Re: Ziemas saulgrieži - visiem viena saule, viena zeme...

 

 

From: beldavsa@indiana.edu
Date:
12/19/03 8:47

Visīsākā diena, visgaŗākā nakts, saules ceļš viszemāk virs apvāršņa un tad pagrieziens...

"...lai kādi nebūtu strīdi par politiku un reliģiju, mums visiem ir viena saule un viena zeme. Saules un zemes savstarpējais sadarbības līgums tūkstošiem gadu ir palicis gandrīz nemainīgs. Sadarbības līguma svarīgākie punkti ir atrodami jebkurā astronomiskajā kalendarī, lai arī kādā valodā šis kalendārs nebūtu rakstīts.

Šis pasākums nav nostalģija pēc seniem un pagājušiem laikiem, vai ari vēlme restaurēt kādas līdz neiespējamībai simtprocentīgi pareizas tradīcijas , bet gan ticība brīnumam un aicinājums atcerēties Ugunslaikā stāstu par cilvēkiem, zemi un zvaigznēm."

(Undīne, "Ugunslaiks")

Lej, Laimiņa zelta lietu,
Ziemassvētku vakarā,
Lai pietiktu gaišu domu
Visu gadu staigājot.

aija

 

 

 

From: OWL102@aol.com
Date:
12/20/03 8:11

Starp citu, šajās dienās ir arī žīdu svētki Hanukah. Bija pārrēķinājuši lampu eļļas rezerves. Lai nebūtu jāatzīst kļūda, vini deklarēja brīnumu, ka lampa dega 7 dienas, nevis vienu. Ta būs ari ar Latvijas rekordu. Priecīgus Svētkus katrā gadijuma. Gunars

 

 

 

From: beldavsa@indiana.edu
Date:
12/20/03 9:17

Visām tautām savi mīti kas izskaidro saules gaitas, parādības, attiecības ar zemi, ar mēnesi, ar zvaigznēm uc debesīs.

Gunārs piemin Hannukah stāstu par brīnumaino degšanu & raksturīgi ebrējiem kalendāra svētkus saista ar tautas vēsturi.

Vairums mītu tik cieši nesaista specifiski ar savu cilšu vēsturi bet ir vispārējas dabas iztēle pēc šīs tautas skata & parašām.

Viens no senākiem saulgriežu svētku stāstiem Vidus Austrumos bija Zagmuk, mesopotāmiešu gaismas svētki. Šis stāsts ir patriarčāla versija kuŗā Lielpūķene Tiamat - tumsības valdniece (sālsūdens - jūŗas & čaosa personifikācija, visu radību senmāte & briesmonis) tur savā gūstniecībā gaismas dievu Tammaz, Marduk vai Enlil. Mesopotāmiešu mītos milzeni Tiamatu uzvar & gabalos sašķaida Arhvaronis Marduk sadalot viņas ķermeni kā debesi & zemi.

Lovecraft-am veidojot Cthulhu (ar taustekļiem līdzīgi jūŗas astoņkājim) tēlu būs bijis prātā Tiamat briesmonis.

Šajos svētkos bija jāupurē ķēniņš, lai gan visai agri izgudroja atvietotāja ķēniņu ko varēja upurēt īstā politiskā vadītāja vietā. Motivs par senu milzi kādu sadala kā upuru pēc tās uzvarēšanu lai izveidotu kosmosu ir izplatīts pa visu pasauli, nozīmīgi arī skandināvu & vācu zemēs.

Alternatīvs matrifokāls mīts saglabājies pie sengrieķiem kā Demeteras mātes meklējumiem pēc savas meitas Persefones kuŗu pazemes dievs bija nonesis savā valstībā. Arī daudz citas norādes kas norāda uz matrifokālo dzīves skata pārdzīvošanu visā pasaulē kur to pārņēma patriarčālā dzīves ziņa.

Arī latviešiem šis mīts saglabājies mātes - meitas versijā ar Saules meitas slīkšanu, parādīšanos pazemē (vai Saulei guļot jūŗas salā saules kokā & no rīta atkalparādīšanās pēc nakts ceļojuma pretējā pusē) kā ar kapa atslēgām, & atkal piedzimšanai (vai arī to izglābj Dieva dēli). Pie senprūšiem Velns tur Sauli cietoksnī & to izglābj "zvaigžņu zīmes."

Pamatdoma tā paša bet izstrādāta pēc atšķirīgām vēsturiski, ģeogrāfiski & kultūras pieredzēm, parašām, ideoloģijām.

aija

 

 

 

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 12/20/03 9:34

Sievieškārtas saule lai gan saglabājusies dažādās aboriģēnu tautās pa visu pasauli īpaši nepārprotami parādās eiro-āzijas ziemeļos, piemēram Japānā.

Saules dieviete Amaterasu aizbēg & paslēpjās dziļā alā & visa dzīvība sāk mirt. Tas tapēc, ka viņas brālis līdz ārprātam piedzēries Vētras dievība Susanoo ir viņu & kārtības likumus drausmīgi apvainojis. Viņas sakrālā aušanas istabā starp citu iemet nodīrātu zirgu. (Ir tie kas iztulko seksuālas implikācijas.)

Sapulcējās pārbijušie dievi pie alas durvīm bet izvilināt Saules dievību izdodas tikai smieklu & jautrības dievība Uzume. Viņa dejo nerātnu deja plika & visi dievi sāk smieties bet Saule nespēj savu ziņkārību apslāpēt & parādās alas durvīs.

Dzīvība (kādu tiešā veidā saista ar dzimumdzīvi) uzvarējusi nāvi.

aija

 

 

 

From: beldavsa@indiana.edu
Date:
12/20/03 9:59

Starp variantiem kas cenšas izskaidrot kapēc izšķīrās kosmiskais pāris Saule un Mēnesis ir latviešu dainu norāde, ka Mēnesis savā neprātīgā skrējumā izjauca Saules kosmisko audumu...

Viens iespējams tulkojums ir norāde uz paradigmātisku vērtības maiņu lielā pasaules daļā uz patriarčālo...

Vasaras Saulgrieži (kad Saule dejo viskrāšņāk) ir dziļā struktūrā līdzīgs japāņu dzīvības apliecinājumam kuŗā japāņu smieklu & jautrības dieviete Uzume (nevis varonis ar zobenu) izglāba Sauli nepadodoties nolemtībai iznīcībai.

aija

 

 

 

From: Zagarins@stcc.edu
Date:
12/20/03 12:17

Sveiki!

Skatos, ka Mīļā Ms. Zhoozhoo iegrimusi dziļā sarunā pati ar sevi, piežoožojusi vairākus paladziņus par matrifokālismu un tā tālāk.

Taču lietas būtība nav ne matrifokālisms ne patrifokālisms bet līdzsvars!

Pašā pirmsākumā bija patrifokālais dievs, ko grieķi sauca Pāns, kura vārds nozīmē "visums". (Viena no manām vismīļākām grāmatām ir Knuta Hamsuna "Pāns" - tātad nestāstiet man, ka pat mūsulaikos ziemeļniekiem vīrišķības ideāls kaut kāda sievišķu uzspiesta aseksualitāte.) Pāns bija seksīgs dievs, mežonis šī vārda vislabākā nozīmē, īsts Ragainis. Sievišķus viņš nepavedināja ar nekādu smalķūtību jeb mākslu bet pievilka ar savu kazas smaku, matiem apaugušo miesu un nekautrīgo neķītrību. Laika atīstībā ļaudis tapa par mēness pielūdzējiem jo laiku pierada mērīt ar mēneša nākšanu un iešanu. Ļaužu attiecība pret dabu šajā laikā bija pielāgošanās tai, nevis cīņa par dominanci. Valdīja Mate/Dieviete ar savu mēnešreizi un viņas vienlīdzīgais pavadonis Pāns/Ragainis un viņu attiecības bija atklāti kaislīgi seksuālas un ļaudis nebijās ne dzīvi ne nāvi ne dzemdēšanu. Tad, cilvēcei adaptējoties tehnoloģijas priekšrocībām, respektīvi, mācoties piekopr lauksaimniecību un tirdzniecību radās jaunas reliģijas kurās valdošie simboli bija vīrieškārtas dievi, Saules Dēli un , šķietami paradoksālā kārtā, Ragainim jeb Pānam līdzās ar pašu Māti/Dievieti šai kārtībā tika ierādīta pazemojoša vieta. Arī latviešu pagānu Velns/Viltnieks ir viegli apmuļķojams skauģis, kas nevienā pasakā neņem virsroku pret vientiesīgu asu prātu. Un kad krustu karos kristīgā reliģija atvietoja saules reliģiju tās sludinātāji izvēlējās tieši Pānu/Ragaini/Velnu kā pagānisma visvājāko punktu un, lai pārliecinātu ļaudis par savas senču ticības aplamību Pānu pārdēvēja par Sātānu, visa ļaunuma cēloni.

Kristiešu Ziemassvētki tiek atzīmēti ziemas saulgriežos kā Dieva dēla dzimšanas diena - dažās valodās saules vārds ir tas pāts dēla vārds. Tāpēc nav ko vaimanāt par sieviešu apspiestību un ilgoties pēc kaut kādas matrifokālisma paradigma atdzimšanas!

Vīriešu liktenis nav atdalāms no sieviešu likteņa un apspiestība nav nekāda dzimumdziņas lieta! Pat musulmaņos ne!

Juris

 

 

From: janislv2@yahoo.fr
Date:
12/20/03 1:50

Kau kā panessās uz rakstīšanu. Jau domāju, vai tad tā būs, ka Aija arī žīdu svētkus nepaversīs feminisma gaismā...Starp citu, kapēc "valdniece, senmāte" siev dz., bet "briesmonis" vīr. dz? tad arī jaraksta "briesmone". Un ar to Demetru man liekas, ka gan ir pārsālīts, viņa tajā Olimpa Hierarihijā nekādu diži augsto vietu vis neiņēma, ja reiz pazemes Aīds varēja meitu savākt sev līdzi... Bet vispar sengriekiem pārstāvniecība bija ļoti politkorekta, visi dzimumi un visas orientācijas....

 

 

 

From: beldavsa@indiana.edu
Date:
12/20/03 1:54

Juris stāsta savu versiju ziemas saulgriežu mīta stāstu. Labi izdevies!:))) Taču negaidīji no manis nebūs piebildes.:)

< Taču lietas būtība nav ne matrifokālisms ne patrifokālisms bet līdzsvars!>

Ko tur "taču," runa ir arvienu par līdzsvaru. Diemžēl patrifokālisms tūliņ pāriet uz patriarhiju kur matrifokālas sabiedrības ir egalitāras...

Jebkuŗā kultūrā var būt paralēlas alternatīvas tradīcijas, kā arī dažādās interešu vienības uzsver vienu vai otru citādi, reizēm pretēji. Stāsti kā mākslas darbi ir katrs ar savu patiesību pēc saviem uzskatiem, pieredzēm, tradīcijām.

Diemžēl pirmiem mītu pētniekiem, klasiķiem bija tieksme saspiest savus datus vienā noapaļotā stāstā lai gan avoti bija no dažādiem ciemiem. Reģionālo normalizēja, nacionalizēja, vienkāršoja līdzīgi kā ja kāda sajauktu brunčus no Abrenes, jostu no Lielvārdes un sagšu no Alsungas kā panlatvisku tā iznīcinot novadu īpatnības.

Jura versija viena daļa daļēji saskaņojas ar klasiķu pētnieka Robert Grave -The White Goddess- kas uzsver mēnešdievību un viņas dēlu kā indoeiropiešiem kopīgu mītu. Vienīgi šī versija neņem vērā, ka Anatolijas hetu (Hittite) galvienās dievības bija Saules dieviete un Pērkoņdievs.

Anatolijas valodas bija pirmās kas atdalijās no indo-eiropiešu saimes. Mīts par mēnešdievību & dēlu acīmredzams kļuva bālāks & izgaisa jo vairāk ceļoja uz ziemeļiem līdzko to atjaunoja kristīgā ticība.

Šo atzīmēju tapēc, ka bieži redzu pat visai zinošus rakstus kas noliedz saules dievību kā "īstu" vai mēģina iestāstīt, ka nesena, jo saulei taču jābūt vīrietiem, jo tā tas ir klasiskā literatūrā. (Starp citu semītiem bija mēnešdievs dažādiem vārdiem iesk. Sin un saules dieviete dažādiem vārdiem iesk. Šam.)

Velns ir patiešām ļoti sens baltu tautu un indo-eiropiešu dieviem. Velns ir arī kopējs ar slāvu tautām. Tas ir ganu kultūras īpaši svarīgs dievs.

Kopā ar Dievu pārstāv pie indo-eiropiešiem (Dumezil apcerēto) duālo karaļvadības principu. Velnam ir māģijas pasaule, Dievam laicīgās tiesas lietas. Skandināvijā šis pāris bija Odins & Tyr kur Velns līdzīgi Odinam ziedo savu aci gudrību iegūt. Ir līdzības arī ar sanskrita dievību pāriem.

Indo-eiropiešiem visai agri izveidojās tieksme uz patriarčālo posmā kad tie apguva lopkopību domājams Anatolijā. (Zemniecība ar kapli bija agrāka.) Baltu senči saglabāja saites ar agrāku zemniecību pirms lopkopība stiprā veidā attīstijās kopā ar arkla kultūru. Zemgalietes vēl tika apglabātas ar darba rīkiem, kapļiem.

Baltu mītoloģija vēsturisku & ģeogrāfisku iemeslu dēļ nekad nekļuva tik smagi patriarčāla kā dienvidos. Tā arvienu tiecās tieši uz Jura norādīto līdzsvaru. (Starp citu matrifokālās sabiedrības nebija matriarčijas bet egalitāras, tikai zinamas kultūras izpausmes kas vēlāk cittur pārgāja vīriešu dominancē saglabāja kā sieviešu tiesu. Tas ieskaitīja dziedniecību, māģiju, padoma došanu sabiedriskā sfērā miera laikā, daiļamatniecību īpaši aušanā & pīšanā un dainu dziedāšanā. Arī sievietes neatteicās no daudzām publiskām aktivitātēm kādas liedza smagās patriarčijas un viņas nezaudēja/ neslēpa asu, satīrisku humora spēju & mēs jau zinam par nerātnām dainām par kuŗām kristiešu garīdznieki tik dikti šausminājās..

Līdzsvars ir dināmisks. Kad viens neizmetams princips dominē tik lielā mērā, ka iznīcina otro, tad nepieciešams pagrieziens.

Mītā kur neprātīgs dievs izjauc dievietes kosmisko aušanu norāda uz radošo & izjaukšanas principu kā attiecībā nešķiramus. Bez iznīcības principa viss laikā iesaltu stagnācijā & radīšana neturpinātos. Protams ne jau kaŗš ir jābūt izjaukšanas principa paragons. Drīzāk kaŗš ir xtrēmais kas var pavisam iznīcināt.

Amaterasu mītā var saredzēt, ja pretējais nonāk pie absurditātes dominācijas, līdzīgi visa dināmiskā kustība izbeigtos ar nāvi. Kad Amaterasu iznāk no alas dievi tur viņas priekšā spoguli un viņa apžilbst no pašas ārkārtīgā skaistuma kāds nepieciešams dzīvībai. Lieki teikt kas notiek kad sieviešprincips pāriet uz pašapbrīnošanu (par ko grieķiem ir cits mīts par jaunekli Narcissus kas skatoties savā atspulgā iemīlējās pats ar sevi).

Visupēdīgi, lieki teikt, ka sieviešprincips nav eksklūzīvi duāli īstu dzīvu sieviešu izpausme, tāpat kā vīriešprincips nav eksklūzīvi dzīvu vīriešu izpausme. Visi cilvēki ir kautkāds "sajaukums" no šiem principiem kas ir tikai prāta kategorijas.

aija

 

 

 

From: beldavsa@indiana.edu
Date:
12/20/03 2:01

Jānis LV: < Kau kā panessās uz rakstīšanu. Jau domāju, vai tad tā būs, ka Aija arī žīdu svētkus nepaversīs feminisma gaismā...>

Nupat kā neizlasījusi šo piebildi jau iemetu, ka semītiem (noteikti dienvidarābiem) bija sievieškārtas saule un vīrieškārtas mēnesis & to var jau pie babiloniešiem ievērot.

Ar prieku izlaboju Tiamat no briesmonis uz briesmone.:)))

Liekas Jānis LV šo to zin par subjektu. Cerams pakavēsies Sveikā & dalīsies lai neiznāk tik bieži runāt ar sevi, īpaši kad Jurim uznāk monomaniakāla fiksācija uz vēlēšanas likumu & citi ar zināšanām dziļdomīgi klusē.:)

aija

 

 

 

From: janislv2@yahoo.fr
Date:
12/20/03 2:25

Es nekadā ziņā negribu pretendēt vairāk ka uz tāda avansēta amatiera statusu, tacu savulaik dazādu iemeslu pec, daļēji personiskas intereses, dalēji piespiedu kartā, mani tā mitologija nedaudz intresēja. Bet ar laiku jau daudz kas ir izplēnējis. Tacu sirdij vistuvakais pasaules kārtības simbols man ir Yin un Yang, kur pirmais nosacīti apzīmē sieviško, otrais nosaciti viriško, tacu nekadā ziņā un nevienā kontekstā nav apskatāmi atseviški viens no otra, jau zaudē jēgu, turklāt nav iespejams nodalīt, kurs tad butu primārs. Laika aspektā ņemot, savu brīdi ir gan lielais yin, gan lielas yang, gan mazais yin, gan mazais yang, tacu tie visi ir nepastavigi un pakļauti parvertībām noteiktā ritmā. Pec analogijas tādam pašām pārvertībām pakļaujas matri- un patri- fokalas sabiedrības. To brīdi, kad iesākas laiks, tapat mēs nespesim noteikt, par spiti atsevisku individu konkretiem viedokliem, viens saks atskaitīšanu ar Adamu un Ievu, cits ar pedejā primata partapšanu cilvēka, vēl kāds ar Noasa škirstu (Arc)....

 

 

 

From: Zagarins@stcc.edu
Date:
12/20/03 2:30

Sveiki!

Mīļā Ms. Žoožoo bez apnikuma žoožo tālāk:

< Diemžēl patrifokālisms tūliņ pāriet uz patriarčiju kur matrifokālas sabiedrības ir egalitāras...>

Man rādās ka Tu māki ļoti labi pierādīt tikai to, ka plātīšanās ar lielām zināšanām un aizrautīga trenēšanās vārdu bezjēdzīgā mudžināšanā nekādu apgaismību nevar izplatīt, ja pašos pamatos pašai plātītājai prātiņš ir, kā sacīt jāsaka, bišķi paplāns.

< Liekas Jānis LV šo to zin par subjektu. Cerams pakavēsies Sveikā & dalīsies lai neiznāk tik bieži runāt ar sevi, īpaši kad Jurim uznāk monomaniakāla fiksācija uz vēlēšanas likumu & citi ar zināšanām dziļdomīgi klusē.:) >

Runāties pati ar sevi rakstveidīgi Tu vari pavisam mierīgi, tas nevienu netraucē. Bet tas, ka Tev, līdzīgi visai mūsu Mīļā Roobena bēdu brāļu/māsu kopienai vēl nav pielecis, ka katra latviešu pilsoņa pienākums pret savu valsti ir prasīt lai vēlēšanu likums apstiprinātu Satversmē ierakstīto noteikumu par Saeimas deputātu vēlēšanām pēc visur citur pasaulē (atskaitot Izraēlu un Nīderlandi) ievērotās demokrātiskās kārtības, Tev manās acīs itin nekādu godu nedarītu pat ja Tu sāktu mācīties laiku pa laikam dziļdomīgi paklusēt.

Juris

 

 

 

From: beldavsa@indiana.edu
Date:
12/20/03 2:34

JānisLV: < Tacu sirdij vistuvakais pasaules kārtības simbols man ir Yin un Yang...>

Pamatā piekrītu & Yin/Yang dinamiskās mijiedarbības simbols arī bijis man tuvs ar to ierobežojumu, ka to var lietot lai iesaldētu īstus cilvēkus pēc negrozamiem "vīriešu" vai "sieviešu" atribūtiem. Katrā cilvēkā ir ir savs yin/yang kur piem. sievietei pēc dzimuma var būt vairāk savas kultūras džendera definēts yang lai gan pēc orientācijas nav homosesuāla (arī dzemdējusi & audzinājusi bērnus). Turklāt yin/yang proporcijas var mainīties tajā pašā indivīdā pēc apstākļiem.

aija

 

 

 

From: beldavsa@indiana.edu
Date:
12/20/03 2:40

Juris: < Bet tas, ka Tev, līdzīgi visai mūsu Mīļā Roobena bēdu brāļu/māsu kopienai vēl nav pielecis, ka katra latviešu pilsoņa pienākums pret savu valsti ir prasīt lai vēlēšanu likums apstiprinātu Satversmē ierakstīto noteikumu par Saeimas deputātu vēlēšanām pēc visur citur pasaulē (atskaitot Izraēlu un Nīderlandi) ievērotās demokrātiskās kārtības, Tev manās acīs itin nekādu godu nedarītu pat ja Tu sāktu mācīties laiku pa laikam dziļdomīgi paklusēt.>

<.........>

<....>

<...........................>

<.....>

<ggg>

aija

 

 

 

From: janislv2@yahoo.fr
Date:
12/20/03 3:16

Aija: < Pamatā piekrītu & Yin/Yang dinamiskās mijiedarbības simbols arī bijis man tuvs ar to ierobežojumu, ka to var lietot lai iesaldētu īstus cilvēkus pēc negrozamiem "vīriešu" vai "sieviešu" atribūtiem.>

Es iesakuma biju domajis tā visparigāk, nedomajot tieši un konkreti virieti un sievieti. Savs yin in savs yang ir vajadzigs katrā, sacīsim, noslegtā sistēmā, un arī individu uzskatīsim par noslegtu sistēmu. Var būt viena vai otra pārsvars, tacu vislabāk, ja ir lidzsvars. Šeit es nekada veidā neatsaucos uz individa seksualo preferenci, un meklet kadu kopsakaru šeit manuprat butu nevietā. Lai nu kā, tas jau atkal ir pavisam atsevisks jautajums un es nesaksu izklastit šeit savus nepiedienigi liberalos uzskatus par seksu starp consenting adults, citadi vēl tikšu paklauts virtualai lapidacijai... kā nu bija, nometašanai ar akmeniem. Par yin un yang atseviškā individā runajot, pēc pašu kīniešu mācības tos nosaka pamatā 4 pilari, kas sastav no Troncs Celestes un Brančes terrestres, tos varetu nosaukt debesu stumbrs in zemes zars. To dažada kombinacija var noradit lidzsvaru vai kada elementa pārsvaru. Nenoliedzami, arī apkartejā kultura atstaj savu iespaidu., kaut gan tas bieži vien var konfliktēet ar cilveka iekšejo būtību, pat ja vins to īsti neapzinās. Bet es kaut kā visu laiku novirzos no temata šodien.

 

 

 

From: Zagarins@stcc.edu
Date:
12/21/03 10:14

Ik acis veru, blenž logā bāli
Ziemas aklais miroņa skats.
Kas man ar tevi, kas man ar tevi:
Es esmu saules karalis pats!

Sēd pelēks miron's zilglāžu zārkā -
Stiepj ledus lūpas pie manas krūts,
Bez jēgas kāri, bez maņas kāri
Manas saules asinis sūc.

Kārlis Skalbe

 

 

 

From: beldavsa@indiana.edu
Date:
12/22/03 8:31

Edward Rothstein, "Reason and Faith, Eternally Bound" raksta par pretējiem dzīves filozofijas uztveri, starp tiem kas Ticības sekotājiem, jo zin tapēc, ka tic un Racionālā prāta sekotājiem, jo tic tapēc, ka zin.

<It is a conflict between competing certainties: between followers of Faith, who know because they believe, and followers of Reason, who believe because they know.>

Rothstein norāda autoratīvo aspektu abos, ticībā & prātošanā. Šīlaika cīņa starp abām pusēm ir vēl viena cīņa par rietumu kultūras, īpaši Apgaismības, nozīmi.

40% (pēc Gallup) amerikāņu sevi uzskata par evanģēliskiem atdzimušiem kristiešiem. To starpā nevien Buš, bet citi valdības vadītāji:

<They include the president, the attorney general, the speaker of the House and the House majority leader.>

Oxfordas univ. evolūcionārais biologs Richard Dawkins (A Devil's Chaplain) raksta Amerika esot visticīgākā kristiešu zeme pasaulē:

<...biologist, worries about American responses to the attacks of 9/11 because "the United States is the most religiose country in Christendom, and its born-again leader is eyeball to eyeball with the most religiose people on Earth.">

Dawkins skatā reliģija ir replikējoša mēma, kas izplatās līdzīgi vīrusiem. Viņš lobē The Guardian-ā lai ateistus sauc par "bright" (gaišiem). ;)

Mana agrākā skolotāja Hofstadter tuvais draugs filozofs Daniel C. Dennett ieteicis lai "brights" izveido interešu vienību lai sāktu cīnīties pret reliģiskiem fundamentālistiem.

<"So, what's the opposite of a bright?" Mr. Dawkins imagines someone asking, "What would you call a religious person?" "What would you suggest?" he coyly responds.>

Charles Freeman, The Closing of the Western Mind apcer sengrieķu prāta atziņu, kas ļāva attīstīties modernām zinātnes tehnikām, matemātikai, modernai valsts jēgai. 4. & 5. gs. grieķu intelektuālā tradīciju iznīcināja Romas impērija, īpaši uzspiežot kristīgo ortodoksiju. Doktrīna valdīja, racionāla domāšana kļuva ķecerība.

<In the fourth and fifth century, he writes, the Greek intellectual tradition "was destroyed by the political and religious forces which made up the highly authoritarian government of the late Roman empire," particularly with the imposition of Christian orthodoxy. For a millennium doctrine ruled. Reason became heresy.>

Jennifer Michael Hecht savā Doubt: A History pievieno sengrieķu prāta aizstāvju pusē Zen budistus, Galileo, Hobbes, Gibbon, Tom Paine and Thomas Jefferson.

< Ms. Hecht is more generous than Mr. Dawkins, noting that just as there are believers who "refuse to consider the reasonableness of doubt," so, too, there are nonbelievers who "refuse to consider the fēling of faith." But her sympathies are committed to the doubters, including such unusual figures as the Islamic philosopher and physician Abu Bakr al-Razi(854-925) and Annie Besant, who wrote a Gospel of Atheism in 1876, helped reform London schools with free meals and medical care, and later in life became a theosophist and a translator of the Bhagavad-Gita.>

Hecht apcerot šaubas norāda, ka arī šaubīšanās var kļūt par iesaldētu ortodoksiju. Viņa arī norāda, ka šaubīšanās ir arī formalizēta reliģijā, piem. Ijabā vai Augustina Grēksūdzē (Confessions). Viņa norāda ticība bieži iztēlota kā monolītiska lai gan ir sarežģīta:

<Yet in these arguments faith is often portrayed as monolithic, a host for intolerance and inquisition. And while that has bēn part of many religions' history and is, as Mr. Freeman shows, part of the history of Christianity the nature of faith is far more complex.>

Sociologs Alan Wolfe -The Transformation of American Religion- norāda, ka evanģēliskais kristīgums esot Amērikas kultūras pārmainīts lai būtu terapētisks & individuāls vairāk nekā doktrina & ticība. Arī ticība panākusi to ko prāts nespējis, piemēram tieši Amērikas verdzības atlikšanas jautājumā visaktīvākie bija ticīgie iepretīm "racionāliem" kas uzskatīja verdzība arī kad netaisna ir daļa no cilvēces. Ticība ir zinamā mērā arī zinātnes motivācija:

<Faith may even be latent in some of science's triumphs, inspiring such figures as Newton and Kepler. The conviction that there is an order to things, that the mind can comprehend that order and that this order is not infinitely malleable, those scientific beliefs may include elements of faith.>

Isaiah Berlin norāda uz racionālā prāta robežām. Apgaismības pārspīlēšana esot bijis cēlonis Padomju Savienībai.

<Isaiah Berlin argued that the Enlightenment led to the belief that human beings could be reshaped according to reason's dictates. And out of that science of human society, he argued, came such totalitarian dystopias as the Soviet Union.>

Robert Fogelin Walking the Tightrope of Reason norāda, ka jauns putns kas mācās lidot, ja sāktu aprēķināt vai izdosies varbūt nemaz neatstātu ligzdu.

<Failing to understand what keeps her aloft and taking a leap of faith, the dove might set off in "empty space" a vacuum and plummet. But reason might lead to the same end: if something offers resistance then logically can't one procēd more easily if it is eliminated? So why not try? >

The problem is that the bird can never fully comprehend the medium through which it experiences the world. In many ways, Kant argued, neither could the mind. Reason is still the only tool available for certain knowledge, but it also presents questions it is unable to answer fully.>

Man pašai ir daudz & dažādi konflikti. Vispār varu raksturot sevi bieži nevis kā gaismas apņemtā mierā bet plosoties te šeit, te tur. Tomēr neteiktu bijis tas aprakstītais konflikts starp prātu & jūtām, jo arvienu esmu jutusi & izrēķinājusi, ka abi saistīti & daudzas nelaimes ir sakarā ar viena vai otra pārspīlēšanu. Otoh viens stipri izjusts ierobežojums ir cik reti var runāt vispārībās: ar dionīzisku xtrēmu reizēm atrod, ka robežas ir izplēšamas vairāk nekā varēja paredzēt.

aija

 

 

 

From: beldavsa@indiana.edu
Date:
12/22/03 8:36

atvainot, Rothstein rakstu var izlasīt:
http://www.nytimes.com/2003/12/20/arts/20FAIT.html

arī citātu angliski par islāmas filozofu Abu Bakr al-Razi & ateisti Annie Besant protams vajadzēja norādīt kā citātu.

aija

 

 

 

From: Zagarins@stcc.edu
Date:
12/22/03 10:55

Sveiki!

Mīļā Ms. Žoožoo nez kādā sakarībā apskrēja un nocitēja kādus divpadsmit diždomātājus, starp tiem arī sēru Jezaju Berlinu:

< Isaiah Berlin norāda uz racionālā prāta robežām. Apgaismības pārspīlēšana esot bijis cēlonis Padomju Savienībai.>

Jezaja Berlina mūža darbs bija Apgaismības saglabāšana, nevis apšaubīšana. Tas uz ko viņš norādīja bija Apgaismības korupcija, t.s. monisms, ticība, ka viss ir viens - un prāts ir ar varu uzspiežams neticīgajiem. Viņa domas būtību mēdz apzīmēt par pluralismu. No saviem priekštečiem viņš visvairāk cienīja nacionalisma filosofu Herderu, tai pašā laikā skaidri norādīdams arī uz nacionalisma korupciju - naīvi monistisko imperialismu. Tas, ko mēs mēdzam apšaubīt (a la maniere de mūsu Mīļais Divigā) zem vārda "demokrātija" nav nekāda demokrātija bet demokrātijas korupcija - un šī apšaubīšana nav nekas vairāk kā lēta padošanās Condorcet aplamai domai, ka cilvēce ir ar autoritāru viltu un varu jāpiesien pie savas dabīgās tieksmes uz tikumību. Īsta demokrātija pamatojas tautas pašas nosargātā likumībā lai garantētu pluralismu (lai garantētu mūsu Mīļajam Fantastiskajam Tautietim brīvību cīnīties par sociālismu un tai pašā reizē arī lai garantētu tiem citiem ne gluži tik fantastiskajiem tautiešiem brīvību ar godu kalpot Repšes kungam), un tā lieta nav ne Dieva ne kāda cita kunga dota bet sen jau, kopš gadu simteņiem Eiropas atsevišķo tautu pašu izcīnīta. (Jā, amerikāņi arī ir Eiropas tauta!) Tas neprasa no mums ne tuvu tik daudz gryūteibu to saprast nekā mūsu senčiem bija gryūteibu to izcīnīt.

Juris

 

 

 

From: beldavsa@indiana.edu
Date:
12/23/03 6:55

Ievēroju Dienas rakstu par folkloristu Vidvudu Medeni, "Laiks ķert gaismiņu". Lasu kā ar Skandeniekiem apceļo skolas ar senām latviešu parašām & izdarībām.

Rotaļas...gaismas kazu ķer tumsas vilki. Tomēr atdarinājumā kazu nesaplosa kā dziesmā. Arī grēkāzi nedzen ārā...tai vietā velk bluķi kas visu nelabo sakrāj sevī lai to beigās var sadedzināt jauno gadu iesākot.

Budeļi, ķekatas, čigāni...skaļas dziesmas, skaļas rotaļas, jautrība, smiešanās lai veicinātu gaismas (saules meita taču ir jaunā gaisma) atkal piedzimšanu. Mīklas lai asinātu prātu. Priecīgi Ziemassvētki.

aija

 

 

 

From: RSpuris@aol.com
Date:
12/23/03 8:12

Gaišu, gaišu sveci dedzu
Ziemas svetku vakarā,
Lai saulite vietu zina
Kur pārnākt atpakal.
(T.dz.)

Ikvienam sveikotājam: GAIŠU TICIBAS LIESMIŅU SEVĪ UN AP SEVI!

Ričs.

Kas jauns Latvijā?