātiek pāri diezgan augstam latiņam.

Man nav šaubu arī, ka šodien vēlēšanas tikai pa iecirkņiem vien nav konstitucionālas, un ka šajā kārtībā uzlabojumus pašreiz nevar realizēt. Tāpēc pagaidām mēģināsim tikt līdz kompromisam, pilnīgi apzinoties, ka politika ir māksla sasniegt labāko no iespējamiem variantiem.

Visu labako,
Gundars.

tas kurš labprāt ļauj visiem apskauties un bučoties uz ielu stūriem un citur arī.

 

 

From: RUTENS@aol.com
Date: 11/9/03 9:05

Sveiki!

Es rakstīju:

<<Nu - nebūs daudz tādu, kas varēs financēt jebšu atrast atbalstu savai kandidatūrai uz Saeimas krēslu.>>

Un "tas pats" tā:

< Te kā reizi izpauzas Rutenas kundzes neticiba politiski atbildigai sabiedrībai. Rutenas kundze apriori paziņo, ka balsis ir jāpērk!>

Šeit mazs pārpretums. Tik vien gribēju pateikt, ka lai kāds nopietni kandidēt uz Saeimas krēslu tam cilvēkam ir jābut laiks un līdzekļi, lai iegūtu (aptuveni) 49 667 vēlētāju balsis, samaksāt drošības naudu un segt citus kampaņas izdevumus. Šeit nekādas runas par 'nopērkamību' nebija domāts.

<<Es saeimā saskatu 100 ieredņus, kas pilda sabiedrības pasūtijumu! Šos ieredņu kontrolē PARTIJA, kas arī nes atbildības un lēmumu detalizacijas smagumu.>>

Diemžēl man jāsecina, ka mums kopīgas valodas nav un nebūs, jo uzskatu ka reāli tikai ievēlētie delegāti ir turami pie atbildības par savas partijas rīcību Saeimas likumdošanā (un ja attiecās - - arī par MK izdotiem noteikumiem). Šā tēma 2000./2001. gadā tika sīki diskusēta "Sveikā" un nebūtu jēgas otreiz to pārunāt, jo mana pārliecība par šo nemainīsies.

Harij, es lāgā negribu piesieties pie detaļiem, bet ja pareizi saportu, tad tehniski pašreizējā vēlēšanas likumā nav aizliegts, ka 200 cilvēki varētu nodibināt organizāciju ar nosaukumu 'politisku partiju', kas izvirzītu sarakstu kas sastāva tikai no viena kandidāta. (Ir tikai šāds aizliegums: "Sarakstā pieteikto kandidātu skaits nedrīkst būt lielāks par vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu.") Kā jau pag. ziemā pieminēju, kad Tu pirmo reizi par šo tēmatu rakstīji, man pašai nav iebildumu, ja būtu atļauts pilsonim, kas nav ar formālu partiju saistīts, kandidēt uz Saeimas krēslu. Tomēr noteikumi par kandidātu reģistrēšanos un finanšu atklātība ir vajadzīgi, vienalga vai ir runa par partījām jebšu neatkarīgiem kandidātiem un neredzu kaut ko ārprātīgu pārējos noteikumos (izņemot to, ka viens cilvēks drīkst kandidēt vairāk kā tikai vienā apgabalā). Man šķita ka varbūt Tavs iebildums ir vairāk semantisks nekā būtisks un tas ir kādēļ es jautāju par barjeriem, t.i., tam 'otršķirigām lietām.'

Visu labu,
Elizabete

PS Btw es rakstīju:
<< Latvijā darbojās parliamentāra demokrātiju, ko Satversmes panti un sastāvdaļa kopums parredza. >>

Harijs jautāja:
<<"Tu saki??" ((C) Paulīne :-) >>

Nu - - vairāk vai mazāk - - jā. :)

 

Kas jauns Latvijā?