From: Jon.Plunt@gmx.li
Date: 1/26/04 6:45

Sveiki, sveiki

Garāmejot iemetu aci, ka atkal staipāt VVF vārdu. Šai sakarā gribēju pastāstīt ko nesen dzirdēju no pašas VVF vienā radiointervijā. Tai paša, kurā viņa rauca uzacis par to, ka būtu labi, ja KNAB vadītājs tomēr būtu no Saeimas apstiprināts nevis no Repšes vien.

Viņa norobežojās no KNAB, Strīķes, Saimas pozīcijas un opozīcijas vērtēšanas vienīgi atzīmēja, ka valsts pamats tomēr ir likumu ievērošana. Un ja likuma būtiba nosaka, ka KNAB priekšniekam jābauda Saeimas atbalstu, tad tam tā arī ir jābūt.

Plašsaziņas līdzekļi šos viņas ļoti neitrālos izteikumus izcēla no kopējā konteksta, tulkojot tos kā izteiktu konforntāciju ar Repši. Tas nebija īsti korekti, jo kopumā VVF izteicās pozitīvi gan par Repši, gan par viņa valdību un “Jaunajiem Laikiem”. Tiesa, tos viņa drīzāk tulkoja kā “Citādus Laikus” :)

Plašsaziņas līdzekļi gan noklusēja, manuprāt, svarīgāko kritikas daļu Repšes valdībai. Proti, viņa aizrādīja, ka par prioritāti tiek pacelta cīņa ar korpuciju. Tas ir cēls un vajadzīgs mērķis. Tomēr tas nevar būt vienīgais dominējošais un centrālais. Valdība, viņasprāt, nav uzstādījusi visiem saprotamus valsts un sabiedrības nākotnes attīstības plānus, skaidrus mērķus Latvijai. Nav skaidri norādīts ceļš par kuru mums vajadzētu iet un precīzs mērķis uz kuru tiekties. Korupcija šajā kontekstā ir tikai un vienīgi pretīgs škērslis, kurš ir jālikvidē.

Kopumā – mēs šobrīd koncentrējamies tikai uz škērsli, bet skaidri nekoncentrājies uz attīstības mērķiem. Tas ir ļoti nepilnīgs uzstādījums.

Tālāk jau manas pārdomas -

Ar korpuciju ir jānodarbojas attiecīgām iestādēm, bet valsti pareizā virzienā jāstūrē visiem kopā. Sabiedrībai vajadzētu zināt šos mērķus. Ko Latvija domā nākotnē darīt – koncentrēties uz tranzītu, tūrismu, IT ražošanu, lauksaimniecību. … ? Kāda varētu būt Latvijas niša ES kopējās ekonomikā? Kādas ir mūsu Stiprās un Vājās puses, kādi ir iespējamie Draudi, Iespējas???!!!! Kāda ir Valsts Nākotnes Attīstības Stratēgija????!!!! Taču ne jau tik vien kā “iebāzt aiz restēm visas zaglīgās maitas”.

Jaunā gada uzrunā Repše tik vien mācēja pateikt, ka mums “vajadzētu pārcelties uz laukiem”. Tragikomiski, ka drīz vien klajā nāca ziņas, ka pats Repše jau to sācis darīt. Neņemos spriest par banku procentiem, bet ļoooooti ievērojamu laiku un energiju premjers Repše pagājušā gadā bija veltījis nevis valsts lietām, bet gan plašām operācijām ar nekustamajiem īpašumiem un kredītiem.

Kad sabiedrība sāka raukt uzacis par šādu rīcību, tad Repše strikti atcirtis “lai nelien viņa privātajā darīšanās”. Atvainojiet, bet sabiedrība tomēr ir tiesīga prasīt, lai vinš vairāk koncentrējas valsts lietām un laikietilpīgo nodarbošanos ar investīcijām nekustamajā īpašumā atliek uz laiku, kad viņam nebūs valstī pats svarīgākais amats. Šobrīd Latvija atkal ir uz valdības krīzes sliekšņa. Repše savā iecirtībā nav spējis tikt gala ar stūrgalvīgajiem Šleseru un Jēkabsonu. Pat neiedziļinoties detaļās skaidrs, ka Repše nav spējis ar viņiem normāli izrunāties, apvārdot panākt kādus saprātīgus kompromisus. Acīmredzot nepietika laiks. Iespējams, ka tai laikā vinš risināja sarunas ar zemes pārdevējiem un bankām.

Iepriekšējās valdības krīzes laikā "dupinieki" pasēdēja uz "tepiķa" pie kādas lielvalsts vēstnieka. Vēl viņi parēkināja rūpīgāk populistiskās sekas un atkāpās. Repše sajutās ļoti drošs. Man liekas, ka arī mazliet par daudz bezrūpīgs un pārdrošs. Normālam vadītajam jāsaprot, kas ir koalīcija un jāmāk ar viņiem ne tikai runāt (ko Repše kā izrādās arī nav lāga darījis), bet arī spēt sarunāt, vienoties (ko, protams, grūti izdarīt, ja lāga nerunā). Te jau ne tikai stūrgalvji Šlesers vai Jēkabsons var apvainoties. Jebkuršs varētu palikt dusmīgs, ja regulāri un publiski tiktu ignorēts.

Par latviešu valodu krievu skolās.

Manuprāt šobrīd notiek tikai un vienīgi polītiskās spekulācijas. Kuras vēl vairāk izraisa mūsu likumdevēju neskaidri formulētie likumi, kuri pieļauj dažādas interpretācijas.

Latvijas valstij ir jāspēj būt delikātai šai pārejas periodā. Tai paša laikā skaidrs ir viens. Pat ņemot vērā mānu liberālismu un visu cieņu pret krievu valodu un tautu

– Latvijā ir viena oficiāla valsts valoda.

– Latviešu valoda jau tā ir apdraudēta dēļ relatīvi mazā runātāju skaita un vēsturiskā ietekmēm un spiedieniem

– Latvija ir vienīgā latviešu valodas oficiālā izdzīvošanas teritorija

– Valsts var atļauties finansēt tikai tās skolas, kurās apmācība notiek valsts valodā

– Par citām valodām var rūpēties katra konkrētā valsts, kurā tā ir valsts valoda

– Latvijā ir viena etniska majoritāte un parējām minoritātēm tā ir jārespektē, ja tās vēlas, lai arī viņas tiktu respektētas

– Nav nekāda pamata izcelt vienu krievu valodu virs pārējam minoritātēm un dot tai lielakās privilēgijas nekā citām tikai tādēļ, ka PSRS savā laikā māxlīgi iepludināja neproporcionāli lieā skaitā krievu valodā runājošos Latvijas teritorijā.

– Un galu gala … nevajag noniecināt krieviski runājošos kā domāt nespējīgus. Citur pasaulē minoritātes mierīgi valsts skolās izglītojās valsts valodā, privāti ģimeniski uztur savu valodu un nekādi nezaudē savu identītāti. Viņi patiesībā ir vēl lielāki ieguvēji – jo labāk zin vairākas valodas nekā pamatnācijas iedzīvotāji, līdz ar to viņu redzes lenķis objektīvi ir plašāks.

Godīgi sakot … šobrīd krievi sākuši kaitināt un provocēt pat liberāli domājošos latviešus. Krievu līderi, izmantojot jau tā daudzcietušo krievu vecāko pāudzi un viegli ietekmējamo jauno pāudzi, spēlē pārāk spekulatīvas polītiskās spēlītes. Pie tam tādas aiz kurām kā pretīga spalvaina āža kāja lienā arā Krievijas oficiālā propagandas mašīna. Tieši tas no kā latvieši visvairāk baidās! Nesen skatījos Krievijas ORT (Centrālās TV – vēsturiski) reportāžu par krievu stāvokli Latvijā.

Gandrīz apvēmos cik pretīga demagogija tā bija un klaja ņirgāšanās ne tikai par Latvijas valsti vien, bet gan par elementārām žurnālistikas ētikas normām.

Šobrīd vidējais Krievijas iedzīvotājs domā, ka Latvijā krievu valoda ir pilnīgi aizliegta, katrs kurš pasaka kaut vienu vārdu krievu valodā tiek visādi diskriminēts, bezmaz vai cietumā ielikts vai acumirklī izraidīts. Nesen saņēmu vēstuli no kādas senas krievu paziņas. Viņa bija pilnīgā pārliecībā, ka mēs visi jau sen esam aizmirsuši krievu valodu. Neba jau viņi to paši ir izdomājuši. Interesanti vai Krievijas kriminālkodeksā ir pants par naida kurināšanu ....

JP, visai nīgrs

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 1/26/04 7:33

Vau, kodolīgas piezīmes. Šoreiz ieved racionālu noskaņu & līdzsvaru kas agrāk Sveikā izgaisa tiko iesākas subjekts par VVF. <g>

< Ar korupciju ir jānodarbojas attiecīgām iestādēm, bet valsti pareizā virzienā jāstūrē visiem kopā.>

Arī attiecīgām iestādem nepieciešams līdzsvars & ne tikai iekšēja atbildība.

< Taču ne jau tik vien kā “iebāzt aiz restēm visas zaglīgās maitas”.>

Mācīties no Amērikas kļūdām kuŗa arvien vairāk cenšas visas sabiedriskās nepatikšanas izkārtot ar cietumu būvēšanu.

< Neņemos spriest par banku procentiem, bet ļoooooti ievērojamu laiku un energiju premjers Repše pagājušā gadā bija veltījis nevis valsts lietām, bet gan plašām operācijām ar nekustamajiem īpašumiem un kredītiem.>

To gan varētu dokumentēt cik laika pavada ražīgā darbā.

< Normālam vadītajam jāsaprot, kas ir koalīcija un jāmāk ar viņiem ne tikai runāt (ko Repše kā izrādās arī nav lāga darījis), bet arī spēt sarunāt, vienoties (ko, protams, grūti izdarīt, ja lāga nerunā).>

Starpība starp autoritāru "Vadoni" un demokrātiski noskaņotu Vadītāju. Latvijai vajag Vadītājs kas spējīgs koordinēt tā cilvēka & intelektuālos resursus, nevis iznīcināt kā pretspēku lai pats izceltos. Tad jau VVF vajadzēja drīzāk būt šāds talants, jo to viņa vismaz kad kalpoja Kanādas akadēmiķu koordinēšanā labi prata. Ja viņai neizdodas šeit, tad tas manuprāt arī norāda cik daudz, daudz grūtāki ir apstākļi tādejādi darboties Latvijā pat pieredzējošam cilvēkam.

< Manuprāt šobrīd notiek tikai un vienīgi polītiskās spekulācijas. Kuras vēl vairāk izraisa mūsu likumdevēju neskaidri formulētie likumi, kuri pieļauj dažādas interpretācijas.>

Par latviešu valodas krievu skolās piezīmēm šoreiz pašai nav nozīmīgi iebildumi, <g> īpaši tā piezīme kas norāda, ka vēsturiski mākslīgā iepludināšana nevajadzētu būt pamatiemesls priviliģēt krievu valodu virs citām & realais apsvērums par ierobežotiem līdzekļiem.

(Kvalitatīvākas piezīmes nekā izcelt trepes čurāšanu kuŗu laikam varētu lētāk izlabot ar publisku mazmājiņu financēšanu nekā ar lamāšanos.)

aija

From: borisss@inbox.lv
Date: 1/26/04 7:49

Visu nekomentesu, tikai to dalu, kas interese.

Jon! Palasiet, ludzu, nelatviesa (un bijusa nepilsona ari) komentarus.

< Manuprāt šobrīd notiek tikai un vienīgi polītiskās spekulācijas. Kuras vēl vairāk izraisa mūsu likumdevēju neskaidri formulētie likumi, kuri pieļauj dažādas interpretācijas. Latvijas valstij ir jāspēj būt delikātai šai pārejas periodā>

Pilnigi piekritu.

Visam piekritu, iznemot "valoda ir apdraudeta", nav jau tik traki. Sliktak, ka Lietuva, bet daudz labak, ka, teiksim, Moldova.

< – Valsts var atļauties finansēt tikai tās skolas, kurās apmācība notiek valsts valodā>

Kas to teica? Lidz sim valsts kaut ka vareja finanset visas skolas. Kas ir noticis sogad? Kur ir nauda, Jon? Kur ir krievu pilsonu (starp citu, ari nepilsonu) nauda? Un vel, kas ir "valsts"? Tas ir tads ka darba devejs, kas maksa mums par labu uzvedibu un godigu darbu? MES VISI esam valsts, manuprat. Vai Jums skiet, ka Latvijas pilsoni ar dzimto krievu valodu nav valsts? Vini ir tikai naudas avots "istiem" pilsoniem?

< – Par citām valodām var rūpēties katra konkrētā valsts, kurā tā ir valsts valoda>

Jus man neticesiet, bet daudzas valstis nav valsts valodas... Dazas valstis ir vairakas valsts valodas... Ka vini izdzivo??? Nestados prieksa...

< – Latvijā ir viena etniska majoritāte un parējām minoritātēm tā ir jārespektē, ja tās vēlas, lai arī viņas tiktu respektētas>

Pilnigi piekritu. Diemzel, majoritates politiki biezi vien grauj valsts autoritati.

< – Nav nekāda pamata izcelt vienu krievu valodu virs pārējam minoritātēm un dot tai lielakās privilēgijas nekā citām>

Nu protams. Krievu valoda ir dzimta vismaz 40% no Latvias iedzivotajiem un, manuprat, 20% pilsonu.

< Godīgi sakot … šobrīd krievi sākuši kaitināt un provocēt pat liberāli domājošos latviešus.>

Un otradi! Nu pilnigi tas pats notiek ar lojaliem un integretiem krieviem! Bija verts uzsakt to reformu?

< Krievijas oficiālā propagandas mašīna... Krievijas ORT...>

Jus dzivojiet Krievija? Es ari ne. Jums ir "krievu paranoids"? Man gan ne.

M.

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 1/26/04 8:28

BB/ borisss:

< Visam piekritu, iznemot "valoda ir apdraudeta", nav jau tik traki. Sliktak, ka Lietuva, bet daudz labak, ka, teiksim, Moldova.>

& Tuvā vēl sliktāk (paši tuvieši piekrita atcēlt tuviešu valodu kā valsts valodu). Tā tad, jo vairāk Krievijas iespaids....

< Kas to teica? Lidz sim valsts kaut ka vareja finanset visas skolas. Kas ir noticis sogad? Kur ir nauda, Jon?>

To laikam grib zināt arī etniskie latvieši.:)

< Un vel, kas ir "valsts"? Tas ir tads ka darba devejs, kas ums par labu uzvedibu un godigu darbu? MES VISI esam valsts, manuprat. Vai Jums skiet, ka Latvijas pilsoni ar dzimto krievu valodu nav valsts? Vini ir tikai naudas avots "istiem" pilsoniem? >

Valsts ieņem naudu no nodokļiem lai uzturētu & nodrošinātu valsti.

< Jus man neticesiet, bet daudzas valstis nav valsts valodas... Dazas valstis ir vairakas valsts valodas... Ka vini izdzivo??? Nestados prieksa...>

Latvijai neder modeļi kas nav vērsti lai saglabātu latviešu valodu. Latviešu valodas zaudējums būtu ekoloģisks zaudējums visai cilvēcei. Viszemākā dzimstība pasaulē norāda uz katastrofālu dažu gadu nākotni, ja netiks darīts kaut kas tagad.

< Un otradi! Nu pilnigi tas pats notiek ar lojaliem un integretiem krieviem!>

Kā norādīja (reizēm neiznāk smalķūtīgi) kolonisti iebrauca ar tankiem. Tomēr latvieši visumā bijuši pragmātiski: vēsture jāliek pie malas & jāiet uz priekšu, nevis jāvārtās atriebībās. Manuprāt tas ir liels veikums kas pat iet pretīm cilvēka tipiskām emocionālām vājībām, norīt, pagriezt pārstrādāt negatīvās jūtas lai kļūtu cilvēcīgs. Latvija pat var kļūt modelis kā no cilvēcīgi grūtiem sabiedriskiem apstākļiem tomēr izveido kautko dzīvot spējīgu.

< Jus dzivojiet Krievija? Es ari ne. Jums ir "krievu paranoids"? Man gan ne.>

Reizēm paranoja pat sakrīt ar cietām liecībām. Vispār kad satieci cilvēku, tas drīzāk būs cilvēks ar labām & sliktām savām personīgām īpašībām bet iestādes darbojās nepersonīgi.

aija

From: borisss@inbox.lv
Date: 1/26/04 9:26

Aija!

Es esmu Mihails, ja kas ;-)

< & Tuvā vēl sliktāk (paši tuvieši piekrita atcēlt tuviešu valodu kā valsts valodu). Tā tad, jo vairāk Krievijas iespaids.... >

Nu bet Tuva nav neatkarīga valsts, tā ir Krievijas daļa, cik es saprotu. Latgaļu valoda ari nekāda valsts valoda nav ;-)

< Valsts ieņem naudu no nodokļiem lai uzturētu & nodrošinātu valsti.>

No comments.... Es jautāju pavisam ko citu.

< Viszemākā dzimstība pasaulē norāda uz katastrofālu dažu gadu nākotni, ja netiks darīts kaut kas tagad>

Tur ir ta īsta problēma! Varbūt valdība, cenšoties pārlatviskot nelatviešus, risina tieši šo problēmu? Tad ta arī ir jāpasaka, nevis "bērnu labad", "konkurence darba tirgū", utt.

< vēsture jāliek pie malas & jāiet uz priekšu, nevis jāvārtās atriebībās>

Labi, ka Jūs ta domājiet. Mēģiniet iestāstīt to vēl dažiem. Ne taču tie skolnieki iebrauca ar tankiem!

< Reizēm paranoja pat sakrīt ar cietām liecībām>

Propaganda ir Krievijā (starp citu, arī Latvijā ir sava propaganda, nu un?), bet mēs dzīvojam šeit, Latvijā. Mums ir savas problēmas (es domāju, nelatviešiem) un neviena Krievija mūsu vietā tos neatrisinās.

From: Jon.Plunt@gmx.li
Date: 1/26/04 9:38

Sveiki, sveiki

Patīkami lasīt mierīgus un konstruktīvus argumentus no otras puses:

Lūk ko raxta Boriss:
< Visam piekritu, iznemot "valoda ir apdraudeta", nav jau tik traki.>

Mans komentārs:

Latviešiem psihologiski vēsturiski ir apzinātas un neapzinātas bailes no valodas iznīdēšanas. Ar to krieviem Latvijā ir jārēkinās un jāsaprot.

- Kopumā latviešu valodā runā daudz, daudz mazāk cilvēku nekā krievu valodā. Tēlaini runājot masas attiecības ir pārāk nevienādas. It seviški, kad šī neproporcionālā masa trinas tepat kaimiņos - Krievijā

- Vēsturiskā atmiņa saka, ka Krievijā valdošie režīmi (nevis krievi) pie mazākās iespējas mēginājuši izskaust latviešu valodu un uzspiest krievu valodu. Sākot jau ar cara režīmu (palasies Rozīša romānu “Valmieras puikas”, beidzot ar Hrusčevu & Brežņevu (skatīt iemeslus kādēļ krita Berija – mēginājums dot vairāk vaļas tautībām iekš PSRS)

- Latvieši gluži tāpat kā pārējie eiropieši un krievi lēnām izmirst (sk. demogrāfiskos rādītājus). Tomēr mazā skaita dēļ latviski runājošiem šī “nāve” var pienākt ātrāk nekā skaitliski lielākajām tautām.

- Aizvien lielāks ekonomiskais spiediens globalizācijas dēļ. Angļu valoda sadzīvē iesūcas daudz ātrāk nekā krievu valoda. Manuprāt, 10 gadu laikā globālie anglicismi valodā iespiedušies vairāk nekā rusicismi 50 gadu laikā. Laikā, kad L-jas ekonomiku pārņem globālās kompānijas aizvien vairāk un vairāk kompāniju iekšienē dominē angļu valoda. Maigi, bet nenovēršami izspiežot latviešu valodu.

Šo un citu iemeslu dēļ ir jāsaprot latviešu nervozitāte un pārliekais jūtīgums attiecībā pret savu valodu. Šajā situācijā krieviski runājošiem ir jābūt mazliet saprotošākiem nevis jāieņem karojošā “upura” lomu. It seviški situācijā, kad to maximāli expluatē Krievijas ārpolītika un iekšpolītiskas populisms. Tāpat uz šīs pats kārts spēlē vietējās “nacionālās” partijas. Proti, daļa abu valstu polītiķu situāciju expluatē savu merkantīlo un populistisko mērķu labā. Provocē.

Boriss:
< Vai Jums skiet, ka Latvijas pilsoni ar dzimto krievu valodu nav valsts? Vini ir tikai naudas avots "istiem" pilsoniem?>

OK. Ebreji, poļi, lietuvieši, lībieši un citas minoritātes arī maxā nodokļus. Vai nu izdabājam visiem vai nevienam.

Latvija ir vienīgā teritorija Izplatījumā, kur tā ir oficiālā saziņas valoda. Šī ir vienīgā valsts, kurā iespējams valsts mērogā balstīt valodu. Filosofiski runājot – nodokļu naudai nemēdz būt tautības. Nodokļu nauda iet arī citiem mērķiem – nevienam netiek atteikta pensijas, policijas vai medicīnas pakalpojumi vājo latviešu valodas zināšanu dēļ (ja neskaita atseviškus absurdus izņēmumus). Un …. galu gala. Tici man – ja kāds krievu nodokļu maxātājs izvēlēsies dzīvot, strādāt un maxāt nodokļus citā valstī, tad viņu neviens oficiālā līmenī no tā neatturēs. Pat necentīsies. Visiem šiem krievu valodā runājošajiem nodokļu maxātājiem ir savi iemesli kādēļ viņi šeit dzīvo. Un ja jau viņi to ir izvēlējušies darīt, tad tik daudz, kā palīdzēt vietējai pamatnācijai uzturēt savu valodu jau nu varētu atļauties.

Boriss:
< Jus man neticesiet, bet daudzas valstis nav valsts valodas... Dazas valstis

ir vairakas valsts valodas... Ka vini izdzivo??? Nestados prieksa...>

Lieliski stādies priekšā - kā izdzīvo. Labi zini, kādas tur ir proporcijas starp vēsturisko pamatnāciju un “minoritātēm”. Piemēram Somijā, kur ir divas oficiālās valodas. Tur ir 95 % somi : 5 % zviedru. Kanādu varam nepieminēt, indiāņi jau sen vairs kā nepīxt. Schweice vēsturiski ir nasalīdzināms piemērs.

Boriss:
< Krievu valoda ir dzimta vismaz 40% no Latvias iedzivotajiem un, manuprat, 20% pilsonu.>

Pirms II Pasaules kara bija cita proporcija. Tā tika mainīta sākot ar 1941.gadu, kad latviski runājošie tika vardarbīgi sūtīti izplatīt latviešu valodu starp baltajiem lāčiem. Šobrīd latvieši vēlas nevis atriebību, bet gan tikai tādu izglītības sistēmu, kura garantē, ka šie 40 % spēj lietot latviešu valodu puslīdz korektā formā un palīdz sadzīve uzturēt latviešu valodu dzīvu. Jo ja sadzīvē tā sāks izzust, tad arī kopumā tā iznīks neglābjami ātri. Vismaz tādejādi izrādot elementāru cieņu pret mazo, vietējo valodu kur tika burtiski izvarota 50-it gadus. Tici man – lielākā daļa latviešu joprojām atceras to drausmīgo necieņu un ignorance, kādu izrādīja liela daļa krievvalodīgo PSRS laikos (objektīvu vai subjektīvu iemeslu dēļ, bet fakts paliek fakts). Šobrīd krievu skolās mēs atkal redzam šīs attieksmes recidīvus.

Boriss:
< Krievijas oficiālā propagandas mašīna... Krievijas ORT..."Jus dzivojiet Krievija? Es ari ne. Jums ir "krievu paranoids"? Man gan ne.>

Es šad un tad dzīvoju Latvijā. Man ir nepieņemami, ka kaimiņvalsts TV gāž samazgas pār manu valsti. Nepāprotami oficiāla veidā. Pats labi zin, ka ORT ir ļoti daudz skatītāju Latvijā un citur pasaulē. Un ir milzīga atškirība starp objektīvu, pamatotu kritiku un klajiem bezkaunīgiem meliem. Latviju var un vajag kritizēt, bet nevajag prasti un melīgi nogānīt. Tas nedara godu pašai Krievijai. ORT ziņas, manuprāt, ir milzīgs kauna traips pašai Krievijai. Man nav "krievu paranoids" toties Krievijā ir izveidojies pamatīgs "latviešu paranoids". Kāds ir iesējis pamatīgu naida sēklu. Mūsu kopējiem bērniem to vajadzēs strebt.

JP

PS. Raxtīju steigā, tādēļ atvainojos par kļūdām un dažām pārāk izplūdušām domām

From: Jon.Plunt@gmx.li
Date: 1/26/04 9:55

Sveiki, sveiki

Mihails raxtīja šādi:

< Varb*t vald*ba, cen*oties p*rlatviskot nelatvie*us>

Vienīgais ieteikums – mazāk skaties ORT un sapratīsi, ka valdība necenšas nevienu "pārlatviskot”. Jebkuršs indivīds, ģimene, kopiena spēj uzturēt un nodrošināt saviem bērniem dzimto valodu. Pasaules un vestures prakse ir pierādījusi, ka valoda kāda ir saņemta izglītība nemazina dzimtās valodas zināšanas vai izglītības līmeni. Valsts vienīgi vēlas ar skolas palīdzību šiem bērniem ļaut pilvērtīgāk apgūt vietējo valodu. Es labi zinu ko runāju, jo pazīstu krievu ģimenes citās valstīs. Piemēram Somijā. Bērni skolā nedzird nevienu krievu valodu. Tai paša laikā ģimenē runā tikai un vienīgi krievu valodā, skatās TV, lasa klausās mūziku krievu valodā. Un nekāda vaina. Vēl papildus skolā apguvuši zviedru valodu (visai formāli gan) un angļu valodu. Starp saviem somu vienaudžiem izceļas ar lielāku valodu un kultūru izpratni.

Šiem krieviem pat prātā nenāk savā ļoti liberālajā un demokrātiskajā Somijā sākt pieprasīt valsts finansētas krievu skolas. Kaut gan krievu kopiena Somijā nav nemaz tik maza.

Pie tam šo bērnu valoda ir literāri bagātāk nekā dažam labam vienaudzim no Krievijas, jo viņi savu dzimto valodu uztur ar lielāku cieņu un pietāti.

ads
JP

P.S. Ja krievi sāktu Somijā izrādīties, tā kā viņi to nesen darīja Rīgas centrā, tad visai sadzīviskā līmenī somi viņu dzīvi padarītu visai grūti. Reakcija būtu momentāla. Valsts līmenī viņi paklusētu, bet ikdienā neiecietība pieaugtu vismaz par 200 %. Pie tam ar pamatīgu ķēdes reakciju visā Skandināvijā.

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 1/26/04 10:14

< Es esmu Mihails, ja kas ;-)>

Mihails:
< Nu bet Tuva nav neatkariga valsts, tā ir Krievijas dala, cik es saprotu. Latgalu valoda ari nekda valsts valoda nav ;-)>

Tuviešu tautas paredzamā iznīkšana tikai norāda kā lielas tautas (Ķīna, Amērika, Krievija, Austrālija...) apietās ar savām mazām tautām: nežēlīgi, monokultūriski. Ja nerodās kā Jaunzēlandē apgaismota maori paša kustība, tautas & valodas iznīcina vairāk vai mazāk nežēlīgi.

Pati lībiešiem kaut vai dotu simbolisku valsts valodas lomu ar īpašu atbalstu to latviešiem iemācīties kā vienu no Latvijas zemes pamatvalodām. Tāpat nebūtu pretīm ielikt latgaļu valodu valsts valodas statusā ar īpašu palīdzību to saglabāt. Citas latviešu valodas (dialekts ir protams politisks apzīmējums) laikam vairs nav nozīmīgi dzīvot spējīgas...

<< Viszemākā dzimstība pasaulē norāda uz katastrofālu dažu gadu nākotni, ja netiks darīts kaut kas tagad>>

< Tur ir ta *sta probl*ma! Varb*t vald*ba, cen*oties p*rlatviskot nelatvie*us, risina tie*i *o probl*mu? Tad ta ar* ir j*pasaka, nevis "b*rnu labad", "konkurence darba tirg*", utt.>

Apdraudēto secība: lībieši - latgaļi - latvieši.

Izbeidzās vēstures gaitās viens no diviem saglabājušiem baltu tautas zariem latvieši - kas savienojušies no lībiešiem, latgaļiem, sēļiem, kuršiem & zemgaļiem.

Protams (kā cittur) visos laikos ieņēmuši kā savējos arī citus. Nav te runa par nekādu "tīrasinību." Tas ir nejēdzīgs mīts - tīrasinība nekad nav bijusi. Tautas nav sugas kas savstarpēji nevairojās, nemaz nerunājot par jau no vissenākiem laikiem eksogāmiju.

Saglabājās vienības ar veidotu kopīgu identitāti. Ekoloģiski tās ir vienības kas veidojušās vēstures gaitās pielāgojoties apstākļiem, ģeogrāfiskiem uc. Latvijas telpā nozīmīgā laikā izveidojās latvieši.

Šādās vienību tradīcijas ir ar dziļumu iepretīm mūsu laikā pavirši veidotām, viegli ne tikai izjaucamām bet varasvīru MANIPULĒJAMĀM sekliem sabirumiem kam nav arī dziļākas vai plašākas intereses.

Tautas jēdziens zinamā mērā ir pretējs internacionāli KORPORATĪVĀM kam ir tikai viena interese: peļņa vienalga vai ir plaša labklajība, veselība, cilvēcei & Zemei nākotne. Iet kopā ar zvejošanu duļķainā dīķī.

< Labi, ka J*s ta dom*jiet. M**iniet iest*st*t to v*l da*iem. Ne ta*u tie skolnieki iebrauca ar tankiem!>

Liekas viņu vecāki & kūdītāji piestrādā lai tanku imidžs paliktu dzīvs arī šodien.

< Propaganda ir Krievij* (starp citu, ar* Latvij* ir sava propaganda, nu un?), bet m*s dz*vojam *eit, Latvij*. Mums ir savas probl*mas (es dom*ju, nelatvie*iem) un neviena Krievija m*su viet* tos neatrisin*s.>

Krievijai dziļāka pieredze, vairāk resursu. Taču tiesa, arī Sprīdītim ir savi stiprumi kas pat velniem & milžiem trūkst.

aija