Ir vakars pirms svētkiem, viss mājā ir kluss.
Pat circenīt's nečirpst, un pelītes dus.
Pie skursteņa zeķes ir piekārtas jau,
Lai Ziemsvētku rūķim tās jāmeklē nav.
Ir bērniņi gultiņās iečubināti,
Ar svētku gaidām tiem pilni prāti.

Kā māmiņa mīļā, tā arī es pats
Uz dusu eju pirms iestājas nakts.
Te pēkšņi pagalmā izceļas tracis -
Lecu no gultas, berzēdams acis
Skrienu pie loga pa galvu, pa kaklu,
Aizkarus veru pa tumsu aklu.

Sniedziņā mēness vizuļo -
Skat, kas pa ceļu atauļo?
Kamanas maziņas, astoņi brieži,
Ziemsvētku vecīt's uz bukas sēž cieši.

Par vanagiem ātrāk briedīši trauc
Pēc kārtas vecīt's tos vārdā sauc:
Nu Danci! Nu Diksi! Nu Pranci un Viksi!
Skrien Komet! Joz Kupid! Drāz Dandi un Blici!
Uz lieveņa kāpnēm! Uz jumta malu!
Augstāk! Nu augstāk, uz skursteņa galu!

Kā lapas pirms vētras, kad virpuļo gaiss,
Pacēlās pajūgs un dāvanu maiss.
Brieži un kamanas, vecīt's un viss -
Skatos pilnīgi apstulbis.

Kamīnā troksnis, pa skursteņa lūku
Nāk Ziemsvētku vecīt's... Es gandrīz mūku.

Ar baltām ādiņām apšūto tērpu
Viņš nomūrējis skursteņa kvēpos.
No muguras veļas dāvanu maiss,
Ver vecīt's to vaļā. Pietinkšķ viss gaiss.
Kā acis tam mirgo! Pat snīpis smej,
Un vaigi kā sārti āboli dej.

Pīpīte dūmu gredzenus sien -
Man jāpasmejas, to ieraugot vien.
Plata tam seja, mazs apaļš puncis
Kas smejot kustas ka ņurrātājs runcis
Viņš piemiedz aci, smaidīgs un jautrs
Kā sakot - nebīsties, neesi kautrs!

Ne vārdiņa neteicis, darboties sāk:
Liek mantiņas zeķē - to tiešām viņš māk.

Pabeidzis darbu, viņš pamāj man klusi
Un žigli metas uz kamīna pusi.
Pa skursteni ārā, kur briedīši gaida,
Un mēnestiņš apaļš pretī smaida.

Visapkārt gaisā kā zvārgulīt's skan:
Priecīgus Ziemsvētkus, Tev un man!

Clement Moore "A Visit From St. Nicholas"

Lalitas Muižnieces tulkojums