From: Jon.Plunt@gmx.li
Date: 1/5/04 10:05

Sveiki, sveiki

Tīmeklī atradu vienu labu interviju ar mācītāju Juri Cālīti. Vienmēr esmu cienījis viņa pasaules skatu. Intervijā ir daudz vērtīgas un precīzas domas par latviešiem. Skats gan ir caur izglītības/skolotāju prizmu. Iesaku izlasīt.

************

http://www.apollo.lv/portal/articles/9917

Juris Cālītis: Par ko skolotājs Latvijā var būt pilnīgi pārliecināts

Dace Kalēja, Skolu atbalsta centrs
Pirmdiena, 5. janvāris (2004) 12:45

— Jānoskaidro, kas tad ir skolotājs, kāds ir viņa uzdevums. Es esmu audzinātājs. Man vārds «audzinātājs» ļoti skaisti sasaistās ar šā vārda sakni, kas nāk no latīņu valodas, — augeo. Tas burtiski nozīmē — lauksaimnieka darbs, dārznieka darbs audzēt savus stādus.

Proti, es nevaru mākslīgi neko ne ieliet, ne izraut no zemes, es vienkārši ļauju, lai stāds sāk augt. Mans uzdevums ir pēc iespējas radīt tādu vidi, kur tas spētu augt pats, doties tālāk un būt stiprs savā vietā un laikā.

— Patiesībā jūtos vīlies, bet ne jau tāpēc, ka kādi mani rīkojumi vai paredzējumi nav izpildīti. Vīlies esmu tāpēc, ka mēs strādājam pie kopīgā darba un kāds nevēlas uzņemties šīs kolēģijas vai biedrības paredzētos standartus, veidu, atbildību.

Nav runa par to, ka kāds to nespēj, bet par to, ka negrib — negrib uzņemties atbildību vai, vēl briesmīgāk, falsificē savu darbu — pārraksta kāda cita paveikto un iesniedz kā savējo. Arī tā gadās.

No padomju gadiem ir ieviesies standarts, ka domrakstā ir savirknēti gari citāti cits aiz cita, bet nav nekā no paša cilvēka — ne vērtējuma, ne norādes, kāpēc viens vai otrs citāts tiek izvēlēts. Cilvēku domas šeit ir vislielākā deficīta prece. Cilvēki baidās parādīt sevi, it kā to nedrīkstētu. It kā kāds to noliegtu vai kritizētu, ja tu par daudz parādi pats sevi, it kā tas būtu bīstami.

— Bet tas ir brīnišķīgi! Kas var būt skaistāk mācībspēkam, ja viņam ir inteliģents skolēns, kas ir iesniedzis kādu pilnīgi jaunu alternatīvu un liek pārdomāt skolotājam pašam! Arī jautājumi klasē. Tie liek domāt: vai es neesmu varējis pietiekami labi izskaidrot, vai arī pats kaut ko esmu salaidis dēlī.

Bet, ja ir maldi, vienīgi ir vajadzīgs, lai cilvēks nav stūrgalvīgs bullis, lai viņš ir audzināms. Teoloģijā, tāpat kā filosofijā, ir ļoti lielas konsekvences domām, tās nav neitrālas. Idejām ir sekas. Reliģijā tās var būt katastrofālas.

Esmu ļoti nelaimīgs, ja savās dzīves nostādnēs cilvēks ir nokāpis uz tāda līmeņa, kur es, zinot iepriekšējo vēsturi, jau varu paredzēt, kas ar viņu notiks. Var paredzēt, kā cilvēki kļūst, piemēram, par rasistiem, kā viņi ir naidīgi pret citiem grupējumiem, citiem viedokļiem, kā viņi tad ieņems posteņus un izspēlēs savu naidu.

— Nedrīkst pārspīlēt Latvijas stāvokli salīdzinājumā ar citām zemēm. Man jāsaka: šeit ir tipiskas grūtības, kas ir raksturīgas ne tikai Latvijai.

Pirmkārt, latvieši, visas iepriekšējās paaudzes, ir auguši pie vadības, sistēmas un valdības, kas ir jāpiemāna un jāapiet. Tas ir dziļi iemācīts, automātisks paradums. Latvieši vēl nevar izjust, ka pret to valdību, kas mums ir pašlaik, ir jāizturas citādi.

Tā ir dziļi iesakņojusies tradīcija, ka viss, kas ir ārpus manis, manas ģimenes, ārpus manas personiskās dzīves, ir VIŅI — tie, kas man kaut kādā veidā ir jāapstrādā, jāapmuļķo, jāapiet. Iznāk — Latvija nav mana valsts.

Otrkārt, Latvijas valsts pati ir sakārtota tā, ka neizraisa cieņu. Tā šaušalīgā birokrātija! Es varētu panākt valsts augšupeju sešos mēnešos, ja varētu sakomplektēt ministrus, kuriem uzdotu tikai vienu uzdevumu: tu būsi mans ministrs, ja nākamo sešu mēnešu laikā no savas ministrijas varēsi atbrīvot 25% darbinieku un samazināt papīru daudzumu, kas nāk un iziet pa ministrijas durvīm, par 35%.

Mēs uzreiz varētu radīt tādu pacēlumu mazajiem uzņēmumiem, visiem tiem, kas grib godīgi maksāt nodokļus, ja mēs šīs lietas padarītu «caurspīdīgas», vienkāršākas, iespējamas. Ar vienu rāvienu mēs samazinātu vienu daļu korumpētības.

Es strādāju pie sveštautiešiem, kuriem ir līdz kaklam tā korumpētība — ne jau lielā, kas ir gan šeit, gan visā pasaulē, kur apgrozās miļoni, bet tieši šī mazā korumpētība, kad ir darīšana ar sīkiem ierēdnīšiem. Visi tie cilvēki, kas ņem no kopīgās naudas un izmanto to savam labumam, ir nožēlojami; lai cik viņi būtu augstu stāvoši mūsu sabiedrībā, viņi ir zemiski cilvēki.

Trešā lieta, kas ir vajadzīga, ir morāle. Tā ir saistīta ar raksturu. Morāle nav saistīta ar to, ka es zinu vai ka mani kāds ar policijas vai likuma varu var aizturēt, bet ka es esmu izaudzis par cilvēku, kas grib strādāt un dzīvot godīgi, runāt patiesību, kas negrib citiem darīt pāri, kas grib būt atbildīgs par savu darbu, kam var uzticēties, par cilvēku, kura vārds ir goda vārds.

Tās ir rakstura īpašības, un tās neizaug vienā dienā. Šeit ir bijusi audzināšana, kas katrā šajā jomā — patiesības, godīguma, cilvēcības, vienlīdzības jomā — ir iznīcinājusi raksturu. Mēs visi zinām, ka katru dienu tev pūta pīlītes, tev bija jāstrādā darbs, kas bija bezvērtīgs un reizēm muļķīgs, tu dzīvoji vidē, kur nebija ne smakas no vienlīdzības, kur tie, kas bija augstākā postenī, pat gāja uz citiem veikaliem. Mums ir jāpāraug, un tas ir lēns darbs.

— Jā, protams, bet cilvēks nestrādā savdabībā, vienatnē. Cilvēkam ir vajadzīgi modeļi. Un mums tagad šeit, Latvijā, trūkst labu, ideālu modeļu. Nezinu nevienu, par kuru tagad publiski varētu teikt: es gribu tāds būt. Vismaz valdībā taču tādiem būtu jābūt. Es nesagaidu, ka visi varētu būt ideāli, bet vismaz būtu jābūt kaut dažiem tādiem cilvēkiem, par kuriem es varētu teikt — ja viņš ir valdībā, viss nevar būt tik ļauni.

Ja mums nav šā modeļa, nav šīs uzticības, tad ir ļoti grūti raksturam veidoties, tad man nav pārliecības, vai man ir vērts strādāt, censties, tad man nav pārliecības par rītdienu, man nav pārliecības par šodienu. Es jūtos kā džungļos, kur ir jācīnās par iztiku.

Reliģiskās kopienas ir tās, kas piešķir dzīvei citu horizontu. Varam teikt, ka nav tikai tā, ka visi plēšas par savu labumu, ka ir arī citas iespējas, citi ideāli, pēc kuriem tiekties.

Patlaban daudz kas mainās — ministri, prasības, noteikumi, piemēram, skolās nerakstīt domrakstus, nelikt atzīmes, pagarināt mācību gadu utt. Tas notiek arī citās dzīves jomās. Cik cilvēkam ir jāpieņem jaunais, un cik jāpaliek pie savas pārliecības?

Nekad cilvēks viens pats nevar pateikt: man ir taisnība. Patiesībā šādi cilvēki ir bīstami. Kāpēc es tā saku? Ir jābūt savai pārliecībai, bet ir jābūt gatavam savu pārliecību pārbaudīt dialogā ar citiem. Varbūt var likties — ja tā ir mana pārliecība, man ir jānorobežojas no iespējām, ka mani varētu ietekmēt.

Tieši otrādi! Mana pārliecība izveidojas tad, kad s esmu gatavs savus vārdus, savus uzskatus, savas idejas pārbaudīt, diskutēt ar citiem. Arī studentiem mēs liekam rakstīt domrakstus tādēļ, lai būtu iespēja publiski prezentēt savas idejas, lai var saņemt uzslavu vai kritiku, lai redz, vai viņa idejas ir tikai kaut kādi savdabīgi, dīvaini ieskati vai tie iederas varbūt lielākā sarunā.

Tieši dialogā redzu to, kas ir mans, un man nav bail pateikt, ko domāju. Man nav jānorobežojas no citu viedokļa, baidoties, ka tikšu ietekmēts vai nonākšu konfliktā, un man nav arī jābūt tik gļēvam, ka tikai jāklausās, ko citi teiks, un jāskrien tiem līdzi. Ja man ir savas domas un es esmu arī gatavs tās publiski pārbaudīt, izveidojas arī mans raksturs.

— Es būtu ļoti priecīgs, ja cilvēki — vai tie būtu skolotāji vai kādi citi mūsu valstī — daudz aktīvāk parādītu un izrādītu savu viedokli — izietu ielās ar saviem protestiem. Kāpēc? Pirmkārt, tas mūs pasargā no letarģijas, kad mēs domājam — viss tikai notiek TUR un mēs neko nevaram.

Otrkārt, tas katrā ziņā parāda politisko noskaņojumu. Galu galā politika jau nav nekāda augstākā matemātika vai kaut kāds ideāls. Politika ir dažādu, pilnīgi nesavienojamu, konfliktējošu viedokļu provizorisks saskaņojums un kompromiss.

Tā ir ļoti augsta māksla un arī ļoti vajadzīga, bet mēs nedrīkstam iedomāties, ka tā ir ideāla veidotāja vide. Tas ir praktisks uzdevums, kā atrast kompromisu starp konfliktējošām prasībām, interesēm un nesavienojamiem viedokļiem. Nav kāda izlīdzinājuma, loģiska risinājuma — tas viss vienmēr būs tikai kompromiss. Jo visi grib naudu. Un katram ir tiesības uz to.

Tāpēc, iesaistoties protestos un aģitācijās, cīnoties par savu viedokli, mēs arī izkristalizējam to, kā citi domā, kas patiešām ir svarīgs, par ko cilvēki ir gatavi iestāties. Domāju, ka skolotāji neiestājās tikai par savu algu, bet par izglītības prioritāti.

Kā mazu piezīmi šeit gribu piebilst, ka man ļoti ir apnicis no politiskām instancēm dzirdēt tukšos vārdus, ka izglītība ir prioritāte. Manā izpratnē prioritāte ir tad, ja visa valsts mašinērija ir virzīta, lai vienu šo svarīgāko lietu mēs arī veicinātu.

Tas nozīmētu, ka birokrāti mazāk brauktu uz ārzemēm, nebūtu jaunu biroju ar jauniem krēsliem, nebūtu jaunu automobiļu — visi līdzekļi būtu novirzīti šai prioritātei. Domāju, ka mēs varam saukt pie atbildības mūsu politiķus, ka viņi runā tukšus vārdus. Tad neteiksim, ka izglītība ir prioritāte, tā arī teiksim, ka prioritāte ir jauna automašīna, ceļojumi.

— Runājot par morālajām, ētiskajām vērtībām, ko, jūsuprāt, latviešiem nevajadzētu pazaudēt un ko vajadzētu mainīt?

— Kas man pie latvieša patīk. Ja man ir kolēģis latvietis un mēs ejam cīņā, es varu uzticēties, jūtos drošs.

Otrs — latvietis ir pamatīgs sava darba darītājs, viņš prot ilgstoši un pacietīgi urbties uz priekšu. Viņš māk ļoti korekti un pamatīgi pildīt savu arodu.

Trešā īpašība — mēs nēsam tik iecirtīgi un stūrgalvīgi, tik ierobežoti savā paštaisnībā kā daži mūsu kaimiņi, vieglāk varam atrast kompromisu un sadzīvot. Mums gan var nepatikt, ka nēsam tik karstasinīgi… Mēs esam nejauki aizmuguriski — sīkumos, greizsirdībā, bet tas neattiecas uz tādām lielām lietām, mēs gribam izdzīvot.

Protams, šī iezīme var pāriet arī galējībā, kļūt par gļēvulību. Bet es to vērtēju kā nākotnes īpašību, jo būs vajadzīgi cilvēki, kas būs vijīgāki, fleksiblāki, kas var daudz ko pieņemt, bet, ja tu esi tāds stūrains un stūrgalvīgs, tajā pasaulē, kas top, būs grūti.

Es gribētu, lai latvietim būtu lielāka pašpārliecinātība. Tās ļoti trūkst. Bet tas nāk no ļoti senas pagātnes. Mēs esam dīdīti, mocīti, dauzīti, sabradāti. Pašpārliecinātība cilvēkam nāk arī ar ticību. Ja nav šā ticības slāņa, mēs esam diezgan lielā muklājā.

Jāatzīst, ka latvieši bradā pa visādām lietām, Latvija ir pilna ar visdīvainākajām garīgajām izdarībām, kādas vien var iedomāties. Mums pūšļotāju kults tik dziļi ieviesies… Bet mēs neatradīsim pamatu, dzīves drošību, ja mums nebūs ticības.

Otra lieta — latvietim jābūt lielākam uzņēmējam, viņam jāmācās pieņemt risku. Mēs gribam nodrošinātas lietas, bet nākotnes cilvēks ir tas, kas bieži mainīs darbu, darīs jaunas lietas, kas riskēs, uzdrošināsies.

— Vai skolotāji apzinās, cik grūtu darbu ir uzņēmušies? Ja viņi brīžam jūtas, ka tas, ko viņi dara, nav cilvēka spēkiem paveicams, viņi nemaldās. Tas darbs ir viens no visgrūtākajiem pasaulē, jo tur nestrādājam ar konkrētiem instrumentiem, kurus var iemācīties darbināt, mēs darbojamies ar to, kas patiesībā ir neredzams, — ar cilvēka dvēseli, viņa raksturu, personību, ar zināšanām. Tās visas ir neredzamas lietas.

Kā skolotājs lai atbild, vai viņš dara pareizi, vai viņš ir mācējis, vai viņa darbam ir bijušas sekmes… Vajadzētu novērtēt tos, kas uzņēmušies šo darbu, un domāju, ka Latvijā to novērtē; žēl, ka tas neizpaužas skolotāju algās. Vienmēr Latvijā skolotājs bija starp viscienītākajiem cilvēkiem.

Arī tagad tam ir pamats, jo viņš nodarbojas ar visbūtiskāko — ar cilvēku un ar cilvēcīgumu. Es gribētu teikt skolotājiem: par vienu gan viņi var būt pavisam droši un pārliecināti — viņiem šajā dzīvē ir uzticēts viens no augstākajiem un skaistākajiem amatiem. Viņi nedarbojas ar ķieģeļiem, pat ne ar rozēm, viņi darbojas ar pašu cilvēku, ar cilvēka dvēseli un garu. Tāda privilēģija ir ļoti retiem.

*************

Pārkopēja - JP

From: gliepins.at.encee.arar.kom@ms-smtp-02-eri0.southeast.rr.com
Date: 1/5/04 10:34

Paldies Jonam Pluntam par intervijas pārkopēšanu Sveikā. Šis skatījums latvieša dvēselē man lika pārdomāt ka ne visi reliģijas pārstāvji runā tukšus vārdus."

Karolīnas Juris

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 1/5/04 11:48

Sveiki!

Juris Cālītis rakstīja no vienas puses tā:

un no otras puses tā:

Un Karolīnas Juris nopriecājās:

Es daudz vairāk priecātos, ja Juris Cālītis atgādinātu tautai, ka demokrātija balstās uz Satversmei atbilstošiem likumiem un pati tauta drīkst nodarboties ar likumdošanas darbu. Es priecātos, ja Juris Cālītis stātos iekšā, teiksim, mācītāju partijā un panāktu, ka mācītāju partija nākošās Saeimas vēlēšanās rādītu priekšzīmi un balotētos bez nevienas pārreģionālas lokomotīves.

Masačuzetsas Juris

PS Karolīnas Juri, vai Tu personīgi nevienu iekšlatvieti nepazīsti, kas Padomju iekārtā un pilnīgi bez baznīcas palīdzības ir "izaudzis par cilvēku, kas grib strādāt un dzīvot godīgi, runāt patiesību, kas negrib citiem darīt pāri, kas grib būt atbildīgs par savu darbu, kam var uzticēties, par cilvēku, kura vārds ir goda vārds?"

Man, diemžēl, jāsaka ka mans pazistamo iekšlatviešu tīkls ir ļoti mazs, un bez tam vēl ierobežots tajā ziņā ka viņus visus pietiekoši tuvu nepazīstu lai varētu spriest par visām prasītām kategorijām. Nu kādam jau vajadzētu noteikti būt.

Prasītais vispār būtu grūti atrast ne tikai Latvijā, bet itin citur pasaulē. Bet pazīstu dažu labu ASV bruņoto spēku virsnieku kuram bez bailēm es uzticētu ne tikai savu, bet arī savas ģimenes dzīvības un līdzekļus.

Karolīnas Juris

From: Jon.Plunt@gmx.li
Date: 1/6/04 3:38

Sveiki, sveiki

Juris Žagarinš Jura Cālīša sakarā mudina profesoru un mācītāju iesaistīties aktīvajā polītikā:

Zini es arī priecātos. Tomēr šobrīd vairāk priecājos, ka Cālīties ir viens no tiem retajiem, kurš mēgina nejaukt darbošanos Baznīcas lietās ar polītisko darbību. Tās tomēr ir divas lietas, kurām logiskā valstī jāstāv atseviški. Un Cālitis to saprot. Jebkurā gadījumā vinš ir pietiekami sabiedriski aktīvs un var nest lielu labumu Latvijai arī savā pašreizējā vietā. It seviški kā pasniedzējs Latvijas Universitātē. Domāju, ka viņa studenti būs ļoti vērtīgs pienesums Latvijas nākotnes sabiedrībai.

Tas ir daudz lielāks ieguldījums, nekā, piemēram, stīvēšanās pa Saeimu.

Latvijas sabiedrībai ir vēl jāug, daudz kas jāiemācās. Piemēram tolerance, iecietība un skaidrs tālredzīgs skats uz priekšu. To var panākt tikai, ja nākošajās paaudzes par tautas priekšstāvjiem kļūst ar iepriekšminētajām īpašībām apveltīti, izglītoti jauni cilvēki.

Domāju, ka tā ir īstā Cāliša misija. Pat garāmejot, ļoti netieši saskaroties ar Cālīša domām, pasaules skatu, rīcību, es daudz ko pats izvērtēju sevī.

Vēl Juris netieši aizrāda Cālītim, ka nevarot tā būt, ka nav neviens iekšlatvietis “ kas Padomju iekārtā un pilnīgi bez baznīcas palīdzības ir "izaudzis par cilvēku, kas grib strādāt un dzīvot godīgi, runāt patiesību,””.

Ir tādi. Un daudz. Pats pazīstu ļoti labi. Viņi varbūt ne vienmēr ir bijuši cieši saistīti ar kādu religisku konfesiju, bet tai paša laikā ir turējušies pie kristīgās ētikas pamatprincipiem. Un šie principi savā būtībā taču vairāk ir saistīti nevis ar kaut kādiem religiskiem simboliem, bet gan ar elmentāru godīgumu, toleranci, iecietību, iekšēju sakārotību, harmoniju un daudz citām īpašībām, kuras kopumā veido harmonisku, veselīgu un draudzīgu sabiedrību.

Cālīša skarbos vārdus iekšlatviešiem es kā iekšlatvietis neuztveru sāpīgi, jo

1. tie ir patiesi, kaut emocionāli teikti,

2. Cālītis jau pietiekami ilgi dzīvo Latvijā, lai viņam būtu tiesības uz savu redzējumu un pašam justies kā īstenam iekšlatvietim:),

3. jebkurā gadījumā - vinš raisa diskusiju, pārdomas un tas jau vien ir apsveicami šai patiesi, brīžam, letargiskajā sabiedrībā.

Echh….gribētos raxtīt vēl. Bet laikam jāturpina strādāt:)

Tāds plans sniegs Rīgai uzbiris un saule mazliet atkal sākusi spīdēt:)

ads
JP, iz Rīgas

From: astridaj@inbox.lv
Date: 1/6/04 5:20

Vai macitaju partija lidz sim ir uzvedusies ka macitaju partija? Es vel neko tadu neesmu redzejusi, un es baidos, ka Juris Calitis piekrisdams sim priekslikumam tikai sabojatu savu telu un ticamibu. Astrida

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 1/6/04 6:23

Jon Plunt atbild Jurim:

Piekrītu, katram ir sava(s) optimālā(s) sabiedrības niše(s) kuŗā(s) viņš pēc savām dotībām var visvairāk dot & kur arī viņa vājības arī tiek visvairāk nekaitīgi izlīdzinātas. Laba sabiedrība & izglītība ir tāda kuŗā ir lielas iespējas šo savu vietu atrast pēc pieņemamu reižu izmēģināšanas.

Katrā cilvēkā ir sava īpatnējā kombinācija ar racionālu prātu & emocionālu apziņu. Iespējams efektīvam Saeimas loceklim varētu būt citādi izlīdzināta teiksim aukstasinība & degsme nekā skolotājam, kā arī citas robežas kuŗās darboties (cik iespējami savā vadībā pieļaut virtuālā laboratorijā eksperimentēt neapdraudot sabiedrību bet stiprinot to).

Astrida:

Vai ta neuzliesmoja ne tik sen atpakaļ sakarā ar Repši? (Īsti neizsekoju kas & kā & kādas sekas...)

Bet vispār teokrātija, kā arī apvienot garīgos mērķus ar politiskām interesēm, ir rietumu domāšanas tagadējos pamatos nepieņemama. Garīgo baznīcu atdala no laicīgās politikas, jo garīgais tiek kompromitēts tiko iemaisīts ar varas & laicīgām interesēm. Arī Latvijā kā cittur ir vairākas ticības, & tie kas nevēlās piederēt nekādai oficiālai garīgai iestādei.

Arī vienas ticības cilvēkiem var būt stipri atšķirīgi politiski uzskati.

Atrisinājums, katrā garīgā iestādē ir cilvēku vienības kas neoficiāli veicina politiskus uc mērķus kas saskan ar viņu garīgiem uzskatiem.

Piemēram Blūmingtonas Unitāriešu Universālistu baznīca ar savām programmām centusies samazināt spriegumu starp islāmticīgiem uc šinī universitātes pilsētiņā, ielūdzot islāmticīgos kopīgā Ramadan svinēšanā. Tas netika oficiāli uzspiests, apmeklēja kas gribēja & izrādijās tādi bija ļoti daudz (protams no citām ticību saknēm).

aija

From: gailitis@ca.inter.net
Date: 1/7/04 11:07

Sveiki,

J.P.mineja Jurija Žagariņa domu:

Un Jons Plunts atsaucas:

Un gailitis vel piedzied...... Calitis ir sapratigs cilveks!! Noželojami jau ir ka tie kam butu jabut pašiem labakiem dzivot piemeriem un vadit citus to ir jātmet jo šodien (iepretim agrakiem laikiem), nav viegli jaukt ticibas lietas ar politiku. Jautajums butu kapec? Vai mes tiešam atzistamies ka pragmatisms un situacijas etika palikusi vadlinijas musu šodienas valdibas ieredņiem? Kapec tad mums butu jasudzas un jabrinas ka tadi pie varas tikuši dara tikai nepieciešamo un nodarbojas savtigos nolukos. :o(

Un tomer, ja cilveks izvelejies palikt par ticibas parstavi, macitaju etc. Tam butu labak atmest visu kas noslogotu viņa draudzes garigos darbus, (ieskaitot politiku). Divus tik nopietnus amatus viens cilveks nespej izcili izpildit. Kamer vel pastav vairakas ticibas (jo velak bus spiesti pieņemt vienu) valsts ieredņiem pienak daudz citi spiedieni kuŗus nevienmer ir viegli noraidit un spriest visu laba. Labak darit vienu darbu izcili, un ne divus tikai mereni.

Vilis G. <')))><

From: liepag@idirect.com
Date: 1/8/04 3:37

Sveiks, Vili!

Man nav istas skaidribas, kas isti ir vainas pragmatismam? Labprat gribetu,lai man to izskaidro, ja iespejams dodot kadu piemeru.

Anita

From: gailitis@ca.inter.net
Date: 1/9/04 12:49

Sveiki,

Atvainojos par laika trukumu atbildet šim jautajumam savos vardos, bet iespejams pielikta rindkopa un talakas references bus pietiekamas un paskaidros vairakus filozofiskos jautajumus. Piedošanu ludzu par nespeju partulkot latviski lasitajiem.

Ar cieņu,

Vilis G. <')))><

~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~

Pragmatism. Pragmatism is an indigenous American philosophy, springing from William James (1842-1910), which stresses the practical results of a theory. John Dewey (1859-1952) is called a pragmatist, but his position might more technically be called instrumentalism. For a pragmatist, an idea is said to be true if it works. A course of action is right if it brings desired results. The roots of pragmatism are found in the ideas of CHarles Sanders Pierce, who used a pragmatic method to clarify (though not to verify) ideas. There are also similarities between pragmatism and utilitarianism, which holds that the right course of action is the one that brings the greatest good. Dewey, as an instrumentalist, stressed practical results of ideas, especially in education. The pragmatic view has been severely criticized, because something is not true simply because it works. Lying may "work" to avoid a negative result or achieve a desired objective at the expense of another person, but that doesn't make the lies true. Something can be known to be contrary to facts, yet still followed, because it seems the most practical course of action under the circumstances. Neither is something right because it works. CHeating "works," but it is not right. The ethical philosophy also confuses cause with effect. An idea is not true because it works; it works because it is true. And how does one judge that it has "worked"? Only practical knowledge is considered true knowledge. An eternal perspective does not enter the discussion. Pragmatists recognize only the methods of science to test truth. This absolutizes the scientific method. However, for ethical concerns there are no objective criteria, as there are in science. The success of the result can only be determined by a subjective, personal, and short-sighted perspective. A pragmatic view of truth also undermines trust. What judge would allow someone to take a courtroom oath to tell, as one philosopher quipped, "the expedient, the whole expedient, and nothing but the expedient"

Sources:

J. O. Buswell, Jr., The Philosophies of F. R. Tennant and John Dewey N. L. Geisler and P. Feinberg, Introduction to Philosophy, chaps. 7, 16

W. D. Watkins, Worlds Apart, A Handbook on Worldviews W. James, Pragmatism and Other Essays

H. S. Thayer, Meaning and Action: A Critical History of Pragmatism

Geisler, N. L. (1999). Baker encyclopedia of CHristian apologetics.

Baker reference library (Page 606). Grand Rapids, Mich.: Baker Books.

~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~

From: liepag@idirect.com
Date: 1/10/04 7:41

Sveiki!

Paldies par skaidrojumu. Atzistos, ka man Wm. James un John Dewey raksti bija diezgan saprotami. Si kritika vairak runa par ticibu un uzticesanos. Tiesa vispar neviens nevienam netic un pratina lidz pedejai iespejai. Pedeja laika tiesa cilvekiem ir iespejams solities teikt patiesibu, nezverot uz bibeli.

Anita

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 1/14/04 12:26

Sveiki!

Pluntu Jons priecājas par, lūk, tādu lietu:

Bla bla bla.

B u l l s h i t !

Tādi kā Tu, ja? Nu un vai Tu esi atļāvies izglītoties Cālīša kunga bostoniskajā apgaismībā?

Garāmejot un ļoti netieši Tu varētu saskarties arī ar Kaspara Dimitra un Jāņa Vanaga domām, pasaules skatu, rīcību - feel-good bla bla bla!

Labāk tomēr būtu, ja Tu pavisam konkrēti pats padomātu par savu pilsonisko pienākumu, nevis tikai gozētos svētdienas sprediķa labsajūtā.

Strādāšana nedrīkst traucēt pilsonim skaidri padomāt par savu personīgo pilsonisko pienākumu!

Juris

From: profundis@inbox.lv
Date: 1/14/04 8:06

Ka jau nevienu reiz vien rakstīts, mūsu likumdošana ir kā varžu diķis, kurā jebkura kustība visu saduļķo tā, ka neko nevar saprast. Es pats saņemu pilsonību mantojuma, tā sakot, un te kadu dienu sabāros ar naturalizētu pilsoni, ka viņš ir tads un viņš ir šitāds! Gālu gāla, es viņam uzbrēcu, ka gālu galā pilsonība tas nav nekads joks, bet tie ir PIENĀKUMI un tiesības. Velāk, kad nomierinajos, sametas viegli kauns un, lai šo kaunu nodzītu, ieskatijos kādas tad ir pilsoņa tiesības un pienakumi. Un te nu, jopcik, skatos, ka nevienu likumdeveju tas nav interesējis. Jo es nespeju atrast skaidri uzratītas pilsoņu pienakumus un tiesibas.. duhh!

Tas tā par manu bēdu, un nu mans lugums.. zinot cik eruditi cilvēki apgroza sveikā, varbut man kads var izlidzēt ar citatiem no latvijas likumiem kas attiecas uz mineto tēmatu, vai pat kādu konsolidejošu rakstu par pilsonības instituciju skatoties no latvijas likumdošanas viedokļa galvenokart no tiesību un pienākumu viedokļa??

Ar cieņu ....

From: gailitis@ca.inter.net
Date: 1/14/04 5:04

Sveiki,

Juris Z. Starp citu klareja šadu lietu:

Vai tiešam Tu doma kadi noteikumi ierakstiti Satversme veidos gudru un tautai atbildigu valdibu? Un ja jā, tad paskaidro ludzu kā ta lieta notiek, jo vesture to diemžel nepierada.

Domaju ja nav cilvekam "iekša" tad nekads spiediens no arienes nepalidzes. :o(

Vilis G. <')))><

PS. Pat skaidri izteiktiem 10 baušļiem nevaram sekmigi izsekot lai uzlabotu cilveku, un te kadas tautas Satversmei tam visam janotiek??

From:       Zagarins@stcc.edu
Date:       1/14/04 6:28

Sveiki!

Vilis man uzstādīja tādu jautājumu:

< Vai tiešam Tu doma kadi noteikumi ierakstiti Satversme veidos gudru un tautai atbildigu valdibu?  Un ja jā, tad paskaidro ludzu kā ta lieta notiek, jo vesture to diemžel nepierada.>

Vēsture pierāda, ka brīvprātīga atteikšanās no pilsoniskās atbildības noved uz diktatorisku vadonību un uz svešu kungu uzkundzēšanos.

< Domaju ja nav cilvekam "iekša" tad nekads spiediens no arienes nepalidzes. :o( >

Par Tevi un Tavu draugu Rubena Arturu mēs neviens nelolojam nekādas lielās cerības. Taču, kā jau teicu, tautas caurmērs var būt arī aitas galvas, bet demokrātiskā Satversme, Eiropas Apgaismības mantojums, ir priekš tam, lai gādātu par valdību, kas ir labāka, taisnīgāka, atbildīgāka nekā diktatoriska vadonība un svešu kungu uzkundzēšanās. (Priekš tam jau mēs tos Padomijas komunistus patriecām, lai dabūtu atpakaļ to veco, labo Kārļa Ulmaņa apsmieto 1922. gadā pieņemto Satversmi!!! Nevis, lai pasaulei parādītu, ka mūsos nekas nav "iekšā"!!!)

< PS. Pat skaidri izteiktiem 10 baušļiem nevaram sekmigi izsekot lai uzlabotu cilveku, un te kadas tautas Satversmei tam visam janotiek?? >

Satversme nav nekāda bauslība bet maksimālas brīvības priekšnoteikums, pamatots cilvēka dabā, nevis Dieva vārdā.

Juris

From: uldis@parks.lv
Date: 1/14/04 7:05

Mīļais Juris wrote:

Vai Tu nepastāstītu sīkāk, kā jūs (AFAIK, par abiem ar Pluntu) to paveicāt?

Lai Jums adekvāta diena :)
Uldis, ziņkārīgs

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 1/14/04 7:26

Sveiki!

Atvainojos. Pārteicos. Tas biji Tu, Mīļais Adekvātais, kas viņus patrieca toreiz barikāžu dienās, <snip>. Priekš tam lai dabūtu atpakaļ to veco, labo Kārļa Ulmaņa apsmieto 1922. gadā pieņemto Satversmi, nevis, lai pasaulei pierādītu, ka Tevī nekas nav "iekšā".

"Mēs", protams, palīdzējām Ronalda Reagana personā, bet - tas, kā smejies, nebija adekvāti...

Juris

From: gailitis@ca.inter.net
Date: 1/14/04 10:16

Sveiki,

Es ta netišam uzdrošinajos patraucet Juriti ar mazu jautajumu, bet saņemu kadu lekciju par brivpratigu atteikšanos no pilsoniskas atbildibas, kas noved uz pakļaušanos diktaroriskai valdibai! ? :o( (par tam 8 stadijam jau ieprieks biju rakstijis nedeļu iepriekš.) Es par to taču nejautaju, bet gan kā Satversme (ie/noteikumu krajums uz papira valdibas arhivos) kautkada mistiska veida, veido gudru un tautai atbildigu valdibu. Ja tā, tad kapec tas joprojam nav noticis, Ā?

Un Rubeniša vardos, deliņ, lolot ceribas par vecakiem neviens Tevi nespiež, kaut gan vesture pierada ka gudrakie un apgaismotakie cilveki parasti respekte vecako izpratni un pieredzi nevis to nopeļ! Un tad sekoja sprediķis par Eiropas apgaismotibu, kuras ietekme šodien ir tikai ideologiskas ceribas, bet ka lai tas praktiski pielieto tauta, ne varda! Un vai tiešam doma ka 1922 g atguta Satversme visiem pierada ka "mums" ir kas iekša? Liekas ka vajadzes daudz vairak konkretu pieradijumu darbos un vadiba, ne jau tikai noradit kadus uz papira uzrakstitus noteikumus!

Vai nesaprati uzdoto piemeru par bauslibu kas ari bija uzrakstita uz papira, bet nespejam to piepildit. Ja varetu, tad doma nebutu atbrivoti no lielakas daļas pasaules problemu? Sic. Tad mes butu tiešam pilnigi brivi, ne jau noslogoti ar visam musu nedarbu važam? Baiga starpiba starp rakstito un izpildito, vai ne ta?

Vai tiešam esi parliecinats ka cilveka daba ir taisnigaka neka Dieva musu raditaja nodotais vards? In other words, you know better than God what is best for you! Aka. Pot teaching the potter! Oh well......

:o((((((

Vilis G. <')))>< kurš piekrit ka Satversme nosaka zinamas vadlinijas, bet vai kads tam seko? 10 baušļiem?

From: iugleske@ttlc.net
Date: 1/14/04 10:30

Vilis G., Jurim Ž.:

Ievēroju ka mūslaiku Satversmes ļoti pamatīgi visu apraksta, salīdzinumājumā ar. teiksim, ASV satversmi. Varbūt ja satversmes peaugs S.R lielumā viss būs sīki izskaidrots, cilvēki zinās precīzī kā jāuzvedās.

Starp citu, es arī neesmu nekur redzējis ka ietu runa par pilsoņa pienākumiem, tikai par tiesībām.

Tu pesimists vien tāds! :o)>

Indulis Gleske

No NH ledusskapja... (Šorīt -23C)

From: RUTENS@aol.com
Date: 1/14/04 5:08

Sveiki!

Par pienākumiem laikam nav šajās lapās rakstīts, bet par tiesībām gan:

http://www.zinisavastiesibas.lv/default.htm

Nezinu vai itin visas tiesības tur ir atrodamas, bet vismaz tur varētu būt sākuma punkts.

Visu labu,
Elizabete

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 1/14/04 10:57

Sveiki!

Mīļais <')))>< netīšām uzdrošinājās:

Es cienu visus vecus cilvēkus kuriem nekas cits iekšā nav kā liels vecums, jo es pieņemu, ka viņiem reiz bija kas iekšā.

To es neesmu apgalvojis, ka Latvijas Republikas Satversme visiem pierāda ka "mums" ir kas iekšā. Esmu gan apgalvojis, ka Satversme "mums" uzliek atbildību par savu brīvību.

Kā jau teicu, Satversme nav nekāda bauslība, bet Satversme ir tas, par ko mūsu senči visā Eiropā stāvēja un krita cerībā, ka nākošajām paaudzēm būs labāka dzīve nekā viņiem pašiem bija zem dzimtbūšanas. Tas ir kā Ivars Lindbergs pateica savā dzejolī "Ir brīnums noticis":

Ir brīnums noticis,
drīkst Krustiņš adīt jaunu cimdu
un Mazganiņš ceļ lepni savu galvu,
jo jaunais rīts ir sagaidīts.
Pat vecais streļķis nospļaujas un smaida:
NU REDZĒSIM NO KĀDA KOKA ESAT TĒSTI.
...

Satversme nav ne romāniņš ko nolikt plauktā ne Dieva vārds kam padoties ticības mistērijā. Satversme ir pamatlīgums starp pilsoni un valsti.

Par cilvēka spējām taisnīgi uzklausīt Dieva Tava radītāja nodoto vārdu Tu pats neesi īpaši pārliecināts, un Tu pats to skaidri pasaki. Par Latvijas valsts pamatlikuma taisnīgumu Tev pienāktos būt pārliecinātam, ja Tu uzskati sevi par Latvijas pilsoni.

Excuse me?

Arī Ņuhampšīras Indulis piebiedrojās nezinīšu korim:

Vai Tu neesi nekad gājis skolā vai vienkārši esi aizmirsis to mācību, ko Amerikā apzīmē zem vārda "civics"? Vienu laiku starp sveikotājiem bija tāds Rūsiņš Albertiņš, sen jau Dieva mierā aizgājis, kas ļoti pūlējās tos pienākumus izkaidrot tiem komunismā samaitātajiem iekšlatviešiem. Jau toreiz viņu brīdināju, ka vairumam pašu ārlatviešu tās lietas nemaz nav daudz skaidrākas...

Brīvība ir tāda lieta ko var ļoti viegli kapitulēt ja to uzskata tikai par tiesību, nevis pienākumu! Piemēram, Latvijā nevienam nav obligāti jābalso vēlēšanās bet katram pašam būtu jāsaprot kāda vara tiek balstīta ar atturēšanos no balsošanas. Vēl par piemēru, ja paliek skaidrs ka vēlēšanās nekāda izvēle netiek piedāvāta, tad pilsonim nekas cits neatliek kā atzīt, prāvesta Cālīša vārdos, ka "Latvijas valsts pati ir sakārtota tā, ka tā neizraisa cieņu" un rīkoties attiecīgi.

Juris

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 1/15/04 12:11

Juris:

Interesējoties vai reliģija ir vardarbības cēlonis vai pretspēks vai abi, pašreiz lasu vairākus klasiskus darbus par līgumu un upurēšanas vēsturiskām attiecībām reliģijas pētniecības laukā. Tās ieteica profesore kas māca kursus šajā laukā (religious studies).

Bez citiem, Rene Girard klasiskais darbs ir -Violence and the Sacred- (no franču valodas angliski 1977. g.). Tas sadala sabiedriskas sistēmas pēc tām kuŗas izmanto upura rituālu un tās kas to atvieto ar likumu sistēmu.

Visās puslīdz sarežģītās sabiedrībās esot iekšējas nesaskaņas & vardarbība kas pieaug uz bīstamiem līmeņiem apdraudot sabiedrību. Upurēšanas rituāls & grēkāzis senā pasaulē (kas izkāpušas no medniecības posmas kuŗā vienīgi nēesot upurēšana) bijis kā asins atriebību var apturēt & uz mazu laiku ievest sabiedrībā kārtību & struktūru.

Girarda uzskatā upurēšanas vardarbība nav pazudusi pat ar kristīgās ticības iespaidu (upurēšana iestrādāta kā pamats) tapēc, ka daļa no cilvēka ierakstītas psīčoloģijas viņa attiecībās ar sabiedrību. Lai gan tie vairs nav priesteri kas upurē, tie kas ekonomiski un politiski ir varā arī šodien atrod grēkāžus ko upurēt no tiem kas ir robežlomās. Tomēr SR uzsver, ka upurētie patiešām ir upuri, kur bez šādas reliģiskās uzmanības vienkārši noslāpē faktu, ka upuris ir cilvēks - cietējs. Jēzus protams ir pilnīgi nevainīgs upurs (nevainīgs jērs) & arī kā Dieva dēls īpaši dārgs Dievam.

Protams vardarbību var konfrontēt tikai kad konfrontē to sevī, netikai citos.

Neesmu vēl visu izlasījusi, bet liekas Girard lai gan visumā detaļās apraksta upurēšanu, kautcik arī norāda, ka tās vajadzību praktiski atvieto ar likuma procesu (juridicial process) un laikam tas iet uz to pusi par ko Juris runā par Satversmi kā (dinamisku) pamatlīgumu starp pilsoni un valsti. Šis līgums nav pamatots uz reliģisku misticismu kā upurēšana & arī to atvieto.

aija

From: profundis@inbox.lv
Date: 1/15/04 2:36

Juris Zagarins wrote:

Man gan Juri negribas to teikt, bet nu tev pašam ir sanacis kartigs žoo žoo ;) Proti, man jautajums bija, ko man ir obligati jadara, lai es varetu sist pie krūts un teikt, kas es esmu nevis vienkarši labs (un pareizs) cilvēks, bet gan Labs šīs valsts pilsonis (tīri praktiski), jo esmu izpildijis šīs valsts prasības, kas ir rakstītas tur un tur... Hmzs, ja tiešam ar šīm lietam ir ta kā jau man izlikas, tad nav nekads brinums, ka cilveki vairas no mijiedarbības ar valsti , kā atbildigi pilsoņi, jo viņi jau nesaprot, ko tā valsts no viņiem grib!

From: Viesturs Ragze <Viesturs.Ragze@kc.lv>
Date: 1/15/10:09:36 +0200

no 12+mailiem ar šo subj. kādu atbildi par tēmu vareja lasīt tikai vienā - no elizabetes. pārejais ir tīrs žagarisms. ar to ari sveiks tiek apsveikts.

v.

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 1/15/04 8:08

Sveiki!

Tas Pats Profundis:

un Mīļais Grūtsirdīgais grūtsirdīgi nopūtās:

Tev, Profundi, un visiem pārējiem sveikotājiem esmu jau labi sen un labi ilgi centies pavisam vienkāršā veidā paskaidrot kas būtu jādara, lai Tu varētu sist pie krūts un teikt, ka esi nevis vienkārši labs (un pareizs) cilvēks, bet gan labs savas valsts pilsonis (tīri prakstiski), bet Tev un tiem pārējiem tas viss pa vienu ausi iekšā un pa otru tūlīt atkal ārā! Tu tāpat kā Mīļais Grūtsirdīgais tā vietā lai padomātu ar paša galvu esi man aizrādījis, ka tas ir nepiedienīgi spriest par Latviju ārpus Latvijas robežām un lai es "parādu piķi".

Elizabete neko konkrētāku nepateica kā to, ko visi citi pateikuši, ka bez priekšraksta no Vadoņa uzrakstītu tur un tur katram pilsonim pašam jāizdomā kas ir viņa pienākums. Tāda ir, lūk, tā demokrātiskā brīvība. Tā ir pirmā vietā sirdsapziņas pienākums, nevis tiesība.

Teicu tā: Ja vēlēšanas iekārta pilsonim nepiegādā nedz nozīmīgu izvēli nedz jēdzīgu reprezentāciju Saeimas vēlēšanās, tad pilsonim jārīkojas attiecīgi. Padomijā zem "attiecīgas rīcības" jūs pieradāt saprast "valsts varas apiešanu" jeb emigrāciju jeb kaitniecību. Demokrātijā "mums" būtu jāsaprot, ka vēlēšanas iekārtu pārmainīt ir "mūsu" pašu atbildība un pienākums.

Juris

PS Man te grāmatplauktā no 1996. gada ir saglabājusies maza grāmatiņa, Jānis Taurēns: "Latvijas vēstures pamatjautājumi un Valsts konstitucionālie principi - mācību līdzeklis Latvijas pilsonības pretendentam." Pēdējā nodaļa ir "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi". Ja vajag, es varu izkopēt.

From: RSpuris@aol.com
Date: 1/15/04 8:18

Zagarins@stcc.edu writes:

Trakoti jau noderetu, lai varam tālāk pārrunāt - izprast un saprasties.

Ričs.

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 1/15/04 8:46

Juri, ja tev ir laiks ziedot to pārtulkot, man ir laiks to izlasīt lai pārrunātu.

aija

From: profundis@inbox.lv
Date: 1/15/04 9:26

Būtu labi, savadāk tiešam sanak tā, ka dzimušie pilsoņi dzivo informacijas trūkuma, kamer no pretendentiem mēs prasām diez ko. Savu laiku, es "patracināju" savus draugus, kas ir dzimuši pilsoņi, uzdodot jautājumus no pretendentu eksamenu jautajumu saraksta. Mans secinājums par dzimušo pilsoņu izglitibu bija bedīgs (ts. par personīgo izglitības limeni par valsts vesturi un likumdošanu, jo padomju laika izglitība ir padomju laika izglitība)!

Jau iepriekš pateicoties...

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 1/15/04 6:50

ja viena vienīgā atbilde pareizā!

aija

From: RUTENS@aol.com
Date: 1/15/04 10:12

Sveiki!

Es tikvien rakstīju šā (attiecībā uz Pilsoņa pienakumi un tiesības tēmatu):

Kad sveikotājs Viesturs uz šo reaģē šā:

Aija savukārt rakstīja šā:

<<ja viena vienīgā atbilde pareizā!>>

Un Juris Žagiņš šādā veidā:

Kaut abiem "Sveiks" gudrinieku 'zvaigznēm' nezin kādas fantāzijas ienāca prātā, es galu gala nekā vairāk nedarīju kā tikvien saiti piedāvāju, kurā bija runa par Latvijas pilsoņa tiesībām. Kā jau pati teicu, tas varētu sagādāt vismaz sākuma punktu par šo tēmatu.

Par Žagariņa safantazētiem 'vadoņiem' es nekā nezinu. Ja sveikotāji, tai skaitā Žagariņa kungs, 10 gadu laikā nav sapratuši mana riebuma pr*t diktatoriem - - nu, kas cits varētu būtu Žagariņa minētais 'vadonis'? - - tad, man grūti ir saprast kādēļ jēgas vairs šeit piedalīties.

Cits samērā iss raksts man bija, ko domāju sūtīt. Bet nu --

lai visum sveikotājiem veicās šai gadā,

Elizabete

From: indulislacis@yahoo.com
Date: 1/15/04 10:16

Elizabete, cienīto un mīļo Massačusetas pilgrimu mēs jau visi loti labi pazistam un domaju, ka Tu arī. Lūdzu sūti gan to rakstu, jo viss, ko esi sūtījusi, ir vienmēr bijis interesants.

Indulis

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 1/15/04 10:32

Elizabete nosūtīja gan Sveikam gan man personīgi, lai nebūtu šaubas

kas domāti "Sveika gudrinieku zvaigznes":

Mana piezīme bija reakcija par Viestura izteikto, ka tikai & vienīgi Elizabetes pareizā atbilde ir atbilstoša par subjektu un tapēc vienīgā kas būtu ievietojama Sveikā:

Es atbildēju, varbūt tā patiešām ir, varbūt nav (tas atkarīgs no apstākļiem & uzskatiem kas nav visiem viens):

Lūdzu neizmanto manis teikto kā atteikumu/ iemeslu nesūtīt Sveikam. Arvienu lasu & pateicos par Tevis uc piedāvāto.

aija, reizēm pat gribētos kaut vienu mirkli būt gudrinieku zvaigzne

From: profundis@inbox.lv
Date: 1/15/04 10:56

Es to visu uztveru, kā to ka no visa šini temata rakstīta, lidz šorītam pēc Rīgas laika - tikai Rutenas kundze bija turejusies pie temata, parejie bija aizpeldejuši pardomu udeņos. Man domāt, ka Juris pārskatot visu šo saraksti arī atzina, ka tur nav nevienas atbildes un manu jautajumu, un saka taisnoties, ka katram jau tā kā pašam būtu jāzin, kas viņam jādara (nu saskaņa ar liberalpolitikas nostadnēm tā ari ir!) un nevis jagaida VADONIS, kas viņam noradīs kā jārīkojās! Vienlaicīgi noradot, ka steigā tiešam nav iespejams dot korektu atbildi - noradot uz Rutenas kundzes norādi kā nepilvertību (ko jau iesakumā noradīja arī pati Rutenas kundze!). Ar to Juris droši vien tikai meģinaja nobārt mani par tik ELEMENTĀRU lietu nezināšanu. :)

Elizabete:

Bet talāk jau process ir sācies, Juris piedāvājas paskatīties pēc iespejas atsutīt fragmentus no gramatiņas.... un Rutenas kundze arī ir laipni gaidīta ar savu palidzību kopējās skaidrības labad (vel jo vairak tapēc , ak viņai jau tas bija padomā).

Novēlot mierīgu garu un savstarpeju cieņu....

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 1/15/04 1:43

Sveiki!

Tas Pats Profundis uzrakstīja tā:

Tā nu viņš ir. Ja vajadzīgi priekšraksti par pienākumiem, tos neatradīsit citur kā viselementārākā pamatskolas mācības grāmatā vai rusofoniem domātā "mācības lidzeklī pilsonības pretendentam". Ja prasās vairāk, jāsmeļas Eiropas Apgaismības pamatavotos, jālasa Deivids Hjūms u.c. Lietas būtība ir tāda, ka demokrātiskās tiesības nav atšķiramas no demokrātiskiem brīvprātīgiem pienākumiem.

Nu negribās man ļoti piepūlēties, lai sveikotājus lieki tracinātu, bet te man atradās arī agrākā vēstulē pieminētā Rūsiņa Albertiņa 1996. gadā sakopotā "Jautājumu banka civīlzinībās". Te daži izvilkumi. Tie ir izsmeļošāki nekā Taurēna grāmatiņā.

_ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _

Demokrātiskā procesa būtība ir pilsoņu aktīva un brīvprātīga līdzdalība savas kopienas sabiedriskajā dzīvē. Viņi var iestāties kādā polītiskā partijā, ārodbiedrībā, vai citā brīvprātīgā organizācijā, kuras mērķis ir aizstāvēt kādas grupas vai pat visas valsts intereses un iesaistīties debatēs par sabiedriski nozīmīgiem jautājumiem.

/ . . . /

Demokrātiskā procesa būtība ir pilsoņu aktīva, brīvprātīga līdzdalība savas kopienas vai nācijas sabiedriskās dzīves veidošanā. Bez tās demokrātija sāks vārguļot un valsts pārvaldīšana pakāpeniski nonāks nelielas iedzīvotāju grupiņas vai organizācijas rokās.

Nē, bet prakse rāda, ka brīvā sabiedrībā, kur visi piedāvājumi un ieteikumi tiek padoti neierobežotai plašas sabiedrības kritikai un analīzei, parasti prātīgākie varianti gūst virsroku.

Vienīgais pilsoņu brīvības garants ir _ierobežota_ valdības vara. Pretējā gadījumā tā agrāk vai vēlāk izvērsīsies par diktatūru.

Piezīme: ierobežota vara nenozīmē, ka valsts vara ir vāja, tikai tās pilnvaru robežām jābūt skaidri un nepāarprotami noteiktām valsts konstitūcijā vai konstitucionālos likumos.

Konstitūcija ir valsts pamatlikums. Tur ir skaidri noteikti tautas pārstāvju nama un valdības galvenie pienākumi, tiesības, ierobežojumi, darbības jomas un mehānismi. Jebkuram likumam ir jābūt samērotam ar valsts konstitūciju un nedrīkst būt pretrunā ar to.

Protams, ka neviena demokrātija nepastāvēs, ja valdība stingri neievēros savas valsts konstitūciju, pilsoņi aktīvi neaizstāvēs savas konstitūcionālās tiesības, un neraudzīsies lai viņu deputāti un valdība nepārkāpj savas.

Indivīda. Valsts taču pastāv tikai lai aizstāvētu tās iedzīvotāju (indivīdu) intereses. [Kāds no recenzentiem vaicāja, "Vai tad sabiedrības intereses nav aizstāvētas? Atbilde ir vienkārša: ja brīvs būs indivīds, tikai tad brīva būs visa sabiedrība.]

Jā, demokrātijās indivīds drīkst darīt visu, ko likumi tam neaizliedz, bet valdība un ierēdniecība drīkst darīt tikai to, ko specifiski atļauj likumi.

Piezīme: Daži recenzenti saka, "Kur tad paliek ētika?" Jā, bet vai Jūs varētu man pateikt kādu _nopietnu_ ētikas pārkāpumu, kas arī nav vienlaicīgi aizliegts ar likumu?

Protams, automātiski tas nenotiks, kā daudzi to piedzīvoja bijušajā Padomju savienības laikā par spīti tam, ka tās konstitūcija it kā esot bijusi ļoti laba. Tātad varam konkrēti teikt, ka demokrātija pastāvēs tikai tur, kur valsts konstitūcija arī tiks stingri un sistemātiski ievērota.

Likumprojektus var iesniegt Valsts prezidents, Ministru prezidents, Ministru kabinets, Saeimas komisijas, ne mazāk kā 5 deputāi, kā arī viena desmitā daļa vēlētāju.

Pie varas nāktu diktators vai šaura cilvēku kliķe - ar tik pat šauriem uzskatiem. Cilvēku personīgā brīvība saruktu un cerības uz lielāku personīgo labklājību samazinātos.

a. lojalitāte pret savu valsti
b. atbildība pret jebkuru savu rīcību
c. apzinīga piedalīšanās vēlēšanās
d. likumu ievērošana
e. neņem vērā tikai savas intereses bet rūpējies arī par citu labklājību; piemēram, brīvprātīgi veltī savus spēkus un zināšanas darbojoties kādā pisoniskā organizācijā, palīdzi tiem, kam palīdzība vajadzīga un tamlīdzīgi

Pilsoņu aktivitāte ir demokrāātijas sula, bez kuras jebkura demokrātija sāk nīkuļot. Indivīda tiesības brīvi biedroties un organizēties dažādās ārpusvaldības organizācijās ir viens no demokrātijas pamatakmeņiem. Cilvēkiem apvienojoties kopēju interešu grupās palielinās iespēja, ka viņu balsis atradīs dzirdīgākas ausis un tā pieaugs viņu iespēja ietekmēt polītisko jautājumu apspriešanu un tās gala rezultātu.

Ne vienmēr valdībai ir taisnība. Ne vienmēr tā ir apsvērusi visas iespējas un nospraudusi optimālo kursu. Piemēram, ārstu asociācija, kura pārstāv daudzu ārstu uzskatus vair dažkārt piedāvāt optimālākus ieteikumus vai priekšlikumus veselības aizsargāšanas jautājumos nekā Veselības ministrija.

Vispirms, pilsoņi taču ievēl savus pārstāvjus un tie savukārt sastāda valdību. Tātad nevarētu vairs būt runa par to, kam ir lielāka atbildība par visas valsts labklājību, tautai vai tās valdībai.

_ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _

Tas no Rūsiņa Albertiņa "JAutājumu bankas par civīlzinībām". Man bija tas gods Dr. Albertiņu sastapt un ar viņu "reālajā laiktelpā" sarunāties īsi pirms viņš nomira. Atļaujos iedomāties, ka viņš man būtu piekritis, ka vēlēšanu likumu sakārtot atbilstoši Satversmes prasībai pēc reģionālām vēlēšanam lai to vairs nevarētu apiet ar oligarhijai padotām lokomotīvēm un viņu vilktiem vagoniem un kabūžiem ir katra tautas indivīda atbildība izveidot pietiekoši ietekmīgu līdzdomātāju un rakstītāju un runātāju un darba darītāju kopienu, nevis valdības atbildība.

Elizabete, es tiešām nemaz negribēju Tevi apvainot. Tu esi darījusi vairāk nekā jebkurš cits sveikotājs, lai apgaismotu demokrātijas pienākumu. Es varbūt neveikli izteicos, bet Tu taču zini, ka es to zinu un visi citi arī kas lasa Tavas vēstules to zina. MAni vārdi bija: "Elizabete neko konkrētāku nepateica kā to, ko visi citi pateikuši, ka bez priekšraksta no Vadoņa uzrakstītu tur un tur katram pilsonim pašam jāizdomā kas ir viņa pienākums." Nu, vai tā nav?

Juris

From: berzins.ugis@telia.com
Date: 1/15/04 2:56

Labvakar,

Sekoju diskusijām Sveikā un arī paskatījos, ko saka pāris lielas ieceļotāju valstis ......

Pilsoņa tiesības un pienākumi ir atrodami konstitūcijā, ar pielietošanas izskaidrojumiem un noteikumiem valst likumdošanā, priekšrakstos utt. utt.

Latvijā pilsoņiem ir lielas tiesības bet arī daudzi pienākumi .... par to taisnīgu pielietošanu un tiesību aizstāvēšanu jāgādā attiecīgām valsts iestādemmm .....

Uģis G. Bērziņš

AUSTRĀLIJA

Citizenship is a common bond which brings together the people of Australia. Becoming a citizen is an important way of showing your pride in being part of Australia's dynamic and diverse society.

KANADA

Business immigrants are people who can invest in, or start businesses in Canada and are expected to support the development of a strong and prosperous Canadian economy. The Business Immigration Programs seek to attract people experienced in business to Canada.

Business immigrants are selected based on their ability to become economically established in Canada.

There are three classes of business immigrants:

Investors

The Immigrant Investor Program seeks to attract experienced persons and capital to Canada. Investors must demonstrate business experience, a minimum net worth of CDN $800,000 and make an investment of CDN $400,000.

Entrepreneurs

The Entrepreneur Program seeks to attract experienced persons that will own and actively manage businesses in Canada that will contribute to the economy and create jobs. Entrepreneurs must demonstrate business experience, a minimum net worth of CDN $300,000 and are subject to conditions upon arrival in Canada.

Self-employed persons

Self-employed persons must have the intention and ability to create their own employment. They are expected to contribute to the cultural or athletic life of Canada. They may create their own employment by purchasing and managing a farm in Canada.

ASV

US citizenship vs. US nationality

US law makes a distinction between "citizenship" and "nationality." All US citizens are also US nationals; however, some US nationals are not US citizens.

The term "national of the United States" is defined in Section 101(a)(22) of the INA [8 USC § 1101(a)(22)] as "a person who, though not a citizen of the United States, owes permanent allegiance to the United States".

Section 308 of the INA [8 USC § 1408] says (more or less) that a person born in an "outlying possession" of the US -- or a foreign-born child of such a person -- is a US national, but not a US citizen. At the present time, the only "outlying possessions" of the US, as defined in 8 USC § 1101(a)(29), are American Samoa and Swains Island (in the South Pacific).

Note that people born in the following places are defined in Sections 302-307 of the INA [8 USC §§ 1402-1407] to be US citizens: Puerto Rico; Canal Zone; Alaska and Hawaii (before they became states); US Virgin Islands; and Guam.

Although most references in this FAQ to US "citizenship" should, for the sake of completeness, technically refer to US "nationality", I have chosen in general to use the more common term in the interests of clarity.

From: gailitis@ca.inter.net
Date: 1/15/04 6:48

Sveiki,

Indulis:

Indulis doma ka esu pesimists?!? ;o/

Ja mums butu iespejas kadu siltu vasaras pecpusdienu New Hampšira vai ari Georgian Bay ezera krasta pasedet un papļapat domaju ka saprastu ka esu iespejams par daudz optimistisks par cilveces galejibam. Bet atzišos ka nevelos skatities uz dzivi caur roza brillem, jo meiģinu but ari realists.

Es piekritu Žagariņam ka mums butu labak jasaprot Satveresme ka pienakums un ja velamies baudit tas privileģijas kas nodrošina pilsoņu tiesibas, tad jauzvedas atbilstoši. Bet par to jau nestridos. Tikai piezimeju ka kautkadi noteikumi uz papira nekad nepalidzes ja tie nebus ari "uzrakstiti cilveka sirdis" (nav iekša), citos vardos - cilvekeki neizjut to ka savu pienakumu un ka jau Žagarinš šeit taurejis lidz bezgalibai......vairums nedoma ka katra uzņemšanas ko darit lietas laba tam daudz lidzes. Diemžel tada apatija nepiemit tikai letiņiem, bet gan visai cilvecei. :o( Tapec jau mes vairak šeit stridamies un domajam ka mainit šadu vienaldzibu?

Tu piemini S.R. sakara ar Satveremes sikaku izskaidrošanu. Tas nemaz nepalidzes kā jau Judu tauta to paša piedzivoja un visiem šo neiespejamibu skaidri pieradija. Judu farizeji sava laika papildinaja tos iepriekš uzdotos, vienkarši un izprotami uzrakstitos 10 baušļus lidz vismaz kadiem 613, kas tikai sarežģija visu dzivi ne jau palidzeja izpildit tos vienkaršos 10 iepriekš uzdotos! Vislabak ir kodoligi un skaidri izteikta forma sakartot katru svarigo dokumentu, bet tas nevienmer ari izdodas.

Anyway, šis -30C laiks ir labs moments sataisit "ice cubes" vasaras atspirdzinašanas dzerieniem kaut laikam jau ir ari tads ledus skapis kas pats tos taisa un pataupa tadam vajadzibam! ;o)) Atceros kad iebraucam Kanada, šeit bija vesela kaudze mazo biznesu kas zageja ledu uz lake Simcoe un saglabaja velakam vasaras vajadzibam.

Latvija ari to darija uz Reznas ezera un glabaja pazemes pagrabos vasaras vajadzibam....

Labi ka nogriezu vairakas nokaltušas egles pag. gad, jo tagad jauki ir pasedet pie kamina kad ara gaudo un snač sniegputenis un nekur negribas kusteties. Gramatu lasišana un pie kompiša sedešana ir tikai japartrauc ar paris stundu sniega tirišanu kam putejs ir liels paligs vecumdienas. Vajadzeja palikt vel uz kadam nedeļam dienvidos baudit +25C sauliti, bet ne degunu saldit ziemeļos. Diemžel apstakļi to nepieļava un tagad japierod pie 50 gradu temperaturas starpibas.

Vilis G. <')))><

From: gailitis@ca.inter.net
Date: 1/15/04 6:48

Sveiki,

Jurits te atak pazemoja dažus 'vecakos'.... Implying they are old empty shells!!??

Pagaidi kad pienaks Tavs laicinš "kapt uz tam ragaviņam" un kads bus gatavs Tevi ' vest uz mežu', redzesi ka tani vecaka paaudze ietilpst daudz vairak ka tikai karsts gaiss! ;o) Taču saproti ka gadi rod pieredzi, un ja cilveku vel nav aiskaris Alžeimers tad ta pieredze ir nenovertejama.

14. Janvari atsaucoties Tas Pats rakstam Juris beidza ar šo rindkopu par kuŗu es uzdevu citu jautajumu:

Iespejams parpratu rakstito, jo Juris mineja tieši **ciņu** par to kas ietilpst Satversme, ne jau tikai 'laissez faire' attitude. Atri parlasot izlikas ka doma bija kas tur uzrakstits tas ari piepildas kautkada mistiska veida. Protams tas nenotiks bez daudzmaz kadas piepules no pašas Satversmei pakļautas sabiedribas.

Es tomer pastavu pie manas nojaušas ka nekas nenotiks pirms bus ierakstiti ne tikai tiesibu pienakumi un principi bet iekļauti bus ar kadi "zobi" kas aizstaves tos principus un noteiks visiem minimalo nepieciešamibu zinat tas saturu un atteicibas vienam pret otru. 50 gadus atpakaļ, kad saņemu Kanadas pavalstnbiecibu, vestures un geografijas zinašanas bija svarigakas, bet parejie "baušļi" nebija uzsverti. Sanak ta ka mes uztveram un macamies tikai no apkartejiem, un ja tie neapved mus ap sturi viss ir labi, bet ja sanak citadi tad nu paliekam neziniši.

Un velreiz pastavu un uzsveru manu pamatdomu kautkas neštimm tani 'paradize'.... ja 'Satversme ir pamatlīgums starp pilsoni un valsti', ka Juris apliecina tad es to neredzu nakot par labu vairumam tur dzivojošiem pielsoņiem! :o((( Un ta ir mana teze, ka viss kas tiek uzrakstits nav ta papira verts ja tas netiek godigi pielietots valsti... Ie, savstarpejas attiecibas starp valdibu un pilsoni! Un ja to nevaram uzspiest nevienam demokratija, tad kada vertiba tai atliek? Pats Juris par to šeit ir nezcik reizes mums ir atgadinajis.

Par manu parliecibu, (kā cilveki ne/uztver S.R.) man nav jāpgalvo jo mes to šeit pieradam ikreizi kad sanak par to tematu dalities. Pamatlikumu taisnigumu es neapstridu un tas mani neiespaidoja jo nebiju vel sasniedzis tos gadus kad bijam spiesti atstat dzimteni. Dzivojot lielako muža daļu šij pus diķim jau biju zaudejis ceribu, bus atkal iespeja vecumdienas atgriezties un redzet savas majas.

Manuprat neviena Satversme, kautkadi priekšnoteikumi jeb liturģija spes veikt vai mainit ko, pamatotu cilveka daba, bet labsirdiga piekrišana un izpildišana Dieva sadzives noteikumiem gan!.

Keep warm!!

Vilis G. <')))>< kurš vel nav Alžeimers skarts, kaut vardus nevienmer speju atcereties. ;o)

From: Viesturs.Ragze@kc.lv
Date: 1/16/04 4:18

Juris Zagarins wrote:

man tā sčita ka prasīts tika pec speka esošiem likumdošanas aktiem kas regulē <subj>. deivids hjūms - tas ir labi, bet laikam tiesā viņa citatus diezvai izdotos pielietot.

v.

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 1/16/04 5:52

Tā tad sākot ar Elizabetes piedāvāto:

http://www.zinisavastiesibas.lv

var arī redzēt kā rakstīts ir informatīvo materiālu sērija piedāvāta viegli uztveramā veidā dažādas individuālās tiesības kopā ar praktiskām ilustrācijām & sabiedriskām analīzēm kas atspēko bieži pieņemtus kļūdīgus uzskatus.

attiecīgā daļa laikam "Tiesības vērsties Satversmes tiesā"

http://www.zinisavastiesibas.lv/info_l12.htm

tā tad tas kas uzskata viņa pamattiesības ir aizkartas ar specifisku likumu jāuzraksta attiecīga sūdzība vai pieteikums kur parāda, ka apstrīdētā tiesību norma ir antikonstitucionāla (ir aizkartas pamattiesības & izmantoti visi līdzekļi, vai tādi nav).

labi, izlasījuši, ko nu konkrēti darīt...šoreiz Sveikā?

aija

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 1/16/04 9:01

Sveiki!

Mīļais Grūtsirdīgais Viesturs:

Nav nemaz jālasa grūtas grāmatas lai uzzinātu, ka tiesa pamatojas likumībā un likumi nav Dieva doti bet tautas doti.

Juris