Re: ASV, Baltija, WW II un Izglītības likums (turpinājums)

 

From: aabele@sveiks.lv
Date: 11/28/03 2:12

Alex: < Man vienalga, vai valsts vai pašavaldības budžets. Ja Latvijā visas problēmas apkārt minoritāšu izglītību var atrisīnāt, deleģejot pilnvaras pašvaldībām, tad esmu tikai par.>

<Par NYku: viens precizējums -- nevis skolas (veselas skolas ir tikai Spāņu), bet klases:

http://schools.nycenet.edu/d75/instructionalservices/Bilingual/index.html

< Īpaši interesantas ir t.s. "ESL" mācību programas, jo ESL nozīme English as a Second Language, un to programu ietvaros angļu valoda tiek apgūta kā viens no priekšmetiem, bet visas pārejas mācības notiek bērna dzimtā valodā (kopumā tādas ESL-klases ir 65 vidusskolās, un 68. tsk. bērnu apmācība tajos notiek vairāk nekā 100 valodās).>

Nu, lūk, tikai klases, lai iebraucēji kaut cik integrētos NY sabiedrībā, vismaz sākumā angļu kā otrā valoda. Bet te prasa pat krieviskas augstskolas tāpat kā psrs laikos, kaut gan visu mūžu Latvijā nodzīvojuši. Uz Sibīriju un Tālajiem Austrumiem izsūtītajiem dažādu tautību bērniem gan nebija nekādu adaptācijas klašu, uzreiz bija jāmācās krievu valodā. Laikam jau krievi ir vienīgie pasaulē ar tādu attieksmi pret citām tautībām.

Ausma

Kas jauns Latvijā?

 

 

From: baiba2000@hotmail.com
Date: 11/28/03 4:11

Alex: < Liels paldies iepriekš.>

Vispirms - liels lūdzu. Pēc tam - tikpat liela atzīšanās. Zobus sakodusi, nosolījos šajā sarunā neiejaukties. Neizturēju. Aleksandr, vai Jūs ilgi mācījāties formulēt tik SAVDABĪGUS (būtību aizmiglojošus) jautājumus? (Atvainojiet, - šis ir mans subjektīvais vērtējums. Mņeņije, tā teikt :-). )

Un tagad - atbildes.

< 1. Kas, Jūsuprat, nosaka stiprāku saiti ar valsti -- etniska vai pilsoniska piederība? Etniska/Pilsoniska/Kaut kas cits/Nekas nenosaka/Nezinu/Par rusofoniem nezinu/Par rusofoniem nezinu un pat zināt negribu>

1.) Normālā valstī atšķirību nav. Un nav arī Latvijā. Piebilde - valstij lojāliem cilvēkiem. Atļaušos atgādināt, ka Gunāram Astram tēvs bija krievs. Tāpat kā Ludmilai Azarovai.

< 2. Kad rusofoni prasa sevi tiesības Latvijā, man ir antipātija pret viniem... Tikai gadījumā, ja viņi ir nepilsoņi/Neatkārīgi no tās, vai viņi ir pilsoni, vai nepilsoņi, jau pietiek, ka viņi ir rusofoni/Nav antipātijas>

2.) Man ir antipātiski, ja JEBKURŠ prasa sev NEPAMATOTAS tiesības vai privilēģijas.

< 3. Rusofonu pilsoņiem nevar būt vairāk tiesību, nekā rusofonu nepilsoņiem... Piekritu/Nepiekritu/Nezinu/Rusofoniem vispār nekādas tiesības nevar būt>

3.) Pilsoņa statuss IKVIENĀ valstī nosaka viņa un (nelegāla vai legāla) iebraucēja tiesību atšķirības.

< 4. Tas fakts, ka LR pilsoņiem ar latviešu mātes valodu visas tiesības, kuri viņi baudīja starpkara LR, bija atjaunoti visā pilnībā, bet LR pilsoņiem ar citam mātes valodam -- ne visā, ir... Normāli/Nav pieņemami/Man sveštautību pārstāvju tiesības vispār neintesē/Nezinu>

4.) Padariet par nebijušu Latvijas okupāciju un okupācijas sekas. Un tikai pēc tam apelējiet pie brīvvalsts likumiem.

Baiba

 

 

From: liepag@idirect.com
Date: 11/28/03 5:11

Sveiki!

Elizabete: < Protams, kā jau teicu, atšķirības starp abām grupām - - Latvijas krieviem un ārletiņiem - -, nemaz nerunājot starp individiem abās grupās, kas bez šaubām vēl svarīgāki, noteikti ir. Bet varbūt velmes pēc nesasniedzamo un neatgūstamo ir līdzīgas.>

No emigrantu/timdinieku jutu pasaules skatoties tas ir pilnigi lidzigas situacijas. Atskiriba paradas, ka abas grupas uzvedas jaunaja mitnes zeme. Latviesi pielagojas un nemegina parverst Rietumu mitnes zemes par Latviju. Kurpreti krievi grib Latvija turpinat dzivot ka Krievijas province.

Ta ka latviesu ir skaitliski maz, tad vieniga ceriba ir notureties vismaz Latvija. Te bija salidzinajums ar 1919.g. izglitibas likumu. Toreiz Latvija dzivoja apm. 75% latviesi (ta man kadreiz macija latviesu pamatskola). Tagad varbut skaits ir pacelies no zemaka punkta 51% uz kadiem 58%??? Ta ka es vel joprojam esmu "arletins", tad saprotu emocijas cilvekam dzivojot projam no savas zemes, tautas un valodas. Ta ka latviesiem ir palikusi tikai Latvijas teritorija, tad latviesu valoda tur ir jasarga ar visiem iespejamiem lidzekliem, kaut ari uz krieviski runajoso sentimenta rekina.

Anita

 

 

 

From: liepag@idirect.com|
Date: 11/28/03 5:11

Sveiki!

< 1. Kas, Jūsuprat, nosaka stiprāku saiti ar valsti -- etniska vai pilsoniska piederība? Etniska/Pilsoniska/Kaut kas cits/Nekas nenosaka/Nezinu/Par rusofoniem nezinu/Par rusofoniem nezinu un pat zināt negribu>

Pilsoniska

< 2. Kad rusofoni prasa sevi tiesības Latvijā, man ir antipātija pret viniem... Tikai gadījumā, ja viņi ir nepilsoņi/Neatkārīgi no tās, vai viņi ir pilsoni, vai nepilsoņi, jau pietiek, ka viņi ir rusofoni/Nav antipātijas>

Var prasit dazadas tiesibas. Lidzigu darba algu vai veselibas aprupi. Tadas tiesibas uzskatu par pamatotam. Var ari prasit valodas joma. Nemot vera demografiskas izmainas Latvija, es pretotos latviesu valodas pielietojuma mazinasanai valsts un izglitibas iestades.

< 3. Rusofonu pilsoņiem nevar būt vairāk tiesību, nekā rusofonu nepilsoņiem... Piekritu/Nepiekritu/Nezinu/Rusofoniem vispār nekādas tiesības nevar būt>

Nepiekritu. Katra valsti pilsoniem ir vairak tiesibu neka nepilsoniem.

< 4. Tas fakts, ka LR pilsoņiem ar latviešu mātes valodu visas tiesības, kuri viņi baudīja starpkara LR, bija atjaunoti visā pilnībā, bet LR pilsoņiem ar citam mātes valodam -- ne visā, ir... Normāli/Nav pieņemami/Man sveštautību pārstāvju tiesības vispār neintesē/Nezinu>

Normali un latviesu valodai vel jātgust starpkara ( 1940-1991) laika zaudetais.

Jauta Alex atbild Anita

 

 

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 11/28/03 5:45

< 1. Kas, Jūsuprat, nosaka stiprāku saiti ar valsti -- etniska vai pilsoniska piederība? Etniska/Pilsoniska/Kaut kas cits/Nekas nenosaka/Nezinu/Par rusofoniem nezinu/Par rusofoniem nezinu un pat zināt negribu>

Pilsoniska

< 2. Kad rusofoni prasa sevi tiesības Latvijā, man ir antipātija pret viniem... Tikai gadījumā, ja viņi ir nepilsoņi/Neatkārīgi no tās, vai viņi ir pilsoni, vai nepilsoņi, jau pietiek, ka viņi ir rusofoni/Nav antipātijas>

Nav antipātijas, bet man labāk patiktu, ja viņi prasītu tās tiesības tā, kā to dara demokrātiskās valstīs - ar sistemātisku darbu, nevis tikai lielu brēkšanu.

< 3. Rusofonu pilsoņiem nevar būt vairāk tiesību, nekā rusofonu nepilsoņiem... Piekritu/Nepiekritu/Nezinu/Rusofoniem vispār nekādas tiesības nevar būt>

Nepiekrītu. Katrai valstī pilsoņiem ir vairāk tiesību nekā nepilsoņiem.

< 4. Tas fakts, ka LR pilsoņiem ar latviešu mātes valodu visas tiesības, kuri viņi baudīja starpkara LR, bija atjaunoti visā pilnībā, bet LR pilsoņiem ar citam mātes valodam -- ne visā, ir... Normāli/Nav pieņemami/Man sveštautību pārstāvju tiesības vispār neintesē/Nezinu>

Normāli, un latviešu valodai vēl jāatgūst starpkara ( 1940-1991) laikā zaudētais.

Jautā Alex, atbild Juris

 

 

 

From: kingga@plu.edu
Date: 11/28/03 6:27

Manuprat, butu lietderigi atskirt tautibas jedzienu no valodas izveles. Runajot par tautibu, latvietis ir latvietis, krievs ir krievs; man ir pienemams, ka viens, ta otrs, var izveleties savu tautibu. Riga vel pirms 1.pasaules kara bija ridzinieki, kuri mainijas savu tautibu registracijas kartiba ("Johann Bersing, agrak latvietis, tagad vacietis"). Tautibas izvele ir izskirt, vai individs pieder pie pamattautas, vai kadas minoritates, vai pat kadas eksotiskas, mazak mpazistamas tautas Dazadu apsverumu del, minoritatem valsts var ar vienlidzigu likumu dot, mainit, vai atnemt sis ipasas tiesibas.

Valodas izvele ir individa izvele, un tai nevaretu but sakara ar tiesibam, kas pasarga minoritates un dod visparejas iespejas lietot savas tautibas sazinas un kulturas valodu.

Latvietis var izveleties runat latviski. Ka jau te dzirdam Amerika un Kanada, vins var ari izveleties runat angliski vai franciski. Si izvele vinam ipasas tiesibas nedod.

Krievs var izveleties runat krieviski, latviski, vai angliski.. Viens no maniem tuvakiem draugiem, dzimis, audzis, dzivojis un nomiris ka krievs, iemacijas krievu valodu majas un izglitojas latviesu skola. Vins brivi runaja abas valodas; nedomaju, ka vins sevi butu uzskatijis par rusofonu vai letofonu. Vins tomer bija lepns, ka vins pieder krievu minoritatei, tas ir, pie krieviem; vins bija ari Latvijas patriots.

Rusofonija nav tautiba, un rusofonija ir tikai izvele prieksroku sazina dot krievu valodai. Amerika latvietis var bus latviesu minoritates loceklis, bet vins var but, pec savas izveles, anglofons. Anglofons amerikanis (dazi dzivo

ari Latvija) vai latvietis, nav nekadas anglofonijas minoritates locekli. Vini ir vienkarsi cilveki, kuri dod prieksroku anglu valodai. Baltkrievs, kurs sava sazina dod prieksroku krievu valodai, ir tikai baltkrievu minoritates loceklis, vins nevar but rusofonijas minoritates loceklis, jo tadas nav. Ja Latvijas valsts dod iespejas ukrainu minoritates berniem macities ukrainu valodu, tad ta var but minoritates tiesibu apstiprinajums, ne vairak, ne mazak.

Protams, sajaukt rusofoniju ar minoritati var but Krievijas imperijas intereses. Tada pieeja pie minoriates jautajuma tikai norada, ka te butiba agrakai padomju imperijai lojalie Latvijas iedzivotaji velas apvienoties politiska kopiena, kur zem krievu valodas segas tad var pabazt ari baltkrievus, ukrainus, un vel citus.

Latvija nav vieniga vieta, kur tas tiek meginats. Amerikas Vasingtona stata krievi censas iegut ipasas tiesibas krievu valodas pratejiem. Sai rusofonu grupa dazi krievi jau ir jau ir pieskaitijusi klat sevi un visus parejos iebraucejus no agrakas padomju imperijas, igaunus, latviesus un lietuviesus ieskaitot.

Visu labako,

Gundars

 

 

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 11/29/03 6:01

Alex:

< 1. Kas, Jūsuprat, nosaka stiprāku saiti ar valsti -- etniska vai pilsoniska piederība? Etniska/Pilsoniska/Kaut kas cits/Nekas nenosaka/Nezinu/Par rusofoniem nezinu/Par rusofoniem nezinu un pat zināt negribu>

Pilsoniska

< 2. Kad rusofoni prasa sevi tiesības Latvijā, man ir antipātija pret viniem... Tikai gadījumā, ja viņi ir nepilsoņi/Neatkārīgi no tās, vai viņi ir pilsoni, vai nepilsoņi, jau pietiek, ka viņi ir rusofoni/Nav antipātijas>

Man ir antipātijas pret jautājumu & jēdzieniem kā šeit formulēts - neizbēgami noved pie neauglīgiem &/vai kaitīgiem secinājumiem.

Vissvarīgāk, "rusofons" ir īpaši caurspīdīgs veids kā valodas tiesības jautājuma aizsegā cenšas izveidot mākslīgu hegemonisku interešu kategoriju pēc analoģijas ar tautību.

< 3. Rusofonu pilsoņiem nevar būt vairāk tiesību, nekā rusofonu nepilsoņiem... Piekritu/Nepiekritu/Nezinu/Rusofoniem vispār nekādas tiesības nevar būt>

Nepiekritu. (Triviāls jautājums.)

< 4. Tas fakts, ka LR pilsoņiem ar latviešu mātes valodu visas tiesības, kuri viņi baudīja starpkara LR, bija atjaunoti visā pilnībā, bet LR pilsoņiem ar citam mātes valodam -- ne visā, ir... Normāli/Nav pieņemami/Man sveštautību pārstāvju tiesības vispār neintesē/Nezinu>

Normali, un latviesu valodai vel jātgust starpkara ( 1940-1991) laika zaudetais.

Jauta Alex atbild aija

 

 

From: liepag@idirect.com
Date: 11/29/03 9:34

Sveiki!

Alex: < Īpaši interesantas ir t.s. "ESL" mācību programas, jo ESL nozīme English as a Second Language, un to programu ietvaros angļu valoda tiek apgūta kā viens no priekšmetiem, bet visas pārejas mācības notiek bērna dzimtā valodā (kopumā tādas ESL-klases ir 65 vidusskolās, un 68. tsk. bērnu apmācība tajos notiek vairāk nekā 100 valodās).>

Visa ESL jega ir, ka pec zinama laika skolnieks paries uz parasto kursu ari anglu valoda. Pec manas pieredzes skolas parejos prieksmetus maca angliski un ESL ir tikai parejas posms uz regularam macibam. Stipri saubos, ka ASV skolas visus prieksmetus maca vairak neka 100 valodas.

Anita

 

 

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 11/29/03 9:58

Integrācija nevis separatisms vispār bijis dominantais virziens Amērikā. Rasisms bijis īpaši Amērikas lielais šķērslis iepretīm integrācijai.

Lasīju vietējā avīzē kā ar imigrantu plūdiem no dienvidiem pat Blūmingtonas tiesai bija nepieciešams pēdējos pāris gadus izdot stipri vairāk naudas tulkotājiem tiem kas nesen ieradušies strādāt & ir spāniski runājoši. Grūti iedomāties šo ienācēju bērni nebūs iemācījušies angliski kad apmeklē šejienes skolas dažu mēnešu laikā, jo šajā pilsētā mācības ir visiem angliski. (Var sākt mācīties svešvalodas kā svešvalodas pamatskolā.)

aija

 

 

From: aabele@sveiks.lv
Date: 11/29/03 2:43

Jūsu augstdzimtība Alexa kungs!

Neredzu jēgu Jūsu mikroaptaujai, jo rusofoniem kā tādiem nav nekāda juridiska statusa. Nekāda. Tāpēc nevar būt runas par kaut kādām īpašām rusofonu tiesībām. Ir pilsoņi un iedzīvotāji bez pilsonības. Ir vienas vai otras tautības pārstāvji. Ir vienas vai otras partijas biedri. Nu kaut vai klasesbiedri, taču kaut kāds statuss. Rusofoni ir tikai kopā sanākušu agresīvu ļaužu kopa. Un viss. Latviski - banda (skat LLVV2.sēj.35. lpp. - tādu cilvēku grupa, kuru uzskati un rīcība ir negodīga, nemorāla, kaitīga sabiedrībai). Negodīga - jā, jo izmanto bērnus politiskiem mērķiem. Negodīga - jā, jo apmelo savas valsts likumdošanu un aicina neievērot valsts likumus. Nemorāla - jā, jo apzināti rada plaisu sabiedrībā. Nemorāla - jā, jo slepus vai aizklāti lobē citas valsts intereses. Kaitīga sabiedrībai - jā, jo attīsta jauniešos naidīgas jūtas pret Latvijas pamatiedzīvotājiem un valsts valodu. Kaitīga sabiedrībai - jā, jo novērš lielas sabiedrības daļas uzmanību no aktuālu sociālu jautājumu risināšanas.

Vai vēl uzskaitīt?

Jautāja Alex, atbildēja Ausma.

 

 

From: uldis@parks.lv
Date: 11/29/03 3:08

Bravo, Ausma! 125% pievienojos.

Uldis

 

 

From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
Date: 11/29/03 4:28

Sveiki!

Cik zinu, rusofoni pēc definīcijas ir visi Latvijas iedzīvotāji, kuru dzimtā/ģimenes/pamatsaziņas valoda ir krievu valoda. Un nekas vairāk. Gribu pārvaicāt Ausmai, vai tiešām tālāk rakstīto viņa attiecina uz visiem cilvēkiem, kuri Latvijā sarunājas krieviski?

Vents

 

 

 

From: Slokaa@aol.com
Date: 11/29/03 4:32

Sveikotaji ar kontaktiem.

Par Ausmas rakstu vai nevaretu visi sveikotaji iesniegt Tris Zvaigņu ordena domei priekslikumu - apbalvot Ausmu ar vismaz TZO ĪI. skiru. Vinai pienaks vel labaka skira, bet TZO reglaments laikam neatlauj. Vai nebutu skaisti redzet Riga kada sanaksme: Prezidenti, Freivaldi (Zviedru), S.Kalnieti, Ausmu Abeli un Udri (Saeima) kopa apspiezot, ka Latviju uzvadit uz godiguma sliedem.

Amen: Sloka

 

 

 

From: uldis@parks.lv
Date: 11/29/03 4:48

Vents: < Cik zinu, rusofoni pēc definīcijas ir visi Latvijas iedzīvotāji, kuru dzimtā/ģimenes/pamatsaziņas valoda ir krievu valoda. Un nekas vairāk. Gribu pārvaicāt Ausmai, vai tiešām tālāk rakstīto viņa attiecina uz visiem cilvēkiem, kuri Latvijā sarunājas krieviski?>

Jā Vent, pēc definīcijas varbūt, bet ne pēc būtības. Latvija šobrīd diezgan aktīvi iēt pasaules biznesa apritē, sakarā ar ko te šobrīd dzīvo ārkārtīgi daudz cilvēku, kas mājās sarunājas angliski, vāciski, zviedriski, poliski un kā tik vēl ne... taču tādēļ viņi neskrien pa ielu ar plakātiem "esmu anglofons, vācofons, vēl kautkāds fons, un tādēļ MAN PIENĀKAS!!!! (uzskaite, kas pienākas, te dazjos mailos bija lasāma)"

Lai Jums adekvāta diena :)

Uldis

 

 

 

From: mahris@myself.com
Date: 11/29/03 5:17

Ausmiņ, viedokļi jau var visvisādi būt, tomēr vajag terminus lietot precīzi.

Rusofoni - cilvēki, kam primārā (parasti dzimtā) ir krievu valoda. Viss. Nekas cits.

Var jau mirkļa aizrautībā teikt kā Šveikā, ka visi čehi ir viena banda. Bet apzināmies taču, ka tās muļķības. Katrs pazīstam daudzus un dažādus krievus.

Plika apsaukāšanās neko nedos. Ir šāda liela cilvēku grupa Latvijā. Ir viņiem savas vēlmes, ir prasības, dažādām rusofonu grupām dažādas. Varam atzīt visas, varam noliegt visas. Latvijas valsts patlaban ir pa vidam, daļeji atzīstot un finansējot, piemēram, rusofonu izglītību krievu valodā.

Bet nekur netiksim, nolamājot veselu tautu par bandu.

Mahris

 

 

From: aabele@sveiks.lv
Date: 11/29/03 6:18

Māri, kā Tu vari sabāzt vienā maisā čehus, krievus un rusofonus? Tev vēl jāiet bērnudārzā, kur šādā virtenē prasa, kurš jēdziens neiederas. Nu nav tādas tautas rusofoni. Un es neapsaukājos, bet analizēju faktus.

Nu, labi, kārkluvāciešu vairs nav, vismaz pašlaik. Ir kārkluangļi. Vai arī viņiem rīkot mītiņus pie Raiņa pieminekļa, uzdoties par tautu un prasīt otro valsts valodu? Vai trešo? Loģiski, taču.

Cienu visas tautas un uzskatu, ka nevienam nav tiesību no Latvijas valsts prasīt pārkrievošanās turpināšanu.

Ausma

 

 

 

From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
Date: 11/29/03 8:01

Uldis: < Jā Vent, pēc definīcijas varbūt, bet ne pēc būtības.>

Pēc būtības ir tā, ka Latvijā vienai krietnai daļai iedzīvotāju dzimtā, ģimenes un pamatsaziņas valoda ir krievu. Ir tāds fakts. Šie cilvēki pieder dažādām tautām, dažādām ticībām, dažādiem uzskatiem. Patiesībā nekādas citas īsti kopīgas pazīmes viņiem nav, izņemot šo. Un kaut kā viņi ir jānosauc. Var saukt par krievvalodīgajiem, bet arī šis vārds daudziem riebjas. Var saukt par rusofoniem, var arī citādi, bet kaut kā jānosauc ir, nevis jāizliekas, ka pēc šādas pazīmes cilvēki vispār nav apvienojami un ka mēs drīkstam runāt tikai par krieviem, ebrejiem un komunistiem, tad vēl par baltkrieviem, ukraiņiem un poļiem, tad vēl par pilsoņiem un nepilsoņiem, tad vēl par lojālajiem un nelojālajiem, tad vēl par suņuaudzētājiem un vienas skolas absolventiem. Par visiem viņiem drīkstam runāt gan, bet drīkstam runāt arī par rusofoniem, jo ir iespējams pētīt cilvēku grupas pēc viņu dzimtās valodas, ne tikai pēc citām smalkām pazīmēm.

Taču rusofonu kā tādu eksistence nebūt automātiski nenozīmē, ka viņiem būtu piešķiramas kādas īpašas "rusofonu tiesības", teiksim, valodas jomā. Piemēram, mans viedoklis ir, ka Latvijas rusofoni nav uzskatāmi ne par īstu kopienu (trūkst pārāk daudzu kopienām būtisku pazīmju, ir tikai viena dzimtā valoda), vēl jo vairāk ne par mazākumtautību, uz ko varētu attiecināt kādas starptautiski pieņemtas mazākumtautību tiesības. Tāpar arī piederība rusofoniem pati par sevi nenozīmē ne piederību seniem Latvijas pilsoņiem, ne piederību pēckara iebraucēju slānim, ne lojalitāti, ne arī nelojalitāti Latvijas valstij. Tā pat nenozīmē piederību nelatviešiem, jo gana daudziem rusofoniem, īpaši Latgalē, pasē stāv rakstīts "latvietis".

< Latvija šobrīd diezgan aktīvi iēt pasaules biznesa apritē, sakarā ar ko te šobrīd dzīvo ārkārtīgi daudz cilvēku, kas mājās sarunājas angliski, vāciski, zviedriski, poliski un kā tik vēl ne... taču tādēļ viņi neskrien pa ielu ar plakātiem "esmu anglofons, vācofons, vēl kautkāds fons, un tādēļ MAN PIENĀKAS!!!! (uzskaite, kas pienākas, te dazjos mailos bija lasāma)">

Lūdzu, citē mailu ar tekstu "MAN PIENĀKAS". Šādu mailu acīmredzot esmu palaidis garām.

Vari man ticēt, ja Latvijā būtu palikuši vācieši un tagad kopā ar vienu daļu ebreju, pārvācotu latviešu un citu tautu pārstāvju veidotu Latvijas germanofonus, ja viņiem būtu skolas ar vācu mācību valodu un Latvijas varas iestādes paziņotu, ka šādu vai tādu iemeslu dēļ šīm skolām tagad jāpāriet uz latviešu valodu, tad protesti būtu tieši tādi paši. Ir taču atšķirība - vai cilvēki kādā zemē pieprasa ērtības, kādu viņiem nekad nav bijis, un tās viņiem tiek liegtas, vai ja viņiem tiek liegtas (varbūt gluži pamatotu iemeslu dēļ) ērtības, kādas viņiem visu laiku bijušas. Protams, tas nenozīmē, ka viņiem šīs ērtības par katru cenu arī pienākas, bet protesti ir labi saprotami un nav nekāds noziegums, par ko būtu jāpauž briesmīgs sašutums. Mēs jau varam apgalvot, ka valsts skolas ar krievu mācību valodu ir okupācijas laika mantojums, no kā būtu jāatbrīvojas, bet uz to loģiski tiek minēts pretarguments, ka valsts skolas ar krievu mācību valodu pastāvēja arī pirms okupācijas. Un es tur neredzu iemeslu sazin kādam sašutumam.

Vents

 

 

 

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 11/30/03 12:59

"Rusofons" ir nejēdzīgs jēdziens kas mēdz izsaukt politiski xtrēmas jūtas, nevis neitrāls jēdziens kuŗu tulkotu kā "ar pamatvalodu krievu." Tas tiek lietots pēc analoģijas itkā būtu tautība, kad krievu valoda ir pamatvaloda dažādām tautībām, ieskaitot latviešu, bet ir krievi kam pamatvaloda ir latviešu vai cita valoda. To arī norāda i Vents i Ausma. Lai gan tie kuŗiem pamatvaloda ir krievu var būt ļoti atšķirīgi, ieskaitot politiskos uzskatos, jēdzienu "rusofons" lieto itkā politiskās implikācijas saistītas ar to ir vienas.

Tieši tapēc, ka tam piešuj kā arī to izmanto kā ar "bandas" agresīvo jēdzienu saistītu, tas ir provokatorisks itkā ar politiskiem sprādzekļiem pielādēts termiņš.

Diemžēl vārdam ir reāls iespaids.

Mēģināt saprast, pētīt, vai būt (vai tikt ierautam kā krustugunīs)šādās starp-telpās kuŗas angliski apzīmē kā "no maņs land" (nevienam piederošā telpa) ir ar neziņas vai pat drauda aspektiem.

Elizabete jau norādīja uz traģisko stāvokli kad kāds atrodas identitātes starp-telpā kas neatbilst nevienai normātīvai pusei vai dzīvotai realitātei ārpus saviem sapņiem.

Vārdam, simbolam, virtualitātēm, vai matriksam ir reāli, starp citu, emocionālas sekas - saistīti ar dzīvo cilvēku dzīvoto dzīves realitāti uz kā tie pamatoti.

aija

 

 

 

From: aabele@sveiks.lv
Date: 11/30/03 3:00

Kad puisītis teica, ka karalis ir kails, tas arī izklausījās briesmīgi. Protams, to pašu var pateikt, izrotājot diplomātiskām vārdu pērlēm, bet no tā jau būtība nemainās. Tāpēc vajag domāt par ziņu, nevis nokaut ziņnesi, kas to ziņu nesis.

Vent, kur esmu rakstījusi, ka no krievu skolām jātbrīvojas? Kur esmu paudusi sazin kādu sašutumu par katra etniskās identitātes saglabāšanu? Gluži otrādi, jau kopš Atmodas sākuma esmu sapņojusi, ka Latvijā skanēs tik valodu, cik nāciju te dzīvo, taču kopējā sazināšanās mums būs valsts valoda.

Cik reižu jātkārto, ka krievi un rusofoni nav jaucami vienā putrā! Būtu vienalga, vai pastāv cilvēku grupas, kas sevi dēvē par rusofoniem, sveikotājiem, kaķumīļiem vai citādi. Bet nevaram kā strausi noslēpt galvu smiltīs un izlikties nemanām, kā krieviski runājošo vārdā Latvijā visus šos gadus tiek vērptas netīras politiskas intrigas. Krieviski runājošie ir spēcīgs vairogs šiem intrigantiem. Jo, tiklīdz viņu darbība tiek kritizēta, uzreiz sauklis - neieredz krievus utt. Arī Tu, Vent, ar visu savu skaidro domāšanu joprojām esi uz tā uzķēries. Bet visbīstamāk ir tas, ka uz nacionālā jūtīguma spēlē ar Alex un viņam līdzīgiem, tomēr īpaši ar tiem bērniem, kas skandina - ruki proč ot russkih škol. Ar viņiem taču var manipulēt, kā vien grib,kamēr priekšā tiek vicināts rusofonu karogs.

Ausma

 

 

 

From: jg@sveiks.lv
Date: 11/30/03 5:46

Nezinu kā citi, bet es ar nosaukumu "rusofoni" saprotu cilvēkus - krievu valodas ruporus Latvijā. Pēc līdzības - gramafons, megafons, magnetafons.

Jānis

 

 

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 11/30/03 6:50

Man termiņš "rusofons" licies pielādēts sprādzekļiem no sākuma iepretīm jebkādiem citiem "...fona" vārdiem tieši tapēc, ka ar šo jēdzienu visādi manipulē kā nemanipulē ar citiem ...fona vārdiem.

Arī tas, ka augstskanīgs svešvārds jau norāda uz eifemismu ar problēmām līdzīgi kā šeit arvienu neveiklības kā saukt tumšādainos amerikāņus vēsturiskā rasisma dēļ. Pati ikdienā lietoju "black" jo nejūtu sevī rasismu. Manu vistuvāko draugu starpā ir afro-amerikānis. Lai paturētu izskatu (appearance), ka nēesmu rasiste (kas nēesmu iekšienē) citiem saku "Afro-American" jo tas ir apzīmēto vairākumā šī brīža pieņemtais eifemisms (arī starp tiem uz kā tas attiecas) lai gan rodas tādi apstākļi kā īstais afro-amerikānis var būt baltādains no Dienvidāfrikas & tumšādainie amerikāņi savā ģenētiskā maisījumā daudzi kļuvuši nozīmīgi gaišāki un citādi baltās rases pazīmēm nekā parastais melnās ādas āfrikānis kas dzīvo Āfrikā.

Tāds vārds kā anglofons nav vajadzīgs, jo tas neko sevišķu neizsaka. Tas piemēram neko sevišķi neizsaka par mani kā latvieti kas dzīvo Amērikā starp amerikāņiem, jūt (jutusi visu mūžu) stipru identitāti ar latviešiem un Latviju (tagadējo vispirms, mūžīgo vēsturisko pēc tam) un ir vissliktāk latviski runājošā no Sveika regulāriem rakstītājiem tapēc, ka latviešu skolas nav apmeklējusi. Arī "anglofons" neprasa nekādas īpašas privilēģijas, nekad nav iedomājies, ka varētu atvietot angļu valodu ar latviešu Amērikā arī ienācēji no Latvijas kas te strādā vai pārcēlušies.

Man grūti saprast krieva poziciju kas grib paturēt krievu valodu kā savu ģimenes valodu bet negrib pat iemācīties latviešu valodu tomēr dzīvot latviešu senču zemē Latvijā kad latviešu valoda ir apdraudēta (īpaši ņemot vērā tā lietotāju viszemāko dzimstību pasaulē kopā ar starp visaugstāko piedzimušo bērnu miršanu) kā citu nekā kalpojot kolonialismam. Krieviem lai uzturētu krievu valodu ir krievu valodas senču zeme varenā un plašā Krievija ar visiem līdzekļiem kapēc arī nav apdraudēta & tapēc iepretīm latgaļiem vai līviem nav ko prasīt īpašas privilēģijas Latvijā.

Visbūtiskākais šajā man liekas jautājums vai cilvēku tiesībām tiek kalpots kad burtiskā formālā izpilde panāk lielāku pārkāpumu nekā sargā vai izlabo. Vai panāk vairāk vai mazāk taisnības?

Tas notiek kad likumā & tiesībās neņem vērā vēsturi un kultūru bet cenšas automātiski lietot visu vienādu vienalga, ka visur "vienādi" nav efektā vienādi.

Notiek kad neievēro hirarčiju likuma efektā, sajauc kuŗš princips ir vissvarīgākais.

Manuprāt ekoloģiskais princips ir ļoti dziļš un pašā pamatā.

Būtiski ir sargāt zemes ilgstošo (dabīgo) dažādību.

Tas nozīmē, nevis kā statisku formu bet kā dzīvu spējīgu pašam pēc savas iekšēji izveidotās likumības, ar spēju attīstīties un pielāgoties tālāk.

aija

 

 

 

From: edgars.s@sympatico.ca
Date: 11/30/03 7:25

Alex, izpētiju to NYC skolas programmu un man škiet ka tu varbut neesi īsti

sapratis ko viņi piedāvā:

"Under city and/or state regulations, ELLs in bilingual programs are required to receive English as a second language (ESL) and English language arts (ELA) instruction, native language arts (NLA) instruction, and social studies, science, and math instruction in their native language and in English using ESL methodologies."

Tātad - jā, klasēs gan dzirdēsi krievu un citas valodas, bet arī anglu valodu - laikam mātes valodā izskaidro ko mācās un tad pārtulko anglu valodā. Nekāda zinā doma nav apmācīt bērnus tikai mātes valodā. Kā pierādijumu viens no programmas mērķiem:

"Establish goal to develop English proficiency in thrē years for all ELLs."

Ja matemātiku, vēsturi utt mācītu tikai mātes valodā tad bērni nekad neapgūtu angļu valodu trijos gados.

Gribētu vēl piebilst - kāpēc NYC izdod naudu šādām programmām? Jo viņi labi zin ka ja bērns neapgūst angļu valodu viņam ies grūti piedalīties kā pilsonim sabiedrībā un darbā. Vai tad tā nav arī Latvijā? Domāju ka būtu laiks so strīdu apgriest otrādi - nevis ka krievu runājošiem bērniem kautkas tiek atņemts ar jauno likumu bet drīzāk ka viņiem tiek dota iespēja vēlāk dzīvē piedalīties pilnā mērā Latvijas dzīvē, gan politiskā un sabiedriskā/kulturālā gan darbā. Galu galā, ja 50%+ no valsts runā latviski un 30%+ runā krieviski tad jau tādam kas runā abās valodās būs vieglāka dzīve.

Edgars

 

 

 

 

From: edgars.s@sympatico.ca
Date: 11/30/03 7:33

Turpinot debates par NYC skolas valodu programmu, man nesen piesūtija šo joku. Nav ko tulkot, viss humors pazudīs.

Edgars

NEW YORK, February 1 - The New York City school board has officially declared Jewish English - now dubbed Hebonics - as a second language. Backers of the move say the city's School District is the first in the state to recognize Hebonics as a valid language and significant attribute of New York culture.

According to Howard Schollman, linguistics professor at New York University and renowned Hebonics scholar, the sentence structure of Hebonics derives from middle and eastern European language patterns, as well as Yiddish.

Prof. Schollman explains, "In Hebonics, the response to any question is usually another question-plus a complaint that is implied or stated. Thus 'How are you?' may be answered, 'How should I be, with my feet?'"

Schollman says that Hebonics is a superb linguistic vehicle for expressing sarcasm or skepticism. An example is the repetition of a word with "sh" or "shm" at the beginning: "Mountains, shmountains. Stay away. You want a nosebleed?" Another Hebonics pattern is moving the subject of a sentence to the end, with its pronoun at the beginning: "It's beautiful, that dress."

Schollman says one also sees the Hebonics verb moved to the end of the sentence. Thus the response to a remark such as 'Hees slow as a turtle,' could be: "Turtle, shmurtle! Like a fly in Vaseline he walks."

Schollman provided the following examples from his textbook, Switched-On Hebonics:

Question: "What time is it?"
English answer: "Sorry, I don’t know."
Hebonic answer: "What am I, a clock?"

Remark: "I hope things turn out okay."
English response: "Thanks."
Hebonic response: "I should BE so lucky!"

Remark: "Hurry up. Dinner’s ready."
English response: "Be right there."
Hebonic response: "All right already, I’m coming. What's with the 'hurry' business? Is there a fire?"

Remark: "I like the tie you gave me; I wear it all the time."
English response: "Glad you like it."
Hebonic response: "So what's the matter; you don’t like the other ties I gave you?"

Remark: "Sarah and I are engaged."
English response: "Congratulations!"
Hebonic response: "She could stand to gain a few pounds."

Question: "Would you like to go riding with us?"
English answer: "Just say when."
Hebonic answer: "Riding, shmiding! Do I look like a cowboy?"

To guest of honor at his birthday party:
English remark: "Happy birthday."
Hebonic remark: "A year smarter you should become."

Remark: "A beautiful day."
English response: "Sure is."
Hebonic response: "So the sun is out; what else is new?"

Answering a phone call from child:|
English remark: "It's been a long time since you called."
Hebonic remark: "You didn’t wonder if I’m dead yet?"

 

 

 

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 11/30/03 7:56

Ticami joku stāsta paši ņujorkas ebrēji, nevis tie kas šos necieš. Raksturīgi prot smieties par sevi, par savu imidžu starp citiem. Līdzīgi kā redzu internetā ar latviešu jokiem.:)

Hebonics ieviešās parastā amerikāņu sarunvalodā dabīgā izlases veidā imitējot. Runātāja dabīgā izvēle: "Imitation is the sincerest form of flattery." (Atdarināšana ir vissirsnīgākais glaims.) Nopelnīta, nevis uzspiesta dabīgās atlases procesa.

No tā var mācīties. Ja grib lai pozitīvi ievēro, tālāk pārnes caur atdarināšanu, tad drīzāk tapēc, ka kautkas asprātīgs (pievilcīgais aspekts Hebonics), interesants, vērtīgs.

Krievu kultūrā ir daudz kas dziļš un pievilcīgs, ja tas netiktu barbariskā veidā uzpludināts & uzspiests. Latviešiem laikam pretēji tuviešiem jau bija tā vēsturiskā pieredze kad kristīgo ticību ar uguni & zobeni uzspieda pagāniem. Rezultāts iegāja pasaules rekordu grāmatās kā Eiropas pēdējie nozīmīga skaita pagāni.

aija

 

 

 

From: edgars.s@sympatico.ca
Date: 11/30/03 9:11

Aija protams nopietni mēģina izskaidrot šo "hebonics" joku....

Drīzāk (un sakarā ar mūsu debatēm par mātes valodu mācīšanu Latvijas skolās) der pieminēt ka šis joku vārds "hebonics" saistās ar vārdu "ebonics" (izgudrots vārds kas apzīmē amerikāņu melno ielas valodu) un prasība to atzīt ka īstu mātes valodu un amerikas skolās mainīt programmu lai šiem bērniem arī pasniegtu ESL stundas. Ja kadam interese varat paskatīt tālāk http://www.cal.org/ebonics/ kur starp citu minēts:

"The way some African American children speak when they show up in Oakland's schools is so different from standard English that teachers often can’t understand what they are saying. Such children perform poorly in school and typically fail to acquire the ways of speaking that they'll need in order to succeed in the world outside their neighborhoods."

Ebonics jautājums bija ļoti akūts '90os gados, nezinu kas tagad ar šo jautājumu notiek, vai skolas programmas Kalifornijā un citur tika mainītas.

Edgars

 

 

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 11/30/03 9:29

Thx, jā, vajadzēja pieminēt ebonics, nevis pieņemt itkā zinātu.

Salīdzinot analoģiski ar ebonics kas ir īsta sarunvaloda bet rakstiski neatzīta kā formāla valoda, "hebonics," kaut standarvalodniekiem stipri saprotamāka nekā ebonics (un kuŗas pieņemšanu rakstu valodā neviens nepieprasa), tāpat uztver raksturīgu folkloru par tautībām, īpaši joku formulās.

Var piespēlēt piem., ka ebonics rakstisku lietošanu neuztver kā šiku (izņemot popkultūrā, īpaši muzikas kultūrā), bet kā neizglītības piemēru. "Hebonics" uztver pretēji kā izsmalcinātu (sophisticated) kad to lieto citi, jo ebrejiem pretēji afro-amerikāņiem Amērikā ir augsts sabiedrisks status izglītībā utt.

aija

 

 

 

From: hbush@apollo.lv
Date: 11/30/03 10:17

Tas ebonikas bums pirms dažiem gadiem man likās drizak ka mēģinajums neatgriezeniski diferencet pec valodas baltos un melnos amerikaņus, lai tie ari runatu dažadas valodas (vismaz dialektos). Ticibas ziņa šada atdališanas ir jau notikusi, melno vidu ļoti atri izplatās islams. Vardu sakot, lai vai kā, ka tik nošķirties no nīstamajiem baltajiem. Tagad gan it ka pieklususi ta lieta. Palikuši daudzi jociņi, gan par pašu Ebonics gan par visvisadiem analogiem, taja skaita par Hebonics ;-)

http://www.atlantaga.com/delta.htm

(Lidsabiedribas Delta reklama :-)

Ebonics:

You lay in da cut straight sittin on your ass an gitting yo drink on an snack on while we floss and fly dis mo fo all ova dis bitch. East coast, west coast, it donjt matta. Ni__a, we git'cha to yo ho an back lickety split, no shi_. Then you be back at yo crib chillin wit a flat splif thinkin we was some crazy ass angel.

English:

Sit back, relax and enjoy one of our delicatly prepared meals while we get you to your destination and back home safely again with a minimum of fuss and bother. From the east coast to the west coast as well as several international routes, no matter where you want to travel, Delta can get you there and back quickly and efficiently. Once you return you will agree that no one can compare with our customer service.

Harijs

 

 

 

From: kingga@plu.edu
Date: 11/30/03 4:42

Vents: < Mēs jau varam apgalvot, ka valsts skolas ar krievu mācību valodu ir okupācijas laika mantojums, no kā būtu jāatbrīvojas, bet uz to loģiski tiek minēts pretarguments, ka valsts skolas ar krievu mācību valodu pastāvēja arī pirms okupācijas. Un es tur neredzu iemeslu sazin kādam sašutumam.>

Likumigi rusofoni ka tadi nav Latvijas minoritate. Krievi ir. Krievi var, ja velas izmantot savas likumigas minoritates tiesibas. Ta gan nav spiesta lieta.

Daudzi dazadu tautibu rusofoni pieder pie zinamas interesu grupas, kam ir kopigi padomju laika uzskati. Sada un katra cita interesu grupa var meklet juridisku atbalstu savam interesem, bet tikai savu (apvienibas vai grupas) biedru varda. Ja vini rikojas pretvalstiski, tas japierada tiesa.

Visu labako,
Gundars

 

 

 

From: kingga@plu.edu
Date: 11/30/03 4:52

Aija: <"Rusofons" ir nejēdzīgs jēdziens...>

Aija, soreiz busi nosavusi garam. Rusofons pats par sevi ir neitrals, varbut tik pat cienijams vards ka frankofons. Ja ari apzinamies, ka vairumam Latvijas rusofonu uzskatos ir izjutama lojalitate padomju laika kartibai, to mes nedrikstam attiecinat uz visiem, kas velas sarunaties krieviski. Tie rusofoni, kas velas sev ipasas tiesibas klust par specialu interesu grupu (orgabized or unorganized "pressure group") tad, kad vini sev tas prasa. Tas var but vai nebut legalas. To prasitaji nevar parstavet visus rusofonus.

Visu labako,
Gundars

 

 

From: arubenis@ix.netcom.com
Date: 11/30/03 5:35

Aija: < "Rusofons" ir nejēdzīgs jēdziens...>

Anglu valodas vardnica tads termins neeksiste.

 

 

From: uldis@parks.lv
Date: 11/30/03 6:07

Existē, Artur, existē. Es sadarbojos ar daudziem cilvēkiem (tulkiem pēc profesijas), kuri šos jēdzienus pat CV augšpusē lieliem burtiem raksta. "first language", " second language", "mother’s tongue"...

Runa jau nav par krievu tiesībām runāt krieviski, tās viņiem neviens negrasās atņemt, bet par viņu negribēšanu runāt latviski. Kas, gala rezultātā, vēršas, un arvien vairāk vērsīsiesies pret viņiem pašiem.

Nu biju pirms dienām 3 frizētavā, jauka smuka meitene friziere, bet no tā ko es gribu, latviski nesaprot ne vārda... es jau gadus 5 eju tikai uz to frizētavu, man tur viss patīk, apkalpošana, cenas, nav rindu. Zinu, ka īpašnieks ir tāds krievu pusmafiozņiks un tās savas darbinieces viņš tur izdzen ne pa jokam, tādēļ jau tur viss ir OK, viņas ne mirkli nesēzj un nelasa avīzes, bet, tiklīdz nav klienta, kaut ko tīra, slauka, pucē, tiklīdz tu ienāc, atņem mētelīti un tevi gandrīz uz rokām aiznes friziera krēslā.... Nu bet cik ilgi tāds krievs sev turēs darbinieci, kura nespēj ar klientu nekādi saprasties, viņš taču saprot, ka es pie viņa eju savu naudu viņam aiznest... labi, man nav problēmu pastāstīt savas vēlmes arī krieviski vai vēl kā, bet ir jaunā paaudze, kas strauji pieaug, un, par provi, mans sīkais gan krieviski diezgan daudz saprot, bet ar to runāšanu viņam tā ir kā ir, un viņš uz to frizētavu divreiz neies.

Labi, Rīgā puse ir krievu, tie ies.

Bet saimniekam tad nozīmē -50% no biznesa, un viņš, domāju, to frizieri ātri vien...

Un kur viņa pēc tam dēsies- Centrāltirgus, Čakene- kādas vēl iespējas???

Un šo jautā Uldis un (par cik tie īstie rusofoni rupori kautkā Sveikā nav manīti), atbildi gribētu dzirdēt no Alexha.

Lai Jums adekvāta diena :)

Uldis

 

 

 

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 11/30/03 9:13

Gundars: < Rusofons pats par sevi ir neitrals,varbut tik pat cienijams vards ka frankofons.>

Frankofonu sabiedrības ir zemēs kādas franči kolonizēja (nevis kuŗās imigrēja pēc vietējo tautu likumiem), tā tad kolonialisma jautājums kas attiecas uz franciski runājošiem šajās zemēs NAV neitrāls & ir būtisks. Tajā sakarā ir vairāki vienību viedokļi (subject-positions) -netikai valsts- (kas veidojās koloniālā ietekmē) attiecībā uz minoritāšu valodas jautājumiem, dzenderu, akulturācīju, integrācīju, asimilācīju utt. Arī šeit frankofonisms līdzīgi kā likums apskatami caur konkrētiem vietējiem apstākļiem, nevis it kā universāli-neitrāliem kad tādi nav.

aija

 

 

 

From: rumpis@nodzēsšodrazupudele.com
Date: 12/1/03 1:33

Uldis: < Runa jau nav par krievu tiesībām runāt krieviski, tās viņiem neviens negrasās atņemt, bet par viņu negribēšanu runāt latviski. Kas, gala rezultātā, vēršas, un arvien vairāk vērsīsiesies pret viņiem pašiem.>

Ir arī tādi rusofoni manīti, kas angliski mēģina Latvijā sazināties, bet latviski - nē. Daudz tādu neesmu vēl manījis, tikai pa kādam, un ne runātā valodā, bet e-sarakstē. Varbūt viņi cer uzreiz Eiropā ielēkt, Latviju apejot ;-)

Rumpis :)

 

 

 

From: signis@kssc.lv
Date: 12/1/03 2:13

No savas pieredzes varētu piebilst, ka minētie 3 gadi ir maksimālais terminš. Piemēram skolā, kurā gāja mana meita, bērni šajās ESL klasēs pavadīja vidēji no 3 mēnešiem līdz gadam, un šajā laikā tika iegūtas pietiekamas pamatzināšanas, lai pārietu uz normālu apmācību.

Jāpiezīmē arī, ka ESL faktiski nozīmē tikai atsevišķu klasi parastās angļu valodas stundas vietā, un tajā arī tiek pasniegts angļu valodā. Arī no Alekša uzdotās saites var redzēt, ka divvalodu apmācība ir bijusi pieejama tikai 940 skolēniem no kopējiem 2,400 ESL studentiem.

Noslēdzot, diezvai Latvijas rusofoniem būtu izdevīgi vilkt paralēles ar šo situāciju Ņujorkā. No otras puses, jāpiekrīt Aleksim, ka štatos tas ir pašvaldības ziņā, kādā valodā organizēt skolas. Kautgan pēdējā laikā arvien biežāk nācies dzirdēt arī amerikāņu neapmierinātību ar situāciju, ka dienvidu štatos reizēm viņus angļu valodā vairs nesaprot :-)

Signis

 

 

 

From: signis@kssc.lv
Date: 12/1/03 2:33

Sloka: < Par Ausmas rakstu vai nevaretu visi sveikotaji iesniegt Tris Zvaigznu ordena domei>

Es nu gan par to nebalsotu. Nosaukt visus krieviski runājošos par bandu nebūt nav tāds nopelns, par ko dot TZO. Nepiekritīšu arī tam, ka vēlēšanās saviem bērniem nodrošināt tiesības mācīties savā dzimtajā valodā, un arī aicinājumi pretoties šāda likuma pieņemšanai automātiski pielīdzinātu šo cilvēku grupu bandai.

Lai arī kā reizēm dažiem gribētos to aizmirst, tomēr demokrātiskā valstī katram ir tiesības paust savus uzskatus un arī aicināt uz šo uzskatu atbalstu. Demokrātijai ir savas labi zināmas vājās puses un viena no tām ir arī tā, ka reizēm jāsamierinās arī ar pretēju uzskatu paudējiem, un nevar viņus novērtēt kā noziedzniekus un valsts nodevējus tikai tāpēc, ka šie uzskati atšķiras no valsts paustajiem.

Visu gaišu,
Signis

 

 

 

From: aabele@sveiks.lv
Date: 12/1/03 9:42

Signi, uz ordeni nepretendēju, taču piekārt birku sev neļaušu. Nekādā gadījumā nepieskaitu sevi pie radikāļiem, neatbalstu Gardu, neatbalstīju Zīgeristu un pat par tēvzemiešiem nekad neesmu balsojusi.

Parādi man vēstuli, kur esmu nosaukusi <visus krieviski runājošos par bandu>! Par bandu runāju vienīgi kontekstā ar Alexa mikroaptauju, kuru viņš uzdeva 28, 2003 1:59 PM:

<< Lai saprast, vai vispār ir kāda jēga tālākai sarunai, lūdzu atbildēt uz dažiem jautājumiem, vai, precīzāk, piedalīties mikroaptaujā. 2. Kad rusofoni prasa sevi tiesības Latvijā, man ir antipātija pret viniem... Tikai gadījumā, ja viņi ir nepilsoņi/Neatkārīgi no tās, vai viņi ir pilsoni, vai nepilsoņi, jau pietiek, ka viņi ir rusofoni/Nav antipātijas 3. Rusofonu pilsoņiem nevar būt vairāk tiesību, nekā rusofonu nepilsoņiem... Piekritu/Nepiekritu/Nezinu/Rusofoniem vispār nekādas tiesības nevar būt>>

Jau Baiba aizrādīja, ka Alex daudz nopūlējies, tādu aptauju sacerot. Es Alexam aizrādīju, ka šādā kontekstā rusofoniem nav juridiska statusa un šādi viņus var uztvert vienīgi kā bandu, kas paši sev uzurpē tiesības.

Piemēram, otrajā jautājumā : pilsoņi-nepilsoņi-rusofoni. Lūdzu, parādiet, kur Satversmē vai kādā atsevišķā likumā ir šāds Latvijas iedzīvotāju dalījums? Man zināmi ir tikai pilsoņi un nepilsoņi.

Trešais jautājums: rusofoni pilsoņi un rusofoni nepilsoņi. Tādā gadījumā būtu jābūt arī nerusofoniem pilsoņiem un nerusofoniem nepilsoņiem, ja jau par tiesībām ir runa. Tātad arī šī jautājuma nostādne ir pilnīgi absurda.

Manuprāt, vislabāk pateicis Gundars Kings:

< Protams, sajaukt rusofoniju ar minoritati var but Krievijas imperijas intereses. Tada pieeja pie minoriates jautajuma tikai norada, ka te butiba agrakai padomju imperijai lojalie Latvijas iedzivotaji velas apvienoties politiska kopiena, kur zem krievu valodas segas tad var pabazt ari baltkrievus, ukrainus, un vel citus.

Latvija nav vieniga vieta, kur tas tiek meginats. Amerikas Vasingtona stata krievi censas iegut ipasas tiesibas krievu valodas pratejiem. Sai rusofonu grupa dazi krievi jau ir jau ir pieskaitijusi klat sevi un visus parejos iebraucejus no agrakas padomju imperijas, igaunus, latviesus un lietuviesus ieskaitot.>

Signi, rusofons kā tāds ir tikai pilsonis vai nepilsonis, ar visām izrietošajām tiesībām un pienākumiem. Un arī arī man kā Latvijas pilsonei ir gan tiesības, gan pienākums paust savu viedokli, nevis samiernieciski jānoklausās, kā viena iedzīvotāju grupa grib labi daudz tiesību un ļoti maz pienākumu pret manu valsti.

Ausma

 

 

 

From: kingga@plu.edu
Date: 12/1/03 10:02

Aija: < Frankofonu sabiedrības ir zemēs kādas franči kolonizēja >

Aija, ar tiepsanos vien nepietiks. Lielaka frankofonu zeme ir Francija. Nakosas pec tam Kanada (Kvebekas province) un Belgija (Valonijas dala). Protams, Tu jau vari uz savu roku raksturot vienu vai otru vardu ka nepatikamu vai pat riebigu. To pasu var teikt pa tautam, kaut vai par reizem aprunato "mazo, zagligo tautinu pie Baltijas juras..."

Visu labako,
Gundars

 

 

 

From: alex@chas-daily.com
Date: 12/1/03 10:20

Sveiki!

Lūdzu atvainot par palagošanu, jo atbildēšu visiem uzreiz.

Baiba: < Aleksandr, vai Jūs ilgi mācījāties formulēt tik SAVDABĪGUS (būtību aizmiglojošus) jautājumus?>

Manuprāt, dažu skaļu vārdu izmantošana ir tieši tas, kas aizmiglo būtību.

< 1.) Normālā valstī atšķirību nav. Un nav arī Latvijā. Piebilde - valstij lojāliem cilvēkiem.>

Nelojalitāte -- proti, piedalīšanas pretvalstiskā darbībā -- jāpierādā tiesā. Pirms tam, un arī tiesā, pierādot, kā darbība patiešām ir prētvalstiska. Nevainīgs, kamēr pretējais nav pierādīts. Vai nē? Citādi birku "nelojāls" vai "tautas ienaidnieks" var pielipināt jebkuram un par jebko. Revoļucionnoe pravosoznanije, tā teikt :-)

< 4.) Padariet par nebijušu Latvijas okupāciju un okupācijas sekas. Un tikai pēc tam apelējiet pie brīvvalsts likumiem.>

Neloģiska loģika. :-)

Pēc tas būtu steidzīgi jāptur Satversmi arī -- līdz seku padarīšanu par nebijušām.

Gundars: < Likumigi rusofoni ka tadi nav Latvijas minoritate.>

Cik man ur zinams, nevienā LR likumā, diemžel, nav atrodama definīcija, kas īsti ir minoritāte. Līdz ar to nav īsti skaidrs, kam minoritāšu tiesības pienācas, bet kam -- nē. Oficiāli (likumā līmenī) Latvijā eksistē tikai kautkādas himeriskas "minoritātes vispār", bet no likumā neizriet, ka ir krievu vai baltkrievu minoritātes. Vienīga mazakumtautība, kura likumā pieminēta konkrēti, ir līvi.

Un -- nu protāms, rusofoni nav tautība un nav etniska minoritāte. Vini ir lingvistiska minoritāte, pilnā saskaņā ar starptautisku praksi un dokumentiem, kur tiek izmantoti atsevišķie jēdzieni "ethnic minority", "national minority" un "linguistic minority". Geografiski tūvākais Jums piemērs atrodams Kanādā, kur skaidri definēts, kas ir "Language Minority":

http://www.hrdc-drhc.gc.ca/dept/solmc-scmlo/publication/perspective00/part3_d.shtml .

Eiropā pamazām sāk darboties European Charter for Regional or Minority Languages, un jēdziens "linguistic minority" ir viens no tās pamatiem(kamēr definīcija -- kas tieši ir valodas minoritāte -- tur arī nav atrodama):

http://www.coe.int/T/E/Com/Files/Themes/Minority-languages/default.asp

http://www.coe.int/T/E/Com/Files/Themes/Minority-languages/Definitions.asp

Un, protāms, ANO Cilvēktiesību komitejas dokumentos jēdziena "linguistic minority" lietošana jau sen kļūva par ikdienišķu normu:

http://www.hrwf.net/html/international_instruments___na.html

Edgars: < Izpētiju to NYC skolas programmu un man škiet ka tu varbut neesi īsti sapratis ko viņi piedāvā.>

Par ESL rakstīšu apakšā.

< Gribētu vēl piebilst - kāpēc NYC izdod naudu šādām programmām? Jo viņi labi zin ka ja bērns neapgūst angļu valodu viņam ies grūti piedalīties kā pilsonim sabiedrībā un darbā. Vai tad tā nav arī Latvijā?>

Latvijā arī tā ir, protāms.

< Domāju ka būtu laiks so strīdu apgriest otrādi - nevis ka krievu runājošiem bērniem kautkas tiek atņemts ar jauno likumu bet drīzāk ka viņiem tiek dota iespēja vēlāk dzīvē piedalīties pilnā mērā Latvijas dzīvē, gan politiskā un sabiedriskā/kulturālā gan darbā. Galu galā, ja 50%+ no valsts runā latviski un 30%+ runā krieviski tad jau tādam kas runā abās valodās būs vieglāka dzīve.>

Varam pagriest, kapēc gan nē? Manuprāt, pašreizejas skolas reformas modelis paredz, ka slikti latviski runājošie matematikas skolotāji latviski pasniedz matematiku slikti latviski saprotošiem bērniem. Rezultātā bērniem nebūs ne matematikas, ne latviešu valodas zināšanu.

Signis: < No savas pieredzes varētu piebilst, ka minētie 3 gadi ir maksimālais terminš. Piemēram skolā, kurā gāja mana meita, bērni šajās ESL klasēs pavadīja vidēji no 3 mēnešiem līdz gadam, un šajā laikā tika iegūtas pietiekamas pamatzināšanas, lai pārietu uz normālu apmācību.>

Kas notiek tālāk? No 4. gadā sakot, bērns piespiedkārtā izņemts no ESL programmas un sūtīts kūr? Laukā? Man NYkā ir draugi, kuriem bērns 5 gadus pavadija ESL klasē. 75% nodarbību bija krieviski, bet pārējas -- anģļiski, jo tie bija anģlu valodas pastiprinātais kurss. Negribu pašlaik iedziļināties, kapēc viņš ESL klasē nosēdēja piecus gadus vai diskutēt, vai tas ir labi vai slikti, bet gribu vienīgi pasvitrot, ka stārp mācēkliem bija arī tādi, kuri ESL pavadījuši vēl vairāk, pat skolu beidzot un izlaiduma eksāmenus kārtojot krieviski.

Uldis: < Runa jau nav par krievu tiesībām runāt krieviski, tās viņiem neviens negrasās atņemt, bet par viņu negribēšanu runāt latviski.>

Par šīto -- vismaz no manas puses -- runas nebija, bet bija par LR krievvalodīgo pilsoņu gribēšanu saglābāt valsts finansētās skolas ar krievu valodu kā apmācības valodu -- tā, kā tas bija starpkaru Latvijas Republikā. Bet par negirbēšanu arī varam parunāt. Negribēšana un nezināšana nav viens un tas pats, vai nē? Valodu var zināt, bet tajā nerunāt. Jāveicinā nevis valodas zināšanas, bet gribēšana valodu lietot. No zinašānas, imho, gribēšana neizriet, bet no gribešānas āgrāk vai vēlāk izaugs arī zināšana.

< Nu biju pirms dienām 3 frizētavā, jauka smuka meitene friziere, bet no tā ko es gribu, latviski nesaprot ne vārda... es jau gadus 5 eju tikai uz to frizētavu, man tur viss patīk, apkalpošana, cenas, nav rindu. Zinu, ka īpašnieks ir tāds krievu pusmafiozņiks un tās savas darbinieces viņš tur izdzen ne pa jokam, tādēļ jau tur viss ir OK, viņas ne mirkli nesēzj un nelasa avīzes, bet, tiklīdz nav klienta, kaut ko tīra, slauka, pucē, tiklīdz tu ienāc, atņem mētelīti un tevi gandrīz uz rokām aiznes friziera krēslā.... Nu bet cik ilgi tāds krievs sev turēs darbinieci, kura nespēj ar klientu nekādi saprasties, viņš taču saprot, ka es pie viņa eju savu naudu viņam aiznest... labi, man nav problēmu pastāstīt savas vēlmes arī krieviski vai vēl kā, bet ir jaunā paaudze, kas strauji pieaug, un, par provi, mans sīkais gan krieviski diezgan daudz saprot, bet ar to runāšanu viņam tā ir kā ir, un viņš uz to frizētavu divreiz neies. Labi, Rīgā puse ir krievu, tie ies. Bet saimniekam tad nozīmē -50% no biznesa, un viņš, domāju, to frizieri ātri vien... Un kur viņa pēc tam dēsies- Centrāltirgus, Čakene- kādas vēl iespējas??? Un šo jautā Uldis un (par cik tie īstie rusofoni rupori kautkā Sveikā nav manīti), atbildi gribētu dzirdēt no Alexha.>

Ar klientu jārunā klienta valodā. Punkts. Es to uzskatu par svētu kapitalisma principu. Un es, piemēram, servisu uzskatu par pilnu tikai tad, kad mani apkalpo manā valodā. Kafejnīcā, teiksim, dzeramnaudas summa ir atkarīga no tā, kadā valodā mani apkalpoja. Arī labi darbojas jautājums, cik liela atlaide man pienācas par nepilnu servisu. :-)) Ja Tava friziere ir tik stulba, kā nemāk apgūst valodu darba pienākumu pildīšanai pietiekošā līmenī, lai viņa iet, kur grib. Esmu vēl gatāvs padarīt izņēmumu veca gadagājiena cilvēkiem, bet par jaunāko paaudzi nevar būt ne runas. Respektīvi, tas ir Tavas frizieres problēmas, kā viņa domā izdzīvošanai nopelnīt naudu. Nākamreiz, pie viņas ejot, pajauta frizētavas īpašnieku par atlaidi par nepilnu servisu. :-)

Edmundam vēlāk atbildēšu. Jo traktāts nav tik viegli rakstāms :-))

Alex

 

 

From: uldis@parks.lv
Date: 12/1/03 10:31

Rumpis: < Ir arī tādi rusofoni manīti, kas angliski mēģina Latvijā sazināties, bet latviski - nē. Daudz tādu neesmu vēl manījis, tikai pa kādam, un ne runātā valodā, bet e-sarakstē. Varbūt viņi cer uzreiz Eiropā ielēkt, Latviju apejot ;-)>

Man klientu vidū tādu ir vairāki, + mans proxy provaideris, nu un. Tas tomēr ir labāk, nekā ka viņi man raksta kiriļicā un rezultātā Eudora man rāda pilnu ekrānu ar hieroglifiem :)

Lai Jums adekvāta diena :)
Uldis

 

 

From: kingga@plu.edu
Date: 12/1/03 11:17

Paldies, Alex, par definicijam, ko bija pievienojis savai vestulei. Izlasiju, un tas izlasit ieteicu ari citiem sveikotajiem.

Cik lasu, tad valodnieciska minoritate ir laudis, kas pastavigi dzivo zinama teritorija un lieto citu, ka vairakuma tautibas valoda. Tadi varetu but bretoni Francija, kas nepretende uz atsevisku tautibu, bet labprat skatas TV raidijumus bretonu valoda. Ir pat iespejams, ka tadi var but tie, kas savu runu sauc par latgaliesu valodu. Interesanti, ka si uzsverti nenoteikta definicija pielauj plasaku analizi, kas var novest pie dazadiem sledzieniem. Pie tadiem, protams, var nakt tautas (pilsonu) parstavji tad, ja no viniem prasa atbalstu vai ipasas tiesibas valodu lieta. Interesanti, ka dota definicija jau tagad neattiecas uz immigrantiem, piemeram, arabiem Francija un turkiem Vacija, kas iebraukusi stradat. Cik varu spriest, definicija attiecas uz vesturiski senu iedzivotaju grupam, tadiem, kas runa ciganu un jidisa valodas.

Visu labako,
Gundars

 

 

 

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 12/1/03 11:25

Sveiki!

Pagājušo piektdienu Edmunds jautāja Alexim:

<< Alex, kur Latvijas krievu presē var lasīt to rusofonu viedokli, kuri neidentificē sevi ar PSRS un Krieviju? Kuri atzīst, ka Latvijā nekad nebūs divas valsts valodas, ka Latvija nekad nebūs Krievijas province, ka Latvijā 40tā gadā nenotika sociālistiskā revolūcija, ka 41 un 49 gada deportācijas bija noziegums pret cilvēci, kam nav noilguma? Kuri Latvijas rusofoni pārstav šo viedokli kā organizēts spēks? Latvijas latviešu partijas ir dažādas un savā starpā nesatiek, bet šajos minētajos jautājumos starp tām valda vienprātība. Vai Latvijā ir vispār kāds organizēts rusofonu spēks, kas būtu gatavs pieņemt šādu viedokli? Kādi ir tie jautājumi, kuros starp Latvijas rusofoniem valda vienprātība? Skolu reformai - NĒ! Vēl? Otra valsts valoda? Vēl?>>

Un Alex atbildēja tā:

< Labs labu jautājumu klasts, vesela traktāta vērts :-) Atbildēšu svētdien vai pirmdien, OK?>

Alex, neknibinies ap blakus lietām! Mēs gaidām veselu traktātu!

Juris

 

 

From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
Date: 12/1/03 11:33

Gundars rakstīja: < Interesanti, ka dota definicija jau tagad neattiecas uz immigrantiem, piemeram, arabiem Francija un turkiem Vacija, kas iebraukusi stradat. Cik varu spriest, definicija attiecas uz vesturiski senu iedzivotaju grupam, tadiem, kas runa ciganu un jidisa valodas.>

Interesanti zināt, kā šādā gadījumā būtu jāvērtē Latvijas rusofoni, kuru vidū ir gan cilvēki, kuru senči dzīvo Latvijas teritorijā vēsturiski sen, gan tādi, kuri vai kuru senči apmetušies šeit uz dzīvi padomju okupācijas laikā?

Vai var pieņemt, ka pirmos vairāk vai mazāk reprezentē rusofoni - LR pilsoņi (vai vismaz tie LR pilsoņi, kas pilsonību mantojuši), bet otros - nepilsoņi?

Vai tad, ja runājam par tiesību jautājumiem attiecībā uz rusofonu lingvistisko minoritāti, šis iedalījums nebūtu jāņem vērā?

Vents

 

 

 

From: alex@chas-daily.com
Date: 12/1/03 12:00

Juris: < Alex, neknibinies ap blakus lietām! Mēs gaidām veselu traktātu!>

Būs traktāts, Komandante Ža, būs!

Alex.

 

 

 

From: alex@chas-daily.com
Date: 12/1/03 1:35

Sveiki,

Pasaulē eksistē divas pieejas minoritātes noteikšanai (tajā skaitā, protāms, lingvistiskas minoritātes noteikšanai).

Pirmā pieeja ir t.s. ierobežojoša (vai labāk -- atrobežojoša), atzists minoritātes statusu un piešķir no tas izrietejošas tiesības tikai un vienīgi valsts pilsoņiem, un pie tam -- ne visiem. No tas ari nāk t.s. "vēsturiskas" vai "tradicionalas" minoritātes jēdziens -- cilvēki, kuri (vai viņu) senči dzīvoja valsts teritorijā valsts veidošanas brīdi.

Vācijā, teiksim, šīs koncepcijas ietvaros par minoritāti tiek atzisti sorbi (lužiči) un daņi, bet turki -- nē. (Par Franciju attiecība uz minoritātēm vispār runāt ir grūti, jo Francijas konstitūcija ne tikai vispār neatzīst to eksistenci, bet taisni otrādi -- aizliedz "šķirot" pilsoņus.)

Otrā, t.s. "paplašināta", pieeeja nešķiro cilvēkus pēc vēsturiska dzīvošanas stāža (Niderlandē, piemēram), bet tik un tā minoritāšu tiesības attiecīnā tikai uz pilsoņiem. Ārkārtīgi rēti kur pasaulē sameklējama situācija, kad valsts finansē vai citādi uztur iestādes (kultūras, izglītības, vai citas) grupai, kura sastāv no ļaudīm, kuriem, savukārt, nav šīs valsts pilsonības. (Kadreiz tas, tomēr, tiek darīts -- attiecībā uz bēgļiem. Piemerām, Kosovas albaņiem kara laikā pagaidamu mītnes zemes organizēja albaņu skolas un lasītavas, bet tas nekādā gadijumā nav visur pieņemta prakse).

Latvijas īpatnība ir tāda, ka pēc valodas pazīmes (un zinamā mērā pēc kultūras pazīmes arī) absolūti klasiska vēsturiska\tradicionāla minoritāte (paldies Gundaram par citātu) ir grūti atšķirama no "jaunas" minoritātes, kura izveidojās migrācijas rezultātā.

Otra nelaime, manuprāt, ir pašlaik Latvijā eksistējoša tendence specifisku minoritāšu tiesību jomā -- pielīdzināt tradicionālas vēsturiskas minoritātes pārstāvjus nesēniem iebraucējam.

Iznāks paradokss. No "vispār minoritāšu" viedokļa Latvija īstēno otru -- liberālu vai pat superliberālu -- koncepciju, nekur nereglamentējot, ka minoritāšu tiesības pienākas tikai pilsoņiem un finansējot, teiksim, nac.-kult. biedrības neatkārīgi no tā, vai tas locekļi ir pilsoņi, nepilsoņi vai vispār pirms dāžām stundām iebraukuši cilvēki. Bet no konkrētas vēsturiskas minoritātes viedokļa tā ir nevis superliberāla, bet superkonservatīva politika, jo trādicionālu minoritāšu tiesības samazinās, samazinās un samazinās vēlreiz. Rezultātā, šķiet, var rasties amizanta situācija, kad minoritātes tiesības pienākas visiem, bet tikai tiesības būs gandrīz ka nēksistejošas (jo, manuprāt, galvēna minoritāšu tiesība ir tiesība uz izglitību savā valodā).

Alex

 

 

 

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 12/1/03 3:04

Sveiki!

Alexis turpina knibināties: < Bla bla bla - Rezultātā, šķiet, var rasties amizanta situācija, kad minoritātes tiesības pienākas visiem, bet tikai tiesības būs gandrīz ka nēksistejošas (jo, manuprāt, galvēna minoritāšu tiesība ir tiesība uz izglitību savā valodā).>

Nē. Galvenā minoritāšu tiesība ir uz izglītību valsts valodā.

Juris

 

 

 

From: alex@chas-daily.com
Date: 12/1/03 3:47

Edmunds: < kur Latvijas krievu presē var lasīt to rusofonu viedokli, kuri neidentificē sevi ar PSRS un Krieviju?>

Izņemot visatsaldētākas avīzes (piem., "Vesti-Seģodņa", uz kurām viss talāk teiktais vispār neattiecas) -- visās. Cita lieta -- un es to atzīstu un man tas ļoti nepatīk -- tas nav skaidri pasludināts redakciju viedoklis, bet atsevišķu žurnalistu un/vai komentētaju un/vai intervēto cilvēku pozicija. Turklāt visās šajās avīzes arī netiek rakstīts, ka Latvijā dzivojošie rusofoni ir Krievijai "piederoši" cilvēki. Tāda veida apgalvojumi netiek izteikti ne redakcijas, ne atsevišķu autoru limenī.

< Kuri atzīst, ka Latvijā nekad nebūs divas valsts valodas, ka Latvija nekad nebūs Krievijas province, ka Latvijā 40tā gadā nenotika sociālistiskā revolūcija, ka 41 un 49 gada deportācijas bija noziegums pret cilvēci, kam nav noilguma?>

Nu šeit drizāk jāruna par to, ko datoru pasaulē sauc par "default". Pat puslīdz nopietna otras valsts valodas iespējamības apspriešana avīzēs (atkal -- izņemot "Vesti") jau sen pilnībā tiek pieklusēta. Līdzīgi ar pievienošanu Krievijai vai NVS. Par pirmo kaut cik nopietnas rakstīšanas vispār nekād nav bijis, pat otro -- arī klusums.

Par socialistisko revolūciju neviens nopietni neraksta (atgādinu -- izņemot "Vesti") jau gadus 10, ja ne vairāk. Pat Časa štata komentētājs Fedosejevs -- droši vien viens no visindigākajiem no krieviski rakstošajiem viedokļu paudējiem -- daudz reizes rakstijis par okupāciju un nelikumīgu pievienošanu un tīri negatīvi un ar viennozimīgu nosodijumu -- par Stalina represijam.

Šeit mes sastopam vēl vienu paradoksu: teorētiski vai "vispārīgi" neviena avīze neraksta, ka deportācijas bija labas vai pareizas. Tomēr rakstos par bijušo NKVD darbinieku tiesāšanu intonācija diezgan bieži ir skaidra un neparprotāma -- "musejos sit! Lieciet viņus mierā!" Līdzigu bēdīgu fenomenu es noveroju arī latviešu valodas presē, bet rakstos par Holokausta dalībnieku kriminālvajāšanu. Nerēti intonācija un tekstu struktūra ir tādas, ka tos nevar izprast citādi, kā to pašu riebigo: "musejos sīt! Lieciet viņus mierā!"

< Kuri Latvijas rusofoni pārstav šo viedokli kā organizēts spēks?>

Gandrīz pilnībā -- Jurkana partija, bet visā pilnībā -- nav tādā spēka, diemžeļ. Par iemesliem varam runāt līdz bezgalībai, bet īsumā es to uzskatu arī par valsts politikas blakusefektu. Jo VISĀ pilnībā valsts aizstāv nevis savu pilsoņu intereses, bet savu latviešu pilsoņu intereses. Es nekādā gadījumā nesaukšu šo situāciju par diskrimināciju, jo runa ir par minoritāšu tiesībam -- papildtiesībam, kuru (ne)atzīšana ir tikai un vienīgi pašas valsts labvēlības jautājums.

Bet no tas rodas, manuprāt, ļoti logisks jautājums: kā valsts var rikoties ar saviem pilsoņiem tieši tāpat kā ar imigrantiem-nepilsoņiem? Piemēram, (bedīgi) slavenā izglītības reforma skār i pilsoņus, i nepilsoņus vienādi.

Būtu tikai loģiski gaidīt, ka pilsoņiem būtu lielākas minoritāšu tiesības nekā nepilsoņiem, bet valsts demonstrātīvi neredz nekādas atškirības starp mazakumtautības pilsoņiem un nepilsoņiem. Un to var traktēt tikai un vienīgi nevis kā nepilsoņu minoritāšu tiesību pielīdzināšanu pilsoņu tiesībam, bet otrādi. Nevis kā nepilsoņa pacelšanu šajā jomā līdz pilsoņa statusam, bet kā pilsoņa "nolaišanu" līdz nepilsoņa. Un līdz ar to pilsonības nozīme -- vertība -- tiek devalvēta, un tas vietā paradās citas it kā vertības. Piemerām, nevis valstiska, bet etniska (lingvistiska) piederība.

Reakcija uz šo situāciju no mazakumtautību pilsoņu puses bija pilnīgi simetriska, kas izraisīja kumulātīvu efektu sabiedrībā: mazakumtautību pilsoņi balso par partijam, kuriem etniskais faktors ir stiprākāis.

< Kādi ir tie jautājumi, kuros starp Latvijas rusofoniem valda vienprātība?>

Pat par skolas reformu vienprātibas nav. Un paldies Dievam, ka cilvēki ir dažadi un nav kaut kāda tur viendabīga masa.

Alex.

 

 

 

From: alex@chas-daily.com
Date: 12/1/03 3:56

Vēl stasts. Var teikt, "ilustrācija iz dzīves" manam traktātam.

Starp maniem paziņam bija kāds vecs kungs (viņš nesen nomiris) -- no Jēkabpils vecticībnieku ģimenes. Ģimene ļoti smāgi cieta i 41., i 49. gadā. Līdz iepriekšējam velešanam šis kungs balsoja par t.s. latviešu partijam -- tajā skaitā par LNNK, kas no klasiska "krievu" viedokļa ir visai amizānti. Manā atmiņā viņš diezgan nelabvēlīgi (maigi izsākoties) raksturoja pēckara iebraucējus, kuriem nav izprātnes, kas ir Latvija un kā šeit jādzīvo.

Bet pedejās velešanās viņš balsoja par t.s. kreisiem (PCTVL), jo, viņaprāt, tagad sape mazakumtatautību pilsoņiem un nepilsoņiem ir viena un ta pati -- izglītība. Viņa meita man stastija, ka tēvs ar augušu uztraukumu izlasijis pēc kārtas visu puslīdz nopietnu ne-kreiso partiju programmas -- un nekūr nebija spējis samēklēt sev vēlamu izglītības jautājuma risinājumu. (Formula viņam bija gandrīz maģiska: "kā mierlaikā".) Nu, viņš nobalsoja par PCTVL, turklāt ar plusiem atzīmejot tikai rubikiešus, jo "vīni ir visļaunākie un ļaunums tagad ir tieši tas, kas vajadzīgs, lai šītos mulķus vestu pie pratā, jo slēgt krievu skolas pat vācieši netaisijas".

Protāms, varam teikt, ka vecītis no prāta āra izdzīvojis.

Bet man šķiet, ka viņš sava mūža pašās beigās pārdzīvoja milzīgu iekšēju katastrofu. Jo (viņaprāt) valsts, kurai viņš ticeja, kuras patriots viņš bija un kuras pasi viņš dārzā (burtiski -- zem ābeles, stikla burkā) glabāja 60 gadus, viņu, viņaprāt, nodeva un rīkojās ar viņu (precizāk, ar viņa mazmeitu) "kā bolševiki". Ģimenē viņiem vienmēr bija tris balsti, tris pamati -- vecticība, Latvijas patriotisms un krieviskums. Padomija meģinaja atņemt pirmo, bet atjaunota LR, veca kunga uztvērē, meģinaja pamazam atņemt trešo...

Alex.

 

 

 

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 12/1/03 4:50

Sveiki!

Paldies, ALex, par "traktātu", lai gan ļoti īsu!

< Būtu tikai loģiski gaidīt, ka pilsoņiem būtu lielākas minoritāšu tiesības nekā nepilsoņiem, bet valsts demonstrātīvi neredz nekādas atškirības starp mazakumtautības pilsoņiem un nepilsoņiem. >

KAmēr rusofonu pilsoņi tāpat kā rusofonu nepilsoņi pirmā vietā liek savas tiesības ļaut saviem bērniem mācīties rusofonu valodā, nevis savas tiesības likt saviem bērniem mācīties valsts valodā, es arī no šejienes tālienē neredzu nekādu lielu, būtisku atširību.

< Pat par skolas reformu vienprātibas nav. Un paldies Dievam, ka cilvēki ir dažadi un nav kaut kāda tur viendabīga masa.>

Paldies Dievam! Tikai žēl, ka no ārienes skatoties tiešām tie rusofoni visi, kā pilsoņi tā nepilsoņi, izskatās pēc viendabīgas masas savā prasībā par rusofonu valodas pirmā vietā likšanu pāri valsts valodai.

< Starp maniem paziņam bija kāds vecs kungs (viņš nesen nomiris) -- no Jēkabpils vecticībnieku ģimenes. /.../ Nu, viņš nobalsoja par PCTVL, turklāt ar plusiem atzīmejot tikai rubikiešus, jo "vīni ir visļaunākie un ļaunums tagad ir tieši tas, kas vajadzīgs, lai šītos mulķus vestu pie pratā, jo slēgt krievu skolas pat vācieši netaisijas".>

Duraks tas kungs...

Juris

 

 

 

From: liepag@idirect.com
Date: 12/1/03 7:24

Sveiki!

Debate par rusofonu tiesibam uz izglitibu krievu valoda izvertas loti plasa un sarezgita. Man liekas, ka praktiski cilveki Latvija suta bernus skolas ar latviesu macibu valodu., tas ir apm. 75% no visiem skolas vecuma berniem. Vai ta nav? Un tas notiek pavisam klusu, bez plakatiem un demonstracijam.

Anita

 

 

 

From: signis@kssc.lv
Date: 12/1/03 9:03

Alex: < Kas notiek tālāk? No 4. gadā sakot, bērns piespiedkārtā izņemts no ESL programmas un sūtīts kūr? Laukā? Man NYkā ir draugi, kuriem bērns 5 gadus pavadija ESL klasē. 75% nodarbību bija krieviski, bet pārējas -- anģļiski, jo tie bija anģlu valodas pastiprinātais kurss. Negribu pašlaik iedziļināties, kapēc viņš ESL klasē nosēdēja piecus gadus vai diskutēt, vai tas ir labi vai slikti, bet gribu vienīgi pasvitrot, ka stārp mācēkliem bija arī tādi, kuri ESL pavadījuši vēl vairāk, pat skolu beidzot un izlaiduma eksāmenus kārtojot krieviski.>

Nezinu kā citur - varu runāt tikai par manis minēto skolu. Piespiedu kārtā neviens no ESL ārā nemeta - iespējams sēdēt tajā kaut visu skolas laiku, bet ipašas vajadzības nav. Bērni apbrīnojami ātri iemācās valodas. Manai meitai bija minimāli angļu valodas pamati un pēc 3 mēnešiem viņai ESL klase vairs nebija vajadzīga. No kādiem 20 bērniem, kas bija ESL klasē tikai pāris pavadīja ESL vairāk par gadu.

Turklāt, kā jau minēju, vairumā skolu ESL ir tikai kā nodarbība parastās angļu valodas stundas vietā. Visas pārējās nodarbības ir kopā ar amerikāņu bērniem. Arī tevis minētajā NYC skolu weblapā tikai 40% no minētajām ESL klasēm piedāvāja bilinguālu apmācību.

Varētu to minēt arī kā argumentu pret tiem, kas uzskata, ka svešvalodā nevar mācīties. Netika dzirdēts, ka kādiem no šiem ESL bērniem mācības svešvalodā pēc tam sagādātu īpašas grūtības salīdzinot ar vietējiem bērniem. Citus tavus minētos argumentus, kā kvalificētu skolotāju trūkums un vienkārši vēlēšanās mācīties dzimtajā valodā, gan pilnībā saprotu.

Signis

 

 

 

From: signis@kssc.lv
Date: 12/1/03 9:13

Ausma: < Signi, uz ordeni nepretendēju, taču piekārt birku sev neļaušu.Nekādā gadījumā nepieskaitu sevi pie radikāļiem, neatbalstu...>

Ausma,Nebūt negribēju tev piekārt kādu birku. Diemžēl tavā sākotnējā tekstā nebija šī skaidrojuma par to, kādā kontekstā tu runā par rusofoniem, vai arī par kādiem tieši rusofoniem tu runā.

Bija tikai sekojošais: "Rusofoni ir tikai kopā sanākušu agresīvu ļaužu kopa. Un viss. Latviski - banda"

Domāju, ka piekritīsi, ka ar rusofoniem mēs ikdienā saprotam visus krieviski runājošos.

Visu gaišu,
Signis

 

 

 

From: aabele@sveiks.lv
Date: 12/2/03 2:47

Ikdienā ar krievu valodu sastopos tikai tik, cik skatos raidījumus TV. Krievi ir krievi, tāpat kā jebkura cita tauta, bet ar rusofonu jēdzienu saprotu vienīgi agresīvo Latvijas iedzīvotāju daļu, kas, piemēram, Rīgā veikalā izliekas nesaprotam, kad latviski prasu preci. Reiz palūdzu pus kilogramu bumbieru. Nesaprata. Aizgāju pirkt, kur saprata.

Alex te raksta, ka rusofoniem Latvijā vajagot radīt gribēšanu runāt latviski. Bet kas rada gribēšanu mazgāt traukus? Tas vienkārši ir jādara, un viss.

Ausma